Court dismisses claim for property tax recovery and interest against non-owner defendant.

Lietas arhīva Nr. C-1927-22/44

ECLI:LV:RVPT:2022:0311.C30653421.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2022. gada 11. martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese J.Peinberga, rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasībā

pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2021. gada 23. jūlijā saņemts /pers. A/ prasības pieteikums vienkāršotā procedūrā pret /pers. B/

par naudas piedziņu.

[2] Prasītāja, pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 3. panta pirmo daļu, 16. panta ceturto daļu, Satversmes tiesas likuma 105. panta pirmo

teikumu, likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta pirmo un otro daļu, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. panta otro daļu, Dzīvokļa

īpašuma likuma 13. panta pirmo daļu, Civillikuma 1069., 2376., 2391. pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr.

/numurs A/, no 2007. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim aprēķināto prasītājas samaksāto nekustamā īpašuma nodokļa pamatsummu

419,83 EUR un samaksāto nekustamā īpašuma nodokļa nokavējuma naudu 138,88 EUR, kā arī piedzīt no atbildētājas visus tiesāšanās izdevumus.

[3] 2021. gada 29. septembrī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasību neatzīst, jo prasītājai ar spēkā stājušos spriedumu

anulētas īpašuma tiesības uz zemi, norāda, ka prasītāja nav nodokļu subjekts, tāpēc nav tiesīga saņemt no dzīvokļu īpašniekiem nekustamā īpašuma

nodokļa maksājumus. Atbildētāja norāda, ka nekad nav saņēmusi no prasītājas naudas līdzekļus, uzskata, ka prasītāja nav tiesīga vērst prasījumus pret

atbildētāju, jo prasība nav pamatota.

[4] Par minētajiem paskaidrojumiem prasītājas pārstāvis iesniedzis atsauksmi, noraidot atbildētājas iebildumus.

[5] Lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Līdz ar to tiesa

izskata civillietu rakstveida procesā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu. 2022. gada 6. janvārī lietas dalībniekiem atbilstoši

Civilprocesa likuma 56. panta prasībām nosūtīti paziņojumi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2022. gada 11. martā, kā arī pusēm izskaidrotas

procesuālās tiesības.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, atzīst, ka /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasība pret /pers. B/ par naudas piedziņu ir

noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu, vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda saīsināto spriedumu.

Savukārt, Civilprocesa likuma 250.26 panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa pēc savas iniciatīvas sastāda spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193.

pantā noteiktajam sprieduma saturam.

[7] Tiesa atzīst, ka prasība par prasītājas samaksāto nekustamā īpašuma nodokļa pamatsummas 419,83 EUR un nekustamā īpašuma nodokļa

nokavējuma naudas 138,88 EUR piedziņu no atbildētājas ir noraidāma, pamatojoties uz Civillikuma 1651., 1652., 1653., 2369., 2376., 2377., 2381.,

2391. pantu, likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta pirmo un otro daļu.

Lietā nav strīda, ka prasītāja, pamatojoties uz 2006. gada 1. septembrī ar /pers. C/ noslēgto zemesgabala pirkuma līgumu, 2006. gada 6. oktobrī

kļuva par īpašnieci zemesgabalam /adrese/, 2506 m2 platībā, kadastra numurs /numurs/, kurš ir piesaistīts dzīvojamai mājai /adrese/ (lietas 92.-93. lapa).

Tāpat nepastāv strīds, ka atbildētāja ir dzīvokļa Nr. 18, /adrese/ īpašniece (lietas 83. lapa).

Lietā ir strīds par prasītājas tiesībām piedzīt no atbildētājas samaksāto nekustamā īpašuma nodokli 419,83 EUR un nokavējuma naudu 138,88

EUR par periodu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim.

[7.1] No Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012. gada 12. jūnija sprieduma civillietā Nr. C04212600 secināms, ka 2006. gada

1. septembrī starp prasītāju un /pers. C/ noslēgtais zemesgabala pirkuma līgums atzīts par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža.

No lietas materiāliem izriet, ka prasītāja kā zemesgabala /adrese/ īpašniece, maksāja nekustamā īpašuma nodokli atbilstoši likuma “Par nekustamā

īpašuma nodokli” 2. panta pirmajai un otrajai daļai.

Prasītāja uzskata, ka dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašnieki, to skaitā arī atbildētāja, ir iedzīvojušies uz viņas naudas līdzekļu rēķina, ko prasītāja

bija spiesta samaksāt kopīpašnieku vietā, proti, gan pamatsummas maksājumu, gan arī samaksājot nokavējuma naudu, kopā 30 863,56 EUR apmērā.

[7.2] Prasītāja prasību pamatojusi ar Civillikuma 1069., 1071. pantu, kā arī ar 2376. un 2391. pantu par prasījumiem no netaisnas iedzīvošanās.

Civillikuma 2376. pants noteic, ka atprasījuma tiesības priekšmets ir vai nu tā atdošana, kas izpildīts bez attiecīgas saistības, vai, ja šis izpildījums

vairs nepastāvētu, tā vērtības atlīdzība.

Civillikuma 2391. pants noteic, ka nevienam nav tiesības netaisni iedzīvoties otram par ļaunu un uz tā rēķinu. Kas no tam cietis zaudējumu, tas var

prasīt, lai atdod viņam to, ar ko un par cik otrs iedzīvojies.

No minētā secināms, ka prasītāja prasību ir pamatojusi gan ar atprasījuma tiesībām, kas izriet no regulējuma par neesoša parāda izpildījuma

atprasījumu, gan ar vispārējo atprasījumu iedzīvošanās dēļ.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka prasījumi no netaisnas iedzīvošanās (Civillikuma 2369.-2392. pants) dod prasītājam tiesību atprasīt no atbildētāja to, ko

pēdējais bez tiesiska pamata ir ieguvis no kreditora mantas vai uz tā rēķina. Šo tiesību normu mērķis ir panākt taisnīgu izlīdzinājumu starp prasītāju un

atbildētāju. Pirmkārt, tiek novērsts atbildētāja mantas neattaisnots pieaugums, otrkārt, prasītājam tiek atdots tas, kas sakarā ar iedzīvošanos atrodas

atbildētāja mantā. Tomēr minēto noteikumu primārais uzdevums ir nevis prasītāja mantas iepriekšējā stāvokļa atjaunošana (kam kalpo zaudējumu

atlīdzināšanas institūts), bet gan atbildētāja mantas neattaisnota pieauguma novēršana (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa.

Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans Īpašums, 2000, 648.lpp.).

Lietā konstatēts, ka strīdus periodā prasītājas īpašumā atradās zemesgabals /adrese/, 2506 m2 platībā, kadastra numurs 0100 024 2016. Līdz ar

to prasītājai bija pienākums strīdus periodā veikt maksājumus, kas saistīti ar tās īpašumā esošo zemesgabalu.

Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta pirmajā daļā noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un

juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir

nekustamais īpašums.

Savukārt minētā likuma 2. panta otrajā daļā noteikts, ka par nekustamā īpašuma īpašnieku šā likuma izpratnē uzskatāma persona, kuras īpašuma

tiesības uz nekustamo īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā (..).

Ņemot vērā minēto, prasītājai laika periodā no 2006. gada 6. oktobra līdz stājās spēkā Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas

2012. gada 12. jūnija spriedums, t.i. laikā, kad prasītājai piederēja īpašuma tiesības uz zemesgabalu, bija jāpilda likumā noteiktais pienākums maksāt

nekustamā īpašuma nodokli. Minēto apstiprina lietā esošie Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes paziņojumi par nekustamā īpašuma nodokli,

kas izrakstīti prasītājai (lietas 75.-80. lapa).

[7.3] Tiesas ieskatā nav konstatējams, ka prasītājai būtu radies pamats atprasīt no atbildētājas samaksāto nekustamā īpašuma nodokli uz

atprasījuma tiesību pamata kā neesošu parāda izpildījuma atprasījumu, jo nav konstatējams neviens no Civillikuma 2377. panta noteiktajiem mērķiem, kā

arī nav gūti pierādījumi, ka izpildījumu par nekustamā īpašuma nodokli prasītāja ir izpildījusi bez tiesiska pamata atbilstoši Civillikuma 2381. pantam.

Lai apmierinātu prasījumu no netaisnas iedzīvošanās (Civillikuma 2369.- 2392.pants), nepieciešams konstatēt, ka atbildētājs ieguvis prasītāja mantu

vai iedzīvojies uz tā rēķina bez tiesiska pamata, nolūkā panākt atbildētāja mantas neattaisnota pieauguma novēršanu (Augstākās tiesas 2017.gada

16.novembra spriedumu lietā Nr. SKC-362/2017 (C30520113)).

Tiesas ieskatā nav gūti pierādījumi, ka atbildētāja būtu ieguvusi prasītājas mantu vai iedzīvojusies uz tās rēķina bez tiesiska pamata, jo kā jau

konstatēts, tad prasītājai bija tiesisks pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli.

Prasības tiesvedības jēga un būtība izpaužas prasītāja celtajās pretenzijās pret atbildētāju, norādot, ka tieši atbildētājs ir veicis un ir vainojams

prasītāja tiesību vai likumīgo interešu aizskārumā. Personu, kura ir atbildētājs, nosaka prasītājs pēc saviem ieskatiem. Tomēr var izrādīties, ka tiesību

pārkāpumā vainojama cita persona, nevis prasītāja noradītais atbildētājs. No likuma jēgas izriet, ka šādā gadījumā tiesai prasība jānoraida kā

nepamatota, t.i., nav pamata materiāli tiesiskajam prasījumam pret prasītāja norādīto atbildētāju (Līcis A. Prasības tiesvedība un pierādījumi. Rīga;

Tiesu namu aģentūra, 2003., 29.-30.lp.).

Tādējādi no civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumu aspekta, tiesa nekonstatē, ka atbildētāja būtu veikusi darbību vai bezdarbību, kas atstātu

juridiskas sekas uz prasītājas tiesību loku.

[7.4] Tiesa, izvērtējot prasījumu par samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa nokavējuma naudas 138,88 EUR piedziņu, uzskata to par noraidāmu.

Tiesa norāda, ka tā kā nekustamā īpašuma nodokļa samaksa strīdus periodā bija prasītājas pienākums, tad kavējumu par tā samaksu ir pieļāvusi

prasītāja, kurai tika aprēķināta nokavējuma nauda par minētā nodokļa samaksas kavējumu.

Šajā gadījumā nav konstatējams atbildētājas izraisīts prettiesīgs saistību izpildes novilcinājums Civillikuma 1651. pantā izpratnē, jo nav konstatēta

atbildētājas saistība, kuras kavējums būtu iestājies atbilstoši Civillikuma 1652. vai 1653. pantam.

Ņemot vērā minēto, prasība ir noraidāma kā nepamatota.

Rezolutīvā daļa

Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5., 41., 96. panta piekto daļu, 190., 194., 195., 204.1, 250.25 pantu,

nosprieda

noraidīt /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 panta noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, pārsūdzēt apelācijas

kārtībā, Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesā, Jēzusbaznīcas ielā 6, Rīgā.

Tiesnese J.Peinberga

DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU