Landlord wins partial eviction and debt recovery against tenants for unpaid rent and damages.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the landlord's claim, ordering tenants to pay a debt of 3,627.10 euros and vacate the residence without alternative housing. The landlord argued for debt collection and eviction based on unpaid rent and breach of contract, while tenants failed to respond to warnings. The court ruled in favor of the landlord regarding the debt and eviction but rejected the portion of the claim related to the state fee due to overpayment.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 1587., 1588., 1589., 1590., 1652. panta trešā daļa, 2141., 2146. pants, likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 2., 11.-12., 28., 28.2 pants; A court may order eviction and debt recovery for residential lease breaches but must adjust state fees if overpaid by the plaintiff.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C33581615
Lietas arhīva Nr.C-3313-16/29
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2016.gada 16.martā
Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama
tiesnese O.Žuka
ar tiesas sēdes sekretāri I.Juhņeviču
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Jūrmalas namsaimnieks” prasībā pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ par parāda piedziņu, dzīvojamās
telpas īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Aprakstošā daļa
[1] Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā 2015.gada 15.oktobrī saņemts SIA “Jūrmalas namsaimnieks” (turpmāk prasītāja) prasības pieteikums
pret /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ (turpmāk atbildētāja) par parāda piedziņu, dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un īrnieka un viņa ģimenes locekļu
izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, kurā prasītāja lūdz tiesu: 1) piedzīt solidāri no atbildētājiem par labu prasītājai īres, apsaimniekošanas un
komunālo maksājumu parādu par laika posmu no 2011.gada 1.februāra līdz 2015.gada 1.septembrim 3211,60 euro; 2) izbeigt 2006.gada 8.maijā
dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt atbildētājus no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; 3) atzīt prasītājas tiesības saņemt 6
procentus no piedzenamā pamatparāda par gadu līdz sprieduma izpildes dienai vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu; 4) piedzīt no
atbildētājiem tiesas izdevumus. Prasības pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem.
[1.1] Saskaņā ar 2006.gada 8.maija dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.68 atbildētāja ir dzīvokļa /adrese A/, īrniece.
Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2015.gada 13.marta izziņai Nr. 1032, /adrese A/, atbildētāji ir deklarējuši savu dzīvesvietu.
Laika posmā no 2011.gada 1.februāra līdz 2015.gada 1.septembrim atbildētāja nepildīja savas saistības, neveica maksājumus, izveidojies parāds
3211,60 euro.
Prasītāja ir brīdinājusi atbildētāju, nosūtot brīdinājumus uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu, taču uz brīdinājumiem atbildētāja nav reaģējusi,
parādu nav samaksājusi.
Prasītāja 2015.gada 10.jūnijā ievietoja sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, aicinot atbildētāju samaksāt radušos parādu, vienlaikus brīdinot
par sekām, kādas iestāsies, ja parāds netiks samaksāts.
[1.2] Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1588., 1589., 1590., 1652.panta trešo daļu, 2141., 2146.pantu, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.,
11.-12., 28., 28.2 pantu, Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumiem Nr.999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās
ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”.
[2] Atbildētājiem, atbilstoši Civilprocesa likuma 148.panta pirmās daļas prasībām, uz deklarēto dzīvesvietas adresi 2015.gada 20.oktobrī nosūtīts
prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu sniegšanai. Atbildētājiem/pers. B/ un /pers. D/ adresētie sūtījumi saņemti tiesā ar VAS “Latvijas
Pasts” darbinieka norādi, ka beidzies glabāšanas laiks.
Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,
uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no
nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Ņemot vērā, ka atbildētājiem nosūtīts prasības pieteikums rakstveida paskaidrojumu sniegšanai Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,
prezumējams, ka atbildētājiem par prasības pieteikumu ir paziņots.
Atbildētāji rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par prasību tiesai nav snieguši.
[3] Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja pilnā apmērā, pamatojoties uz prasības pieteikumā norādīto, un lūdza prasību apmierināt.
[4] Atbildētāja/pers. B/ tiesas sēdē atzina prasību tikai daļā par parāda 3211,60 euro piedziņu.
Atbildētāji/pers. C/, /pers. D/ uz tiesas sēdi nav ieradušies. Par lietas izskatīšanas vietu un laiku atbildētājiem paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā
noteiktajā kārtībā – 2016.gada 6.janvārī uz prasības pieteikumā norādīto atbildētājas dzīvesvietas adresi, kas ir arī viņas deklarētā dzīvesvieta, nosūtot
tiesas pavēstes.
Ņemot vērā, ka atbildētājiem par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots Civilprocesa likuma 54. un 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti
ierakstītā sūtījumā uz atbildētāju deklarēto dzīvesvietu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu ir prezumējams, ka atbildētājiem par tiesas
sēdes vietu un laiku ir paziņots.
[5] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 1.punktu un 156.panta pirmo daļu, tiesa uzskata, ka iespējams izskatīt lietu bez
atbildētāju /pers. C/, /pers. D/ klātbūtnes, jo tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai.
[6] Civilprocesa likuma 208.1 pantā noteikts, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav
sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.
Pamatojoties uz apstākli, ka atbildētāji /pers. C/, /pers. D/ paskaidrojumus par prasību nav sniegusi, uz tiesas sēdi nav ieradusies un nav paziņojusi
neierašanās iemeslus, tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1 pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmugurisks spriedums, jo nav
konstatējami Civilprocesa likuma 208.1 panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.
Motīvu daļa
[7] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus un uzklausījusi prasītāja pārstāves, atbildētājas tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, tiesa
atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un apmierināma daļēji.
[7.1] Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres
līgums.
Lietā konstatēts, ka saskaņā ar 2006.gada 8.maija dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 68, atbildētāja /pers. B/ ir dzīvokļa /adrese A/, īrniece.
Tiesas rīcībā nav ziņu, ka 2006.gada 8.maija dzīvojamās telpas īres līgums Nr.68 būtu apstrīdēts, līdz ar to minētais līgums uzskatāms par tiesīgi
noslēgtu.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Jūrmalas nodaļas 2015.gada 13.marta izziņu Nr.1032 /adrese A/, ir reģistrētas trīs personas –
/pers. B/, /pers. C/, /pers. D/.
Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9., 10.pantā noteikts, ka īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus
(adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā
dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs. Personai ir tiesības dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā
tikai tad, ja tā iemitināta attiecīgajā dzīvojamā telpā šā likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā. Īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi
kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.1 pantu pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome vai
tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus. Savukārt atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu
īri” 12.panta pirmajai un otrajai daļai dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksa par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un
kārtībā.
Maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu tiek noteikta saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumiem
Nr.999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas
lietošanu”.
No prasībai pievienotā norēķinu pārskata par laika posmu no 2011.gada 1.februāra līdz 2015.gada 1.septembrim redzams, ka atbildētāja nepildīja
savas saistības, neveica maksājumus par īri, komunālajiem pakalpojumiem un apsaimniekotāja sniegtajiem pakalpojumiem, izveidojies parāds 3211,60
euro.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta
piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētāji nav izmantojusi savas likumā paredzētās tiesības –nav apstrīdējuši prasības pieteikumā minētos faktus, nav arī iesniegusi tiesai
pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, no kā secināms, ka atbildētājiem nav pamatotu iebildumu pret prasību.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pierādītu, ka atbildētāji vairāk kā trīs mēnešus nav pildījusi likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktos īrnieku
pienākumus un no atbildētājiem solidāri piedzenams par labu prasītājai īres un komunālo maksājumu parāds par laika posmu no 2011.gada 1.februāra
līdz 2015.gada 1.septembrim 3211,60 euro.
[7.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā, norādāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt
likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās parāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas,
sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
[7.2] Prasītāja lūdz izbeigt 2006.gada 8.maija dzīvojamās telpas īres līgumu ar atbildētāju un izlikt atbildētājus no dzīvojamām telpām bez citas
dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Prasītāja prasību par izlikšanu pamato ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantu, kura pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka izīrētājs var izbeigt
dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos
gadījumos:1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu
saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem; 2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan
viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Izīrētājs pirms prasības
celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma
īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ir publicēts brīdinājums.
Prasītāja 2015.gada 10.jūnijā publicēja brīdinājumu oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.112, kurā brīdināja atbildētājus, ka, ja viena
mēneša laikā no šī brīdinājuma publicēšanas dienas netiks samaksāts īres un komunālo pakalpojumu parāds, tiesā tiks iesniegta prasība par īres līguma
izbeigšanu un īrnieku, dzīvoklī deklarēto personu izlikšanu no dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Pie apstākļiem, kad atbildētājiem tika nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un saņemt prasītājas sniegtos pakalpojumus, tiesa šādu atbildētāju
rīcību atzīst par negodprātīgu, taču apzināta izvairīšanās no saistību izpildes un prasītājas brīdinājumu ignorēšana neatbrīvo personu no pienākuma pildīt tai
no dzīvojamās telpas īres līguma un likuma izrietošos īrnieku pienākumus, kā arī neatbrīvo no likumā noteiktās atbildības par šo pienākumu nepildīšanu.
Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka prasītāja ir izpildījusi likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās daļas prasības, līdz ar ko prasība ir
pamatota arī daļā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un atbildētāju izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
[7.3] Civilprocesa likuma 41.pants noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva
388,89 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 10,96 euro, kā arī izdevumi, kas saistīti ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”
15,65 euro,
Valsts nodeva aprēķināta no prasības summas: 3211,60 euro (prasījums par parāda piedziņu) + 642,24 euro (prasījums par līguma izbeigšanu un
izlikšanu)= 3853,84 euro.
No AS “Swedbank” 2015.gada 14.oktobra maksājuma uzdevuma redzams, ka prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu par prasības pieteikuma
iesniegšanu 462,77 euro apmērā.
Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka prasība daļā par samaksātās valsts nodevas 73,88 euro apmērā ir noraidāma.
[7.4] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums daļā par naudas summu
pidziņu labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
[8] Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-
194.pantu, 204.1 panta pirmās daļas un 208.2 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt solidāri no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/,
par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, īres un komunālo maksājumu parādu par laika posmu no 2011.gada
1.februāra līdz 2015.gada 1.septembrim 3211,60 euro, valsts nodevu 388,89 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,96 euro un izdevumus,
kas saistīti ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 15,65 euro, kopā 3627,10 euro (trīs tūkstoši seši simti divdesmit septiņi euro 10
centi).
Atzīt SIA „Jūrmalas namsaimnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt solidāri no atbildētājiem likumiskos sešus
procentus no simta gadā no neatmaksātās pamatparāda summas, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatparāda
lielumu.
Izbeigt 2006.gada 8.maija dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.68 ar /pers. B/, personas kods /personas kods/.
Izlikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, no
dzīvojamās telpas /adrese A/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Prasību daļā par valsts nodevas 73,88 euro piedziņu noraidīt.
Noteikt, ka tiesas spriedums daļā par naudas summu piedziņu izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Prasītāja un atbildētāja /pers. B/ spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma
sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.
Atbildētāji /pers. C/ un /pers. D/ 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgi iesniegt Rīgas rajona
tiesas Jūrmalas tiesu namā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese O.Žuka