Court dismisses administrative penalty for private taxi driver acting outside designated zones.

Lieta Nr.A42684607

Lietvedības Nr.A5953-09/40

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē 2009.gada 28.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Pujāte

ar tulku A.Makarovu

piedaloties pieteicējam V.P.,

atbildētājas Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisijas

pilnvarotajai pārstāvei Marinai Dimitrijevai

atklātā tiesas sēdē 2009.gada 7.aprīlī izskatīja administratīvo lietu V.P.

pieteikumā par Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisijas

2007.gada 6.novembra lēmumu Nr.D29-2676 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas inspektors 2007.gada

16.oktobrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZZ006449 par

to, ka V.P. sniedza taksometra pakalpojumus ar taksometru Volkswagen

Sharan, /reģistrācijas numurs/, pārkāpjot licences kartītes, speciālas

atļaujas lietošanas noteikumus, t.i., sniedza taksometru pakalpojumus

vietā, kura nav taksometru izvietojuma shēmā. Atbildība par šo

administratīvo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa (turpmāk –LAPK) 149.32panta astotajā daļā.

[2] Daugavpils pilsētas domes Administratīvā komisija (turpmāk arī

atbildētāja) 2007.gada 6.novembrī, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu,

pieņēma lēmumu Nr.D29-2676 (turpmāk – Lēmums), ar kuru pieteicēja

darbības pārkvalificēja un par LAPK 176.pantā paredzēta administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu uzlika V.P. administratīvo naudas sodu Ls 25

apmērā.

Lēmumā norādīti šādi argumenti.

[2.1] Pasažieru pārvadājumus ar vieglajiem taksometriem

reglamentā Ministru kabineta 1999.gada 9.novembra noteikumi Nr.378

„Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem”

(turpmāk – Noteikumi Nr.378).

Noteikumu Nr.378 5.punktā noteikts, ka taksometra stāvvieta ir

speciāli ierīkota vieta, kur taksometri gaida un uzņem pasažierus.

Autopārvadājumu likuma 35.panta pirmā daļa noteic, ka pasažieru

pārvadājumus ar vieglo taksometru drīkst veikt tikai tad, ja pārvadātājs ir

saņēmis speciālo atļauju (licenci), ko izsniedz attiecīgās pilsētas dome,

apstiprinot licencēšanas noteikumus un vieglo taksometru stāvvietu

izvietojumu.

Daugavpils pilsētas dome 2006.gada 9.martā apstiprināja saistošos

noteikumus Nr.4 „Pasažieru pārvadājumu ar vieglajiem taksometriem

licencēšanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.4).

Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 35.panta pirmo daļu un

Noteikumu Nr.378 5.punktu Daugavpils pilsētas dome ar 2007.gada

31.maija lēmumu Nr.433 apstiprināja vieglo taksometru stāvvietu

izvietojumu un atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 24.jūlija

noteikumiem Nr.517 „Autopārvadājumu kontroles kārtība” pašvaldība

pilnvaroja Daugavpils pilsētas pašvaldības policiju nodrošināt pārvadājumu

ar vieglajiem taksometriem kontroli Daugavpils pilsētā.

[2.2] Daugavpils pilsētas pašvaldības policija sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu ZZ Nr.006762, par to, ka SIA „DKL” taksometra

vadītājs V.P. sniedza taksometra pakalpojumus Ģimnāzijas ielā 46,

Daugavpilī, kas nav iekļauta ar Daugavpils pilsētas domes 2007.gada

31.maija lēmumu Nr.433 apstiprinātajās taksometru stāvvietās.

[2.3] Ar Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas jaunākā inspektora

V.M. ziņojumu ir pierādīts, ka taksometrs stāvēja pie viesnīcas ar iedegtu

plafonu, tātad, atbilstoši Noteikumu Nr.378 2.1.punktam kā brīvs

taksometrs. Tādējādi pretēji normatīvo aktu prasībām taksometra vadītājs

V.P. gaidīja pasažierus vietā, kas nav noteikta kā taksometru stāvvieta,

proti, apejot likumā noteikto kārtību. Izdarītais pārkāpums atbilst un veido

LAPK 176.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu, proti, tika

izdarīta patvarība.

[2.4] Salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības

interešu ieguvumu, izvērtējot lietas apstākļus, lietā esošos paskaidrojumus,

un to, ka nav konstatēti atbildību mīkstinoši, bet konstatēti atbildību

pastiprinoši apstākļi, V.P. atbilstoši LAPK 176.pantam tika piemērots

administratīvais sodu Ls 25 apmērā.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2007.gada 17.decembrī saņemts V.P.

(turpmāk – pieteicējs) pieteikums par Daugavpils pilsētas domes

Administratīvās komisijas 2007.gada 6.novembra lēmuma Nr.D29-2676

atcelšanu.

Pieteikumā norādīts, ka Lēmums ir nepamatots, Latvijas

likumdošanai un lietas faktiskajiem apstākļiem neatbilstošs, jo pieteicēja

darbībās nav LAPK 176.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma sastāva,

jo neviens, arī pašvaldība nevar iejaukties divu privātpersonu sadarbībā, tā

kā starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „DKL” un SIA

„Māras nami” noslēgtais sadarbības līgums nav lauzts, nav atzīts par spēkā

neesošu, vai kādā citā veidā atcelts. Taksometra pakalpojumu –

piebraukšana pie klienta pēc tā izsaukuma nevar traktēt kā patvarību.

[4] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka

pieteikums ir nepamatots un noraidāms šādu apsvērumu dēļ.

[4.1] Pieteicējs ir nokavējis procesuālo termiņu lēmuma pārsūdzēšanai

tiesā. Pieteicējs personīgi piedalījās lietas izskatīšanā un pārsūdzētais

Lēmums pieteicējam tika paziņots nekavējoties - 2007.gada 6.novembrī,

tādējādi pārsūdzēšanas termiņš beidzās 7.decembrī. Izpildot LAPK

276.pantu, lēmuma noraksts tika izsūtīts arī pa pastu ierakstītā sūtījumā

2007.gada 9.novembrī (ko pierāda pasta iestādē nodotā ierakstītu vēstuļu

saraksta Nr.39 ieraksts un pasta sūtījumu kvīts). Pieteicējs norāda, ka pasta

sūtījumu saņēmis 2007.gada 13.novembrī, tātad arī šajā gadījumā termiņš

pārsūdzēšanai ir nokavēts, jo beidzās 13.decembrī.

[4.2] Lēmums ir tiesisks un tas pieņemts, ievērojot gan procesuālās,

gan materiālās tiesību normas.

[4.3] Lietā nav strīda par to, ka taksometru pārvadājumi ir licencēta

uzņēmējdarbība, kā arī par to, ka pašvaldība izsniedz licences,

nosaka taksometru stāvvietu izvietojumu savā administratīvajā

teritorijā, kā arī nodrošina kontroli par vieglo taksometru pārvadājumiem.

Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja taksometrs stāvēja 40 minūtes vietā, kas

nav noteikta un aprīkota kā taksometru stāvvieta, ceļa zīmes „Apstāties

aizliegts” darbības zonā. Dotajā gadījumā taksometra vadītājs ir izdarījis

patvarību – apejot likumā noteikto kārtību pārvadājumiem ar vieglajiem

taksometriem, tādejādi apdraudot noteikto pārvaldes kārtību.

[4.4] Pieteicējs sodīts par LAPK 176.pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu ar naudas sodu Ls 25 apmērā, kaut soda sankcija

paredzēta 10 reizes lielāka.

[4.5] Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, atbildētāja

pārkvalificēja pieteicēja darbības no LAPK 149.32panta astotās daļas uz

LAPK 176.pantā paredzēto pārkāpumu.

[4.6] Lēmumā ir norādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs, tai

skaitā, izskaidrota pārkāpuma būtība un tas, ka ar valsts pārvaldes kārtību

ir saprotama tiesību normās noteiktā izpildvaras administratīvo funkciju

īstenošana. Lēmumā sīki aprakstīti gan faktiskie apstākļi, gan citētas

tiesību normas, kuras pārkāpa pieteicējs.

Pieteicēja vadītais taksometrs stāvēja vietā, kas nav noteikta un nav

arī aprīkota kā taksometru stāvvieta, proti, apejot likumā noteikto kārtību.

Bez tam, taksometrs turpināja stāvēt arī pēc tam, kad policija norādīja uz

pārkāpumu. Pārkāpums pierādīts ar fotogrāfiju, pieteicēja paskaidrojumiem,

policista ziņojumu.

[4.7] Izdarītais pārkāpums atbilst un veido LAPK 176.pantā paredzēto

pārkāpumu, proti, tika izdarīta patvarība. Tas, ka sastādot administratīvā

pārkāpuma protokolu, pārkāpums pārkvalificēts konkrētajā gadījumā nav

izšķirošs, jo protokols ir tikai viens no pierādījumiem lietā. Izanalizējot

pārkāpuma būtību, atbildētāja nonāca pie slēdziena, ka konstatētais

pārkāpums kvalificējams pēc LAPK 176.panta.

[4.8] Stāvēšanas laikā (40 minūtes) neviens pasažieris nepienāca un

neiekāpa pieteicēja taksometrā, kas liecina par to, ka taksometrs stāvēja kā

brīvs, gaidot nevis konkrētu klientu, bet gan jebkuru.

No minētā izriet, ka pretēji normatīvo aktu prasībām taksometra

vadītājs gaidīja pasažierus vietā, kas nav noteikta kā taksometru stāvvieta,

proti, apejot likumā noteikto kārtību.

[4.9] Lūdz pieaicināt lietā trešās personas statusā pasažieru

pārvadātājus ar vieglajiem taksometriem IK „Viva Daugavpils”, SIA „Eko

Taxi”, SIA„Gebura”, SIA „TGrupa”, IK „Matīss un Co” un SIA „Hof”,

kuru tiesības un tiesiskās intereses tika aizskartas ar SIA „DKL” taksistu

izdarītajiem pārkāpumiem.

[5] Pieteicējs tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz

pieteikumā norādītajiem motīviem. Papildus paskaidroja, ka uzskata, ka

viņam bija atļauja stāvēt ceļa zīmes „Apstāties un stāvēt aizliegts” darbības

zonā.

Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu atzina, atsaucoties uz

Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā tiesai ietvertajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties administratīvā procesa dalībnieku

paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus,

secina, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[7] No lietas materiāliem tiesa konstatēja šādus apstākļus.

[7.1] Daugavpils pilsētas dome 2006.gada 9.martā apstiprināja

saistošos noteikumus Nr.4 „Pasažieru pārvadājumu ar vieglajiem

taksometriem licencēšanas noteikumi” (lietas 61.-65.lapa).

[7.2] Saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 35.panta pirmo daļu un

Noteikumu Nr.378 5.punktu Daugavpils pilsētas dome ar 2007.gada

31.maija lēmumu Nr.433 apstiprināja vieglo taksometru stāvvietu

izvietojumu (lietas 67.lapa).

[7.3] Ar Daugavpils pilsētas domes 2007.gada 12.aprīļa Transporta

komisijas sēde lēmumu (protokols Nr.7) saskaņota SIA „DKL” taksometru

stāvvieta Kārklu ielā 6 un saskaņota atļauja (lietas 40.lapa) pasažieru

komercpārvadājumiem ar vieglajiem taksometriem uz vienu gadu (lietas

38.lapa).

[7.4] Starp SIA „DKL” un pieteicēju noslēgts darba līgums un

pieteicējs pieņemts darbā kā taksometra vadītājs (lietas 47.-49.lapa).

[7.5] Starp SIA „Māras nami” un SIA „DKL” noslēgts sadarbības

līgums par taksometra pakalpojumu sniegšanu (lietas 54.-57.lapa).

[7.6] Daugavpils pilsētas pašvaldības policija sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu ZZ Nr.006762, par to, ka SIA „DKL” taksometra

vadītājs V.P. sniedza taksometra pakalpojumus Ģimnāzijas ielā 46,

Daugavpilī, kas nav iekļauta ar Daugavpils pilsētas domes 2007.gada

31.maija lēmumu Nr.433 apstiprinātajās taksometru stāvvietās (lietas 22.-

23.lapa).

[7.7] Pieteicējs sniedzis paskaidrojumu, ka viņa taksometrs stāvēja

viesnīcai „Latgola” piederošā stāvvietā, kur gaidīja klientu pēc izsaukuma.

Gaidīja apmēram 30-40 minūtes. (lietas 24., 25.lapa).

[7.8] Daugavpils pilsētas pašvaldības policijas jaunākais inspektors

ziņojumā norāda, ka taksometrs stāvēja pie viesnīcas ar iedegtu plafonu,

tātad, atbilstoši Noteikumu Nr.378 2.1.punktam kā brīvs taksometrs (lietas

27.lapa).

Par lietas faktiskajiem apstākļiem lietā strīds nepastāv. Līdz ar to

nepieciešams izvērtēt tikai lietas tiesiskos apstākļus.

[8] Tiesa kā nepamatotu noraida atbildētājas argumentu, ka

pieteicējs ir nokavējis procesuālo termiņu pieteikuma iesniegšanai tiesā.

Kā redzams no lietas materiāliem pieteicējam Lēmuma noraksts

ierakstītā sūtījumā pa pastu nosūtīts 2007.gada 9.novembrī (lietas 75.lapa).

Saskaņā ar LAPK 276.panta ceturto daļu, ja lēmumu nosūta pa pastu,

uzskata, ka tas adresātam paziņots septītajā dienā pēc lēmuma nodošanas

pastā. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 188.panta nosacījumiem

pieteikumu tiesā var iesniegt mēneša laikā no administratīvā akta spēkā

stāšanās dienas. Pieteikums tiesā iesniegts 2007.gada 13.decembrī (pasta

zīmogs uz aploksnes) (lietas 14.lapa). Līdz ar to pieteikums ir iesniegts

tiesā likumā noteiktajā mēneša termiņā.

[9] Iesniedzot rakstveida paskaidrojumu tiesai, atbildētāja izteikusi

lūgumu pieaicināt lietā trešās personas statusā pasažieru pārvadātājus ar

vieglajiem taksometriem IK „Viva Daugavpils”, SIA „Eko Taxi”,

SIA„Gebura”, SIA „TGrupa”, IK „Matīss un Co” un SIA „Hof”, kuru

tiesības un tiesiskās intereses tika aizskartas ar SIA „DKL” taksistu

izdarītajiem pārkāpumiem (lietas 21.lapa). Saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 28.panta pirmo daļu par trešo personu administratīvajā

procesā var būt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses

attiecīgais administratīvais akts var ierobežot vai kuru var skart tiesas

spriedums lietā. Tiesa uzskata, ka izskatāmajā gadījumā IK „Viva

Daugavpils”, SIA „Eko Taxi”, SIA„Gebura”, SIA „TGrupa”, IK „Matīss

un Co” un SIA „Hof” nav pieaicināmas kā trešās personas lietā, jo

spriedums šajā administratīvajā lietā minēto personu tiesības vai tiesiskās

intereses nevar skart, tādēļ lūgumu noraida.

[10] Saskaņā ar LAPK 9.pantu par administratīvo pārkāpumu

atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta)

darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību,

īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par

kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Lai pārbaudītu, vai atbildētāja, izskatot pieteicēja administratīvā

pārkāpuma lietu, ir ievērojusi materiālo un procesuālo tiesību normu

prasības un pieņēmusi pamatotu lēmumu, jānoskaidro patvarības jēdziens.

[11] Patvarība izpaužas patvaļīgas darbības izdarīšanā, pārkāpjot

valsts vai pašvaldības institūcijas normatīvajā aktā noteikto kārtību, ja šīs

darbības tiesiskumu apstrīd valsts vai pašvaldības iestāde vai jebkura

fiziska vai juridiska persona (..). Objektīvo pusi veido aktīvas darbības

(piemēram, patvaļīga zemes gabala sagrābšana, ceļa aizšķērsošana, mantas

vai citu vērtību, kuras persona uzskata par savām, patvaļīga izņemšana

u.c.), ja tās izdarītas, apejot normatīvajā aktā (likumā, Ministru kabineta

noteikumos, ministrijās, pašvaldības vai to institūciju izdotā aktā) noteikto

kārtību (..). Obligāts objektīvās puses nosacījums ir tas, ka šo darbību

tiesiskumu apstrīd valsts vai pašvaldības iestāde, vai arī juridiska vai

fiziska persona (..). No subjektīvās puses patvarību raksturo tiešs nodoms,

savukārt subjekts var būt fiziska, pieskaitāma, četrpadsmit gadu vecumu

sasniegusi persona, kas nav valsts amatpersona (..) (skat. Krimināllikuma

zinātniski praktiskais komentārs. U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre; Rīga:

firma „AFS”, 2007.g., 334., 335.lp.).

Ņemot vērā to, ka patvarības jēdziens administratīvo pārkāpumu

lietās nav traktējams atšķirīgi no Krimināllikumā ietvertā (nodarījumi

atšķiras vienīgi pēc to smaguma pakāpes; kvalificējošā pazīme – darbību

rezultātā ir/nav radīts būtisks kaitējums), tad tiesa uzskata, ka arī

izskatāmajā gadījumā ir pamats vadīties no citētajām tiesību zinātnes

ekspertu atziņām.

[12] LAPK 176.pants noteic, ka par patvarību, tas ir, kādas darbības

izdarīšanu patvaļīgi, apejot likumā noteikto kārtību, ja šī patvarība nav

saistīta ar ievērojama zaudējuma nodarīšanu, pārkāpējam uzliek naudas

sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

[13] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 9.pants noteic, ka valsts

pārvalde Ministru kabineta vadībā pilda izpildvaras administratīvās

funkcijas (valsts pārvaldes funkcijas), kas sastāv no atsevišķiem pārvaldes

uzdevumiem un atbildības par to izpildi.

LAPK 176.pants ir ietverts 14.nodaļā „Administratīvie pārkāpumi,

kas apdraud noteikto pārvaldes kārtību”. No minētā ir secināms, ka LAPK

176.pantā tiek reglamentēts tāds nodarījums, kas vērsts pret noteikto

pārvaldes kārtību. Arī no citiem minētajā nodaļā ietverto administratīvo

pārkāpumu sastāviem ir redzams, ka administratīvā atbildība paredzēta

tieši par noteiktās pārvaldes kārtības apdraudējumu (piemēram, ļaunprātīga

nepakļaušanās policijas darbinieka vai zemessarga likumīgam rīkojumam

vai prasībai; necieņa pret izziņas, izmeklēšanas un prokuratūras iestādēm;

kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkciju realizējošas valsts

institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana; policijas kontroles

noteikumu pārkāpšana, dzīvošana bez pases vai deklarētās dzīvesvietas;

izvairīšanās no reģistrācijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes

teritoriālajās nodaļās; apzināti nepatiesu ziņu sniegšana dzīvesvietas

deklarēšanas iestādēm; valsts robežas režīma pārkāpšana, patvaļīga

iekļūšana militārajos objektos un militāro objektu aprīkojuma bojāšana un

citi).

Tādējādi ar noteikto pārvaldes kārtību LAPK četrpadsmitās nodaļas

izpratnē ir saprotama tiesību normās noteikta izpildvaras administratīvo

funkciju īstenošana un LAPK 176.pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma objekts ir pārvaldības kārtība.

Turklāt iepriekšminētajos administratīvajos pārkāpumos pret

pārvaldes kārtību administratīvo pārkāpumu subjekti ir personas, kurām

valsts pārvaldes institūcijās nav dienesta pienākumu un kuras šo institūciju

darbību apdraud no ārienes (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta

administratīvo departamenta 2006.gada 27.oktobra sprieduma lietā SKA-

303/2006 9.punktu, 2008.gada 8.septembra sprieduma SKA-375/2008

9.punktu).

[14] Kā izriet no lietas materiāliem, pieteicējam administratīvais

sods uzlikts par to, ka viņš sniedza taksometra pakalpojumus tam neatļautā

vietā, proti, SIA „Māras nami” piederošās viesnīcas „Latgola” stāvvietā,

kas nav aprīkota kā taksometru stāvvieta un kurā stāvēšana atļauta tikai ar

atļaujām.

Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” un Autopārvadājumu likuma

normām pašvaldībai ir piešķirta kompetence risināt jautājumus un pieņemt

lēmumus par pasažieru pārvadājumu speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu

un par vieglo taksometru stāvvietu izvietojumu.

Daugavpils pilsētas dome 2006.gada 9.martā ir apstiprinājusi

saistošos noteikumus Nr.4 „Pasažieru pārvadājumu ar vieglajiem

taksometriem licencēšanas noteikumi” un ar 2007.gada 31.maija lēmumu

Nr.433 ir apstiprinājusi vieglo taksometru stāvvietu izvietojumu.

Licencēšanas noteikumi nenoteic uzdevumus izpildvaras administratīvo

funkciju īstenošanai, šādiem noteikumiem ir ārējā normatīvā akta raksturs,

kas noteic personu tiesības un pienākumus taksometru pakalpojumu

sniegšanā attiecīgā teritorijā, nevis izpildvaras administratīvo funkciju

izpildi.

LAPK 176.pantu nav pamata uzskatīt par izņēmumu 14.nodaļā,

atzīstot, ka tajā paredzēta administratīvā atbildība par jebkuru

privātpersonas darbību, kad tā rīkojusies pretēji likumā noteiktai kārtībai

[15] Pieteicējs ir privātpersona un, sniedzot taksometra

pakalpojumus tam neatļautā vietā, nekādā veidā nerealizēja izpildvaras

administratīvās funkcijas.

No lietas materiāliem arī izriet, ka starp SIA „DKL” un pieteicēju

noslēgts darba līgums un pieteicējs pieņemts darbā kā taksometra vadītājs.

Savukārt starp pieteicēja darba devēju SIA „DKL” un SIA „Māras nami”

noslēgts sadarbības līgums par taksometra pakalpojumu sniegšanu

viesnīcas „Latgola” viesiem un darbiniekiem. Līdz ar to konkrētajā

gadījumā nav pamata uzskatīt, ka pieteicējs, sniedzot taksometra

pakalpojumus tam neatļautā vietā, būtu apdraudējis noteikto pārvaldes

kārtību, t.i., tiesību normās noteikto izpildvaras administratīvo funkciju

īstenošanu. Pieteicējs, rīkojoties privāto tiesību jomā, nevar veikt patvarību

LAPK 176.panta izpratnē.

Ievērojot norādīto, tiesa secina, ka iztrūkst viena no administratīvā

pārkāpuma sastāva pazīmēm - administratīvā pārkāpuma objekts. Ja

iztrūkst kaut viena no administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām

pazīmēm, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

[16] Saskaņā ar LAPK 7.panta pirmo daļu nevienam nevar piemērot

ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma

pamata un likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai, izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums,

vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie

administratīvās atbildības, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī

jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Ņemot vērā iepriekš ([13]-[15]) secināto, tiesa atzīst, ka atbildētāja

nepamatoti ir atzinusi pieteicēju par vainojamu LAPK 176.pantā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis

notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Ņemot vērā, ka pieteicēja darbībās nav konstatējams administratīvā

pārkāpuma sastāvs, lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir

izbeidzama.

[17] Ievērojot norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka Daugavpils

pilsētas domes Administratīvās komisijas 2007.gada 6.novembra lēmums

Nr.D29-2676 ir prettiesisks un atceļams, bet V.P. pieteikums ir pamatots

un apmierināms.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246. - 251.pantu, Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3.punktu tiesa

n o s p r i e d a:

apmierināt V.P. pieteikumu.

Atcelt Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisijas

2007.gada 6.novembra lēmumu Nr.D29-2676 ar tā izdošanas dienu un

izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit

dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnese S.Pujāte