Court partially allowed small claims action for unpaid utility bills and interest against a tenant in Latvia.

Lieta Nr.C39088416

C-0884-16/7

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā, 2016.gada 23.septembrī

Valmieras rajona tiesa: tiesnesis D.Līdacis, rakstveida procesā izskatīja civillietu biedrības “/Nosaukums A/ maza apmēra prasībā par naudas

piedziņu no /pers. A/.

Aprakstošā daļa.

[1] Prasītājs Biedrība “/Nosaukums A/” (turpmāk prasītājs) cēla tiesā maza apmēra prasību piedzīt no atbildētāja /pers. A/ (turpmāk atbildētājs)

par labu prasītājam galveno parādu 1515,60 EUR, līgumsodu 434,10 EUR, nolīgtos nokavējuma procentus 1081,50, likumiskos nokavējuma procentus

83,19 EUR un tiesas izdevumus, kā arī noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus par laiku līdz sprieduma izpildei.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka prasības priekšmets ir parāds par Atbildētāja kādreizējā dzīvoklī /adrese A/, saņemtajiem un

neapmaksātajiem komunālajiem pakalpojumiem laika periodā no 2013.gada janvāra līdz 2014.gada 20.martam (ieskaitot). Parāds ietver gan maksu par

apsaimniekošanu, gan citu piegādātāju sniegtos komunālos pakalpojumus, kuriem Prasītājs nodrošina tikai starpniecību un maksas sadali (apkure, ūdens

un kanalizācija, ūdens uzsildīšana, atkritumu izvešana, komunālā elektrība u.c.). No parāda atskaitīti 2014.gada aprīlī un maijā veiktie pārrēķini

(samazinātās summas, pēc tiesu izpildītāja rīkotas izsoles mainoties dzīvokļa īpašniekam).

[1.2] Prasības summas aprēķins: a) galvenais parāds 1515,60 EUR par laika periodu no 2013.gada janvāra līdz 2014.gada 20.martam; b) nolīgtie

un likumiskie procenti 1164,69 EUR, c) līgumsods 434,10 EUR.

[1.3] 2011.gada 01.maijā, atbilstoši /adrese A/ nama Valmierā dzīvokļu īpašnieku 23.03.2011. kopsapulces lēmumam pārņēma apsaimniekošanā

šo namu un noslēdza Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koplīgumu. Atbildētajam tika piedāvāts papildus parakstīt arī

individuālu apsaimniekošanas līgumu, taču Atbildētāja dēļ trīs gadu laikā netika rasta iespēja klātienē satikties un līgumu parakstīt.

[1.4] Ņemot vērā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta 2.daļā teikto: pārvaldīšanas līgums, kas noslēgts saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmumu atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajai kārtībai, ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam. Tātad individuāls līgums nav

nepieciešams un saistības ir nodibinātas uz pārvaldīšanas koplīguma pamata.

[1.5] Ar šo koplīgumu puses vienojas, ka biedrība nodrošina regulāru komunālo pakalpojumu piegādi dzīvokļu īpašniekiem (tai skaitā

Atbildētajam), bet dzīvokļu īpašnieki (tai skaitā arī Atbildētājs) apmaksā saņemtos citu uzņēmumu sniegtos komunālos pakalpojumus, mājas kopīgi

ņemtos kredītus un apsaimniekošanas maksu mājas kopsapulces noteiktajā apmērā, kā to nosaka arī Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants. Par

pakalpojumiem biedrība ik mēnesi sagatavo un piegādā Atbildētājam rēķinu par iepriekšējā mēneša pakalpojumiem. Rēķins Atbildētājam jāapmaksā līdz

attiecīgā mēneša 25.datumam. Tāpat apsaimniekošanas līgums paredz līgumsodu 0,35% apmērā par katru nokavēto dienu, kas tiek aprēķināta mēnesi

pēc maksājuma termiņa, kā arī vēl lielākas kavējuma naudas, ja parāda summa pārsniedz 500 un 1000 latus (attiecīgi 711,44 un 1422,87 eiro), taču tās

biedrība praktiski neaprēķina, tādējādi nākot pretī parādniekiem. Vienlaikus jāpiezīmē, ka šajā gadījumā procentu apmēram nebūtu nozīmes, jo gan

līgumsoda, gan līgumisko procentu apmērs tāpat sasniedz pamatparāda apmēru.

[1.6] 2013.gada martā ir grozīts apsaimniekošanas koplīgums, aizstājot līgumsodu ar līgumiskajiem nokavējuma procentiem ar tādiem pašiem

nosacījumiem kā iepriekš. Tāpēc par laiku līdz 2013.gada martam prasībā iekļauts līgumsods un likumiskie procenti, bet no aprīļa – tikai līgumiskie

kavējuma procenti.

[1.7] Jau ceturtajā mēnesī, pēc tam, kad biedrība uzsāka mājas apsaimniekošanu 2011.gadā, Atbildētājs neapmaksāja rēķinu par komunālajiem

pakalpojumiem. Laika periodā no 2011.gada decembra līdz 2012.gada septembrim Atbildējs ir veicis dažus maksājumus parāda dzēšanai, tomēr

iemaksas nenosedza pat pamata parādu, bet vēl bija jāmaksā arī līgumsods. 2013.gada janvārī biedrība uzsāka tiesvedību par aktuālo parādu (lieta

Nr.C39038313, spriedums 11.04.2013.), kas noslēdzās ar tiesu izpildītāja rīkotu dzīvokļa izsoli 2014.gada janvārī.

[1.8] Līdz 2012.gada decembrim izveidotie un minētajā tiesas spriedumā piedzītie parādi tika nosegti no dzīvokļa izsoles. Taču pēc tam (kopš

iepriekšējās prasības sagatavošanas) krājās jauns parāds, un Atbildējs nav veicis nevienu maksājumu kopš 2012.gada septembra. Arī personiska saziņa

kopš tiesas procesa uzsākšanas ar Atbildētāju allaž bija nesekmīga, bet kopš 2014.gada marta (dzīvokļa īpašnieka maiņa pēc izsoles) nav bijusi vairs

nekāda saskarsme. Š.g. jūnijā biedrības valdes loceklis /pers. D/ centās ar Atbildētāju sazināties, uzrakstot vēstuli sociālajā portālā “Facebook”, kuru

Atbildētājs ir izmantojis spēlēm vidēji reizi mēnesī kopš š.g. februāra, tostarp divas reizes pēc elektroniskās vēstules nosūtīšanas. Nekādas reakcijas uz

vēstuli nav bijis. Diemžēl citi saziņas veidi nav zināmi, lai uzmeklētu un personīgi atgādinātu par parādu. Caur privātiem kanāliem ir meklēta Atbildētāja

kontaktinformācija, taču nesekmīgi.

[1.9] Civilprocesa likumā un Mediācijas likumā aprakstītā mediācija nav izmantota un, mūsuprāt, nav iespējama, ņemot vērā, ka nav bijusi pat

iespējama saziņa ar Atbildētāju.

[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis. Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, uzskata, ka

paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai šajā lietā.

[3] Neviena no pusēm nav lūgusi uzklausīšanu tiesas sēdē. Tiesa neuzskata, ka attiecīgo lietu būtu nepieciešams iztiesāt tiesas sēdē. Pusēm par

lietas izskatīšanu rakstveida procesā, par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā, un par to, ka iepriekš minētais datums ir

uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu, paziņots likumā noteiktā kārtībā. Puses iebildumus pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā nav

cēlušas.

Motīvu daļa.

[4] Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un izvērtējusi visu kopumā, atzīst, ka prasība ir

apmierināma daļēji.

[5] Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā

devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta

saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[5.1] Tiesa konstatē, ka prasības pieteikums atbildētājam ir nosūtīts uz deklarēto adresi. Tādejādi uzskatāms, ka prasības pieteikums atbildētājam

ir izsniegts tā saturs paziņots.

[5.2] Civilprocesa likuma 56.1panta otrajā daļā noteikts, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas

adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek

saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka

dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja

dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par

šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

[5.3] Tādejādi tiesa uzskata, ka tas, ka prasības pieteikums ir ticis nosūtīts atpakaļ, nevar ietekmēt tiesas nolēmumu šajā lietā.

[5.4] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav cēlis pretprasību

un iebildumus pret prasību. Tādejādi tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētājam ir iebildumi pret prasību.

[6] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājam no 2013.gada janvāra līdz 2014.gada 20.martam piederēja dzīvokļa īpašums Nr.79 un 533/45531

domājamās daļas no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, adrese: /adrese A/, Valmieras pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr. /numurs/, kadastra numurs:

/numurs A/, (l.l.26).

[6.1] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2011.gada 1.maijā prasītājs un /adrese A/ dzīvokļu īpašnieki noslēdza Dzīvojamās mājas kopīpašuma

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas Koplīgumu (pilnvarojuma līgums) (turpmāk Pilnvarojuma līgums) (l.l.44-48) Puses vienojās, ka prasītājs kā

apsaimniekotājs un īpašniekus apvienojoša biedrība apņemas pārvaldīt un apsaimniekot īpašnieku īpašumā esošās dzīvojamās mājas kopīpašumu, kā arī

ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītās ēkas un būves un mājai piesaistīto zemes gabalu, savukārt īpašnieki apņemas segt apsaimniekotājam visus

izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, ar to saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala pārvaldīšanu un apsaimniekošanu proporcionāli viņa

īpašumā esošās kopīpašuma domājamās daļas.

[6.1.1] Tiesa konstatē, ka atbildētājs ar prasītāju nav noslēdzis Pilnvarojuma līgumu.

[6.2] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2013.gada 19.martā prasītājs un dzīvojamās mājas /adrese A/, dzīvokļu īpašnieki noslēdza Papildu

vienošanos Nr.1 pie Pilnvarojuma līguma (turpmāk Vienošanās) (l.l.49-50). Puses vienojās par Pilnvarojuma līguma noteikumu grozīšanu.

[6.2.1] Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav noslēdzi ar prasītāju Vienošanos.

[7] Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja galveno parādu 1515,60 EUR, kas aprēķināts par laika periodu no 2013.gada janvāra līdz

2014.gada 20.martam.

[7.1] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 15.pantu dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu

īpašumos, kopības sastāvā ietilpst visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Likuma 16.pants nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga

izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Tā ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu,

atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un

maksāšanas kārtību. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv

vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem. Tiesa uzskata, ka atbildētājam ir saistoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi - šajā

gadījumā lēmums par attiecīgās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāja noteikšanu.

[7.2] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Likuma 13.pants paredz, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti

veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Tādejādi atbildētājam neatkarīgi no tā vai viņš personīgi ir vai nav noslēdzis

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,

kas saistīti ar attiecīgo dzīvokļa īpašumu.

[7.3] Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

[7.4] Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav cēlis iebildumus pret galvenā parāda apmēru un tā aprēķina kārtību. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja

galvenā parāda aprēķinu. Tiesa atzīst, ka atbildētāja pienākums veikt galvenā parāda samaksu rodas no Dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta un

Pilnvarojuma līguma. Tādejādi no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams galvenais parāds 1515,60 EUR.

[8] Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja procentus 1164,69 EUR, kas sastāv no nolīgtajiem nokavējuma procentiem 1081,50 EUR

par laika periodu no 2013.gada 26.jūnija līdz 2016.gada 4.jūlijam un likumiskajiem nokavējuma procentiem 83,19 EUR par laika periodu no 2013.gada

26.marta līdz 2016.gada 4.jūlijam.

[8.1] Prasītājs par laika periodu no 2013.gada 26.marta līdz 2016.gada 4.jūlijam ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 83,19 EUR

(l.l.9) par 2013.gada janvāra, februāra un marta maksājumu kavējumu.

[8.1.1] Civillikuma 1946.panta izpratnē procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai, ja parādnieks pielaidis

nokavējumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

[8.1.2] Civillikuma 1759.panta pirmajā punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma

1765.panta otro daļu, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par

pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās

patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

[8.1.3] Atbildētājs nav cēlis iebildumus pret likumisko procentu aprēķinu un apmēru. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veikto likumisko

procentu aprēķinu. Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami likumiskie procenti 83,19 EUR.

[8.2] Prasītājs par laika periodu no 2013.gada 26.jūnija līdz 2016.gada 4.jūlijam aprēķinājis līgumiskos nokavējuma procentus 1081,50 EUR

(l.l.10) par 2013.gada aprīļa, maija, jūnija, jūlija, augusta, septembra, oktobra, novembra, decembra un 2014.gada janvāra, februāra, marta, aprīļa,

maija maksājumu kavējumu. Līgumisko nokavējuma procentu aprēķins pamatots ar Vienošanās 1.punktu, kurā noteikts, ka tiek mainīts Pilnvarojuma

līguma 6.8.punkts, nosakot, ka maksas par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un komunālo maksājumu kavējuma

gadījumos, ja kavējums ir ilgāks par vienu mēnesi, īpašniekiem apsaimniekotājs var piemērot nokavējuma procentus 0,35% apmērā no kopējās parādu

summas par katru nokavēto dienu. Prasītājs uzskata, ka atbildētājam, neatkarīgi no tā, ka viņš nav noslēdzis ar prasītāju Vienošanos, ir saistošs dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmums.

[8.2.1] Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

[8.2.2] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājs un atbildētājs nav vienojušies par atbildētāja pienākumu maksāt procentus.

[8.2.3] Dzīvokļa īpašuma likuma 16.pantā ir noteikta dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence. Tiesa konstatē, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai nav

noteiktas tiesības noteikt atbildētājam procentus, kas dodama par kādas naudas summas kavējumu. Tādejādi prasītājs nepamatoti uzskata, ka

atbildētājam ir saistošs attiecīgās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums attiecībā par nokavējuma procentu noteikšanu, jo

viņš nav pievienojies attiecīgajam Vienošanās līgumam.

[8.2.4] Tā kā puses nav vienojušās par atbildētāja pienākumu dot prasītājam līgumiskos nokavējumu procents, tad prasītāja prasība par līgumisko

nokavējuma procentu piedziņu no atbildētāja ir noraidāma kā nepamatota.

[8.2.5] Vienlaicīgi tiesa šajā lietā ņem vērā, ka prasītājs bija cēlis prasību par procentu piedziņu no atbildētāja par 2013.gada aprīļa, maija, jūnija,

jūlija, augusta, septembra, oktobra, novembra, decembra un 2014.gada janvāra, februāra, marta, aprīļa, maija maksājumu kavējumu. Tādejādi tiesa

atzīst, ka prasītājam ir tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus par iepriekš minēto maksājumu nokavējumu.

[8.2.6] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs ir pieļāvis 2013.gada aprīļa maksājuma 171,81 EUR samaksas nokavējumu 1105 dienas.

Attiecīgi no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 31,21 EUR (171,81 EUR x 6% / 365 dienas x 1105 dienas =

31,21 EUR).

[8.2.7] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs ir pieļāvis 2013.gada maija maksājuma 138,49 EUR samaksas nokavējumu 1075 dienas.

Attiecīgi no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 24,47 EUR (138,49 EUR x 6% / 365 dienas x 1075 dienas =

24,47 EUR).

[8.2.8] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs ir pieļāvis 2013.gada jūnija maksājuma 135,39 EUR samaksas nokavējumu 1044 dienas.

Attiecīgi no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 24,47 EUR (135,39 EUR x 6% / 365 dienas x 1044 dienas =

23,24 EUR).

[8.2.9] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs ir pieļāvis 2013.gada jūlija maksājuma 41,87 EUR samaksas nokavējumu 1013 dienas. Attiecīgi

no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 6,97 EUR (41,87 EUR x 6% / 365 dienas x 1013 dienas = 6,97 EUR).

[8.2.10] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs ir pieļāvis 2013.gada augusta maksājuma 105,78 EUR samaksas nokavējumu 983 dienas.

Attiecīgi no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 17,09 EUR (105,78 EUR x 6% / 365 dienas x 983 dienas =

17,09 EUR).

[8.2.11] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs ir pieļāvis 2013.gada septembra maksājuma 78,12 EUR samaksas nokavējumu 952 dienas.

Attiecīgi no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 12,23 EUR (78,12 EUR x 6% / 365 dienas x 952 dienas =

12,23 EUR).

[8.2.12] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs ir pieļāvis 2013.gada oktobra maksājuma 63,24 EUR samaksas nokavējumu 922 dienas.

Attiecīgi no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 9,58 EUR (63,24 EUR x 6% / 365 dienas x 922 dienas = 9,58

EUR).

[8.2.13] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs ir pieļāvis 2013.gada novembra maksājuma 76,67 EUR samaksas nokavējumu 891 dienas.

Attiecīgi no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 11,23 EUR (76,67 EUR x 6% / 365 dienas x 891 dienas =

11,23 EUR).

[8.2.14] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs ir pieļāvis 2013.gada decembra maksājuma 86,96 EUR samaksas nokavējumu 860 dienas.

Attiecīgi no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 12,29 EUR (86,96 EUR x 6% / 365 dienas x 860 dienas =

12,29 EUR).

[8.2.15] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs ir pieļāvis 2014.gada janvāra maksājuma 104,13 EUR samaksas nokavējumu 832 dienas.

Attiecīgi no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 14,24 EUR (104,13 EUR x 6% / 365 dienas x 832 dienas =

14,24 EUR).

[8.2.16] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs ir pieļāvis 2014.gada februāra maksājuma 95,75 EUR samaksas nokavējumu 801 dienas.

Attiecīgi no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 12,61 EUR (95,75 EUR x 6% / 365 dienas x 801 dienas =

12,61 EUR).

[8.2.17] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs ir pieļāvis 2014.gada marta maksājuma 93,86 EUR samaksas nokavējumu 771 dienas.

Attiecīgi no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami likumiskie nokavējuma procenti 11,90 EUR (93,86 EUR x 6% / 365 dienas x 771 dienas =

11,90 EUR).

[8.2.18] Tiesa konstatē, ka kopējais likumisko nokavējuma procentu apmērs par 2013.gada aprīļa, maija, jūnija, jūlija, augusta, septembra,

oktobra, novembra, decembra un 2014.gada janvāra, februāra, marta, aprīļa, maija maksājumu kavējumu ir 187,06 EUR. Prasītājs aprēķināto līgumisko

procentu samaksai ir novirzījis 110,57 EUR. Tātad nesamaksāto likumisko nokavējumu procentu apmērs, kas piedzenams no atbildētāja, ir 76,49 EUR

(187,06 – 110,57 = 76,49).

[9] Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 434,10 EUR par laika periodu no 2013.gada 26.marta līdz 2016.gada 4.jūlijam

(l.l.8). Līgumsoda aprēķins pamatots ar Pilnvarojuma līguma 6.8.punktu, kurā noteikts, ka maksas par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu un komunālo maksājumu kavējuma gadījumos, ja kavējums ir ilgāks par vienu mēnesi, īpašniekiem apsaimniekotājs var piemērot

līgumsodu 0,35% apmērā no kopējās parādu summas par katru nokavēto dienu. Prasītājs uzskata, ka atbildētājam, neatkarīgi no tā, ka viņš nav

noslēdzis ar prasītāju Pilnvarojuma līgumu, ir saistošs dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums.

[9.1] Civillikuma 1717.pants, redakcijā, kas bija spēkā Pilnvarojuma līguma noslēgšanas brīdī, nosaka, ka (1) Līgumsodu var pievienot katram

līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. (2) Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi

paredzami no līguma neizpildīšanas.

[9.1.1] Spēkā esošā Civillikuma 1717.panta redakcijā noteikts, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu,

kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

[9.1.2] Tiesa konstatē, ka gan iepriekšējā Civillikuma 1717.panta redakcija, gan šobrīd spēkā esošā redakcija paredz, ka par līgumsodu ir

jāvienojas līdzējiem.

[9.1.3] Tiesai nav pamata uzskatīt, ka prasītājs un atbildētājs ir vienojušies par līgumsodu.

[9.2] Dzīvokļa īpašuma likuma 16.pantā ir noteikta dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence. Tiesa konstatē, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai nav

noteiktas tiesības noteikt atbildētājam līgumsodu sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Tādejādi

prasītājs nepamatoti uzskata, ka atbildētājam ir saistošs attiecīgās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums attiecībā par

līgumsoda noteikšanu, jo viņš nav pievienojies attiecīgajam Pilnvarojuma līgumam.

[9.2.1] Tā kā puses nav vienojušās par atbildētāja pienākumu maksāt līgumsodu, tad prasītāja prasība par līgumsoda piedziņu no atbildētāja ir

noraidāma kā nepamatota.

[10] Tiesa secina, ka no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenams galvenais parāds 1515,60 EUR un likumiskie nokavējuma procenti 159,68

EUR (83,19 EUR + 76,49 EUR = 159,68 EUR) (turpmāk procenti).

[10.1] Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja

tāds norādīts prasības pieteikumā.

[10.1.1] Tiesa atzīst prasītājam, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% (seši procenti no simta) gadā no piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda no sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā un termiņa tā labprātīgai izpildei notecēšanas līdz sprieduma izpildei. Saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu, procentu pieaugums apstājas,

kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Tādejādi procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs neatmaksātā

galvenā parāda apmēru.

[10.2] Tā kā tiesa prasību apmierina daļēji, saskaņā Civilprocesa likuma 41.pantu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva

251,29 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.

[10.3] Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma stāšanās spēkā.

Rezolutīvā daļa.

Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 190., 193., 195., 204.1pantu, 250.25pantu,

n o s p r i e d a:

1. Prasību daļēji apmierināt.

1. Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta: /adrese A/, par labu biedrībai “/Nosaukums A/”,

reģistrācijas Nr./numurs/, juridiskā adrese: /adrese/, 1931,27 EUR (viens tūkstotis deviņi simti trīsdesmit viens euro, 27 euro centi), kas

sastāv no galvenā parāda 1515,60 EUR par laika periodu 2013.gada janvāra līdz 2014.gada martam, procentiem 159,68 EUR, valsts

nodevas 251,29 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 4,70 EUR. Samaksu veikt: kredītiestāde AS “Swedbank”, konta numurs

LV47HABA0551037225734.

2. Noteikt biedrībai “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./numurs/, juridiskā adrese: /adrese/, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods

/personas kods/, deklarētā dzīvesvieta: /adrese A/, likumiskos procentus 6% (seši procenti no simta) gadā no piedzītā, bet neatmaksātā

galvenā parāda no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā un termiņa tā labprātīgai izpildei notecēšanas līdz sprieduma izpildei. Procentu

pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs neatmaksātā galvenā parāda apmēru. Samaksu veikt: kredītiestāde AS “Swedbank”, konta

numurs /konts/.

1. Noraidīt biedrības “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./numurs/, prasību piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu

biedrībai “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./numurs/, līgumiskos nokavējuma procentus 1005,01 EUR un līgumsodu 434,10 EUR.

2. Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma stāšanās spēkā.

3. Lietas dalībnieki spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2016.gada 23.septembris, apelācijas

kārtībā Vidzemes apgabaltiesā, ja pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas

nepareizas izspriešanas, ja pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, ja

pirmās instances tiesa ir nepareizi konstatējusi faktus vai nepareizi novērtējusi pierādījumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko

novērtējumu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, iesniedzot apelācijas sūdzību Valmieras rajona tiesā.

Tiesnesis D.Līdacis