Court dismissed appeal against residence permit revocation due to lack of active business activity.

Lietas arhīva Nr. A42-02242-19/22

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:1106.A420224219.2.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2019.gada 6.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S.Audzere,

piedaloties pieteicēja /persona A./ pilnvarotajiem pārstāvjiem – /pers. E/ (/persona E./) un /pers. H/, kā arī atbildētājas Latvijas Republikas pusē

pieaicinātās iestādes Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pilnvarotajai pārstāvei Janai Vildavai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /persona A./pieteikuma par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2019.gada

10.jūnija lēmuma Nr.608 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) Uzturēšanās atļauju nodaļa 2019.gada 11.aprīlī ar lēmumu Nr.6193 anulēja

pieteicējam /persona A./ termiņuzturēšanās atļauju. Izskatot pieteicēja 2019.gada 10.maija apstrīdēšanas iesniegumu, pārvalde 2019.gada 10.jūnijā ar

lēmumu Nr.608 (turpmāk – Lēmums) zemākas iestādes lēmumu atstāja negrozītu.

[2] Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[2.1] 2019.gada 23.janvārī pārvaldē saņemti pieteicēja dokumenti termiņuzturēšanās atļaujas reģistrēšanai. Iesniedzot dokumentus atkārtotai

termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, pieteicējs izpildījis Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr.564 „Uzturēšanās atļauju noteikumi”

(turpmāk – noteikumi Nr.564) 79.punktā norādīto.

[2.2] Lēmumā ietverta norāde uz noteikumu Nr.564 85.punktu, kur noteikti papildus dokumenti, kas jāiesniedz pārvaldē termiņuzturēšanās atļaujas

reģistrēšanai. Pieteicēja iesniegtie dokumenti saistībā ar ārvalsts komersanta “/nosaukums/” pārstāvniecības (turpmāk – pārstāvniecība) darbību Latvijas

Republikā iepriekšējā gada laikā un pārvaldes Uzturēšanās atļauju nodaļas rīcībā esošā informācija neapliecina, ka pieteicēja pārstāvniecība ir veikusi

aktīvu darbību Latvijas Republikā, jo darbība nav bijusi sistemātiska un pastāvīga.

[2.3] Pārvaldes Uzturēšanās atļauju nodaļa 2019.gada 6.februārī pieņēma lēmumu Nr.2205 pagarināt lietas izskatīšanas termiņu, lai saņemtu

papildus informāciju par iepriekšējā gada laikā noslēgtajiem līgumiem Latvijas Republikā un to izpildi, sniegtajiem pakalpojumiem u.tml. Pārvaldē

2019.gada 1.aprīlī pārstāvniecības pilnvarotā persona iesniedza papildu dokumentus.

[2.4] Pārvaldes Uzturēšanās atļauju nodaļa 2019.gada 7.februārī Valsts robežsardzei nosūtīja informācijas pieprasījumu Nr.24/13-5/913, lai

pārbaudītu, vai pārstāvniecība veic savu darbību reģistrētajā adresē /adrese A/. 2019.gada 6.martā pārvaldes Uzturēšanās atļauju nodaļā saņemta Valsts

robežsardzes 2019.gada 6.marta vēstule Nr.23-5/957, kurā Valsts robežsardzes amatpersona informē, ka 2019.gada 18.februārī, veicot pārbaudi

pārstāvniecības juridiskajā adresē /adrese A/, tika konstatēts, ka pārstāvniecības telpas minētajā adresē neatrodas.

[2.5] Veicot pārbaudi pieteicēja deklarētajā dzīvesvietā /adrese B/ pieteicējs tur netika sastapts. Minētajā adresē tika sastapts Jordānijas pilsonis

/persona T/, kurš paskaidroja, ka pieteicējs plāno ierasties Latvijas Republikā tiklīdz tiks pieņemts pozitīvs lēmums par uzturēšanās atļaujas

reģistrēšanu. /persona T/ norādījis, ka pārstāvniecībai ir telpas /adrese A/, kas neatbilst patiesībai, jo minētās ēkas īpašnieks ir apstiprinājis, ka

pārstāvniecībai nav ēkā telpu.

[2.6] Pārvaldes Uzturēšanās atļauju nodaļa konstatēja, ka saņemtie dokumenti nav uzskatāmi par dokumentiem, kas apliecina pārstāvniecības

aktīvu darbību iepriekšējā gada laikā, un šādas darbības rezultātā tikusi veicināta Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstība ievērojot to, ka

vērtējamais laika posms ir no 2019.gada 25.aprīļa līdz 2019.gada 23.janvārim. Pieteicēja lietā iesniegtie dokumenti neapliecina pārstāvniecības aktīvu

darbību iepriekšējā gada laikā, kuras rezultātā tikusi veicināta Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstība. Citi dokumenti nav saņemti, līdz ar to nav

iesniegti nepieciešamie dokumenti, turklāt ir sniegtas nepatiesas ziņas par pārstāvniecības atrašanās vietu.

[2.7] Pārvaldes Uzturēšanās atļauju nodaļā konstatēts, ka pastāv nosacījumi saskaņā ar Imigrācijas likuma 34.panta pirmās daļas 1., 2. un

28.punktu atteikt termiņuzturēšanās atļaujas reģistrēšanu pieteicējam un saskaņā ar Imigrācijas likuma 35.panta pirmās daļas 1., 21. un 26.punktu anulēt

pieteicēja termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā.

[2.8] Pārvaldes Uzturēšanās atļauju nodaļa ir noskaidrojusi pieteicēja viedokli. Pārbaudot pieteicēja lietā iesniegtos papildu dokumentus un ņemot

vērā Pārvaldes Uzturēšanās atļauju nodaļas rīcībā esošo informāciju, tika konstatēts, ka pārstāvniecība pēdējā gada laikā nav veikusi aktīvu darbību,

kuras rezultātā tikusi veicināta Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstība. Pārvalde norāda, ka tās uzdevums, vērtējot, vai pārstāvniecība ir aktīvi

darbojusies un tādējādi veicinājusi Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstību, izskatīt dokumentus par iepriekšējo gadu, tas ir, no brīža, kad

termiņuzturēšanās atļaujas pretendentam tikusi izsniegta termiņuzturēšanās atļauja (ID karte) līdz brīdim, kad tikuši iesniegti dokumenti termiņuzturēšanās

atļaujas pieprasīšanai nākamajam periodam. Pārvalde konstatē, ka iesniegumā minētais līgums par nekustamā īpašuma iegādi ir ticis noslēgts 2019.gada

15.martā, kas ir 1,5 mēneši pēc tam, kad tika iesniegti dokumenti pārvaldē termiņuzturēšanās atļaujas reģistrēšanai, un lietas izskatīšanas termiņa

pagarināšanas laikā, kad pārvaldes Uzturēšanās atļauju nodaļa jau bija norādījusi, ka saņemtie dokumenti neapliecina pārstāvniecības aktīvu darbību

iepriekšējā gada laikā un, ka līdz 2019.gada 1.aprīlim jāiesniedz informācija par noslēgtajiem līgumiem, sniegtajiem pakalpojumiem iepriekšējā gada

laikā.

Pārvalde norāda, ka līgumi kas noslēgti pēc vērtējamā perioda, t.i. pēc dokumentu iesniegšanas termiņuzturēšanās atļaujas reģistrēšanai, netiek

vērtēti. Tāpat netiek vērtēti dokumenti, kuriem nav juridiska spēka, piemēram, līgums, kas nav abu pušu parakstīts.

[2.9] Pārvalde kritiski vērtē 2018.gada 3.decembrī noslēgto saprašanās memorandu Nr.LV/18/125 starp pārstāvniecību un SIA /Nosaukums A/,

reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, par sadarbību biznesā un komercdarbībā, jo vienas no dokumenta parakstītāj pusēm rekvizīti neatbilst faktiskajiem

apstākļiem, proti, saskaņā ar Lursoft datu bāzē pieejamo informāciju ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ Latvijā ir reģistrēts cits uzņēmums un šī

uzņēmuma darbības veidi nav saistīti ar pārstāvniecības darbību. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta informācijai nav konstatējams uzņēmuma pienesums

valsts budžetam 2018.gadā.

Pārvalde konstatē, ka pārstāvniecības iesniegtās 2018.gada 27.aprīlī noslēgtās vienošanās Nr.GLFS/1/2018 starp pārstāvniecību un SIA

/Nosaukums B/, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, par pakalpojumu sniegšanu, izpilde nav dokumentāli apliecināta, no kā izriet, ka noslēgtā vienošanās nav

devusi reālu pienesumu Latvijas Republikas tautsaimniecībai.

Izvērtējot pārstāvniecības iesniegto dokumentu saturu, pārvalde nekonstatē, ka ārvalsts komersanta biznesa stratēģija darbībai Latvijā ar

pārstāvniecības starpniecību būtu veicinājusi ražošanas vai pakalpojumu nozares attīstību Latvijas Republikā.

[2.10] Gan Imigrācijas likuma 23.panta otrajā daļā, gan noteikumu Nr.564 85.punktā ir noteikti kritēriji, pēc kuriem noteikt, vai Pārstāvniecības

darbība atzīstama par Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstību veicinošu. Nav pamatots iebildums, ka tiesību aktos nav noteikta kārtība, kādā

pārstāvniecības pārstāvim, pieprasot termiņuzturēšanās atļauju, jāpierāda, ka pārstāvniecības darbība iepriekšējā gadā ir bijusi aktīva un tā ir veicinājusi

tautsaimniecības attīstību.

[2.11] Pārvalde konstatēja, ka pieteicējs Latvijā atrodas īslaicīgi, līdz ar to secina, ka ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis var veikt savus

pienākumus attālināti, izmantojot interneta starpniecību, kas pārvaldes ieskatā apliecina, ka pieteicējam nav nepieciešams Latvijā uzturēties ar

termiņuzturēšanās atļauju.

[3] Nepiekrītot pārvaldes Lēmumam, pieteicējs vērsies tiesā, norādot turpmāk minētos iebildumus.

[3.1] Pārvaldes Lēmumā nav minēts neviens uz reālās pārstāvniecības darbības faktiem pamatots iemesls, kādēļ uzskatāms, ka Latvijas

tautsaimniecības attīstība nav veicināta. Normatīvajos aktos neeksistē precīzs juridisks regulējums kritērijiem, kādi ir jāizpilda ārvalstu uzņēmuma

pārstāvniecībai, lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību. Pārvalde savā lēmumā atsaucas uz Imigrācijas likuma 23.panta otro daļu un noteikumu

Nr.564 85.punktu, kā normas, kurās ir fiksēti kritēriji, pēc kuriem noteikt, vai pārstāvniecības darbība uzskatāma par Latvijas tautsaimniecības attīstību

veicinošu. Nevienā no iepriekšminētajām normām nav minēti kritēriji, kādi pārstāvniecībai būtu jāizpilda, lai kvalificētos kā Latvijas tautsaimniecības

veicinātājam. Ņemot vērā minēto, uzskatāms, ka neviens no pārvaldes argumentiem, uz kuriem balstīts Lēmums, nav likumiski pamatots ar atbilstoši

piemērojamu normatīvo aktu.

[3.2] Pārvalde Lēmuma beigās ir atsaukusies uz Imigrācijas likuma 34.panta pirmās daļas 1., 2. un 28.punktu, kā arī 35.panta pirmās daļas l., 21.

un 26.punktu kā pamatojumiem, uz kuriem balstīt atteikumu pagarināt uzturēšanās atļauju.

[3.2.1] Pieteicējs uzsver, ka ir iesniedzis Imigrācijas likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktā norādītos dokumentus, tomēr pārvalde tos vērtē

subjektīvi, birokrātiski, un nevērtē pēc būtības un saturiskās jēgas (piemēram, pieteicēja zemes iegādes līgums netiek ņemts vērā, jo tas ir noslēgts mazliet

vēlāk, nekā pārvaldes vērtējamais periods). Šādā gadījumā pārvaldei būtu jānorāda, kāds likumā prasītais dokuments trūkst.

[3.2.2] Tāpat arī pieteicējs uzsver, ka nekad nav atteicies sniegt paskaidrojumus. Tieši pretēji, ir vairākkārt lūdzis iespēju tikties ar pārvaldes

amatpersonām, lai skaidrotu situāciju, pastāstītu par darbību Latvijas Republikā un tamlīdzīgi, taču nekad nav iespējams šādu tikšanos organizēt ar

atbilstošas kompetences un posteņa amatpersonu, tiek tikai piedāvāts pierakstīties uz konsultāciju regulārajā klientu apkalpošanas kārtībā.

[3.2.3] Atspēkojot Imigrācijas likuma 34.panta pirmās daļas 2.punktu pieteicējs norāda, ka nekad nav sniedzis nevienu nepatiesu ziņu, iesniedzis

prettiesiski iegūtus vai viltotus dokumentus. Pārvaldei vajadzētu norādīt uz konkrētu nepatiesu ziņu vai viltotu, prettiesiski iegūtu dokumentu. Nevienā

pārvaldes lēmumā līdz šim tas nav ticis norādīts un likumiski pamatots.

[3.2.4] Pieteicējs norāda, ka nav pārkāpis Imigrācijas likuma 35.panta pirmās daļas 21.punktu, līdz ar to šī norma nav piemērojama. Imigrācijas

likuma 35.panta pirmās daļas 26.punkts ir izpildīts, jo pārstāvniecība ir veikusi aktīvu darbību, tas ir ticis dokumentāri pierādīts un dokumenti iesniegti

pārvaldē jau sākotnēji lūdzot uzturēšanās atļauju pagarināt.

[3.3] Pārvalde nav vērtējusi pieteicēja situāciju, balstoties uz spēkā esošiem un attiecināmiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kā arī nav

pamatojusi nevienu argumentu pēc būtības ar reāliem faktiem.

[4] Pārvalde 2019.gada 16.augustā ir sniegusi paskaidrojumu. Pārvalde pieteicēja pieteikumu neatzīst, ņemot vērā Lēmumā minētos apsvērumus.

Papildus norāda turpmāk minētos argumentus.

[4.1] Pārvalde norāda uz Ministru kabineta noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564

“Uzturēšanās atļauju noteikumi”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju). Tādējādi uzsverot, ka likumdevējs ir noteicis, ka pārstāvniecības

pārstāvim, reģistrējot termiņuzturēšanās atļauju, jāpierāda, ka pārstāvniecība aktīvi darbojusies iepriekšējā gada laikā, iesniedzot iepriekšējā gada laikā

noslēgtos līgumus un apliecinājumus par to izpildi vai citus dokumentus. Izvērtējot iesniegtos dokumentus, to saturu un izpildi, pārvalde novērtē

pārstāvniecības darbības apjomu, regularitāti, ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.

[4.2] Nav pamatots pieteicēja iebildums, ka pārvaldes Lēmumā neesot neviens reāls pārstāvniecības darbības faktiem pamatots iemesls, kādēļ

uzskatāms, ka Latvijas tautsaimniecības attīstība nav veicināta. No pieteicēja iesniegtajiem dokumentiem un informācijas nav redzama ne pārstāvniecības,

ne paša pieteicēja loma un nozīme ārvalsts komersanta darbības popularizēšanā un klientu atrašanā.

[4.3] Pieteicējs pārvaldē iesniedza 2018.gada 3.decembrī noslēgto saprašanās memorandu, kurā norādīts, ka vienojas ar Latvijā reģistrēto

uzņēmumu “/pers. V/” par viena luksusa transportlīdzekļa iegādāšanos un, ka parakstīs ar pārstāvniecību līgumu par “/pers. V/” produktu pārstāvēšu un

izplatīšanu Jordānijas teritorijā. Pārvalde norāda, ka nav iesniegts apliecinājums par saprašanās memoranda vienošanās izpildi, turklāt minētais dokuments

nav saistīts ar pārstāvniecības mērķi Latvijā un neapliecina pārstāvniecības aktīvu darbību, kas vērsta uz Latvijas tautsaimniecības attīstību.

[4.4] Pieteicējs iesniedzis Jordānijā reģistrētās SIA “/nosaukums G/” (turpmāk – /G/) 2018.gada 31.decembra bilances rezidentu ziņojumu par

2018.gadu, kas, pārvaldes ieskatā, nekādi neatspoguļo pārstāvniecības aktīvu darbību.

[4.5] Pieteicējs uzrādījis 2019.gada 23.janvāra pārstāvniecības ziņojumu par darbību 2019.gadā, kurā norādīts, ka pārstāvniecība esot apmeklējusi

un piedāvājusi savus pakalpojumus daudziem uzņēmumiem, kas bāzēti Latvijā, Baltijā un Eiropas Savienībā, kā rezultātā tikuši noslēgti iepriekšminētie

sadarbības līgumi. Ziņojumā pieteicējs norāda, ka pārstāvniecība esot popularizējusi GLFS zīmolu un tēlu, izmantojot tiešā mārketinga un veicināšanas

kanālus Latvijas uzņēmumu vidū, kas īstenots sadarbībā ar uzņēmumu SIA “/pers. Z/”. Pārvalde vērš uzmanību, ka pieteicējs nav uzrādījis dokumentus,

kas apliecina šo sadarbības faktu.

[4.6] Pieteicējs 2019.gada 23.janvāra pārstāvniecības ziņojumā norāda, ka /G/ sākšot Latvijā reklamēt savus ceļojumu pakalpojumus uz Jordāniju,

uz Izraēlu, kā arī /G/ reklamēšot Latviju un Baltiju Jordānijā. Pārvalde norāda, ka no minētās informācijas nav redzama ne pārstāvniecības, ne paša

pieteicēja – kā ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvja loma un nozīme minēto aktivitāšu īstenošanā. Tāpat pārvalde norāda, ka pārstāvniecības

galvenie darbības virzieni ir transporta pakalpojumi un kravu pārvadājumi, nevis tūrisms un cilvēku pārvadāšana.

[4.7] Pārvalde vērš uzmanību, ka 2019.gada 12.februārī noslēgts līgums ar SIA “/nosaukums W/” par mājaslapas izstrādi un publicēšanu, kura

izpildes termiņš tika noteikts līdz 2019.gada 12.maijam. Pārstāvniecības noslēgtā līguma 1.1.1.punktā nav norādīts paredzamās mājaslapas

nosaukums/domēna vārds, tādējādi nav iespējams pārliecināties par tā izpildi.

[4.8] Nav pamatots pieteicēja arguments, ka pārvalde Lēmumā nav minējusi nevienu biznesa plāna punktu, kurš neesot ticis izpildīts. Pārvalde

norāda, ka pieteicēja iesniegtajā biznesa plānā norādīts, ka par pārstāvniecības klātbūtnes vispārējiem ieguvumiem Latvijas vietējam reģionam tiekot

uzskatīti sekojoši faktori (…). Pārvaldes ieskatā iesniegtais biznesa plāns ir vispārīgs, ietver plašu darbības sfēru un iesniegtie dokumenti neapliecina

biznesa plāna izpildi.

[4.9] No lietas materiāliem pārvalde secina, ka laika posmā no 2018.gada 25.aprīļa līdz 2019.gada 23.janvārim, kad pieteicējs iesniedza

dokumentus uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai, ir noslēgts samērā neliels skaits līgumu un vairākums noslēgto līgumu nav noslēgti transporta pakalpojumu

un kravu pārvadājumu jomā. Vairākums noslēgto līgumu ir par iespējamo pakalpojumu vai preču saņemšanu pārstāvniecības darbībai, nevis par

pakalpojumu sniegšanu no pārstāvniecības puses.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvji prasību uzturēja, norādot uz pieteikumā izteikto argumentāciju. Savukārt pārvaldes pārstāve pieteikumu

neatzina, minot rakstveidā sniegto pamatojumu.

Motīvu daļa

[6 ] 2018.gada 15.februārī pārvalde nolēma pieteicējam izsniegt termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, ar termiņu līdz 2022.gada

15.februārim. Minētais lēmums balstīts uz Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 8.punktu un pārejas noteikumu 41.punktu.

Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 8.punkts paredzēja (redakcija, kas bija spēkā līdz 2017.gada 2.martam), ka termiņuzturēšanās atļauju

šajā likumā noteiktajā kārtībā ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja ārzemnieks ir ārvalsts komersanta

pārstāvniecības pārstāvis. No noteikumu Nr.564 49.1punkta izriet, ka ārvalstu komersanta pārstāvim jāiesniedz biznesa plāns - ārvalstu komersanta

biznesa stratēģijas darbībai Latvijas Republikā, kas veicina ražošanas vai pakalpojumu nozares attīstību.

Tiesa secina, ka uz Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 8.punkta izdotās termiņuzturēšanās atļaujas mērķis ir nodrošināt ārvalstu komersanta

pārstāvniecības pārstāvim iespēju uzturēties valstī, lai veiktu valstī komercdarbību, kas veicina ražošanas vai pakalpojumu nozares attīstību.

Saskaņā ar Imigrācijas likuma 22.panta otro daļu termiņuzturēšanās atļauju, kuras derīguma termiņš ir ilgāks par vienu gadu, reģistrē katru gadu.

Personas apliecība (uzturēšanās atļauja) pieteicējam izsniegta 2018.gada 25.aprīlī līdz reģistrācijas termiņam 2019.gada 15.februārī. Pieteicējs

iesniegumu termiņuzturēšanās atļaujas reģistrēšanai iesniedzis 2019.gada 23.janvārī.

Tātad konkrētā lietā periods, kas tiek aplūkots ir laiks no 2018.gada aprīļa līdz 2019.gada janvārim.

Noteikumu Nr.564 85.punkts paredz, ka ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis, reģistrējot uzturēšanās atļauju, papildus šo noteikumu

79.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka ārvalsts komersants izpildījis šo noteikumu 49.1punktā minēto biznesa plānu,

un dokumentus, kas apliecina ārvalsts komersanta pārstāvniecības aktīvu darbību iepriekšējā gada laikā, kuras rezultātā veicināta Latvijas Republikas

tautsaimniecības attīstība.

Lietā nav strīds, ka pieteicējs izpildījis noteikumi Nr.564 79.punkta prasības.

Pārvalde uzskata, ka pieteicējs nav izpildījis noteikumu Nr.564 49.1punkta prasības.

[7] Pieteicējs ir iesniedzis virkni dokumentus, kas viņaprāt apliecina pārstāvniecības aktīvu darbību iepriekšējā gada laikā, kuras rezultātā veicināta

Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstība.

Pirmkārt. Pārvaldē iesniegta 2018.gada 27.aprīlī starp pārstāvniecību un SIA “/nosaukums B/” noslēgtā vienošanās Nr.GLFS/1/2018 (lietas

76.lapa). Tajā līgumslēdzējas puses ir vienojušās, ka sadarbosies, proti, SIA “/nosaukums B/” nodrošinās pārstāvniecībai juridiskās konsultācijas un

juridisko dokumentu sagatavošanu.

Tiesas ieskatā minētā sadarbība nav vērtējama kā ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā, kas veicinātu ražošanas vai pakalpojumu nozares

attīstību, bet gan ir vērsta uz pašas pārstāvniecības spēju apzināšanos iekļauties Latvijas tirgus situācijā.

Otrkārt. Pārvaldē iesniegts 2019.gada 12.februāra līgums Nr._12022019_ starp pārstāvniecību un SIA “WebMaster” (lietas 50.-54.lapa). Ar

minēto līgumu /nosaukums W/” ir apņēmusies izveidot pārstāvniecībai mājaslapu.

Arī šī darbība ir vērsta uz pašas pārstāvniecības darbības apzināšanos un nodrošināšanu, nevis kā ieguldījums Latvijas tautsaimniecības attīstībā,

kas veicinātu ražošanas vai pakalpojumu nozares attīstību. Turklāt mājaslapas izveidei mūsdienu apstākļos nav nepieciešams uzturēties konkrētā valstī –

šajā gadījumā Latvijā. Šāda pakalpojuma sniegšana parasti notiek virtuālā vidē.

Treškārt. Pārvaldē iesniegts 2019.gada 15.marta priekšlīgums starp pārstāvniecību un SIA “LSCV” (lietas 46.-49.lapa) par zemes gabala iegādi

/adrese/.

Tiesa piekrīt iestādei, ka minētais dokuments ir tapis pēc pārbaudes perioda (laiks no 2018.gada aprīļa līdz 2019.gada janvārim), tāpēc nevar

kalpot kā apliecinājums par pārstāvniecības ieguldījumu Latvijas Republikas tautsaimniecībā.

Ceturtkārt. Pārvaldē iesniegts 2018.gada 3.decembra saprašanās memorandums starp pārstāvniecību un SIA “/Nosaukums A/” (tagadējais

nosaukums SIA “/nosaukums K/”) par biznesa un komercdarbības sadarbību (lietas 81.-83.lapa). Minētais memorands apstiprina pārstāvniecības

interesi iegādāties luksusa automobili, kā arī to, ka SIA “/Nosaukums A/” ir interese nodibināt pārstāvniecību Jordānijas teritorijā.

Tiesas vērtējumā minētais memorands ir līgumslēdzēju pušu nodoms, kas vēl neliecina par aktīvu darbību. Šāds pušu nodoms vēl neatstāj iespaidu

uz Latvijas Republikas tautsaimniecību, kā tas paredzēts noteikumu Nr.564 85.punktā. Jāpiekrīt Lēmumā norādītajam, ka no publiski pieejamām ziņām

SIA “/Nosaukums A/” par 2018.gadu nav iesniedzis gada pārskatu. Tātad pašam SIA “/Nosaukums A/” nav bijis nekāds pienesums valsts budžetam.

Turklāt nevar atstāt bez vērības, ka SIA “/Nosaukums A/” valdes loceklis un vienīgais pārstāvis ar paraksta tiesībām no 2018.gada 25.oktobra ir /pers.

E/, kurš tiesas sēdē vienlaicīgi bija arī pieteicēja interešu pārstāvis. Tas mazina šī dokumenta nozīmi kā tāda, kas potenciāli noteikti pusēm būtu jāizpilda.

Turklāt, no pārstāvniecības 2019.gada 23.janvāra ziņojuma (lietas 146.-155.lapa) izriet, ka pieteicējs esot popularizējis /G/ zīmolu un tēlu, esot

noslēgti sadarbības līgumi un saprašanās memorandi ar diviem uzņēmumiem (“/Nosaukums GT/” un SIA “/nosaukums GU/”).

Tiesas vērtējumā minētais ir izteikts apgalvojuma formā, bet nav iesniegti apstiprinoši dokumenti, t.i., dokumenti, kas apstiprina sadarbības faktus

par pārstāvniecības aktīvu darbību iepriekšējā gada laikā, kā rezultātā veicināta Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstība.

Lietas materiālos ir biedrības “/nosaukums B/” 2019.gada 1.aprīļa rekomendācijas vēstule (lietas 58.lapa). Tajā norādīts uz pārstāvniecības dalību

konferencē un vizītē Irākā.

Tomēr arī minētā vēstule kopsakarā ar citiem lietas materiāliem neapliecina pārstāvniecības aktīvu darbību, kas veicinātu Latvijas Republikas

tautsaimniecības attīstību.

Arī Jordānijā reģistrētā uzņēmuma “/nosaukums J/” 2018.gada bilance (lietas 121.lapa) neliecina tieši par pārstāvniecības aktīvu darbību

iepriekšējā gada laikā, kā rezultātā veicināta Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstība. Pašas pārstāvniecības konta apgrozījums 2018.gadā (lietas

85.-102.lapa) nav tāds, kas liecinātu par aktīvu darbību.

Apkopojot minēto, tiesa nepiekrīt pieteicējam, ka Lēmumā nav minēts neviens uz reālās pārstāvniecības darbības faktiem pamatots iemesls, kādēļ

uzskatāms, ka Latvijas tautsaimniecības attīstība nav veicināta.

Līdz ar to Lēmums cita starpā pamatoti ir balstīts uz Imigrācijas likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktu (uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu atsaka, ja

ārzemnieks vai viņa uzaicinātājs nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteikumos norādītos uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamos

dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu).

[8] Saskaņā ar Imigrācijas likuma 1.panta pirmās daļas 10.punktu uzturēšanās atļauja ir dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties

Latvijas Republikā noteiktu laiku. Termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam piešķir, ja viņam nepieciešams uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90

dienām pusgada laikā skaitot no pirmās ieceļošanas dienas.

Termiņuzturēšanās atļauja pati par sevi nespiež pārstāvniecībai veikt uzņēmējdarbību, bet gan pārvalde, ik gadus reģistrējot uzturēšanās atļauju,

noskaidro, vai termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšana ir attaisnojama, t.i., vai tiek sasniegts tās izsniegšanas mērķis. Jāsecina, ka, izvērtējot pārstāvniecības

komercdarbības intensitāti, var nonākt pie slēdziena, ka šādā intensitātē (faktiski tiek veikta tikai tirgus izpēte) pieteicējs var uzturēties valstī arī ar citiem

līdzekļiem (piemēram, saņemot vīzu).

[9] Lēmums cita starpā balstīts arī uz Imigrācijas likuma 34.panta pirmās daļas 2.punktu (uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu atsaka, ja ārzemnieks vai

viņa uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas vai iesniegtie dokumenti ir iegūti prettiesiskā ceļā, tie ir viltoti vai ar tiem veiktas manipulācijas). Kā arī

Imigrācijas likuma 35.panta pirmās daļas 1.punktu (termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja ārzemnieks vai viņa uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas vai

iesniegtie dokumenti iegūti prettiesiski vai ir viltoti).

Pieteicējs uzskata, ka nekad nav sniedzis nevienu nepatiesu ziņu, iesniedzis prettiesiski iegūtus vai viltotus dokumentus.

Pārvalde norāda, ka minētā tiesību norma tika piemērota, balstoties uz Valsts robežsardzes 2019.gada 6.martā vēstulē Nr.23-5/957 (lietas

73.lapa) sniegto informāciju. Tajā minēts, ka Valsts robežsardze, veicot pārbaudi 2019.gada 18.februārī, konstatēja, ka pārstāvniecība juridiskajā

adresē /adrese A/ neatrodas. Ēkas īpašnieks /pers. AL/ apstiprināja, ka pārstāvniecībai minētajā ēkā telpu nav. Kā arī pieteicējs netika sastapts

deklarētajā dzīves vietā Stopiņu novadā, /adrese 2/. Dzīvesvietā sastaptais Jordānijas pilsonis /pers. E/ paskaidroja, ka pieteicējs plāno ierasties Latvijā

tiklīdz tiks pieņemts pozitīvs lēmums par uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu, kā arī norādīja, ka pārstāvniecībai ir telpas /adrese A/, otrajā stāvā. Tas

neatbilst patiesībai. No minētā Valsts robežsardze konstatēja, ka /adrese A/ pārstāvniecība neatrodas un saimniecisko darbību adresē neveic.

Tiesas vērtējumā minētais Valsts robežsardzes apmeklējums ietvēra daudzus aspektus – gan apskati uz vietas /adrese A/, gan apjautāšanos mājas

īpašniekam, gan pārbaudi, vai pieteicējs atrodams deklarētajā adresē. Visus aspektus summējot, pārvalde pareizi ir nonākusi pie secinājuma, ka neatbilst

patiesībai pieteicēja sniegtā informācija par to, ka pārstāvniecība veic aktīvu darbu tās juridiskajā adresē un par to, ka pieteicējs uzturas deklarētajā

dzīves vietā.

[10] Lēmums cita starpā balstīts arī uz Imigrācijas likuma 35.panta pirmās daļas 21.punktu (termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja atteikts reģistrēt

termiņuzturēšanās atļauju).

Tā kā pieteicējam ir atteikts reģistrēt termiņuzturēšanās atļauju, tad secīgi ir pamats anulēt termiņuzturēšanās atļauju.

[11] Imigrācijas likuma 35.panta pirmās daļas 26.punkts paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja ārzemnieks saņēmis uzturēšanās atļauju

saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 8.punktu un ārvalsts komersanta pārstāvniecība, kura darbojas Latvijas Republikā un kurā ārzemnieks

nodarbināts, pēdējā gada laikā nav veikusi aktīvu darbību.

Imigrācijas likuma 34.panta pirmās daļas 28.punkts paredz, ka uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu atsaka, ja ārzemnieks pieprasa uzturēšanās atļauju

saskaņā ar šā likuma 23.panta pirmās daļas 8.punktu un ārvalsts komersanta pārstāvniecība, kas darbojas Latvijas Republikā, pēdējā gada laikā nav

veikusi aktīvu darbību, kuras rezultātā tiek veicināta Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstība.

Ņemot vērā tiesas šajā spriedumā izdarītos apsvērumus, jāsecina, ka pārstāvniecība pēdējā gada laikā nav veikusi aktīvu darbību, kuras rezultātā

tiktu veicināta Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstība.

[12] Līdz ar to Lēmums ir pamatots un tiesisks, bet pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nolēma

noraidīt Basama Kh. H. Alzabena pieteikumu par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2019.gada 10.jūnija lēmuma Nr.608 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) S.Audzere

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnese S.Audzere

Rīgā 2019.gada 6.novembrī