Court dismissed appeal against traffic fine, ruling video evidence unavailable did not invalidate other proof of speeding.

Lieta Nr. A42654908 A42-04611-10/37

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Liepājā, 2010.gada 10.maijā.

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Sērdiene, piedaloties pieteicējam V.B., atbildētājs – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pilnvarotajam pārstāvei D.Z., atklātās tiesas sēdēs Lielajā ielā 4, Liepājā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc V.B. (personas kods /personas kods/) pieteikuma par Valsts policijas Saldus rajona policijas pārvaldes priekšnieka p.i. 2008.gada 11.jūlija lēmuma Nr.036/PB491298 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Saldus rajona policijas pārvaldes (turpmāk arī – Saldus RPP vai atbildētāja) priekšnieka p.i., izskatot pieteicēja iesniegumu, 2008.gada 11.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.036/PB491298 (turpmāk arī – Lēmums), ar kuru atstāja negrozītu V.B. 2008.gda 9.jūnijā sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu – lēmumu Nr. PB 491298 (turpmāk arī Protokols – lēmums), ar kuru pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta sestās daļas par Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 114.punkta prasību pārkāpšanu un sodīts ar Ls 30. – naudas sodu.

[2] Pieteicējs V.B. 2008.gada 14.augustā Administratīvajā rajona tiesā iesniedzis pieteikumu par Saldus RPP priekšnieka p.i. 2008.gada 11.jūlija lēmuma Nr.036/PB491298 atcelšanu. [2.1] Pieteicējs pieteikumā norāda, ka pie iebraukšanas apdzīvotā vietā Ezere, Saldus rajonā, viņa vadītās automašīnas braukšanas ātrums bija nedaudz virs 60 km /h, bet iebraucot Ezerē, ātrumu pieteicējs samazinājis līdz atļautajiem 50 km/h. Tieši tajā brīdī pieteicēja vadīto automašīnu apturējuši ceļu policisti. Pēc apturēšanas pieteicējs nav Lappuse 1 no 15 noliedzis, ka varbūt ir braucis nedaudz par ātru, jo samazinājis ātrumu no 60 uz 50 km/h, taču nekādā gadījumā nav braucis ar ātrumu 78 km/h. Uz vietas policisti atteikušies uzrādīt pieteicējam video, kur redzams pārkāpums, atteikumu pamatojot ar to, ka tāds nav policijas darbinieku pienākums. Ierodoties pie Saldus RPP KPB 3.nodaļas priekšnieka A.G., pieteicējam parādīts video. Pēc video noskatīšanās, kā atzinis arī Saldus RPP KPB 3.nodaļas priekšnieks A.G., pieteicēja it kā izdarītais pārkāpums nebija redzams. Neesot bijusi saskatāma pieteicēja automašīna, redzams tikai ātrums. Uz video bijusi redzama citas krāsas automašīna, kurai nav bijis iespējams saskatīt numura zīmi. Pēc redzētā un Saldus RPP KPB 3.nodaļas priekšnieka ieteikuma pieteicējs uzrakstījis iesniegumu Saldus RPP. Tomēr Saldus RPP pieteicēja iesniegumu noraidīja un lēmumu atstāja negrozītu. Pieteicējs uzskata, ka visas šaubas, kas rodas izvērtējot administratīvā pārkāpuma materiālu, ir jātulko par labu personai. [2.2] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2008.gada 18.augusta lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta par Saldus RPP priekšnieka p.i. 2008.gada 11.jūlija lēmuma Nr.036/PB491298 atcelšanu. Ar lēmumu atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināta iestāde - Saldus rajona policijas pārvalde.

[3] 2008.gada 8.septembrī tiesā saņemts Valsts policijas Saldus RPP paskaidrojums. Atbildētā pieteicēja pieteikumu neatzīst, balstoties uz Lēmumā minētajiem apstākļiem, papildus norādot sekojošo. Fiksējot pieteicēja pārkāpumu, tehnisku iemeslu dēļ video iekārta nedarbojās, tāpēc ieraksts nav veikts, līdz ar to pieteicējs nevarēja redzēt video ierakstu, ko minējis pieteikumā. Tomēr fakts, ka pārkāpums nav fiksēts ar video vai foto iekārtām, nevar būt par pamatu Lēmuma atcelšanai, jo Ceļu policijas inspektori administratīvo materiālu ir noformējuši atbilstoši LAPK un Administratīvā procesa likuma prasībām. Lēmums pieņemts, izvērtējot visus lietā esošos pierādījumus. Atšķirība radara displejā uzrādītajā ātrumā un automašīnas spidometra (odometra) rādījumā var rasties dažādu tehnisku iemeslu dēļ- spidometra (odometra) rādījuma neatbilstību reālajam transportlīdzekļa kustības ātrumam tiešā veidā var ietekmēt gan spidometra (odometra) tehniskais stāvoklis (vai tas ir atbilstoši noregulēts un pārbaudīts), gan arī transportlīdzeklim uzstādīto riepu augstums (rādiuss).

[4] 2008.gada 17.septembrī tiesā saņemts pieteicēja iesniegums. Pieteicējs norāda, ka nepiekrīt atbildētājas paskaidrojumā norādītajiem faktiem. Pieteicējs, pirmkārt, nesaprot, kāpēc uz vietas viņam nav uzrādīts ātrums. Apstādināts pieteicējs esot pēdējā mirklī. Kad pieteicējs neesot piekritis policista teiktajam ātruma, pieteicējs neesot parakstījis protokolu. Lappuse 2 no 15 Policijas darbinieks teicis, ka fiksēto ātrumu parādīšot tikai tiesā. Apmēram pēc nedēļas pieteicējs bijis pie Saldus ceļu policijas priekšnieka, kurš pieteicēju laipni uzklausījis. Pieteicējam parādīts uz monitora ieraksts. Attēlā redzamā vieta sakritusi ar vietu, kur pieticējs apturēts, tikai auto bijis redzams ļoti tālu. Kad pieteicējs teicis, lai pievelk tuvāk, saņēmis atbildi, ka to nevarot. Attēlā nebija redzama mašīnas marka, nemaz nerunājot par mašīnas numuru.(..).Visā šai lietā joprojām nav skaidrs, kāpēc neuzrādīja ātrumu uz vietas un, kas tad tika rādīts pieteicējam saldus Ceļu policijas priekšnieka kabinetā. Kāpēc tika noliegts fakts, ka pieteicējs redzējis videoierakstu.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz pieteikumā ([2.1]) un rakstveida iesniegumā ([4]) norādītajiem argumentiem.

[6] Saskaņā ar Valsts policijas 2009.gada 29.maija pavēli Nr.755 „Par Valsts policijas reģionālo pārvalžu struktūras izveidošanu” un 2009.gada 10.jūnija pavēli Nr.823 „Par grozījumiem Valsts policijas 2009.gada 29.maija pavēlē Nr.755”, ar 2009.gada 1.septembri Saldus rajona policijas pārvalde ir iekļauta Kurzemes reģiona pārvaldē. Ar minēto pavēli Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde ir Saldus RPP juridisko tiesību pārņēmēja un līdz ar to atbildētājas Latvijas Republikas pusē Valsts policiju pārstāvošā iestāde šajā lietā. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve prasījumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā tiesai norādīto.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un liecinieku liecības tiesa atzīst, ka pieteicēja pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[8] Atbildētājas Lēmums ir pieteicējam nelabvēlīgs administratīvais akts, kas, citstarp, pamatots ar CSN 4. , 34. un 114.punktiem un LAPK 149.8 panta sesto daļu. CSN 4.punkts (šeit un turpmāk materiālās tiesību normas redakcijā uz administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdi) noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Lappuse 3 no 15 CSN 34.punktā noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājam, braucot pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transportlīdzekļu braukšana, jāievēro šo noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības. CSN 114.punktā noteikts, ka apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās - 20 km/h. Saskaņā ar LAPK 149.8panta sesto daļu par 149.8panta piektajā daļā paredzēto pārkāpumu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas), ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi „Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 528.ceļa zīmi „Dzīvojamā zona”, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā. Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar šo tiesību normu, nepieciešams konstatēt, ka personas vadītā automašīna, kura braukusi 518. vai 528.ceļa zīmes darbības zonā, pārsniegusi pieļaujamo braukšanas ātrumu par 21 līdz 30 km/h.

[9] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs 2008.gada 9.jūnijā pulksten 19:25 vadīja automašīnu Mercedes Benz Sprinter 213, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kura masa nepārsniedz 7,5 tonnas administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā vietā, t.i., apdzīvotā vietā Ezerē, ceļa zīmes Nr. 518 darbības zonā, un brauca virzienā no Saldus uz Ezeri, kad to apturēja ceļu policijas darbinieki. Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicēja vadītā automašīna pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu un vai pieteicēja vaina pārkāpumā ir pierādīta. Tādējādi tiesai ir jānoskaidro, vai lietā ir pierādījumi par to, ka pieteicējs ir pārkāpis CSN 114.punkta prasības un, vai Saldus RPP Lēmumu par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības un sodīšanu pēc LAPK 149.8panta sestās daļas ir pieņēmusi pamatoti.

[10] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Saskaņā ar šā panta otro daļu, panta pirmajā daļā minētos faktus konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu (...), kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem

Lappuse 4 no 15 līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Tātad par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot protokols, personas paskaidrojumi, eksperta atzinums, vietas apskates protokols, liecinieku liecības, policijas darbinieku sastādītie ziņojumi, braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces mērījumi.

[11] Tiesa konstatē, ka lietā ir šādi pierādījumi: [11.1] Administratīvā pārkāpuma Protokols – lēmums, ko 2008.gada 9.jūnijā pulksten 19:30 sastādīja pieteicējam Saldus RPP KPB 3.nodaļas jaunākais inspektors R.R. par CSN 114.punkta pārkāpšanu, par ko paredzēta administratīvā atbildība LAPK 149. 8panta sestajā daļā (lietas 24.lapa). Protokolā – lēmumā norādīts, ka pieteicējs 2008.gada 9.jūnijā pulksten 19.25 apdzīvotā vietā Ezere, kas apzīmēta ar ceļa zīmi Nr.518, virzienā no Saldus uz Ezeri vadīja transportlīdzekli Mercedes Benz Sprinter 213, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kura masa nepārsniedz 7,5 tonnas, ar ātrumu 78 km/h (atrēķinot maksimāli pieļaujamo kļūdu +/- 2km/h, braukšanas ātrums noteikts 76 km/h) vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 50 km/h, tādējādi pārkāpjot CSN 114.punkta prasības, par ko paredzēta administratīvā atbildība pēc LAPK 149.8panta sestās daļas. Ātrums fiksēts stacionārā režīmā ar braukšanas ātruma kontroles ierīci „Genesis II Select” Nr.G2S18647. Protokols satur atzīmi, ka pieticējs iesniedza rakstisku paskaidrojumu. Kā atbildību mīkstinošs apstāklis Protokolā – lēmumā norādīts LAPK 33.panta pirmās daļas 1.punkts, atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti. Ar Protokolu – lēmumu pieteicējam piemērots naudas sods Ls 30 apmērā saskaņā ar LAPK 149.8panta sesto daļu. Pieteicējs protokolā parakstījies, ka LAPK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības saucamās personas tiesības un pienākumi viņam izskaidroti, un par to, ka protokola eksemplāru saņēmis. [11.2] Pieteicēja paskaidrojums, rakstīts 2008.gada 9.jūnijā pulksten 19.50 (lietas 25.lapa). Pieteicējs paskaidrojumā paskaidrojis, ka iebraucot Ezerē, spidometrs rādījis nedaudz virs 60 km/h. [11.3] Saldus RPP KPB 3.nodaļas jaunākā inspektora R.R. 2008.gada 20.jūnija dienesta ziņojums Saldus RPP priekšnieka p.i. (lietas 27.lapa). [11.4] Saldus RPP KPB 3.nodaļas jaunākā inspektora A.K. 2008.gada 27.jūnija dienesta ziņojums Saldus RPP priekšniekam (lietas 28.lapa).

Lappuse 5 no 15 [11.5] Pieteicēja 2008.gada 18.jūnija iesniegums Saldus RPP priekšniekam, reģistrēts Saldus RPP.gada 25.jūnijā (lietas 26.lapa). Iesniegumā pieteicējs lūdzis pārskatīt protokolā minēto faktu, paskaidrojot, ka iebraucot Ezerē, viņu apturēja ceļu policija. Vietā, kur pieteicēju apturēja, braukšanas ātrums nepārsniedza atļauto. [11.6] Latvijas Nacionālā metroloģijas centra Elektronisko mērījumu un testēšanas laboratorijas 2007.gada 17.jūlijā izsniegts verificēšanas sertifikāts Nr.F0756V07 radaram Genesis II Select TM Nr. G2S 18647. Sertifikāts derīgs līdz 2008.gada 16.jūlijam (lietas 29.lapa). [11.7] Akciju sabiedrības (turpmāk arī – AS) „Holding Inkomerc” 2010.gada 16.marta atbilde (lietas 75.lapa) uz Administratīvās rajona tiesas pieprasījumu (lietas 74.lapa). AS „Holding Inkomerc” paskaidrojusi, ka ir Latvijas ražošanas uzņēmums, kur ražo automašīnas specializētās datorsistēmas. Genesis II Select sērijas Nr. G2S-18647, pēc AS „Holding Inkomerc” datu bāzes atrodas automašīnā Volvo S60 ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kura tika aprīkota 2006.gada 24.oktobrī. Šajā automašīnā ir uzstādīts AS„Holding Inkomerc” ražotais automatizētais datorizētais komplekss „SmartCar

– Special Edition (SmartPolice)”, kura sastāvā kā dažādas komponentes tiek izmantotas dažādas iekārtas (t.sk.video kameras, video ieraksta apakšsistēma, ātruma mērierīce u.c) . Ātruma mērierīce Genesis II Select ir autonoma ierīce un strādā pilnīgi neatkarīgi no datorsistēmas (izņemot sprieguma pieslēguma shēmu). Ātruma mērierīcei ir savs ekrāns, uz kura tiek attēlots mērķa ātrums un citi dati. Datorsistēmā ir video apakšsistēma, kura ir savienota ar ātruma mērierīci un veic video ierakstu pēc inspektora pieprasījuma (t.i., tad, kad tas ir nepieciešams). Video materiālā tiek attēloti visi mērījumi, ko uzrāda „Genesis II Select”. Gadījumā, ja kāda iemesla dēļ nestrādā datorsistēma un līdz ar to nevar veikt video ierakstu, tad ātruma mērierīcei „Genesis II Select” ir jāstrādā, izņemot gadījumus, kad citu apstākļu dēļ netiek padots nepieciešamais spriegums. Datoram neieslēdzotiesnedeg galvenais sistēmas ekrāns(lietas 75.lapa) . [11.8] Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja 2010.gada 10.marta atbilde (lietas 54. – 55.lapa) uz tiesas pieprasījumu (lietas 50.lapa). Atbildētāja informē, ka sazinoties ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Saldus iecirkni, (..), tika noskaidrots, ka 2008.gada 9.jūnijā toreizējās VP Saldus rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākie inspektori A.K. un R.R., veicot ātruma kontroli Saldus rajonā, Ezeres pagastā ar ātruma mērierīci Genesis II Select TM Nr.G2S 18647 nav veikuši video ierakstu, jo ierīce ir bijusi bojāta, bet tas nav traucējis fiksēt ātrumu. Kā tika noskaidrots, pieteicējam V.B. toreizējās VP Saldus RPP KPB Lappuse 6 no 15 3.nodaļas priekšnieks A.G. ir rādījis videoierakstu, bet tas neesot bijis V.B. fiksētais pārkāpums. Nav noteikta iekšējā normatīvā akta, kas tieši reglamentē mērierīces Genesis II Select TM darbību, bet veikto video ierakstu glabāšanas termiņš ir noteikts LR Iekšlietu ministrijas Valsts policijas 2005.gada 11.februāra pavēlē Nr.172 „par braukšanas ātruma kontroles mērierīces, kura aprīkota ar videokameru izmantošanas kārtību” 15.punktā. Atbildes vēstulei pievienoti: [11.8.1] Valsts policijas 2005.gada 11.februāra pavēle Nr.172 „Par braukšanas ātruma kontroles mērierīces, kura aprīkota ar videokameru izmantošanas kārtību” (lietas 56.

– 57.lapa); [11.8.2] Radara Genesis II Select TM lietošanas instrukcija (lietas 58. – 72.lapa).

[11.9] Liecinieka A.G. sniegtā liecība tiesas sēdē (skat. tiesas sēdes protokols, lietas

82.1 – 84.1.lapa). Liecinieks liecināja, ka tai laikā viņš bijis Saldus RPP KPB 3.nodaļas priekšnieks. Pieteicēju liecinieks zina no šīs administratīvās lietas. Šobrīd Valsts policija ir pieteicēja darba devējs. Pieteicējam tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols uz autoceļa Saldus – Ezere. Protokolus sastādīja liecinieka padotie A.K. un R.R., lēmumu viņi pieņēma uz vietas. Šajā protokolā video ieraksts netika nofiksēts. Pieteicējs ieradās pie A.G. un gribēja redzēt video ierakstu. Lieciniekam ieraksts kabinetā nav bijis, liecinieks aizgājis uz automašīnu un paņēmis par attiecīgo datumu visus ierakstus. Liecinieks apskatījies datorā - tai dienā kopā bijuši septiņi ieraksti, ko viņa padotie bija fiksējuši, bet šis konkrētais pārkāpums nebija fiksēts, tāds ieraksts tur nebija, tas nebija nofiksēts. Ir ieraksti par citiem sastādītajiem protokoliem. Skatījušies, vai vispār dators tai dienā strādāja un vai inspektori atradās tai vietā konkrētajā dienā. A.G. skaidrojis pieteicējam, ka ieraksti, kurus kopīgi ar pieteicēju skata, tie ir citi ieraksti. Protokols bija sastādīts, un A.G. pieteicējam izskaidrojis, ka var šo lēmumu pārsūdzēt. No pieteicēja saņemts iesniegums vēlreiz izskatīt šo administratīvo lietu un pieņemt lēmumu tajā. Lēmums tika atstāts spēkā, jo izskatot lietas materiālus, uzskatījuši, ka pierādījumi lietā ir pietiekoši, lai sodītu. Protokols bija sastādīts pareizi, kļūdas nebija. Ir sastādīti dienesta ziņojumi, kuros inspektori apstiprina, ka ātrums bija pārsniegts. To, ka ieraksts nav fiksēts, A.G. apskatījies automašīnā, kad pieteicējs bija pie viņa ieradies. Pieteicējs ieradies pie A.G. un teicis, ka grib apskatīties ierakstu. (..). Uz tiesas jautājumu A.G. atbildēja, ka, ja inspektori konstatē, ka ieraksts nav saglabājies, tad ir jāraksta dienesta ziņojums. Konkrētajā lietā dienesta ziņojumus rakstīja tad, kad tika sūdzība iesniegta. Prakse ir tāda, ja iesniedz sūdzību, tad raksta dienesta ziņojumu. Šaubas

Lappuse 7 no 15 par pārkāpuma fakta konstatēšanu nav, jo inspektors jebkurā gadījumā nofiksē ātrumu un raksta protokolu. A.G. apliecināja pieteicēja stāstīto, ka skatoties ierakstu, monitorā bija redzams dabas skats un mašīnas gaismas, nebija nosakāms kas brauc. Liecinieks pieteicējam sacījis, ka šoreiz kaut kas nav sanācis. Ieteicis rakstīt iesniegumu. Liecinieks tiesai piedāvāja noskatīties videoierakstus par attiecīgo datumu, kuri lieciniekam bija līdzi uz tiesas sēdi. Liecinieks, komentējot videoierakstu skaidroja - pirmais ieraksts - monitorā redzams datums ir 09.06.2008., pulkstens augšā rāda 19.04.32. Ātrums tiek fiksēts pretī braucošajām mašīnām. Tagad tiek apturēta mašīna. Tas ir pierādījums, ka policijas inspektori brauca uz šo posteņa vietu, kur tika apturēta pieteicēja automašīna. Otrs ierakstspulkstens ir 19.27, šis ierakts ir jau veikts pēc pieteicēja automašīnas apturēšanas, jo pieteicēja automašīna bija apturēta pulksten. 19.25. Šis ir tas ieraksts, kuru mēs kopā skatījāmies manā kabinetā.(..). Nākamais ieraksts ir veikts pulksten. 20.10. Šie pierādījumi apstiprina to, ka video aparatūra darbojās pareizi un radars strādāja. Tikai inspektora fiksēšana ar pieskārienu nebija tik pārliecinoša, lai dators nofiksētu konkrēto pārkāpumu. Tā bija inspektora kļūda, fiksējaot šo ātrumu. Notiek tā - kad inspektors ievēro, ka ir pārkāpums, viņš piespiež ekrānu un kāpj ārā. Viņš neredz, vai rakstās, vai nerakstās. Ir divas vietas, kur tiek fiksēts ātrums - jo inspektoram ir ekrāns un priekšā ir monitors. Tāpat kā parastajam radaram, kas ir bez ieraksta - vizuāli redz tikai inspektors. (..). [11.10] Pieteicēja pieteikumā norādītie fakti (lietas 3.lapa); [11.11] Atbildētājas rakstveida paskaidrojums tiesai (lietas 14. – 15.lapa). [11.12] Pieteicēja rakstveida paskaidrojums tiesai – atsauce uz atbildētājas iesniegto paskaidrojumu) (lietas 35.lapa). [11.13] Pieteicēja sniegtie paskaidrojumi tiesas sēdēs (skat. tiesas sēžu protokolus, lietas 46 – 48.lapa; 82. – 84.lapa) [11.14] Videoieraksts (lietas 85.lapa)

[12] LAPK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. Administratīvā procesa likuma 154.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem.

Tiesa pārbaudījusi pierādījumus atzīst, ka fakti, uz kuru pamata pieņemts pārsūdzētais lēmums, ir konstatēti ar administratīvā pārkāpuma protokolu – lēmumu, ar Lappuse 8 no 15 policijas inspektoru R.R. un A.K. dienesta ziņojumiem, dokumentiem, kas apliecina braukšanas ātruma kontrolē izmantotās ierīces derīgumu, tas ir, ar dokumentiem un no tiem izrietošiem faktiem, kas atbilstoši LAPK regulējumam ir uzskatāmi par pierādījumiem lietā. Savukārt pārējie lietā esošie pierādījumi palīdz novērtēt Protokolā– lēmumā un policijas inspektoru dienesta ziņojumos norādītos faktus, un izvērtēt to ticamību. [12.1] Fakts, ka pieteicējs 2008.gada 9.jūnijā pulksten 19.25 apdzīvotā vietā Ezere, kas apzīmēta ar ceļa zīmi Nr.518, virzienā no Saldus uz Ezeri vadīja transportlīdzekli Mercedes Benz Sprinter 213, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kura masa nepārsniedz 7,5 tonnas, ar ātrumu 78 km/h (atrēķinot maksimāli pieļaujamo kļūdu +/- 2km/h, braukšanas ātrums noteikts 76 km/h) vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 50 km/h, un pieteicēja vadītās automašīnas braukšanas ātruma pārbaude veikta stacionārā režīmā ar braukšanas ātruma kontroles ierīci „Genesis II Select” Nr.G2S18647, fiksēts Protokolā – lēmumā.

Kā norādīts tiesu praksē, administratīvā pārkāpuma protokols ir ne vien pierādījums lietā, bet pilda arī apsūdzības raksta funkcijas. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248. panta pirmās daļas izriet protokola sastādītāja pienākums protokolā norādīt pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un būtību. Atbilstoši LAPK 243.panta otrajai daļai administratīvā pārkāpuma protokols ir pierādīšanas līdzeklis. Tātad tajā norādītie pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, ciktāl tie nav tikai amatpersonas secinājumi, vērtējami kopsakarā ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem (sal.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008. gada 26. novembra rīcības sēdes lēmumā lietā Nr. SKA-684/2008). Tiesa atzīst, ka Protokolā – lēmumā norādīto apliecina policijas inspektoru R.R. un A.K. dienesta ziņojumi. [12.2] Ziņojumā Saldus RPP KPB 3.nodaļas jaunākais inspektors R.R. norādījis, ka 2008.gada 9.jūnijā, veicot patrulēšanu maršruta Saldus – Ezere 33.kilometrā apdzīvotā vietā, ievērojis, ka no Saldus puses brauc automašīna. Veicot ātruma mērīšanu, fiksēts ātrums 78 km/h pie atļautā 50 km/h.

Vadītājs tika apturēts. Noskaidrojās, ka vadītājs ir V.B., p.k (..) un automašīna Mercedes Benz Sprinter 213 valsts numuru /reģistrācijas numurs/. Vadītājam tika sastādīts administratīvais protokols PB 491298. Protokola sastādīšanas laikā skatoties video, tehnisku iemeslu dēļ tas nebija ierakstījies (lietas 27.lapa). Ziņojumā Saldus RPP KPB 3.nodaļas jaunākais inspektors A.K. norādījis, ka 2008.gada 9.jūnijā plkst.19:25, strādājot kopā ar Saldus RPP KPB 3.nodaļas jaunāko inspektoru R.R., veicis ātruma kontroli Saldus rajonā apdzīvotā vietā Ezere.

No Saldus puses brauca automašīna un uz radara displeja parādīja braukšanas ātrumu 78 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h. Par cik vadītājs bija pārkāpis ceļu satiksmes noteikumu 114.punkta prasības un LAPK 149.8panta sesto daļu, A.K. vadītāju apturējis un paskaidrojis Lappuse 9 no 15 apturēšanas iemeslu. Noskaidrojis, ka vadītājs ir V.B., kurš vada automašīnu Mercedes Benz Sprinter, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/. Atnākot uz dienesta automašīnu kolēģis sastādījis administratīvo protokolu un skatoties video A.K. noskaidrojis, ka tehnisku iemeslu dēļ video nav ierakstījies un saglabājies.

Vadītājs piekritis, ka ir pārsniedzis braukšanas ātrumu, ko viņš uzrakstīja savā paskaidrojumā (lietas 28.lapa). Tiesu praksē vairākkārt secināts, ka par pierādīšanas līdzekli administratīvā pārkāpuma lietā atzīstams jebkurš dokuments (rakstveida pierādījums), tostarp policijas amatpersonu dienesta ziņojums, ja tas satur informāciju par attiecīgajā lietā noskaidrojamiem apstākļiem (sal. sk. Senāta 2007. gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-248/2007 19.punktu). Ne Administratīvā procesa likums, ne Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, ne arī citas tiesību normas nenoteic, ka dienesta ziņojumus nebūtu iespējams izmantot par pierādīšanas līdzekļiem lietā, tādējādi policijas amatpersonu dienesta ziņojumi kā rakstveida pierādījumi par lietas apstākļiem ir pieļaujami gan saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. pantu, gan Administratīvā procesa likuma 149. pantu (sal. sk.

Senāta 2007. gada 5. septembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-609/2007 5.9. punktu, Senāta 2008.gada 4.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA- 439/2008 8.2. punktu). Izvērtējot iepriekšminētos pierādījumus, tiesa secina, ka tie nav pretrunīgi, un apliecina Protokolā – lēmumā norādītās ziņas par faktiem. [12.3] Braukšanas ātruma ievērošanas kontrole ar šim nolūkam paredzētajām mērierīcēm saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.1pantu ir ekskluzīva ceļu policijas kompetence. Tādējādi braukšanas ātruma kontroles rezultāts ir uzskatāms par leģitīmu, ja kontroli veic policijas amatpersona ar braukšanas ātruma mērīšanai derīgu ierīci.

Lietas materiālos atrodas SIA „Latvijas Nacionālās Meteoroloģijas centrs” 2007.gada 17.jūlijā izsniegts Radara Genesis II Select TM Nr. G2S 18647 verificēšanas sertifikāts Nr. E0756V07, kas derīgs līdz 2008.gada 16.jūlijam, un kurā atzīts, ka attiecīgā mērierīce Genesis II Select TM Nr. G2S 18647 atbilst Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumu Nr.981 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” 7.punktā minētajām prasībām. Tādējādi tiesa atzīst, ka pieteicēja transportlīdzekļa braukšanas ātruma kontrole ir veikta ar lietošanai derīgu mērierīci.

Kā izriet no AS „Holding Inkomerc” 2010.gada 16.marta atbildes vēstules tiesai, ātruma mērierīce Genesis II Select ir autonoma ierīce un strādā pilnīgi neatkarīgi no datorsistēmas. Ātruma mērierīcei ir savs ekrāns, uz kura tiek attēlots mērķa ātrums un citi dati. Tādējādi tiesa secina, ka tehniski bojājumi videoaparatūrā vai videoaparatūras tehniskas rakstura ekspluatācijas kļūdas nenozīmē to, ka nebūtu iespējama braukšanas ātruma kontroles mērierīces lietošana. Lappuse 10 no 15 [12.4] Tiesas sēdē pieteicējs norādīja, ka ir arī liecinieki, kas zina un redzēja, kā viss notika.

Liecinieki varot arī liecināt, ka pieteicēja automašīnai bijusi piekabe, kas lietas materiālos nefigurē. No lietas materiāliem neizriet, ka pieteicēja vadītajā transportlīdzeklī būtu atradušies liecinieki. Uz šādu apstākli nav norādīts Protokolā – lēmumā, to pieteicējs nav norādījis arī savā paskaidrojumā, pieteikumā un papildus iesniegumā tiesai un iesniegumā policijai. Tādējādi tiesa apšauba pieteicēja teikto, ka viņa vadītajā transportlīdzeklī atradās personas, kuras var liecināt. [12.5] Tiesa konstatē, ka pārkāpuma konstatēšanas vietā sniedzot paskaidrojumu pieteicējs paskaidrojis, ka iebraucot Ezerē, viņa vadītās automašīnas braukšanas ātrums rādīja nedaudz virs 60 km/ h (lietas 25 lapa), iesniegumā Saldus RPP priekšniekam pieteicējs norādījis, ka vietā, kur pieteicēju apturēja, braukšanas ātrums nepārsniedza atļauto (lietas 26.lapa), savukārt pieteikumā pieteicējs raksta, ka pēc apturēšanas nav noliedzis, ka, iespējams, braucis nedaudz par ātru, jo samazinājis ātrumu no 60 un 50 km/h (lietas 3.lapa).

No iepriekš norādītā tiesa secina, ka pieteicējs nav īsti pārliecināts ar kādu ātrumu viņa vadītā automašīna iebrauca apdzīvotajā vietā Ezere. Vienlaikus, no pieteicēja pieteikumā norādītā tiesa konstatē, ka pieteicējs pakāpeniski samazinājis braukšanas ātrumu līdz 50 km/h, un tieši tajā brīdī pieteicēju apturējuši ceļu policisti (skat. lietas 3.lapa). No pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdē, noskatoties videoierakstu, tiesa konstatē, ka pieteicējs neapstrīd, ka vieta, kurā tika apturēta viņa vadītā automašīna ir tā pati videoierakstā (sākums pulksten 19.27) redzamā.

Kā izriet no radara lietošanas instrukcijas, radars var sekot tādu mērķu ātrumiem, kas atrodas tālāk kā 3000ft (aptuveni 914 m) attālumā, kad ierīce ir uzstādīta uz maksimālo amplitūdu (skat. lietas 65.lapa). Savukārt transportlīdzekļa vadītājam nav iespējams ar sajūtām uztvert radara starojumu. No minētā, kopsakarā ar videoierakstā redzamo (skat. videoierakstu pulksten 19.27), tiesa secina, ka radars stacionārajā režīmā, policijas automašīnai atrodoties videoierakstā redzamajā vietā, varēja uztvert pieteicēja vadītās automašīnas ātrumu iepriekšminētajā attālumā jebkurā vietā radara uztveršanas zonā un pieteicējs vietu, kurā uz ceļa tika nofiksēts transportlīdzekļa braukšanas ātrums, nevarēja sajust.

Līdz ar to nav nozīmes pieteicēja norādītajam, ka tieši tajā brīdī, kad pieteicēju apturēja ceļu policisti, pieteicējs braukšanas ātrumu bija samazinājis līdz 50 km/h. Savukārt, tā kā pieteicējs atzīst, ka iebraucot apdzīvotā vietā pakāpeniski automašīnas braukšanas ātrumu samazinājis un braukšanas ātruma kontrole ir veikta ar lietošanai derīgu mērierīci, tiesai nav pamata apšaubīt, ka pieteicēja vadītās automašīnas braukšanas ātrums ir bijis tieši tāds, kā norādīts Protokolā – lēmumā. Lai apšaubītu ar atbilstoši verificētu mērierīci veikto mērījumu pareizību, ir jābūt pārliecinošiem pierādījumiem par pretējo.

Tiesa lietā šādus pierādījumus nekonstatē. No Lappuse 11 no 15 lietas materiāliem nav konstatējams, ka policijas inspektoriem būtu pastāvējušas grūtības mērķa, kura kustības ātrumu uztvēris radars, konstatēšanā – uz to nenorāda arī pieteicējs. Tiesa lietā nekonstatē pierādījumus, kas būtu pamats šaubām par policijas inspektoru objektivitāti, atspoguļojot konstatēto pārkāpumu un tā fiksēšanas apstākļus Protokolā – lēmumā un dienesta ziņojumos. Pieteicējs nav norādījis uz apstākļiem, kas būtu par iemeslu tiesai uzskatīt, ka policijas inspektoru rīcība, apturot tieši pieteicēja vadīto transportlīdzekli un norādot pieteicēju kā ātruma pārkāpēju būtu bijusi ļaunprātīga vai savtīgu mērķu vadīta.

Tieši pretēji, kā izriet no pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdē, pieteicējs nekad 40 gadu laikā neesot sodīts par ātruma pārkāpumu (lietas 47.lapa) un ar policijas inspektoriem personīgi nav bijis pazīstams (lietas 46.1 lapa), līdz ar to tiesai nav pamata domāt, ka pietiecēja automašīna būtu apturēta, identificējot šo automašīnu pēc kādām pazīmēm, tai pietuvojoties policijas automašīnai vai atpazīstot pieteicēju kā konkrētā transportlīdzekļa vadītāju gadījumā, ja pieteicējs jau iepriekš būtu bijis sodīts par līdzīga rakstura pārkāpumiem.

Bez tam, tiesas ieskatā, nav mazsvarīgi, ka persona, kurai tiek sastādīts protokols par konstatētu pārkāpumu savu rīcību nespēj novērtēt pilnīgi objektīvi, it sevišķi apstākļos, kad par attiecīgo rīcību personu var sodīt. Ņemot vērā minēto, tiesa, attiecībā pret pieteicēja paskaidrojumiem, lielāku ticamību par pieteicēja vadītās automašīnas braukšanas ātrumu piešķir Protokolā - lēmumā norādītajam, kas fiksēts ar lietošanai derīgu mērierīci policijas darbiniekiem veicot savus amata pienākumus, un apstiprināts ar policijas inspektoru dienesta ziņojumos norādīto. [12.6] Pieteicējs lietā centrālo uzmanību vērš uz faktu, ka viņam Protokola – lēmuma sastādīšanas brīdī atteikts uzrādīt videoierakstu, bet ierodoties policijā, viņam parādīts videoieraksts, kurā pārkāpums, par ko pieteicējs sodīts, nav bijis redzams.

Tiesas sēdē, noklausījusies pieteicēja paskaidrojumus un liecinieka A.G. liecības, tiesa atzīst par pierādītu, ka pieteicējs policijas iecirknī kopā ar Saldus RPP KPB 3.nodaļas priekšnieku A.G. tiešām noskatījies videoierakstu, kurā nebija redzams pieteicēja pārkāpums. Pieteicējs uz tiesas jautājumu paskaidroja, ka tad, kad skatījies video ierakstu, vieta atbilda tai vietai, kur pieteicējs apturēts. Nekādiem burtiņiem un cipariņiem uz monitora pieteicējs uzmanību nav pievēries, nekāds ātrums uz monitora nav bijis redzams.

Tādējādi tiesa secina, ka lietā nav pierādījumu, ka pieteicējs kopā ar A.G. būtu noskatījies tieši pulksten 19.25 nofilmēto videoierakstu, kurā būtu bijis redzams pieteicēja pārkāpuma fakts. No A.G. sniegtajām liecībām izriet, ka tehnisku iemeslu dēļ videoiekārta nav veikusi pieteicēja izdarītā pārkāpuma ierakstu. Minēto apliecina policijas inspektoru R.R. un A.K. dienesta ziņojumos norādītais, ka sastādot protokolu, konstatēts, ka video nav ierakstījies un saglabājies, kā arī videoieraksti, kuri pārbaudīti pieteicējam klātesot, un no kuriem redzams, ka pirmais no videoierakstiem veikts pulksten 19.24, bet nākamais – pulksten Lappuse 12 no 15

19.27. Arī pieteicējam sastādītais Protokols – Lēmums nesatur norādes, ka pieteicēja pārkāpums būtu fiksēts ar videoiekārtu. Kā tiesas sēdē paskaidroja pieteicējs „tā vieta tur ir redzama, bet mašīnas nav” Uz jautājumu, kur atradās pieteicēja automašīna pulksten 19.27 redzamajā videoierakstā, pieteicējs atbildēja „es biju pabraucis garām policijas mašīnai. Jo viņi mani turēja tikai tad, kad es jau biju viņiem blakus” (lietas 83.1.- 84.lapa). Līdz ar to tiesa secina, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicēja automašīna tika apturēta tanī pat vietā, kas redzama videoierakstā pulksten 19.27.

Ņemot vērā visu šajā sprieduma punktā minēto, tiesai nerodas šaubas par to, ka pieteicēja vadītais transportlīdzeklis tika apturēts videoierakstā, kas sākas pulksten 19.27 redzamajā vietā, bet kopā ar A.G. pieteicējs nav skatījies to videoierakstu, kurā būtu bijis redzams fakts, par ko pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības un sodīts. Tiesa atzīst, ka Saldus RPP pamatoti atzinusi, ka pieteicēja pārkāpums ir pierādīts arī bez videoieraksta. Tiesa minēto pamato ar sekojošo. LAPK 243.panta otrā daļa paredz, ka video ieraksts var būt pierādīšanas līdzeklis, taču ne LAPK, ne arī citos normatīvajos aktos nav paredzēts, ka video ieraksts būtu obligāts pierādīšanas līdzeklis LAPK 149.8panta sestajā daļā paredzētā pārkāpuma gadījumā.

Pārkāpuma izdarīšanu var pierādīt arī ar citiem pierādīšanas līdzekļiem. Tādējādi videoieraksts lietā būtu viens no pierādījumiem, kas būtu vērtējams kopsakarā ar pārējiem pierādījumiem. Nesot kādiem pierādījumiem, kuri pie atbildības saucamās personas ieskatā uzskatāmi par būtiskiem, bet kuri tiesību normās nav noteikti kā obligāti nepieciešami, automātiski savu spēku nezaudē citi pierādījumi. [12.7] Saskaņā ar LAPK 260.panta pirmo daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar pārstāvja palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem.

Šādas tiesības ir noteiktas arī APL 61.pantā. Līdz ar to tiesa secina, ka personai ir tiesības prasīt, lai to iepazīstina ar visiem pierādījumiem lietā. Ja policijas tiesības iepazīstināt ar videoierakstu pārkāpēju pārkāpuma izdarīšanas vietā ierobežo „Ceļu policijas darba organizēšanas instrukcijas” Nr.22 normas, kā to norādījusi paskaidrojumā un tiesas sēdē atbildētāja, tiesas ieskatā, pastāvot strīdam par pārkāpuma faktu, personai šādas tiesības, atbilstoši iepriekšminētajām LAPK normām, ir jādod policijas iecirknī pirms lēmuma pieņemšanas.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā faktam, ka pieteicējam pirms sākotnējā lēmuma pieņemšanas Protokola – lēmuma sastādīšanas vietā nav bijušas nodrošinātas tiesības iepazīties ar video ierakstu, lietā nav izšķirošas nozīmes, jo, pirmkārt, kā konstatēja tiesa, šāda ieraksta nemaz nebija, un policijas inspektori to konstatēja jau protokola sastādīšanas laikā, bet otrkārt, ieraksta neuzrādīšana pati par sevi nav atzīstama

Lappuse 13 no 15 par būtisku procesuālu pārkāpumu, kas varētu būt par pamatu Lēmuma atcelšanai, ja lietā ir citi pierādījumi, kas apliecina pārkāpuma faktu un personas vainu nodarījumā. Izskatāmajā lietā tiesa atzina, ka pārkāpuma izdarīšana ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu, R.R. un A.K. dienesta ziņojumiem, kā arī ar citiem pierādījumiem, kas pamato norādīto pierādījumu ticamību, tādējādi fakts, ka lietā nav videoieraksta, nevar ietekmēt citu pierādījumu spēku. Apstākļos, kad atbilstoši tiesību normai transportlīdzekļa braukšanas ātruma kontroli ir kompetenta veikt policija ar šim nolūkam derīgu mērierīci, lietā konstatēto pierādījumu kopums, kas liecina par braukšanas ātruma pārsniegšanu, nevar tikt atspēkots tikai ar pieteicēja paskaidrojumiem. Tādējādi pieteicēja paskaidrojumi ka pieteicēja vadītā transportlīdzekļa braukšanas ātrums kontroles brīdī netika pārsniegts, nevar kalpot par braukšanas ātruma noteikšanas pamatu. [12.8] Tiesa ir uzklausījusi arī citus procesa dalībnieku argumentus, bet to detalizētu izvērtēšanu tiesa neuzskata par nepieciešamu, jo tie nevar ietekmēt tiesas secinājumu par Lēmuma tiesiskumu.

[13] Ņemot vērā visu spriedumā norādīto, tiesa secina, ka policijai bija pamats sastādīt pieteicējam administratīvā pārkāpuma protokolu un sodīt saskaņā ar LAPK 149.8 panta sesto daļu par Ceļu satiksmes noteikumu 114.punkta pārkāpšanu.

[14] No lietas materiāliem redzams, ka pieteicējam par pārkāpumu piemērots tiesību normā paredzētais sods, kuram nav alternatīvas, proti, naudas sods Ls 30. – apmērā. Tiesa uzskata, ka tiesisks pamats šāda soda piemērošanai ir transportlīdzekļa vainas konstatēšana pārkāpumā. Līdz ar Saldus RPP noteiktais sods pieteicējam ir pamatots un tiesisks.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.- 251.pantiem, 289.- 291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa nosprieda:

noraidīt V.B. pieteikumu par Valsts policijas Saldus rajona policijas pārvaldes priekšnieka p.i. 2008.gada 11.jūlija lēmuma Nr.036/PB491298 atcelšanu. Atstāt negrozītu Valsts policijas Saldus rajona policijas pārvaldes priekšnieka p.i. 2008.gada 11.jūlija lēmumu „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.036/PB491298”.

Lappuse 14 no 15 Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2010.gada 10.maijā.

Tiesnese S.Sērdiene

Lappuse 15 no 15