Court orders payment of parking fine as breach of contract damages under Latvian Civil Law.

Lietas Nr.C30285415

Lietas arhīva Nr. C-1374-16/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 8. februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Zute

ar sekretāri S.Bērziņai

2016.gada 25.janvārī izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu SIA “EUROPARK LATVIA”

maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 18.decembrī prasītājs SIA “EUROPARK LATVIA” iesniedza tiesā maza apmēra prasību pret

atbildētāju /pers. B/ par parāda EUR 404,06 apmērā piedziņu, norādot, ka prasītājs sniedz saviem klientiem maksas

autostāvvietu pakalpojumus. Autostāvvietu lietošanas kārtību, pakalpojumu maksu, apmaksas kārtību un sankcijas

pārkāpumu gadījumā nosaka autostāvvietu lietošanas noteikumi. Pie prasītāja stāvvietām ir izvietota ceļa zīme Nr.533,

kuras nozīme ir “Maksas stāvvieta”. Tādējādi prasītājs secina, ka atbildētājam bija zināms, ka teritorijā, kurā tiek novietota

automašīna, ir maksas autostāvvieta.

Prasītāja autostāvvietas lietošanas noteikumi ir izvietoti katrā priekšapmaksas autostāvvietā pie iebraukšanas un pie

kases automāta. Šie noteikumi paredz, ka kases automāta saņemto biļeti vai autostāvvietas abonementa karti, kas apliecina

samaksu par autostāvvietas izmantošanas laiku, jānovieto uz automašīnas paneļa aiz priekšējā vējstikla skaidri redzamā

vietā, savukārt, ja automašīna atradīsies autostāvvietā ilgāk par apmaksāto laiku, tiks piemērota soda nauda saskaņā ar

autostāvvietas lietošanas noteikumiem. Par pārkāpumiem tika piemērots naudas sods atbilstoši noteikumiem, kuri ir bijuši

spēkā uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi.

Ievērojot minēto, iebraucot un novietojot transportlīdzekli prasītāja autostāvvietā, automašīnas vadītājs tika

iepazīstināts ar autostāvvietas lietošanas noteikumiem un tādējādi ar konkludentām darbībām piekrita noslēgt līgumu par

maksas autostāvvietas lietošanu atbilstoši prasībām, kas ir atrunātas autostāvvietas lietošanas noteikumos. Visos

gadījumos, kad prasītājs konstatē, ka par transportlīdzekļu novietošanu prasītāja autostāvvietās nav veikta samaksa, soda

kvītis tiek izrakstītas par konkrēto pārkāpumu faktu, minot transportlīdzekļa datus, bez norādes uz pārkāpēja personību, jo

konkrētajos apstākļos autovadītāja personību nav iespējams noskaidrot. Līdz ar to, gadījumā, ja sods par autostāvvietas

lietošanas noteikumu pārkāpumu netiek samaksāts kvītī norādītajā termiņā, prasītājs ir spiests vērsties pie transportlīdzekļa

īpašnieka/turētāja, jo tās ir personas, kuras tiek norādītas transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā, un kuras prasītājs ir

tiesīgs noskaidrot, vēršoties publiskajā reģistrā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1535. un 1537.pantu, prasītāja ieskatā ir pamats atzīt, ka starp prasītāju un atbildētāju tika

noslēgts distances līgums par maksas autostāvvietas lietošanu un nodibinātas līgumiskās attiecības.

No prasības pieteikuma pielikumā esošajām fotogrāfijām prasītājs secina, ka atbildētājs nav ievērojis autostāvvietas

lietošanas noteikumus, tas ir, atbildētājam piederošā automašīna tika novietota maksas autostāvvietā, savukārt dokuments,

kurš apstiprinātu autostāvvietas izmatošanas apmaksu, netika izvietots aiz priekšējā vējstikla skaidri redzamā vietā, vai

automašīna atradās ilgāk par biļetē norādīto apmaksāto laiku. Līdz ar to, ir pamats atzīt, ka netika veikta samaksa par

automašīnas novietošanu prasītāja autostāvvietā. Šo apstākļu dēļ un noslēgtā līguma noteikumu neizpildes dēļ tika

sastādītas vairākas soda kvītis par kopējo summu EUR 404,06 apmērā. Tā kā atbildētājs nav izpildījis līguma

nosacījumus, tad, atbilstoši autostāvvietas lietošanas noteikumiem, soda kvītīs norādītā summa ir līgumsods. Prasītājs

uzskata, ka saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu un 1720.pantu un atbilstoši autostāvvietas lietošanas noteikumiem

atbildētājam iestājās pienākums maksāt minēto līgumsodu.

Atbildētājam ir pienākums veikt līgumsoda apmaksu pilnā apmērā, atbilstoši Autostāvvietu lietošanas noteikumiem.

Prasītājs norāda, ka atbildētājs ir vairākkārtēji novietojis savu automašīnu maksas autostāvvietā, 17 reizes, bet nav veicis

samaksu par stāvēšanas laiku, kas, prasītājas ieskatā, norāda uz to, ka atbildētājs ļaunprātīgi izvairās no saistību izpildes.

Atbildētājam ir pienākums ievērot ceļu zīmju un ceļu apzīmējumu prasības. Atbildētāja pienākums atlīdzināt prasītājam

nodarīto līgumsodu, kas ietver arī zaudējumus, izriet gan no līgumiskām attiecībām, gan arī no normatīvo aktu prasībām.

Ņemot vērā iepriekš minēto un atsaucoties arī uz Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmo daļu prasītājs uzskata, ka ir

pamats piedzīt no atbildētāja kopējo līgumsodu, kas ir saistīts ar SIA “EUROPARK LATVIA” autostāvvietu lietošanu,

neievērojot autostāvvietas lietošanas noteikumus, EUR 404,06 apmērā.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1428., 1535., 1537., 1590., 1587., 1716., 1720. un Ceļu satiksmes likuma 1., 2.,

19.pantiem, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja līgumsodu EUR 404,06 apmērā, valsts nodevu EUR 71,14 apmērā un

ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 apmērā.

2015.gada 16.janvārī atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu

vienlaikus ar prasības pieteikuma nosūtīta paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz

2015.gada 13.februārim.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību nav sniedzis.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis, /pers. C/ uzturēja prasību pilnā apmērā uz prasībā norādītajiem apstākļiem un

pamata, lūdza tiesu apmierināt prasību.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, atbildētājam par sēdi paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,

nosūtot pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīves vietu, līdz ar to pie šiem apstākļiem saskaņā ar Civilprocesa likuma

156.pantu, tiesa uzskata par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes, balstoties uz lietā iesniegtajiem pierādījumiem

un prasītāja pārstāvja sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Noklausījusies tiesas sēdē prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa

uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmajā daļa noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, savukārt, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu

pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā

kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar likuma “Par autoceļiem” 6.panta 4.1daļu, pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem var paredzēt, ka par

transportlīdzekļa novietošanu uz pašvaldības autoceļa vai ielas stāvēšanai drīkst iekasēt maksu. Šajos noteikumos

norādāms attiecīgais autoceļš vai iela (to posms), vai konkrēta teritorija, kurā ietilpst autoceļi vai ielas (to komplekss),

noteikts laiks, kurā stāvēšanai novietotā transportlīdzekļa atrašanās uz pašvaldības autoceļa vai ielas ir par maksu

(piemēram, noteikts diennakts, nedēļas laiks), maksas apmērs un tās iekasēšanas kārtība.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punktam, transportlīdzekļu stāvvietas ir uzskatāmas par ceļu, tātad ir

satiksmei izbūvēta teritorija.

Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmā daļā noteikts, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu

satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus.

Ceļu satiksmes likuma 44.panta pirmajā daļā paredzēts, ka šā likuma vai citu ceļu satiksmes drošību reglamentējošu

aktu pārkāpuma rezultātā nodarītais zaudējums ir jāatlīdzina, savukārt minētā likuma 44.panta trešajā daļā noteikts, ka par

transportlīdzekļa ekspluatācijas rezultātā nodarīto zaudējumu atbild transportlīdzekļa īpašnieks vai valdītājs, ja viņš

nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai cietušā rupjas neuzmanības dēļ vai arī

citu iemeslu dēļ, kuri, saskaņā ar likumu, atbrīvo no atbildības par zaudējuma atlīdzību.

Ceļu satiksmes noteikumu 298.28.punktā noteikts, ka 533.zīme ir “Maksas stāvvieta”. Zīmes darbība ir spēkā no tās

uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja krustojuma nav, – līdz 533.A, 519., 326., 327., 328. vai

329.zīmei. Uz zīmes var būt norādīts stāvēšanas maksimālais ilgums, par kuru tūlīt var samaksāt. Zīmes apakšdaļā var tikt

norādīts virziens, kādā jābrauc uz stāvvietu, kas atrodas ceļa tiešā tuvumā. Stāvvietā nav spēkā šo noteikumu 135.6. un

136.1.apakšpunktā noteiktie aizliegumi.

Tiesai nav objektīva pamata apšaubīt, ka prasītāja stāvvietās ir novietota 533.ceļa zīme, kas, saskaņā ar Ceļu satiksmes

noteikumu 298.28.punktu, ir “Maksas stāvvieta” un šajā teritorijā saskaņā ar prasītāja 2005.gada 2.marta rīkojumu Nr.AS

05-5, 2006.gada 27.oktobra rīkojumu Nr.AS 06-16, 2007.gada 17.septembra rīkojumu Nr.BR 07-09, 2008.gada 1.oktobra

rīkojumu Nr.4-26/01.10.08. tika ievietoti un piemēroti autostāvvietas lietošanas noteikumi.

No lietas materiāliem pievienotajām fotogrāfijām un soda kvītīm redzams, ka transportlīdzeklis Honda Accort ar valsts

reģistrācijas Nr./TL numurs/ un Honda Civic ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, novietots prasītāja priekšapmaksas

autostāvvietās: Honda Accort ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ novietots Rīgā, Lāčplēša ielā 32, par ko izrakstīta soda

kvī tis 2008.gada 2.janvārī Nr.018900, Rīgā, Brīvības ielā 35, atbildētāja transportlīdzeklis novietots prasītāja

priekšapmaksas autostāvvietā 13 reizes, par ko 2008.gada 14.maijā izrakstīta soda kvīts Nr.025101; 2008.gada 13.decembrī

izrakstīta soda kvīts Nr.101606; 2008.gada 30.decembrī izrakstīta soda kvīts Nr.101673; 2009.gada 12.novembrī izrakstīta

soda kvīts Nr.110384; 2009.gada 3.decembrī izrakstīta soda kvīts Nr.111521; 2010.gada 31.martā izrakstīta soda kvīts

Nr.113716; 2010.gada 23.martā izrakstīta soda kvīts Nr.113730; 2010.gada 4.jūnijā izrakstīta soda kvīts Nr.114771;

2010.gada 22.jūnijā izrakstīta soda kvīts Nr.115070; 2010.gada 29.jūnijā izrakstīta soda kvīts Nr.115082; 2011.gada

7.septembrī izrakstīta soda kvīts Nr.122831; 2013.gada 2.decembrī izrakstīta soda kvīts Nr.1800402121312092 un

atbildētāja transportlīdzeklis Honda Civic ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ novietots autostāvvietā, par ko 2013.gada

14.jūnijā izrakstīta soda kvīts Nr.135626. Atbildētāja transportlīdzeklis Honda Accort ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/

novietots Rīgā, Pulkveža Brieža 33a, par ko izrakstīta soda kvītis 2011.gada 4.janvārī Nr.044404, novietots Rīgā, A.Čaka

29, par ko izrakstīta soda kvītis 2010.gada 1.oktobrī Nr.116805 un 2011.gada 8.novembrī Nr.124089.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas 2015.gada 23.decembra informāciju, transportlīdzekļa Honda Accort ar

valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ turētājs no 12.02.2007. līdz 11.11.2010. un īpašnieks no 11.11.2010. ir atbildētājs un

transportlīdzekļa Honda Civic ar valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/ īpašnieks no 15.07.2011. ir atbildētājs.

Tiesa atzīst, ka iebraucot un novietojot stāvvietā transportlīdzekli, persona tiek iepazīstināta ar autostāvvietu lietošanas

noteikumiem un tādējādi ar konkludentām darbībām tiek noslēgts līgums atbilstoši Civillikuma 1535., 1537.pantam, kas

paredz, ka puses var dot savu piekrišanu vai nu abas reizē, vai viena pirms otras; tādā kārtā darījums var iesākties vai nu ar

vienas puses apsolījumu, kuru pēc tam pieņem otra puse, vai arī ar pieņemšanu, kas izteikta pieprasījuma vai lūguma veidā.

Ja līgumu slēdz starp klātneesošiem, tad tas uzskatāms par noslēgtu no tā brīža, kad priekšlikuma piedāvātāju ir sasniegusi

priekšlikuma saņēmēja beznosacījuma piekrišana.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī

atlīdzinot otrai zaudējumus.

Prasītāja autostāvvietas lietošanas noteikumos noteikts, ka autostāvvietas lietošanas noteikumi ir saistoši visām

personām (automašīnu lietotājiem), kuras novieto automašīnu autostāvvietā. Automašīnas lietotājs, novietojot automašīnu

autostāvvietā, pilnībā atzīst sev, kā arī automašīnas īpašniekam, par saistošiem autostāvvietu lietošanas noteikumu. Tāpat

autostāvvietu lietošanas noteikumos paredzēts, ka norēķinu automātā saņemto biļeti, kas apliecina samaksu par

autostāvvietas izmantošanas laiku, jānovieto uz automašīnas paneļa aiz priekšējā vējstikla skaidri redzamā vietā tādējādi, lai

bez apgrūtinājumiem no ārpuses būtu nolasāma visa biļetē norādītā informācija.

Atbilstoši 2005.gada 2.marta, 2006.gada 27.oktobra un 2007.gada 17.septembra autostāvvietas lietošanas noteikumu

2.daļas 4.punktam, gadījumā, ja nebūs iespējams konstatēt faktu par stāvēšanas laika samaksu vai ja automašīna atradīsies

autostāvvietā ilgāk par apmaksāto laiku, arī gadījumā, ja automašīna būs novietota autostāvvietā, pārkāpjot autostāvvietas

lietošanas noteikumu prasības, tiks piemērota soda nauda Ls 8 apmērā, izrakstot attiecīgu soda kvīti, kas saskaņā ar Euro

ieviešanas kārtības likuma 3., 6.panta noteikumiem, Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97, konvertējot pēc

kursa 1 euro = 0,702804 lati atbilst EUR 11,38.

Atbilstoši 2008.gada 1.oktobra. , 2011.gada 10.septembra autostāvvietas lietošanas noteikumu 2.daļas 4.punktam,

gadījumā, ja nebūs iespējams konstatēt faktu par stāvēšanas laika samaksu vai ja automašīna atradīsies autostāvvietā ilgāk

par apmaksāto laiku, arī gadījumā, ja automašīna būs novietota autostāvvietā, pārkāpjot autostāvvietas lietošanas noteikumu

prasības, tiks piemērota soda nauda Ls 18 apmērā, izrakstot attiecīgu soda kvīti, kas saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības

likuma 3., 6.panta noteikumiem, Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97, konvertējot pēc kursa 1 euro =

0,702804 lati atbilst EUR 25,61.

Tādejādi tiesa atzīst, ka atbildētājam bija pienākums, novietojot transportlīdzekli prasītāja autostāvvietā, samaksāt par

automašīnas novietošanu, ievērojot autostāvvietas lietošanas noteikumus.

Samaksas neveikšana par stāvēšanu maksas autostāvvietā ir līguma neizpilde, kas rada pienākumu maksāt līgumsodu

atbilstoši Civillikuma 1716.panta otrajai daļai, kura paredz, ka līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta

naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai

devumu veidā. Savukārt, Civillikuma 1720.panta pirmais punkts noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma

izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts.

Neievērojot maksas autostāvvietu lietošanas noteikumus, taču tajā pašā laikā pieņemot maksas autostāvvietas

pakalpojumu, ir radušies autostāvvietas lietošanas noteikumos minētie nosacījumi – jāmaksā šajos noteikumos minētais

līgumsods, ko apstiprina izrakstītās soda kvītis un fotogrāfijas, kas, savukārt, apstiprina, ka atbildētājs ir nodibinājis

tiesiskās attiecības ar prasītāju, kā arī ir pieņēmis un izmantojis prasītāja sniegto pakalpojumu, bet par to nav norēķinājies.

Tāpat atzīstams, ka līguma neizpilde ir prettiesiska darbība, kas ir cēloniskā sakarā ar līgumsoda samaksas pienākumu

un tātad nesamaksātais līgumsods ir uzskatāms par prasītāja zaudējumiem.

Atbildētājs nav cēlis iebildumus par prasību un nav iesniedzis pierādījumus par soda kvītīs norādītā naudas soda

samaksu. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētāja parāda summas apmēru EUR 404,06, kā arī tiesai nav

pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo, bet atbildētājs tiesā nav iesniedzis pierādījumus, tam, ka būtu veicis līgumsoda atmaksu, līdz ar to tiesa atzīst par

pamatotu no atbildētāja par labu prasītājam piedzīt līgumsodu par stāvēšanu maksas autostāvvietā EUR 404,06 apmērā.

Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi - par valsts

nodevu samaksu iesniedzot prasību tiesā, t.i. EUR 71,14 apmērā, kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu, no

atbildētāja prasītāja labā piedzenami izdevumi, kas prasītājam radušies sakarā ar lietas izskatīšanu, t.i. ar prasības

pieteikuma un tiesas pavēstu izsniegšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 apmērā, kopā EUR 75,84 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu tiesa uzskata, ka atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta 1.daļu, 97., 193., 204.1,

250.25pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt SIA “EUROPARK LATVIA” prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “EUROPARK LATVIA”, vienotais

reģistrācijas Nr.40003553023, līgumsodu EUR 404,06 apmērā un tiesas izdevumus EUR 75,84 apmērā, pavisam kopā EUR

479,90 (četri simti septiņdesmit deviņi euro un 90 centi) apmērā.

Noteikt atbildētājam sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

Tiesnese A. Zute