Riga City Court dismissed defendant's appeal and ordered payment of natural gas debt plus costs.
Legislator summary
AI generatedThe Riga City Court dismissed the defendant's appeal and ordered the payment of a natural gas debt totaling 1,842.47 euros along with associated costs. The plaintiff successfully claimed the debt based on meter readings and applicable regulations, while the defendant argued against the calculation method. The court upheld the original judgment, confirming the liability and awarding legal fees to the plaintiff.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 189.-193., 195., 204.1, 250.25 panti: The court must order payment of the established debt and related costs when the plaintiff's claim is substantiated by evidence and statutory provisions.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RPT:2026:0414.C771047925.3.S
Lietas Nr.C771047925
Lietas arhīva Nr.C-02806-26/97
Rīgas pilsētas tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2026.gada 14.aprīlī
Rīgas pilsētas tiesa: tiesnese Ilona Zelmene rakstveida procesā izskatīja civillietu /Nosaukums A/ vienkāršotās
procedūras prasībā pret /Persona A/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2025.gada 12.februārī prasītāja /Nosaukums A/ cēlusi tiesā vienkāršotās procedūras prasību pret atbildētāju
/Persona A/ par naudas piedziņu.
[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un atbildētāju 2009.gada 1.septembrī noslēgts dabasgāzes
piegādes līgums mājsaimniecības lietotājiem Nr.73-3511269, saskaņā ar kuru prasītāja piegādāja atbildētājai
dabasgāzi nekustamajā īpašumā /Adrese A/, bet atbildētājai bija jānorēķinās saskaņā ar prasītājas izrakstītajiem
rēķiniem.
[1.3] Dabasgāze gazificētajā objektā atslēgta 2020.gada 7.februārī, konstatējot skaitītāja rādījumu “6154”.
Ņemot vērā minēto skaitītāja rādījumu, aprēķināts atbildētājas parāds par patērēto dabasgāzi gazificētajā
objektā.
Kopējā aprēķinātā parāda summa ir 1842,47 euro, ko veido parāds 1813,64 euro par izlietoto dabasgāzi un
27,69 euro maksa par sadales sistēmas pakalpojumiem gazificētajā objektā laikā no 2017.gada 31.marta līdz
2019.gada 28.jūnijam. Sadales sistēmas pakalpojumu maksa ir sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas
apstiprināts dabasgāzes tarifs par sadales sistēmas pakalpojumiem – dabasgāzes pieslēguma nodrošināšanu
atbilstoši atļautajai maksimālajai slodzei, ko saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumu
Nr.78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 154. un 155.punktiem iekļauj rēķinā lietotājam.
Savukārt skaitītāja rādījumi parāda aprēķinam tiek iegūti no sadales sistēmas operatora AS “Gaso”.
Pasta izdevumi 1,14 euro, proti, tiesības prasīt izdevumus par sūtītajiem brīdinājumiem un pretenzijām izriet no
2018.gada 21.novembra norēķinu kārtības par dabasgāzi saistītajiem lietotājiem, kas publicēta oficiālajā
izdevuma “Latvijas Vēstnesis” 2018.gada 28.janvāra laidienā Nr.234; oficiālās publikācijas Nr.2018/234.DA1.
[1.4] Prasītāja pamatojoties uz Civillikuma 701., 705., 1402., 1587., 1590.pantu, 1759.panta 1.punktu, 2107.,
2109. un 2021.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 16.septembra noteikumu Nr.1048 “Dabasgāzes tirdzniecības
un lietošanas noteikumi” 46., 51., 69., 72., 76., 84.punktu un 36.5., 90.1.apakšpunktu, Ministru kabineta
2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 29., 30., 33., 83.punktu
un 68.2.punktu un 68.3.apakšpunktu, Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumu Nr.78 “Dabasgāzes
tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 32.punktu un 97.2., 97.5., 99.3. un 158.1.apakšpunktu, lūdz tiesu piedzīt
no atbildētājas par labu prasītājai pamatparādu 1813,64 euro par izlietoto dabasgāzi un sadales sistēmas
pakalpojumiem, 27,69 euro fiksēto maksu un pasta izdevumus 1,14 euro par brīdinājumu nosūtīšanu, piedzīt no
atbildētājas par labu prasītājai visus prasītāja tiesāšanās izdevumus, tai skaitā izdevumus par advokāta palīdzību;
atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no
piespriestās, bet nesamaksātās parāda summas.
[2] 2025.gada 17.februārī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu atbildētājai nosūtīts prasības
pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2025.gada
19.martam.
[3] 2025.gada 20.martā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu pusēm nosūtīts paziņojums,
kurā paziņots, ka saīsinātais spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2026.gada 13.janvārī.
[4] 2025.gada 30.decembrī un 2026.gada 6.februārī tiesā saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi, kuros
norādīts, ka atbildētāja laikā, kad mainīja savu dzīvesvietu, ieradās uzņēmumā /Nosaukums A/, lai pārtrauktu
gāzes padeves līgumu adresē /Adrese B/ un noslēgtu jaunu gāzes padeves līgumu adresē /Adrese C/. Klientu
apkalpošanas speciālists iedeva aizpildīt vairākas veidlapas. Atbildētājai bija pilnīga paļāvība uz uzņēmuma
klientu apkalpošanas speciālista profesionalitāti šādu jautājumu risināšanā.
Jauno līgumu par gāzes padevi adresē /Adrese D/ uzreiz atteica noslēgt, jo iepriekšējais īrnieks nebija veicis
pilnīgu pakalpojuma apmaksu. Vienīgais risinājums, ko piedāvāja, bija apmaksāt šo summu. Kad atbildētāja
ieradās nākamajā reizē un iesniedza apmaksas kvīti, klientu apkalpošanas speciālists (jau cits darbinieks) bija
izbrīnīts, kāpēc bez viņu konsultācijas bija atmaksāts arī soda naudas, kas atbildētājai nebija jāmaksā. Šajā dienā
tika noslēgts gāzes padeves līgums par adresi /Adrese C/. Jāpiebilst, ka nekāds pārrēķins par pārmaksāto summu
netika veikts.
Vairākus gadus vēlāk atbildētāja uzzināja, ka joprojām tiek prasīts norādīt gāzes skaitītāja rādījumus par adresi,
kurā viņa vairs nedzīvoja. Kad tika lūgta palīdzību mājas saimniekiem šajā jautājumā, tad viņi iesniedza
uzņēmumam /Nosaukums B/ īres līguma kopiju ar datiem par īrnieku un faktisko gāzes lietotāju šajā dzīvoklī.
Līgumā ir norādīts gāzes skaitītāja rādījums uz līguma noslēgšanas datumu.
Lietas materiāliem pievienotajā aktā 2015.gada 24.maijā ir norādīts klienta tālruņa Nr./Tālrunis A/, kas atbilst
īres līgumā norādītajam ar /Persona B/. Aktā norādīts, ka lietotājs uz telefona zvaniem neatbild un adresē
neviens nav, šis akts nav adresēts atbildētājai. Norādītais tālrunis nav atbildētājas, kā arī tobrīd atbildētāja
dzīvoja citā adresē (/Adrese D/). Šie fakti uzņēmumam /Nosaukums B/ bija zināmi.
Atbildētāja sevi par vainīgu lietā pret /Nosaukums C/ neatzīst. Visus norēķinus ar uzņēmumu /Nosaukums B/
bija veikusi un arī lūgusi pārtraukt tā brīža līguma darbību. Nav izskaidrojums kāpēc uzņēmumā nebija
atrodama atbildētājas aizpildītā veidlapa “Pieteikums par līguma izbeigšanu”, brīdī kad noformēja dokumentus
klientu apkalpošanas birojā Vagonu ielā.
[5] 2026.gada 29.janvārī un 9.martā tiesā saņemta prasītājas atsauksme par atbildētājas paskaidrojumi, kurā
norādīts, ka atbildētājas iebildumi ir nepamatoti.
[5.1] Prasītāja norāda, ka apstāklis, ka atbildētājas parāda izveidošanās periodā, iespējams, nav dzīvojusi
gazificētajā objekta neatbrīvo atbildētāju no pienākuma norēķināties par gazificētajā objektā patērēto dabasgāzi.
No šāda pienākuma lietotājs atbrīvojas, ja izpilda noteiktās darbības noslēgtā līguma izbeigšanai.
Starp pusēm tika noslēgts 2009.gada 1.septembra dabasgāzes piegādes līgums mājsaimniecības lietotājiem
Nr.73-351126, saskaņā ar kuru prasītāja piegādāja dabasgāzi gazificētajā objektā, savukārt atbildētājai bija
jānorēķinās par piegādāto dabasgāzi. Saskaņā ar līguma 5.1.punktu, līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas
dienu un ir spēkā līdz brīdim, kad puses to izbeidz, abpusēji vienojoties vai to izbeidz piegādātājs līgumā
noteiktajā kārtībā. Turklāt līgumā 6.2.punkts nosaka, ka, mainoties dabasgāzes lietotāja īpašuma/īres tiesībām uz
gazificēto objektu, lietotājs ir atbildīgs par saņemtās gāzes apmaksu līdz līguma izbeigšanai, kā arī citu līgumā
noteikto saistību izpildi.
Līdz ar to šajā gadījumā svarīgs apstāklis ir, vai ar personu ir spēkā esošs līgums par dabasgāzes piegādi, jo
lietošanas tiesības (arī īpašuma tiesību) esamība vai zaudēšana pati par sevi nav pamats esoša līguma
izbeigšanai vai automātiskai līguma pārjaunošanai uz jauno īrnieku vai īpašnieku.
Saskaņā ar prasības pieteikumam pievienoto pierādījumu – pieteikumu līguma izbeigšanai, atbildētāja paziņoja
par vēlmi izbeigt starp pusēm noslēgto līgumu vien 2020.gada 24.janvārī. 2020.gada 7.februārī sadales sistēmas
operatoram nodrošināta piekļuve gazificētajam objektam, tika atslēgta dabasgāzes padeve, fiksējot
komercuzskaites mēraparāta (skaitītājs) rādījumu “6154”.
Prasītāja uzskata, ka lietas materiālos nav atrodami pierādījumi atbildētājas apgalvojumam, ka viņa būtu
izbeigusi līgumu, kad nenoteiktajā brīdī (paskaidrojumos nav norādīta diena, kad atbildētāja varētu būt to
darījusi) ieradās prasītājas klientu apkalpošanas centrā. Pēc iepazīšanās ar atbildētājas paskaidrojumiem,
prasītāja veica pārbaudi, vai arhīvos nav saglabājušies kādi atbildētājas pieteikumi vai iesniegumi, un apliecina,
ka tās lietvedībā nav nedz dokumentu, kas apliecinātu attiecīga līguma izbeigšanu, nedz arī ziņas par
atbildētājas pieminētajiem apstākļiem. Saistībā ar atbildētājas tiesai iesniegtā īres līguma ar /Persona B/ kopiju,
prasītāja norāda, ka no šīs personas nekad nav saņemts ne pieteikums līguma noslēgšanai, ne arī kādas citas
ziņas. Tādējādi līgums ar atbildētāju ir bijis spēkā līdz tas izbeigts pēc atbildētājas 2020.gada 24.janvāra
pieteikuma saņemšanas, tātad, visā parāda veidošanas periodā.
Saistībā uz atbildētājas atsauci uz parāda veidošanas periodā spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu Nr.1048
“Dabas gāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 93.4.punktu, kurā nostiprinātas sadales sistēmas operatora
tiesības vienpusēji izbeigt līgumu, ja mājsaimniecības lietotājs ir zaudējis gazificētā objekta īres tiesības, no tā
nepārprotami izriet, ka pakalpojuma sniedzējam ir tiesības nevis pienākums. Turklāt 2015.gadā tika saņemta
informācija, ka gazificēto objektu lieto it kā cita īrniece bez līguma noslēgšanas, taču minētais automātiski
neizbeidz iepriekš noslēgto līgumu. Tamdēļ prasītāja mēģināja 2015.gada un 2016.gadā atslēgt dabasgāzes
padevi. Turklāt līguma izbeigšanas gadījumā ir nepieciešama informācija par pēdējo skaitītāja rādījumu, lai
apzinātu faktisko patēriņu konkrētā gazificētajā objektā un aprēķinātu uz lietotāju attiecināmo parāda summu.
Īres līguma kopiju ar /Persona B/, kuru atbildētāja iesniedza tiesā, prasītāja saņēma vien 2020.gada 21.februārī
e-pasta vēstulē no atbildētājas.
Nozari regulējošie tiesību akti neuzliek prasītājai pienākumu aktīvi sekot līdzi lietotāju
īpašuma/valdījuma/turējuma tiesību statusam – šāds pienākums nebūtu nedz pareizs no taisnīguma skatupunkta,
nedz praktiski iespējams, ņemot vērā prasītājas klientu un namīpašumu, kuros tiek nodrošināta dabasgāzes
padeve, skaitu. Lietotājam, izbeidzot lietot dabasgāzi nekustamajā īpašumā vai nododot īpašumu lietošanā citai
personai, ir jārīkojas proaktīvi un jāinformē par šo apstākli pakalpojuma sniedzējs – dabasgāzes tirgotājs – un
jāizpilda līgumā un normatīvajos aktos noteiktās saistības attiecībā uz skaitītāja rādījumu paziņošanu un galīga
norēķina veikšanu.
Prasītāja vairāku gadu garumā ir centusies sazināties ar atbildētāju un/vai gazificētā objekta īpašnieku, ko
apliecina prasības pieteikumam pievienoto aktu un brīdinājumu kopijas, lai godprātīgi izpildītu savus
pienākumus un atslēgtu dabasgāzes padevi gazificētajā objektā, tomēr tas nebija iespējams no prasītājas
neatkarīgu iemeslu dēļ.
[6] Minētā civillieta 2026.gada 13.janvārī tika noņemta no izskatīšanas, jo prasītājai noteikts atsauksmes
iesniegšanas termiņš līdz 2026.gada 4.februārim.
2026.gada 13.janvārī pusēm nosūtīts paziņojums ka minētā civillieta Nr.C771047925 tiks izskatīta rakstveida
procesā 2026.gada 14.aprīlī.
Līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā puses nav iesniegušas lūgumus, papildinājumus, iebildumus vai
noraidījumu tiesnesei.
Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt
tiesas sēdē, civillietas izskatīšana, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, noteikta
rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[7] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar tiesību normām, tiesa
atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
[8] Civilprocesa likuma 250.26 panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa arī pēc savas iniciatīvas šā panta sestajā daļā
noteiktajā kārtībā var sastādīt spriedumu atbilstoši šā likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam.
Ievērojot minēto, tiesa pēc savas iniciatīvas sastāda motivētu spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma
193.pantā noteiktajam sprieduma saturam.
[9] Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas
darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1403.pantā noteikts, ka tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību
nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.
Atbilstoši Civillikuma 1404.pantam, katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums,
sastāvdaļas un forma.
Savukārt, Civillikuma 1431.pants noteic, ka akta parakstīšana uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs
parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un
ierunas tiesība.
[9.1] Ar lietas materiāliem pievienoto 2009.gada 1.septembra līgumu par dabasgāzes piegādi mājsaimniecības
lietotājiem Nr.73-3511269 tiek konstatētas pušu līgumsaistības, saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem,
atbildētāja uzņemoties saistību katru mēnesi veikt maksājumus par patērēto dabasgāzi.
Tātad pušu starpā nav strīda par to, ka starp pusēm uz īres tiesības pamata tika noslēgts līgums par dabasgāzes
piegādi objektam /Adrese A/. Atbildētājas paraksts uz līguma apstiprina to, ka atbildētāja apzinājās un piekrita
līguma nosacījumiem, uzņemoties tajā noteiktās saistības.
[9.2] Tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds par to, vai atbildētājai ir pienākums segt prasītājai izmaksas par
izlietoto dabasgāzi un sadales sistēmas pakalpojumiem objektam - /Adrese A/, par laiku, kad atbildētāja vairs
nedzīvoja minētajā adresē.
[10] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato
savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu
iebildumu pamatotība. Savukārt, Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti,
kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētāja norādījusi, ka prasītājai ir zināms, ka atbildētāja, laikā, kas mainīja dzīvesvietu bija ieradusies pie
prasītājas, lai noslēgtu jaunu gāzes padeves līgumu adresē /Adrese E/. Līdz ar to uzskata, ka viņai nav
pienākums veikt norēķinu par dabasgāzi, ko nav lietojusi.
Savukārt prasītāja iebildusi, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka atbildētāja nav dzīvojusi
gazificētajā objektā (/Adrese A/) laikā no 2011.gada 31.marta līdz 2020.gada 29.janvārim. Vienlaikus norāda, ka
apstāklis, ka atbildētāja, iespējams, nedzīvoja objektā, neatbrīvo atbildētāju no pienākuma norēķināties par tajā
patērēto dabasgāzi, jo līgums nebija izbeigts.
[11] Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne
darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no
līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Atbilstoši Civillikuma 1589.pantam vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar
paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Minētā likuma 1590.pants paredz katrai pusei prasības tiesību pret otru par līguma izpildīšanu.
Saskaņā ar starp pusēm noslēgto līgumu prasītāja apņēmās piegādāt dabas gāzi atbildētājas īres īpašumam -
/Adrese F/. Savukārt atbildētāja (lietotājs) apņemas katru mēnesi veikt maksājumus par gāzi (līguma
2.1.2.punkts).
Līguma 6.2.punktā puses pielīga, ka mainoties lietotāja īpašuma/īres tiesībām uz gazificēto objektu, lietotājs ir
atbildīgs par saņemtās gāzes apmaksu līdz līguma izbeigšanai, kā arī citu līgumā noteikto saistību izpildi,
savukārt 6.3.punktā puses vienojās, ka lietotājs apņemas samaksāt par gāzi no gazificētā objekta īpašuma/īres
tiesību iegūšanas brīža. Atbilstoši līguma 5.1.punktam, līgums stājies spēkā ar tā parakstīšanas dienu un ir spēkā
līdz brīdim, kad puses līgumu izbeidz savstarpēji vienojoties.
Atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas
noteikumi” (spēkā līdz 2016.gada 11.februārim) 69.punktam, ja lietotājs dabasgāzes iekārtu vai aparatūru ir
nodevis citai personai un par to nav informējis sistēmas operatoru, lietotājs ir atbildīgs par saņemtās dabasgāzes
samaksu līdz dienai, kad noslēgts līgums ar jauno lietotāju.
Savukārt 2017.gada 7.februāra noteikumu Nr.78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (spēkā no
2017.gada 3.aprīļa) 32.punkts paredz, ja, izbeidzot lietot dabasgāzi gazificētajā objektā, lietotājs nav par to
informējis dabasgāzes tirgotāju un šajos noteikumos paredzētajā kārtībā nav izbeidzis dabasgāzes tirdzniecības
līgumu attiecībā uz attiecīgo gazificēto objektu, lietotājs ir atbildīgs par norēķiniem par patērēto dabasgāzi un
saņemtajiem sistēmas pakalpojumiem līdz brīdim, kad tiek izbeigts minētais līgums.
Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” (spēkā
no 2016.gada 11.februāra līdz 2017.gada 2.aprīlim) 68.3.punktā noteikts, ka mājsaimniecības lietotāja
pienākums ir veikt pilnā apmērā maksājumus par dabasgāzi atbilstoši sistēmas operatora apstiprinātajai
norēķinu kārtībai. Par saņemto dabasgāzi lietotājs norēķinās saskaņā ar dabasgāzes piegādes līgumu un sistēmas
operatora apstiprināto norēķinu kārtību (83.punkts).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumu Nr.78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas
noteikumi” (spēkā no 2017.gada 3.aprīļa) 158.1.apakšpunktu par patērēto dabasgāzi, saņemtajiem sistēmas
pakalpojumiem un nodokļiem lietotājs norēķinās saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumā noteikto norēķinu
kārtību.
/Nosaukums A/ norēķinu kārtība par dabasgāzi saistītājiem lietotājiem, kas publicēta oficiālā izdevuma
“Latvijas Vēstnesis” 2018.gada 28.novembra laidienā Nr.234, oficiālās publikācijas Nr.2018/234.DA1 2.punktā
noteikts, ka maksājuma par dabasgāzi šīs norēķinu kārtības (turpmāk – norēķinu kārtība) izpratnē ir maksa par
dabasgāzi, sistēmas un citiem pakalpojumiem, tajā skaitā, bet ne tikai – sadales sistēmas operatora noteiktā
fiksētā maksa par sadales sistēmas pieslēguma nodrošināšanu atbilstoši atļautajai maksimālajai slodzei (turpmāk
– fiksētā maksa), akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN). Maksājumi par dabasgāzi
tiek aprēķināti saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.
Minētās norēķinu kārtības 2., 12., 23.punkts paredz fiksēto maksu, ko piemēro sadales sistēmas operators
/Nosaukums D/ par dabasgāzes piegādes pieslēguma nodrošināšanu atbilstoši atļautajai maksimālajai slodzei.
Tāpat norēķinu kārtības 18.punkts paredz tiesības prasīt izdevumus par sūtītajiem brīdinājumiem un
pretenzijām.
Civillikuma 1838.pants noteic, ka tas, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
[11.1] Tiesa konstatē, ka lietā nav iesniegti pierādījumi atbildētājas apgalvojumam, ka 2009.gada 1.septembra
dabasgāzes piegādes līguma mājsaimniecības lietotājiem Nr.73-3511269 darbība izbeigta ar 2012.gada 19.jūliju,
vai, ka atbildētāja būtu Ministru kabineta noteikumos un līgumā paredzētajā kārtībā izbeigusi dabasgāzes
tirdzniecības līgumu attiecībā uz attiecīgo gazificēto objektu. Ar lietā esošo 2020.gada 24.janvāra pieteikumu
līguma izbeigšanai, kuru iesniegusi atbildētāja prasītājai, apstiprinās, ka atbildētāja lūgusi prasītājai izbeigt
2009.gada 1.septembrī noslēgto dabasgāzes piegādes līgumu mājsaimniecības lietotājiem Nr.73-3511269 ar
2012.gada 19.jūliju.
Prasītāja norāda, ka atbildētāja pieprasījumu līguma izbeigšanai līdz 2020.gada 24.janvārim prasītājai nebija
iesniegusi.
Ievērojot minēto, atzīstams, ka starp pusēm noslēgtais līgums bija spēkā no 2009.gada 1.septembra (līguma
parakstīšanas diena) līdz 2020. gada 29.janvārim, kad tika saņemts 2020.gada 24.janvāra atbildētājas
pieteikums.
[11.2] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas parādu par izlietoto dabasgāzi 1813,64 euro par laiku no 2011.gada
31.marta līdz 2020.gada 29.janvārim, fiksēto maksu par sadales sistēmas pakalpojumiem 27,69 euro un pasta
izdevumus 1,14 euro, proti, par laiku, kad starp pusēm noslēgtais līgums bija spēkā.
Lietā pievienoti vairāki atbildētājai adresēti brīdinājumi un pretenzijas no /Nosaukums A/ par dabasgāzes
piegādi objektam – /Adrese F/.
Atbildētāja nav apstrīdējusi parāda summas apmēru, līdz ar to atbildētājai (atbilstoši uzņemtajām
līgumsaistībām) ir pienākums norēķināties ar prasītāju par patērēto dabasgāzi un saņemtajiem sistēmas
pakalpojumiem, kas tika sniegti objektam strīdus norādītajā periodā, proti, no 2011.gada 31.marta līdz
2020.gada 29.janvārim.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētājas puses un prasībā norādītā
pamatparāda 1842,47 euro esamība.
[12] Prasītāja lūdz noteikt tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu tiesa, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā
daļā cita starpā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt
procentus, minot arī to apmēru.
Ņemot vērā minēto un atbilstoši Civillikuma 1759. panta 1.punktā un 1765. pantā noteiktajam, tiesa atzīst
prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja 6% gadā no piedzītās summas līdz sprieduma izpildei (izsoles
noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763. pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl
nesamaksāto procentu daudzums sasniedz kapitāla lielumu.
[13] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no
otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus (..).
Tiesas apmierināto prasījumu apmērs šajā lietā 1842,47 euro. Iesniedzot prasību prasītāja samaksājusi valsts
nodevu 276,37 euro. Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva
276,37 euro apmērā.
[13.1] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus 276,37 euro.
Ar 2025.gada 12.februāra avansa rēķinu Nr.14217/AA120225-01 apstiprinās, ka zvērināts advokāts /Persona C/
prasītājai izrakstījusi rēķinu276,37 euro apmērā par juridisko palīdzību.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktam prasītājas izdevumi advokāta
palīdzības apmaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs, un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro,
atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, bet ne vairāk par 30 % no prasījuma apmierinātās daļas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta ceturto daļu, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā,
atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā
noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.
Prasība apmierināta 1842,47 euro apmērā, līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta nosacījumiem no
atbildētājas par labu prasītājai piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai
276,37 euro apmērā ((1842,47 x 30 %)) x 50 %).
[13.2] Saskaņā ar saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta otro daļu, 40.panta pirmo daļu, 2022.gada 11.janvāra
Ministru kabineta noteikumiem Nr.20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” (spēkā
līdz 2025.gada 31.martam) 14., 15.punktu no atbildētājas valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 7 euro.
[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par
tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas
izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to atbildētājai
nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 189.-193., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labu /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs
/Nosaukums E/,pamatparādu 1813,64 euro, fiksēto maksu 27,69 euro, pasta izdevumus 1,14 euro, valsts nodevu
276,37 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 276,37 euro, kopā 2395,21 euro, nosakot, ka piedzītie
naudas līdzekļi /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /Nosaukums E/, norēķinu kontā Nr./IBAN A/, /Nosaukums
F/.
Noteikt /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /Nosaukums E/, tiesības par laiku no sprieduma labprātīgās
izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /Persona A/, personas
kods /Personas kods A/, likumiskos 6% gadā no visas ar spriedumu piedzītās summas, bet nepārsniedzot tās
apmēru.
Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
7euro, kas iemaksājami kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22,
konts /IBAN B/, norādot iemaksas mērķi: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā
Nr.C771047925.
Maksājumu dokumenti, kas apstiprina tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos sprieduma labprātīgas
izpildes termiņā atbildētājam iesniedzami Rīgas pilsētas tiesas kancelejā /Adrese G/, vai arī nosūtāmi
elektroniski tiesas kancelejai –/E-Pasts A/, lai spriedums šajā daļā netiktu nodots piespiedu izpildei.
Noteikt atbildētājai termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Sprieduma oriģināls ir pievienots un pieejams tiešsaistes sistēmā 2026.gada 14.aprīlī.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas
dienas 2026.gada 14.aprīļa, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa
likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese Ilona Zelmene
Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.