Court dismissed appeal against traffic fine, upholding evidence of speeding and prior misconduct.

NORAKSTS STS Lieta Nr.A42516209 A02521-10/17

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2010.gada 28.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis V.Poķis,

piedaloties pieteicējam L.G., atbildētājai – Latvijas Republikas pusē pieaicinātajai iestādei - Valsts policijas Rīgas reģiona iestādei, kuru uz pilnvaras pamata pārstāvēja D.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc L.G. (personas kods /personas kods/) pieteikuma par Rīgas reģiona policijas pārvaldes Kārtības policijas priekšnieka vietnieka 2008.gada 4.novembra lēmuma atcelšanu, kas piemērots par to, ka L.G. pārkāpa 2004.gada 29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 116., 236.punkta prasības, piemērojot naudas sodu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8panta 14. daļā un 149.24panta pirmajā daļā.

A p r a ks t o š ā d a ļ a

[1] 2008.gada 2.septembrī plkst.17:34 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA538314 par to, ka pieteicējs ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8panta 14. daļā un 149.24panta pirmajā daļā, 149.24panta septiņpadsmitajā daļā norādīto pārkāpumu.

[2] 2008.gada 4.novembrī Valsts policija pieņēma lēmumu lietā Nr.50PA538314, sodot pieteicēju ar naudas sodu Ls 80 apmērā.

[3] 2008.gada 9.novembrī pieteicējs iesniedza sūdzību par 2008.gada 4.novembra lēmumu. Sūdzību nosūtīja Iekšlietu ministrijai. 2008.gada 27.novembrī Iekšlietu ministrija sniedza atbildes vēstuli Nr.1-63/918/809-G, kurā norāda, ka tās kompetencē neietilpst veikt uzraudzību pār pieņemtajiem lēmumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksa ietvaros.

lappuse 1 no 10 [4] 2008.gada 15.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts L.G. (turpmāk arī pieteicējs) pieteikums, kurā norādīti turpmāk minētie argumenti. [4.1] Pamatojoties uz 2008.gada 2.septembra protokolu Nr.PA538324, Rīgas rajona Kārtības policijas priekšnieka vietnieks pieņēma lēmumu sodīt pieteicēju saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.24panta pirmo daļu, uzliekot naudas sodu Ls 80. [4.2] Minēto lēmumu pieteicējs pārsūdzēja Iekšlietu ministrijai, kura pieņēma formālu lēmumu, bez sūdzībā norādīto faktu izskatīšanas. [4.3] Pieteicējs nebija pārkāpis, kā arī nebija braucis protokola sastādīšanas dienā pa Ulmaņa gatvi. Pieteicējs A.S., uzrādīja veikala iepirkuma čeku, kas pierāda, ka protokolā norādītajā vietā atrasties pieteicējs nevarēja. [4.4] Pieteicējam netika uzrādīta ierīce, ar kuru fiksēts ātrums. [4.5] Pieteicējam netika izskaidrotas viņa tiesības, kā arī protokols tika sastādīts tikai pēc 5 stundām Olaines policijas nodaļas Babītes iecirknī, nevis uz ceļa. Protokols bija ar labojumiem, kā arī protokolam tika pierakstīts klāt teksts jau pēc pieteicēja parakstīšanas. Protokolā netika norādīts par to, kur jāgriežas par visu kas saistīts ar protokola sastādīšanu, netika izskaidrotas pieteicēja tiesības. [4.6] Administratīvais sods piemērots 2008.gada 4.novembrī par protokolu, kas sastādīts 2008.gada 2.septembrī, tādējādi pārkāpjot administratīvā soda piemērošanas termiņu. Bez tam pieteicējs nebija informēts par lēmuma pieņemšanas laika atlikšanu vai tā atlikšanas iemesliem.

[5] 2009.gada 13.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (turpmāk arī atbildētāja) paskaidrojums par pieteikumu , norādot turpmāk minētos argumentus. [5.1] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē tika saņemti pieteicēja 2008.gada 9.septembra analoģiska satura iesniegumi, kuri adresēti Iekšlietu ministram, Drošības policijas priekšniekam un 2008.gada 2.septembra iesniegums, kurš adresēts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa Kārtības policijas nodaļas iecirkņa inspektoram. [5.2] sakarā ar minētajiem iesniegumiem Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē tika veikta vispusīga pārbaude, kuras laikā tika noskaidrots: [5.2.1] 2008.gada 2.septembrī plkst.17:23 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 7.rotas darbinieki A.S., U.G. un J.A. veica ceļa uzraudzību K.Ulmaņa gatvē no Gaviezes ielas puses Beberbeķu ielas virzienā. U.G. fiksēja pieteicēja vadītās automašīnas Chrysler, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, braukšanas ātruma pārkāpumu un pa rāciju šo informāciju nodeva A.S.

lappuse 2 no 10 A.S. apstādināja automašīnas vadītāju. Piegāja pie transportlīdzekļa un ievērojis uz priekšējā paneļa piestiprinātu antiradaru „Whistler”, kurš bija pieslēgts pie barošanas bloka. A.S. stādījies priekšā un deva rīkojumu izdot minēto ierīci. Pieteicējs antiradaru noņēma un paslēpa to starp priekšējiem sēdekļiem. Pamatojoties uz minēto, tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 538314, par LAPK 149.24panta pirmās daļas 1.punkta un 149.24panta septiņpadsmitās daļas pārkāpumu.

A.S. pēc protokola sastādīšanas iepazīstināja ar tā saturu pieteicēju un lūdza izdot antiradaru. Pieteicējs bez uzaicinājuma parakstījās protokolā. A.S. atkārtoja prasību, pēc kā pieteicējs ieslēdzās automašīnā. [5.2.2] Par minēto faktu tika ziņots „02”, pēc kā notikuma vietā ieradās patruļpolicijas darbinieki, veicot pārrunas ar pieteicēju. Par pieteicēja pārkāpumu informēta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa dežūrdaļa. Notikuma vietā ieradās Babītes pagasta sabiedriskās kārtības inspektors U.D. un pārkāpējs (pieteicējs) nogādāts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa dienesta telpās. [5.2.3] 2008.gada 2.septembrī plkst.19:20 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Olaines iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors leitnants M.Z. sastādīja administratīvās aizturēšanas protokolu.

Par pieļautajiem pieteicēja pārkāpumiem sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli Nr.PA538314, atbildība paredzēta LAPK 149.24panta pirmās daļas 1.punktā un 149.24panta septiņpadsmitajā daļā, un Nr.PA 351480, atbildība paredzēta LAPK 175.pantā. Sastādīti ziņojumi, lēmumi pieņemti nav. Minētajos dokumentos ir pieteicēja paraksti, kur pieteicējs realizējis savas tiesības un izteicis attieksmi pret pārkāpumu. [5.3] Atbildētāja iepazīstoties ar Rīgas rajona tiesai nosūtīto administratīvo lietu PA 351480, konstatēja, ka 2008.gada 2.septembrī plkst.21.30 pieņemts paskaidrojums no automašīnas Chrysler, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ pasažiera L.K.

Viņam ir zināms automašīnas apturēšanas iemesls - braukšanas ātruma pārsniegšana un par automašīnas aprīkojumu ar kādu ierīci. Protokola kopija autovadītājam netika izsniegta. Sarunas laikā ar policistu autovadītājs no automašīnas paneļa noņēma ierīci, bet L.K. nav manījis kur tā palikusi. [5.4] Pārbaudes laikā tika saņemti Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 7.rotas darbinieku: inspektora virsleitnanta A.S., jaunākā inspektora virsseržanta U.G. un virsseržanta J.A. paskaidrojumi. [5.4.1] A.S., apstādinot pieteicēja automašīnu, stādījies priekšā, izskaidrojis pārkāpuma būtību.

A.S. noliedz alkohola lietošanas faktu 2008.gada 2.septembrī dienesta laikā, nenoliedz, ka darba laikā lieto minerālūdeni (..). Automašīna nepārprotami bija aprīkota ar antiradaru „Whistler”, kurš bija ieslēgts un atradās redzamā vietā uz paneļa. Pēc protokola sastādīšanas iepazīstinājis pieteicēju ar LAPK 260.pantā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, par minēto pieteicējs parakstījies dokumentā.

lappuse 3 no 10 Vēlāk no meža iznākuši divi vīrieši, kuriem U.G. devis rīkojumu netuvoties pieteicēja automašīnai. Pēc tam atbrauca zemessargi un deva rīkojumu pieteicējam sekot viņiem uz policijas iecirkni. Pēkšņi pie pieteicēja pieskrēja viens no mežā stāvošiem vīriešiem un pēc mirkļa tas atkal atgriezās mežā. Policijas iecirknī pieņemts paskaidrojums no automašīnas pasažiera L.K., citi liecinieki notikuma vietā nebija. Sarunā L.K. paskaidroja, ka ierīci pieteicējs atdeva paziņai, kurš pienācis pie automašīnas Chrysler.

A.S. piebilst, ka sākotnēji pieteicējs piedāvājis viņam Ls 20, izņemot naudu no maka un uzliekot uz kreisā durvju roktura. Personīgi A.S. pieteicēju nepazīst, darbojies tikai dienesta interesēs un uzskata, ka autovadītājs viņu apmelo. [5.4.2] U.G. sniedz analoģiska satura paskaidrojumu un piebilst, ka automašīnas Chrysler, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, braukšanas ātrumu fiksējis ar radaru Stalker Nr.29183. Fiksēšanas brīdī ceļu satiksme nebija intensīva, līdz ar ko nebija nekādu šķēršļu braukšanas ātruma kontrolei.

Antiradaru U.G. neredzējis – redzējis ierīces barošanas vadu. Norādījis vadītājam uz šo vadu – tas ticis noslēpts. U.G. dienesta laikā bija kopā ar inspektoru A.S. un nav redzējis, ka kolēģis būtu lietojis alkoholu (..). Pēc kāda laika pie pieteicēja pienākuši divi vīrieši, kuri iznākuši no meža puses un teikuši, ka pieteicējs ir viņu paziņa un darba devējs, zvanījis un lūdzis atbraukt. Izskaidrojis situāciju un devis rīkojumu iet prom – abi aizgājuši. Stāvējuši apmēram 30 m attālumā no pieteicēja automašīnas, bet brīdī, kad policisti iekāpa automašīnā, lai brauktu uz iecirkni, viens no vīriešiem pieskrēja pie autovadītāja – pēc tam aizskrēja.

U.G. uzskata, ka pieteicējs klaji apmelo gan viņu, gan kolēģus. Īsi pirms aizbraukšanas no policijas iestādes pieteicējs piegājis pie viņa un teicis, ka varot būt draugi, un viņam neesot pretenziju pret viņu, norādījis uz sava rakstura īpašībām. [5.4.3] J.A. sniedza analoģiska satura paskaidrojumu par pieteicēja vadītās automašīnas apturēšanu. Viņš norāda, ka ne dienesta automašīna VW Passat, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar kuru pārvietojies kopā A.S., ne U.G. dienesta transportlīdzeklis – Volvo, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, nebija aprīkoti ar videonovērošanas iekārtām.

U.G. atradies apmēram 2- 3 km attālumā no A.S. un J.A., kad fiksēja braukšanas ātruma pārkāpumu. Dienesta automašīnas novietotas netraucējot ceļu satiksmi. J.A. neredzējis pieteicēja vadītās automašīnas apturēšanu, jo sastādījis protokolu citam automašīnas vadītājam. A.S. teicis, ka pieteicējs atteicies izdot antiradaru, bet J.A. to nav redzējis. Vadītāju nebija iespējams aizturēt, jo viņš ieslēdzās automašīnā. J.A. redzējis, ka ceļa malā apstājusies automašīna Audi, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kura vadītāja lūgusi izskaidrot ceļu, no veikala „K-Rauta” līdz pieteicēja apturētajai vietai bija apmēram 4,5 km liels attālums.

J.A. noliedz, ka A.S. dienesta laikā būtu lietojis alkoholu.

lappuse 4 no 10 [5.4.4] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona rotas komandiera virsleitnants R.O., iepazinies ar dienesta pārbaudes materiāliem, paskaidro, ka 2008.gada 2.septembrī plkst.06:45 uzsācis pildīt dienesta pienākumus. Ap plkst.17:30 saņēmis informāciju par domstarpību rašanos ar kādu autovadītāju un izbraucis uz notikuma vietu, kur automašīnā Chrysler, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, sēdēja vadītājs un pasažieris, citas personas notikuma vietā nebija.

Pieteicējs paskaidrojis, ka apturēts par ceļa apzīmējumu pārkāpumu, bet nevis par ātruma ierobežojuma pakrāpumu. R.O. izskaidroja lēmuma pārsūdzēšanas kārtību, kā arī, ja viņš atsakās izdot ierīci, kuru piefiksējis inspektors A.S., tad tiks izsaukta policijas ekipāža un papildus sastādīts protokols par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām. Pieteicējs atteicies izdot antiradaru, tika izsaukta policijas ekipāža. R.O. no „02” bija informācija, ka pieteicējs zvanījis un teicis, ka inspektors ir alkohola reibumā .

Pieteicējam tika paskaidrots, ka ir iespējams veikts alkohola ekspertīzi, taču viņam šie izdevumi būs jāapmaksā. Pieteicējs atteicās segt šādus izdevumus. R.O. pēc ekipāžas ierašanās aizbraucis. [5.5] Gan inspektors U.G., gan automašīnas Chrysles pasažieris L.K. norāda uz to, ka notikuma vietā ieradušies sūdzības iesniedzēja paziņas, kurām pieteicējs atdevis antiradaru. Arī Babītes Sabiedriskās kārtības inspektors U.D. paskaidrojumā norāda uz to, ka no notikuma vietas stāvējuši divi vīrieši, kuri izrādījuši vēlmi kontaktēties tieši ar pieteicēju, neskatoties uz ceļu policijas darbinieku prasībām netraucēt un atstāt notikuma vietu. [5.6] Izvērtējot pārbaudes laikā saņemtos materiālus, konstatēts, ka 2008.gada 2.septembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 7.rotas darbinieki:

A.S., U.G. un J.A. veica satiksmes uzraudzību K.Ulmaņa gatvē no Gaviezes ielas puses Beberbeķu ielas virzienā. Amatpersona U.G., konstatējot pieteicēja atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu, – par minēto informējis inspektoru A.S., kurš pamatoti veicis automašīnas Chrysler apturēšanu. Pārbaudes laikā A.S. ievērojis, ka pieteicēja automašīna aprīkota ar antiradaru, kas var uztver braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībā, kā arī transportlīdzeklim nav izieta valsts tehniskā apskate.

Par minēto sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. [5.7] No likuma „Par policiju” 2.panta prezumpcijas izriet, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš devis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda, ja vien tas acīmredzami nav pretlikumīgs. Valsts ieinteresētība likuma un kārtības nodrošināšanā ir iemesls tam, ka tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām ir ne vien pienākums, bet arī tiesības nepieciešamības gadījumā piespiedu kārtā nodrošināt attiecīgā valsts likumu ievērošanu.

Amatpersonas savas tiesības izmantoja, jo to prasīja lappuse 5 no 10 konkrētā tiesībaizradzības situācija. Aizturēšanas iemesli noteikti likumā „Par policiju” un policijas darbinieki ievērojuši likumības principu, aizturot pieteicēju, ievēroja lietas apstākļus – pārkāpējs atteicies izpildīt policijas darbinieka A.S. likumīgās prasības – izdot antiradaru. Pieteicējs aizturēts pamatoti un nogādāts policijas iestādē, kā to nosaka likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 4.punkta normas, lai sastādītu protokolu.

Antiradars netika izņemts. Policijas amatpersona R.O., kurš atbild par rotas personālsastāva komandēšanu un pārraudzību, nodrošinājis kontroles pasākumus un komandu secību, lai aizturētu un nogādātu policijas iestādē pārkāpēju un konstatētu, ka amatpersonas dienesta pienākumu izpildes laikā nav lietojušas alkoholu. Par pieteicēja izteiktajām aizdomām ziņots „02”. Pēc A.S. tiešā priekšnieka R.O. sniegtajām ziņām, secināms, ka nekas neliecināja, ka A.S. būtu lietojis alkoholu. Arī audioierakstā, kuru veicis sūdzības iesniedzējs, izsaka savu gatavību iziet alkohola testu.

Kopumā pieteicēja argumentus atbildētāja vērtē kritiski un tiem nav ticamības. Pamats tam ir pieteicēja apgalvojums, ka automašīna netika aprīkota ar antiradaru, bet persona, kas nav ieinteresēta lietas iznākumā – automašīnas pasažieris L.K. savā paskaidrojumā norāda, ka sarunas laikā ar policistu pieteicējs no automašīnas priekšējā paneļa noņēmis kādu ierīci. Šis fakts atbilst inspektora A.S. konstatētajam, ka sarunas laikā pieteicējs no paneļa noņēmis antiradaru un to paslēpis automašīna. Ja automašīnas aprīkojumā nav šis priekšmets, tad šāda pieteicēja rīcība, slēpjot to, liecina par to, ka automašīna bija aprīkota ar antiradaru un pārkāpējs to slēpis no policista. [5.8] Pieteicējs norāda, ka ierakstījis sarunu par to, ka pieprasījis policistam uzrādīt dienesta apliecību, kā arī policists izteicis draudus.

Noklausoties pieteicēja iesniegto audioierakstu šie fakti neapstiprinās. Bez tam pieteicējs iesniedzis 2008.gada 2.septembra plkst.16:57 veikalā K- Rauta, kas atrodas Rīgā, Priedaines ielā 3 pirkuma čeku un apgalvo, ka pārkāpuma fiksācijas brīdī atradies veikalā. Veicot mērījumus, konstatēts, ka attālums no minētā veikala līdz braukšanas ātruma fiksācijas vietai ir 4,39 km. Pārkāpumu U.G. fiksējis plkst.17:23 Ulmaņa gatvē, kas ir pietiekams laiks (26 minūtes), lai pēc veikala apmeklējuma iesēstos automašīnā un minētajā laika intervālā veiktu šo ceļa posmu.

Minētie fakti, kopsakarā ar pārbaudē konstatēto, liecina par pieteicēja negodprātību un vēlmi izvairīties no likumā noteiktās atbildības. [5.9] Konkrētajā gadījumā nav neviena pierādījuma, kas norādītu uz to, ka policijas darbinieki būtu bijuši neobjektīvi vai nekompetenti, fiksējot 2008.gada 2.septembra pieteicēja pārkāpumus. Nav konstatēts, ka policijas darbinieki iepriekš būtu bijis pazīstami ar pieteicēju, viņu ziņojumos un paskaidrojumos sniegtās ziņas ir konsekventas un neliecina par vēlmi pieņemt lēmumu, kas būtu nelabvēlīgs pārkāpējam.

lappuse 6 no 10 [6] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, atsaucoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem. Atbildētājas pārstāve prasību neatzina. Papildus tika nopratināti kā liecinieki policijas darbinieki A.S. un U.G.

Motīvu daļa

[7] Uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka pieteikums nav pamatots un tādēļ ir noraidāms.

[8] Ar lietā esošajiem materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos apstākļus. [8.1] 2008.gada 2.septembrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes inspektors A.S. sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA538314 par to, ka pieteicējs ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8panta 14. daļā un 149.24panta pirmajā daļā, 149.24panta septiņpadsmitajā daļā norādīto pārkāpumu (lietas 25.lapa). [8.2] 2008.gada 4.novembrī Valsts policija pieņēma lēmumu lietā Nr.50PA538314, saucot pieteicēju pie administratīvās atbildības par LAPK 149.8panta 14. daļā un 149.24panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, nosakot pieteicējam pienākumu samaksāt naudas sodu Ls 80 apmērā (lietas 95.lapa). [8.3] 2008.gada 9.novembrī pieteicējs iesniedza Iekšlietu ministrijai sūdzību par 2008.gada 4.novembra lēmumu (lietas 56.lapa). [8.4] Iekšlietu ministrija 2008.gada 27.novembrī sniedza atbildi (lietas 13.lapa). Atbildes vēstulē ir norādīts, ka ministrijas kompetencē neietilpst veikt uzraudzību pār pieņemtajiem lēmumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksa ietvaros. Līdz ar to secināms, ka Iekšlietu ministrija nav izvērtējusi sūdzību pēc būtības, kā arī nav to pārsūtījusi Valsts policijai.

[9] Tiesas vērtējumā pieteicējs ir ievērojis lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, jo sūdzība ir likumā noteiktajā termiņā nosūtīta izskatīšanai iestādei. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 56.panta otro daļu, ja iesniegums nav iesniegts pēc piekritības, tad attiecīgā institūcija septiņu dienu laikā to nosūta pēc piekritības un paziņo par to iesniedzējam. Iekšlietu ministrija pieteicēja sūdzību nenosūtīja pēc piekritības Valsts policijai, kā rezultātā sākotnējais lēmums netika pārskatīts augstākā iestādē. Ārpustiesas kārtība primāri ir domāta tam, lai dotu iespēju iestādei pašai novērst pieļautās kļūdas. Konstatējot faktu, ka iestāde nav izmantojusi šo tiesību, nenosūtot sūdzību pēc piekritības, tiesa atzīst, ka lieta ir skatāma par 2008.gada 4.novembra lēmuma Nr.50PA538324 atcelšanu.

lappuse 7 no 10 [10] LAPK 149.24panta pirmā daļa nosaka, ka par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz astoņdesmit latiem. Lietā nav strīds par faktu, ka pieteicēja vadītajam transportlīdzeklim Chrysler, valsts numura zīme /reģistrācijas numurs/ nebija veikta valsts tehniskā apskate 2008.gada 2.septembrī. Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējs pamatoti ir saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 149.24panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu.

[11] LAPK 149.8panta četrpadsmitā daļa paredz, ka par atļautā ātruma pārsniegšanu no 41 kilometra stundā līdz 50 kilometriem stundā, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi „Apdzīvotas vietas sākums”, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no astoņdesmit līdz simt latiem. [12] Izvērtējot lietā esošos materiālus un procesa dalībnieku paskaidrojumus to kopsakarībā, tiesa lielāku ticamību piešķir policijas darbinieka sastādītajam protokolam, kurā fiksēts, ka pieteicēja vadītais transportlīdzeklis ir pārvietojies ar ātrumu 143 km/h pie atļautā ātruma 90 km/h, kā arī policijas darbinieku rakstveida paskaidrojumiem un liecībām. Šāds secinājums balstās uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[13] No pieteicēja paskaidrojumiem tiesas sēdē secināms, ka pieteicējs 2008.gada 2.septembrī bija izbraucis uz K.Ulmaņa gatvi aptuveni

2 km pirms Rīgas pilsētas robežas. No policijas darbinieka U.G. paskaidrojumiem (lietas 27.lapa) un liecībām tiesas sēdē secināms, ka policijas darbinieks atradās netālu no nama Nr.180 K.Ulmaņa gatvē un veica ātruma mērīšanu transportlīdzekļiem. Šī vieta atrodas aptuveni 800 metru pirms Rīgas pilsētas robežas. Līdz ar to secināms, ka pieteicējs ir pārvietojies pa K.Ulmaņa gatvi posmā, kurā atradās policijas inspektors U.G.

[14] Lietā nav strīds, ka pieteicēja vadītais transportlīdzeklis bija spiests apstāties sakarā ar radušos sastrēgumu uz K.Ulmaņa gatves pirms nogriešanās uz Rīgas apvedceļu (sastrēgums veidojās notiekošo remontdarbu rezultātā, kas sarežģīja nogriešanās manevra izpildi). Šajā vietā pie pieteicēja pienāca policijas darbinieks A.S. un norādīja, ka pieteicējs ir pārkāpis ātrumu, kā arī pieprasīja izsniegt pieteicēja transportlīdzeklī esošo braukšanas ātruma mērīšanas signālu kontroles ierīci. Pieteicējs arī nenoliedza faktu, ka pieteicēja apturēšanas vietā ieradās policijas inspektors U.G. Tiesa konstatē, ka pieteicēja paskaidrojumi un policijas darbinieku liecības nedaudz atšķiras no notikušo sarunu satura, kā arī atšķiras par to, lappuse 8 no 10 vai tika uzrādīts radara mērījums, tomēr pamatā pieteicēja paskaidrojumi nav pretrunā ar policijas darbinieku norādīto informāciju. Izvērtējot paskaidrojumu un protokolu saturu, tiesa konstatē, ka pieteicējs ir apturēts tieši par ātruma pārkāpumu par ko liecina fakts, ka protokolā pietiekami plaši ir aprakstīts tieši ātruma pārkāpuma fakts un tikai turpinājumā norādīts uz citiem pārkāpumiem. Protokolu ir uzsākts pildīt 17:34, kas liecina, ka policijas darbinieki faktiski uzreiz pēc apturēšanas norādīja, ka pieteicējs ir pārkāpis ātrumu par ko arī tiks saukts pie administratīvās atbildības.

[15] Liecinieku liecībās sniegtais notikumu apraksts ir atbilstošs lietas materiāliem un nerada šaubas par to patiesumu. Vietā, kur atradās policijas inspektors U.G. ir trīsjoslu brauktuve Jūrmalas virzienā ar atļauto ātrumu 90 km/h. Līdz ar to transportlīdzekļu ātrumi šajā posmā ir salīdzinoši lieli. No tā savukārt secināms, ka pārkāpēju apturēšana pie šāda ātruma notikuma vietā var būt apgrūtinoša. Līdz ar to pietiekami ticams ir fakts, ka policijas darbinieki savstarpēji sadarbojās pārkāpēju apturēšanā, izmantojot rācijas. Pieļaujamā ātruma pārsniegšana ir ievērojama, līdz ar to ir maza iespēja nokļūdīties, nosakot pārkāpuma izdarītāju.

[16] Tiesa arī konstatē, ka spēkā ir stājies Rīgas rajona tiesas tiesneses 2008.gada 26.novembra lēmums, ar kuru pieteicējs sodīts par LAPK 175.panta paredzētā pārkāpuma izdarīšanu. Šī lēmuma ietvaros ir konstatēti fakti, kas ir attiecināmi arī uz šo lietu, proti, pieteicēju apturēja policijas darbinieki, veicot ātruma pārkāpumu kontroli, pieteicējs uzvedās agresīvi un veica virkni darbības, lai izvairītos no administratīvās atbildības (nepakļaušanās policijas darbiniekiem, nepamatotu apvainojumu izteikšana un citas). Šie fakti pēc būtības sakrīt ar faktiem, kas konstatēti arī šīs lietas ietvaros.

[17] Apkopojot iepriekš minēto tiesa secina, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem, atbildētāja pamatoti ir konstatējusi pieteicēja vainu par LAPK 149.8 panta četrpadsmitajā daļā un 149.24panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu. LAPK 149.8 panta četrpadsmitā daļa paredz naudas sodu no 80 līdz 100 latiem, savukārt 149.24panta pirmā daļa paredz naudas sodu no 40 līdz 80 latiem. Nosakot par katru pārkāpumu minimālo sodu, summējot sodus un piemērojot LAPK 35.panta otro daļu, naudas sods bija nosakāms Ls 100 apmērā. Pieteicējam ir piemērots naudas sods Ls 80 apmērā. Līdz ar to pieteicējam ir piemērots pat mazāks naudas sods nekā tas bija nosakāms atbilstoši likuma normām. Tiesa nevar pēc savas iniciatīvas pieņemt personai vēl nelabvēlīgāku lēmumu, līdz ar to tiesai nav pamats pārskatīt piemēroto naudas soda apmēru.

lappuse 9 no 10 Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt L.G. pieteikumu par Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2008.gada 4.novembra lēmuma Nr050/PA538314 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnesis (paraksts) V.Poķis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis_______________________V.Poķis Rīgā, 2010.gada 28.jūlijā.

lappuse 10 no 10