Legislator Case Law & Legislation
C29419021 / C-1516-22 ECLI:LV:RLPT:2022:0606.C29419021.4.S AI generated

Court partially allowed unpaid wages claim, awarding partial sum and interest while dismissing remainder.

Case Number C29419021 / C-1516-22
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially granted the employee's claim for unpaid wages, ordering the employer to pay 2,331.52 euros plus statutory interest. While the plaintiff argued for a total of 12,000 euros based on bank records and contract terms, the court found the evidence insufficient to support the full amount. Consequently, the court awarded the proven partial debt and rejected the remaining claim.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 97., 190., 193., 195., 204.1 panti: The court may partially satisfy a claim for wage recovery when evidence supports only a portion of the requested amount, awarding the proven sum and granting interest on the awarded debt until payment.

Keywords

AI generated
unpaid wages recovery partial claim satisfaction statutory interest award labor contract termination evidence insufficiency wage arrears claim

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 190. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Darba likuma 30. pants
Darba likuma 128. pants
Civillikuma 1587. pants
Civillikuma 1823. pants
Civillikuma 1828. pants
Civillikuma 1765. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr.C29419021

Lietas arhīva Nr.C-1516-22/29

ECLI:LV:RLPT:2022:0606.C29419021.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2022.gada 6.jūnijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,

tiesnese Anda Kraukle,

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret SIA “/nosaukums/” par darba algas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2021.gada 8.septembrī vērsās prasītājs /pers. A/ ar prasības pieteikumu pret atbildētāju

SIA “/nosaukums/” par darba algas piedziņu. Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas darba algu 9 400 euro apmērā.

Prasītājs savu prasību pamatojusi ar šādiem argumentiem.

Starp prasītāju un atbildētāju 2020.gada 26.oktobrī tika noslēgts darba līgums, ar kuru prasītājs pieņemts darbā pie atbildētājas par /amats/.

Darba līguma noteikumi noteica, ka prasītājam ir summētais darba laiks - ne vairāk kā 56 stundas nedēļā, ar stundas tarifa likmi ne mazāk kā

4,67 euro stundā pēc nodokļu nomaksas.

Darba attiecības starp pusēm tika izbeigtas 2021.gada 26.aprīlī. Par darba attiecību izbeigšanu prasītājam nebija zināms līdz brīdim kad šī

informācija parādījās Elektroniskas deklarēšanas sistēmā (EDS), jo faktiski prasītājs nebija brīdināts par to, bet noslēdzot darba līgumu atbildētāja

prasīja, lai visi darbinieki parakstītu iepriekš sagatavotu iesniegums bez datuma par darba attiecību izbeigšanu. Līdz ar to nav zināms kad tieši tika

izbeigtas darba attiecības starp pusēm.

Saskaņā ar paziņojumiem par ienākošiem maksājumiem prasītāja banka kontā laikā periodā no 2020.gada 17.novembra līdz 2021.gada 5.martam

atbildētāja samaksāja darba algu 2 600 euro.

Saskaņā ar darba līguma noteikumiem prasītājam pienākas darba alga par laika periodu no 2021.gada 26.oktobra līdz 2021 .gada 1.maijam 4

655,99 euro.

Prasītājs norāda, ka saskaņā ar vienošanos starp pusēm prasītāja darba alga sastāda 2 000 euro mēnesī, daļa no kuras maksājamā oficiāli un daļa

skaidrā naudā (aploksnē), ko atbildētājas pārstāvis /pers. C/ pats norada sarakstē.

Līdz ar ko prasītājam pienākas kopējais atalgojums par laikā periodu no 2021.gada 26.oktobra līdz 2021 .gada 1.maijam 12 000 euro apmērā.

Ņemot vērā norādīto, secināms, ka atbildētāja faktiski nav samaksājusi prasītājam naudas summu 9 400 euro apmērā.

Prasība pamatota ar Darba likuma 30., 128.pantu, Civillikuma 1587., 1823.,1828.pantu.

[2] Rakstveida paskaidrojumos tiesai atbildētāja pret viņu celto prasību neatzīst, uzskata par nepamatotu un lūdz tiesu noraidīt to.

Atbildētāja savos paskaidrojumos norāda uz šādiem argumentiem.

Prasītājs tika atbrīvots atbilstoši Darba likumam un viņam tika izmaksātas visas naudas summas, kas viņam kā darbiniekam pienācās.

Atbildētāja laika posmā no 2020.gada 17.novembra līdz 2021.gada 14.aprīlim ir veikusi pārskaitījumus uz prasītāja norēķinu kontu 8 030 euro

apmērā, tai skaitā darba algu pilnā apmērā.

Prasītājs ir saņēmis arī naudas līdzekļus avansa norēķiniem. Prasītājs par avansa līdzekļu izlietojumu ir iesniedzis attaisnojošos dokumentus daļēji un

nav iesniedzis attaisnojošos dokumentus par avansa līdzekļu izlietojumu 2 128,08 euro apmērā.

Prasītājam darba pienākumu veikšanai tika izsniegti pamatlīdzekļi, kurus saskaņā ar noslēgto darba līgumu, beidzoties darba tiesiskajām attiecībām,

ir jānodod darba devējam. Tā kā prasītājs nav nodevis viņam izsniegtos pamatlīdzekļus, atbildētāja ir nosūtījusi prasītājam pieprasījumu nodot izsniegtos

pamatlīdzekļus, pretējā gadījumā tiks palielināta pretprasība izsniegto pamatlīdzekļu apmērā.

[3] Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.panta pirmo daļu civillietu tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams

nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Par civillietas iztiesāšanu

rakstveidā tiesa laikus informē lietas dalībniekus, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai.

Par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā pusēm paziņots 2022.gada 24.maijā Civilprocesa likuma 56.panta noteiktajā kārtībā.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, izvērtējusi prasības pieteikumā un rakstveida paskaidrojumos norādītos apstākļus, pārbaudījusi lietai pievienotos rakstveida

pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļā.

[5] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas nesaņemto darba algu 9 400 euro apmērā.

Saskaņā ar Darba likuma 59.pantu darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos

aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka atbilstoši Darba likuma 59.pantam darba samaksa ir atlīdzība par darbu, kas nozīmē tiesības uz darba algu darba

līgumā paredzētā darba izpildes gadījumā (skat. Augstākās tiesas 2014.gada 4.marta sprieduma lietā SKC 1106/2014 14.1.punktu).

Saskaņā ar Darba likuma 69.panta pirmo daļu darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks

un darba devējs nav vienojušies par darba samaksu reizi mēnesī.

Saskaņā ar Darba likuma 70.pantu darba samaksu aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā. Darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu

bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies.

[6] Kā tas izriet no lietas materiāliem pievienotajiem rakstveida pierādījumiem, starp prasītāju un atbildētāju 2020.gada 26.oktobrī tika noslēgts

darba līgums. Ar darba līgumu prasītājs tika pieņemts darbā pie atbildētājas par /amats/.

Saskaņā ar Darba līguma 1.6.punktu darbiniekam tiek noteikts summētais darba laiks, bet ne vairāk kā 56 stundas nedēļā.

Saskaņā ar daba līguma 2.1.punktu darbiniekam tiek noteikta stundas tarifa likme. Atbilstoši darba līguma pielikuma Nr.2 1.3.punktam stundas

tarifa likme ir 4,67 euro stundā pēc nodokļu nomaksas.

Puses ir vienojušās, ka darba samaksa prasītājam tiks izmaksāta ar bezskaidras naudas pārskaitījumu un prasītāja norēķinu kontu bankā.

Lietas materiāliem ir pievienota izdruka no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, no kuras konstatējams, ka darba tiesiskās attiecības starp

pusēm tika izbeigtas 2021.gada 26.aprīlī.

[7] Prasītājs lietā ir iesniedzis maksājuma uzdevumus no kuriem izriet, ka atbildētāja laika posmā no 2020.gada 17.novembra līdz 2021.gada

5.martam ir pārskaitījusi prasītājam darba algu 2 600 euro apmērā (lietas 19. – 27.lapa).

Lietā ir iesniegtas prasītāja darba laika uzskaites tabeles par laika periodu no 2020.gada novembra līdz 2021.gada aprīlim. No prasītāja darba

laika uzskaites konstatējams, ka prasītājs šajā periodā ir nostrādājis 1 056 stundas. Līdz ar to laika periodā no 2020.gada novembra līdz 2021.gada

aprīlim prasītājam pienākas darba alga 4 931,52 euro (4,67 euro reiz 1 056 nostrādātās stundas).

Tiesa secina, ka strīdus periodā prasītājam nav izmaksāta darba samaksa 2 331,52 euro apmērā.

[8] Atbildētāja lietā ir iesniegusi apkopojumu tabulas veidā par prasītājam pārskaitītajām naudas summām laikā no 2020.gada 17.novembra līdz

2021.gada 14.aprīlim. No šī apkopojuma izriet, ka prasītājam šajā laika posmā ir pārskaitīti naudas līdzekļi 8 030 euro apmērā.

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem,

bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam.

Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

Tiesu praksē ir atzīts, ka strīdos, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām darbinieks ir uzskatāms par “vājāko” pusi, jo tam salīdzinājumā ar darba

devēju ir grūtāk pierādīt sava prasījuma pamatotību (Latvijas republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 26.septembra

sprieduma lietā Nr.SKC-1940/2014 7.punkts).

Tiesa atzīst, ka atbildētājas iesniegtais apkopojums par prasītājam izdarītajiem naudas pārskaitījumiem nav atzīstams par samaksas pierādījumu, jo

nesatur informāciju, kā prasītājam kā darbiniekam šīs naudas summas ir izmaksātas un neļauj pārliecināties par faktu, ka šāds maksājums vispār ir veikts.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība daļā par nesamaksātās darba algas piedziņu 2 331,52 euro apmērā ir pamatota un apmierināma.

Tā kā tiesai nav pienākuma rēķināt no darba samaksas ieturamos nodokļus un nodevas, tad atbildētājai uzliekams par pienākumu nomaksāt likumā

noteiktos nodokļus no neizmaksātās darba samaksas, ņemot vērā, ka izpildot spriedumu par darba samaksas izmaksu darbiniekam, darba devējam

rodas pienākums veikt arī attiecīgos nodokļu maksājumus. Šis pienākums noteikts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta otrajā daļā un

likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta pirmajā un otrajā daļā.

[9] Prasītājs norāda, ka starp pusēm ir pastāvējusi vienošanās par darba algas samaksu atlikušajā apmērā to neuzskaitot grāmatvedībā un

izmaksājot skaidrā naudā. Šī vienošanās nav iekļauta starp pusēm pastāvējušā darba līgumā.

Saskaņā ar Darba likuma 28.panta pirmo daļu darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Panta

otrā daļa noteic, ka ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet

darba devējs — maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Darba likuma 40.panta pirmā daļa noteic, ka darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas.

Atbilstoši Civillikuma 1431.pantam akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu

šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.

Kā tas izriet no lietai pievienotajiem rakstveida pierādījumiem, tad puses ir savā starpā vienojušās (lietas 17.lapa), ka prasītāja darba alga ir

4,67 euro par nostrādāto stundu.

No lietas materiāliem pievienotās sarakstes (lietas 42.lapa) nav konstatējams, ka starp prasītāju kā darbinieku un atbildētāju kā darba devēju būtu

pastāvējusi rakstiska vienošanās par citādu darba samaksas stundas likmi.

Līdz ar to prasība daļā par 7 068,48 euro piedziņu nav pamatota un ir noraidāma.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Ņemot vērā to, ka prasītājs no tiesas izdevumu samaksas bija atbrīvots, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punktu, no

atbildētājas par labu valstij ir piedzenama valsts nodeva saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunktu 327,90 euro

un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro (lietas 3.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka spriedums atbildētājai labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt

no atbildētājas 6% gadā no nesamaksātās parāda summas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 190., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību daļā.

Piedzīt no SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, darba algu

2 331,52 euro, SIA “/nosaukums/” aprēķinot un veicot likumā noteiktos nodokļu un nodevu maksājumus no piedzītās summas.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesības saņemt no SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) likumiskos sešus procentus gadā no piedzītās summas, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas

sasniedzot kapitāla lielumu.

Piedzītās summas samaksa veicama /pers. A/, personas kods /personas kods/, norēķinu kontā bankā – konta Nr./konta numurs/.

Noraidīt /pers. A/ prasību pret SIA “/nosaukums/” daļā par darba algas piedziņu 7 068,48 euro apmērā.

Piedzīt no SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu valstij:

valsts nodevu 327,90 euro, kas iemaksājama – saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, Konta Nr.LV55TREL1060190911200,

Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, Iemaksas mērķis: Valsts nodeva tiesu iestādē – lieta Nr.C29419021;

ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro, kas iemaksājami - saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, kontā

Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā

Nr. C29419021.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti nekavējoties iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā Rīgā, Lomonosova ielā 10.

Noteikt SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma pasludināšanas datumu.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā 2022.gada 6.jūnijā.

Tiesnese A.Kraukle