Court convicts defendant of using a forged driver's license and imposes 180 hours of compulsory labor.

Lietas arhīva Nr. K73-0258-19/5

ECLI:LV:ZRT:2019:0516.11221052915.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2019. gada 16. maijā

Zemgales rajona tiesa

tiesnese I.Freimane,

piedaloties prokuroram I.Kunigam,

aizstāvei P.Janulei,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā

/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 275.panta pirmajā daļā.

Aprakstošā daļa

Novērtējusi tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa

konstatēja

apsūdzētais /pers. A/ izdarīja viltota dokumenta, kas piešķir tiesības, izmatošanu šādos apstākļos:

2015.gadā līdz 2015.gada 23.aprīlim precīzi nenoskaidrotā laikā un vietā, /pers. A/ no nenoskaidrotām personām ieguva viltotu transportlīdzekļa

vadītāja apliecību ar Nr. /numurs/uz sava vārda, uz kuras norādīts, ka izdota Ukrainas Republikā, dod tiesības vadīt transportlīdzekli un veikt citas

darbības ar to, īstenojot savu noziedzīgo nodarījumu viltota dokumenta izmantošanas jomā, šo viltoto transportlīdzekļa vadītāja apliecību 2015.gada

23.aprīlī iesniedza Latvijas Republikas Satiksmes Ministrijas Ceļu satiksmes drošības direkcijā Satiksmes ielā 2a, Jelgavā, vadītāja apliecības apmaiņai

pret Latvijas vadītāja apliecību.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 275.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu noliedza un tiesai liecināja, ka viņam 2007.gadā piedāvāts darbs Ukrainā, aizbraucis uz Kijevu, tur

dzīvojis īrētā dzīvoklī, bet adresi neatceras. Darba devējs, kura uzvārdu neatceras, pateicis, ka nepieciešamas autovadītāja tiesības, par šoferu kursiem,

kurus apmeklējis divas nedēļas, maksājis darba devējs. Pēc vadītāja apliecības saņemšanas cilvēks, kurš iepriekš piedāvājis darbu, nav bijis sazvanāms.

Saprata, ka ir apmānīts un atgriezies Latvijā.

Motīvu daļa

Apsūdzētā /pers. A/ vaina pierādīta ar liecinieku liecībām, daļēji paša apsūdzētā liecībām, tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem to

kopumā un savstarpējā saistībā.

No protokolā (lietas 6.-8.lapa) fiksētā redzams, ka apskatīta transportlīdzekļa vadītāja apliecība Nr./numurs/ uz /pers. A/ vārda 11.12.2007

izsniegta Ukrainā. Vadītāja apliecības augšējā labajā pusē redzams Ukrainas valsts karodziņš, kreisajā pusē fotogrāfijas attēls. Apliecības vidusdaļā ir

/pers. A/ vārda un uzvārda uzraksti ukraiņu un angļu valodā. Apliecības labajā pusē redzami sarkanas krāsas uzraksti “vadītāja apliecība” dažādās

valodās. Vadītāja apliecībai otrā pusē norādītas vadītāja kategorijas ar atzīmēm, ka derīgas B un B1 kategorijas.

No iesnieguma (lietas 3.-4.lapa) izriet, ka LR Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības direkcijas Jelgavas nodaļas priekšniece lūdz Valsts

policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknim veikt dokumenta-ekspertīzi un noskaidrot izcelsmi. Norādīts, ka 2015.gada 23.aprīlī ap

plkst.16.00 Valsts akciju sabiedrības „Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) Jelgavas nodaļā vērsās persona /pers. A/, personas kods /personas

kods/, lai saņemtu pakalpojumu - ārvalsts transportlīdzekļu vadītāja apliecības maiņu, iesniedzot iesniegumu, Ukrainā 11.12.2007. izsniegtu vadītāja

apliecību /numurs/un Ukrainas vēstniecības izsniegtu apliecinājumu par vadītāja apliecību. Veicot Ukrainā izsniegtās vadītāja apliecības vizuālo apskati un

pārbaudot dokumenta rekvizītus un aizsardzības zīmes, CSDD Jelgavas nodaļas darbiniekiem radās aizdomas par iespējamu dokumenta viltojumu, tādēļ

atteikts ārvalsts vadītāja apliecības maiņu.

Komisijas dokumentu tehniskās ekspertīzē (Nr.1507090, lietas 14.-16.lapa) secināts, ka ekspertīzei iesniegtā Ukrainas vadītāja apliecība

Nr./numurs/ uz /pers. A/ vārda, izdota 2007.gada 11.decembrī, nav izgatavota uzņēmumā, kas nodarbojas ar dotā veida dokumentu izgatavošanu.

Konstatētās atšķirības liecina par to, ka iesniegtā vadītāja apliecība atšķiras no parauga pēc attēlu izpildījuma kvalitātes un aizsarglīdzekļu kvalitātes.

Apliecības izpildījuma tehnoloģijas izpētē noskaidrotās pazīmes, kas dod pamatu secinājumam, ka iesniegtā vadītāja apliecība ir izgatavota ar diviem

dažādiem paņēmieniem: apliecības fona attēli, nosaukums, skaidrojumi, fotoattēls, mikroteksts, paraksts ir izgatavoti ar strūklas drukas iekārtu; melnas

krāsas ieraksti (ailēs Nr.1-9) un apliecības numurs (aizmugurējā pusē) ir izgatavoti ar krāsu sublimācijas iekārtu.

No VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja izziņas (lietas 63.lapa) izriet, ka Interpola Ukrainas birojs

informēja, ka vadītāja apliecība /numurs/ nebija izsniegta personai /pers. A/, dzim. /datums/

Liecinieks /pers. B/ tiesai liecināja, ka uztur pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības (lietas 9.lapa) par to, ka 2015.gada 23.aprīlī atradies

savā darba vietā CSDD nodaļā Jelgavā, Satiksmes ielā 2a, vērsās /pers. A/ ar iesniegumu par Ukrainā izdotas vadītāja apliecības nomaiņu pret Latvijas

vadītāja apliecību. Saņemot Ukrainas vadītāja apliecību, radās aizdomas, ka dokuments ir viltots, jo nebija redzamas aizsardzības zīmes, vadītāja

apliecības sadalījās divās daļās, nāca nost plēve, kas apliecībai nav raksturīgi. Kā arī salīdzinot ar paraugiem, bija redzamas ortogrāfiskas kļūdas

uzrakstos. Vadītāja bilde neatbilda paraugam vizuāli.

Liecinieks /pers. C/ tiesai liecināja, ka darbs saistīts ar starptautiskās sadarbības koordinēšanu krimināllietās. Lietvedībā bija pārbaudes lieta

par /pers. A/ pieteikumu autovadītāja apliecības maiņai, jo Jelgavas CSDD darbinieki apliecībai konstatēja viltojuma pazīmes, aizturēja to un paziņoja

policijai. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknis pieprasīja pārbaudīt vai šāda apliecība tika izsniegta. Sadarbība bija ilgstoša un

saņēma atbildi no Ukrainas Interpola biroja, ka tāda apliecība nebija izsniegta. Vēlāk uz papildus pieprasījumu Interpola birojs paziņoja, ka tāda

apliecība nav izsniegta, bet vēstniecība paziņoja, ka tāda apliecība ir izsniegta. Interpola birojs atbildi var sniegt, pamatojoties uz datu bāzēs iekļauto

informāciju. Uz ko balstās vēstniecība, nav zināms, nekāda pamatojuma atbildē nebija.

Krimināllikuma 1.panta 1.daļā noteikts, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā,

tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 123.pantu pierādīšana ir kriminālprocesā iesaistītās personas darbība, kas izpaužas kā pierādīšanas

priekšmetā ietilpstošo faktu esamības vai neesamības pamatošana, izmantojot pierādījumus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 275. panta pirmo daļu kriminālatbildība iestājas par dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem,

zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu. Šā noziedzīgā nodarījuma viens no

priekšmetiem ir dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem. Par dokumenta viltošanu atzīstama neīsta dokumenta izgatavošana vai īsta

dokumenta falsifikācija. Noziedzīgs nodarījums pabeigts ar dokumenta izgatavošanas vai falsifikācijas brīdi neatkarīgi no tā, vai viltotais dokuments

izmantots. Viltotajam dokumentam jābūt līdzīgam ar īstu dokumentu.

Ar viltotu dokumentu izmantošanu jāsaprot to uzradīšana (iesniegšana) valsts institūcijās vai sabiedriskajās organizācijās, vai uzņēmumos, kā arī

citām personām, uzdodot šādu dokumentu par īstu. Atbildība par viltotu dokumentu izmantošanu iestājas neatkarīgi no tā, vai dokumentus viltojis

vainīgais vai kāda cita persona.

Apsūdzētā /pers. A/ liecībām daļā par to, ka viņš ir mācījies autovadītāju kursos, ko apmaksāja darba devējs, un saņēmis vadītāja apliecību,

tiesa netic. Šādas liecības tiesas izmeklēšanā neguva apstiprinājumu un tiesai nav pamata neticēt objektīviem pierādījumiem.

Kriminālprocesa likuma 67.pantā noteikti aizdomās turētā pienākumi, tas, ir, no brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās turēto, ir

pienākumi, tostarp, noradīt uz faktu, ka noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā tā ir atradusies citā vietā (turpmāk – alibi), vai uz Krimināllikumā

paredzētu apstākli, kas izslēdza kriminālatbildību. Par šādiem apstākļiem pirmstiesas kriminālprocesā /pers. A/ nav paziņojis. Tiesa secina, ka gan

pirmstiesas kriminālprocesā, gan tiesai sniegtās apsūdzētā /pers. A/ liecības nekonkrētas, ik reizi aizbildinoties ar to, ka aizmirsis, un pēc būtības tās ir

izvairīgas.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētais /pers. A/, sniedzot šādas liecības, cenšas izvairīties no atbildības, realizējot izraudzīto aizstāvības taktiku.

Kā izriet no liecinieku liecībām, CSDD nodaļā /pers. A/ iesniegtajai vadītāja apliecībai bija acīmredzamas viltojuma pazīmes.

Tiesa uzskata, ka minētā autovadītāja apliecība, kas /pers. A/ deva tiesības vadīt noteiktas kategorijas transportlīdzekli, piedaloties ar to ceļu

satiksmē, ir viltots dokuments Krimināllikuma 275.panta izpratnē.

Lai gan no Ukrainas Republikas dažādām iestādēm saņemtas atšķirīgas atbildes par vadītāja apliecības izsniegšanas faktu, tiesai nav pamata

apšaubīt komisijas dokumentu tehniskajā ekspertīzē, ko tiesas sēdē uzturēja eksperts /pers. D/, konstatēto, proti, ka ekspertīzei iesniegtajai vadītāja

apliecībai konstatētas viltojuma pazīmes.

Tiesas ieskatā par apsūdzētā /pers. A/ nolūku liecina viņa konkrētas darbības, nenoskaidrotā laikā un vietā, no nenoskaidrotām personām

iegūstot viltotu transportlīdzekļa vadītāja apliecību uz sava vārda.

Tiesa secina, ka tiesas izmeklēšanā pārbaudītie pierādījumi ir ticami, nav savstarpēji pretrunīgi un pilnībā pierāda apsūdzētā /pers. A/ vainu

inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Tiesa minētajos pierādījumos nesaskata būtiska pretrunas vai nepilnības, kas varētu būt par pamatu šo

pierādījumu ticamības apšaubīšanai, kā arī nav konstatēti kādi citi apstākļi, kas varētu būt par iemeslu minēto pierādījumu ticamības apšaubīšanai.

Novērtējot apsūdzētā, liecinieku liecības kopumā ar visiem tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem, tiesa atzīst apsūdzētā /pers. A/

vainīgumu noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 275. panta pirmajā daļā, izdarīšanā par pierādītu.

Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzēto personību, nosakot soda mēru, tiesa ņem

vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantā noteikto klasifikāciju apsūdzētais /pers. A/ izdarīja mazāk smagu noziegumu.

Apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47. pantu tiesa nekonstatē.

Apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošus apstākļus saskaņā ar Krimināllikuma 48. pantu tiesa nekonstatē.

Apsūdzētais /pers. A/ agrāk netiesāts, gada laikā administratīvi nesodīts. Strādā pastāvīgu darbu un tiek raksturots pozitīvi (lietas 121.lapa).

Apgādībā viens mazgadīgs bērns.

Pēc pašas apsūdzētā /pers. A/ vārdiem likumu nav pārkāpis, arī iepriekš to nav darījis.

Tiesa uzskata, ka Krimināllikumā noteiktā soda mērķa sasniegšanai, tas ir, lai vainīgā persona tiktu sodīta par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un

lai tiktu panākts, ka notiesātais un arī citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms

sods piespiedu darba veidā, kas kopumā sekmēs soda mērķa sasniegšanu.

Pirmstiesas kriminālprocesā apsūdzētajam /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis - dzīvesvietas maiņas paziņošana, un tiesa uzskata, ka turpmāk

to piemērot nav lietderīgi.

Kriminālprocess uzsākts 2015.gada 23.aprīlī (lietas 1.lapa), ar 2018.gada 2.februāra lēmumu /pers. A/ atzīts par aizdomās turēto (lietas

87.lapa) un saukts pie kriminālatbildības 2018.gada 19.februārī (lietas 106.lapa). Krimināllieta nosūtīta tiesai 2018.gada 21.martā (lietas 111.lapa) un

iztiesāšana uzsākta 2018.gada 23.maijā (lietas 112., 126. lapa). Ievērojot, ka pierādījumi vākti un nostiprināti, izmantojot starpvalstu sadarbību, tiesai

nav pamata secināt, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu sapratīgā termiņā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84., 367.pantu no apsūdzētā /pers. A/ valsts labā piedzenami procesuālie izdevumi 420 euro - samaksa par

advokāta juridisko palīdzību, un nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei-30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tiesas rīcībā nav

dokumenti, kas dotu pamatu Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturtās daļas nosacījumu piemērošanai un apsūdzētā /pers. A/ atbrīvošanai no

procesuālo izdevumu samaksas.

Jautājums par lietiskajiem pierādījumiem izlemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu, un transportlīdzekļa vadītāja apliecība ar

viltojuma pazīmēm glabājama kopā ar krimināllietu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 520., 530.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 275. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz

180 stundām.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133. pantu /pers. A/ noteikt pienākumu pieteikties piespiedu darba izpildes uzsākšanai Valsts

probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā pēc dzīvesvietas 10 darbdienu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums.

Drošības līdzekli- dzīvesvietas maiņas paziņošana – /pers. A/ atcelt.

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos izdevumus 420 euro - samaksu par advokāta juridisko palīdzību, nosakot termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei daļā par procesuālo izdevumu samaksu – 30 dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Lietiskos pierādījumus: transportlīdzekļa vadītāja apliecību Nr./numurs/ ar viltojuma pazīmēm – glabāt kopā ar krimināllietu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas 2019. gada 10. jūnijā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā,

sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese I.Freimane