Court partially allowed tax appeal, ordering refund of additional income tax and interest based on proportionality of acquisition costs.

Lietas arhīva Nr. A42-00433-24

ECLI:LV:ADRJLTN:2024:0402.A420191523.8.S

Administratīvā rajona tiesa

Liepājas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Liepājā 2024. gada 2. aprīlī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Kristīne Brokane,

piedaloties pieteicējai /pers. A/ un viņas pilnvarotajai pārstāvei /pers. B/,

atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē, lietas izskatīšanu pabeidzot rakstveidā, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Valsts

ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i. /datums/lēmuma Nr. /numurs/ „Par /pers. A/ sūdzības izskatīšanas rezultātiem” atcelšanu daļā par papildu

nomaksai budžetā aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli 2942,84 euro un nokavējuma naudu 466,44 euro.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) Nodokļu pārvalde veica datu atbilstības pārbaudi par nekustamā īpašuma „/Nosaukums/”,

/Vieta/ novadā, kadastra Nr. /numurs A/, (turpmāk – Īpašums) atsavināšanu, kā rezultātā secināja, ka pieteicēja /pers. A/, atsavinot Īpašumu, ir guvusi ar

iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – IIN) apliekamu ienākumu no kapitāla pieauguma un pieteicējas deklarētie izdevumi 29 738,27 euro neatbilst

nekustamā īpašuma iegādes vērtībai, līdz ar to dienesta Nodokļu pārvaldes Iedzīvotāju ienākuma nodokļa datu atbilstības pārbaužu daļa /datums/pieņēma

lēmumu Nr. /numurs/ „Par /pers. A/ datu atbilstības pārbaudes rezultātiem” (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru pieteicējai papildu nomaksai

budžetā aprēķināja IIN 2947,53 euro un nokavējuma naudu 467,18 euro.

Nepiekritusi sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja, kā rezultātā dienesta ģenerāldirektora p.i. /datums/pieņēma lēmumu Nr. /numurs/ „Par

/pers. A/ sūdzības izskatīšanas rezultātiem” (turpmāk – Lēmums), ar kuru atstāja negrozītu sākotnējo lēmumu daļā par papildu nomaksai budžetā

aprēķināto IIN 2942,84 euro un nokavējuma naudu 466,44 euro, atceļot to daļā par papildu nomaksai budžetā noteikto IIN 4,69 euro nokavējuma

naudu 0,74 euro.

Lēmums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.

[1.1] Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 33. vai 33.1 punkta piemērošanai nav pamata, jo, lai gan Īpašums bija

pieteicējas īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem, tajā nebija deklarēta pieteicējas dzīvesvieta, kā arī netika atsavināts vienīgais pieteicējas nekustamais

īpašums.

[1.2] Pieteicēja nepamatoti uzskata, ka ir piemērojams likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 34.2 punkts un ar IIN

apliekamais ienākums ir samazināms par ieguldījumiem funkcionāli līdzvērtīgā nekustamajā īpašumā, proti, samazināms par 14 299,71 euro saistībā ar

dzīvokļa iegādi. Normas mērķis ir atbrīvot no aplikšanas ar IIN ienākumu no vienīgā nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja 12 mēnešu laikā pēc

nekustamā īpašuma atsavināšanas vai pirms tam viss gūtais ienākums ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā. Norma nav piemērojama, jo

pieteicēja neatsavināja savu vienīgo nekustamo īpašumu.

[1.3] Pieteicēja nepamatoti uzskata, ka ir piemērojams likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. 7 panta trešās daļas 2. punkts un ar IIN

apliekamais ienākums ir samazināms par ienākumiem, kas gūti no lauksaimniecības zemes atsavināšanas. Pircēja SIA „/Nosaukums/” nenodarbojas ar

lauksaimniecību, tās pamatdarbības veids ir mežizstrāde, kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecība. Tā kā

SIA „/Nosaukums/” negūst ienākumus no lauksaimniecības, nav pamata arī uzskatīt, ka tā saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus

lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais lauksaimnieks. Pieteicējas apgalvojumam par uzņēmuma atbilstību minētajai normai pierādījumi nav

iesniegti.

[1.4] Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību

kapitāla aktīva turēšanas laikā. Pieteicēja pieņēma mantojumā tai skaitā Īpašumu 14 769 euro vērtībā. Tā kā Īpašums ir tikai daļa no mantotā, tad

pamatoti ar mantojuma pieņemšanu un apstiprināšanu saistītās izmaksas noteiktas proporcionāli Īpašuma daļas īpatsvaram kopējā mantojuma masā.

Vienlaikus pieteicējas iebildumi noteiktajai Īpašuma iegādes vērtībai ir daļēji pamatoti, proti, iegādes vērtībā papildus atzītajiem 231,60 euro ir iekļaujams

maksājums par nostiprinājuma lūguma noformēšanu 23,43 euro, savukārt pieteicējas uzrādītie izdevumi 1178,92 euro nav saistīti ar Īpašuma iegūšanu

vai veiktajiem ieguldījumiem tā turēšanas laikā. Proti: 1) maksājumus par Valsts zemes dienesta pakalpojumiem attiecīgi 10,67 euro un 30 euro no kvītīs

ietvertās informācijas nav iespējams sasaistīt ar Īpašumu; 2) maksājumus zvērinātai notārei Valsts amatpersona attiecīgi 66,82 euro, 229,02 euro un

58,23 euro no čekos ietvertās informācijas nav iespējams sasaistīt ar Īpašumu, jo čekos nav ietverta atsauce uz Īpašumu; 3) maksājums zvērinātai

notārei Valsts amatpersona 127,71 euro atbilstoši pieteicējas norādītajam veikts par nekustamo īpašumu /adrese A/, tomēr no čekā ietvertās

informācijas maksājumu nav iespējams sasaistīt ar konkrētu nekustamo īpašumu; 4) nav konstatējama maksājuma 298,31 euro /Vieta/ novada

pašvaldībai saistība ar Īpašuma uzlabošanu; 5) nekustamā īpašuma nodoklis 2013. gadam 98,14 euro (Lēmumā neprecīzi norādīts 102,74 euro –

tiesas piezīme) nav saistīts ar ieguldījumiem Īpašumā, tā uzlabošanu, turklāt izdevumi nav radušies pieteicējai, bet gan /pers. E/ un /pers. F/; arī nekustamā

īpašuma nodoklis 2014. gadam 260,02 euro nav saistīts ar ieguldījumiem Īpašumā, tā uzlabošanu. Tādējādi Īpašuma iegādes vērtība ir nosakāma

15 024,03 euro apmērā, bet apliekamais ienākums 34 975,97 euro apmērā.

[1.5] Pieteicēja 2021. gada 4. ceturkšņa deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniedza 2022. gada 21. jūlijā. Tā kā deklarācija bija

jāiesniedz līdz 2022. gada 15. janvārim un IIN par 2021. gada 4. ceturksnī gūto ienākumu jāsamaksā ne vēlāk kā līdz 2022. gada 24. janvārim

(2022. gada 23. janvāris bija svētdiena), ir nosakāma nokavējuma nauda 466,44 euro (2942,84 euro x 317 dienas x 0,05 %).

[1.6] Privātpersonai ir tiesības saņemt uzziņu par savām tiesībām konkrētā tiesiskā situācijā. Pieteicēja nav iesniegusi dienestā iesniegumu par

uzziņas sniegšanu. Uz pieteicējas jautājumiem dienests sniedza informatīvas atbildes Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

[2] 2023. gada 20. jūlijā tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu daļā. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītiem

argumentiem.

[2.1] Apstrīdēšanas iesniegums nav izskatīts pēc būtības, dienests aprobežojies ar sākotnējā lēmuma atreferējumu, labojot tikai vienu kļūdu. Bez

objektīva pamata apšaubot attaisnojuma dokumentus, dienests nav ievērojis objektīvās izmeklēšanas principu, zinot, ka pieteicējai nav tādas pašas

iespējas iegūt pierādījumus.

[2.2] Dienests nepamatoti samazinājis Īpašuma iegādes vērtību, neņemot vērā visus ar to saistītos izdevumus un ieguldījumus 460,12 euro apmērā,

un nepareizi piemērojis likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. 9 panta piekto daļu. Īpašuma kopējā faktiskā iegādes un veikto ieguldījumu vērtība

ir 15 484,15 euro.

[2.2.1] Attiecībā uz maksājumiem zvērinātam notāram saistībā ar mantojuma pieņemšanu nepamatoti nav ņemtas vērā čekos norādītās summas

pilnā apmērā, kā arī nepamatoti piemērots proporcionalitātes aprēķins, ko normatīvie akti neparedz. Vairāku zvērināta notāra pakalpojumu noteiktā

takse nav atkarīga no mantojuma vērtības. Attiecīgos izdevumus var attiecināt vienu reizi, kas nozīmē, ka, atsavinot citu mantojuma masā esošu īpašumu,

pieteicējai vairs nebūtu tiesību šos izdevumus iekļaut.

[2.2.2] Līdz pieteicējai tika izsniegta mantojuma apliecība, Īpašumam bija izveidojies nekustamā īpašuma nodokļa parāds. Tikai pēc tā nomaksas

pieteicēja varēja nostiprināt īpašumtiesības, līdz ar to šie izdevumi ir iekļaujami Īpašuma iegādes vērtībā kā citi izdevumi atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli” 11.9 panta piektajai daļai.

[2.2.3] Maksājumi Valsts zemes dienestam ir par mantotās zemes kopplatības precizēšanu. Tās rezultātā zemesgrāmatā tika precizēts Īpašumā

esošā zemesgabala sastāvs, tādējādi paaugstinot tā kadastrālo un tirgus vērtību. Neattiecinot šos izdevumus, dienests nav ievērojis objektīvās

izmeklēšanas principu un nav izpildījis savu pienākumu pārbaudīt iesniegto informāciju un dokumentus. Dienests nav ņēmis vērā, ka Valsts zemes dienests

par pakalpojumiem neizsniedz ne pavadzīmes, ne arī citus dokumentus, kas norādītu uz konkrētu adresi.

[2.3] Dienests nepamatoti nav piemērojis likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. 7 pantu, kas noteic ar IIN apliekamo ienākumu no

lauksaimniecības zemes atsavināšanas. SIA „/Nosaukums/” atbilst normā noteiktajiem kritērijiem, proti, SIA „/Nosaukums/” ir SIA „/Nosaukums/”

īpašums un meitas uzņēmums, kas nodarbojas gan ar mežizstrādi, gan ar lauksaimniecību. Atbilstoši uzņēmuma grāmatveža sniegtajai informācijai

uzņēmumu īpašumā ir lauksaimniecības zemes, gada laikā tiek gūti ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības, kas pārsniedz 3000 euro, kā arī tiek saņemti

Eiropas Savienības atbalsta maksājumi lauksaimniecībai. Apstāklis, ka tas nav norādīts Lursoft datu bāzē, nenozīmē, ka darbības veids nav reģistrēts

dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Īpašuma sastāvā ir 10,6 ha jeb 47,11 % lauksaimniecības zemes, līdz ar to ienākumi no lauksaimniecības

zemes atsavināšanas, kas nav apliekami ar IIN, ir 16 260,42 euro.

[2.4] Tāpat dienests nepamatoti nav piemērojis likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 34.2 punktu. Kā likumdevējs

norādījis normas anotācijā, kas vērtējama kā likuma komentārs, atbrīvojums no IIN piemērojams, kad fiziskā persona vēlas savu nekustamo īpašumu

aizstāt ar citu. Pieteicēja Īpašumu atsavināja, lai iegādātos dzīvokli bērnam par 14 299,71 euro, ko veido dzīvokļa pirkuma cena 14 000 euro un ar

iegādi saistītie izdevumi 299,71 euro, līdz ar to 14 299,71 euro nav apliekami ar IIN.

[2.5] Iepriekš norādītais apliecina, ka pieteicējai nav jāmaksā IIN un nokavējuma nauda, bet gan pieteicējai ir izveidojusies nodokļu pārmaksa.

[3] Dienests tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu uzskata par nepamatotu, pamatojoties uz Lēmumā ietverto argumentāciju.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2023. gada 18. augusta lēmumu noraidīts pieteicējas lūgums par Lēmuma darbības apturēšanu tā pārsūdzētajā

daļā. Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi pieteicējas blakus sūdzību, 2023. gada 2. oktobrī minēto lēmumu atstāja negrozītu.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja, savukārt dienesta pārstāve pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteicējas pieteikums ir

daļēji apmierināms.

[7] Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 11. punktu pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem

ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums atbilstoši šā likuma

11.9 pantam, ja šā likuma 9. pantā nav noteikts citādi.

Tātad, ja nav konstatējams kāds no likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. pantā noteiktajiem izņēmumiem, personai, atsavinot sev

piederošu nekustamo īpašumu, ir jāmaksā IIN.

Lietā nav strīda par Īpašuma atsavināšanas cenu. Strīds lietā pastāv par to, no kādas naudas summas aprēķināms budžetā maksājamais IIN no

Īpašuma atsavināšanas. Pieteicēja iebilst dienesta noteiktajai Īpašuma iegādes vērtībai, kā arī pieteicējas ieskatā ar IIN apliekamais ienākums no Īpašuma

ir samazināms par ienākumiem, kas gūti no Īpašuma sastāvā esošās lauksaimniecības zemes atsavināšanas un ieguldījumiem funkcionāli līdzvērtīgā

nekustamajā īpašumā, ko pieteicēja iegādājusies pēc Īpašuma atsavināšanas.

[8] Pieteicēja uzskata, ka dienests nepamatoti nav piemērojis likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 34.2 punktu.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 34.2 punkts paredz, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverts un ar nodokli

netiek aplikts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā maksātāja vienīgais

nekustamais īpašums), ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma

atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Kā secināms no lietas materiāliem, pieteicējai Īpašuma atsavināšanas brīdī piederēja vēl citi nekustamie īpašumi, proti, nekustamais īpašums /adrese

B/, un nekustamais īpašums /adrese C/, līdz ar to neizpildās likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 34.2 punktā paredzētais

nosacījums par vienīgo nekustamo īpašumu.

Pieteicēja atsaukusies uz Senāta judikatūrā nostiprinātajām atziņām, norādot, ka Senāta 2017. gada 1. novembra spriedumā lietā Nr. SKA-

255/2017 (ECLI:LV:AT:2017:1101.A420503413.2.S) u n 2021. gada 8. oktobra spriedumā lietā Nr. SKA-301/2021

(ECLI:LV:AT:2021:1008.A420154818.15.S) Senāts ir atzinis, ka likumdevējs ir vēlējies atbrīvot privātpersonas no IIN samaksas tajos gadījumos, kad

persona atsavina savu nekustamo īpašumu, un šādai rīcībai nav spekulatīva darījuma pazīmes. Taču pieteicēja, citējot minētos Senāta spriedumus, citāta

domu ir sagrozījusi, izlaižot būtisku akcentu, proti, ka likumdevēja griba ir bijusi vērsta uz vienīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu. Līdz ar to Senāta

atziņas uz pieteicējas gadījumu nav attiecināmas, jo, kā pareizi konstatējis dienests, pieteicējai pieder vēl citi nekustamie īpašumi. Turklāt pašas

pieteicējas pieminētajā Senāta 2017. gada 1. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-255/2017 9. punktā arī norādīts tas, ka nav pamata atbrīvojumu no

nodokļa maksāšanas pienākuma piemērot paplašināti.

Līdz ar to secināms, ka dienests pamatoti attiecībā uz Īpašuma atsavināšanu nav piemērojis likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta

pirmās daļas 34.2 punktu.

[9] Pieteicēja uzskata, ka dienests nepamatoti nav piemērojis likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. 7 pantā noteiktos īpašos noteikumus,

kas noteic ar IIN apliekamā ienākuma aprēķināšanu no lauksaimniecības zemes atsavināšanas.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. 7 panta trešā daļa paredz, ka ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma

atsavināšanas, kurš pēc lietošanas veida ir lauksaimniecības zeme, ja ir izpildīti visi turpmākie nosacījumi: 1) īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā

atsavināšanas rezultātā iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks, persona, kura Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais

komersants vai zemnieku saimniecība vai Valsts ieņēmumu dienestā – kā saimnieciskās darbības veicēja vai īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā

atsavināšanas rezultātā iegūst Latvijas zemes fonds; 2) vismaz vienā taksācijas periodā no pēdējiem trim pirmstaksācijas periodiem vairāk nekā pusi no

šīs panta daļas 1. punktā minētās personas saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet ne mazāk kā 3000 euro gadā, veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās

darbības vai arī šī persona saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais lauksaimnieks; 3)

lauksaimniecības zemes pārdevējs – maksātājs atbilst vienam no šādiem kritērijiem: a) ir persona, kura veic lauksaimniecisko darbību un atbilst šīs panta

daļas 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, b) ir persona, kura pirms lauksaimnieciskās darbības pārtraukšanas, sasniedzot pensionēšanās vecumu,

nodarbojusies ar lauksaimniecisko darbību un pirms pensionēšanās atbildusi šīs panta daļas 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, c) ir persona, kurai kā

bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekam saskaņā ar likumu „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, kas pēc

tās lietošanas veida ir lauksaimniecības zeme, d) ir persona, kura nekustamo īpašumu, kas pēc lietošanas veida ir lauksaimniecības zeme, saņēmusi

mantojumā no šā punkta „a”, „b” vai „c” apakšpunktā minētajām personām, e) ir persona, kura nekustamo īpašumu, kas pēc lietošanas veida ir

lauksaimniecības zeme, saņēmusi uz dāvinājuma līguma pamata no šā punkta „a”, „b”, „c” vai „d” apakšpunktā minētās fiziskās personas, kuru ar

dāvinājuma saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.

Pieteicēja norādījusi, ka Īpašuma pircēja SIA „/Nosaukums/” nodarbojas gan ar mežizstrādi, gan ar lauksaimniecību. Taču šo pieteicējas norādīto

informāciju neapstiprina ne dienesta iesniegtie dokumenti par SIA „/Nosaukums/” (lietas 1. sējuma 128.-166. lapa), ne lursoft.lv pieejamie gada

pārskati.

Pieteicējas iesniegtā SIA „/Nosaukums/” grāmatveža sagatavotā informācija (lietas 1. sējuma 178. lapa) apstiprina, ka SIA „/Nosaukums/” ir

saņēmusi maksājumus no lauksaimniecības zemju nomas, nevis ka tā pati nodarbotos ar lauksaimniecisko darbību, kā arī sagatavotā informācija nekādi

neapstiprina to, ka SIA „/Nosaukums/” saņemtu valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai tieši kā jaunais

lauksaimnieks. To neapstiprina arī pieteicējas iesniegtā Lauku atbalsta dienesta 2023. gada 8. augusta vēstule Nr. 10.7.2-15/23/2686-e „Par

maksājumiem” (lietas 1. sējuma 180. lapa) . Tāpat norādāms, ka lursoft.lv pieejamā informācija liecina, ka 2021. gadā S IA „/Nosaukums/”

apgrozījums bija virs 27 miljoniem euro, saimnieciskās darbības ieņēmumi bija virs 200 tūkstošiem euro, tāpēc pat tad, ja SIA „/Nosaukums/” gūtu

ienākumus arī no lauksaimnieciskās darbības, tad ieņēmumiem no šīs darbības vajadzētu būt ļoti ievērojamiem, nevis normā paredzētie minimālie

3000 euro, lai varētu atzīt, ka SIA „/Nosaukums/” atbilst likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.7 panta trešās daļas 2. punkta nosacījumam.

Tādējādi secināms, ka dienests pamatoti nav piemērojis likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. 7 pantā noteiktos īpašos noteikumus par

lauksaimniecības zemēm.

[10] Pieteicēja arī uzskata, ka dienests nepamatoti nav atzinis visus pieteicējas izdevumus, kas saistīti ar Īpašuma iegūšanu un ieguldījumiem tajā.

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. 9 panta ceturto daļu, ja kapitāla aktīvs iegūts mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību

uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā norādītā konkrētā kapitāla aktīva vērtību.

Lietā nav strīda, ka mantotā Īpašuma vērtība ir 14 769 euro.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta piektā daļa paredz, ka kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar

tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta

vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi.

Savukārt atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. 9 panta 5.1 daļai veiktais ieguldījums nekustamajā īpašumā tā turēšanas laikā ir

dokumentāri pierādāmi izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzlabošanu un atjaunošanu, ja tie veikti pēc 1993. gada 31. decembra, un šie

izdevumi nav atzīti nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības izmaksās ne pamatlīdzekļu nolietojuma veidā, ne kārtējos izdevumos.

Nav strīda, ka dienests par izdevumiem ir atzinis 95,19 euro – valsts un kancelejas nodevas maksājumu par Īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā

(lietas 1. sējuma 88. lapa). Tāpat nav strīda par dienesta atzītajiem izdevumiem 23,43 euro – par nostiprinājuma lūguma noformēšanu (lietas

1. sējuma 89. lapas otra puse).

Strīds lietā pastāv par dienesta neatzītajiem pieteicējas uzrādītajiem izdevumiem 1178,92 euro apmērā, kurus dienests nav uzskatījis par saistītiem

ar Īpašuma iegūšanu vai veiktiem ieguldījumiem tā turēšanas laikā.

[10.1] Dienesta ieskatā maksājumus par Valsts zemes dienesta pakalpojumiem attiecīgi 10,67 euro un 30 euro no kvītīs ietvertās informācijas nav

iespējams sasaistīt ar Īpašumu.

Izskatot pagaidu aizsardzības lūgumu, tiesa pirmšķietami piekrita dienestam, ka bez papildu pierādījumiem ne /datums/kvīts (lietas 1. sējuma

91. lapa), ne /datums/kvīts (lietas 1. sējuma 92. lapa) nav sasaistāma ar Īpašumu. Tomēr, sagatavojot lietu izskatīšanai pēc būtības, tiesa pati no Valsts

zemes dienesta ir pieprasījusi informāciju, par kādiem pakalpojumiem minētie maksājumi veikti (lietas 1. sējuma 237., 245. lapa).

Atbilstoši Valsts zemes dienesta sniegtajai informācijai /datums/pieteicēja veikusi pasūtījumu Nr. /numurs/ un apmaksājusi priekšapmaksas rēķinu

Nr. /numurs/ 10,67 euro par informācijas no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas sagatavošanu mantojuma lietai. Pasūtījuma

Nr. /numurs/ ietvaros, kurš reģistrēts pārtrauktā pasūtījuma Nr./numurs/ vietā, /datums/sagatavota kadastra informācija mantojuma lietai Nr. /numurs/ par

Īpašumu un par dzīvojamo ēku /adrese C/. Izziņā „Kadastra informācija mantošanas lietai” tiek norādīta informācija par īpašumu un tā sastāvu, par

reģistrētiem apgrūtinājumiem un vērtību. Savukārt /datums/pieteicēja veikusi pasūtījumu Nr. /numurs/ un apmaksājusi priekšapmaksas rēķinu

Nr. /numurs/ 30 euro par jauna nekustamā īpašuma reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Pasūtījuma Nr. 583726

ietvaros reģistrēts Kuldīgas novada, Kuldīgas pilsētas ēku/būvju īpašums /adrese C/, kadastra numurs /numurs B/, kura sastāvā reģistrēta ēka ar kadastra

apzīmējumu /numurs C/. Minētais īpašums šobrīd reģistrēts zemesgrāmatā uz pieteicējas vārda (lietas 1. sējuma 243., 248. lapa).

Atbilstoši tiesas iegūtajai informācijai no Valsts zemes dienesta secināms, ka tikai maksājums 10,67 euro ir saistīts ar Īpašumu, turklāt saistībā ar šo

maksājumu sagatavota kadastra informācija par Īpašumu un par dzīvojamo ēku /adrese C/, tādējādi pamatots ir dienesta tiesvedības laikā norādītais

(lietas 2. sējuma 5.-6. lapa), ka uz Īpašumu ir attiecināma puse no šīs veiktās samaksas, proti, 5,34 euro.

Papildus tiesa vērš pieteicējas uzmanību, ka dienestam pašam nav pienākuma pieprasīt dokumentus un skaidrot apstākļus par pieteicējas veikto

izdevumu apmēru Īpašumam, jo saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38. pantu, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas

aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs. Tādējādi tieši pašas pieteicējas

interesēs ir iegūt papildu pierādījumus, ko šobrīd ir ieguvusi tiesa.

[10.2] Dienesta ieskatā maksājumus zvērinātai notārei Valsts amatpersona attiecīgi 66,82 euro (/datums/EKA čeks Nr. /numurs/, lietas 1. sējuma

93. lapa), 229,02 euro (/datums/EKA čeks Nr. /numurs/, lietas 1. sējuma 94. lapa) un 58,23 euro (/datums/EKA čeks Nr. /numurs/, lietas

1. sējuma 95. lapa) no čekos ietvertās informācijas nav iespējams sasaistīt ar Īpašumu, jo čekos nav ietverta atsauce uz Īpašumu. Čekos kā

pakalpojums norādīts valsts nodeva, amata atlīdzība, mantojuma apliecība.

Pieteicēja tiesai papildus iesniegusi zvērinātas notāres Valsts amatpersona /datums/izziņu Nr. /numurs/ „Par notariālo darbību apmaksu” (lietas

1. sējuma 225. lapa), kurā norādīti maksājumi, kas saistīti ar /datums/mirušā /pers. E/ mantojuma lietas vešanu, proti, /datums/mantošanas iesniegums un

izraksts, čeks Nr. /numurs/ par 46,96 euro; /datums/mantojuma apliecība, izraksti un nostiprinājuma lūgums par īpašuma tiesību nostiprināšanu

zemesgrāmatā, čeks Nr. /numurs/ par 229,02 euro, /datums/nostiprinājuma lūgums par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, čeks Nr. /numurs/

par 58,23 euro.

Lai noskaidrotu, kādēļ pieteicējai izrakstīti divi čeki un pieteicēja šķietami veikusi divus maksājumus par vienu un to pašu pakalpojumu, proti, par

nostiprinājuma lūgumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiesa lūdza skaidrojumu zvērinātai notārei Valsts amatpersona (lietas 1. sējuma

235. lapa), kura izskaidroja, ka /pers. E/ atstātajā mantojumā ietilpst Īpašums, kā arī ēkas (būves), kas atrodas /adrese C/, un kas nebija reģistrētas

zemesgrāmatā. /datums/apmaksāts čeks Nr. /numurs/ (229,02 euro) par mantojuma apliecību, izrakstiem un nostiprinājuma lūgumu īpašuma tiesību

nostiprināšanai zemesgrāmatā uz Īpašumu, savukārt /datums/apmaksāts čeks Nr. /numurs/ (58,23 euro) par nostiprinājuma lūgumu īpašuma tiesību

nostiprināšanai zemesgrāmatā uz nekustamo īpašumu /adrese C/ (1. sējuma 240. lapa).

Ņemot vērā iepriekš konstatēto, secināms, ka uz Īpašumu ir attiecināms tikai maksājums 229,02 euro, ko apstiprina /datums/apmaksātais čeks

Nr. /numurs/. Taču šajā aspektā jāņem vērā, ka dienests jau ir ņēmis vērā daļu no samaksas par mantojuma apliecību, proti, 187,21 euro, no kā dienests

rēķinājis proporcionalitāti. Tomēr, tā kā zvērināta advokāte ir apliecinājusi, ka visa norādītā summa attiecas uz Īpašumu, tad tiesa uzskata, ka nav pamata

neņemt vērā starpību 41,81 euro, jo pieteicēja šādu summu samaksājusi, ko apliecinājis notārs. Taču, tā kā arī šis maksājums ir saistīts ar visu

mantojumu, tad pamatots ir dienesta norādītais, ka konkrētā summa uz Īpašumu arī attiecināma proporcionāli, proti, 24,42 euro

(41,81 euro x (14 769 euro : 25 285 euro).

[10.3] Dienesta ieskatā maksājums zvērinātai notārei Valsts amatpersona 127,71 euro (/datums/EKA čeks Nr. /numurs/, lietas 1. sējuma

96. lapa) nav saistāms ar Īpašumu.

Atbilstoši pieteicējas norādītajam maksājums veikts saistībā ar nekustamo īpašumu /adrese A/. Ņemot vērā šī sprieduma 8. punktā norādīto, arī

izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma /adrese A/, iegādi nav ņemami vērā, nosakot ar IIN apliekamo summu.

[10.4] Dienesta ieskatā nav konstatējama maksājuma 298,31 euro (/datums/maksājuma uzdevums, maksājuma mērķis „PERS. KONTA

NR. /numurs/”, lietas 1. sējuma 97. lapa) /Vieta/ novada pašvaldībai saistība ar Īpašuma uzlabošanu.

Tā kā šis maksājums atbilstoši pieteicējas norādītajam veikts nekustamā īpašuma nodokļa samaksai, tad tiesa norāda, ka nekustamā īpašuma

nodoklis nav uzskatāms par ieguldījumu Īpašumā, jo nodoklis nav saistīts ar Īpašuma uzlabošanu un atjaunošanu.

Tāpēc pareizs ir arī dienesta secinājums, ka nekustamā īpašuma nodoklis 2013. gadam 98,14 euro (lietas 1. sējuma 99. lapa) (Lēmumā neprecīzi

norādīts 102,74 euro) nav saistīts ar ieguldījumiem Īpašumā, tā uzlabošanu, turklāt izdevumi nav radušies pieteicējai, bet gan /pers. E/ un /pers. F/; arī

nekustamā īpašuma nodoklis 2014. gadam 260,02 euro (lietas 1. sējuma 98. lapa) nav saistīts ar ieguldījumiem Īpašumā, tā uzlabošanu.

[10.5] Pieteicēja iebilst arī tam, ka /datums/iesniegumā par mantojuma pieņemšanu un apstiprināšanu mantojuma tiesībās (lietas 1. sējuma 109.-

110. lapa) fiksētās izmaksas un /datums/mantojuma apliecībā (lietas 1. sējuma 111. lapa) fiksētās izmaksas dienests nav atzinis par izdevumiem pilnā

apmērā, bet gan tikai daļēji, proti, proporcionāli Īpašuma daļas īpatsvaram kopējā mantojuma masā.

Tiesa piekrīt dienestam, ka šajā gadījumā izmaksas ir rēķināmas proporcionāli, jo Īpašums nav vienīgais nekustamais īpašums, ko pieteicēja

mantojusi. Būtu neloģiski, ja pieteicēja kādreiz vēlētos atsavināt citu mantojuma masā esošu nekustamo īpašumu un vairs nevarētu uzrādīt izmaksas par tā

iegūšanu, tāpēc ir saprotams, ka konkrētās izmaksas šajā gadījumā ir ņemamas vērā proporcionāli Īpašumam, lai pieteicējai paliktu iespēja pārējās

izmaksas proporcionāli attiecināt uz citu nekustamo īpašumu, ja tāda vajadzība rastos.

Papildus tikai norādāms, ka šobrīd dienesta proporcionāli aprēķinātajām izmaksām vēl pieskaitāmas papildu proporcionāli aprēķinātās izmaksas

pie notāra 24,42 euro un Valsts zemes dienestā 5,34 euro, kam neiebilst arī dienests. Pieteicēja par dienesta rakstveida apsvērumiem, kas saņemti pēc

tiesas sēdes pirms lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanas rakstveidā nav sniegusi savu viedokli, taču tāda iespēja pieteicējai tika dota, jo tiesas sēdē

dienests apņēmās papildu viedokli iesniegt līdz 2024. gada 26. februārim (saņemts 2024. gada 23. februāri), un pieteicēja apņēmās atsauksmi par šo

dienesta viedokli iesniegt līdz 2024. gada 4. martam.

[11] Ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmajai daļai piespriež no atbildētāja par

labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Pieteicēja samaksājusi valsts nodevu 30 euro par pieteikuma par lietas ierosināšanu tiesā iesniegšanu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 12. februāra noteikumu Nr. 85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts

nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 14. punktu pēc tam, kad stājies spēkā tiesas vai tiesneša nolēmums, kurā ir paredzēta valsts nodevas

atlīdzināšana, pieteicējs iesniedz iestādē, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē, iesniegumu par valsts nodevas

atlīdzināšanu. Iesniegumā norāda šo noteikumu 9. punktā minēto informāciju. Saskaņā ar minēto noteikumu 13. punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša

laikā pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas iestādē Administratīvā procesa likuma 126. pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem,

kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Līdz ar to samaksātā valsts nodeva 30 euro apmērā piespriežama no Latvijas Republikas un tā jāatlīdzina no dienesta budžeta līdzekļiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 246.-251., 253. panta pirmo daļu, 289.-291. pantu, tiesa

nosprieda

daļēji apmierināt /pers. A/ pieteikumu.

Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora p.i. /datums/lēmumu Nr. /numurs/ „Par /pers. A/ sūdzības izskatīšanas rezultātiem” daļā par

papildu nomaksai budžetā aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli 2942,84 euro un nokavējuma naudu 466,44 euro ar tā pieņemšanas brīdi,

pārrēķinot maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli, ņemot vērā tiesas papildu atzītos izdevumus 29,76 euro par nekustamā īpašuma „/Nosaukums/”,

/Vieta/ novadā, kadastra Nr. /numurs A/atsavināšanu.

Pārējā daļā pieteikumu noraidīt.

Piespriest no atbildētājas Latvijas Republikas par labu /pers. A/ samaksāto valsts nodevu 30 euro, kas atlīdzināma no Valsts ieņēmumu dienesta

līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2024. gada 2. aprīlī.

Tiesnese K. Brokane