Court dismissed appeal against parking fine for parking too close to a stop line marking.
Legislator summary
AI generatedThe court rejected the plaintiff's appeal against a parking fine issued by the Riga City Police for parking less than three meters from a continuous road marking. The plaintiff argued that the specific road marking did not prohibit parking, but the court clarified that while the marking indicates a stopping zone, it does not authorize parking. The court upheld the police's finding that the vehicle was illegally parked and affirmed the administrative penalty as legally sound and proportionate.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 289.13 panta 3. daļa; CSN 292.1. apakšpunkts; The court may join the institution's reasoning in an appeal decision if the institution's justification is correct and sufficient, and the court is not required to detail arguments already presented by the institution.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1A-0246-17/2
ECLI:LV:RPPT:2017:0919.1A68024617.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā
2017.gada 19.septembrī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Gunta Sokolova, rakstveida procesā izskatot /pers. A/ sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas
2017.gada 14.jūnija lēmumu Nr.RPP-17-2731-ls,
konstatēja:
2017.gada 05.maijā Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes inspektore I.Grase sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu
Nr.511832602 par to, ka 2017.gada 05.maijā plkst.14.11 transportlīdzeklis Volvo, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, bija novietots
stāvēšanai Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 77, kur attālums no pretējās malas ir mazāks par 3 metriem, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu
121.4.apakšpunktā noteiktās prasības.
Konstatēts, ka vadītājs ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā arī- LAPK) 149.10 panta piektās daļas 6.punktā
paredzēto pārkāpumu.
Par administratīvo pārkāpumu pieņemts lēmums uzlikt naudas sodu 40 euro.
2017.gada 18.maijā /pers. A/ pārsūdzēja administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu par viņas saukšanu pie administratīvās atbildības.
Sūdzībā norādīts, ka transportlīdzeklis novietots stāvēšanai pretī 929.ceļa apzīmējumam. Ceļu satiksmes noteikumi neaizliedz transportlīdzekļu
stāvēšanu 929.ceļa apzīmējuma darbības zonā, tāpēc lūdz atcelt lēmumu.
Ar Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka Jura Lūkasa 2017.gada 14.jūnija lēmumu Nr.RPP-17-2731-ls /pers. A/ sūdzība noraidīta.
Lēmumā norādīts, ka no administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem pierādījumiem - lēmuma, ar tajā norādīto informāciju, pārkāpuma konstatēšanas
vietā un laikā uzņemtajām fotogrāfijām,- secināms, ka transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai Krišjāņa Valdemāra ielā 77, Rīgā. RPP darbinieks ar
verificētu mērinstrumentu noteica, ka attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju un apturēto transportlīdzekli ir mazāks par trīs
metriem (viens metrs un 98 centimetri), līdz ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru administratīvā atbildība noteikta LAPK 149.10panta
piektās daļas 6.punktā, līdz ar to lēmums ir likumīgs un pamatots.
CSN 292.1.apakšpunkts nosaka, ka 920.ceļa apzīmējums “Nepārtraukta līnija” sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas,
apzīmē braukšanas joslu robežas bīstamās vietās, brauktuves posmus, kuros aizliegts iebraukt, transportlīdzekļu stāvvietu un stāvlaukumu robežas,
brauktuves malu ceļu posmos, kuros aizliegts apstāties un stāvēt, kā arī atdala joslu, kas paredzēta noteiktu transportlīdzekļu braukšanai. Plata līnija
atdala velojoslu no pārējo mehānisko transportlīdzekļu brauktuves vietās, kur uz ceļa vienā līmenī ar tā segumu ierīkota velojosla.
Ņemot vērā augstāk minēto, CSN noteiktais trīs metru ierobežojums ir noteikts ar mērķi, lai transportlīdzekļa stāvēšanas gadījumā to būtu
iespējams apbraukt, nepārkāpjot CSN prasības. No pievienotajām fotogrāfijām, nepārprotami konstatējams, ka, lai apbrauktu transportlīdzekli, citu
transportlīdzekļu vadītāji ir spiesti pārkāpt CSN.
Vērtējot notikuma vietā uzņemtajās fotogrāfijās redzamo kopsakarā ar minētajā tiesību normā norādīto, secināts, ka transportlīdzeklis bija novietots
stāvēšanai pretī 920.ceļa apzīmējumam.
Tiesu praksē līdzīgos gadījumos ir atzīts, ka situācijā, kad vadītājs nolēmis novietot transportlīdzekli stāvēšanai konkrētā vietā, vadītājam vispirms ir
jāpārliecinās par ceļu satiksmes režīmu konkrētajā vietā. [..] jebkuram transportlīdzekļa vadītājam novietojot stāvēšanai savu transportlīdzekli, neatkarīgi
no savas rīcības motīviem, ir pienākums pārliecināties par transportlīdzekļu stāvēšanas režīmu konkrētajā ceļa posmā.
Konkrētajā gadījumā nav konstatējams, ka pārkāpums būtu atzīstams par maznozīmīgu, formālu vai gadījuma rakstura. Administratīvā pārkāpuma
lietā nav konstatēti LAPK 239.pantā norādītie apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
LAPK 32.panta pirmā daļa nosaka, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība
par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
Par LAPK 149.10panta piektās daļas 6.punkta pārkāpumu ir paredzēts tikai viens soda veids un apmērs - četrdesmit euro.
LAPK 22.pantā noteikts, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,
audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Lai sasniegtu LAPK 22.pantā noteikto administratīvā soda mērķi, secināms, ka lēmums atstājams negrozīts.
/pers. A/ iesniedza tiesā sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka Jura Lūkasa 2017.gada 19.septembra lēmumu Nr.RPP-17-2731-ls.
Sūdzībā, atsaucoties uz CSN 292.1.punktu norādīts, ka sūdzībai pievienotajā fotogrāfijā redzams, ka Kr.Valdemāra ielu 77 nesadala nepārtraukta
līnija, bet gan uz tās ir ceļa apzīmējums Nr.929. Atsaucoties uz CSN 292.10.punktu, norādīts, ka CSN 5.pielikumā II.sadaļā vizuālā attēlā redzams, ka
292.ceļa apzīmējumu kopā veido plata stoplīnija ar tai perpendikulāri pievienotu šauru nepārtrauktu līniju. Šī šaurā nepārtrauktā līnija ir ceļa apzīmējuma
929.sastāvdaļa, nevis atsevišķs patstāvīgs ceļa apzīmējums ar Nr.920. Ceļu satiksmes noteikumu 121.punkts neaizliedz apstāšanos un stāvēšanu ceļa
apzīmējuma Nr.929 darbības zonā.
Norāda, ka viņas faktiskā dzīvesvieta ir Kr.Valdemāra ielas nams Nr.77 un automašīnas šajā vietā, kā tas redzams klātpievienotajā fotogrāfijā, tika
novietotas iepriekš un tiek novietotas joprojām, bet nekad līdz šim un arī šobrīd protokoli-lēmumi nekad netika izrakstīti un netiek. Lūdz atcelt policijas
Rīgas pašvaldības policijas lēmumu.
2017.gada 29.augustā tiesā saņemti iestādes paskaidrojumi, kuros norādīts, ka par pierādījumiem lietā kalpo administratīvā pārkāpuma protokols
– lēmums un fotoattēli, kur redzams, ka transportlīdzeklis novietots stāvēšanai pārsūdzētajā lēmumā norādītājā vietā.
CSN 292.1.apakšpunkts nosaka, ka 920.ceļa apzīmējums (nepārtrauktā līnija) sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas,
apzīmē braukšanas joslu robežas bīstamās vietās, brauktuves posmos, kuros aizliegts iebraukt, transportlīdzekļu stāvvietu un stāvlaukumu robežas,
brauktuves malu ceļu posmos, kuros aizliegts apstāties un stāvēt, kā arī atdala joslu, kas paredzēta noteiktu transportlīdzekļu braukšanai.
No lietas materiāliem nepārprotami redzams, ka transportlīdzeklis novietots stāvēšanai uz Krišjāņa Valdemāra ielas brauktuves pie ēkas Nr.77,
Rīgā, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju (920.ceļa apzīmējums) un apturēto transportlīdzekli ir mazāks par trīs metriem,
līdz ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru LAPK noteikta administratīvā atbildība.
Iestāde uzskata, ka pieteicējas izdarīto pārkāpumu nevar uzskatīt par maznozīmīgu.
Iestāde konstatē, ka konkrētajā gadījumā LAPK 21.pants nav piemērojams, jo apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas konstatēšana un
vainīgo personu obligāta sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu kārtību ceļu satiksmē un vienveidīgu tiesību normu piemērošanu lietās, kurās personām
tiek noteikta administratīvā atbildība par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu. Turklāt pastāv tiesiskais regulējums, kas uzliek par pienākumu
sodīt visas personas, kas ir izdarījušas minēto pārkāpumu, lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām un taisnīguma ievērošanu, piemērojot
administratīvos sodus.
Iestāde ir novērtējusi visus pierādījumus saskaņā ar LAPK 244.pantu, proti, novērtējusi pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota
uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. Turklāt, kā atzīts administratīvo tiesu
praksē, gan tiesas, gan iestādes pienākums ir uzklausīt privātpersonas apsvērumus, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkura izvirzītā argumenta
pamatotību.
Tiesnese, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka sūdzība nav pamatota un tādēļ tā ir noraidāma.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešā daļa paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais
pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.
Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Tiesnese pievienojas Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka Jura Lūkasa 2017.gada 14.jūnija lēmumā Nr.RPP-17-2731-ls norādītajai motivācijai,
tāpēc spriedumā neizklāsta izvērstus argumentus, jo tie atkārtotu sprieduma aprakstošajā daļā izklāstīto iestādes motivāciju.
Tiesnese uzskata, ka iestāde ir motivējusi savu lēmumu ar pierādījumu analīzi kopsakarā ar normatīvajiem aktiem, ko tiesnesei nav pamata
apšaubīt.
No lietā esošajiem pierādījumiem ir redzams, ka attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju un /pers. A/ transportlīdzekli ir
mazāk kā 3 m.
Ievērojot minēto, /pers. A/ pārkāpums ir konstatēts pareizi, pierādīts un administratīvais sods ir piemērots atbilstoši LAPK 149.10 panta piektās
daļas 6.punkta sankcijai.
/pers. A/ norāda uz to, ka CSN 121.punkts neaizliedz apstāšanos un stāvēšanu ceļa apzīmējuma Nr.929 darbības zonā.
CSN 292.10.punktā noteikts, ka 929.ceļa apzīmējums – ir plata nepārtraukta šķērslīnija – stoplīnija – norāda vietu, pirms kuras vadītājam jāaptur
transportlīdzeklis, ja uzstādīta 207.zīme vai braukšanu aizliedz luksofora vai satiksmes regulētāja signāls.
Tiesnese norāda, ka, 929.ceļa apzīmējums paredz transportlīdzekļa apstāšanos, toties šī ceļa zīme neatļauj stāvēšanu, līdz ar to iesniedzējas
arguments par stāvēšanu ceļa apzīmējuma Nr.929 darbības zonā nav pamatots.
Tiesnese nekonstatē LAPK 289.12 panta pirmajā daļā paredzētos iestādes lēmuma obligātos atcelšanas iemeslus.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 pantu, tiesnese
nosprieda:
noraidīt /pers. A/ sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas 2017.gada 14.jūnija lēmumu Nr.RPP-17-2731-ls.
Spriedums pārsūdzams 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas
Pārdaugavas tiesā.
Tiesnese G.Sokolova