Legislator Case Law & Legislation
C28276516 / C-0078-17 AI generated

Court fully allows debt collection claim for loan principal, interest, penalty, and court costs against defaulting borrower.

Case Number C28276516 / C-0078-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted the plaintiff's claim for debt collection against the defendant, ordering payment of the loan principal, accrued interest, contractual penalties, and court costs. The defendant failed to appear at the hearing or submit a written defense, while the plaintiff's representative was absent but the case was reviewed substantively. The court ruled in favor of the plaintiff based on the clear evidence of the loan contract and the defendant's failure to make agreed payments.

Legislator headnote

AI generated

Civil Procedure Law Art. 8, 41, 42, 97, 190, 195, 204.1, 208.1; The court fully supports a creditor's claim for loan repayment including principal, interest, and penalties when the debtor fails to appear or defend, provided the contract terms are proven.

Keywords

AI generated
debt collection loan contract default judgment court costs interest calculation penalty clause default appearance

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law Art. 8
Civil Procedure Law Art. 41
Civil Procedure Law Art. 42
Civil Procedure Law Art. 97
Civil Procedure Law Art. 190
Civil Procedure Law Art. 195
Civil Procedure Law Art. 204.1
Civil Procedure Law Art. 208.1
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C28276516

Lietas arhīva Nr. C-0078-17/3

AIZMUGURISKS

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 16.februārī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese I.Ramane

ar tiesas sēdes sekretāri I.Harkovu

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS /Nosaukums A/ prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 10.jūnijā AS /Nosaukums A/ (turpmāk – prasītājs), pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1591,., 1716., 1717., 1717., 1720.,

1722., 1753., 1756., 1759., 1765., 1934., 1943., 1946. pantu, cēla tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par parāda līgumisko procentu,

līgumsoda un likumisko procentu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 25.jūlijā prasītājs un atbildētājs noslēdza Kredīta līgumu Nr.P202404 ar grozījumiem 2012.gada

1.oktobrī (turpmāk – Aizdevuma līgums), pamatojoties uz kuru atbildētājam tika izsniegts aizdevums Ls 3500 (4980,05 euro) līdz 2015.gada

1.septembrim, veicot regulārus ikmēneša maksājumus. Par aizdevuma lietošanu tika noteikti 12% gadā no faktiski izsniegtā un neatmaksātā aizdevuma.

Līgumsods par maksājumu termiņu kavējumu 60% gadā no nokavētā maksājuma summas par katru nokavējuma dienu.

Prasītājs saskaņā ar Līguma 2.2.punkta nosacījumiem pārskaitījis aizdevumu uz atbildētāja kontu. Saskaņā ar Līguma 5.3.punktu aizdevuma

atmaksa bija jāuzsāk 2012.gada 1.augustā.

Atbildētājs savas saistības nav pienācīgi pildījis, nav savlaicīgi veicis Aizdevuma līgumā noteiktos maksājumus, tā rezultātā atbildētājam izveidojies

parāds.

Prasītājs 2014.gada 9.maijā nosūtījis atbildētājiem brīdinājumu par vienpusēju atkāpšanos no Aizdevuma līguma un parāda samaksu, nosakot

termiņu līdz 2014.gada 19.maijam. Atbildētājs nav veicis parāda samaksu.

Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja parādu, ko veido izsniegtā un neatmaksātā aizdevuma summa 3198,85 euro, procenti par aizdevuma lietošanu

par laiku no 2013.gada 1.novembra līdz 2014.gada 5.maijam 203,20 euro, līgumsods par nokavētajiem maksājumiem par laiku no 2013.gada

1.novembra līdz 2014.gada 9.maijam 187,72 euro, likumiskie nokavējuma procenti par laiku no 2014.gada 9.maija līdz 2016.gada 6.jūnijam 403,33

euro, un tiesas izdevumus, kā arī noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt no atbildētāja 6% gadā no izsniegtās, bet neatmaksātās

aizdevuma pamatsummas.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniedzis.

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2017.gada 27.janvārī tiesā saņemts prasītāja lūgums lietu izskatīt pēc būtības bez prasītāja pārstāvja

klātbūtnes. Norādīts, ka prasību uztur pilnā apmērā uz prasības pieteikumā minētajiem pamatiem.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesas sēdes laiks un vieta atbildētājam paziņots likumā noteiktā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja

deklarētās dzīvesvietas adresi. Tādējādi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, ir pamats uzskatīt, ka

atbildētājam tiesas sēdes vieta un laiks paziņots savlaicīgi, likumā noteiktā kārtībā.. Atbildētājs nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem, atlikt lietas

izskatīšanu nav lūdzis.

Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, uzskata par iespējamu skatīt lietu bez prasītāja pārstāvja

un atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē, pamatojoties uz lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmajai daļai, tā kā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas

aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, lietā taisāms aizmugurisks spriedums.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot tos savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā

daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradies uz tiesas sēdi, nav sniedzis paskaidrojumus, nav

cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret

prasību. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē

atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietas materiāliem pievienotais 2012.gada 25.jūlija Kredīta līgums Nr.P202404 ar 2012.gada 1.oktobra grozījumiem apstiprina, ka puses

nodibinājušas tiesiskās attiecības, uz kuru pamata atbildētājam izsniegts aizdevums Ls 3500 (4980,05 euro) apmērā. Tiesa uzskata, ka līgums noslēgts

atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma galvenajām sastāvdaļām, kā neapstrīdēts tas ir spēkā esošs un pusēm saistošs. Tādējādi

prasītājam ir prasības tiesības pret atbildētāju par norādītā līguma saistību izpildi.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Prasītāja saistību izpildi apstiprina AS /Nosaukums A/ atbildētāja konta izdrukas, no kurām redzams, ka 2012.gada 25.jūlijā atbildētāja kontā

ieskaitīta aizdevuma summa Ls 2000 (2845,74 euro) un 2012.gada 2.oktobrī Ls 1500 (2134,31 euro) .

Atbildētājs nav apstrīdējis faktu, ka aizdevums saņemts pilnā apmērā. Tādējādi prasītājs no līguma izrietošās saistības – izsniegt aizdevumu, ir

izpildījis pilnībā.

Saskaņā ar aizdevuma līguma 5.4.punktu aizdevuma atmaksas termiņš noteikts 2015.gada 1.septembris. Civillikuma 1589.pants nosaka, ka

vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad

tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma 19.2.3.punktu prasītājam ir tiesības pirms termiņa vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt pilnīgu līguma

pirmstermiņa saistību izpildi, ja kredītņēmējs ilgāk kā 60 dienas kavē maksājumu samaksas termiņu.

No Kredīta līguma Nr.P202404 un parāda aprēķina redzams, ka atbildētājam, saskaņā ar līguma 5.2.punktu, bija jāveic ikmēneša maksājumi

katru mēnesi 1 datumā no 2012.gada 1.augusta līdz 2015.gada 1.septembrim Ls 113,79 (161, 91euro) apmērā.

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina redzams, ka atbildētājs pēdējo maksājumu veicis 2013.gada 4.oktobrī. Tādējādi atbildētājs,

neievērojot līguma noteikumus, pieļāvis parādnieka nokavējumu, pēc 2013.gada 4.oktobra pilnībā pārtraucot pildīt no līguma izrietošās saistības.

2014.gada 9.maijā paziņojumā par vienpusēju atkāpšanos no kredīta līguma atbildētājs informēts par saistību neizpildi, lūdzot samaksāt parādu līdz

2014.gada 19.maijam, ka arī samaksāt saistītos blakus maksājumus, procentus, līgumsodu, komisijas maksas.

Pastāvot šādiem apstākļiem, konstatējams, ka atbildētājs nav ievērojis līguma noteikumus, neievērojot aizdevuma un procentu samaksas termiņus,

kavējot maksājumu saistību izpildes termiņus. Tiesa secina, ka prasītājs ievērojis Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasības attiecībā uz nokavējuma

termiņu, izmantojot līguma 19.2.3.punktā noteiktās tiesības vairāk kā 60 dienas pēc nokavējuma. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam bija tiesības

vienpusēji pirms termiņa atkāpties no līguma, pieprasot visas aizdevuma summas atmaksu.

Tiesa uzskata, ka prasītāja tiesības prasīt visu saistību izpildi pirms līgumā paredzētā termiņa nav arī pretrunā ar Patērētāju tiesību aizsardzības

likuma noteikumiem, jo aizdevuma līguma 19.1.punktā paredzētas arī atbildētāja tiesības līgumu izbeigt pirms termiņa.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis. No lietas materiāliem pievienotā kredīta atmaksas

aprēķina izriet, ka atbildētājs izmantotā un neatmaksāt kredīta summa ir 3197,85 euro. Atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja veiktā, parāda aprēķina

pamatotību, nav arī iesniedzis tiesai ziņas, kas dotu pamatu atzīt, ka parāds pilnībā vai kādā daļā ir samaksāts. Tādējādi prasība par neapmaksātās

aizdevuma summas 3197,85 euro piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu, procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis

nokavējumu. Civillikuma 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar

Civillikuma 1764.pantu, visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var

noteikt līdzēji, savstarpēji vienojoties.

Aizdevuma līguma 3.1.punktā noteikts, ka atbildētājs maksā procentus par aizdevuma lietošanu no neatmaksātās aizdevuma summas, piemērojot

12 % likmi gadā. Ņemot vērā, ka saistības, kas izriet no Aizdevuma līguma atbildētājam ir saistošas, kā arī pamatojoties uz prasītāja iesniegto parāda

aprēķinu, tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības prasīt par neatmaksātās aizdevuma summas lietošanu procentus saskaņā ar Aizdevuma līgumu 3.1.punktā

par laiku no 2013.gada 1.novembra līdz 2014.gada 5.maijam 203,20 euro apmērā.

Savukārt, atbilstoši Civillikuma 1652., 1765.un 1759.pantam pēc līguma izbeigšanas prasītājam saistībā ar atbildētāja nokavējumu rodas tiesības

aprēķināt un lūgt tiesu piedzīt likumiskos procentus – 6% gadā. Prasītājs, izmantojot likumā paredzētās tiesības, lūdzis piedzīt no atbildētājas nokavējuma

procentus par laiku no 2014.gada 9.maija līdz 2016.gada 6.jūnijam 403,33 euro apmērā. Tiesa atzīst, ka pastāv tiesisks pamats piedzīt no atbildētāja

likumiskos procentus par maksājuma kavējuma laiku pēc līguma izbeigšanas pirms termiņa.

Prasībā lūgts piedzīt arī līgumsodu atbilstoši Aizdevuma līguma noteikumiem. Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība

apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Tādējādi

pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamas līgumsoda institūtu regulējošās Civillikuma normas redakcijā, kas bija spēkā līgumsoda samaksas saistības

rašanās un izbeigšanās laikā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 1.janvārim), tā arī spēkā esošais likuma regulējums.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi un, saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic

līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt, Civillikuma 1720.pantā noteikts, ka kreditors var

prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildi. Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam, kamēr

saistība nav izpildīta.

Saskaņā ar pušu noslēgtā Aizdevuma līguma vispārējās daļas 6.1.punktu, saistību nokavējuma gadījumā atbildētājam ir noteikts pienākums maksāt

līgumsodu 60 % gadā. Tādējādi līgumsoda piedziņas prasība ir līgumiski pamatota.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vispār, neizpildītu pienācīgi vai neizpildītu īstā laikā (termiņā). Savukārt šīs normas trešajā daļā likumdevējs noteicis, ka

līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no

pamatparāda vai galvenās saistības apmēra (20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.).

Saskaņā ar Civillikuma 1811.pantu katra saistība izbeidzas pati no sevis ar izpildījumu. Lai arī prasītājs izmantojis savas pielīgtās tiesības vienpusēji

atkāpties no līguma, tiesa atzīst, ka tas neatbrīvo atbildētāju no līgumā uzņemto saistību, kas radušās līguma darbības laikā, izpildes. Puses līgumā

norunājušas līgumsodu par saistību izpildes kavējumu un ņemot vērā tiesas konstatētos apstākļus, ka atbildētājs ir pieļāvis saistības izpildes pārkāpumus,

neveicot maksājumus, atbildētājam ir jācieš nelabvēlīgās tiesiskās sekas.

Prasītājs ievērojot likumdevēja gribu līgumsoda piedziņas prasījumu aprobežojis līdz 10% no pamatparāda un procentu parāda apmēra. Tādējādi

nevar uzskatīt, ka, pieprasot šādu līgumsodu, kreditors netaisnīgi iedzīvojas uz parādnieku rēķina.

Izvērtējot, vai prasītāja prasība piedzīt no atbildētāja līgumā paredzēto līgumsodu vērtējama kā netaisnīgu līguma noteikumu piemērošana, tiesa

atzīst, ka prasītājs nav pārkāpis Civillikuma 1.pantā noteikto labas ticības principu. Ievērojot atbildētāju pieļauto nokavējumu, kā arī to, ka lietā arī nav

konstatējams kāds no Civillikuma 1656. vai 1657.pantā norādītajiem gadījumiem, kad tiesa var atsvabināt parādnieku no tam neizdevīgām nokavējuma

sekām, tiesa uzskata, ka līgumsoda piedziņas prasība tās norādītajā apmērā ir tiesiska un pamatota. Tiesas rīcībā nav pierādījumu, kas apliecinātu, ka

atbildētājs būtu veicis kādus pasākumus saistību neizpildes novēršanai. Tāpat atbildētājs nav apstrīdējis Aizdevuma līgumā pielīgtos līgumsoda

nosacījumus.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksas izdarīšana, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesniedzis tiesai paskaidrojumus par

prasību vai pierādījumus, kas liktu apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus, vai kas apstiprinātu pielīgtās saistības izpildi un parāda

summas samaksu pilnā apmērā vai lielākā apmērā kā to norādījis prasītājs. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu prasījumu un tiesai nav

pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds nav dzēsts.

Ievērojot iepriekš norādīto prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā, piedzenot no atbildētāja pamatparādu 3197,85 euro, procentus par

aizdevuma izmantošanu par laiku no 2013.gada 1.novembra līdz 2014.gada 5.maijam 203,20 euro, līgumsodu par laiku no 2013.gada 1.novembra līdz

2014.gada 9.maijam 110,40 euro, likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2014.gada 9.maija līdz 2016.gada 6.jūnijam 403,33 euro, kopā

3992,10 euro.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie

procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 3197,85 euro. Ievērojot Civillikuma

1763.panta 1.punktā noteikto, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, līdz ar to no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas

1.punkta „b” apakšpunkta noteikumiem, 394,42 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu

piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 399,12 euro.

Turklāt, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam, lietas izskatīšanas gaitā radušies izdevumi par prasības pieteikuma

noraksta, paziņojumu un tiesas pavēstu nosūtīšanu 7,50 euro apmērā. Prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 euro apmērā, tādēļ nesamaksātā summa 2,80 euro apmērā (7,50 euro – 4,70 euro = 2,80 euro), saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu,

piedzenams valsts labā no atbildētāja.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tādejādi, tiesa nosaka atbildētājam 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 190., 195., 204.1, 208.1 panta, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, AS /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, labā pamatparādu 3197,85 euro,

līgumiskos procentus par laiku no 2013.gada 1.novembra līdz 2014.gada 5.maijam 203,20 euro, likumiskos nokavējuma procentus par laiku no

2014.gada 9.maija līdz 2016.gada 6.jūnijam 403,33 euro, līgumsodu par laiku no 2013.gada 1.novembra līdz 2014.gada 9.maijam 187,72 euro un

tiesas izdevumus 399,12 euro, kopā 4391,22 euro (četri tūkstoši trīs simti deviņdesmit viens euro 22 centi).

Samaksa veicama prasītāja kontā kredītiestādē: AS /Nosaukums A/, konta Nr.LV79 UNLA 0091 0009 0440 3.

Atzīt AS /Nosaukums A/ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus – 6 % gadā

no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 3197,85 euro, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums

sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,80 euro (divi euro 80 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā: saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, Valsts kase, konta Nr.LV51

TREL 2190 4580 1900 0, BIC kods TRELL22, maksājuma mērķis – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C28276516.

/pers. A/ sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

/pers. A/, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā piedzīto ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu

apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz tiesas kancelejā, pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu

izpildītājam.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai, kura taisījusi

aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 16.februārī.

Tiesnese I.Ramane