Court partially allows request to establish sisterhood for inheritance, dismissing identity claims due to client withdrawal.
Legislator summary
AI generatedThe court partially granted the request to establish that two deceased individuals were sisters for inheritance purposes, while dismissing claims regarding identity and paternal identity due to the applicant's withdrawal. Evidence including witness testimony and a linguistic agency report confirmed the sisters shared the same surname and family background despite document discrepancies. The court ruled that the established sisterhood fact could be used in pending inheritance proceedings, whereas the withdrawn claims were terminated under procedural law.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 398. pants; Civilprocesa likums 223. pants 4. punkts: A request for declaration of a legal fact is granted if evidence proves the fact, but proceedings in withdrawn portions are terminated by the applicant's refusal to maintain the claim.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C15189415
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2016.gada 4.februārī
Jelgavas tiesa: tiesnese D.Ruško
tiesas sēžu sekretāre I.Revina,
piedaloties pieteicējai /pers. A/,
izskatīja 2016.gada 21.janvārī atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ pieteikumu par juridiska fakta konstatēšanu.
Aprakstošā daļa
Pieteicēja /pers.A/ iesniegusi tiesā pieteikumu par juridiska fakta konstatēšanu, kurā lūdz tiesu:
- konstatēt juridisku faktu, ka 1013.gada 2.augustā dzimusī /pers. C/, 1915.gada 25.aprīlī dzimusī /pers. C/ un 1915.gada 19.jūnijā dzimusī un
1980.gada 23.augustā mirusī /pers. D/ ir viena un tā pati persona /pers. E/;
- konstatēt juridisku faktu, ka /pers. C/ tēvs /pers. F/ un /pers. G/ tēvs /pers. F/ ir viena un tā pati persona;
- konstatēt juridisku faktu, ka /pers. E/ (miršanas apliecībā /pers. D/, dzimusi /uzvārds/) un 2014.gada 13.novembrī mirusī /pers. G/, personas kods
/personas kods/, ir māsas.
Pieteikumā norādīts, ka pieteicējas vecāmāte /pers. C/ ir dzimusi 1913.gada 2.augustā. Viņas vecāki ir tēvs – /pers. H/, māte – /pers. I/. Izziņā
tēva vārds norādīts /pers. J/.
Izziņā par /pers. C/ laulības reģistrāciju un miršanas apliecībā pieteicējas vecāsmātes dzimšanas datums ir norādīts 1915.gada 25.aprīlis un
1019.gada 19.jūlijs, tāpat atšķirīgi no dzimšanas reģistrācijas datiem norādīts viņas vārds /vārds/.
Gan /personu vārdi/ māte ir /pers. I/ un tēvs /pers. F/.
Konstatētās atšķirības personu vārdos un uzvārdos, iespējams, radusies dokumentu rakstītāja pārklausīšanās vai kādu citu subjektīvu kļūmju dēļ, kā arī
priekšvārdu /vārds/ uzskatot par priekšvārda /vārds/ saīsinājumu. Arī uzvārds /uzvārds/ ir literārajā valodā rakstītā uzvārda /uzvārds/ dialektālā forma.
Tā kā pieteicējai dokumentu trūkuma dēļ nav iespējams pierādīt notāram ka pieteicējas vecāmāte /pers. E/ (miršanas apliecībā /pers. D/, dzimusi
/uzvārds/) un /pers. G/ ir māsas, nepieciešama juridiska fakts konstatēšana savstarpējās radniecības fakta pierādīšanai mirušai /pers. E/ ar mirušo /pers. G/,
nolūkā apstiprināties mantojuma tiesībās uz /pers. G/ atstāto mantojumu.
Pieteikums pamatots ar Civillikuma 398.pantu.
Tiesā iesniegts ieinteresētās personas /pers. L/ paskaidrojums (lietas 31.lapa), kurā norādīts, ka /pers. L/ ģimenē bijusi vecākā māsa /vārds/ un
jaunāka māsa /vārds/. Visiem bija viena māte /pers. I/ un tēvs /pers. F/. Ģimenē ir bijusi vēl māsiņa un brālis. Mamma māsiņu mēdza saukt par /vārds/.
Viņi agri nomira un mamma ļoti pārdzīvoja /vārds/ nāvi.
Visa ģimene dzīvoja Latgalē “/nosaukums/”, tur arī pagāja visa bērnība. Tēvs nomira Latgalē, kad /vārds/ bija deviņi gadi. Atceras, ka pārdzīvoja
tēva nāvi.
/vārds/ bija dots kristītais vārds /vārds/, jo tajā laikā visus kristīja baznīcā. Ģimenē /vārds/ visi sauca par /vārds/, jaunāko māsu /vārds/ par /vārds/
un /vārds/ par /vārds/.
Vecākā māsa /vārds/ pie vīra /vārds/ izgāja pirmā un aizgāja dzīvot atsevišķi uz Maltas pagastu.
Māsa /vārds/ ar vīru palīdzēja pirms kara visai ģimenei pārcelties uz Jelgavu, jo vīrs bija ietekmīgs cilvēks. Viņš strādāja dzelzceļa milicijā par
priekšnieku.
Jelgavā dzīvoja /vārds/ ar vīru /vārds/ un trīs dēliem – /vārdi/, arī mamma /vārds/, māsa /vārds/ un /vārds/ dzīvoja Jelgavā.
/vārds/ vīrs iekārtoja strādāt dzelzceļa milicijā, viņa iznēsāja pavēstes.
Paskaidroja, ka /vārds/ bija kaut kāds jukums ar viņas dokumentiem. Viņa gribēja tos sakārtot, bet nepietika laika un naudas izbraukāt uz Latgali,
bet vecumdienās tam visam atmeta ar roku teikdama: “Mani tāpat visi pazīst”.
Tiesas sēdē ieinteresētā persona /pers. L/ neieradās. Ņemot vērā lietā esošās ziņas par /pers. L/ veselības stāvokli (lietas 63.lapa), tiesa atzīst ieinteresētās
personas neierašanās iemeslus par attaisnojošiem.
Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, nolēma skatīt lietu bez /pers. L/ klātbūtnes.
Tiesas sēdē pieteicēja /pers. A/ pieteikumu uzturēja par juridiskā fakta konstatēšanu, ka /pers. E/ (miršanas apliecībā /pers. D/, dzimusi
/uzvārds/) un 2014.gada 13.novembrī mirusī /pers. G/, personas kods /personas kods/, ir māsas. Paskaidroja atbilstoši pieteikumā norādītajam. Papildus
paskaidroja, ka /pers. I/ un /pers. F/ ģimenē bija piedzimuši pieci bērni - /vārdi/. Visiem bērniem sakrīt tēva un mātes vārds, kas pierāda, ka visi cēlušies no
vienas ģimenes un to, ka /vārds/ bija māsa /vārds/ un /vārds/. Lūdza apmierināt pieteikumu, jo tas ir vienīgais ceļš kā konstatēt radniecības faktu starp māsām.
Motīvu daļa
Novērtējot pieteikumā norādītos apstākļus, lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieces liecību kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida
pierādījumiem, tiesa uzskata, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms tā kā to tiesas sēdē uzturēja pieteicēja.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 288.panta otrās daļas 1.punktu, tiesa konstatē faktus par fizisko personu radniecības attiecībām.
Civilprocesa likuma 289.pants nosaka, ka tiesa konstatē juridiskos faktus tikai tad, ja iesniedzējam nav iespējams citādā kārtībā saņemt attiecīgos
dokumentus, kas apstiprina šos faktus, vai ja šie dokumenti nozaudēti, nozagti vai iznīcināti un zudusi iespēja tos atjaunot.
Ar Latvijas Nacionālā arhīva 2015.gada 6.janvāra izziņu izziņu Nr. 5-V-5322, apstiprinās, ka dokumentu trūkuma dēļ nav iespējams sniegt ziņas par
radniecību starp /vārds/ (/vārds/) /uzvārds/ un /pers. G/.
Līdz ar to atzīstams, ka pieteicēja nevar apliecināt radniecības faktu ar /pers. G/ un tas izdarāms, konstatējot radniecības faktu par fizisko personu
/pers.C/ un /pers. G/ radniecības attiecībām.
No lietā esošās izziņas par mirušās /pers. G/ dzimšanu (lietas 14.lapa) redzams, ka viņas vecāki bija /pers. J/ un /pers. I/.
Tāpat no lietā esošās izziņas par mirušās /pers. C/ dzimšanu (lietas 9.lapa) redzams, ka viņas vecāki bija /pers. F/ un /pers. I/.
Jelgavas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas izziņa (lietas 10.lapa) apstiprina, ka 1935.gada 5.martā noslēgta /pers. P/ un /pers. C/ laulība, piešķirot pēc
laulības šķiršanas uzvārdu /uzvārds/.
Ar Miršanas apliecību (lietas 11.lapa) apstiprinās, ka 1915.gada 19.jūlijā dzimusī /pers. D/, mirusi 1980.gada 23.augustā. Savukārt 1927.gada 8.janvārī
dzimusī /pers. G/ mirusi 2014.gada 13.novembrī (lietas 15.lapa).
Ar Jelgavas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas izziņām par /pers. R/, /pers. D/, /pers.V/, /pers. S/, /pers. L/, /pers. T/ dzimšanas reģistrāciju (lietas 9., 12.-
13., 14., 51., 53., 54.lapa) apstiprinās fakts, ka visiem kā vecāki reģistrēti /pers. J/ un /pers. I/.
No Latvijas Nacionālā arhīva 2015.gada 1.decembra izziņas (lietas 66.lapa) gūstma pārliecība, ka /pers. U/ meita, dzimusi 1915.gada 19.jūlijā Siljāņu
pagastā, Rēzeknes apriņķī un /pers. V/ meita, dzimusi 1927.gada 9.janvārī Siljāņu pagastā, Rēzeknes apriņķī kopā ar māti 1886.gada 9.augustā dzimušo māti
/pers. I/ (lietas 69.lapa) bija pierakstītas vienas dzīvesvietas /adrese/ mājas grāmatā laika periodā no 1945.gada 27.aprīļa līdz 1969.gada 3.janvārim.
Turpat bija pierakstīts /pers. D/ dēls /pers. Z/, bet dēls /pers. A0/ bija pierakstīts /adrese/ (lietas 66., 70.-74.lapa).
Arī lieciniece /pers. AA/ tiesas sēdē liecināja, ka viņas vīra /pers. Z/ mātes vārds bija /pers. D/, kuru visi sauca par /vārds/. Liecināja, ka vīramātes
jaunāko māsu /vārds/ sauca par /vārds/ un viņa /vārds/ dzīvoja kaimiņos, tāpēc viņai ir zināms, ka /vārds/ un /vārds/ bija māsas.
Tiesai nav pamats neticēt liecinieces liecībai, jo persona nav ieinteresēta lietas iznākumā un viņa ir brīdināta par kriminālatbildību nepatiesas
liecības sniegšanas gadījumā.
Liecinieces liecība apstiprina gan pieteicējas, gan ieinteresētās personas sniegtos paskaidrojumus par to, ka /pers. D/ un /pers. G/ bija māsas.
Tiesa atzīst, ka lietā esošās izziņas ir vērtējamas kā pierādījums, kas liecina par /pers. D/ radniecību ar /pers. G/.
Tiesai nav pamats apšaubīt Latviešu valodas aģentūras sniegto skaidrojumu par personvārdu /vārdi/ atšķirīgā rakstījuma attiecinājumu uz vienu un to pašu
personu (lietas 16., 52., 68.lapa).
No minētajiem dokumentiem izdarāms secinājums, ka mirušai /pers. D/ un /pers. G/ ir bijis viens uzvārds līdz /pers. D/ laulības noslēgšanai, kā arī vienāds
tēva un mātes vārds, uzvārds.
Ar 2015. gada 23.marta Zemgales apgabaltiesas zvērinātas notāres Dainas Andersones iesniegumu (lietas 8.lapa) pierādīts, ka /pers. AB/
vērsusies pie zvērinātas notāres ar lūgumu uzsākt mantojuma lietu un apstiprināt pieteicēju uz mirušās vecāsmātes māsas /pers. G/ atstāto mantojumu. Līdz ar to
tiesa uzskata par pierādītu, ka radniecības fakts konstatējams mantojuma lietu kārtošanai.
Tā kā pieteicēja neuzturēja pieteikumu daļā, kurā lūgts konstatēt juridisku faktu, ka 1013.gada 2.augustā dzimusī /pers. C/, 1915.gada 25.aprīlī dzimusī
/pers. C/ un 1915.gada 19.jūnijā dzimusī un 1980.gada 23.augustā mirusī /pers. D/ ir viena un tā pati persona /pers. E/ un konstatēt juridisku faktu, ka /pers. C/
tēvs /pers. F/ un /pers. G/ tēvs /pers. F/ ir viena un tā pati persona, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu tiesvedība šajā daļā
izbeidzama sakarā ar pieteicējas atteikšanos.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97.pantu, 223.panta 4.punktu, 288.panta otrās daļas 1.punktu un 289.pantu, tiesa
nosprieda
pieteikumu apmierināt.
Konstatēt juridisku faktu, ka 1980.gada 23.augustā mirusī /pers. D/, dzimusi 1915.gada 19.jūlijā un 2014.gada 13.novembrī mirusī /pers. G/, personas
kods /personas kods/, ir māsas.
Juridiskais fakts konstatēts mantojuma lietas kārtošanai.
Izbeigt tiesvedību pieteikuma daļā, kurā lūgts konstatēt juridisku faktu, ka 1013.gada 2.augustā dzimusī /pers. C/, 1915.gada 25.aprīlī dzimuši /pers. C/
un 1915.gada 19.jūnijā dzimusī un 1980.gada 23.augustā mirusī /pers. D/ ir viena un tā pati persona /pers. E/ un konstatēt juridisku faktu, ka /pers. C/ tēvs
/pers. F/ un /pers. G/ tēvs /pers. F/ ir viena un tā pati persona.
Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2016.gada 18.februāra var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesai,
iesniedzot sūdzību Jelgavas tiesā.
Tiesnese D.Ruško