15830009812 / KA06-0024-21 · Zemgales apgabaltiesa

Lietas arhīva Nr. KA06-0024-21/2

ECLI:LV:ZAT:2021:1025.15830009812.9.S

Krimināllieta Nr.15830009812

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2021.gada 25.oktobrī

Zemgales apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Raimonds Rinčs,

tiesneši Dace Skrauple un Juris Siliņš,

piedaloties prokuroram Naurim Pinkovskim,

aizstāvim Edgaram Štālam,

atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā iztiesāja krimināllietu sakarā ar Ventspils prokuratūras prokurora Naura Pinkovska apelācijas protestu un

apsūdzētās /pers. A/, personas kods /personas kods/, apelācijas sūdzību par Ventspils tiesas 2017.gada 2.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Ventspils tiesas 2017.gada 2.novembra spriedumu apsūdzētā /pers. A/ atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā un sodīta ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, konfiscējot mantu un atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz

2 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 gadiem.

Drošības līdzeklis apsūdzētajai nav piemērots.

No /pers. A/ par labu valstij piedzīta kaitējuma kompensācija 49853,40 euro, pārējā daļā kaitējuma kompensācija nav noteikta, turklāt par labu

valstij piedzīti procesuālie izdevumi 155,35 euro par liecinieka ceļa izdevumiem.

Kaitējuma kompensācijas segšanai nolemts realizēt /pers. A/ piederošos nekustamos īpašumus, kuriem uzlikts arests, t.i., zemes gabalu

“/Nosaukums A/” (kadastra Nr.kadastra numurs/), atrodas /adrese A/, dzīvokli /adrese B/ (kadastra Nr./kadastra numurs/), 1/35 domājamo daļu no

neapdzīvotas telpas /adrese C/ (kadastra Nr./kadastra numurs/), dzīvokli /adrese D/ (kadastra Nr./kadastra numurs/).

Turklāt pēc kaitējuma kompensācijas segšanas atlikušo naudas summu noteikts konfiscēt.

Dokumenti (to kopijas), t.i., pavadzīmes, kapitāla daļu pirkuma līgumi, pieņemšanas - nodošanas akti, pilnvara, Uzņēmumu reģistra izziņa un

datorizdruka par darījumiem - atstāti pie krimināllietas.

[2] Ar Ventspils tiesas spriedumu /pers. A/ atzīta par vainīgu un sodīta par to, ka izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot ar to zaudējumus valstij

lielā apmērā.

Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos:

Precīzi nenoskaidrotā laikā līdz 2011.gada 1.maijam /pers. A/ organizēja Uzņēmumu reģistrā /datums/reģistrētā SIA /Nosaukums B/, reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese E/, kurā /amats/ amatu no 2008.gada 19.decembra ieņēma /pers. B/, kapitāldaļu pārdošanu /pers.

C/, nolūkā panākt, lai minētā persona formāli kļūst par atbildīgo amatpersonu uzņēmumā, kā rezultātā precīzi nenoskaidrotā laikā, iespējams, 2011.gada

1.maijā, starp /pers. B/ un /pers. C/ tika parakstīts uzņēmuma kapitāla daļu pirkuma līgums.

Izmantojot minēto faktu, paraksta tiesības rīkoties ar uzņēmuma AS ,,DNB banka” kontu Nr./konta numurs/, kā arī pieeju Valsts ieņēmumu

dienesta (turpmāk - VID) Elektroniskās deklarēšanās sistēmai (turpmāk - EDS), laika periodā no 2011.gada 30.maija līdz 2011.gada 30.jūnijam, /pers.

B/ nezinot, /pers. A/, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas, kā uzņēmuma faktiskā/amats/, kura saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām”

1.panta pirmās daļas 4.punktu, 15.panta pirmās daļas 2.punktu, likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 5.panta pirmo daļu, 12.panta pirmo daļu

(likuma redakcijā līdz 2012.gada 31.decembrim), bija atbildīga par nodokļu nomaksu uzņēmumā, organizēja un īstenoja darījumus ar SIA /Nosaukums

C/ (NMR kods /reģistrācijas numurs/) par kopējo summu Ls 32998, pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk - PVN) Ls 7259,56, ar SIA /Nosaukums

D/ (NMR kods /reģistrācijas numurs/) par kopējo summu Ls 105609,37, PVN Ls 23313,30, ar SIA /Nosaukums E/ (NMR kods /reģistrācijas

numurs/) par kopējo summu Ls 1685,50, PVN Ls 370,81 un ar SIA /Nosaukums F/ (NMR kods /reģistrācijas numurs/) par kopējo summu Ls

18606,85, PVN Ls 4093,50, deklarējot šos darījumus.

Pēc tam savlaicīgi, noteiktajā termiņā - divdesmit dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām, t.i., 2011.gada 20.jūlijā saskaņā ar likuma

„Par pievienotās vērtības nodokli” 11.panta pirmo daļu un 12.panta pirmo daļu (likuma redakcijā līdz 2012.gada 31.decembrim), un „Pievienotās

vērtības nodokļa likuma” 119.panta pirmo daļu (likuma redakcijā no 2013.gada 1.janvāra), kas nosaka pienākumu noteiktā termiņā nomaksāt PVN, kas

aprēķināts par taksācijas periodu, valsts budžetā nenomaksāja pievienotās vērtības nodokli par šādiem uzņēmuma deklarētajiem darījumiem:

1. par instrumentu piegādi SIA /Nosaukums C/, darījuma datums 2011.gada 30.maijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-0011, summa bez PVN Ls

12790, aprēķinātais PVN Ls 2813,80;

2. par preču piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 31.maijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-0013, summa bez PVN Ls

1831,10, aprēķinātais PVN Ls 402,84;

3. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 1.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-0015, summa bez PVN Ls

541,27, aprēķinātais PVN Ls 119,08;

4. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 1.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-0014, summa bez PVN Ls

2135,60, aprēķinātais PVN Ls 469,83;

5. par instrumentu piegādi SIA /Nosaukums C/, darījuma datums 2011.gada 1.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-005, summa bez PVN Ls

11019, aprēķinātais PVN Ls 2424,18;

6. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 2.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-18, summa bez PVN Ls 719,56,

aprēķinātais PVN Ls 158,30;

7. par elektromotoru un alumīnija lūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 2.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-16, summa

bez PVN Ls 583,30, aprēķinātais PVN Ls 128,33;

8. par elektrodzinēju piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 2.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-17, summa bez PVN Ls

655, aprēķinātais PVN Ls 144,10;

9. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 3.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-22, summa bez PVN Ls

1282,50, aprēķinātais PVN Ls 282,15;

10. par melnā metāla piegādi SIA /Nosaukums E/, darījuma datums 2011.gada 3.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-21, summa bez PVN Ls

1686,50, aprēķinātais PVN Ls 370,81;

11. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 3.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-20, summa bez PVN Ls

1719,50, aprēķinātais PVN Ls 378,29;

12. par elektromotoru piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 3.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-19, summa bez PVN Ls

820, aprēķinātais PVN Ls 180,40;

13. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 6.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-24, summa bez PVN Ls

2156,40, aprēķinātais PVN Ls 553,61;

14. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 6.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-26, summa bez PVN Ls

3017,20, aprēķinātais PVN Ls 663,78;

15. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 6.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-27, summa bez PVN Ls

1860,10, aprēķinātais PVN Ls 409,22;

16. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 6.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-28, summa bez PVN Ls

2379,60, aprēķinātais PVN Ls 523,51;

17. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 6.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-23, summa bez PVN Ls

2072,90, aprēķinātais PVN Ls 456,04;

18. par metāllūžņu, elektromotoru piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 7.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-30, summa bez

PVN Ls 1123,61, aprēķinātais PVN Ls 247,19;

19. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 7.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-31, summa bez PVN Ls

1139,88, aprēķinātais PVN Ls 250,77;

20. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 7.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-32, summa bez PVN Ls

894,31 Ls, aprēķinātais PVN Ls 196,75;

21. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 7.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-29, summa bez PVN Ls

1058,10, aprēķinātais PVN Ls 232,78;

22. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 8.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-33, summa bez PVN Ls

1362,04, aprēķinātais PVN Ls 299,65;

23. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 8.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-34, summa bez PVN Ls

1454,31, aprēķinātais PVN Ls 319,95;

24. par elektromotoru, alumīnija profilu, lokšņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 8.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-

35, summa bez PVN Ls 636,10, aprēķinātais PVN Ls 139,94;

25. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 9.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-39, summa bez PVN Ls

827,46, aprēķinātais PVN Ls 182,04;

26. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 9.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-38, summa bez PVN Ls

1520,31, aprēķinātais PVN Ls 334,47;

27. par metāllūžņu, elektromotoru piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 9.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-37, summa bez

PVN Ls 1187,87, aprēķinātais PVN Ls 261,33;

28. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 9.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-36, summa bez PVN Ls

1808,91, aprēķinātais PVN Ls 397,96;

29. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 10.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-42, summa bez PVN Ls

1225,96, aprēķinātais PVN Ls 269,71;

30. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 10.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-41, summa bez PVN

1883,30 Ls, aprēķinātais PVN 414,33 Ls;

31. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 10.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-40, summa bez PVN Ls

2347,55, aprēķinātais PVN Ls 516,46;

32. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 13.jūnijs saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-43, summa bez PVN Ls

1690,04, aprēķinātais PVN Ls 371,81;

33. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 13.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-46, summa bez PVN Ls

426,40, aprēķinātais PVN Ls 93,81;

34. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 13.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-45, summa bez PVN Ls

2355,28, aprēķinātais PVN Ls 518,16;

35. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/ darījuma datums 2011.gada 13.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-44, summa bez PVN Ls

2901,30, aprēķinātais PVN Ls 638,29;

36. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 14.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-55, summa bez PVN Ls

967,80, aprēķinātais PVN Ls 212,92;

37. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 14.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-49, summa bez PVN Ls

532,71, aprēķinātais PVN Ls 117,20;

38. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 14.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-48, summa bez PVN Ls

1692,42, aprēķinātais PVN Ls 372,33;

39. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 14.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-47, summa bez PVN Ls

1845, aprēķinātais PVN Ls 405,90;

40. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 15.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-57, summa bez PVN Ls

1207,14, aprēķinātais PVN Ls 265,57;

41. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 15.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-59, summa bez PVN Ls

525,69, aprēķinātais PVN Ls 115,65;

42. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 15.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-58, summa bez PVN Ls

953,67, aprēķinātais PVN Ls 209,81;

43. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 15.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-56, summa bez PVN Ls

1606,87, aprēķinātais PVN Ls 353,51;

44. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 16.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-61, summa bez PVN Ls

1360,17, aprēķinātais PVN Ls 299,24;

45. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 16.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-64, summa bez PVN Ls

1853,14, aprēķinātais PVN Ls 407,69;

46. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 16.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-63, summa bez PVN Ls

2051,94, aprēķinātais PVN Ls 451,43;

47. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 16.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-62, summa bez PVN Ls

1596,98, aprēķinātais PVN Ls 351,34;

48. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 17.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-66, summa bez PVN Ls

1476,18, aprēķinātais PVN Ls 324,76;

49. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 17.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-65, summa bez PVN Ls

2184,90, aprēķinātais PVN Ls 480,68;

50. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 20.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-67, summa bez PVN Ls

989,31, aprēķinātais PVN Ls 217,65;

51. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 20.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-68, summa bez PVN Ls

1015,98, aprēķinātais PVN Ls 223,52;

52. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 20.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-69, summa bez PVN Ls

2231,65, aprēķinātais PVN Ls 490,96;

53. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 20.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-72, summa bez PVN Ls

2463,45, aprēķinātais PVN Ls 541,96;

54. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 20.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-71, summa bez PVN Ls

1800,09, aprēķinātais PVN Ls 396,02;

55. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 20.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-70, summa bez PVN Ls

2655,45, aprēķinātais PVN Ls 584,20;

56. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 21.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-74, summa bez PVN Ls

1258,51, aprēķinātais PVN Ls 276,87;

57. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 21.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-77, summa bez PVN Ls

1951,50, aprēķinātais PVN Ls 429,33;

58. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 21.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-75, summa bez PVN Ls

1964,71, aprēķinātais PVN Ls 432,24;

59. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 21.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-76, summa bez PVN Ls

1447,38, aprēķinātais PVN Ls 318,42;

60. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 21.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-73, summa bez PVN Ls

2642,31, aprēķinātais PVN Ls 581,31;

61. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 22.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-79, summa bez PVN Ls

794,75, aprēķinātais PVN Ls 174,85;

62. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 22.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-78, summa bez PVN Ls

1469,82, aprēķinātais PVN Ls 323,36;

63. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 22.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-80, summa bez PVN Ls

657,09, aprēķinātais PVN Ls 144,56;

64. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 27.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-85, summa bez PVN Ls

1040,76, aprēķinātais PVN Ls 228,97;

65. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 27.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-82, summa bez PVN Ls

908,01, aprēķinātais PVN Ls 199,76;

66. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 27.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-81, summa bez PVN Ls

1487,76, aprēķinātais PVN Ls 327,31;

67. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 27.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-84, summa bez PVN Ls

1594,77, aprēķinātais PVN Ls 350,85;

68. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 28.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-89, summa bez PVN Ls

1357,62, aprēķinātais PVN Ls 298,68;

69. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 28.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-88, summa bez PVN Ls

774,33, aprēķinātais PVN Ls 170,35;

70. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 28.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-87, summa bez PVN Ls

391,17, aprēķinātais PVN Ls 86,06;

71. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 28.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-86, summa bez PVN Ls

1805,63, aprēķinātais PVN Ls 397,24;

72. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 29.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-91, summa bez PVN Ls

1812,03, aprēķinātais PVN Ls 398,65;

73. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 30.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-90, summa bez PVN Ls

2864,80, aprēķinātais PVN Ls 630,26;

74. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 30.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-92, summa bez PVN Ls

759,12, aprēķinātais PVN Ls 167,01;

75. par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums F/, darījuma datums 2011.gada 24.maijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.24/01, summa bez PVN Ls

18606,85, aprēķinātais PVN Ls 4093,50;

76. par elektrisko krāšņu piegādi SIA /Nosaukums C/, darījuma datums 2011.gada 16.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-0083, summa bez

PVN Ls 3100, aprēķinātais PVN Ls 682;

77. par darbagalda piegādi SIA /Nosaukums C/, darījuma datums 2011.gada 16.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-060, summa bez PVN Ls

6089, aprēķinātais PVN Ls 1339,58.

Tādējādi /pers. A/, būdama SIA /Nosaukums B/ faktiskā /amats/, organizējot uzņēmuma saimniecisko darbību un esot atbildīga par nodokļu

nomaksu uzņēmumā, savlaicīgi neveica aprēķinātā PVN Ls 35037,17 (49853,40 euro) nomaksu par laika periodā no 2011.gada 30.maija līdz

2011.gada 30.jūnijam veiktajiem darījumiem ar SIA /Nosaukums D/, SIA /Nosaukums C/, SIA /Nosaukums E/ un SIA /Nosaukums F/. Turpinot

nemaksāt aprēķināto PVN pēc nomaksas termiņa 2011.gada 20.jūlija, /pers. A/ apzināti izvairījās no PVN nomaksas, tā rezultātā nodarīja valstij

zaudējumus Ls 35037,17 (49853,40 euro), t.i., lielā apmērā.

Ventspils tiesa atzinusi, ka ar šādām darbībām apsūdzētā /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

[3] Par pirmās instances tiesas spriedumu Ventspils prokuratūras prokurors N.Pinkovskis iesniedza apelācijas protestu, lūdzot atcelt Ventspils

tiesas 2017.gada 2.novembra spriedumu daļā par /pers. A/ noteikto sodu un šajā daļā taisīt jaunu nolēmumu, sodot apsūdzēto ar brīvības atņemšanu uz

vienu gadu, konfiscējot mantu, atņemot tiesības uz visu veidu uzņēmējdarbību uz diviem gadiem.

Apelācijas protestā norādīts, ka, lemjot par apsūdzētajai piemērojamā soda izpildes nosacījumiem, t.i., piemērojot Krimināllikuma 55.panta

nosacījumus, tiesa nav pilnīgi, vispusīgi, objektīvi izvērtējusi un ņēmusi vērā apsūdzētajai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu,

viņas personību un citus apstākļus, kas tiesai dotu pārliecību, ka apsūdzētā turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.

[3.1] Prokurors atsaucas uz Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesas palātas 2008.gada 1.jūlija kopsapulces lēmumā

norādīto, ka nebūtu piemērojama nosacīta notiesāšana tikai tāpēc, ka vainīgais iepriekš nav bijis sodīts vai sodāmība dzēsta, un ka viņš nožēlo izdarīto.

Atsaucoties uz Krimināllikuma 5.pantā noteikto, ka nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bija spēkā tā izdarīšanas laikā,

prokurors norāda, ka tiesa kļūdaini atzinusi, ka apsūdzētā izdarījusi smagu noziegumu, kā arī nepareizi formulējusi noteikto papildsodu - tiesību

ierobežošanu, konkrēti, tiesību atņemšanu uz visu veidu komercdarbību. Ievērojot laiku, kad /pers. A/ inkriminētais noziedzīgais nodarījums izdarīts,

atbilstoši tobrīd spēkā esošajai Krimināllikuma 7.panta redakcijai Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētais nodarījums bija klasificējams kā

mazāk smags noziegums, par kura izdarīšanu viens no papildsoda veidiem bija likumā noteikts - tiesību atņemšana nevis uz komercdarbību, bet uz

uzņēmējdarbību.

Prokurors norāda, ka no sprieduma izslēdzama norāde, ka izdarītais noziedzīgais nodarījums pieskaitāms smagiem noziegumiem. Neskatoties uz to,

ka apsūdzētā faktiski izdarījusi mazāk smagu noziegumu, spriedumā esošā argumentācija Krimināllikuma 55.panta piemērošanai ir balstīta uz tiesas

konstatēto atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu neesamību, kā arī faktu, ka līdz sprieduma pasludināšanai apsūdzētā nav izdarījusi jaunus

noziedzīgus nodarījumus, kas radījis tiesai pārliecību, ka apsūdzētā, brīvības atņemšanas sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.

Prokurors vērš uzmanību uz to, ka Krimināllikuma 46.panta trešā daļa noteic, ka atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi ņemami vērā, lemjot

par piespriežamā soda mēru, nevis soda veidu. Tas vien, ka apsūdzētā līdz sprieduma pasludināšanai nav izdarījusi jaunus noziedzīgus nodarījumus, nevar

būt par pamatu nosacītai notiesāšanai.

[3.2] Lai arī tiesa, lemjot par nosakāmo sodu, atsaukusies uz noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu un vainīgās personību, šī

atsaukšanās ir formāla un nevar nodrošināt soda mērķa sasniegšanu. Prokurora ieskatā tiesa nav piešķīrusi pietiekamu nozīmi ar noziedzīgu nodarījumu

apdraudēto interešu novērtējumam, līdz ar to arī noziedzīgā nodarījuma kaitīgumam, t.i., faktam, ka noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas rezultātā valstij

radīts mantisks kaitējums lielā apmērā, apsūdzētā savu vainu nav atzinusi, mantisks kaitējums nav atlīdzināts. Arī pastāvīgas dzīvesvietas un divu

apgādājamo esamība nav atturējusi apsūdzēto no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas.

Konstatēto apstākļu kopums nerada pārliecību, ka, sodu neizciešot, apsūdzētā turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, līdz ar to nosacītai

notiesāšanai nav tiesiska pamata.

Ievērojot visu norādīto, prokurors lūdzis atcelt Ventspils tiesas 2017.gada 2.novembra spriedumu daļā par apsūdzētajai noteikto sodu, šajā daļā

taisīt jaunu nolēmumu, sodot /pers. A/ ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu, konfiscējot mantu, atņemot tiesības uz visu veidu uzņēmējdarbību uz 2 gadiem.

[4] Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza apsūdzētā /pers. A/, kura lūdz atcelt spriedumu pilnībā. Apsūdzētā uzskata,

ka spriedums ir nepamatots, līdz ar to pārkāptas viņas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu.

Apsūdzētā nepiekrīt tiesas secinājumam, ka juridiski nozīmīgs apstāklis krimināllietā izvirzītās apsūdzības izvērtēšanai ir to personu loka noteikšana,

kuru darbības noveda pie nodokļu likumdošanas pārkāpšanas daļā par nodokļu nomaksu valsts budžetā un kuri ir par to atbildīgi.

Apsūdzētās ieskatā, tiesas pienākums ir noskaidrot šādus faktus, proti, kādi naudas līdzekļi, kad un kur pārskaitīti, kurš VID EDS iesniedzis

pārskatus par SIA “/Nosaukums B/”, kurš kontrolējis pārskatu iesniegšanu, kurš ir atbildīgs par SIA “/Nosaukums B/” saimniecisko darbību. Tādējādi

tiesa nepamatoti uzlikusi viņai atbildību par nodokļu nomaksu no SIA “/Nosaukums B/” puses. Tiesas spriedums nesatur atsauci uz judikatūru un

principu, kas paredz pušu sacīksti, kā arī notikušā subjektīvās puses detalizētu analīzi.

[4.1] Apsūdzētā uzskata, ka celtā apsūdzība nav balstīta uz pierādījumiem, jo nav objektīvi izvērtēti fakti. Atsaucoties uz apsūdzībā norādīto, /pers.

A/ uzskata, ka prokurora apgalvojumi ir pretrunā ar likumu, prokurora rīcībā bija gan liecinieku liecības, gan dokumenti, taču lieta tika nodota tiesai,

safabricējot to tā, ka tieši viņa ir atbildīgā persona par uzņēmuma darbu, bet /pers. B/ bijis tikai fiktīvs/amats/.

Prokurora rīcībā ir dokumenti, kas apstiprina, ka /pers. B/ ir uzņēmējs ar stāžu saimnieciskās darbības veikšanā, bijis vairāku uzņēmumu īpašnieks,

kurš nemaksāja nodokļus un bija parādā naudu citiem uzņēmumiem. Vienīgais uzņēmuma dibinātājs un direktors ar paraksta tiesībām SIA “/Nosaukums

B/” bija /pers. B/, kurš bija atbildīgs par uzņēmuma saimniecisko darbību un nodokļu nomaksu.

/pers. A/ norāda, ka viņa, tāpat kā citi SIA “/Nosaukums B/” darbinieki, bija pieņemta darbā kā veikala vadītāja, noslēdzot darba līgumu. SIA

“/Nosaukums B/” nekad nav bijis grāmatveža amats. Pārskatus viņa iesniegusi tikai par ikmēneša atskaitēm, pamatojoties uz dokumentiem, kurus iedevis

uzņēmuma vadītājs. Savukārt gada bilanci sagatavoja grāmatvedis, kurš ieradās uzņēmumā uz gada pārskata sagatavošanas brīdi. Tāpat atvaļinājuma

naudas un slimības naudas viņa nav aprēķinājusi, jo nav pratusi to darīt.

Apsūdzētā, atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumu “Par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 70.punktu, norāda, ka konkrētajā gadījumā

/pers. B/ bija atbildīgā persona ar paraksta tiesībām par grāmatvedības kārtošanu, par grāmatvedības kontroles sistēmas efektivitātes pārbaudi un

atskaišu iesniegšanu. /pers. B/ bija tiesības veikt grāmatvedības kārtošanas iekšējo auditu uzņēmumā, kas nekad nav darīts. /pers. B/ zināja par visām

iesniegtajām atskaitēm, parakstīja gada pārskatus un visus nepieciešamos uzņēmuma gada pārskatu pielikumus. Pārskati tika veidoti, pamatojoties uz

/pers. B/ sagatavotajiem dokumentiem, līdz ar to viņam nebija šaubu par pārskatu pareizību.

No Lursoft reģistra izraksta redzams, ka /pers. B/ no 2006.gada bija vienīgais /amats/ ar paraksta tiesībām vēl sešos uzņēmumos, turklāt šiem

uzņēmumiem bija nodokļu parādi un parādsaistības pret trešajām personām. /pers. B/ kā pieredzējušam uzņēmējam bija priekšstats par to, ka

nepieciešams apmaksāt nodokļus un parādsaistības, kā pārreģistrēt vai pārdot juridiskas personas kapitāldaļas, kā tiek veikta uzņēmuma saimnieciskā

darbība, līdz ar to viņa liecības par to, ka nav zinājis, kas notiek viņa uzņēmumā, ir meli un vēlēšanās izvairīties no atbildības.

[4.2] Tad, kad uzņēmumam bija nodokļu parādi, /pers. B/ kā SIA “/Nosaukums B/” atbildīgā persona, personīgi gāja uz /vieta/ nodokļu inspekciju

un rakstīja paskaidrojumus par nodokļu parādu nomaksas termiņiem. 2011.gadā /pers. B/ lūdzis /pers. A/ interneta portālā www.ss.lv ielikt sludinājumu

par SIA “/Nosaukums B/” pārdošanu, ko viņa arī izdarījusi.

2011.gadā /pers. B/ personīgi divas reizes gadā - 19.jūlijā un 13.decembrī Uzņēmumu reģistrā iesniedza dokumentus par SIA “/Nosaukums B/”

kapitāldaļu pārreģistrēšanu. Savukārt 2011.gada 1.maijā /pers. B/ ar /pers. C/ parakstīja SIA “/Nosaukums B/” kapitāldaļu pirkšanas - pārdošanas

līgumu un dokumentu nodošanas - pieņemšanas aktu. Minētos dokumentus /pers. B/ personīgi nodeva VID /amats//pers. D/.

/pers. B/ liecināja, ka dokumentus viņam atvedis /pers. C/, kurš personīgi tos parakstījis, t.i., dokumentu oriģinālus par SIA “/Nosaukums B/”

pārreģistrāciju gatavoja nevis /pers. B/, bet /pers. C/, savukārt uz 2011.gada 12.decembra dalībnieku reģistra ir redzami /pers. B/ un /pers. C/ paraksti.

Lietā ir /pers. B/ sniegtās liecības, kurās viņš liecināja, ka /pers. C/ personīgi atbraucis uz Ventspili un paņēmis no viņa uzņēmuma dokumentus,

/pers. B/ pārbaudījis /pers. C/ personību pēc transportlīdzekļa vadītāja tiesībām, turklāt /pers. B/ sīki aprakstījis /pers. C/ izskatu un to, ar kādu

automašīnu viņš atbrauca.

Rokraksta ekspertīzes atzinumā Nr./numurs/apstiprināts, ka 2011.gada 1.maijā kapitāldaļu pirkšanas - pārdošanas līgumā parakstu izpildījis pats

/pers. C/, savukārt /pers. C/ liecinājis, ka viņš nekad /vieta/ nav bijis un ka transportlīdzekļa vadītāja tiesības viņam nav bijušas, pase tikusi nozaudēta,

/pers. B/ nav redzējis un nekādus dokumentus no viņa nav ņēmis. Norādītajā laikā /pers. C/ lietojis alkoholu un kādu laiku strādājis /vieta/, kur kāda

sieviete vārdā /Vārds/, aptuveni 50 gadus veca, iedevusi viņam parakstīt kaut kādus papīrus, kurus viņš parakstījis. Apsūdzēto /pers. A/ /pers. C/

nepazīst. Tiesā /pers. C/ kā liecinieks sniedzis analogas liecības un piebildis, ka 2011.gada 12.decembrī viņu ar mikroautobusu veda kāds liela auguma

vīrietis vārdā “/Vārds/” pie notāres Valsts amatpersona parakstīt iesniegumu par to, ka viņš piekrīt būt par /amats/.

Izmeklēšanā nav noskaidrots, kā un kādā veidā uz dokumentiem uzradies /pers. B/ paraksts, ja viņš apgalvo, ka /pers. C/ personīgi atveda viņam

dokumentus un paņēma uzņēmuma dokumentus. 2011.gada 24.novembrī /pers. B/ nodokļu inspekcijā parakstījies, ka parādam piekrīt un apņemas to

atdot, tikko saņems apdrošināšanas atlīdzību Ls 50000 apmērā par veikalu.

Apsūdzētās ieskatā prokurors nav ņēmis vērā faktu, ka /pers. B/ sniedzis pretrunīgas un nepatiesas liecības.

[4.3] Konkrētajā gadījumā atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.panta pirmajai daļai nodokļu maksātājs ir SIA “/Nosaukums B/”, bet

atbildīgā persona par uzņēmuma darbu ir /pers. B/ kā vienīgais /amats/ ar paraksta tiesībām.

Uz SIA “/Nosaukums B/” kapitāldaļu pārreģistrācijas brīdi /pers. B/ zinājis par nodokļu parādiem, taču, neskatoties uz to, Uzņēmumu reģistrā

iesniedzis dokumentus par kapitāldaļu pārreģistrāciju uz /pers. C/ vārda. /pers. B/ kā /amats/ ar paraksta tiesībām bija iespējams iesniegt labojumus PVN

nodokļu pārskatā, taču to neizdarīja, kā arī /pers. B/ neiesniedza policijā iesniegumu par dokumentu viltošanu un nepamatotiem darījumiem vai par to, ka

/pers. A/ nodarījusi zaudējumus SIA “/Nosaukums B/” un valstij. Līdz ar to apsūdzētā secina, ka /pers. B/ zinājis, kas notiek uzņēmumā SIA

“/Nosaukums B/”, jo pats personīgi parakstījis dokumentus un iesniedzis tos Uzņēmumu reģistrā, un pats ar nenoskaidrotu personu palīdzību organizējis

dokumentu parakstīšanu no /pers. C/ puses.

Lietas materiālos ir pilnvaras kopija, kuru /pers. B/ izdevis uz /pers. E/ vārda, kuru /pers. E/ personīgi iesniedza uzņēmumā, kur nodeva metālu.

Visas pavadzīmes /pers. E/ noformēja un parakstīja personīgi, tādējādi /pers. B/, izsniedzot pilnvaru /pers. E/, nevarēja nezināt to, ka uzņēmumā notiek

saimnieciskā darbība.

Apsūdzētā norāda, ka viņa kā darbiniece iesniegusi pārskatus par tiem dokumentiem, kurus iedevis /pers. B/, viņa strādājusi veikalā par pārdevēju,

veikusi bankā maksājumus, kas bija saskaņoti un apstiprināti ar /pers. B/. Maksājumus skaidrā un bezskaidrā naudā veicis arī /pers. B/.

Uzņēmuma kontā ienākošā nauda Ls 20000 pēc /pers. B/ rīkojuma tika noņemta, lai nomaksātu parādus par precēm, darba algas, un atlikušo

naudas summu /pers. A/ atdeva /pers. B/, jo viņš noformējot uzņēmumu SIA “/Nosaukums B/” arī aizdeva naudu, lai apmaksātu preci.

Eksperta atzinumā konstatēts, ka parakstus uz dokumentiem Uzņēmumu reģistram /pers. C/ izpildījis personiski. /pers. C/ liecinājis, ka viņš nezin

ne /pers. B/, ne SIA “/Nosaukums B/”, taču, ņemot vērā, ka uz dokumentiem ir /pers. C/ un /pers. B/ paraksti, un /pers. B/ personīgi iesniedza

dokumentus Uzņēmumu reģistrā, apsūdzētā uzskata, ka vienīgi /pers. B/ varēja organizēt SIA “/Nosaukums B/” kapitāldaļu pirkšanas - pārdošanas

dokumentu noformēšanu, lai izvairītos no atbildības attiecībā uz nodokļu nomaksu valstij.

[4.4] Apsūdzētās ieskatā lietā ir svarīgas liecinieka /pers. G/ liecības, kurās viņš norādījis, ka /pers. E/ vērsies SIA “/Nosaukums D/” un piedāvājis

nopirkt metālu no SIA “/Nosaukums B/”. /pers. E/ bija klāt pie katras metāla kravu iekraušanas, kā arī noformēja pavadzīmes un parakstīja tās. Tieši

/pers. E/ uzrādīja SIA “/Nosaukums B/” vārdā izsniegtu pilnvaras oriģinālu par tiesībām pārstāvēt SIA “/Nosaukums B/”, kuru parakstījis /pers. B/,

tādējādi /pers. E/ nevarēja nesazināties ar /pers. B/ un nevarēja nezināt, kā un kas notiek, lai gan viņš tiesas sēdē liecināja, ka /pers. B/ nepazīst un nav

redzējis.

[4.5] SIA “/Nosaukums C/” darbinieks /pers. H/ liecinājis, ka pie SIA “/Nosaukums C/” vērsušies SIA “/Nosaukums B/” pārstāvji vārdā /Vārds/,

/Vārds/ un trešais vīrietis, kura vārdu viņš neatceras. /Vārds/ braucis ar melnu /TL marka/, šie darbinieki piedāvājuši nopirkt no SIA “/Nosaukums B/”

metālu. Pavadzīmes parakstījis SIA “/Nosaukums B/” pārstāvis.

[4.6] Liecinieks /pers. I/ liecinājis, ka SIA “/Nosaukums B/” pārstāvis bija vīrietis vārdā/Vārds/.

[4.7] Lietā atrodas VID /amats/ /pers. F/ sastādīts nodokļu aprēķins (pārskats) Nr./numurs/, kurā norādīts, ka saskaņā ar nodokļu aprēķiniem un

SIA “/Nosaukums B/” iesniegtajām deklarācijām, pamatojoties uz likuma “Par grāmatvedību”, pavadzīmes nav izmantojamas par attaisnojuma

dokumentiem, jo satur nepatiesu informāciju. /pers. F/ pārskatā norādīts, ka saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 2.panta otro daļu un 7.pantu,

“Pievienotās vērtības nodokļa” likuma 1.panta 1. un 2.punktu, 2.panta otro daļu, 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 5.1 daļu un likuma “Par

grāmatvedību” 2. un 7.pantu, laika periodā no 2011.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 30.jūnijam nodokļu aprēķinā nevar atzīt par notikušiem SIA

“/Nosaukums B/” darījumus ar uzņēmumiem SIA “/Nosaukums C/”, SIA “/Nosaukums D/”, SIA “/Nosaukums E/”, SIA “/Nosaukums F/” un tādejādi

nodokļu aprēķins nav iespējams.

[4.8] Tāpat lietā atrodas apsūdzētās iesnieguma kopija, kas nosūtīta nodokļu inspekcijai ar lūgumu izslēgt viņas e-pastu no EDS sistēmas, kas ir uz

SIA “/Nosaukums B/” vārda, jo uz e-pastu pastāvīgi pienāca vēstules no nodokļu inspekcijas. Apsūdzētā pārstāja iesniegt pārskatus, jo neviens par to

viņai naudu nemaksāja un uz telefona zvaniem neviens neatbildēja. /pers. B/ teicis, ka uzņēmumu pārdevis.

Lietā atrodas PVN deklarācijas pārskati ar /pers. B/ kā /amats/un /amats/ parakstiem, jo SIA “/Nosaukums B/” nebija citas personas, kas

saskaņotu šos pārskatus un tos parakstītu.

[4.9] Ievērojot visu norādīto, apsūdzētā lūdz atzīt, ka viņa nav atbildīga par SIA “/Nosaukums B/” darbību, jo nav amatpersona ar paraksta

tiesībām, viņa nekontrolēja SIA “/Nosaukums B/” darbu, un lūdz atcelt Ventspils tiesas 2017.gada 2.novembra spriedumu.

[5] Iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā, ar Kurzemes apgabaltiesas 2018.gada 12.aprīļa lēmumu Ventspils tiesas 2017.gada 2.novembra

spriedums atstāts negrozīts.

Par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu kasācijas sūdzību iesniedza apsūdzētā /pers. A/.

Ar Augstākās tiesas Senāta 2018.gada 30.novembra lēmumu Kurzemes apgabaltiesas 2018.gada 12.aprīļa lēmums atcelts pilnībā un lieta nosūtīta

jaunai iztiesāšanai apgabaltiesā.

[5.1] Iztiesājot krimināllietu atkārtoti apelācijas kārtībā, ar Kurzemes apgabaltiesas 2019.gada 21.jūnija spriedumu atcelts Ventspils tiesas

2017.gada 2.novembra spriedums daļā par /pers. A/ noteikto sodu un daļā par nekustamā īpašuma - dzīvokļa, kas atrodas /adrese B/, realizēšanu

kaitējuma kompensācijas segšanai.

Ar Kurzemes apgabaltiesas spriedumu apsūdzētā sodīta pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas, piemērojot Krimināllikuma 49.1 panta pirmās

daļas 1.punktu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz 2 gadiem.

Vienlaikus ar spriedumu atcelts arests nekustamajam īpašumam - dzīvoklim /adrese B/ (kadastra Nr./kadastra numurs/).

Pārējā daļā Ventspils tiesas 2017.gada 2.novembra spriedums atstāts negrozīts.

Par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu kasācijas sūdzību iesniedza apsūdzētā /pers. A/.

[5.2] Ar Augstākās tiesas Senāta 2020.gada 30.aprīļa lēmumu Kurzemes apgabaltiesas 2019.gada 21.jūnija spriedums atcelts pilnībā un lieta

nodota jaunai iztiesāšanai apgabaltiesā.

No Augstākās tiesas lēmuma izriet, ka apelācijas instances tiesa lietai pievienojusi VID 2013.gada 19.jūlija un 2014.gada 14.maija lēmumus.

Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka apsūdzībā norādītie darījumi notikuši un /pers. A/ kā SIA “/Nosaukums B/” faktiskajai /amats/ bija pienākums

samaksāt valstij aprēķināto PVN, taču VID 2013.gada 19.jūlija lēmumā konstatēts, ka noformētie darījumi starp SIA “/Nosaukums D/” un SIA

“/Nosaukums B/” nav notikuši, ko apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi.

Turklāt noziedzīgā nodarījuma aprakstā norādīti pretrunīgi apstākļi, proti, ka /pers. A/ organizēja un īstenoja darījumus no 2011.gada 30.maija līdz

2011.gada 30.jūnijam, savukārt noziedzīgā nodarījuma datums ar SIA /Nosaukums F/ norādīts 2011.gada 24.maijs, taču apelācijas instances tiesa

minēto pārkāpumu nav konstatējusi.

Iztiesājot krimināllietu trešo reizi apelācijas kārtībā, apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētā /pers. A/ un viņas aizstāvis E.Štāls apelācijas sūdzību

uzturēja uz tajā norādītajiem pamatiem, lūdza atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un taisīt jaunu, apsūdzēto attaisnojošu spriedumu.

[6] Apelācijas instances tiesas sēdē Zemgales apgabaltiesā apsūdzētā /pers. A/ piedalījās attālināti, izmantojot “MS Team” platformu, piekrītot

šādai iespējai piedalīties tiesas sēdē. Apsūdzētā /pers. A/ apelācijas instances tiesas sēdē atteicās sniegt liecības, norādot, ka paliek pie savām liecībām,

kuras sniegusi šajā lietā iepriekš, grozītajā apsūdzībā savu vainu neatzina.

Vienlaikus apsūdzētā norādīja, ka viņai nav saprotams, kāpēc VID, secinot, ka darījumi nav notikuši, tomēr prasa samaksāt PVN, tāpat nav

saprotams, kāpēc VID nenorādīja, ka vajag labot PVN deklarāciju. Vērsa uzmanību, ka tiesvedība šajā lietā ilgst 9 gadus. Arests viņas nekustamajiem

īpašumiem tika uzlikts tos nenovērtējot, tāpēc nav pamatots. Nenoliedza, ka laikā, kad dzīvojusi kopā ar /pers. B/, viņa iesniedza deklarācijas VID EDS.

Norādīja, ka /pers. B/ bija rakstījis dokumentu par to, ka piekrīt nodokļu parādam Ls 38000, kuru samaksās tad, kad būs nauda. Vērsa uzmanību uz

liecinieka /pers. C/ liecībām par dokumentu noformēšanu, to, ka viņam nav autovadītāja tiesību, kā arī vērsa uzmanību uz lietā esošo rokraksta

ekspertīzes atzinumu.

Norādīja, ka pašlaik dzīvo /vieta/, viņas māte un bērni dzīvo /vieta/ dzīvoklī.

[6.1] Apsūdzētās aizstāvis E.Štāls apelācijas instances tiesas sēdē norādīja, ka apsūdzētā konkrētajā lietā nav uzskatāma par Krimināllikuma

218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektu, jo viņa nav persona, kuras pienākums ir maksāt valsts noteiktos nodokļus un tiem

pielīdzinātos maksājumus. Lietā nav pierādījumu tam, ka apsūdzētā būtu organizējusi attiecīgu dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu.

Norādīja, ka liecinieks /pers. B/ zināja par nodokļa parāda esamību, pēc 2011.gada 1.maija veica darījumus SIA “/Nosaukums B/” vārdā, tajā

skaitā parakstīja līgumu un pavadzīmi, kontaktējās ar VID un nenoliedza VID, ka ir uzņēmuma /amats/. Pēc 2011.gada 24.novembra /pers. B/

paskaidrojuma saņemšanas VID tika veikta SIA “/Nosaukums B/” valdes un dalībnieku maiņa, kas norāda, ka /pers. B/ tieši vai pastarpināti bija

iespējams sazināties ar /pers. C/ un organizēt dokumentu parakstīšanu. Liecinieks /pers. B/ iztiesāšanas gaitā savas liecības mainījis, tajā skaitā vērā

ņemama /pers. B/ sniegtā informācija VID, jo atbilstoši lietā esošajam VID lēmumam Nr./numurs/(par SIA “/Nosaukums D/”) /pers. B/ norādījis, ka SIA

“/Nosaukums B/” viņš pārdevis /pers. C/ 2011.gada 1.maijā, tajā skaitā nodevis grāmatvedības dokumentus, kas ir pretrunā ar lietā esošajiem rakstveida

pierādījumiem.

Lietā esošie pierādījumi neapstiprina, ka apsūdzētā /pers. A/ bija SIA “/Nosaukums B/” faktiskā /amats/, ka viņa būtu zinājusi vai viņai bija jāzina,

ka SIA /Nosaukums B/ noslēgtie darījumi, iespējams, ir fiktīvi un ka, iespējams, SIA /Nosaukums B/ nav bijusi faktiskā metāllūžņu piegādātāja, ka,

iespējams, šo darījumu faktiski veica citas fiziskas vai juridiskas personas, noformējot darījumus caur SIA /Nosaukums B/, lai izvairītos no nodokļu

nomaksas vai iegūtu kādas citas priekšrocības.

Lietā nepareizi noteikta Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvā puse, jo valstij nav radīti

zaudējumi lielā apmērā. Lietā atrodas nodokļu pārskats, kurā norādīts, ka prece uzņēmumam nav pārdota un preču pavadzīmes rēķini nav izmantojami

kā attaisnojuma dokumenti. Nodokļu pārskata secinājumu daļā norādīts, ka laika periodā no 2011.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 30.jūnijam nodokļu

aprēķinā netiek atzīti SIA “/Nosaukums B/” darījumi ar lietā noskaidrotajiem darījumu partneriem un aprēķinātais PVN Ls 35037,17 apmērā. Lietā ir šo

nodokļu aprēķinu sastādījušās personas -/pers. F/ nopratināšanas protokols, kurš liecinājis, ka SIA “/Nosaukums B/” nebija iegādājies preces, kuras

vēlāk pārdevis darījumu partneriem, līdz ar to darījumi uzskatāmi par nenotikušiem un PVN SIA “/Nosaukums B/” nav jāmaksā, jeb tas ir 0, attiecīgi šo

nodokli nevar aprēķināt par neesošiem darījumiem. Šādu viedokli apstiprina arī spriedums lietā Nr./numurs/.

[6.2] Aizstāvja ieskatā, 2021.gada 30.aprīļa VID atkārtoti sastādītais nodokļu aprēķins uzskatāms par nepieļaujamu pierādījumu lietā un nav

izmantojams pierādīšanā, jo šāds aprēķins bija jāsastāda pirmstiesas izmeklēšanas laikā, nevis iztiesājot lietu, turklāt nodokļu aprēķins nesatur ziņas par

valsts budžetam nodarīto kaitējumu.

Vērtējot nodokļu aprēķinos norādīto un ievērojot Kriminālprocesa likuma 128.pantā noteikto, aizstāvis uzskata, ka SIA “/Nosaukums B/” darījumi

ar SIA “/Nosaukums C/” un SIA “/Nosaukums D/” nav nenotikuši un PVN SIA “/Nosaukums B/” nav jāmaksā, jeb tas ir 0, un šo nodokli nevar

aprēķināt par neesošiem darījumiem.

VID nav atzinis darījumu esamību starp SIA “/Nosaukums D/ un SIA “/Nosaukums A/” (75 pavadzīmes), tā rezultātā VID samazinājis SIA

“/Nosaukums D/” priekšnodokli par Ls 24647,64 (35070,43 euro), neatmaksājot šo summu SIA “/Nosaukums D/” no valsts budžeta un minētā PVN

summa par šiem darījumiem (75 pavadzīmes starp SIA “/Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums D/”) ir jau samaksāta valsts budžetā no SIA

“/Nosaukums D/” puses, ievērojot Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturtās daļas 1.punktu.

VID nav atzinis darījumu esamību starp SIA “/Nosaukums C/” un SIA “/Nosaukums B/”, kā tas norādīts VID lēmumā Nr./numurs/, bet VID

nebija pietiekamu pierādījumu tam, ka SIA “/Nosaukums C/” bija zināms vai arī tai bija jāzina, ka tā, saņemot un iegrāmatojot preces, tiek iesaistīta

nodokļa samazināšanas plāna ietvaros, līdz ar to SIA “/Nosaukums C/” tika atzītas tiesības atskaitīt priekšnodokli, tāpēc aizstāvis uzskata, ka valsts

budžetam nav radīti zaudējumi saistībā ar SIA “/Nosaukums B/” darījumiem ar SIA “/Nosaukums D/” un SIA “/Nosaukums C/”.

[6.3] Aizstāvis arī norādīja, ka tiesas sēdē uzturētā apsūdzība ir nekonkrēta attiecībā uz noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi, kas liedz pilnvērtīgi

veikt aizstāvību pret apsūdzībā norādīto nodarījumu. No apsūdzības grozījumiem nav skaidrs, kādi faktiskie apstākļi ir mainījušies, pie kādiem apstākļiem

šo faktisko apstākļu maiņa ir konstatēta, jo apsūdzības grozījumos ir tikai norāde, ka izvērtēti krimināllietas Nr.15830009812 materiāli un iztiesāšanas

gaitā pārbaudītie pierādījumi, bet nav norādīts, kā šo faktisko apstākļu maiņa ietekmē noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju.

Saistībā ar apsūdzības grozīšanu apelācijas instances tiesas sēdē aizstāvis norādīja, ka prokurora rīcība, grozot apsūdzību šajā stadijā un šādā

kārtībā, neatbilst Kriminālprocesa likuma 462.panta otrajā daļā noteiktajam, jo prokurors nevis reaģējis uz iztiesāšanas laikā jaunatklātiem apstākļiem,

bet veicis šajā lietā pieņemtā Augstākās tiesas Senāta lēmumā norādīto kļūdu labošanu, turklāt pasliktinot apsūdzētās stāvokli un tiesības uz aizstāvību, jo

apsūdzības grozījumos paplašinājis laika periodu attiecībā uz apsūdzībā norādītajiem darījumiem, kas apelācijas instancē nav pieļaujams.

VID kaitējuma kompensācijas pieteikums, t.i., precizētais pieteikums balstīts tikai uz aprēķinu un nav balstīts uz pierādījumiem, kas ļautu izdarīt

secinājumu par zaudējuma apmēru un novērstu jebkādas šaubas par nodokļa apmēra esamību.

[6.4] Aizstāvis norādīja, ka lietā pārkāptas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu sapratīgā termiņā, kas ir pamatu lemt par iespējami

labvēlīgāku seku piemērošanai apsūdzētajai.

Ievērojot lietā iesniegtos nekustamo īpašumu novērtējumus, proti, zemes gabalam /adrese A/- 4800 euro, 1/35 domājamai daļai no neapdzīvotas

telpas /adrese C/ - 4800 euro, dzīvoklim /adrese D/ - 43300 euro, kas kopā sastāda 52900 euro, nav nepieciešams saglabāt arestu apsūdzētajai

piederošajam dzīvoklim /adrese B/.

Tāpat aizstāvis vērsa uzmanību uz to, ka apsūdzētajai inkriminētais nodarījums klasificējams kā mazāk smags noziegums un pirmās instances tiesa

nepamatoti noteikusi apsūdzētajai papildsodus.

[7] Apelācijas instances tiesas sēdē prokurors N.Pinkovskis apsūdzētās apelācijas sūdzību atzina par nepamatotu un noraidāmu. Vienlaikus

prokurors Zemgales apgabaltiesā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 462.panta otro daļu, grozīja apsūdzētajai celto apsūdzību sakarā ar

noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu maiņu. Atbilstoši tiesā grozītajai apsūdzībai apsūdzētā /pers. A/ izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot

zaudējumus valstij lielā apmērā, un konkrēti:

Pirmstiesas izmeklēšanā konkrēti nenoskaidrotā laikā līdz 2011.gada 1.maijam /pers. A/ organizēja Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā

/datums/ar vienoto reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ reģistrētā SIA /Nosaukums B/, juridiskā adrese /adrese E/, kurā /amats/ amatu no

2008.gada 19.decembra ieņēma /pers. B/, kapitāldaļu pārdošanu /pers. C/, nolūkā panākt, lai minētā persona formāli kļūst par uzņēmumā atbildīgo

amatpersonu, kā rezultātā pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, iespējams, 2011.gada 1.maijā starp /pers. B/ un /pers. C/ tika parakstīts

uzņēmuma kapitāla daļu pirkuma līgums.

Izmantojot iepriekšminēto faktu, paraksta tiesības rīkoties ar SIA /Nosaukums B/ kontu Nr./konta numurs/ A/S „DNB bankā”, kā arī pieeju VID

EDS, laika periodā no 2011.gada 24.maija līdz 2011.gada 30.jūnijam, /pers. B/ nezinot, /pers. A/, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas kā uzņēmuma

faktiskā /amats/, kura saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta pirmās daļas 4.punktu, 15.panta pirmās daļas 2.punktu, likuma „Par

pievienotās vērtības nodokli” 5.panta pirmo daļu, 12.panta pirmo daļu (likuma redakcijā līdz 2012.gada 31.decembrim) bija atbildīga par nodokļu

nomaksu uzņēmumā, faktiski SIA /Nosaukums B/ vārdā īstenoja darījumus ar četriem uzņēmumiem, proti, ar SIA “/Nosaukums C/” (NMR kods

/reģistrācijas numurs/), par kopējo summu Ls 32998,00 PVN Ls 7259,56, ar SIA “/Nosaukums D/” (NMR kods /reģistrācijas numurs/) par kopējo

summu Ls 105609,37, PVN Ls 23313,30, ar SIA “/Nosaukums E/” (NMR kods /reģistrācijas numurs/) par kopējo summu Ls 1685,50, PVN Ls

370,81 un ar SIA “/Nosaukums F/” (NMR kods /reģistrācijas numurs/) par kopējo summu Ls 18606,85, PVN Ls 4093,50, iekļaujot tos SIA

/Nosaukums B/ PVN deklarācijā par 2011.gada otro ceturksni - PVN deklarācijas pielikumā “Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas

iekļautas PVN deklarācijā III “Nodoklis par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem”, un iesniedzot to VID EDS, deklarēja šos darījumus,

pēc kā savlaicīgi, noteiktajā termiņā - divdesmit dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām, t.i., 2011.gada 20.jūlijam saskaņā ar likuma „Par

pievienotās vērtības nodokli” 11.panta pirmo daļu un 12.panta pirmo daļu (likuma redakcijā līdz 2012.gada 31.decembrim), un „Pievienotās vērtības

nodokļa likuma” 119.panta pirmo daļu (likuma redakcijā no 2013.gada 1.janvāra), kas nosaka pienākumu noteiktā termiņā nomaksāt pievienotās

vērtības nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu, pretēji noteiktajam, minētajā termiņā valsts budžetā nenomaksāja pievienotās vērtības nodokli

par konkrētiem, SIA “/Nosaukums B/” PVN deklarācijā par 2011.gada otro ceturksni deklarētajiem darījumiem:

1.par instrumentu piegādi SIA “/Nosaukums C/”, darījuma datums 2011.gada 30.maijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-0011, summa bez PVN Ls

12790,00, aprēķinātais PVN Ls 2813,80;

2.par preču piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 31.maijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-0013, summa bez PVN Ls

1831,10, aprēķinātais PVN Ls 402,84;

3.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 1.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-0015, summa bez PVN Ls

541,27, aprēķinātais PVN Ls 119,08;

4.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 1.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-0014, summa bez PVN Ls

2135,60, aprēķinātais PVN Ls 469,83;

5.par instrumentu piegādi SIA /Nosaukums C/, darījuma datums 2011.gada 1.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-005, summa bez PVN Ls

11019,00, aprēķinātais PVN Ls 2424,18;

6.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 2.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-18, summa bez PVN Ls

719,56, aprēķinātais PVN Ls 158,30;

7.par elektromotoru un alumīnija lūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 2.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-16,

summa bez PVN Ls 583,30, aprēķinātais PVN Ls 128,33;

8.par elektrodzinēju piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 2.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-17, summa bez PVN Ls

655,00, aprēķinātais PVN Ls 144,10;

9.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 3.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-22, summa bez PVN Ls

1282,50, aprēķinātais PVN Ls 282,15;

10.par melnā metāla piegādi SIA /Nosaukums E/, darījuma datums 2011.gada 3.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-21, summa bez PVN Ls

1686,50, aprēķinātais PVN Ls 370,81;

11.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 3.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-20, summa bez PVN Ls

1719,50, aprēķinātais PVN Ls 378,29;

12.par elektromotoru piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 3.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-19, summa bez PVN Ls

820,00, aprēķinātais PVN Ls 180,40;

13.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 6.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-24, summa bez PVN Ls

2156,40, aprēķinātais PVN Ls 553,61;

14.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 6.jūnijs,saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-26, summa bez PVN Ls

3017,20, aprēķinātais PVN Ls 663,78;

15.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 6.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-27, summa bez PVN Ls

1860,10, aprēķinātais PVN Ls 409,22;

16.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 6.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-28, summa bez PVN Ls

2379,60, aprēķinātais PVN Ls 523,51;

17.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 6.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-23, summa bez PVN Ls

2072,90, aprēķinātais PVN Ls 456,04;

18.par metāllūžņu, elektromotoru piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 7.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-30, summa

bez PVN Ls 1123,61, aprēķinātais PVN Ls 247,19;

19.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 7.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-31, summa bez PVN Ls

1139,88, aprēķinātais PVN Ls 250,77;

20.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 7.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-32, summa bez PVN Ls

894,31, aprēķinātais PVN Ls 196,75;

21.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 7.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-29, summa bez PVN Ls

1058,10, aprēķinātais PVN Ls 232,78;

22.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 8.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-33, summa bez PVN Ls

1362,04, aprēķinātais PVN Ls 299,65;

23.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 8.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-34, summa bez PVN Ls

1454,31, aprēķinātais PVN Ls 319,95;

24.par elektromotoru, alumīnija profilu, lokšņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 8.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-

35, summa bez PVN Ls 636,10, aprēķinātais PVN Ls 139,94;

25.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 9.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-39, summa bez PVN Ls

827,46, aprēķinātais PVN Ls 182,04;

26.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 9.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-38, summa bez PVN Ls

1520,31, aprēķinātais PVN Ls 334,47;

27.par metāllūžņu, elektromotoru piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 9.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-37, summa

bez PVN Ls 1187,87, aprēķinātais PVN Ls 261,33;

28.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 9.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-36, summa bez PVN Ls

1808,91, aprēķinātais PVN Ls 397,96;

29.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 10.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-42, summa bez PVN Ls

1225,96, aprēķinātais PVN Ls 269,71;

30.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 10.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-41, summa bez PVN Ls

1883,30, aprēķinātais PVN Ls 414,33;

31.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 10.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-40, summa bez PVN Ls

2347,55, aprēķinātais PVN Ls 516,46;

32.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 13.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-43, summa bez PVN Ls

1690,04, aprēķinātais PVN Ls 371,81;

33.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 13.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-46, summa bez PVN Ls

426,40, aprēķinātais PVN Ls 93,81;

34.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 13.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-45, summa bez PVN Ls

2355,28, aprēķinātais PVN Ls 518,16;

35.par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/ darījuma datums 2011.gada 13.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-44, summa bez PVN Ls

2901,30, aprēķinātais PVN Ls 638,29;

36.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 14.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-55, summa bez PVN Ls

967,80, aprēķinātais PVN Ls 212,92;

37.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 14.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-49 summa bez PVN Ls

532,71, aprēķinātais PVN Ls 117,20;

38.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 14.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-48, summa bez PVN Ls

1692,42, aprēķinātais PVN Ls 372,33;

39.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 14.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-47, summa bez PVN Ls

1845,00, aprēķinātais PVN Ls 405,90;

40.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 15.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-57, summa bez PVN Ls

1207,14, aprēķinātais PVN Ls 265,57;

41.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 15.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-59, summa bez PVN Ls

525,69, aprēķinātais PVN Ls 115,65;

42.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 15.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-58, summa bez PVN Ls

953,67, aprēķinātais PVN Ls 209,81;

43.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 15.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-56, summa bez PVN Ls

1606,87, aprēķinātais PVN Ls 353,51;

44.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 16.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-61, summa bez PVN Ls

1360,17, aprēķinātais PVN Ls 299,24;

45.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 16.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-64, summa bez PVN Ls

1853,14, aprēķinātais PVN Ls 407,69;

46.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 16.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-63, summa bez PVN Ls

2051,94, aprēķinātais PVN Ls 451,43;

47.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 16.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-62, summa bez PVN Ls

1596,98, aprēķinātais PVN Ls 351,34;

48.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 17.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-66, summa bez PVN Ls

1476,18, aprēķinātais PVN Ls 324,76;

49.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 17.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-65, summa bez PVN Ls

2184,90, aprēķinātais PVN Ls 480,68;

50.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 20.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-67, summa bez PVN Ls

989,31, aprēķinātais PVN Ls 217,65;

51.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 20.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-68, summa bez PVN Ls

1015,98, aprēķinātais PVN Ls 223,52;

52.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 20.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-69, summa bez PVN Ls

2231,65, aprēķinātais PVN Ls 490,96;

53.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 20.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-72, summa bez PVN Ls

2463,45, aprēķinātais PVN Ls 541,96;

54.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 20.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-71, summa bez PVN Ls

1800,09, aprēķinātais PVN Ls 396,02;

55.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 20.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-70, summa bez PVN Ls

2655,45, aprēķinātais PVN Ls 584,20;

56.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 21.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-74, summa bez PVN Ls

1258,51, aprēķinātais PVN Ls 276,87;

57.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 21.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-77, summa bez PVN Ls

1951,50, aprēķinātais PVN Ls 429,33;

58.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 21.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-75, summa bez PVN Ls

1964,71, aprēķinātais PVN Ls 432,24;

59.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 21.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-76, summa bez PVN Ls

1447,38, aprēķinātais PVN Ls 318,42;

60.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 21.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-73, summa bez PVN Ls

2642,31, aprēķinātais PVN Ls 581,31;

61.par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 22.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-79, summa bez PVN Ls

794,75, aprēķinātais PVN Ls 174,85;

62.par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 22.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-78, summa bez PVN Ls

1469,82, aprēķinātais PVN Ls 323,36;

63.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 22.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-80, summa bez PVN Ls

657,09, aprēķinātais PVN Ls 144,56;

64.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 27.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-85, summa bez PVN Ls

1040,76, aprēķinātais PVN Ls 228,97;

65.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 27.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-82, summa bez PVN Ls

908,01, aprēķinātais PVN Ls 199,76;

66.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 27.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-81, summa bez PVN Ls

1487,76, aprēķinātais PVN Ls 327,31;

67.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 27.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-84, summa bez PVN Ls

1594,77, aprēķinātais PVN Ls 350,85;

68.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 28.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-89, summa bez PVN Ls

1357,62, aprēķinātais PVN Ls 298,68;

69.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 28.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-88, summa bez PVN Ls

774,33, aprēķinātais PVN Ls 170,35;

70.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 28.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-87, summa bez PVN Ls

391,17, aprēķinātais PVN Ls 86,06;

71.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 28.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-86, summa bez PVN Ls

1805,63, aprēķinātais PVN Ls 397,24;

72.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 29.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-91, summa bez PVN Ls

1812,03, aprēķinātais PVN Ls 398,65;

73.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 30.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-90, summa bez PVN Ls

2864,80, aprēķinātais PVN Ls 630,26;

74.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 30.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-92, summa bez PVN Ls

759,12, aprēķinātais PVN Ls 167,01;

75.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums F/”, darījuma datums 2011.gada 24.maijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.24/01, summa bez PVN Ls

18606,85, aprēķinātais PVN Ls 4093,50;

76.par elektrisko krāšņu piegādi SIA “/Nosaukums C/”, darījuma datums 2011.gada 16.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-0083, summa bez

PVN Ls 3100,00, aprēķinātais PVN Ls 682,00;

77.par darbagalda piegādi SIA “/Nosaukums C/”, darījuma datums 2011.gada 16.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-060, summa bez PVN Ls

6089,00, aprēķinātais PVN Ls 1339,58.

Tādā veidā /pers. A/ kā SIA /Nosaukums B/ faktiskā /amats/, būdama atbildīga par nodokļu nomaksu uzņēmumā, ņemot vērā kopējo darījumu

vērtību 158 899,72 Ls un PVN no darījumu vērtības - 35037,17 Ls (49853,40 euro), kā arī SIA “/Nosaukums B/” PVN deklarācijā par 2011.gada

otro ceturksni deklarēto priekšnodokli Ls 20,28 (28,86 euro) apmērā, kā rezultātā atskaitāmā priekšnodokļa apmērā tiek segts SIA “/Nosaukums B/”

PVN deklarācijā par 2011.gada 2.ceturksni deklarētais budžetā maksājamais PVN, savlaicīgi neveica aprēķinātā un valsts budžetā maksājamā

pievienotās vērtības nodokļa Ls 35016,89 (49824,55 euro) samaksu par laika periodā no 2011.gada 24.maija līdz 2011.gada 30.jūnijam faktiski SIA

“/Nosaukums B/” vārdā īstenotajiem un deklarētajiem darījumiem ar SIA “/Nosaukums D/”, SIA /Nosaukums C/, SIA “/Nosaukums E/”, kā arī ar SIA

“/Nosaukums F/” un, turpinot nemaksāt aprēķināto pievienotās vērtības nodokli pēc nomaksas termiņa 2011.gada 20.jūlija, apzināti izvairījās no

pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, tā rezultātā nodarīja valstij zaudējumus Ls 35016,89 (49824,55 euro), t.i., lielā apmērā.

Atbilstoši grozītajā apsūdzībā norādītajam ar savu rīcību /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta

otrajā daļā.

[7.1] Prokurors apelācijas instances tiesas sēdē uzturēja grozīto apsūdzību un norādīja, ka apsūdzētā nav liecinājusi iepriekš, ka viņai apsūdzība

nebūtu saprotama arī daļā par apsūdzībā norādīto darījumu Nr.75 ar SIA “/Nosaukums F/”. Uzskata, ka apsūdzības grozīšana daļā par datumu,

precizējot to, nepasliktina apsūdzētās stāvokli un nepārkāpj apsūdzētās tiesības uz aizstāvību. Vērsa uzmanību, ka VID nav apšaubījis, ka apsūdzībā

norādītie darījumi ir notikuši, taču tos veica cita persona, t.i., apsūdzētā /pers. A/. Prokurors norādīja, ka apsūdzētā iesniedza PVN deklarācijas VID

EDS sistēmā, viņai bija arī paraksta tiesības bankā.

Prokurors uzturēja savu šajā lietā jau iepriekš pausto viedokli par to, ka apsūdzētā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas pareizi kvalificēts pēc

Krimināllikuma 218.panta otrās daļas. Daļā par sapratīgā termiņa ievērošanu prokurors norādīja, ka tiesvedība lietā ilgst jau deviņus gadus un to var ņemt

vērā pie soda noteikšanas.

Prokurors lūdza sodīt apsūdzēto pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu, atņemot tiesības uz visu veidu

komercdarbību uz 2 gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu lūdza šo sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu.

Papildsodu - mantas konfiskāciju prokurors lūdza nenoteikt, vienlaikus lūdza saglabāt mantas arestus, kas uzlikti apsūdzētās nekustamajiem

īpašumiem, lai varētu vērst uz tiem piedziņu kaitējuma kompensācijas segšanai.

Prokurors atzina par pamatotu un lūdza piedzīt VID pieteikto kaitējuma kompensāciju 49824,55 euro (Ls 35016,89).

[7.2] Apelācijas instances tiesas sēdē Zemgales apgabaltiesā cietušā VID pārstāves /pers. K/ un /pers. L/ apsūdzētās apelācijas sūdzību atzina par

nepamatotu un noraidāmu. Uzturēja kaitējuma kompensāciju par valstij radīto kaitējumu 49824,55 euro.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi pierādījumus lietā, noklausījusies apsūdzētās /pers. A/ un viņas aizstāvja E.Štāla viedokļus, prokurora N.Pinkovska viedokli,

cietušā VID pārstāvju /pers. K/ un /pers. L/ liecības, novērtējusi apelācijas sūdzības un apelācijas protesta motīvu argumentus, kā arī Augstākās tiesas

2020.gada 30.aprīļa lēmumā norādīto, Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka Ventspils tiesas 2017.gada 2.novembra spriedums ir atceļams, un taisāms jauns,

notiesājošs spriedums.

[8.1] Apelācijas instances tiesa konstatē, ka pirmās instances tiesas par pierādītu atzītajā noziedzīgā nodarījuma aprakstā norādīti pretrunīgi

apstākļi. Proti, pirmās instances tiesa atzina, ka /pers. A/ organizēja un īstenoja darījumus no 2011.gada 30.maija līdz 2011.gada 30.jūnijam, vienlaikus

noziedzīgā nodarījuma aprakstā kā 75.darījums norādīts - metāllūžņu piegāde SIA /Nosaukums F/, darījuma datums 2011.gada 24.maijs.

No norādītā izriet, ka darījums ar SIA “/Nosaukums F/” iziet ārpus pirmās instances tiesas par pierādītu atzītā laika posma, kādā apsūdzētā

īstenoja darījumus.

Šajā daļā prokurora apelācijas protests par pirmās instances tiesas spriedumu netika iesniegts, tāpēc apelācijas instances tiesa nevar atzīt par

pamatotu prokurora grozītajā apsūdzībā paplašināto laika posmu, proti, no 2011.gada 24.maija, nevis 2011.gada 30.maija, kā to konstatēja pirmās

instances tiesa, kad apsūdzētā SIA “/Nosaukums B/” vārdā īstenoja darījumus, jo šajā daļā grozītā apsūdzība pasliktina apsūdzētās stāvokli un ierobežo

viņas tiesības uz aizstāvību, kas nav pieļaujams. Ievērojot norādīto, deklarētais darījums ar SIA “/Nosaukums F/” (darījuma datums 2011.gada 24.maijs,

summa bez PVN Ls 18606,85, aprēķinātais PVN Ls 4093,50), kas pirmās instances tiesas spriedumā un grozītajā apsūdzībā apzīmēts ar Nr.75 ir

izslēdzams no pierādītā noziedzīgā nodarījuma apraksta.

[8.2] Vienlaikus apelācijas instances tiesa konstatē, ka grozītajā apsūdzībā valstij nodarītais kaitējums ir norādīts mazākā apmērā, nekā tas

konstatēts pirmās instances tiesas sprieduma aprakstošajā daļā, proti, pirmās instances tiesas sprieduma aprakstošajā daļā tas konstatēts Ls 35037,17

jeb 49853,40 euro, bet grozītajā apsūdzībā tas norādīts Ls 35016,89 jeb 49824,55 euro, kas nozīmē, ka apsūdzībā grozīti noziedzīgā nodarījuma

faktiskie apstākļi.

[8.3] Zemgales apgabaltiesa atzīst par pierādītiem apstākļus, kas atšķiras no pirmās instances tiesas konstatētajiem apstākļiem un ievērojot to, ka

sakarā ar noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu maiņu prokurors grozījis apsūdzību, apgabaltiesa pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 564.panta

piekto daļu sniedz jaunu par pierādītu atzītu noziedzīgā nodarījuma aprakstu un apsūdzētās darbību juridisko kvalifikāciju, kā arī sniedz jaunu pierādījumu

vērtējumu. Līdz ar to pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams un taisāms jauns notiesājošs spriedums.

[8.4] Zemgales apgabaltiesa konstatē, ka apsūdzētā /pers. A/ izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot ar to zaudējumus valstij lielā

apmērā, un konkrēti:

Pirmstiesas izmeklēšanā konkrēti nenoskaidrotā laikā līdz 2011.gada 1.maijam /pers. A/ organizēja Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā

/datums/ar vienoto reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ reģistrētā SIA /Nosaukums B/, juridiskā adrese /adrese E/, kurā /amats/ amatu no

2008.gada 19.decembra ieņēma /pers. B/, kapitāldaļu pārdošanu /pers. C/, nolūkā panākt, lai minētā persona formāli kļūst par uzņēmuma atbildīgo

amatpersonu, tā rezultātā pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, iespējams, 2011.gada 1.maijā starp /pers. B/ un /pers. C/ tika parakstīts

uzņēmuma kapitāla daļu pirkuma līgums.

Izmantojot iepriekšminēto faktu, paraksta tiesības rīkoties ar SIA /Nosaukums B/ kontu Nr./konta numurs/ A/S „DNB bankā”, kā arī pieeju VID

EDS, laika periodā no 2011.gada 30.maija līdz 2011.gada 30.jūnijam, /pers. B/ nezinot, /pers. A/, nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas kā SIA

“/Nosaukums B/” faktiskā vadītāja, kura saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta pirmās daļas 4.punktu, 15.panta pirmās daļas

2.punktu, likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 5.panta pirmo daļu, 12.panta pirmo daļu (likuma redakcijā līdz 2012.gada 31.decembrim) bija

atbildīga par nodokļu nomaksu uzņēmumā, faktiski SIA /Nosaukums B/ vārdā īstenoja darījumus ar sekojošiem uzņēmumiem, proti, ar SIA

“/Nosaukums C/” (NMR kods /reģistrācijas numurs/), par kopējo summu Ls 32998,00, PVN Ls 7259,56, ar SIA “/Nosaukums D/” (NMR kods

/reģistrācijas numurs/) par kopējo summu Ls 105609,37, PVN Ls 23313,30, un SIA “/Nosaukums E/” (NMR kods /reģistrācijas numurs/) par kopējo

summu Ls 1685,50, PVN Ls 370,81, iekļaujot tos SIA /Nosaukums B/ PVN deklarācijā par 2011.gada otro ceturksni - PVN deklarācijas pielikumā

“Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas iekļautas PVN deklarācijā III “Nodoklis par piegādātajām precēm un sniegtajiem

pakalpojumiem”, un iesniedzot to VID EDS, deklarēja šos darījumus.

Pēc tam savlaicīgi, noteiktajā termiņā, t.i., divdesmit dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām, t.i., līdz 2011.gada 20.jūlijam saskaņā ar

likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 11.panta pirmo daļu un 12.panta pirmo daļu (likuma redakcijā līdz 2012.gada 31.decembrim), un „Pievienotās

vērtības nodokļa likuma” 119.panta pirmo daļu (likuma redakcijā no 2013.gada 1.janvāra), kas nosaka pienākumu noteiktā termiņā nomaksāt

pievienotās vērtības nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu, pretēji noteiktajam, minētajā termiņā valsts budžetā nenomaksāja pievienotās

vērtības nodokli par SIA “/Nosaukums B/” PVN deklarācijā par 2011.gada otro ceturksni deklarētajiem darījumiem, un konkrēti:

1.par instrumentu piegādi SIA “/Nosaukums C/”, darījuma datums 2011.gada 30.maijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-0011, summa bez PVN Ls

12790,00 , aprēķinātais PVN Ls 2813,80;

2.par preču piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 31.maijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-0013, summa bez PVN Ls

1831,10, aprēķinātais PVN Ls 402,84;

3.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 1.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-0015, summa bez PVN Ls

541,27, aprēķinātais PVN Ls 119,08;

4.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 1.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-0014, summa bez PVN Ls

2135,60, aprēķinātais PVN Ls 469,83;

5.par instrumentu piegādi SIA /Nosaukums C/, darījuma datums 2011.gada 1.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-005, summa bez PVN Ls

11019,00, aprēķinātais PVN Ls 2424,18;

6.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 2.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-18, summa bez PVN Ls

719,56, aprēķinātais PVN Ls 158,30;

7.par elektromotoru un alumīnija lūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 2.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-16,

summa bez PVN Ls 583,30, aprēķinātais PVN Ls 128,33;

8.par elektrodzinēju piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 2.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-17, summa bez PVN Ls

655,00, aprēķinātais PVN Ls 144,10;

9.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 3.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-22, summa bez PVN Ls

1282,50, aprēķinātais PVN Ls 282,15;

10.par melnā metāla piegādi SIA /Nosaukums E/, darījuma datums 2011.gada 3.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-21, summa bez PVN Ls

1686,50, aprēķinātais PVN Ls 370,81;

11.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 3.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-20, summa bez PVN Ls

1719,50, aprēķinātais PVN Ls 378,29;

12.par elektromotoru piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 3.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-19, summa bez PVN Ls

820,00, aprēķinātais PVN Ls 180,40;

13.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 6.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-24, summa bez PVN Ls

2156,40, aprēķinātais PVN Ls 553,61;

14.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 6.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-26, summa bez PVN Ls

3017,20, aprēķinātais PVN Ls 663,78;

15.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 6.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-27, summa bez PVN Ls

1860,10, aprēķinātais PVN Ls 409,22;

16.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 6.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-28, summa bez PVN Ls

2379,60, aprēķinātais PVN Ls 523,51;

17.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 6.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-23, summa bez PVN Ls

2072,90, aprēķinātais PVN Ls 456,04;

18.par metāllūžņu, elektromotoru piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 7.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-30, summa

bez PVN Ls 1123,61, aprēķinātais PVN Ls 247,19;

19.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 7.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-31, summa bez PVN Ls

1139,88, aprēķinātais PVN Ls 250,77;

20.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 7.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-32, summa bez PVN Ls

894,31, aprēķinātais PVN Ls 196,75;

21.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 7.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-29, summa bez PVN Ls

1058,10, aprēķinātais PVN Ls 232,78;

22.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 8.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-33, summa bez PVN Ls

1362,04, aprēķinātais PVN Ls 299,65;

23.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 8.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-34, summa bez PVN Ls

1454,31, aprēķinātais PVN Ls 319,95;

24.par elektromotoru, alumīnija profilu, lokšņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 8.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-

35, summa bez PVN Ls 636,10, aprēķinātais PVN Ls 139,94;

25.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 9.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-39, summa bez PVN Ls

827,46, aprēķinātais PVN Ls 182,04;

26.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 9.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-38, summa bez PVN Ls

1520,31, aprēķinātais PVN Ls 334,47;

27.par metāllūžņu, elektromotoru piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 9.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-37, summa

bez PVN Ls 1187,87, aprēķinātais PVN Ls 261,33;

28.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 9.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-36, summa bez PVN Ls

1808,91, aprēķinātais PVN Ls 397,96;

29.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 10.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-42, summa bez PVN Ls

1225,96, aprēķinātais PVN Ls 269,71;

30.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 10.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-41, summa bez PVN Ls

1883,30, aprēķinātais PVN Ls 414,33;

31.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 10.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-40, summa bez PVN Ls

2347,55, aprēķinātais PVN Ls 516,46;

32.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 13.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-43, summa bez PVN Ls

1690,04, aprēķinātais PVN Ls 371,81;

33.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 13.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-46, summa bez PVN Ls

426,40, aprēķinātais PVN Ls 93,81;

34.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 13.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-45, summa bez PVN Ls

2355,28, aprēķinātais PVN Ls 518,16;

35.par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/ darījuma datums 2011.gada 13.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-44, summa bez PVN Ls

2901,30, aprēķinātais PVN Ls 638,29;

36.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 14.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-55, summa bez PVN Ls

967,80, aprēķinātais PVN Ls 212,92;

37.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 14.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-49 summa bez PVN Ls

532,71, aprēķinātais PVN Ls 117,20;

38.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 14.jūnijs,saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-48, summa bez PVN Ls

1692,42, aprēķinātais PVN Ls 372,33;

39.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 14.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-47, summa bez PVN Ls

1845,00, aprēķinātais PVN Ls 405,90;

40.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 15.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-57, summa bez PVN Ls

1207,14, aprēķinātais PVN Ls 265,57;

41.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 15.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-59, summa bez PVN Ls

525,69, aprēķinātais PVN Ls 115,65;

42.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 15.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-58, summa bez PVN Ls

953,67, aprēķinātais PVN Ls 209,81;

43.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 15.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-56, summa bez PVN Ls

1606,87, aprēķinātais PVN Ls 353,51;

44.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 16.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-61, summa bez PVN Ls

1360,17, aprēķinātais PVN Ls 299,24;

45.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 16.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-64, summa bez PVN Ls

1853,14, aprēķinātais PVN Ls 407,69;

46.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 16.jūnijs,saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-63, summa bez PVN Ls

2051,94, aprēķinātais PVN Ls 451,43;

47.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 16.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-62, summa bez PVN Ls

1596,98, aprēķinātais PVN Ls 351,34;

48.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 17.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-66, summa bez PVN Ls

1476,18, aprēķinātais PVN Ls 324,76;

49.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 17.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-65, summa bez PVN Ls

2184,90, aprēķinātais PVN Ls 480,68;

50.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 20.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-67, summa bez PVN Ls

989,31, aprēķinātais PVN Ls 217,65;

51.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 20.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-68, summa bez PVN Ls

1015,98, aprēķinātais PVN Ls 223,52;

52.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 20.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-69, summa bez PVN Ls

2231,65, aprēķinātais PVN Ls 490,96;

53.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 20.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-72, summa bez PVN Ls

2463,45, aprēķinātais PVN Ls 541,96;

54.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 20.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-71, summa bez PVN Ls

1800,09, aprēķinātais PVN Ls 396,02;

55.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 20.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-70, summa bez PVN Ls

2655,45, aprēķinātais PVN Ls 584,20;

56.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 21.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-74, summa bez PVN Ls

1258,51, aprēķinātais PVN Ls 276,87;

57.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 21.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-77, summa bez PVN Ls

1951,50, aprēķinātais PVN Ls 429,33;

58.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 21.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-75, summa bez PVN Ls

1964,71, aprēķinātais PVN Ls 432,24;

59.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 21.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-76, summa bez PVN Ls

1447,38, aprēķinātais PVN Ls 318,42;

60.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 21.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-73, summa bez PVN Ls

2642,31, aprēķinātais PVN Ls 581,31;

61.par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 22.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-79, summa bez PVN Ls

794,75, aprēķinātais PVN Ls 174,85;

62.par metāllūžņu piegādi SIA /Nosaukums D/, darījuma datums 2011.gada 22.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-78, summa bez PVN Ls

1469,82, aprēķinātais PVN Ls 323,36;

63.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 22.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-80, summa bez PVN Ls

657,09, aprēķinātais PVN Ls 144,56;

64.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 27.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-85, summa bez PVN Ls

1040,76, aprēķinātais PVN Ls 228,97;

65.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 27.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-82, summa bez PVN Ls

908,01, aprēķinātais PVN Ls 199,76;

66.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 27.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-81, summa bez PVN Ls

1487,76, aprēķinātais PVN Ls 327,31;

67.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 27.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-84, summa bez PVN Ls

1594,77, aprēķinātais PVN Ls 350,85;

68.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 28.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-89, summa bez PVN Ls

1357,62, aprēķinātais PVN Ls 298,68;

69.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 28.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-88, summa bez PVN Ls

774,33, aprēķinātais PVN Ls 170,35;

70.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 28.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-87, summa bez PVN Ls

391,17, aprēķinātais PVN Ls 86,06;

71.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 28.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-86, summa bez PVN Ls

1805,63, aprēķinātais PVN Ls 397,24;

72.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 29.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-91, summa bez PVN Ls

1812,03, aprēķinātais PVN Ls 398,65;

73.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 30.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-90, summa bez PVN Ls

2864,80, aprēķinātais PVN Ls 630,26;

74.par metāllūžņu piegādi SIA “/Nosaukums D/”, darījuma datums 2011.gada 30.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-92, summa bez PVN Ls

759,12, aprēķinātais PVN Ls 167,01;

75.par elektrisko krāšņu piegādi SIA “/Nosaukums C/”, darījuma datums 2011.gada 16.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-0083, summa bez

PVN Ls 3100,00, aprēķinātais PVN Ls 682,00;

76.par darbagalda piegādi SIA “/Nosaukums C/”, darījuma datums 2011.gada 16.jūnijs, saskaņā ar pavadzīmi Nr.11-060, summa bez PVN Ls

6089,00, aprēķinātais PVN Ls 1339,58.

Tādējādi /pers. A/ kā SIA /Nosaukums B/ faktiskā /amats/, būdama atbildīga par nodokļu nomaksu uzņēmumā, ņemot vērā kopējo darījumu

vērtību Ls 140292,87 jeb 199618,77 euro un PVN no darījumu vērtības Ls 30943,67 jeb 44028,88 euro, kā arī SIA “/Nosaukums B/” PVN

deklarācijā par 2011.gada otro ceturksni deklarēto priekšnodokli Ls 20,28 jeb 28,86 euro, tā rezultātā atskaitāmā priekšnodokļa apmērā tiek segts SIA

“/Nosaukums B/” PVN deklarācijā par 2011.gada otro ceturksni deklarētais budžetā maksājamais PVN, savlaicīgi neveica aprēķinātā un valsts budžetā

maksājamā pievienotās vērtības nodokļa Ls 30923,39 jeb 44000,02 euro samaksu par laika periodā no 2011.gada 30.maija līdz 2011.gada 30.jūnijam

faktiski SIA “/Nosaukums B/” vārdā īstenotajiem un deklarētajiem darījumiem ar SIA “/Nosaukums D/”, SIA /Nosaukums C/ un SIA “/Nosaukums E/”.

Turpinot nemaksāt aprēķināto pievienotās vērtības nodokli pēc nomaksas termiņa 2011.gada 20.jūlija, /pers. A/ apzināti izvairījās no pievienotās

vērtības nodokļa nomaksas, tā rezultātā nodarīja valstij zaudējumus Ls 30923,39 jeb 44000,02 euro , t.i., lielā apmērā.

Zemgales apgabaltiesa konstatē, ka ar savām darbībām apsūdzētā /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma

218.panta otrajā daļā.

[9] Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētā /pers. A/ savu vainu tiesas sēdē uzturētajā apsūdzībā neatzina. Savā rakstveidā paustajā viedoklī par

attieksmi pret Zemgales apgabaltiesā grozīto apsūdzību apsūdzētā izteica savu viedokli par to, kādiem grozītajā apsūdzībā norādītajiem apstākļiem viņa

nepiekrīt, vienlaikus no apsūdzētās paustās attieksmes neizriet, ka viņai nebūtu saprotama tiesas sēdē grozītā apsūdzība.

[9.1] No apsūdzētās /pers. A/ liecībām pirmās instances tiesas sēdē izriet, ka gan 2010.gadā, gan 2011.gadā uzņēmuma SIA “/Nosaukums B/”

100% kapitāla daļu turētājs bijis /pers. B/. /pers. B/ tika reģistrēts Uzņēmumu reģistrā kā SIA “/Nosaukums B/” /amats/ ar paraksta tiesībām, pārstāvot

sabiedrību attiecībās ar trešajām personām vienpersoniski. Citas personas valdē nebija ieceltas. Tikusi nodarbināta uz darba līguma pamata, veicot

saimnieciska rakstura pienākumus pēc uzņēmuma vadītāja norādījumiem, kad/amats/ bijis /pers. B/. Uzņēmumu attiecībās ar trešajām personām

pārstāvēja /pers. B/, tajā skaitā VID, slēdzot līgumus u.c. Darba pienākumu izpildei tika reģistrētas paraksta tiesības kredītiestādē “DNB Nord” banka.

/pers. B/ bija iedevis EDS lietotāja kodu, lai SIA “/Nosaukums B/” EDS ievadītu sagatavotās atskaites un nosūtītu VID, kas ietilpa darba pienākumos.

Laulība ar /pers. B/ sāka izirt, un 2010.gada beigās vai 2011.gada sākumā /pers. B/ pieņēmis lēmumu uzņēmumu pārdot. Neviens no uzņēmuma

darbiniekiem no darba netika atlaists.

Tika izplatīta informācija un piedāvātas pārdošanai SIA “/Nosaukums B/” kapitāla daļas. Ar viņu (/pers. A/) sazinājusies persona, kura stādījās

priekšā kā /pers. C/. Viņu interesēja SIA “/Nosaukums B/” darbības ilgums, parādi VID, nodarbināto personu skaits un, kāpēc uzņēmuma kapitāla daļas

tiek pārdotas. Informējusi šo personu par kapitāla daļu īpašnieku, viņa tālruņa numuru un personas datiem. Pēc kāda laika uzzinājusi no /pers. B/ un arī

paša /pers. C/, t.i., personas, kura par tādu stādījās priekšā, ka noticis darījums - uzņēmuma kapitāla daļu pārdošana /pers. C/, bet to pāreja vēl

jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā. /pers. B/ arī teicis, ka /pers. C/ nepieciešams grāmatvedis, un ka viņš ieteicis viņu (/pers. A/). /pers. C/ piedāvājis turpināt

darba attiecības uzņēmumā, palīdzot viņam saimnieciskajos darījumos, jo uzņēmuma kapitāla daļu pārdošana notika saimnieciskā gada darbības laikā,

jauni darbinieki būšot vēl jāpiemeklē, bet viņai (/pers. A/) esot pieredze. Uz laiku piekritusi palīdzēt /pers. C/ un vienoties par atalgojumu, ievērojot

uzņēmuma darbības jomu, kādā tas darbosies, un dokumentu apjomu. /pers. C/ pateicis, ka tad, kad tiks noreģistrēts kā/amats/, noslēgs nomas līgumu

par telpām, sakārtos EDS, varēs iekārtot darbavietu, bet līdz tam lūdzis, vai var izmantot viņas (/pers. A/) ofisu, tam piekritusi. Pēc /pers. C/ lūguma

iedevusi arī EDS pieejas kodus, lai iesniegtu iesniegumus VID un saziņai ar VID. Tikšanās notikusi viņas (/pers. A/) ofisā. Sazināšanās ar /pers. C/

notikusi telefoniski. /pers. C/ informējis, ka no /pers. B/ pilnvarojumu esot saņēmis un dokumentus /pers. B/ viņam esot nodevis. Pēc /pers. C/ norādes

tika reģistrēts kā darba ņēmējs vēl viena persona, kura darbojās /pers. C/ uzdevumu izpildē.

Dokumentāciju kārtojusi savā ofisā, jo /pers. C/ savam jaunajam uzņēmumam telpas vēl nebija piemeklējis, paskaidrojot, ka viss vēl ir procesā,

jāsagaida Uzņēmumu reģistra lēmums un viņa oficiālās paraksta tiesības. Bija redzējusi kapitāla daļu pārdošanas līgumu un /pers. B/ bija informējis, ka

visu pārdevis un nodevis jaunajam īpašniekam. Līdz ar to šaubas par patieso sabiedrības īpašnieku neradās, bez tam bijusi tikai algotais darbinieks. Viņai

(/pers. A/) tika lūgts sagatavot atskaites pēc iesniegtajiem dokumentiem, saņemt kredītiestādē naudu pēc /pers. C/ lūguma, nodot to viņam, iegrāmatot,

sagatavot dažādus dokumentus, ja tas tiek lūgts. Lēmumus par uzņēmuma darījumiem un naudas izlietojumiem nav pieņēmusi un nedrīkstējusi pieņemt.

Nostrādājusi kādu laiku, bet nekāds atalgojums netika samaksāts un arī /pers. C/ pārstāja iesniegt SIA “/Nosaukums B/” dokumentus un pārstājis

atbildēt uz telefona zvaniem. Sapratusi, ka, iespējams, viņš piemeklējis birojam telpas un pieņēmis darbā grāmatvedi, un nevēlējies samaksāt par paveikto

darbu. Nosūtījusi viņam paziņojumu par darba attiecību pārtraukšanu un lūgumu ierasties paņemt atlikušos dokumentus.

Darbojusies savā profesionālajā jomā /vieta/, tāpēc īpaši pieturēties pie darba SIA “/Nosaukums B/” nebija nepieciešamības. Tā kā atteikusies no

turpmāka darba SIA “/Nosaukums B/”, nosūtījusi paziņojumu AS “DNB Nord” banka par sadarbības pārtraukšanu. Informējusi arī VID.

/pers. C/ saimnieciskajā darbībā nav jaukusies. Līgumus nav redzējusi, arī sadarbības partnerus nav redzējusi un ar viņiem nav komunicējusi. Bija

jāapstrādā pavadzīmes, ko saņēmusi ziņu sniegšanai VID un iegrāmatošanai. Pieļauj iespēju, ka ir parakstījusi kādu no pavadzīmēm, bet ne aiz ļauna

nolūka, bet, ja iztrūka uzņēmuma SIA “/Nosaukums B/” pārstāvja paraksts, lai būtu sakārtoti grāmatvedības dokumenti. Neuzskatījusi to par būtisku

pārkāpumu.

Personu - /pers. J/ pazīst sen, viņš izpalīdzējis, kad bija saplīsusi automašīna. /pers. E/ pazīst kā /pers. J/ tēvu. Kādā veidā un kad /pers. E/ tika

izsniegta SIA “/Nosaukums B/” pilnvara pārstāvēt uzņēmumu, viņai (/pers. A/) nav zināms. Pati nav uzdevusi /pers. E/ rīkoties SIA “/Nosaukums B/”

vārdā rūpnīcas teritorijā, par kuru viņš liecinājis, kā arī nekādas pavadzīmes, par kurām viņš liecinājis, nav no viņa saņēmusi. Nekad nav teikusi /pers. E/,

ka kravas vairāk nav, un ka viņam nav jāstrādā.

Izmantojusi /pers. J/ palīdzību, kurš vadājis ar automašīnu, un kad pati bijusi aizņemta, bet /pers. C/ bija uzdevis izņemt bankā naudu, dažreiz

palūgusi to izdarīt /pers. J/, kurš naudu atveda, to iegrāmatojusi un atdevusi skaidru naudu /pers. C/. Nav zinājusi, kad kontā jāienāk naudai un kādā

apmērā. Kādā apmērā jāizņem nauda, pateicis /pers. C/. EDS iesniedzamās ziņas sagatavojusi pēc /pers. C/ vai viņa nodarbinātās personas iesniegtajiem

dokumentiem. Šo personu reģistrējusi kā darba ņēmēju pēc /pers. C/ uzrādītajiem dokumentiem. Par ko viņš tika pieņemts, neatceras, bet viņš līdzvērtīgi

/pers. C/ nesa dokumentus iegrāmatošanai un veica visādus darbus.

Persona, kura tiesā liecināja kā /pers. C/, nav tā persona, kura stādījās priekšā kā /pers. C/ un kura sevi tā dēvēja. Dokumentus viņam nav

pārbaudījusi. Domājusi, ka tos ir pārbaudījis /pers. B/, kad sniedza dokumentus Uzņēmumu reģistrā.

Uz uzņēmuma kapitāla daļu pārdošanas dienu 2011.gada 1.maiju /pers. B/ bijis zināms par uzņēmuma parādsaistībām pret valsti. Lēmumus par

naudas līdzekļu izlietojumu nodokļu nomaksai pieņēma un bija tiesīgs pieņemt tikai valdes loceklis.

Tā kā jaunais SIA “/Nosaukums B/” īpašnieks un /amats/ nemaksāja viņai (/pers. A/) darba algu, pārstājusi sazināties, pārtraukusi strādāt un

nosūtījusi uz uzņēmuma juridisko adresi darba uzteikumu. Par to nosūtījusi iestādēm paziņojumus, lai netiktu sūtīti paziņojumi uz e-pasta adresi. Šādu

iesniegumu rakstījusi gan AS “DNB Nord” bankai 2011.gada 21.septembrī, gan arī VID par EDS.

Neraugoties uz to, ka jau 2011.gada decembrī kapitāla daļu turētājs bijis reģistrēts /pers. C/ un VID bijis zināms, ka viņai (/pers. A/) ar

SIA “/Nosaukums B/” nav nekādas saistības, viņai tika sūtīti VID paziņojumi par SIA “/Nosaukums B/”. Tie tika sūtīti arī pēc 2011.gada septembra,

tāpēc, iespējams, veikusi ieskatus EDS, lai zinātu, vai /pers. C/ ir nodarbinājis grāmatvedi un vai ir reģistrēts kāds papildu saziņas veids un persona, lai

sameklētu /pers. C/ un pārtrauktu sūtījumu nosūtīšanu no VID, un lai viņš sazinās ar VID pats. /pers. B/ informējis viņu (/pers. A/), ka SIA “/Nosaukums

B/” ir liels nodokļu parāds.

Apsūdzētā /pers. A/ apliecināja, ka kopš, /pers. B/ paziņoja, ka pārdevis kapitāla daļas, nodevis dokumentus /pers. C/ un pilnvarojis viņu visu

veikt līdz brīdim, kamēr tiks reģistrētas izmaiņas Uzņēmumu reģistrā, visu saimniecisko darbību uzņēmumā vadīja un organizēja /pers. C/. Pati lēmumus

nav pieņēmusi, to nav darījusi arī laikā, kad strādājusi /pers. B/ vadībā, darbojusies tikai sava amata apraksta apjomā. Pats /pers. B/ liecinājis, ka

attiecībās ar VID rīkojās viņš, līgumu slēgšanā pārstāvējis viņš, tajā skaitā ar nomniekiem. Viņam tad arī jāpārliecinās par personu, kurai nodod

SIA “/Nosaukums B/” dokumentus un jāinformē, ja ir kādas šaubas par personību. /pers. B/ viņu (apsūdzēto /pers. A/) kā /amats/ieteicis /pers. C/, ko

viņš pats apstiprinājis, tāpēc nekādas šaubas par uzņēmuma vadības maiņu un tiesiskumu, vai darījumu raksturu neradās. Ja uzņēmuma vadītājs, par kuru

kā uzņēmuma jauno īpašnieku un vadītāja iecelšanu informē pats /pers. B/, pasaka, ka viss kārtībā, pretenzijas pret darbu un atskaiti nav, tad nav

jāapšauba darījumu esamība vai neesamība.

/pers. B/ paļaušanās uz viņu (/pers. A/) neatbrīvo /pers. B/ no pienākuma sekot reģistriem un noskaidrot pie personas, kurai pārdeva savas kapitāla

daļas un kuru pilnvaroja un atļāva līdz daļu pārreģistrēšanai darboties SIA “/Nosaukums B/” vārdā, kāpēc ir izveidojies nodokļu parāds. /pers. A/

apšauba to, ka /pers. B/ nebūtu saņēmis kādu Uzņēmumu reģistra paziņojumu par maijā pārdoto kapitāla daļu pārreģistrācijas atteikumu, jo viņš vēl

vairākus gadus dzīvoja /adrese E/, t.i., uzņēmuma juridiskajā adresē. Pati par to netika informēta.

Apsūdzētā /pers. A/ uzskata, ka nevar uzņemties atbildību par uzņēmuma lēmumiem un pienākumu veikt nodokļu maksājumus, jo nav un neesot

bijusi uzņēmumā persona, kura būtu tiesīga pieņemt lēmumus saimnieciskajā jomā vai slēgt SIA “/Nosaukums B/” vārdā darījumus. /pers. B/

paskaidrojums VID 2011.gada rudenī liecina tikai par to, ka lēmumus par uzņēmumu pieņēma un uzņēmumu pārstāvēja tieši viņš kā /amats/. Nevienā no

/pers. B/ paskaidrojumiem VID nav norādīts, ka jāprasa /pers. A/, ka viņa visu zinātu un ka viņa būtu tiesīga pieņemt kādus lēmumus, ka viņa veic

faktisko saimniecisko darbību. Šādu pozīciju /pers. B/ pieņēma pēc kriminālprocesa uzsākšanas.

Papildus pirmās instances tiesas sēdē apsūdzētā /pers. A/ liecināja, ka nav pierādīti apsūdzībā izvirzītie apgalvojumi, ka ir organizējusi

SIA “/Nosaukums B/” kapitāldaļu pārdošanu ar mērķi panākt, lai formāli /pers. C/ kļūtu par uzņēmuma amatpersonu, kā arī tas, ka viņa kā faktiskā

uzņēmuma /amats/ bez /pers. B/ ziņas organizējusi un veikusi darījumus ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas. Kā redzams no viņas iesniegtajiem

dokumentiem, /pers. B/ dažādos gados bija /amats/ 100 % kapitāla daļām piecos dažādos uzņēmumos, no kurām divi eksistē vēl šobrīd. Visiem šiem

uzņēmumiem bijušas problēmas ar nodokļu nomaksu valstij, viņš tās sistemātiski pārformēja uz “bomžiem” un citu valstu pilsoņiem, kas nav atrodami.

Līdz ar to, būdams reāls /amats/ vairākos uzņēmumos ar paraksta tiesībām, /pers. B/ nevarēja nezināt, kā tiek veikta uzņēmuma darbība, kā var maksāt

nodokļus, nodot atskaites, un kas tiek darīts, pārdodot uzņēmuma kapitāla daļas. Tātad /pers. B/ nevarēja nezināt, ka, pārdodot kapitāla daļas, ir

jānodod dokumenti, uzņēmuma tiesības un pienākumi un pieeja EDS.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem /pers. B/ divas reizes iesniedzis dokumentus ar mērķi pārformēt SIA “/Nosaukums B/” kapitāla daļas uz

jauno /amats//pers. C/, kas notikusi bez /pers. C/. Izmeklēšanā nav noskaidrots, kā pie /pers. B/ nokļuva dokumenti no /pers. C/, kā /pers. C/ varēja

parakstīt dokumentus, kas domāti Uzņēmumu reģistram un notāram, lai nopirktu SIA “/Nosaukums B/”. Kā /pers. B/ varēja pārbaudīt /pers. C/

personību pēc transportlīdzekļa vadītāja tiesībām, ja to, saskaņā ar /pers. C/ tiesā liecināto, viņam nav bijis. Tātad /pers. B/ melojis, un viņš nav redzējis

/pers. C/ vai arī ir tiešs fiktīvas kapitāla daļu pārdošanas organizators. Iesniedzot dokumentus Uzņēmumu reģistram bez /pers. C/ ziņas, faktiski

konstatējams, ka notikusi dokumentu viltošana un krāpšanās.

Kaut arī viņa sniegusi atskaites, tas nenozīmē, ka viņai būtu jāmaksā nodokļi par svešu firmu vai jābūt atbildīgai par to. Atskaites sniegusi ar /pers.

B/ ziņu, viņš parakstījis visas atskaites nodokļu inspekcijai.

Ja /pers. B/ uzzinājis par nodokļu parādu, tad nav saprotams, kāpēc viņš apņēmās to samaksāt, nevis uzreiz paskaidrojis, ka viņam nekas nav

zināms par parādu, pieprasot dokumentu pārbaudi. Apsūdzētā uzskata, ka /pers. B/ zinājis, ka firma vēl nav pārformēta un novilcinājis laiku, lai visu

pārformētu un pēc tam atbildību pārliktu uz viņu (/pers. A/), jo turpinājusi sniegt atskaites, kā arī uz /pers. C/. Apsūdzētā pārliecināta, ka /pers. B/ uz

/pers. C/ noformēja firmu speciāli, jo viņam nav noteiktas dzīvesvietas, viņš lieto alkoholu un tāpēc /pers. B/ domājis, ka /pers. C/ nekad neatradīs un

neko nepārbaudīs. Tādējādi apsūdzētā uzskata, ka par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir atbildīgs /pers. B/ kā uzņēmuma juridiskais un faktiskais

/amats/. Domā, ka viņš cenšas pārlikt atbildību uz viņu (/pers. A/), un to dara atriebības dēļ, jo viņa bija paņēmusi bērnus pie sevis un iesniegusi laulības

šķiršanu.

[9.2] Pirmstiesas izmeklēšanā 2016.gada 23.martā nopratināta kā aizdomās turētā /pers. A/ liecināja, ka bijusi SIA “/Nosaukums B/” darbiniece,

bet laika periodu neatceras. Amats nebija uzņēmumā noteikts, darījusi visu. SIA “/Nosaukums B/” nodarbojās ar tirdzniecību - pārdeva gan pārtiku, gan

arī barību dzīvniekiem. Uzņēmumā darbojās aptuveni četri līdz septiņi darbinieki. Precīzi neatceras, vai viņai bija kāda pilnvara, iespējams, /pers. B/ kādu

pilnvaru izrakstīja. To, vai pašai bijusi pieeja EDS, neatceras. Pieļauj, ka iesniegusi kādas atskaites, bet kad un kādas, neatceras. Iespējams, iesniegusi

atskaites EDS no savas adreses /vieta/. Bijusi pieeja SIA “/Nosaukums B/” bankas kontam. To, kad pēdējo reizi pieslēgusies SIA “/Nosaukums B/”

bankas kontam vai noņēmusi naudu no bankas konta, neatceras. /vieta/ dzīvojusi divās adresēs /adrese D/ un /adrese B/. Laika periodā, kad bijuši

faktiski uzņēmuma SIA “/Nosaukums B/” /amats/, tādus uzņēmumus kā SIA “/Nosaukums C/”, SIA “/Nosaukums D/” un SIA “/Nosaukums E/”

neatceras un nezina, bet uzņēmums SIA “/Nosaukums F/” ir zināms, jo bijusi uzņēmuma amatpersona. Iespējams, ka darījumi ar SIA “/Nosaukums C/”,

SIA “/Nosaukums D/” un SIA “/Nosaukums E/” notika pēc tam, kad vairs faktiski uzņēmumu nav vadījuši. Cik atceras, tad SIA “/Nosaukums B/” veica

darījumu kā starpnieks starp SIA “/Nosaukums F/ ” un kādu uzņēmumu, kura nosaukumu precīzi nevar nosaukt.

/pers. J/ pazīst jau sen, kā arī zina par viņu saistībā ar SIA “/Nosaukums B/”, viņš izpalīdzējis, kad bija saplīsusi automašīna. /pers. J/ veda uz

vairākām vietām, kā arī, iespējams, veda uz banku. Iespējams, ka /pers. J/ ir pēc viņas lūguma izņēmis no bankas naudu, bet cik reizes, nevar pateikt.

Personu /pers. E/ arī pazīst, jo viņš ir tēvs /pers. J/. Iespējams, kādreiz /pers. E/ devusi kādus rīkojumus saistībā ar SIA “/Nosaukums B/”, bet kādus un

kad, neatceras. Laikā, kad ar /pers. B/ faktiski vadījuši SIA “/Nosaukums B/”, nodokļu parādi nebija lieli, bet pa retam bija līdz aptuveni 1500 euro.

Nodokļu parādi droši vien izveidojās, kad vairs uzņēmumu nav vadījuši un to darīja jaunais uzņēmuma īpašnieks, bet /pers. B/ skaitījās juridiski kā

amatpersona. Ir noņēmusi naudu no SIA “/Nosaukums B/” bankas konta vairākas reizes un to nodevusi jaunajam īpašniekam, kura vārdu neatceras. Par

to, ka kontā ir nauda, atnāca paziņojums, bet, kādā veidā atnāca paziņojums, neatceras. Par to, ka naudu nodevusi jaunajam īpašniekam, ir dokumenti,

kurus iesniegusi VID /vieta/ nodaļā.

Visi darījumi, kuru dēļ ir izveidojies nodokļu parāds, izveidojušies laika periodā, kad vairs ar /pers. B/ faktiski nav vadījuši uzņēmumu, bet to vadījis

jaunais īpašnieks. Kad uzņēmumu pārdevuši, jaunais īpašnieks savlaicīgi uzņēmumu nepārreģistrēja uz sevi saistībā ar kļūdu Uzņēmumu reģistrā, tāpēc ir

izveidojusies esošā situācija. Nolēmuši uzņēmumu pārdot un ielikusi sludinājumu par uzņēmuma pārdošanu. Pēc tam, kad uzņēmums tika pārdots, jaunais

uzņēmuma īpašnieks palūdzis nedaudz palīdzēt uzņēmumā, jo viņš gribējis jau sākt strādāt. Uzņēmumu pārdevuši un visus dokumentus nodevuši ar

dokumentu pieņemšanas - nodošanas aktu. To, ka /pers. B/ ir uzņēmuma amatpersona līdz 2011.gada decembrim, nejauši uzzinājuši tikai decembrī. Pēc

tam sapratuši, ka uzņēmums jāpārraksta nekavējoties. Bijis tā, ka /pers. B/ laikā, kad izveidojās nodokļu parādi, skaitījās tikai juridiski kā uzņēmuma

amatpersona, bet uzņēmumu faktiski vadīja jau jaunais īpašnieks. Visu laiku, kad tika nodoti dokumenti vai nauda jaunajam īpašniekiem, tika sastādīts

pieņemšanas - nodošanas akts (2.sējuma 165.-166.lapa).

[9.3] 2016.gada 29.marta iesniegumā VID Finanšu policijai /pers. A/ mutvārdu un rakstveida paskaidrojumos norādīja, ka aptuveni pirms pieciem

gadiem sniegusi paskaidrojumus par SIA “/Nosaukums B/”, un inspektoram devusi dokumentu kopijas saistībā ar SIA “/Nosaukums B/”, proti, kases

orderu (pēc kuriem nodevusi naudu īpašniekam) kopijas vai oriģinālus, kaut kādus pieņemšanas - nodošanas aktus un, iespējams, vēl kaut ko.

Tā kā pagājuši vairāki gadi un šos dokumentus neviens nav prasījis, tos nevar atrast, lai tos iesniegtu inspektoram un pierādītu, ka no /pers. A/ vai

/pers. B/ puses nebija nekādu nolūku pretlikumīgām rīcībām attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu. Par viņas darbībām un sagatavotajiem dokumentiem

zinājis arī /pers. B/, kurš bijis kompānijas /amats/ un bez mutiskas saskaņošanas ar /amats/ nebūtu varējusi noformēt nekādus dokumentus vai arī atrast

kompānijas SIA “/Nosaukums B/” pircēju.

/pers. A/ nekādā veidā nevarēja kontrolēt uzņēmuma darbu vienpersoniski, veikt darbus, pārdot uzņēmumu, u.tt. Viņai nebija paraksta tiesības, lai

izpildītu pilnībā visu uzņēmuma saimniecisko darbu. Ievietojusi sludinājumu par uzņēmuma pārdošanu “ss.lv” un “Reklāma”, bet tas nenozīmē, ka viņai

bijis jāzin, ka uzņēmums tā arī nav pārdots, jo pircējs gatavojis dokumentus, lai uzņēmumu pārreģistrētu uz sava vārda. Ne pati, ne /pers. B/ nav varējuši

zināt, ka uzņēmums nav pārreģistrēts. /pers. A/ pārliecināta, ka jaunais īpašnieks speciāli nepārreģistrēja uzņēmumu savlaicīgi, lai novirzītu atbildību uz

viņu (/pers. A/) un /pers. B/. /pers. A/ lūdza iesniegt pieprasījumu /vieta/ un /vieta/ nodokļu dienestā, lai saņemtu SIA “/Nosaukums B/” lietu, kurā varētu

atrasties pašas un /pers. B/ paskaidrojumi, iesniegtie dokumenti. Jauno SIA “/Nosaukums B/” īpašnieku lūdza atzīt par vainīgo personu saskaņā ar

Krimināllikuma 218.panta otro daļu (2.sējuma 183.lapa).

[9.4] Kurzemes apgabaltiesā apsūdzētā /pers. A/ liecināja, ka SIA “/Nosaukums B/” /amats/bija /pers. B/, bet viņa bija pieņemta darbā kā

uzņēmuma darbiniece. Par cik uzņēmumam nebija grāmatveža, tad caur VID EDS iesniegusi VID uzņēmuma atskaites. Uzņēmuma bilanci gatavojusi

grāmatvede no citas /pers. B/ piederošas firmas. 2007.gadā pārcēlusies no /vieta/ uz /vieta/. 2011.gadā /pers. B/ viņai piezvanījis un paziņojis, ka vēlas

pārdot firmu SIA “/Nosaukums B/”. Viņa ievietojusi interneta portālā sludinājumu. Visu laiku, arī 2011.gadā skaitījusies SIA “ /Nosaukums B/”

darbiniece, bet aizgājusi no šī darba oficiāli pēc tam, kad viņai netika samaksāts. /pers. E/ vai /pers. B/ atveda viņai dokumentus, t.i., pavadzīmes par

metāla pārdošanu, kuru datus ievadījusi SIA “/Nosaukums B/” PVN deklarācijā. Atzīst, ka šīs atskaites nodevusi. Gandrīz visas pavadzīmes izrakstījis

/pers. E/, iespējams, kādu izrakstījusi arī viņa, ja /pers. E/ nevarējis paspēt. Firmas kapitāldaļu pārdošanu nav organizējusi. /pers. C/ bija atnācis vienu

reizi, pēc tam ar viņu kontaktējusies tikai telefoniski. Pēc naudas braukuši pakaļ dažādi cilvēki, viņa aizpildījusi kases orderus, kad viņiem atdevusi naudu

par pārdotajiem metāliem. SIA “/Nosaukums F/”, kurā viņai pieder kapitāla daļas, nekad nav nodarbojusies ar darījumiem, kas saistīti ar metālu.

Izmeklēšanas iestādei un prokuroram bija jākonstatē viņas vīra /pers. B/ vaina, kurš uz noziedzīgu darbību izdarīšanas brīdi bija SIA “/Nosaukums

B/” īpašnieks un /amats/ ar paraksta tiesībām. 2011.gada 1.maijā /pers. B/ parakstīja ar /pers. C/ SIA “/Nosaukums B/” kapitāla daļu pirkuma-

pārdošanas līgumu, dokumentu nodošanas aktu. /pers. B/ sniedzis liecības, ka šos dokumentus viņam atvedis /pers. C/ un viņš tos parakstījis, bet tiesas

sēdē sniedzis melīgas liecības, ka visus dokumentus sagatavojusi viņa (apsūdzētā) un /pers. B/ tos parakstījis pēc viņas norādījuma. /pers. B/ VID

rakstījis paskaidrojumus par nodokļu samaksas termiņiem, piekritis nodokļu parādam Ls 38495, solījis samaksāt. 2011.gadā /pers. B/ divas reizes

iesniedzis Uzņēmumu reģistrā dokumentus par SIA “/Nosaukums B/” kapitāla daļu pārreģistrāciju. Vēlāk /pers. B/ mainījis savas liecības, apgalvojot, ka

nav zinājis par nodokļu parādiem, nekad nav vadījis uzņēmumu. Apsūdzētās ieskatā viņas bijušais vīrs zināja par nodokļu parādiem, bet tik un tā

2011.gada 12.decembrī iesniedza Uzņēmumu reģistram iesniegumu par SIA “/Nosaukums B/” kapitāla daļu pārreģistrāciju uz /pers. C/ vārda. Viņš

organizēja dokumentu parakstīšanu ar nenoskaidrotu personu palīdzību. Lietā ir pilnvaras kopija, ko /pers. B/ izdevis /pers. E/, kurš noformēja

pavadzīmes par metālu. Tātad /pers. B/ nevarēja nezināt par to, ka SIA “/Nosaukums B/” tiek veikta saimnieciskā darbība. Tieši /pers. E/ ir persona,

kura piedāvāja firmām nopirkt no SIA “/Nosaukums B/” metāla izstrādājumus. Apsūdzētā norādīja uz iemesliem, kuru dēļ daži liecinieki sniedz pret viņu

melīgas liecības. Viens no iemesliem ir, ka /pers. B/ no 2008.gada ir parādā naudu viņas mātei, turklāt 2013.gada 17.novembrī pie viņas mājas/vieta/ tika

aizdedzināta automašīna, kuru viņa lietoja, tika uzsākta par šo faktu krimināllieta. 2014.gada 25.aprīlī pie viņas mājas tika veikts laupīšanas uzbrukums,

par to arī tika uzsākta krimināllieta. Abās krimināllietās figurēja /pers. J/ kā persona, kura varēja piedalīties abās epizodēs. /pers. J/ vēlāk liecināja

izskatāmajā lietā, ka rīkojies pēc viņas norādījumiem un /pers. B/ nav vainīgs.

[10] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124.panta nosacījumiem pierādīšanas priekšmets ir visu kriminālprocesa gaitā pierādāmo apstākļu kopums

un ar tiem saistītie fakti un palīgfakti. Kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un

Kriminālprocesa likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā. Pierādīšanas priekšmetā

ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.

Kriminālprocesa likuma 128.-130.pantā noteiktas pierādījumu pazīmes, kādām jāatbilst tiesas izmeklēšanā pārbaudītajiem pierādījumiem, lai tie

varētu tikt izmantoti pierādīšanā. Izvēle, kuriem pierādījumiem ticēt, bet kuriem nē, ir tās tiesas kompetencē, kas izspriež lietu pēc būtības. Arī jautājums

par to, vai lietā esošie pierādījumi ir vai nav pietiekami apsūdzētās vainīguma konstatēšanai, ir būtības jautājums. Pierādījumu pietiekamības kritērijs ir

saprātīgu šaubu esamība vai neesamība par apsūdzētās vainīgumu, kura izvērtēšana tāpat ir tās tiesas kompetencē, kas izskata lietu pēc būtības (sk.

Augstākās tiesas 2020.gada 7.maija lēmumu lietā Nr.SKK-184/2020, krimināllieta Nr.11170015617).

[10.1] Neskatoties uz to, ka apsūdzētā /pers. A/ ne pirmās instances tiesas sēdē, ne arī apelācijas instances tiesas sēdē neatzina sevi par vainīgu

viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, Zemgales apgabaltiesa konstatē, ka apsūdzētās vainīgums Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atbilstoši tam, kā tas konstatēts šajā spriedumā izklāstītajā noziedzīgā nodarījuma aprakstā, ir pierādīts pilnībā

ar tālāk norādītajiem pierādījumiem to kopumā.

[10.2] Cietušā - VID pārstāves /pers. M/ pirmās instances tiesas sēdē sniegtām liecībām par to, ka uztur lietā pieteikto kaitējuma kompensāciju.

Pārstāve norādīja, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmā un otrā daļa noteic pienākumu savlaicīgi iesniegt deklarācijas un savlaicīgi

veikt nodokļu maksājumus. SIA /Nosaukums B/ nodokļu maksājumi netika veikti savlaicīgi, izveidojās nodokļu parāds, par to jau 2013.gada 31.jūlijā

VID krimināllietā iesniedza pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju. Saskaņā ar pieteikumu (2.sējuma 29.lapa) valsts budžetam nodarīts kaitējums

Ls 36104,22 apmērā, to veido PVN pamatparāds Ls 35281,05, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pamatparāda summa Ls 706,47,

uzņēmējdarbības riska valsts nodevas pamatparāds Ls 16,40 un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatparāda summa Ls 100,30, kas nav samaksāts

(3.sējuma 64.lapa).

Cietušā pārstāves /pers. K/ Zemgales apgabaltiesā sniegtām liecībām par to, ka apsūdzētā /pers. A/ nav veikusi PVN nomaksu par darījumiem

laika posmā no 2011.gada maija līdz jūnijam, par kuriem nodokļa samaksas termiņš iestājās jau 2011.gada 20.jūlijā. SIA “/Nosaukums B/” bija finanšu

līdzekļi, taču tie netika novirzīti nodokļa nomaksai, kas ir prioritāri. VID pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā izteiktajiem secinājumiem, taču,

pat ja darījumi nav notikuši, aprēķinātais PVN ir jāmaksā. Pārstāve nenoliedza, ka VID ģenerāldirektore secinājusi, ka darījumi ar SIA “/Nosaukums

D/” nav notikuši, taču krimināllietā konstatēts pretējais. Pirmās instances tiesa pamatoti noteikusi kaitējuma kompensāciju lietā. Pārstāve norādīja, ka SIA

“/Nosaukums D/” ir reāli strādājošs uzņēmums, tas nav fiktīvs. /pers. A/ iesniedza nodokļu deklarāciju VID, taču noteiktajā termiņā un pilnā apmērā

nenomaksāja nodokli, t.i., Ls 35037,17 (6.sējuma 8.-9.lapa).

Cietušā pārstāves /pers. L/ Zemgales apgabaltiesā sniegtām liecībām par to, ka uztur VID precizēto kaitējuma kompensācijas pieteikumu par

summu 49824,55 euro jeb Ls 35016,89. Pārstāve izskaidroja, ka kompensācijas summa tika samazināta, jo VID secināja, ka 2011.gada otrā ceturkšņa

nodokļu deklarācijā tika norādīts priekšnodoklis Ls 20,28 apmērā, kas šādā apmērā jāsamazina un šī summa nav jāmaksā valsts budžetā, līdz ar to valsts

budžetam nodarītais kaitējums ir 49824,55 euro jeb Ls 35016,89.

VID, veicot nodokļu auditu par priekšnodokli, izsaka secinājumus par to, vai darījumi faktiski notikuši un ir trīs nosacījumi, pēc kādiem VID vadās,

tāpēc, ja iestājas kaut viens no šiem nosacījumiem, VID liedz atskaitīt priekšnodokli. Viens no nosacījumiem ir, ja darījums nav noticis un prece vispār

nav piegādāta. Otrs nosacījums - nodokļu maksātājs ir iesaistījies fiktīvos darījumos, līdz ar to ir ļaunprātīgi izmantojis nodokļu sistēmu. Trešais

nosacījums ir informācija par to, ka uzņēmums ir iesaistīts fiktīvos darījumos. Konstatējot kaut vienu no šiem nosacījumiem, VID veic uzrēķinu un liek

atskaitīt priekšnodokli.

Par to, ka darījumi ar SIA “/Nosaukums B/” nav notikuši, VID secinājis pēc tā, ka SIA “/Nosaukums B/” nav licences metāllūžņu tirgošanai, nav

struktūrvienības, nav transportlīdzekļu, preču iegādes darījumi nav deklarēti. Vienlaikus pārstāve nenoliedza lietā konstatēto, ka darījumi faktiski notikuši

un norādīja, ka ir jānošķir tie apstākļi, kurus var konstatēt administratīvajā procesā no apstākļiem, kurus var konstatēt kriminālprocesā.

SIA “/Nosaukums D/” tika veikts audits, kura laikā konstatēts, ka darījumi faktiski ar SIA “/Nosaukums B/” nav notikuši, taču, kaut gan

konstatēts, ka ar konkrēto uzņēmumu darījumi nav notikuši, vienlaikus secināts, ka darījumi kā tādi ir bijuši, taču tos veikušas citas personas.

Priekšnodoklī, lai to liegtu atskaitīt, pietiek secināt, ka nav noticis darījums ar konkrēto darījuma partneri (konkrēto uzņēmumu), līdz ar to nevar

izmantot tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu.

Tiesvedībā administratīvajā lietā saistībā ar SIA “/Nosaukums D/” administratīvā apgabaltiesa taisījusi pretēju nolēmumu pirmās instances tiesas

nolēmumam, kas priekš VID ir labvēlīgs, jo apgabaltiesa atzinusi, ka auditā izdarītie secinājumi ir pareizi, izņemot daļā par soda naudu. Kaut gan

administratīvajā procesā pierādījumu novērtēšanas situācija ir atšķirīga, tas neietekmē SIA “/Nosaukums B/” atbildību par darījumiem un nesamaksāto

nodokli.

SIA “/Nosaukums B/” deklarējusi darījumus ar trīs uzņēmumiem, deklarācijas tika iesniegtas VID, līdz ar to saskaņā ar likumu pēc taksācijas

perioda beigām 20 dienu laikā bija jāveic samaksa par šiem darījumiem. Ja netiek veikta samaksa, tad tas arī ir radītais zaudējums budžetam. Ja darījums

ir deklarēts, tad, kaut vai tas ir fiktīvs, tas uzskatāms par zaudējumu valstij un par to atbildīgs SIA “/Nosaukums B/”.

VID nodokļu aprēķina motīvu daļas ievadā norādīts, ka VID vērš uzmanību uz reverso PVN, kas ieviests no 2011.gada 1.oktobra, taču šajā lietā

apsūdzība celta par darījumiem līdz 2011.gada 1.oktobrim, kas nozīmē, ka līdz 2011.gada 1.oktobrim nevarēja izmantot reverso PVN. VID rīcībā nav

informācijas par to, ka SIA “/Nosaukums D/” būtu atlīdzinājis budžetā maksājamo nodokli, tāpēc neatbilst patiesībai tas, ka SIA “/Nosaukums D/” būtu

atlīdzinājis budžetam radīto kaitējumu.

Pārstāve nepiekrita apsūdzētās viedoklim, ka 2021.gada 30.aprīļa VID nodokļu aprēķinā nebūtu atbildēts uz visiem uzdotajiem jautājumiem. Par

jautājumu, vai 2011.gada otrā ceturkšņa deklarācija ir iesniegta savlaicīgi, nodokļu aprēķinā norādīts, ka tā iesniegta ar 10 dienu kavēšanos. PVN

deklarācijas korekciju var veikt par pēdējo trīs gadu laikā iesniegtām deklarācijām, taču šajā lietā šis laiks ir iztecējis. Saskaņā ar “Pievienotās vērtības

nodokļa” likumu nodokļa maksātāja pienākums ir aprēķināt un veikt secīgi aprēķinātos nodokļu maksājumus.

Pārstāve atsaucās uz Eiropas Savienības Tiesas 2013.gada 31.janvāra spriedumā izteiktajām atziņām, kurā norādīts, ka neatkarīgi no tā, vai

darījumi faktiski notikuši, ja tie ir deklarēti, tad par tiem ir jāmaksā PVN.

Pārstāve norādīja, ka ir darījumi, attiecībā uz kuriem VID atzīst, ka tie nav notikuši, jo tie nav notikuši tādā veidā, lai varētu atskaitīt priekšnodokli,

taču vienlaikus VID nenoliedz, ka citas personas šos darījumus veikušas SIA “/Nosaukums B/” vārdā. Uzskata, ka konkrētajā situācijā nevar veidoties

situācija, ka budžetā PVN tiktu samaksāts dubultā.

VID pēc savas iniciatīvas neveic nodokļu deklarāciju labojumus, jo nodokļu maksātājs, iesniedzot deklarācijas, parakstās un atbild par sniegtās

informācijas patiesumu tajās (6.sējuma 143.lapa).

[10.3] Liecinieces /pers. N/ (iepriekš uzvārds - /Uzvārds/) pirmās instances tiesas sēdē sniegtām liecībām par to, ka strādā VID Nodokļu parādu

piedziņas pārvaldē par /amats/. Atceras, ka SIA „/Nosaukums B/” bija izveidojies parāds un saistībā ar to tika pieņemts lēmums par nodokļu maksājumu

parāda piedziņu. Pēc papildus atskaišu iesniegšanas tika pieņemts otrs lēmums par parāda piedziņu. Atskaite bija iesniegta 2011. vai 2012.gadā par otro

ceturksni un tajā summa bija virs Ls 20000. PVN deklarācijas tika iesniegtas elektroniski. Sakarā ar izveidojušos parādu SIA „/Nosaukums B/”

amatpersona /pers. B/ bija divas reizes ieradies VID sniegt paskaidrojumus. Pirmajā reizē viņš izteicis apņemšanos samaksāt parādu trīs mēnešu laikā,

bet otrajā reizē paskaidrojis, ka gaidot apdrošināšanas naudu par nodegušo veikalu un pēc tās saņemšanas norēķināšoties par SIA „/Nosaukums B/”

aprēķināto nodokļu parādu. Iespējams, ka pēc otrā lēmuma pieņemšanas notikusi SIA „/Nosaukums B/” amatpersonu maiņa, taču ar jauno amatpersonu

kontakta nav bijis (3.sējuma 64.lapa).

[10.4] Liecinieka /pers. G/ pirmās instances tiesas sēdē sniegtām liecībām par to, ka 2011.gadā bijis SIA „/Nosaukums D/” /amats/ un nodarbojies

ar ražošanas procesa nodrošināšanu. SIA /Nosaukums D/ aprite bijusi tāda, ka klients atved preci, noliktavas darbinieks to novērtē. Prece tiek nosvērta

uz svariem, ko piefiksē dokumentu noformētāja, un pēc tam klients, izkraujot kravu, gāja noformēt dokumentus, kas saistīti ar metāllūžņu iepirkšanu. Tie

bija pirkuma - pārdošanas līgums un iepirkuma akts. SIA „/Nosaukums D/” apkalpojusi grāmatvedības kompānija, kura pārbaudīja, vai dokumenti

pareizi noformēti un tikai tad tika likta prece uz apmaksu.

Pirmās instances tiesas sēdē liecinieks /pers. G/ apstiprināja savas 2012.gada 18.maijā pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības par to, ka ir SIA

“/Nosaukums D/” /amats/ un šajā uzņēmumā strādā kopš 2010.gada sākuma. SIA “/Nosaukums D/” nodarbojas ar metāllūžņu iepirkšanu un pārdošanu

uz /vieta/. Sakarā ar darījumiem ar SIA “/Nosaukums B/” liecinājis, ka aptuveni 2011.gada maijā uzņēmuma birojā /adreseG/ ieradās SIA “/Nosaukums

B/” pārstāvji un piedāvāja iegādāties metāllūžņus no objekta /adrese F/. Metāllūžņi bija dažādi darba galdi un citas metāla iekārtas. Uzņēmumu SIA

“/Nosaukums B/” pārstāvējis /pers. E/, kurš uzrādīja pilnvaru uzņēmuma pārstāvībai. Viņš piedalījās pie katras kravas iekraušanas un aizpildīja

pavadzīmes. Metāllūžņi no objekta /adrese F/ piegādāti aptuveni mēneša laikā uz uzņēmuma noliktavu/adrese G/. Kravas automašīna metāllūžņu piegādei

tika īrēta no trešās personas, bet iekraušanas darbus veica SIA “/Nosaukums B/” darbinieki. No SIA “/Nosaukums B/” tika saņemti visi metāllūžņi, par

kuriem bija vienošanās.

Darījuma summa bija aptuveni Ls 112000 (bez PVN). To, vai SIA “/Nosaukums D/” tika noslēgts ar SIA “/Nosaukums B/” līgums par metāllūžņu

iegādi, neatceras, bet tādam būtu jābūt. Katrai kravai /pers. E/ braucis līdzi, un pēc kravas iekraušanas sastādījis pavadzīmi, saskaņā ar kuru

SIA “/Nosaukums D/” uzreiz veica apmaksu. Apmaksa tika veikta ar pārskaitījumu uz SIA “/Nosaukums B/” pavadzīmēs norādīto norēķinu kontu. SIA

“/Nosaukums D/” ir apmaksājusi kravu pilnā apmērā. SIA “/Nosaukums B/” ir izpildījusi visas savas saistības. Vairāk nekādi darījumi starp SIA

“/Nosaukums D/” un SIA “/Nosaukums B/” netika veikti (1.sējuma 130.lapa, 3.sējuma 64.lapa).

[10.5] Liecinieka /pers. H/ pirmās instances tiesas sēdē sniegtām liecībām par to, ka ir SIA „/Nosaukums C/” /amats/. Uzņēmums veic

saimniecisko darbību un nodarbojas ar metālapstrādes iekārtu tirdzniecību. SIA „/Nosaukums B/” ir zināma ar to, ka, iespējams, 2011.gadā šī

uzņēmuma pārstāvji piedāvāja nopirkt darba galdus, kurus izpirkuši no cita uzņēmuma, tika uzrādīts cesijas līgums. Darba galdi atradušies /adrese F/un

pēc iegādes tie aizvesti uz SIA „/Nosaukums C/” noliktavu /adrese H/. Darba galdi tika pārvesti ar SIA „/Nosaukums B/” transportu, bet pašiem bijis

jānodrošina demontāža. Šajā procesā bijuši klāt SIA „/Nosaukums B/”pārstāvji. Samaksa par darba galdiem tika veikta caur banku. Nekādi līgumi par

iegādi netika parakstīti, bija parakstītas tikai pavadzīmes. Uz divām vai trim pavadzīmēm, kuras sagatavoja pārdevējs SIA “/Nosaukums B/”, bija /pers.

A/ paraksts. Viss darījums ilga kādus trīs mēnešus, jo demontāža nenotika ātri. Dažas reizes starp SIA „/Nosaukums B/” pārstāvjiem bija redzējis sievieti

ar brillēm, bet, vai tā bija tieši /pers. A/, nevar apgalvot (3.sējuma 64.lapa).

[10.6] Liecinieka /pers. I/ pirmās instances tiesas sēdē sniegtām liecībām, kurš apstiprināja savas pirmstiesas izmeklēšanā 2012.gada 24.maijā

sniegtās liecības, kas pārbaudītas tiesas sēdē par to, ka uzņēmums SIA “/Nosaukums E/” nodarbojas ar lietotu metālapstrādes darba galdu un dažādu

metāla instrumentu pirkšanu un pārdošanu. 2011.gada 3.jūnijā SIA “/Nosaukums E/” no SIA “/Nosaukums B/” iegādājās melno metālu (apaļdzelzs un

caurules). 2011.gadā SIA “/Nosaukums E/” izvietoja sludinājumu portālā www.ss.lv, kurā tika norādīts, ka uzņēmums uzpērk dažādus darba galdus un

metāla instrumentus. Pēc šī sludinājuma notika sazināšanās ar kādu SIA “/Nosaukums B/” pārstāvi, kurš piedāvājis interesējošos metāla darba galdus.

Pēc šī cilvēka norādījumiem aizbraucis uz /adrese F/, kur atradās veca padomju laika rūpnīca, kurā notika dažādu metāla izstrādājumu pārdošana. Darba

galdi netika pārdoti, jo par tiem piedāvājis pārāk mazu summu, taču no SIA “/Nosaukums B/” minētajā adresē iegādājies melno metālu (apaļdzels un

caurules), ko pēc tam uzreiz pārdevis nedaudz dārgāk. Šis darījums notika ar mērķi nopelnīt naudu. SIA “/Nosaukums E/” ir veicis samaksu (ar

pārskaitījumu) pilnā apmērā SIA “/Nosaukums B/” par darījumu, kas notika 2011.gada 3.jūnijā. Protokolam liecinieks pievienojis 2011.gada 3.jūnija

pavadzīmes kopiju (1.sējuma 160., 161.lapa).

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā 2012.gada 27.novembrī liecinieks /pers. I/ liecinājis, ka sadarbība ar SIA “/Nosaukums B/” sākās pēc viņu

piedāvājuma pārdot lietotus metālapstrādes darba galdus, kas atradās /adrese F/. Piedāvājumu saņēmuši, jo SIA “/Nosaukums E/” izvietojusi dažāda

veida reklāmas sludinājumus par to, ka sabiedrība nodarbojas ar lietotu metālapstrādes darba galdu iepirkšanu un remontu. Sakarā ar to, ka 2011.gada

jūnijā neizdevās vienoties ar SIA “/Nosaukums B/” par pārdodamo darba galdu cenu, viņi piedāvāja iegādāties melno metālu (apaļdzelzi un caurules),

kas atradās tajā pašā teritorijā. Sakarā ar to, ka zinājis, kam varēs realizēt šāda veida izstrādājumus, nolēmis tos no SIA “/Nosaukums B/” iegādāties.

Preci pārvietojis ar savas firmas transportlīdzekli, preci vedis vairākas reizes. Prece tikusi iekrauta ar SIA “/Nosaukums B/” pārstāvju palīdzību. Domā,

ka, veicot šo darījumu, sadarbojies ar sabiedrību, kas veica likvidatora pienākumus uzņēmumam, kura adrese bija /adrese F/. Konkrēti nosaukt

likvidējamā uzņēmuma nosaukumu nevar, bet zina, ka tas nodarbojās ar dzelzceļa pakalpojumu sniegšanu. Par to, ka sadarbojas ar SIA “/Nosaukums

B/”, uzzinājis tad, kad tika izsniegts dokuments - pavadzīme, kurā bija norādīts, ka prece iegādāta no SIA “/Nosaukums B/”. SIA “/Nosaukums B/”

pārstāvējis un darījumu apliecinošu dokumentu izsniedzis vīrietis vārdā /Vārds/, kurš neuzrādīja personu apliecinošus vai pārstāvību apliecinošus

dokumentus (1.sējuma 164.lapa).

Pirmās instances tiesas sēdē liecinieks /pers. I/ liecināja, ka tādu daudzumu, kā pavadzīmē norādīts, no SIA “/Nosaukums B/” iegādājies un veicis

samaksu. Bijis tikai viens darījums un izrakstīta viena pavadzīme, taču metāls pārdots pa daļām. /pers. I/ norādījis, ka uz 2011.gada 3.jūnija pavadzīmes

ir viņa paraksts, pats šo preci pieņēmis. Tāpat pavadzīmi parakstījis viņa klātbūtnē arī /pers. E/ (3.sējuma 64.- 65.lapa).

[10.7] Liecinieka /pers. E/ pirmās instances tiesas sēdē sniegtām liecībām par to, ka, iespējams, 2011.gadā strādājis pie /pers. A/ uz mutiskas

vienošanās pamata. Viņa pienākumos bijis pavadīt kravu ar metāllūžņiem līdz nodošanas punktam, ko darījis vairākas reizes, un atvest un nodot /pers. A/

pavadzīmes. Metāllūžņi vesti no kāda uzņēmuma vai vecas rūpnīcas /vieta/. Pēc tam, kad krāvēji /pers. A/ paziņoja, ka automašīna ir piekrauta, devies

līdzi šoferim, kurš veda metāllūžņus no /vieta/uz /vieta/, lai kontrolētu kravas svaru. Ja bijis nepieciešams, parakstījis pavadzīmes, kuras saņēmis kravas

iekraušanas vietā. /pers. A/ pavadzīmes atdevis turpat /vieta/, kur saņēmis kravu. Tādu uzņēmumu SIA “/Nosaukums B/” neatceras. Kad nostrādājis

pusotru mēnesi, /pers. A/ pateikusi, ka darba vairs nebūs, jo nav vairs kravu. /pers. E/ norādījis, ka uz 2011.gada 3.jūnija pavadzīmes ir viņa paraksts,

bet, kurš to noformēja, neatceras. /pers. A/ vīru /pers. B/ nepazīst.

Pirmās instances tiesas sēdē liecinieks /pers. E/ apstiprināja savas 2012.gada 27.jūnijā pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības par to, ka

2011.gada vasarā, konkrētus mēnešus neatceras, /pers. A/, kuru pazinis, jo viņa agrāk bija konsultējusi kā juriste, piedāvājusi brīvajā laikā uz vasaras

mēnešiem piestrādāt, jo, esot pensionāram, ir daudz brīva laika, kam piekritis. Nevarējis pateikt, vai slēdzis ar SIA “/Nosaukums B/” darba līgumu, taču

savus personas datus bija iedevis. Pēc tam, kad beidzis darbu SIA “/Nosaukums B/”, tikusi aprēķināta alga, kuru izmaksāja “uz rokas”, tas bijis vienu

reizi. Darba pienākumos ietilpa metāllūžņu kravu pavadīšana no iekraušanas punkta līdz izkraušanas punktam, kā arī parakstījis pavadzīmes par kravām.

Parakstījis SIA “/Nosaukums B/” pavadzīmes 2011.gada jūnijā, jūlijā un augustā, atceras, ka pārvadājumi tikuši veikti uz SIA “/Nosaukums D/”, kas

atradās /vieta/. Neatceras, vai bijuši kādi pārvadājumi uz SIA “/Nosaukums E/”. Šos darba pienākumus uzdevusi /pers. A/, viņa teikusi, kas jādara. Nav

zinājis, kas tie bija par metāllūžņiem, kurus pavadījis, no kurienes tie bija iepirkti un kāda ir to izcelsme, /pers. B/ nepazīst (1.sējuma 177.-178.lapa,

3.sējuma 117.lapa).

[10.8] Liecinieka /pers. J/ pirmās instances tiesas sēdē sniegtām liecībām par to, ka /pers. A/ ir viņa paziņa, pirms daudziem gadiem sniegusi

juridiskus pakalpojumus. Ir iepriekš vadājis viņu pusotru mēnesi pa /vieta/ ar savu automašīnu. Vedis arī uz banku, kur viņa saņēma naudu, veica

pārskaitījumus, arī pats izņēmis naudu, kad viņa sūtīja naudu izņemt. Nepieciešamos dokumentus, lai varētu izņemt naudu, devusi /pers. A/. Nauda bija

par kaut kādiem darījumiem, tā bijusi firmas nauda, jo atceras, ka tā bijusi norādīta dokumentos un bija ienākusi no kaut kādām firmām. Turklāt par to

liecinājis ievērojamais naudas apmērs, kas bija tūkstoši, kas tika noņemts ik pēc 2 nedēļām, to atdevis /pers. A/.

Pirmās instances tiesas sēdē liecinieks /pers. J/ apstiprināja savas 2012.gada 19.jūnijā pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības par to, ka 2010.

vai 2011.gadā sācis strādāt pie savas paziņas /pers. A/, ar kuru iepazinies ap 2008.gadu un zinājis, ka viņa ir /amats/. Sakarā ar to, ka tobrīd bijis bez

darba, /pers. A/ piedāvājusi /amats/ darbu ar apmaksu Ls 200 mēnesī, kam piekritis. Sācis /pers. A/ vadāt pa viņas nosauktajām adresēm, kas bijuši

dažādi objekti, tikšanās vietas, bankas, viņu vedis ar sava tēva /pers. E/ automašīnām /TL marka/un /TL marka/. Vienu dienu /pers. A/ palūgusi noņemt

naudu no viena uzņēmuma bankas konta, iespējams, tas bija “/Nosaukums F/” vai “/Nosaukums B/”. Piekritis un viņa iedevusi pilnvaru, lai varētu no šī

uzņēmuma bankas konta noņemt naudu.

Vairākas reizes bija ieradies “DNB Nord” banka vai “Nordea” filiālē, kur noņēmis naudu no viena no minētajiem uzņēmumiem bankas konta.

Caurmērā no uzņēmuma bankas konta noņēmis vienā reizē ap Ls 10000, līdz ar to kopsummā noņēmis ap Ls 100000. Naudu vienmēr atdevis /pers. A/,

par to viņa devusi parakstīties kases orderī. Pie /pers. A/ nostrādājis ne ilgāk kā vienu mēnesi un šajā laikā kādas 10 reizes pēc /pers. A/ lūguma bankā

no “/Nosaukums F/” vai “/Nosaukums B/” bankas konta noņēmis naudu. Par šo uzņēmumu amatpersonām neko nav zinājis, tos pieminējusi /pers. A/.

Bankā bijis jāiedod tikai dokuments, ko iedeva /pers. A/, pretī saņemot no bankas naudu. Nevienu dokumentu bankā nav aizpildījis, tikai parakstījies par

naudas saņemšanu (1.sējuma 172.-174.lapa, 3.sējuma 143.lapa).

[10.9] Liecinieka /pers. B/ pirmās instances tiesas sēdē sniegtām liecībām par to, ka SIA “/Nosaukums B/” viņš bijis /amats/. Neraugoties uz to,

faktiski uzņēmumu vadījusi bijusī sieva, t.i., apsūdzētā /pers. A/, kura uzņēmumā bija /amats/ un /amats/, pats tikai viņai palīdzējis, veicot saimnieciskus

darbus. /pers. A/ kārtoja uzņēmuma grāmatvedību, viņai arī bija piekļuve EDS sistēmai, viņa sniedza VID nodokļu deklarācijas, viņa (/pers. A/) kārtoja

darījumus caur banku, pārzināja naudas plūsmu. Pašam paraksta tiesības bija, taču bankas kontus neizmantojis, ar to nodarbojās /pers. A/.

Abi izšķīrušies, pēdējais veikals nodedzis, un firma nebija vajadzīga, un, iespējams, 2011.gadā ar /pers. A/ nolēmuši uzņēmumu pārdot.

Vienojušies, ka /pers. A/ sameklēs pircēju, ko arī izdarījusi. No /vieta/ atbraucis kāds vīrietis, parakstījuši dokumentus, kas viņam jau bijuši līdzi, tāpat

viņam atdevis uzņēmuma dokumentus. Pēc tam divas reizes gājis uz Uzņēmumu reģistru iesniegt dokumentus saistībā ar kapitāla daļu pārrakstīšanu. Arī

uz VID gājis divas reizes, kur rakstījis paskaidrojumus sakarā ar nodokļu parādiem. Atceras, ka pirmajā reizē tika uzrādīta neliela parāda summa, par

kuras esamību jau iepriekš bijis zinājis, taču pēc tam parādījies liels parāds par vairākiem desmitiem tūkstošu latu. Par šī parāda izcelsmi neko nav zinājis,

taču paļāvies uz VID darbinieku kompetenci un paskaidrojumā uzrakstījis, ka nodokļu parāds tiks dzēsts, kad tiks saņemta apdrošināšana par nodegušo

veikalu. Šajā jautājumā sazinoties ar /pers. A/, saņēmis atbildi, ka parāds tiks samaksāts. Par uzņēmuma darbību nav interesējies, jo tajā laikā bija

radušās citas problēmas, turklāt pilnībā uzticējies /pers. A/. Vēlāk, kad izsaukts uz policiju, uzzinājis, ka apdrošināšanas nauda ir izmaksāta, taču to nav

saņēmis. Paskaidrojis, ka ar metāllūžņu pārdošanu nekad nav nodarbojies, nekādus darījumus nav veicis. 2008.gada 23.aprīlī /pers. E/ izsniegtajā

pilnvarā /pers. B/ nav atpazinis savu parakstu, /pers. E/ nepazīst, pilnvaru viņam nav izsniedzis.

Pirmās instances tiesas sēdē liecinieks /pers. B/ apstiprināja savas 2016.gada 2.martā pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības par to, ka bijis

SIA “/Nosaukums B/” no 2008.gada 19.decembra līdz 2011.gada 12.decembrim dibinātājs un līdz 2011.gada 15.decembrim /amats/. Par

SIA “/Nosaukums B/” dibinātāju un /amats/ kļuvis pēc bijušās sievas /pers. A/ lūguma. Līdz tam uzņēmums bija reģistrēts uz viņas tēva /pers. O/ vārda,

viņš bijis /amats/ tikai pēc papīriem, faktiski saimniecisko darbību veikusi /pers. A/. Arī pats nekad reāli nav vadījis SIA “/Nosaukums B/” un /amats/ bijis

“uz papīra”, t.i., kā amatpersona parakstījis visus nepieciešamos dokumentus, bet būtībā ar saimniecisko darbību un attiecīgi ar vadīšanu

SIA “/Nosaukums B/” nodarbojusies /pers. A/. Uzņēmumā viņa (/pers. A/) bija /amats/, palīdzējis viņai tikai saimnieciskajos jautājumos. Sākumā firmai

bijušas vairākas vietas, kur tika pārdota produkcija, bet ar laiku palika tikai viens veikals/vieta/.

2011.gada beigās (bet līdz tam laikam jau bijis šķīries no sievas un viņa jau dzīvojusi /vieta/) /pers. A//vieta/ atradusi /pers. C/, uz kura vārda

pārrakstīt SIA “/Nosaukums B/”. Sapratis, ka sieva viņam šo uzņēmumu pārdevusi. Redzējis viņu tikai vienu reizi, kad notikusi uzņēmuma pārrakstīšana.

Pēc tam viņš atbraucis no /vieta/ uz /vieta/ un atvedis dokumentus uzņēmuma pārrakstīšanai. Dokumentus sastādījusi /pers. A/. Dokumentus parakstījis,

tad kopā ar personu - /pers. C/ gājuši tos iesniegt /vieta/ Uzņēmumu reģistrā. Turklāt vēl viņam nodevis grāmatvedības dokumentus, kas atradušies

mājās. No 2011.gada 1.maija līdz 2011.gada 1.augustam pieeja bankas kontiem bijusi /pers. A/, izsniegts kalkulators bankas konta pieejai un naudas

pārskaitījumu veikšanai. Pašam SIA “/Nosaukums B/” nekad nav bijusi pieeja bankas kontiem, kodu kalkulatoram. Visas bankas operācijas veikusi

/pers. A/. Pieeja EDS gan šajā laika periodā, gan arī visos citos laikos bijusi tikai un vienīgi /pers. A/, jo viņa reāli iesniedza visas atskaites VID. Ar SIA

“/Nosaukums C/”, SIA “/Nosaukums F/”, SIA “/Nosaukums D/” un SIA “/Nosaukums E/” nekad nav veicis nekādus darījumus, šādas sabiedrības

viņam nav zināmas. /pers. J/ un /pers. E/ nav pazīstami. Lieciniekam nav bijis zināms, ka SIA “/Nosaukums B/” ir izveidojies liels nodokļu parāds, par to

pateicis izmeklētājs. Zinājis tikai to, ka vēl laikā, kad bijis valdes loceklis, kad 2011.gada ziemā nodedzis veikals un tāpēc firma vairs nestrādājusi un

naudas līdzekļi nav bijuši, SIA “/Nosaukums B/” palikusi valstij parādā par sociālo nodokli nelielu summu, aptuveni līdz vienam tūkstotim. Par cik veikals

bijis apdrošināts, tad apdrošināšanas kompānijai bijis jāizmaksā apdrošināšana, un no šīs naudas bija parāds jādzēš.

Kad Finanšu policijas izmeklētāja /vieta/ vairākkārt viņu izsaukusi, tad pateikusi, ka SIA “/Nosaukums B/” ir izveidojies ļoti liels nodokļu parāds,

kā arī izrādījās, ka apdrošināšanas kompānija izmaksājusi firmai apdrošināšanu. Pats personīgi apdrošināšanu nav saņēmis un par to, kāpēc un kādā

veidā SIA “/Nosaukums B/” izveidojies nodokļu parāds, nav zināms (2.sējuma 125.lapa).

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā 2016.gada 5.aprīlī /pers. B/ liecinājis, ka visi SIA “/Nosaukums B/” dokumenti, aptuveni piecas kastes, glabājušies

/adrese E/. Visas dokumentu kastes personīgi nodevis /pers. C/. /pers. A/ nekādus SIA “/Nosaukums B/” dokumentus nav nodevis, bet /pers. A/ pašai

bijusi iespēja tiem piekļūt. Sakarā ar savu 2011.gada 24.novembra paziņojumu, atzīstot, ka SIA “/Nosaukums B/” ir liels nodokļu parāds un ka iespēja

to dzēst varētu parādīties, saņemot apdrošināšanu, neatceras, vai tajā brīdī zinājis par šādu parādu, bet par tādu lielu nodokļu parādu uzzinājis tikai no

VID darbinieces. Pats zinājis, ka uzņēmumam ir parāds, bet neliels. Taču uzņēmumu bija nolemts pārdot vēl agrāk. To var pierādīt Uzņēmumu reģistrs,

tāpēc, ka iesnieguši dokumentus par uzņēmuma pārrakstīšanu uz /pers. C/ vārda, t.i., dažus mēnešus līdz tam, kad uzzinājis par parādu. Uzņēmumu

reģistrs atteicās reģistrēt, bet neatceras, kādu iemeslu dēļ.

Līgums par SIA “/Nosaukums B/” kapitāla daļu pirkšanu - pārdošanu un grāmatvedības dokumentu pieņemšanas - nodošanas akts tika noslēgts

dažus mēnešus pirms tam, kad uzzinājis par parādu, t.i., dažus mēnešus pirms 2011.gada 24.novembra. Uzņēmumu reģistrā bijis pirmajā reizē, kad tika

iesniegti dokumenti par SIA “/Nosaukums B/” pārrakstīšanu, t.i., dažus mēnešus pirms 2011.gada 24.novembra, un tad Uzņēmumu reģistrs pieņēma

lēmumu atteikt šīs izmaiņas reģistrēt, un pēc tam otro reizi jau 2012.gada 12.decembrī /pers. A/ neko nav teikusi par to, ka tika noņemta nauda no

SIA “/Nosaukums B/” konta pēc 2011.gada 1.maija, par to nekas nav bijis zināms (2.sējuma 132.lapa).

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā 2016.gada 17.maijā /pers. B/ liecinājis, ka, pirmo reizi tiekoties ar /pers. C/, viņš /pers. B/ parādījis savu

autovadītāja apliecību. Uzrādīto 2011.gada 25.maija pavadzīmi Nr.DK24/01 un 2011.gada 25.maija līgumu Nr./numurs/ /pers. B/ redzējis pirmo reizi,

nekas nav bijis zināms par šo darījumu. Domā, ka paraksti pavadzīmē un līgumā arī nav viņa (/pers. B/). Visā SIA “/Nosaukums B/” pastāvēšanas laikā

saimniecisko darbību reāli veikusi bijusī sieva /pers. A/. Pats saimniecisko darbību nav veicis, tikai formāli skaitījies šī uzņēmuma /amats/, t.i.,

amatpersona. Visus jautājumus saistītus ar firmas pārrakstīšanu arī risinājusi /pers. A/, viņa arī atradusi cilvēku, uz kura vārda pārrakstīt firmu, tāpat

organizējusi visu nepieciešamo dokumentu sagatavošanu firmas pārrakstīšanai. Tieši /pers. A/ teikusi, ka firmu vajag pārdot, viņa arī pateikusi, ka par

firmas pārdošanu saņēmusi naudu. Pats nekādu naudu par firmas pārdošanu nav saņēmis. Laikā, kad tika pārrakstīta firma, bijis tādā stāvoklī, ka bijis

vienalga, kas notiek, jo neilgā laika posmā bija radušās dažādas dzīves problēmas, un tāpēc nav veltījis vajadzīgo uzmanību visiem notikumiem, kas

notika dzīvē, kā arī tiem dokumentiem, kurus parakstījis (2.sējuma 135.lapa, 3.sējuma 118.lapa).

[10.10] Liecinieka /pers. C/ pirmās instances tiesas sēdē sniegtām liecībām par to, ka viņam ir 8 klašu izglītība, firmas uz sava vārda nekad nav

reģistrējis, no uzņēmējdarbības neko nesaprot. Uzņēmums ar nosaukumu SIA “/Nosaukums B/” neko neizsaka. No 2007.gada pēc atbrīvošanās no

ieslodzījuma vietas dzīvo /vieta/, un/vieta/ iepriekš nav bijis. Sakarā ar to, ka slikti pārvalda latviešu valodu, pieļāvis, ka kādreiz, lai iekārtotos darbā, kaut

kādus dokumentus parakstījis, neiepazīstoties ar to saturu. Kādreiz bijusi autovadītāja pagaidu apliecība, taču tā 1998.gadā atņemta. Aptuveni pirms 10

gadiem darbavietā /amats/ /Vārds/ teicis, ka sakarā ar darbu /vieta/ vajag atvērt bankā kontu, un tāpēc jāiet pie notāra. Pie notāra devies kopā ar

/amats/, kuram uzrādīšanai iedevis savu pasi, bet pēc tam pase nozagta. Pašreizējā pase izsniegta /datums/.

Pirmās instances tiesas sēdē liecinieks /pers. C/ apstiprināja savas 2012.gada 23.maijā pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības par to, ka viņam

nekas nav zināms par to, ka ar 2011.gada 15.decembri viņā skaitās kā SIA “/Nosaukums B/” /amats/. Uzņēmuma SIA “/Nosaukums B/” nosaukums

neko neizsaka, nekad nav šajā firmā strādājis. Kādā veidā tikuši izmantoti viņa personas dati, nezina. 2010.gada sākumā pazaudējis pasi. Bez tam

strādājis dažādās vietās, un tajās devis savas pases kopiju. Neatcerējās, vai bijuši tādi gadījumi, kad parakstījis tukšas papīra lapas. Ir bijuši gadījumi,

kad noformējies darbā un parakstījis kaut kādus dokumentus, bet, kas tie bijuši par dokumentiem, nav zinājis, jo latviešu valodu nesaprot. Nekad nav

bijis /vieta/, kā arī nav bijis ne /vieta/, ne /vieta/ Uzņēmumu reģistrā, kā arī pie notāra. Nekādus SIA “/Nosaukums B/” dokumentus Uzņēmumu reģistram,

kas nepieciešami uzņēmuma pārreģistrēšanai, nav parakstījis. /pers. B/ nezina un nekad nav redzējis (1.sējuma 94.lapa).

2014.gada 6.jūnijā /pers. C/ papildus liecinājis, ka 2007.gadā ticis atbrīvots no ieslodzījuma vietas, kur pavadījis sešus gadus. Pēc atbrīvošanas

katru dienu lietojis alkoholu. Tajā laikā nav varējis atrast darbu, sācis meklēt gadījuma darbus. Vienā no gadījuma darbiem, kur bieži ieradies alkohola

reibumā, kurā arī uzcienāts ar alkoholu, viņam iedots parakstīt daudz dokumentu. Sieviete vārdā /Vārds/, kura devusi parakstīt dokumentus, teikusi, ka

dokumenti esot darba līgums. Dokumentu saturu nav lasījis. Darbavieta bijusi /vieta/, kaut kur /vieta/. Par SIA “/Nosaukums B/” neko nevar paskaidrot,

nav šajā uzņēmumā strādājis, nav bijis šī uzņēmuma īpašnieks vai pilnvarotā persona. Nezinājis ar kādu saimniecisko darbību nodarbojas SIA

“/Nosaukums B/”.

Liecinieks nevarējis paskaidrot, kāpēc 2013.gada 22.marta eksperta atzinumā Nr./numurs/ norādīts, ka parakstījis 2011.gada 1.maija kapitāla

daļu pirkuma līgumu un pieņemšanas - nodošanas aktu. Neatceras, ka šādus dokumentus būtu parakstījis, nav saprotama to juridiskā nozīme. Nevarējis

paskaidrot, kāpēc 2012.gada 7.jūnija eksperta atzinumā Nr./numurs/ norādīts, ka parakstījis un izpildījis dokumentus - SIA “/Nosaukums B/”

2011.gada 12.decembra dalībnieku lēmumu Nr./numurs/, SIA “/Nosaukums B/” 2011.gada 12.decembra iesniegumu, SIA “/Nosaukums B/” dalībnieku

reģistru Nr. /numurs/., 2011.gada 12.decembra pieteikumu izmaiņām “18. veidlapa”, nav rakstījis un parakstījis tos, nav saprotama šo dokumentu

juridiskā nozīme.

Neviens nav lūdzis kļūt par SIA “/Nosaukums B/” amatpersonu vai pilnvaroto personu, nav piedāvājis strādāt šajā uzņēmumā, nezina, kam pieder

SIA “/Nosaukums B/”. Nekad nav bijusi autovadītāja apliecība. 2009.gadā nozagta pase, par to griezies ar iesniegumu policijā. No policijas nav saņēmis

ziņas par nozagto pasi. Nepazīst personu vārdā /pers. A/. Nezinājis, kas ir EDS. Ar datoru nemāk apieties, māk izlasīt tikai ziņas datorā. Nezinājis, kas ir

internets. Ir 8 klašu izglītība, nav zināšanu uzņēmējdarbībā, grāmatvedībā, finanšu jautājumos (1.sējuma 112.lapa, 3.sējuma 169.lapa).

[10.11] No liecinieka /pers. F/ pirmās instances tiesas sēdē sniegtām liecībām izriet, ka 2014.gadā strādājis VID un amata pienākumos ietilpa

veikt auditus, tematiskās pārbaudes, kontroles pasākumus. 2014.gada 26.septembrī saskaņā ar Finanšu policijas 2014.gada 23.jūlija lēmumu par

nodokļu aprēķina veikšanu sastādījis SIA “/Nosaukums B/” nodokļu aprēķina pārskatu par 2011.gada otro ceturksni. Vadījies pēc lēmumā konstatētā,

ka SIA “/Nosaukums B/” no 2011.gada 24.maija līdz 30.jūnijam ir iekļāvusi PVN deklarācijā nenotikušus darījumus, kā arī tajā ietvertās norādes, ka ir

tikai jāveic aprēķins, nevērtējot lietas materiālus. Veicot nodokļu aprēķinu, izmantojis VID iesniegtajās SIA “/Nosaukums B/” PVN deklarācijās un to

pielikumos uzrādītos datus par laika periodu no 2011.gada 1.aprīļa līdz 30.jūnijam, kas tika iegūti no VID informatīvajām datu bāzēm. Tika apskatīta

informācija par SIA “/Nosaukums B/” un tās darījumu partneriem SIA “/Nosaukums C/”, SIA “/Nosaukums D/”, SIA “/Nosaukums E/” un

SIA “/Nosaukums F/”. Izvērtējot visus dokumentus un par uzņēmumiem iegūto informāciju kopumā, konstatējis, ka SIA “/Nosaukums B/” saskaņā ar

iesniegtajiem darījumu apliecinošajiem dokumentiem, t.i., preču pavadzīmēm, preci iepriekš minētajiem uzņēmumiem nav pārdevusi. Tādējādi tika atzīts,

ka preču pavadzīmes nav izmantojamas par darījuma attaisnojuma dokumentiem, jo satur nepatiesu informāciju. Līdz ar to darījumi netika atzīti un tika

aprēķināts, ka kopumā 2011.gada otrā ceturkšņa deklarācijā uzrādīta nepamatota kopējā darījumu vērtība Ls 158899,72, no kuras aprēķināta PVN

summa Ls 35037,17 (3.sējuma 169.lapa).

[10.12] Turklāt apsūdzētās /pers. A/ vainīgums noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pierādīts ar sekojošiem rakstveida pierādījumiem:

-2012.gada 17.aprīļa VID iesniegumu par SIA “/Nosaukums B/” iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas ar pielikumā esošām dokumentu

kopijām, proti, informāciju par nodokļu parādu, brīdinājumu par nokavēto nodokļu maksājumu piespiedu izpildi, lēmumu par nokavēto nodokļu

maksājumu piedziņu, uzaicinājumu ierasties VID, /pers. B/ paskaidrojumiem, Lursoft izziņu, VID Nodokļu informācijas sistēmas izdruku par nodokļu

maksātāja apkopojumu un atlikumu vēsturi uz 2012.gada 17.aprīli (1.sējuma 4.-25.lapa);

-2012.gada 10.maija Uzņēmumu reģistra izziņu par SIA “/Nosaukums B/” (1.sējuma 28.-29.lapa);

-2016.gada 25.aprīļa Uzņēmumu reģistra atbildi uz pieprasījumu par SIA “/Nosaukums B/” ar pielikumā esošām dokumentu kopijām, proti, izziņu

par SIA “/Nosaukums B/” /amats/ ar norādi, ka atbilstoši ierakstiem lietvedības sistēmā dokumentus komercsabiedrības lietā 2011.gada 19.jūlijā un

2011.gada 13.decembrī iesniedza /pers. B/, 2011.gada 12.decembra pieteikumu par izmaiņām valdes un dalībnieku sastāvā, ko parakstījis /pers. C/,

apliecinot, ka /amats/ amata ieņemšanai šķēršļu nav, dalībnieku reģistru, /pers. C/ lēmumu un iesniegumu par piekrišanu būt par SIA “/Nosaukums B/”

/amats/ (1.sējuma 32.-42. lapa);

-2012.gada 22.maija AS “DNB banka” atbildi uz pieprasījumu ar informāciju par SIA “/Nosaukums B/” konta apgrozījumiem no 2010. līdz

2012.gadam par izmantotajām IP adresēm pieslēgumiem internetbankai (SIA “/Nosaukums B/” (/ID numurs/), no tās izriet, ka 2009.gada 19.jūnijā

pievienots lietotājs /pers. A/ (/ID numurs/) un paraksta tiesībām rīkoties ar SIA “/Nosaukums B/” kontu /pers. B/ un uz pilnvaras pamata arī /pers. A/

(1.sējuma 46.-70.lapa);

-2012.gada 2.maija VID Nodokļu pārvaldes atbildi uz pieprasījumu ar informāciju par SIA “/Nosaukums B/” EDS izmantošanu, kurā norādīts, ka

līgumu par sistēmas izmantošanu parakstījis /pers. B/, atbildei pievienoto dokumentu kopijām, proti, 2009.gada 29.oktobra līgumu Nr./numurs/ par

elektronisko dokumentu parakstīšanu ar elektronisko parakstu, izmantojot VID EDS pakalpojumus, iesniegumu par VID deklarēšanas sistēmas lietotāju

saraksta noteikšanu un pilnvaru piešķiršanu (1.sējuma 72.-80.lapa);

-2012.gada 14.augusta ekspertu atzinumu Nr./numurs/, kurā citu apstākļu starpā norādīts, ka rindā “Paraksts” 2011.gada 12.decembra dalībnieka

lēmumā Nr./numurs/, rindā “/pers. C/” 2011.gada 12.decembra dalībnieka reģistrā Nr./numurs/, ailēs “Paraksts” 2011.gada 12.decembra pieteikumā

izmaiņām (18.veidlapa) izpildījis pats /pers. C/ (1.sējuma 106.-109.lapa);

-2013.gada 10.jūlija VID nodokļu informācijas sistēmas izdrukām par SIA “/Nosaukums B/” nodokļu maksātāja apkopojumu uz 2011.gada

30.aprīli un 2011.gada 31.maiju (1.sējuma 118.-119.lapa);

-2011.gada 30.maija, 1.jūnija, 15.jūnija, 16.jūnija pavadzīmju kopijām un SIA “/Nosaukums C/” bankas konta pārskata izdruku par naudas

pārskaitījumiem SIA “/Nosaukums B/” (1.sējuma 134.-135, 148.-157.lapa);

-2012.gada 10.decembra protokoliem par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām, no kuriem redzams, ka liecinieks /pers. H/, kā

SIA “/Nosaukums B/” pārstāvjus nav atpazinis /pers. C/, /pers. B/, /pers. E/ un /pers. J/ (1.sējuma 136.-143.lapa);

-2016.gada 20.maija VID Nodokļu pārvaldes atzinumu ar informāciju par uzņēmumiem SIA “/Nosaukums D/”, SIA “/Nosaukums F/ ”,

SIA “/Nosaukums C/” un SIA “/Nosaukums G/” (iepriekš - SIA “/Nosaukums E/”), kuri laika periodā no 2011.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim savās

PVN deklarācijās deklarējuši darījumus ar SIA “/Nosaukums B/”. Atzinuma pamatojumam pievienoto tabulu - citu nodokļu maksātāju PVN deklarāciju

priekšnodokļa pielikumos iekļautiem darījumiem, kur nodokļu maksātājs ir darījuma partneris -SIA “/Nosaukums B/” (1.sējuma 166.-169.lapa);

-2012.gada 27.jūlija AS “DNB banka” atbildi uz pieprasījumu ar informāciju par SIA “/Nosaukums B/”, kurā norādīts, ka 2009.gada 19.jūnijā

SIA “/Nosaukums B/” pilnvaroja /pers. A/ izmantot attālinātas pieejas līdzekļus. /pers. J/ nauda tika izmaksāta, pamatojoties uz elektronisko rīkojumu

bankai, kas tiek veikts, izmantojot attālinātas pieejas līdzekļus. Rīkojumā ir jānorāda saņēmējs un izmaksājamā summa, saņēmējs, uzrādot personu

apliecinošu dokumentu, naudu var izņemt jebkurā DNB bankas filiālē, kā arī atbildei pievienotām dokumentu kopijām, proti, konta atvēršanas un

uzturēšanas dokumentiem, skaidras naudas izmaksu rīkojumu sarakstu, kur kā naudas saņēmējs norādīts /pers. J/, skaidras naudas izmaksu orderiem, ar

kuriem apstiprinās, ka laikā no 2011.gada 1.jūnija līdz 15.jūlijam /pers. A/ un /pers. J/ no SIA “/Nosaukums B/” konta vairākkārt noņēma ievērojamas

naudas summas, 2008.gada 22.aprīļa līgumu Nr./numurs/ par attālinātas pieejas līdzekļu izmantošanu, kas noslēgts starp banku un /pers. A/, /pers. A/

iesniegumiem bankai ar lūgumu apturēt viņai piešķirtās tiesības saņemt pakalpojumus klienta vārdā, izmantojot attālinātas pieejas līdzekļus, un noslēgt

pieejas tiesības internetbankai uz SIA “/Nosaukums B/”, jo šajā uzņēmumā vairāk nestrādā (1.sējuma 183.-230.lapa);

-2012.gada 26.jūnija SIA “/Nosaukums H/” izziņu par IP adreses /ip adrese/ lietotāju 2012.gada 11.maijā, kurā norādīts, ka šī dinamiskā IP

adrese bija reģistrēta klientam /pers. B/ (1.sējuma 232.lapa);

-2012.gada 25.jūlija SIA “/Nosaukums I/” atbildi uz pieprasījumu par IP adreses /ip adrese/. izmantotāju ar informāciju par to, ka no 2011.gada

1.jūnija šo IP adresi izmanto /pers. A/, atbildei pievienoto /pers. A/ 2011.gada 19.janvāra SIA “/Nosaukums I/” adresētu iesniegumu par līguma par

elektronisko sakaru pakalpojumiem pārreģistrēšanu uz viņas vārda (1.sējuma 236.-238.lapa);

-2013.gada 22.marta ekspertu atzinumu Nr./numurs/, kurā norādīts, ka parakstus /pers. C/ vārdā sadaļā “Pircēja vārdā” 2011.gada 1.maija

kapitāla daļu pirkuma līgumā un rindā “Grāmatvedības dokumentus pieņem” 2011.gada 1.maija pieņemšanas - nodošanas aktā izpildījis pats /pers. C/,

parakstus /pers. A/ vārdā sadaļā “Izrakstīja” 2011.gada 30.maija pavadzīmē Nr.DAK11-0011 un 2011.gada 1.jūnija pavadzīmē Nr.DAK11-0050 ir

izpildījusi pati /pers. A/, parakstu /pers. B/ vārdā sadaļā “Pārdevēja vārdā” 2011.gada 1.maija kapitāla daļu pirkuma līgumā, iespējams, izpildījis /pers.

B/, parakstus /pers. A/ vārdā sadaļā “Izrakstīja” 2011.gada 16.jūnija pavadzīmē Nr.DAK11-0083, iespējams, izpildījusi /pers. A/, noteikt, kurš - /pers.

C/, /pers. B/, /pers. A/ vai kādas citas personas ir izpildījušas parakstus 2011.gada 16.jūnija pavadzīmē Nr.DAK11-0060 sadaļā “Izrakstīja” un

“Pieņēma”, nebija iespējams (2.sējuma 20.-25.lapa);

-2013.gada 30.jūlija VID Nodokļu pārvaldes izziņu par SIA “/Nosaukums B/” nodokļu, tajā skaitā PVN parādiem no 2010.gada 19.janvāra līdz

2013.gada 23.aprīlim (2.sējuma 27.lapa);

-2012.gada 12.jūlija VID Informātikas pārvaldes sniegto informāciju par SIA “/Nosaukums B/” pārstāvošo lietotāju veiktajām darbībām ar VID

EDS dokumentiem ar pielikumu, no kuras redzams, ka no 2010.gada 4.marta līdz 2011.gada 19.augustam visas darbības veicis /pers. B/, tāpat

norādītas IP adreses, no kurām 2011.gadā SIA “/Nosaukums B/” ir nosūtījusi elektronisku informāciju VID, izmantojot VID EDS, sniegtas ziņas par IP

adresēm /ip adrese/ un /ip adrese/ (2.sējuma 35.-38.lapa);

-2021.gada 30.aprīļa VID nodokļu aprēķinu Nr./numurs/ par SIA “/Nosaukums B/” budžetam nodarītajiem zaudējumiem, kurā konstatēts, ka SIA

“/Nosaukums B/” nav veikusi valsts budžetā aprēķinātā PVN iemaksu Ls 35016,89 jeb 49824,55 euro apmērā, attiecīgi nodokļu aprēķinā PVN

deklarācijā par 2011.gada otro ceturksni netiek samazināts budžetā iemaksājamais PVN Ls 35016,89 jeb 49824,55 euro (6.sējuma 30.-57.lapa);

-2016.gada 16.februāra VID atzinumu par SIA “/Nosaukums B/” nodokļu parādiem, tajā skaitā, PVN no 2011.gada 20.janvāra līdz 2016.gada

16.februārim ar pielikumos pievienotiem dokumentiem, proti, VID EDS izdrukām (PVN deklarācijas, pārskati par priekšnodokļa un nodokļa summām,

kas iekļautas PVN deklarācijā, kur par 2011.gada otro ceturksni iekļauti apsūdzībā norādītie darījumi), 2009.gada 29.oktobra līgumu Nr./numurs/ par

elektronisko dokumentu parakstīšanu ar elektronisko parakstu, izmantojot VID EDS pakalpojumus un iesniegumu par VID informācijas sistēmas

lietotāju saraksta noteikšanu un pilnvaru piešķiršanu kopijas (2.sējuma 53.-98. lapa);

-2016.gada 11.februāra lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu daļā attiecībā pret /pers. B/ pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas noziedzīgā

nodarījuma sastāva trūkuma dēļ (2.sējuma 116.lapa);

-dokumentiem, proti, 2012.gada 24.maija pavadzīmes kopiju par apsūdzībā norādīto darījumu starp SIA “/Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums

E/” (1.sējuma 161.lapa), 2011.gada 1.maija kapitāla daļu pirkuma līguma kopiju, 2011.gada 1.maija SIA “/Nosaukums B/” pieņemšanas - nodošanas

aktu kopiju (2.sējuma 103., 104.-105.lapa), lēmumu par izņemšanas izdarīšanu, 2012.gada 10.decembrī SIA “/Nosaukums C/” izņemtās pavadzīmes

par apsūdzībā norādītajiem darījumiem starp SIA “/Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums C/”, no SIA “/Nosaukums D/” 2011.gada 23.maijā pa pastu

saņemtām dokumentu kopijām, proti, pilnvaru, Uzņēmumu reģistra izziņu, izdruku par darījumiem, pavadzīmes par apsūdzībā norādītajiem darījumiem

starp SIA “/Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums D/” (paka Nr.1 pie krimināllietas materiāliem).

[11] Zemgales apgabaltiesa konstatē, ka iepriekš norādītie pierādījumi to kopumā apstiprina apsūdzētās /pers. A/ vainīgumu noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā. Uzskaitītie pierādījumi ir savstarpēji saistīti, pēctecīgi, ticami, kā arī pieļaujami, līdz ar to

tiesai nav pamata tos apšaubīt. Iepriekš norādītajos pierādījumos ar kuriem pamatots apsūdzētās vainīgums noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā nav

konstatētas tādas būtiskas pretrunas, kas varētu radīt šaubas par šajā lietā pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem apstākļiem.

[11.1] Ar iegūtajiem pierādījumiem apstiprinās šajā lietā nozīmīgi fakti, kas pierāda, ka /pers. A/, būdama SIA “/Nosaukums B/” faktiskā vadītāja

un būdama atbildīga par nodokļu nomaksu, īstenoja darījumus ar šajā spriedumā par pierādītu atzītajā noziedzīgā nodarījuma aprakstā norādītajiem

uzņēmumiem. /pers. A/ darījumus norādīja SIA “/Nosaukums B/” PVN deklarācijā, iesniedzot to VID EDS, deklarēja darījumus, savlaicīgi neveicot

aprēķinātā budžetā maksājamā PVN samaksu par SIA “/Nosaukums B/” vārdā īstenotajiem un deklarētajiem darījumiem, tādā veidā apzināti izvairoties

no nodokļa nomaksas un radot valstij zaudējumu lielā apmērā.

Vērtējot šajā lietā iegūtos pierādījumus, tajā skaitā VID pārstāves /pers. L/ liecības un 2021.gada 30.aprīļa VID nodokļu pārskatā konstatēto,

proti, ka darījumus ar SIA “/Nosaukums D/”, SIA “/Nosaukums C/”, SIA “/Nosaukums E/” veica citas fiziskas vai juridiskas personas, noformējot

darījumus SIA “/Nosaukums B/” vārdā, vērtējot lietā nopratināto personu liecības, kuras liecinājušas par darījumu apstākļiem un /pers. A/ tiešu saistību

ar apsūdzībā norādītajiem darījumiem, Zemgales apgabaltiesai nerodas šaubas par to, ka darījumus SIA “/Nosaukums B/” vārdā veikusi tieši /pers. A/.

[11.2] Pārbaudot apsūdzētās aizstāvja iebildumus par /pers. A/ tiesā grozītās apsūdzības nepilnībām, apelācijas instances tiesa konstatē, ka

grozītajā apsūdzībā kopumā saprotami un pietiekami pilnīgi norādīti apsūdzētajai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, kas nosaka

juridisko kvalifikāciju.

No Kriminālprocesa likuma 455.panta trešās daļas izriet, ka tiesa var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos

apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.

[11.3] Zemgales apgabaltiesas par pierādītu atzītais noziedzīgā nodarījuma apraksts šajā nolēmumā formulēts, ievērojot lietā noskaidrotos

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus, aprakstā nav iekļautas tādas ziņas, kas apsūdzētajai iepriekš nebūtu zināmas, turklāt aprakstā nav iekļauts

darījums ar SIA “/Nosaukums F/” (datēts ar 2011.gada 24.maiju), attiecīgi ir konstatēts mazāks valstij radītā kaitējuma apmērs, nekā to bija konstatējusi

pirmās instances tiesa un norādīja prokurors grozītajā apsūdzībā.

Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka šajā spriedumā par pierādītu atzītajā noziedzīgā nodarījuma aprakstā norādītie noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas

apstākļi ierobežotu apsūdzētās tiesības uz aizstāvību.

[12] Zemgales apgabaltiesa konstatē, ka no liecinieka /pers. B/ (apsūdzētās bijušā vīra) liecībām attiecībā par SIA “/Nosaukums B/” kapitāla daļu

pārdošanas un pārrakstīšanas faktu izriet, ka 2011.gada beigās apsūdzētā /pers. A/, kura dzīvoja /vieta/, atrada cilvēku, uz kura vārda pārrakstīt

uzņēmumu, viņu sauca /pers. C/. Liecinieks /pers. B/ sapratis, ka sieva /pers. C/ SIA “/Nosaukums B/” pārdeva. Persona, kura nosauca sevi par /pers.

C/, atbrauca no /vieta/ uz /vieta/ un atveda dokumentus uzņēmuma pārrakstīšanai. Dokumentus sastādīja /pers. A/. Dokumentus liecinieks parakstījis, tad

kopā ar šo personu gājis tos iesniegt /vieta/ Uzņēmumu reģistrā, turklāt šai atbraukušajai personai liecinieks /pers. B/ nodevis uzņēmuma dokumentus,

kas atradušies mājās /vieta/. Kad Uzņēmumu reģistrā tika atteikts reģistrēt izmaiņas, 2011.gada 12.decembrī gājis vēlreiz uz Uzņēmuma reģistru.

[12.1] Zemgales apgabaltiesa atzīmē, ka liecinieka /pers. B/ liecības par SIA “/Nosaukums B/” pārrakstīšanas apstākļiem uz citas personas - /pers.

C/ vārda, apstiprinās ar Uzņēmuma reģistra izziņu, no kuras redzams, ka no 2011.gada 12.decembra kā SIA “/Nosaukums B/” dalībnieks reģistrēts

/pers. C/ (1.sējuma 28.-29.lapa), ar Uzņēmuma reģistra sniegto informāciju, ka 2011.gada 19.jūlijā arī tika saņemts SIA “/Nosaukums B/” pieteikums

par komercsabiedrības izmaiņām valdes un dalībnieku sastāvā un juridiskajā adresē, bet, par cik tika konstatēti trūkumi iesniegtajos dokumentos, tika

pieņemts valsts notāra lēmums par komercsabiedrības izmaiņu ierakstīšanu komercreģistrā atlikšanu (1.sējuma 32.lapa).

Lietā iegūtas ziņas, kas apliecina, ka apsūdzētā /pers. A/ sagatavojusi dokumentus par SIA “/Nosaukums B/” izmaiņu ierakstīšanu komercreģistrā,

par to liecinājis liecinieks /pers. B/.

[12.2] Tiesa uzskata, ka uzņēmumu pārrakstīšana uz tādu personu vārda, kuriem faktiski nekas nav zināms ne par pašu uzņēmumu, ne tā darbību,

ir viens no noziedzīgo shēmu elementiem. Izskatāmajā lietā citas personas, proti, /pers. C/ izvēle ir noziedzīgo ķēdi raksturojošs elements, proti, laikā,

kad apsūdzētā /pers. A/ SIA “/Nosaukums B/” vārdā faktiski īstenoja darījumus ar šajā spriedumā norādītajiem uzņēmumiem, kurus iekļāva PVN

deklarācijā, par uzņēmuma īpašnieku un /amats/ tika izvēlēts un norādīts /pers. C/.

Taču no liecinieka /pers. C/ liecībām par savu saistību ar SIA “/Nosaukums B/” izriet, ka firmas uz sava vārda nekad nav reģistrējis un no

uzņēmējdarbības neko nesaprot, uzņēmums ar nosaukumu SIA “/Nosaukums B/” viņam neko neizsaka, pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas

2007.gadā dzīvo /vieta/ un /vieta/ iepriekš nav bijis. Strādājot gadījuma darbus, kādreiz ticis uzcienāts ar alkoholu, viņam dots parakstīt daudz

dokumentu, kuru saturu nav lasījis, aptuveni pirms 10 gadiem darbavietā /amats/ viņam teicis, ka sakarā ar darbu /vieta/ vajag atvērt bankā kontu un

tāpēc jāiet pie notāra, pie notāra devies kopā ar /amats/, kuram uzrādīšanai iedevis savu pasi, bet pēc tam pase nozagta, pašreizējā pase viņam izsniegta

2015.gada 28.maijā, SIA “/Nosaukums B/” nav strādājis, šādas SIA dokumentus nav parakstījis, neviens viņam nav piedāvājis kļūt par SIA

“/Nosaukums B/” amatpersonu.

Apstākli, ka dokumentus, kas attiecas uz SIA “/Nosaukums B/” ir parakstījis /pers. C/, apstiprina rokrakstu ekspertīzes atzinumi (1.sējuma 106.-

108.lapa, 2.sējuma 13.-89.lapa), taču faktu, ka /pers. C/ reāli nav bijusi nekāda saistība ar uzņēmumu SIA “/Nosaukums B/”, bez /pers. C/ liecībām

apstiprina liecinieks /pers. H/, kuram uzrādīts /pers. C/ pēc fotogrāfijām, taču /pers. H/ nav atpazinis /pers. C/ kā personu, kura būtu darbojusies SIA

“/Nosaukums B/” (1.sējuma 136.lapa).

Turklāt noskaidrots, ka liecinieks /pers. H/ neatpazina /pers. B/ (1.sējuma 138.lapa), savukārt /pers. B/ neatpazina ne /pers. E/, ne /pers. J/, ne arī

/pers. C/, norādot, ka nepazīst minētās personas (2.sējuma 108.-114.lapa).

Attiecībā uz apsūdzībā norādīto darījumu veikšanu un SIA “/Nosaukums B/” kapitāla daļu pārdošanu /pers. C/ tiesa uzskata, ka kapitāla daļu

pārdošana /pers. C/ tika izdarīta ar mērķi panākt, lai viņš formāli kļūtu par atbildīgo amatpersonu, tādējādi radot iespēju apsūdzētajai izvairīties no

atbildības par nodokļu nomaksas neveikšanu. To apstiprina lietā noskaidrotie apstākļi, proti, pēc tam, kad 2011.gada 1.maijā tika noslēgts uzņēmuma

kapitāla daļu pirkuma līgums un tajā pašā datumā parakstīts pieņemšanas - nodošanas akts, kurā norādīts, ka pēc šī akta parakstīšanas /amats/ /pers. B/

neatbild par SIA “/Nosaukums B/” finansiālo darbību, intensīvi tika veikti darījumi un no uzņēmuma bankas konta uzreiz tika noņemti visi sakarā ar šiem

darījumiem ieskaitītie naudas līdzekļi. Atbilstoši bankas sniegtajiem datiem un liecinieka /pers. J/ liecinātajam, par darījumiem ieskaitītos naudas līdzekļus

noņēma un ieguva apsūdzētā /pers. A/.

[12.3] Liecinieks /pers. B/ attiecībā par personu - /pers. C/, kurš bija ieradies pie viņa mājās /vieta/, sniedzis personas aprakstu, t.i., liela auguma,

paresns, apaļu seju, galvas vidus bez matiem. Tiesa, apskatot /pers. C/ fotogrāfiju, konstatē, ka šāds personas apraksts nav attiecināms uz /pers. C/

(2.sējuma 108.-109.lapa). Liecinieks /pers. B/ liecinājis, ka persona, kura stādījās priekšā kā /pers. C/, kā dokumentu uzrādījusi viņam savu

transportlīdzekļa vadītāja apliecību, bet /pers. B/ nav pārliecinājies, vai tā nav viltota, jo tajā laikā viņam bijuši personiski pārdzīvojumi, t.i., nodedzis

uzņēmuma veikals, izirusi laulība, no dzīves aizgājis tēvs un šo iemeslu dēļ viņš nebija “savā ādā”.

Noskaidrotais norāda uz to, ka ar liecinieku /pers. B/ kontaktējusies kāda cita persona, kuras identitāte izskatāmajā lietā nav noskaidrota, bet

/pers. C/ tika iesaistīts noziedzīgu darbību shēmā, lai apgrūtinātu notikumos iesaistīto personu identificēšanu. Vienlaikus no liecinieka /pers. B/ liecībām

izriet, ka /pers. C/ kā SIA “/Nosaukums B/” pircēju sameklējusi apsūdzētā. Kaut arī pati apsūdzētā neatzīst šo faktu, tomēr nenoliedz, ka bija

uzņēmusies atrast pircēju, sakarā ar to ievietojusi vairākus sludinājumus.

Noskaidrotie apstākļi norāda uz apsūdzētās /pers. A/ nolūku slēpt nodokļu nemaksāšanu, organizējot uzņēmuma kapitāla daļu pārdošanu cilvēkam,

kuram nav zināšanu uzņēmējdarbības jomā, lai cita persona tikai formāli kļūtu par uzņēmuma atbildīgo personu.

Kaut gan atbilstoši rokraksta ekspertīzes atzinumam liecinieka /pers. C/ paraksti uz Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem dokumentiem ir īsti, tomēr par

viņa personību iegūtās ziņas viennozīmīgi norāda uz to, ka viņš nevarēja būt uzņēmuma kapitāla daļu pircējs. Ir pamats uzskatīt, ka /pers. C/ paraksti uz

SIA “/Nosaukums B/” dokumentiem tika iegūti ar viltu, it kā saistībā ar viņa iekārtošanu darbā, un dokumentus /pers. C/ parakstījis, neiedziļinoties to

saturā, jo nepārvalda latviešu valodu.

/pers. C/ kategoriski noliedzis, ka būtu jebkad bijis Uzņēmumu reģistrā /vieta/ un vispār /vieta/ līdz nopratināšanai tiesā nav bijis (kas arī atbilst

Uzņēmumu reģistra sniegtajām ziņām, ka abas reizes, kad tikuši iesniegti dokumenti, tos iesniedzis /pers. B/), līdz ar to ir pamats secināt, ka kāda cita

lietā nenoskaidrota persona jau parakstītus dokumentus aizveda uz /vieta/ pie /pers. B/. Tas atbilst arī liecinieka /pers. B/ liecībām par to, ka kapitāla daļu

pircējam bijuši līdzi jau noformēti dokumenti, tos /pers. B/ parakstījis. Ievērojot to, ka nenoskaidrotas personas rīcībā bija ziņas par uzņēmuma

pamatdatiem un tā amatpersonu, secināms, ka tos viņš varēja iegūt tikai no apsūdzētās /pers. A/, kura organizēja uzņēmuma pārdošanu.

[12.4] Apsūdzētās liecību par to, ka naudu atdevusi /pers. C/, faktiski nenoskaidrojot, vai šī persona, kurai naudu atdevusi, ir /pers. C/ dod

pamatu apšaubīt /pers. C/ liecinātais, ka apsūdzēto nepazīst un nekādus darījumus ar naudu nav veicis, tāpēc nav piešķirama ticamība apsūdzētās

apgalvojumam, ka sastādījusi dokumentus par naudas tālāku nodošanu jaunajam uzņēmuma īpašniekam. Turklāt šādus dokumentus apsūdzētā uzrādīt

nevarēja un no VID sniegtās informācijas izriet, ka dienesta rīcībā nav ziņu, vai dokumentu, kas apliecinātu /pers. A/ naudas nodošanas faktu uzņēmuma

jaunajam īpašniekam. Turklāt apgabaltiesa konstatē, ka šajā sakarā /pers. A/ sniegusi pretrunīgas liecības, proti, kā aizdomās turētā 2016.gada 23.martā

liecinot, ka dokumentus par naudas nodošanu iesniegusi VID /vieta/ nodaļā, bet pēc nepilnas nedēļas 2016.gada 29.marta iesniegumā paskaidrojot, ka

tos nozaudējusi. Ņemot vērā apsūdzētās izglītību un zināšanu līmeni uzņēmējdarbības jomā, ir apšaubāms apsūdzētās liecinātais ka, nepārliecinoties par

personas identitāti, būtu nodevusi citai personai tik ievērojamas uzņēmumam piederošās naudas summas, kā arī ar šādu personu pēc tam turpinājusi

darba attiecības.

Ievērojot iepriekš norādītos apstākļus un to, ka faktiski darījumos iesaistīto uzņēmumu amatpersonas pie uzrādīšanas atpazīšanai neatpazina ne

/pers. C/, ne /pers. B/, secināms, ka darījumus īstenoja apsūdzētā, kura darījumus arī deklarēja, taču pēc tam nepildīja saistības sakarā ar aprēķinātā

PVN nomaksu valsts budžetā.

[12.5] Savās liecībās apsūdzētā /pers. A/ vairākkārt norādīja, ka viņa strādājusi savā ofisā, kurā arī notikusi tikšanās ar firmas jauno īpašnieku

/pers. C/, taču apelācijas instances tiesas sēdē uz jautājumu par ofisa atrašanās vietu /pers. A/ liecināja, ka viņa /adrese I/, kādā ofisa telpā no kaut kādas

arodbiedrības (apsūdzētā nevarēja konkrētāk nosaukt iznomātāju) nomājusi vietu - darba galdu, līgums par šīs vietas iznomāšanu nav bijis noslēgts,

maksājusi par to “uz rokas”.

Apsūdzētās vainīgumu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pierāda liecinieka /pers. C/ liecības, kuras vērtējot, tiesa secina, ka /pers. C/ faktiski par

SIA “/Nosaukums B/” īpašnieku bija nepieciešams, lai radītu iespaidu, ka viņš, nevis /pers. A/ īstenoja apsūdzībā norādītos darījumus.

Vērtējot kopumā apsūdzētās liecības, apelācijas instances tiesa konstatē, ka par apsūdzībā inkriminētajiem apstākļiem apsūdzētā ir sniegusi

izvairīgas liecības, cenšoties mazināt savu lomu saistībā ar SIA “/Nosaukums B/” darījumiem, lai varētu izvairīties no kriminālatbildības un soda par

izdarīto. Apelācijas instances tiesa nepiešķir ticamību apsūdzētās liecībām par to, ka personīgi nodevusi /pers. C/ VID EDS piekļuves datus, ka pēc viņa

norādījuma ticis reģistrēts vēl viens darba ņēmējs, jo lietas materiāli šādu informāciju nesatur, tāpēc šādas apsūdzētās liecības nav patiesas.

[13] Vērtējot apsūdzētās /pers. A/ liecināto par to, ka liecinieks /pers. B/ VID atzina nodokļu parādu, kas apsūdzētās ieskatā apstiprinot, ka nevis

viņa, bet /pers. B/ vadījis uzņēmumu un viņam bija zināms par uzņēmuma darījumiem 2011.gadā, apgabaltiesa konstatē, ka liecinieks /pers. B/ liecinājis,

ka par SIA “/Nosaukums B/” nodokļu parādu Ls 38493,10 apmērā uzzinājis VID, taču nav sapratis, kāpēc tas izveidojies, bet uzticējies VID

darbiniekiem un savu personisko problēmu dēļ nav interesējies par parāda izveidošanos, bet, kā parasti, paļāvies uz sievu /pers. A/, kura solījusi parādu

nomaksāt. /pers. B/ VID apsolījis parādu dzēst, kad tiks saņemta nauda no apdrošināšanas kompānijas par nodegušo veikalu, taču vēlāk, kad uzzinājis,

ka apdrošināšanas nauda ieskaitīta uzņēmuma bankas kontā, tā jau bijusi noņemta un /pers. A/ viņu par to nebija informējusi.

Šādas liecinieka /pers. B/ liecības apstiprinās ar SIA “/Nosaukums B/” bankas konta izdruku, no kuras redzams, ka AAS “ERGO Latvija”

izmaksāja Ls 20000 par mantisko zaudējumu (apdrošināšanu), nauda saņemta 2011.gada 17.jūnijā un tajā pašā dienā no bankas konta to noņēma /pers.

A/ un /pers. J/, katrs pa Ls 10000, pie tam darījumi reģistrēti viens aiz otra Nr./numurs/un Nr./numurs/ (1.sējuma 47.-62.lapa).

Naudu no konta apsūdzētā noņēma neskatoties uz to, ka viņai bija zināms, ka /pers. B/ VID tika pieprasīts nokārtot izveidojušos nodokļu parādu,

un viņš solīja tā segšanai novirzīt apdrošinātāja izmaksāto naudu par apdrošināšanas gadījumu, tāpēc ir pamats secināt, ka ar savu rīcību, proti, noņemot

naudu no uzņēmuma bankas konta apsūdzētā izvairījās no saistību izpildes, nodokļa nomaksas.

[13.1] Zemgales apgabaltiesa liecinieka /pers. B/ sniegto paskaidrojumu VID 2011.gada 24.novembrī par apņemšanos nodokļu parādu Ls

38493,10 samaksāt pēc apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas par nodegušo veikalu (1.sējuma 11.lapa) nevērtē kā liecinieka savas vainas atzīšanu par

izveidojušos parādu. Ievērojot, ka apsūdzētā /pers. A/ bija liecinieka laulātā, apgabaltiesai nerodas šaubas par to, ka liecinieks apsūdzētajai uzticēja

uzņēmuma vadību.

[13.2] Faktu, ka spriedumā noziedzīgā nodarījuma aprakstā norādītajā laika posmā SIA “/Nosaukums B/” faktiski vadīja /pers. A/, apstiprina ne

tikai liecinieka /pers. B/ liecības, bet arī liecinieku /pers. E/ un /pers. J/ liecības, turklāt /pers. J/ apliecinājis, ka noņēmis no SIA “/Nosaukums B/” bankas

konta naudu pēc /pers. A/ lūguma.

No liecinieka /pers. J/ pirmās instances tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā sniegtām liecībām izriet, ka 2010. vai 2011.gadā strādājis pie /pers. A/,

viņa piedāvājusi šofera darbu, par darbu samaksājusi Ls 200, par to parakstījies kādā dokumentā, vadājis /pers. A/ pa viņas nosauktajām adresēm, t.i.,

dažādi objekti, tikšanās vietas, vedis arī uz banku, kur /pers. A/ saņēmusi naudu, veikusi pārskaitījumus, arī pats “DNB Nord” bankā noņēmis naudu,

kad viņa likusi to darīt, tam nepieciešamos dokumentus, pilnvaru iedevusi /pers. A/, nauda bijusi par darījumiem, tā bijusi firmas nauda, naudas apmērs

katru reizi bija ievērojams, t.i., tūkstoši, naudu atdevis /pers. A/, par to parakstījies kases orderī, pie /pers. A/ nostrādājis aptuveni mēnesi un pa to laiku

pēc viņas lūguma bankā kādas desmit reizes noņēmis naudu.

No liecinieka /pers. E/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtām liecībām izriet, ka 2011.gada vasarā /pers. A/ viņam kā pensionāram piedāvājusi

piestrādāt SIA “/Nosaukums B/”, kam piekritis, pēc tam, kad beidzis darbu SIA “/Nosaukums B/”, viņam tika aprēķināta alga, kuru izmaksāja “uz

rokas”, darba pienākumos ietilpa metāllūžņu kravu pavadīšana no iekraušanas līdz izkraušanas punktam, darba pienākumus viņam uzdeva apsūdzētā

/pers. A/, bet /pers. B/ viņš nepazīst.

Vērtējot liecinieku liecībās norādītās ziņas, apelācijas instances tiesai nerodas šaubas par to, ka tieši apsūdzētā bija SIA “/Nosaukums B/” faktiskā

/amats/pēc 2011.gada 1.maija, nevis citas personas.

[14] No lietas materiāliem redzams, ka Kurzemes apgabaltiesā pēc apsūdzētās lūguma nopratinātas liecinieces /pers. P/ un /pers. R/, t.i., bijušās

SIA “/Nosaukums B/” darbinieces, kuras strādāja par pārdevējām uzņēmumam piederošajā veikalā /vieta/.

Lieciniece /pers. P/ Kurzemes apgabaltiesā liecināja, ka uzņēmumu vadīja /pers. B/, bet līdz tam /pers. A/. Viņi abi darbojās kā viena ģimene,

kuriem piederēja veikals. 2008.gadā /pers. A/ aizbrauca dzīvot uz /vieta/, bet 2009.gadā veikals nodega.

Lieciniece /pers. R/ tiesā apstiprināja, ka uzņēmuma SIA “/Nosaukums B/” /amats/ bija /pers. B/.

Novērtējot liecinieču /pers. P/ un /pers. R/ liecībās sniegtās ziņas, Zemgales apgabaltiesas konstatē, ka tās neapšauba tiesas sēdē uzturētās

apsūdzības pamatotību.

[15] Faktu, ka apsūdzētā /pers. A/ faktiski SIA “/Nosaukums B/” vārdā īstenoja darījumus 2011.gadā ar SIA “/Nosaukums D/”, SIA

“/Nosaukums C/”, SIA “/Nosaukums E/”, pārdodot metālizstrādājumus, apstiprina liecinieku /pers. G/ (SIA “/Nosaukums D/” /amats/) liecības, /pers.

H/ (SIA “/Nosaukums C/” /amats/) liecības, /pers. I/ (SIA “/Nosaukums E/” pārstāvis) liecības.

[15.1] Liecinieka /pers. H/ liecības apstiprinās ar viņa izsniegtajām četrām pavadzīmju kopijām, no kurām trīs parakstījusi /pers. A/, un SIA

“/Nosaukums C/” konta pārskata datorizdruku, ar kuru apstiprinās naudas pārskaitījums uz SIA “/Nosaukums B/” kontu par iegādātajiem darba galdiem

(1.sējuma 134.-135., 148.-157.lapa). Ar rokrakstu ekspertīzes atzinumu apstiprinās, ka divās no SIA “/Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums C/”

darījumu apstiprinošām pavadzīmēm (DAK11-0011, DAK11-0050) sadaļā “Izrakstīja” parakstus /pers. A/ vārdā izpildījusi /pers. A/, bet vienā

(DAK11-0083), iespējams, izpildījusi /pers. A/. Par pavadzīmi DAK11-0060 nebija iespējams sniegt atzinumu par parakstu (2.sējuma 20.-24.lapa).

Turklāt 2012.gada 24.maijā liecinieka /pers. I/ izsniegtā pavadzīmes kopija par darījumu starp SIA “/Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums B/”

(1.sējuma 161.lapa), 2012.gada 10.decembrī SIA “/Nosaukums C/” izņemtās pavadzīmes par darījumiem starp SIA “/Nosaukums B/” un SIA

“/Nosaukums C/”, 2011.gada 23.maijā pa pastu no SIA “/Nosaukums D/” saņemtās pavadzīmes par darījumiem starp SIA “/Nosaukums B/” un SIA

“/Nosaukums D/” (paka Nr.1 pie krimināllietas materiāliem), arī apstiprina to, ka apsūdzētā SIA “/Nosaukums B/” vārdā īstenoja darījumus. To apliecina

arī rakstveida dokumenti, kas atrodas lietā, tajā skaitā 2012.gada 22.maija /pers. A/, kura kā SIA “/Nosaukums F/” īpašniece nopratināta liecinieces

statusā, izsniegtā pavadzīmes kopija par darījumu starp SIA “/Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums F/” (1.sējuma 124.lapa). Kaut gan šis darījums

netiek iekļauts pierādītā noziedzīgā nodarījuma aprakstā, taču pavadzīmē norādītās ziņas kopsakarā ar citiem pierādījumiem apstiprina kopumā to, ka

darījumi tika īstenoti.

[15.2] To, ka darījumi starp SIA “/Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums C/” notika, tiesas ieskatā netieši apstiprina arī VID 2014.gada 14.maija

lēmums Nr./numurs/, kurā nav ticis atzīts, ka darījumi starp SIA “/Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums C/” nebūtu notikuši.

[15.3] Ar liecinieka /pers. E/ liecībām apstiprinās liecinieka /pers. G/ liecinātais par to, ka metāla kravas no bijušās rūpnīcas teritorijas /adrese F/,

kā arī pavadzīmi izsniedzis viņš (/pers. E/), turklāt arī liecinieks /pers. I/ liecināja, ka tas bija vīrietis vārdā /Vārds/. Turklāt no /pers. E/ liecībām arī izriet,

ka 2011.gada vasarā strādājot pie /pers. A/ uz mutiskas vienošanās pamata, viņa pienākums bija pavadīt kravas ar metāllūžņiem līdz nodošanas

punktam, to darījis vairākas reizes, pavadzīmes atdevis /pers. A/, metāllūžņi tika vesti no kāda uzņēmuma vai vecas rūpnīcas /vieta/, pēc tam, kad krāvēji

vai /pers. A/ paziņoja, ka mašīna piekrauta, devies līdzi šoferim, kurš veda metāllūžņus no /vieta/ uz /vieta/, lai kontrolētu kravas svaru un, ja bijis

nepieciešams, parakstījis pavadzīmes. /pers. A/ pavadzīmes atdevis turpat /vieta/, kur saņēmis kravu. Pārvadājumi tika veikti uz SIA “/Nosaukums D/”,

kas atradās /vieta/. /pers. A/ vīru /pers. B/ nepazīst.

[15.4] Lietā noskaidrots, ka metālizstrādājumus SIA “/Nosaukums B/” citiem uzņēmumiem tirgoja no bijušās rūpnīcas, kas atrodas /adrese F/, taču

metālizstrādājumu iegūšanas mehānisms šī uzņēmuma rīcībā lietā nav noskaidrots. Kā liecināja SIA “/Nosaukums C/” pārstāvis /pers. H/, viņam SIA

“/Nosaukums B/” pārstāvji piedāvāja nopirkt no cita uzņēmuma izpirktus metāla darba galdus, tika uzrādīts cesijas līgums (3.sējuma 64.lapa). Vienlaikus

no liecinošo personu liecībām izriet, ka darbs bija labi organizēts, t.i., autotransports tika īrēts no trešajām personām, uz vietas /adrese F/ darbojās vēl

citas personas, t.sk., krāvēji, arī pati /pers. A/.

To, ka tiesas konstatētie darījumi faktiski tika īstenoti, apstiprina arī VID Nodokļu pārvaldes sniegtā informācija par uzņēmumiem, kuri laika

periodā no 2011.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim savās PVN deklarācijās deklarēja notikušos darījumus ar SIA “/Nosaukums B/”, proti, tie bija SIA

“/Nosaukums D/”, SIA “/Nosaukums C/”, SIA “/Nosaukums G/” (iepriekš - SIA “/Nosaukums E/”). VID sniegtajai informācijai pievienota tabula, kurā

redzami iepriekš norādīto nodokļu maksātāju PVN deklarāciju priekšnodokļa pielikumos iekļautie darījumi, kuros nodokļu maksātājs norādīts darījuma

partneris, proti, SIA “/Nosaukums B/” (1.sējuma 166.-169.lapa).

[16] Apsūdzētā /pers. A/ savās liecībās vērsa uzmanību uz to, ka liecinieks /pers. B/ bija izsniedzis pilnvaru /pers. E/ rīkoties SIA “/Nosaukums B/”

vārdā. Apgabaltiesa uzskata, ka, neskatoties uz to, ka pilnvarā norādīts, ka to /pers. E/ izsniedzis /pers. B/, nav pamata neticēt liecinieka /pers. B/

liecinātajam, ka viņš šādu pilnvaru nebija izsniedzis. Tāpat tiesai nav pamata neticēt liecinieka /pers. B/ liecībām par to, ka par darījumiem ar metāllūžņiem

viņš nav zinājis, /pers. E/ nepazīst, ja devis kādam pilnvaru rīkoties uzņēmuma vārdā, tad tā varējusi būt vienīgi /pers. A/.

/pers. E/ 2008.gada 23.aprīļa pilnvarā norādīts, ka tā derīga bez termiņa ierobežojuma, pilnvarojuma apjoms ir - vest visas sabiedrības lietas visās

tiesu instancēs, administratīvajās un pašvaldību iestādēs, kā arī attiecībās ar privātpersonām, ar visām tiesībām, kādas ar likumu piešķirtas prasītājam,

atbildētājam, trešajai personai un cietušajam, tajā skaitā, celt prasības un iesniegt sūdzības un pieteikumus, noslēgt izlīgumus, nodot lietas šķīrējtiesai,

pārsūdzēt spriedumus un lēmumus, u.tt. Tiesas ieskatā pilnvarojuma apjoms ir acīmredzami nesamērīgs ar /pers. E/ veicamo darbību veidu un raksturu,

turklāt no pilnvaras teksta izriet, ka uzņēmumu pārstāvēt tiek uzdots sieviešu dzimtas personai.

[16.1] Viss iepriekš norādītais netieši norāda, ka uz /pers. E/ vārda noformētā pilnvara atvasināta no kādas citai personai izsniegtas pilnvaras, un

šāds tik plašs uzskaitītā pilnvarojuma apjoms neapšaubāmi varēja tikt piešķirts tieši apsūdzētajai. Turklāt pilnvaras izdošanas laiks neatbilst laikam, kad

pienākumus uzņēmumā 2011.gadā veica /pers. E/, jo pilnvara izsniegta 2008.gada 23.aprīlī, tātad laikā, kad SIA “/Nosaukums B/” /amats/ bija /pers. A/

tēvs /pers. O/, nevis liecinieks /pers. B/ (saskaņā ar Uzņēmuma reģistra datiem /pers. B/ kļuva par SIA “/Nosaukums B/” dalībnieku tikai no 2008.gada

19.decembra). /pers. B/ pirmās instances tiesas sēdē tika uzrādīta minētā pilnvara un viņš noliedza, ka uz tās būtu viņa paraksts, apliecināja, ka nepazīst

/pers. E/ un pilnvaru viņam nav izsniedzis.

[16.2] Liecinieks /pers. E/ nevarēja pateikt, vai slēdzis ar SIA “/Nosaukums B/” darba līgumu, taču savus personas datus viņš bija nodevis.

Ievērojot norādīto un to, ka darba tiesiskās attiecības ar /pers. E/ netika noformētas, secināms, ka liecinieka personas datus apsūdzētā pieprasīja

pilnvaras sagatavošanai, lai /pers. E/ varētu piedalīties darījumu noformēšanā. Liecinieks /pers. E/ tiesā apstiprināja, ka pildot darba pienākumus

kontaktējies vienīgi ar /pers. A/.

Izvērtējot apsūdzētās liecināto par /pers. C/ pieņemto jauno darbinieku, kurš viņai nodevis iegrāmatošanai darījumu dokumentus, tiesa uzskata, ka

tas, visticamāk, bijis /pers. E/, un, tā kā ar /pers. E/ apsūdzētā /pers. A/ ir pazīstama, tas izskaidro, kādēļ viņa nevēlējās nosaukt šī jaunā uzņēmuma

darbinieka vārdu.

Kaut arī apsūdzētā noliedza, ka būtu devusi /pers. E/ kādus norādījumus vai izsniegusi pilnvaru, tomēr tiesa atzīst to par pierādītu faktu, papildus

ņemot vērā arī pašas apsūdzētās liecināto, ka /pers. E/ pazīst sen.

[16.3] Zemgales apgabaltiesai nav pamata neticēt liecinieku /pers. E/ un /pers. J/ liecībām, jo tās apstiprinās ar citiem lietā iegūtajiem pierādījumiem,

kas analizēti iepriekš šajā nolēmumā. Tā, piemēram, /pers. J/ liecinātais par to, ka viņš vedis /pers. A/ uz banku, kā arī pats viņas uzdevumā noņēmis

bankā lielas naudas summas, kuras atdevis /pers. A/, apstiprinās ar AS “DNB banka” sniegto informāciju, proti, ka SIA “/Nosaukums B/” pilnvarojusi

/pers. A/ izmantot attālinātas pieejas līdzekļus. /pers. J/ nauda bankā tika izmaksāta, pamatojoties uz elektronisko rīkojumu bankai, kas tika veikts,

izmantojot attālinātas pieejas līdzekļus. Šādos gadījumos rīkojumā tiek norādīts saņēmējs un izmaksājamā summa. Saņēmējs, uzrādot personu apliecinošu

dokumentu, naudu var izņemt jebkurā “DNB banka” filiālē. Bankas informācijai pievienotas arī skaidras naudas izmaksu orderu kopijas, no kurām

redzams, ka naudu lielās summās no SIA “/Nosaukums B/” bankas konta laika posmā no 2011.gada 1.jūnija līdz 13.jūlijam sistemātiski noņēma /pers.

A/ un /pers. J/ (1.sējuma 183.-230.lapa).

[16.4] Vērtējot liecinieku /pers. B/ un /pers. C/ liecībās norādītās ziņas, kā arī VID 2021.gada 30.aprīļa nodokļu aprēķinā secināto, ka,

saimniecisko darbību SIA “/Nosaukums B/” veica /pers. A/, apelācijas instances tiesa par nepamatotu uzskata aizstāvja viedokli par to, ka /pers. A/ nav

organizējusi SIA “/Nosaukums B/” kapitāla daļu pārdošanu /pers. C/ un nav darbojusies SIA “/Nosaukums B/” vārdā.

[17] Apelācijas instances tiesa konstatē, ka izskatāmajā lietā VID sastādījis divus nodokļu aprēķinus (pārskatus) par SIA “/Nosaukums B/”.

Turklāt lietā arī atrodas VID 2016.gada 16.februāra atzinums par SIA “/Nosaukums B/” ar pielikumiem, no kura izriet, ka PVN aprēķinātā parāda

summa saistībā ar PVN deklarāciju par 2011.gada otro ceturksni ir Ls 35016,89 (2.sējuma 53-54, 55.lapa).

[17.1] Lietā atrodas 2014.gada 26.septembra VID nodokļu aprēķina pārskats Nr./numurs/, kurā veikts PVN aprēķins. Atbilstoši nodokļu

aprēķinā konstatētajam, SIA “/Nosaukums B/” atbilstoši darījumu apliecinošiem dokumentiem - preču pavadzīmēm, preci uzņēmumiem SIA

“/Nosaukums C/”, SIA “/Nosaukums D/”, SIA “/Nosaukums E/” un SIA “/Nosaukums F/” nav pārdevusi, tāpēc pavadzīmes nav izmantojamas par

attaisnojuma dokumentiem, jo satur nepatiesu informāciju. Līdz ar to pārskata sastādītājs secinājis, ka laika periodā no 2011.gada 1.aprīļa līdz

2011.gada 30.jūnijam nodokļu aprēķinā netiek atzīti SIA “/Nosaukums B/” darījumi ar SIA “/Nosaukums C/”, SIA “/Nosaukums D/”, SIA

“/Nosaukums E/” un SIA “/Nosaukums F/” par summu Ls 158899,72 un attiecīgi netiek atzīts aprēķinātais PVN Ls 35037,17 apmērā (2.sējuma 42.-

47.lapa).

[17.2] Nopratināts kā liecinieks pirmās instances tiesas sēdē, liecinieks /pers. F/ izskaidroja apstākļus, balstoties uz kuriem viņš savā sastādītajā

nodokļu aprēķinā nonācis pie secinājumiem, proti, viņš vadījies pēc viņam iesniegtajā lēmumā norādītā, ka SIA “/Nosaukums B/” no 2011.gada 24.maija

līdz 30.jūnijam iekļāvusi PVN deklarācijā nenotikušus darījumus, kā arī pēc lēmumā ietvertās norādes, ka ir tikai jāveic aprēķins, nevērtējot lietas

materiālus.

[17.3] Ievērojot lietā iegūtās ziņas un tos apstākļus, kas izrietēja no /pers. F/ liecībām, Zemgales apgabaltiesa pēc prokurora pieteikuma, ievērojot

Kriminālprocesa likuma 133.panta, kā arī likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 4.1 daļas nosacījumus, lūdza VID sastādīt atkārtotu nodokļu

aprēķinu. Zemgales apgabaltiesā saņemts un pievienots lietai 2021.gada 30.aprīļa VID sastādīts nodokļu aprēķins, kurā konstatēts sekojošais:

SIA “/Nosaukums B/” 2011.gada 19.decembrī izslēgta no VID PVN maksātāju reģistra sakarā ar PVN deklarāciju neiesniegšanu. 2014.gada

30.janvārī SIA “/Nosaukums B/” saimnieciskā darbība izbeigta, nosūtīta informācija Uzņēmumu reģistram, ka sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem

nav pārstāvības tiesību un 2019.gada 23.septembrī uzņēmums likvidēts.

SIA “/Nosaukums B/” nav saņēmusi licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai, līdz ar to sabiedrība nevarēja likumīgi

nodarboties ar metāllūžņu iepirkšanu - pārdošanu. SIA “/Nosaukums B/” VID deklarētais darbības veids - dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība

neatbilst pavadzīmēs uzrādītajam. SIA “/Nosaukums B/” uzņēmuma gada pārskatu un uzņēmuma ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarāciju par

2010. un 2011.gadu VID nav iesniegusi, līdz ar to VID rīcībā nav informācijas par sabiedrības materiāltehnisko bāzi un faktiskajām iespējām veikt

saimniecisko darbību. SIA “/Nosaukums B/” nebija sasniedzama juridiskajā adresē /adrese E/, to apliecināja uz juridisko adresi VID sūtītās

korespondences nosūtīšana atpakaļ nosūtītājam. SIA “/Nosaukums B/” 2008.gada 22.maijā bija reģistrējusi struktūrvienību “Veikals” /adrese J/, bet

minētajā adresē saimnieciskā darbība netika veikta no 2011.gada sākuma. Saskaņā ar CSDD informāciju SIA “/Nosaukums B/” īpašumā, valdījumā vai

turējumā nebija reģistrēti transportlīdzekļi, līdz ar to nebija sava transporta preču piegādei.

SIA “/Nosaukums B/” vārdā tika noformētas pavadzīmes par faktiski nenotikušu preču (metāllūžņu, instrumentu, elektromotoru, alumīnija profilu,

lokšņu, darbgalda, elektrisko krāšņu, melnā metāla) pārdošanas darījumiem ar SIA “/Nosaukums D/”, SIA “/Nosaukums E/”, SIA “/Nosaukums F/”,

SIA “/Nosaukums C/” un VID rīcībā esošie pierādījumi liecināja par sabiedrības rekvizītu izmantošanu faktiski neesošu darījumu noformēšanā.

SIA “/Nosaukums B/” amatpersona /pers. B/ (no 2008.gada 19.decembra līdz 2011.gada 15.decembrim) neapliecināja darījumus ar SIA

“/Nosaukums D/”, SIA “/Nosaukums C/”, SIA “/Nosaukums E/”, SIA “/Nosaukums F/”, nav pilnvarojis citas personas veikt darījumus no 2011.gada

1.maija. /pers. B/ kārtot grāmatvedību uzticēja bijušajai sievai /pers. A/, kura vienlaikus bija SIA “/Nosaukums F/” /amats/.

Faktiski saimniecisko darbību SIA “/Nosaukums B/” veica /pers. A/, kura nesniedza liecību par sabiedrības veiktajiem darījumiem ar SIA

“/Nosaukums C/”, SIA “/Nosaukums D/” un SIA “/Nosaukums E/”, kā arī to, kurš vēl kārtoja grāmatvedību SIA “/Nosaukums B/”, kāpēc SIA

“/Nosaukums B/” izveidojās nodokļu parāds.

SIA “/Nosaukums B/” amatpersona /pers. C/ (no 2011.gada 15.decembra līdz 2013.gada 17.aprīlim), kurš bija bezdarbnieks, no ieslodzījuma,

bez pases, lietoja alkoholu, ar 8 klašu izglītību, nepazina /pers. B/ un /pers. A/, nezināja EDS, internetu, datorā nestrādāja, nebija zināšanu

uzņēmējdarbībā, grāmatvedībā, finanšu jautājumos, viņš faktiski neveica sabiedrības saimniecisko darbību, nav bijis sabiedrības īpašnieks vai pilnvarotā

persona, kā arī neviens nav lūdzis kļūt viņu par SIA “/Nosaukums B/” amatpersonu vai pilnvaroto personu, nav piedāvājis strādāt šajā uzņēmumā, viņš

nezina, kam pieder SIA “/Nosaukums B/”.

Pavadzīmēs norādītā informācija nav patiesa, jo nav identificējama par darījumu atbildīgā persona, darījumu apstākļi un preču izcelsme, pavadzīmēs

noradītās preces nevarēja saņemt no SIA “/Nosaukums B/”.

SIA “/Nosaukums B/” nav bijusi faktiskā preču piegādātāja, darījumus ar SIA “/Nosaukums D/”, SIA “/Nosaukums C/”, SIA “/Nosaukums E/”,

SIA “/Nosaukums F/” faktiski veica citas fiziskās vai juridiskās personas, noformējot darījumus SIA “/Nosaukums B/” vārdā, lai izvairītos no nodokļu

nomaksas.

Saskaņā ar VID 2013.gada 24.aprīļa lēmumu SIA “/Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums C/” darījumi netika apstiprināti, taču SIA “/Nosaukums

C/” minēto lēmumu apstrīdēja VID ģenerāldirektorei, kura 2014.gada 14.maija lēmumā atzina SIA “/Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums C/”

darījumus.

SIA “/Nosaukums D/”, SIA “/Nosaukums C/”, SIA “/Nosaukums E/” amatpersonas liecināja, ka sabiedrības ir veikušas saimniecisko darbību un

darījumi ar SIA “/Nosaukums B/” ir notikuši, bet detalizētāk nespēja aprakstīt darījuma apstākļus, nav noformēti līgumi, kuros būtu noteikts preču

apjoms, izsniegšanas un saņemšanas vietu adreses, termiņi, kvalitātes prasības, samaksas nosacījumi, kas pamatotu pavadzīmēs noteikto preču cenu.

SIA “/Nosaukums B/” PVN deklarācijā par 2011.gada otro ceturksni netiek samazināts budžetā iemaksājamais PVN Ls 35016,89, jo netiek

samazināti ar PVN standartlikmi apliekamie darījumi Ls 158899,72 un aprēķinātais PVN ar standartlikmi apliekamiem darījumiem Ls 35037,17 t.sk.,

SIA “/Nosaukums B/” darījumi ar: SIA “/Nosaukums D/” 2011.gada maijā, jūnijā, darījumu vērtība Ls 105609,37, PVN Ls 23313,30 Ls, SIA

“/Nosaukums C/” 2011.gada maijā, jūnijā, darījumu vērtība Ls 32998,00, PVN Ls 7259,56, SIA “/Nosaukums E/” 2011.gada jūnijā, darījumu vērtība

Ls 1685,50, PVN Ls 370,81, SIA “/Nosaukums F/” 2011.gada maijā, darījumu vērtība Ls 18606,85, PVN Ls 4093,50 par nenotikušo preču piegādi

SIA “/Nosaukums C/”, SIA “/Nosaukums D/”, SIA “/Nosaukums E/”, SIA “/Nosaukums F/”, pamatojoties uz likuma “Par pievienotās vērtības nodokli”

8.panta piekto daļu, kas noteic, ka nodokļa rēķinu drīkst izsniegt tikai apliekamā persona.

Jebkura PVN summa, kas samaksāta saskaņā ar nodokļa rēķinu, kura izsniedzējam nav tiesību tādu izsniegt, personai, kura izsniegusi rēķinu, šī

summa jāiemaksā valsts budžetā.

[17.4] Nodokļu aprēķinā ir atsauce uz Eiropas Savienības Tiesas 2013.gada 31.janvāra spriedumu, kurā tiesa nosprieda, ka Padomes 2006.gada

28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo PVN sistēmu 203.pants jāinterpretē sekojoši - PVN, kuru persona norādījusi rēķinā, tai ir jāmaksā

neatkarīgi no faktiskā ar nodokli apliekamā darījuma esamības. Vienīgi no apstākļa, ka nodokļu iestāde šā rēķina izsniedzējam adresētā lēmumā par

nodokļa korekciju nav koriģējusi tā deklarēto PVN, nevar tikt secināts, ka šī iestāde minēto rēķinu ir atzinusi par atbilstošu faktiskajam ar nodokli

apliekamajam darījumam.

Tādējādi, ņemot vērā likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta piektajā daļā un 2006.gada 28.novembrta Direktīvas 2006/112/EK

203.pantā norādīto, nodokļu maksātājam tiek uzlikts tiesisks pienākums nomaksāt budžetā izrakstītajā PVN rēķinā norādīto nodokli arī gadījumos, kad

PVN rēķinā uzrādītais darījums tiek atzīts par nenotikušu.

[17.5] Turklāt nodokļu aprēķinā secināts, ka SIA “/Nosaukums B/” vārdā PVN deklarācija par 2011.gada otro ceturksni VID EDS tika iesniegta

10 dienas vēlāk, neievērojot likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 11.panta prasības.

Neievērojot likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta prasības, SIA “/Nosaukums B/” nav veikusi valsts budžetā PVN iemaksu Ls

35016,89 apmērā līdz 2011.gada 20.jūlijam.

SIA “/Nosaukums B/” darījumu brīdī vienīgā amatpersona /pers. B/, kurš no 2008.gada 19.decembra līdz 2011.gada 15.decembrim bija tiesīgs

vadīt sabiedrību un veikt saimniecisko darbību tās vārdā, kā arī apliecināt darījumus, nav veicis darījumus un nav pilnvarojis citas personas veikt

darījumus no 2011.gada 1.maija.

2014.gada 26.septembra nodokļu aprēķinā tika apstrīdēta realizācija, priekšnodoklis netika vērtēts, jo tas neietekmē realizāciju. SIA “/Nosaukums

B/” grāmatvedības uzskaite nebija patiesa, salīdzināma, netika ievērotas likuma “Par grāmatvedību” 2. un 7.panta prasības, jo pavadzīmes nav

izmantojamas par darījumu attaisnojuma dokumentiem, tās satur nepatiesu informāciju. Ievērojot minēto, SIA “/Nosaukums B/” tika noformētas

pavadzīmes par faktiski nenotikušiem preču darījumiem ar SIA “/Nosaukums D/” 2011.gada maijā, jūnijā, PVN par Ls 23313,30, SIA “/Nosaukums

E/” 2011.gada jūnijā, PVN par Ls 370,81, SIA “/Nosaukums F/” 2011.gada maijā, PVN par Ls 4093,50 un SIA “/Nosaukums C/” 2011.gada maijā,

jūnijā, PVN par Ls 7259,56, tos faktiski veica citas fiziskās vai juridiskās personas, noformējot darījumus SIA “/Nosaukums B/” vārdā, lai izvairītos no

nodokļu nomaksas.

Nodokļu aprēķinā PVN deklarācijā par 2011.gada otro ceturksni netiek samazināts budžetā iemaksājamais PVN Ls 35016,89 (Ls 35037,17 -

Ls 20,28 = Ls 35016,89) jeb 49824,55 euro (6.sējuma 30.-57.lapa).

[18] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 127.pantam pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā

procesuālā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā

ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai. Pierādījumiem jābūt ticamiem, attiecināmiem un pieļaujamiem.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 128.pantam pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā

izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Kriminālprocesa likuma 133.panta pirmā daļa noteic, ka par pierādījumu kriminālprocesā var būt kontroles vai uzraudzības funkciju veicošās

institūcijas rakstveida atzinums par kāda notikuma faktiem un apstākļiem, kuru ievērošanas kontroli vai uzraudzību atbilstoši normatīvajos aktos

noteiktajai kompetencei (pilnvarojumam) veic šī institūcija.

[18.1] Zemgales apgabaltiesa atzīmē, ka Kriminālprocesa likuma normas nenosaka, ka nodokļu aprēķinu iespējams sastādīt tikai un vienīgi

pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kā to subjektīvi uzskata apsūdzētās aizstāvis, turklāt atkārtota nodokļu aprēķina sastādīšanas pamats atbilstoši 2021.gada

13.janvāra Zemgales apgabaltiesas lēmumam ir iepriekš sastādītājā nodokļu aprēķinā nevērtētie apstākļi un atsevišķas pretrunas, nevis tiesas kā procesa

virzītāja rīcība pilnīgi jauna pierādījuma iegūšanā.

Zemgales apgabaltiesa nav konstatējusi Kriminālprocesa likuma 130.pantā paredzētos apstākļus, kas varētu nepieļaut izmantot pierādīšanā

izskatāmajā lietā VID 2021.gada 30.aprīļa nodokļu aprēķinu, tāpēc nodokļu aprēķins kā pieļaujams pierādījums izmantojams pierādīšanā.

[18.2] Apelācijas instances tiesa vērtē šajā lietā sastādītos nodokļu aprēķinus kopsakarā ar citiem pierādījumiem.

Vērtējot šajā lietā sastādīto pirmo, t.i., 2014.gada 26.septembra VID sastādīto nodokļu aprēķinu, tiesa ņem vērā aprēķina sastādītāja /pers. F/

liecināto par iemesliem, kas bijuši par pamatu viņa secinājumiem par nenotikušiem darījumiem. Proti, procesa virzītājas 2014.gada 23.jūlija lēmumā, ar

kuru tika uzdots veikt SIA “/Nosaukums B/” nodokļu aprēķinu, tika norādīts, ka SIA “/Nosaukums B/” iekļāvis PVN deklarācijā nenotikušus darījumus

(2.sējuma 39.lapa).

Tiesas ieskatā procesa virzītājas 2014.gada 23.jūlija lēmumā norādītais izskaidro to, kāpēc liecinieks /pers. F/ 2014.gada 26.septembra nodokļu

aprēķinā kļūdaini norādījis, ka darījumi nav notikuši, secinot, ka netiek atzīts arī aprēķinātais PVN. Minētais arī nozīmē to, ka 2014.gada 26.septembra

nodokļu aprēķinā izdarot secinājumus, tika nepilnīgi analizētas lietā iegūtās ziņas, kas attiecas uz darījumu būtību.

[18.3] Vienlaikus apelācijas instances tiesa konstatē, ka 2021.gada 30.aprīļa VID nodokļu aprēķinā ir sniegts detalizētāks ar darījumiem saistīto

apstākļu vērtējums un ir pamatoti secinājumi par VID aprēķināto budžetā maksājamo PVN par SIA “/Nosaukums B/” darījumiem.

No 2021.gada 30.aprīļa nodokļu aprēķina izriet šajā lietā juridiski nozīmīgs apstāklis, proti, ka SIA “/Nosaukums B/” nav bijusi faktiskā preču

piegādātāja un darījumus ar aprēķinā norādītajām juridiskajām personām faktiski veica citas personas, kas tiesas ieskatā apstiprina apsūdzības

apgalvojumu par to, ka darījumi faktiski tikuši īstenoti. Vērtējot pierādījumus, apelācijas instances tiesa piekrīt prokuroram, ka 2021.gada 30.aprīļa

nodokļu aprēķinā norādītā “cita persona” ir apsūdzētā /pers. A/, kura īstenoja darījumus ar SIA “/Nosaukums D/”, SIA “/Nosaukums C/” un SIA

“/Nosaukums E/”.

[18.4] Tajā pat laikā no 2021.gada 30.aprīļa nodokļu aprēķina redzams, ka tajā norādīts, ka SIA “/Nosaukums B/” vārdā noformētas pavadzīmes

par nenotikušiem preču (metāllūžņu, instrumentu, elektromotoru, alumīnija profilu, lokšņu, darba galdu, elektrisko krāšņu, melnā metāla) pārdošanas

darījumiem, kas pamatots ar to, ka /pers. B/ nav pilnvarojis citas personas veikt darījumus no 2011.gada 1.maija, SIA “/Nosaukums B/” nebija

sasniedzama savā reģistrētajā juridiskajā adresē, darījumu noformēšanas brīdī tai nebija materiāli tehniskās bāzes un darbaspēka resursu, lai nodarbotos

ar metāllūžņu pārdošanu, turklāt SIA “/Nosaukums B/” nav iesniegusi VID 2010. un 2011.gada pārskatu, nebija saņēmusi licenci melno un krāsaino

metāla atgriezumu un lūžņu iepirkšanai, tāpēc nevarēja likumīgi nodarboties ar metāllūžņu iepirkšanu - pārdošanu, SIA “/Nosaukums B/” īpašumā,

valdījumā vai turējumā nebija reģistrēti transportlīdzekļi, tāpēc nebija sava transporta preču piegādei.

[18.5] Vērtējot to, vai darījumi faktiski notika, apelācijas instances tiesa ņem vērā, ka šajā lietā pirmās instances tiesā nopratinātie liecinieki, kuri

pārstāv darījumos ar SIA “/Nosaukums B/” iesaistītos uzņēmumus, t.i., /pers. H/ (SIA “/Nosaukums C/” /amats/), /pers. G/ (SIA “/Nosaukums D/”

/amats/), /pers. I/ (SIA “/Nosaukums E/”) ir detalizēti liecinājuši par darījumu apstākļiem, t.i., par dažādu metāla izstrādājumu un metāllūžņu iegādes

apstākļiem, dokumentu noformēšanu un samaksas veikšanu, izsniedzot darījumus apliecinošus dokumentus, darījumos iesaistīto uzņēmumu darbības joma

ir atbilstoša SIA “/Nosaukums B/” veikto darījumu raksturam. Papildus darījumos iesaistīto uzņēmumu pārstāvju liecībām, liecinieks /pers. E/ apliecinājis,

ka metāla izstrādājumi tika krauti transportā un pārvesti, viņam apsūdzētā devusi uzdevumu kravas pavadīt, sekot līdzi preces daudzumam, parakstīt

pavadzīmes, savukārt liecinieks /pers. J/ pēc apsūdzētās lūguma bankā izņēmis no uzņēmuma konta naudu, kas bija vairāki tūkstoši latu, kurus atdevis

/pers. A/. Darījumos iesaistītie uzņēmumi ir reāli darbojušies.

Apelācijas instances tiesa nav konstatējusi pamatu atzīt par nepatiesām liecinieku /pers. H/, /pers. G/, /pers. I/, /pers. E/ un /pers. J/ liecības par

īstenoto darījumu apstākļiem, nav konstatēti apstākļi, kas varētu norādīt uz liecinieku ieinteresētību lietas iznākumā. Tāpat jāatzīmē, ka SIA “/Nosaukums

B/” darījumi ar SIA “/Nosaukums C/” no VID puses faktiski nav atzīti par nenotikušiem.

[18.6] Ievērojot norādīto, tiesa secina, ka nodokļu pārskatā norādītās nepilnības, kas attiecas uz dokumentu noformēšanu, attiecīgas licences

neesamību SIA “/Nosaukums B/”, reģistrētu transportlīdzekļu neesamība SIA “/Nosaukums B/”, tas, ka /pers. B/ nav pilnvarojis citas personas veikt

darījumus no 2011.gada 1.maija, ar ko pamatots secinājums, ka uzņēmumi pavadzīmēs norādītās preces nevarēja saņemt no SIA “/Nosaukums B/”,

izskatāmajā krimināllietā nerada šaubas par apsūdzībā norādītajiem noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem. Līdz ar to novērtējot

nodokļu aprēķina secinājumu daļā par nenotikušiem darījumiem tiesai nav pamata apšaubīt apsūdzības apgalvojumu, ka darījumi SIA “/Nosaukums B/”

vārdā faktiski īstenoti.

[18.7] Faktu, ka apsūdzētā nav nomaksājusi valstij maksājamo PVN, apstiprina VID 2021.gada 30.aprīļa nodokļu aprēķins, SIA “/Nosaukums

B/” PVN deklarācijas, pārskati par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas iekļautas PVN deklarācijā, no kuriem par 2011.gada otro ceturksni

norādītie darījumi iekļauti apsūdzībā (2.sējuma 53.-98.lapa). No VID 2021.gada 30.aprīļa nodokļu aprēķinā norādītā izriet, ka aprēķināto PVN par

2011.gada otro ceturksni apsūdzētajai bija jāsamaksā līdz 2011.gada 20.jūlijam (6.sējuma 53.lapa), kas ir arī inkriminēts apsūdzībā.

[19] Iepazīstoties ar lietai pievienotajiem VID lēmumiem administratīvajās lietās, kas pieņemti attiecībā uz SIA “/Nosaukums C/” un SIA

“/Nosaukums D/”, apelācijas instances tiesa konstatē sekojošo.

[19.1] No lietai pievienotā VID ģenerāldirektores 2014.gada 14.maija lēmuma Nr./numurs/ administratīvajā lietā par SIA “/Nosaukums C/”

redzams, ka ar šo lēmumu atcelts VID inspektores 2013.gada 24.aprīļa lēmums, ar kuru SIA “/Nosaukums C/” papildus nomaksai budžetā tika noteikts

UIN Ls 2900 jeb 4126,33 euro, soda nauda Ls 435 jeb 618,95 euro, nokavējuma nauda Ls 336,4 jeb 478,65 euro, PVN Ls 7259,56 jeb 10329,42

euro, soda nauda Ls 1088,94 jeb 1549,42 euro, nokavējuma nauda Ls 1951,47 jeb 2776,69 euro.

No VID lēmuma izriet, ka pierādījumi nebija pietiekami, lai varētu secināt, ka SIA /Nosaukums C/ apzinājās darījuma partnera, t.i., SIA

“/Nosaukums B/” krāpniecisko raksturu. Vienlaikus lēmumā secināts, ka pats par sevi fakts, ka strīdus pavadzīmēs nepilnīgi norādīta preču

izsniegšanas/saņemšanas vietas adrese, nevar būt par pamatu šajās pavadzīmēs norādīto darījumu faktiskās esamības apstrīdēšanai (5.sējuma 78.-

87.lapa).

No VID lēmuma, kas attiecas uz SIA “/Nosaukums C/” izriet, ka darījumi faktiski atzīti par notikušiem.

[19.2] No lietai pievienotā VID ģenerāldirektores 2013.gada 19.jūlija lēmuma Nr./numurs/ administratīvajā lietā par SIA “/Nosaukums D/”

redzams, ka ar šo lēmumu atstāts negrozīts VID inspektores 2012.gada 20.decembra lēmums daļā par SIA “/Nosaukums D/” no budžeta atmaksājamā

PVN samazinājumu par Ls 36064,43 un aprēķināto soda naudu Ls 14425,77, UIN Ls 13854, soda naudu Ls 8312,4 un nokavējuma naudu Ls

1198,37.

Vienlaikus ar VID ģenerāldirektores lēmumu inspektores lēmums atcelts daļā par SIA “/Nosaukums D/” no budžeta atmaksājamā PVN

samazinājumu par Ls 15837,89 un aprēķināto soda naudu Ls 6335,16, UIN Ls 9230, soda naudu Ls 5538 un nokavējuma naudu Ls 798,4, turklāt

noteikts papildu SIA “/Nosaukums D/” no budžeta atmaksājamā PVN samazinājums Ls 2300,43 un saistībā ar to aprēķināto soda naudu.

Lēmumā norādīts, ka SIA “/Nosaukums D/” deklarētie darījumi ar SIA “/Nosaukums B/” nav notikuši likuma “Par pievienotās vērtības nodokli”

izpratnē. VID ģenerāldirektores lēmumā secināts, ka SIA “/Nosaukums B/” nebija nepieciešamie darbaspēka un materiāltehniskie resursi, nebija atļaujas

metāllūžņu iepirkšanai, pavadzīmēs norādītā informācija nav patiesa, jo nav identificējama par darījumu atbildīgā persona, darījumu apstākļi un preču

izcelsme. Pavadzīmēs norādītās preces (metāllūžņi) nevarēja tikt saņemtas no SIA “/Nosaukums B/”, iegūti pierādījumi SIA “/Nosaukums B/” rekvizītu

izmantošanai faktiski neesošu darījumu noformēšanā, noformētie darījumi starp SIA “/Nosaukums D/” un SIA “/Nosaukums B/” nav notikuši un SIA

“/Nosaukums D/” zināja par šo darījumu fiktīvo raksturu, SIA “/Nosaukums D/” ar SIA “/Nosaukums B/” it kā apliecinošie dokumenti (pavadzīmes)

izskaidro tikai darījumu formālo pusi, bet nepierāda to faktisko esamību, t.i., preču saņemšanu no deklarētā darījumu partnera, kas ir viens no

priekšnoteikumiem nodokļu maksātāja tiesībām uz priekšnodokļa atskaitīšanu (5.sējuma 56.-77.lapa).

[19.3] Zemgales apgabaltiesa ņem vērā, ka norādītie VID lēmumi pieņemti administratīvajās lietās un pierādījumu vērtēšanas principi un kritēriji

krimināllietās un administratīvajās lietās ir atšķirīgi. Turklāt VID lēmumi administratīvajās lietās pieņemti 2013. un 2014.gadā, savukārt pirmstiesas

izmeklēšana krimināllietā ir turpinājusies un izmeklēšanas gaitā krimināllietā tika iegūti jauni pierādījumi par /pers. A/ saistību ar izvairīšanos no nodokļa

nomaksas.

Tiesa VID 2013.gada 19.jūlija un 2014.gada 14.maija lēmumos ietvertās ziņas vērtē kopsakarā ar citiem krimināllietā iegūtiem pierādījumiem, tajā

skaitā darījumos iesaistīto liecinieku liecībās esošajām ziņām par darījumu faktiskajiem apstākļiem, VID 2021.gada 30.aprīļa nodokļu aprēķinā

ietvertajām ziņām un VID pārstāvju Zemgales apgabaltiesā sniegtajām liecībām.

Pretēji VID 2013.gada 19.jūlija lēmumā konstatētajam, no VID 2021.gada 30.aprīļa nodokļu aprēķina izriet, ka darījumus ar SIA “/Nosaukums

D/” un pārējām aprēķinā norādītajām sabiedrībām faktiski ir veikušas citas personas, noformējot darījumus SIA “/Nosaukums B/” vārdā, lai izvairītos no

nodokļu nomaksas. Arī no VID pārstāves /pers. L/ liecībām apelācijas instances tiesā izriet, ka darījumi SIA “/Nosaukums B/” vārdā tikuši veikti, taču

tos veica citas fiziskas vai juridiskas personas.

[19.4] Lai arī apsūdzētās deklarētie darījumi neatbilda noteiktajiem normatīvajos aktos norādītajiem kritērijiem, lai VID tos atbilstoši savai

kompetencei varētu atzīt par spēkā esošiem, apelācijas instances tiesai, novērtējot izskatāmajā lietā iegūto pierādījumu un noskaidroto apstākļu kopumu,

nav pamata apšaubīt apsūdzības apgalvojumu par deklarēto darījumu būtību un to veikšanu, tāpēc VID 2013.gada 19.jūlija un 2014.gada 14.maija

lēmumos konstatētais nerada tiesai šaubas par to, ka apsūdzētā /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu

apstākļos, kādi norādīti tiesā uzturētajā apsūdzībā un atzīti par pierādītiem šajā spriedumā.

[19.5] Pārbaudot apsūdzētās aizstāvja atsauci uz liecinieka /pers. B/ liecību fragmentu, kas atspoguļots VID 2013.gada 19.jūlija lēmumā par SIA

“/Nosaukums D/” (5.sējuma 61.lapa), kas aizstāvja ieskatā rada šaubas par apsūdzētās vainīgumu, apelācijas instances tiesa konstatē, ka VID lēmumā ir

vērtēta tikai /pers. B/ liecību daļa, savukārt izskatāmajā krimināllietā tiek vērtētas visas liecinieka /pers. B/ liecības, turklāt kopsakarā ar citiem

pierādījumiem.

[20] Noskaidrots, ka apsūdzētā /pers. A/ rīkojusies kā faktiskā SIA “/Nosaukums B/” /amats/ arī pēc 2011.gada 1.maija, kad starp /pers. B/ un

/pers. C/ tika parakstīts SIA “/Nosaukums B/” kapitāla daļu pirkuma līgums. To, ka uzņēmuma /amats/ ir bijis tikai “uz papīra”, tātad formāli, taču

patiesībā visu uzņēmumā kārtojusi apsūdzētā, pirmās instances tiesā apliecināja liecinieks /pers. B/, kurš analoģiskas liecības sniedza arī pirmstiesas

izmeklēšanā.

[20.1] Ir pierādīts, ka /pers. A/ kārtoja uzņēmuma grāmatvedību, iesniedza atskaites par aprēķinātajiem ikmēneša maksājumiem valsts budžetā,

izmantojot pieeju VID EDS, iekasēja samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, izmantojot paraksta tiesības, rīkojās ar uzņēmuma bankas kontu.

Apsūdzētās darbības tiek pierādītas arī ar faktu, ka EDS deklarācijas tika nosūtītas no IP adresēm, kuras izmantojusi /pers. A/, līdz ar to tiesa netic

apsūdzētās liecībām par to, ka viņa nav veikusi darbības par kurām viņu apsūdz.

Tiesa ņem vērā Augstākās tiesas 2013.gada tiesu prakses vispārinājuma “Tiesu prakse lietās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un par

izvairīšanos no nodokļu maksāšanas” kopsavilkuma 9.2.punktā pausto atziņu, ka par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas

tiešo izdarītāju atzīstama un pie kriminālatbildības saucama nevis persona, kura ir juridiskās personas vadītāja formāli jeb ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā,

bet reālais juridiskās personas vadītājs, kurš īsteno juridiskās personas finansiāli saimniecisko darbību.

/pers. A/ kā SIA “/Nosaukums B/” faktiskajai /amats/ bija pienākums saskaņā ar likumu veikt tekošo nodokļu maksājumus, ko viņa apzināti nav

darījusi, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas. Ievērojot konstatētos apstākļus, tiesa par nepamatotu atzīst apsūdzētās viedokli, ka par nodokļu

nomaksu uzņēmumā bijis atbildīgs un līdz ar to saucams pie kriminālatbildības SIA “/Nosaukums B/” /amats/ /pers. B/.

[20.2] Atbilstoši likuma ”Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantam atbildība par Krimināllikumā paredzēto

noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par piecdesmit tai

laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

Minimālā mēnešalga Latvijā 2011.gadā bija noteikta Ls 200, un, konstatējot, ka noziedzīgo darbību rezultātā valstij nodarīts mantisks kaitējums Ls

30923,39 jeb 44000,02 euro, atzīstams, ka apsūdzētā nodarīja kaitējumu lielā apmērā Krimināllikuma 218.panta otrās daļas izpratnē.

[20.3] Tiesa konstatē, ka apsūdzētās iesniegtie dokumenti par /pers. B/ piederošajiem uzņēmumiem (3.sējuma 190.-199.lapa) nedod pamatu

apšaubīt grozītās apsūdzības pamatotību, tiesai nav pamata neticēt liecinieka /pers. B/ liecinātajam, ka viņam nebija nekāda sakara ar apsūdzībā

minētajiem uzņēmumiem un ar tiem saistītajiem darījumiem, jo lietā nav konstatēti ticami apstākļi, kas varētu liecināt par pretējo. Tiesas izmeklēšanā

netika noskaidroti apstākļi, kas varētu norādīt uz liecinieka /pers. B/ vēlmi sniegt nepatiesas liecības pret apsūdzēto un apgabaltiesa uzskata, ka

kriminālprocess pret /pers. B/ tika izbeigts pamatoti, jo noskaidrots, ka faktiski /pers. A/ vadīja uzņēmumu un īstenoja darījumus.

[21] Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir tautsaimniecības intereses valsts ieņēmumu sfērā.

Krimināllikuma 218.panta otrās daļas dispozīcijā ietvertā nozieguma priekšmets ir likumā noteiktie nodokļi, ar tiem apliekamie ienākumi, peļņa un citi ar

nodokli apliekamie objekti, kā arī citi nodokļiem pielīdzinātie maksājumi - valsts vai pašvaldības nodevas. No subjektīvās puses izvairīšanās no nodokļu

un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas izdarāma tīši, ar tiešu nodomu. No objektīvās puses Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētais

nodarījums var izpausties bezdarbībā, t.i., izvairoties no nodokļu vai nodevu nomaksas, vai darbībā, t.i., slēpjot vai samazinot ienākumu, peļņas vai citu ar

nodokli apliekamo objektu (sk. U.Krastiņš, V.Liholaja, D.Hamkova, Krimināllikuma komentāri, trešā daļa [XVIII-XXV nodaļa], Rīga: Tiesu

namu aģentūra, 2016, 207.-214.lpp).

Izskatāmajā lietā nozieguma priekšmets ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN), tas ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma

cenā. PVN patiesais maksātājs ir gala patērētājs, kurš preci vai pakalpojumu nepārdod tālāk vai pārdod to bez PVN.

Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā nodarījuma subjekts ir persona, kurai piemīt nodokļa maksātāja statuss.

“Pievienotās vērtības nodokļa” likuma (spēkā ar 2013.gada 1.janvāri) 3.panta pirmā daļa noteic, ka nodokļa maksātājs ir persona, kura patstāvīgi

jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisko darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta.

[21.1] Augstākās tiesas 2013.gada tiesu prakses apkopojumā “Tiesu prakse lietās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un par izvairīšanos no

nodokļu maksāšanas” norādīts, ka Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma sastāvs pēc savām konstruktīvajām īpatnībām atbilst

materiāla sastāva pazīmēm, jo satur norādi ne tikai uz personas nodarījumu darbības vai bezdarbības veidā, bet arī uz kaitīgām sekām, t.i., zaudējumiem

valstij vai pašvaldībai lielā apmērā, obligāti konstatējot cēloņsakarību starp kaitīgo darbību vai bezdarbību un krimināltiesību normā paredzētajām sekām,

proti, zaudējumu valstij vai pašvaldībai, kas ir vienāds ar nozieguma izdarīšanas brīdī valstī noteikto piecdesmit minimālo mēnešalgu kopsummu vai

pārsniedz to. Zaudējumus valstij veido nenomaksāto nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu pamatparāds un kaitējuma kompensācija piedzenama

valsts labā.

Noziedzīgs nodarījums ar materiālu sastāvu skaitās pabeigts ar brīdi, kad iestājušās krimināltiesību normā paredzētās kaitīgās sekas, proti,

zaudējums valstij vai pašvaldībai lielā apmērā, taču šo seku iestāšanās brīdis būs atkarīgs no nodokļa vai tam pielīdzinātā maksājuma veida un likumos un

citos normatīvajos aktos noteiktā to nomaksāšanas termiņa.

Izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas kopumā uzskatāma par pabeigtu ar nodokļa vai tam pielīdzinātā maksājuma

faktiskās nenomaksāšanas brīdi, proti, ar nodokļa iemaksāšanas termiņa par noteiktu taksācijas periodu iestāšanos, kad, vai nu vispār nenomaksājot

nodokli vai tam pielīdzināto maksājumu, vai arī nomaksājot to daļēji, valstij vai pašvaldībai tiek nodarīts zaudējums lielā apmērā nesaņemto vai daļēji

saņemto nodokļu maksājumu veidā.

Veicot norādītās darbības vai pieļaujot bezdarbību, kas veido Krimināllikuma 218.pantā paredzētā nozieguma objektīvo pusi, persona apzinās, ka

šādas rīcības rezultātā valsts vai pašvaldība nesaņems attiecīgo maksājumu summu un tādejādi tiks nodarīti zaudējumi. Vainīgā psihiskā attieksme pret

valstij vai pašvaldībai nodarītā zaudējuma apmēru nevar ietekmēt noziedzīgā nodarījuma subjektīvās puses izvērtējumu kopumā, ko raksturo tiešs

nodoms un nosaka personas vēlēšanos izvairīties no nodokļu vai citu maksājumu nomaksas, veicot prettiesiskas darbības vai pieļaujot bezdarbības aktus

un apdraudot valsts un tautsaimniecības intereses nodokļu iekasēšanas jomā.

[21.2] Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” (redakcijā uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku) 1.panta 1.punktam, nodoklis ir ar

likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā), kas nav maksājums par noteiktas

preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas

izmantošanu. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī muitas nodoklim un citiem līdzvērtīgiem

maksājumiem, kuri noteikti tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām.

Norādītā likuma 1.panta 14.punkta izpratnē izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas ir apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu

deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana,

nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas

nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji.

Savukārt norādītā likuma 15.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka nodokļu maksātāja pienākums ir noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt

nodokļus un nodevas.

[21.3] Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā līdz 2012.gada 31.decembrim) 11.panta pirmā daļa noteica, ja apliekamā persona

nodokļa deklarāciju un tās pielikumus iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu,

deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 20 dienas pēc taksācijas perioda beigām. Norādītā likuma 12.panta pirmā daļa noteica, ka nodokli, kas aprēķināts

par taksācijas periodu, apliekamā persona iemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām, ja šajā pantā nav noteikts

citādi.

Arī “Pievienotās vērtības nodokļa” likuma, kas stājās spēkā 2013.gada 1.janvārī, 119.panta pirmā daļa noteic, ka nodokli, kas aprēķināts par

taksācijas periodu, reģistrēts nodokļa maksātājs iemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

[21.4] 2013.gada 31.jūlija cietušā kaitējuma kompensācijas pieteikumā norādīts, ka SIA “/Nosaukums B/” aprēķinātie un samaksai budžetā

deklarētie nodokļu maksājumi tiesību normās noteiktajā termiņā un deklarētajā apmērā nav samaksāti un tas arī veido radīto mantisko kaitējumu valstij,

turklāt 2021.gada 30.aprīļa VID nodokļu aprēķinā norādīts, ka PVN Ls 35016,89 apmērā nav iemaksāts valsts budžetā likuma “Par pievienotās

vērtības nodokli” 12.pantā noteiktā termiņā, t.i., līdz 2011.gada 20.jūlijam (2.sējuma 29.lapa, 6.sējuma 53.lapa). No Padomes 2006.gada 28.novembra

Direktīvas 2006/112/EK 203.panta izriet, ka PVN maksā ikviena persona, kura PVN norāda rēķinā.

[21.5] Lietā ir ziņas par to, ka SIA “/Nosaukums B/” bankas kontā 2011.gadā bija ieskaitīta apdrošinātāja izmaksātā nauda, turklāt naudu kontā

ieskaitīja arī citi uzņēmumi, taču apsūdzētā naudu nenovirzīja nodokļa nomaksai.

[21.6] Lietā ir konstatēts cēloniskais sakars starp apsūdzētās izvairīšanos no nodokļa nomaksas un kaitējuma nodarīšanu valsts budžetam

nesaņemtā nodokļa veidā, kas izdarīts lielā apmērā. Par apsūdzētās deklarētajiem darījumiem aprēķinātajam PVN iestājās likumā paredzētais nomaksas

termiņš jau 2011.gadā, taču apsūdzētā nenomaksāja nodokli valsts budžetā. Tiesa uzskata, ka apsūdzētās izdarītais noziedzīgais nodarījums ir pareizi

kvalificēts kā pabeigts, jo tam ir visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, tāpēc nav pamata apsūdzētās rīcību vērtēt kā nozieguma mēģinājumu.

[21.7] Lietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas pie kriminālatbildības saucama persona, kura reāli vada uzņēmumu, kas veic jebkuru

saimniecisko darbību. Vērtējot pierādījumus ir pamats atzīt, ka /pers. A/ faktiski bija atbildīga par nodokļu nomaksu SIA “/Nosaukums B/”, tāpēc tiesai

nerodas šaubas par to, ka apsūdzētā ir konkrētā noziedzīgā nodarījuma subjekts.

Vērtējot aizstāvja atsauces uz citā lietā izteiktajām atziņām, t.i., Augstākās tiesas Senāta 2019.gada 5.novembra lēmumu lietā Nr.372/2019

(krimināllieta Nr.15830019312), apelācijas instances tiesa konstatē, ka norādītajā lietā ir vērtēti atšķirīgi faktiskie apstākļi, proti, par pierādītu atzītā

nodarījuma objektīvā puse izpaudusies personu rīcībā ar viltotiem dokumentiem, taču izskatāmajā lietā apsūdzētajai nav inkriminēta grāmatvedības

dokumentu viltošana.

[21.8] Tiesai nav pamata apšaubīt VID pārstāves /pers. L/ liecības par to, ka VID rīcībā nav ziņu, ka no SIA “/Nosaukums D/” valsts budžetā

būtu iekasēts PVN Ls 23313,30 apmērā par SIA “/Nosaukums B/” darījumiem un tāpēc budžetam nebūtu nodarīts kaitējums. Tiesas ieskatā apsūdzētās

un viņas aizstāvja subjektīvais viedoklis par to, ka budžetam nav nodarīts kaitējums, ir balstīts uz pieņēmumu, jo lietā nav ticamu pierādījumu, kas

apliecinātu, ka valsts budžetam ar apsūdzētās rīcību nebūtu radīts kaitējums, vai tas būtu novērsts iekasējot nodokli no SIA “/Nosaukums D/”.

Jāatzīmē, ka Eiropas Savienības Tiesas 2013.gada 31.janvāra spriedumā, interpretējot 2006.gada 28.novembra Padomes Direktīvas

2006/112/EK 203.pantu, norādīts, ka PVN, kuru persona norādījusi rēķinā, tai ir jāmaksā neatkarīgi no faktiskā ar nodokli apliekamā darījuma

esamības.

[21.9] Novērtējusi visus pierādījumus lietā, Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka /pers. A/ vainīgums noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā, atbilstoši tam, kā tas konstatēts šajā nolēmumā, ir pierādīts ar visiem lietā iegūtajiem un pārbaudītajiem

pierādījumiem. Iegūtie pierādījumi ir pietiekami, lai konstatētu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošos juridiski nozīmīgos faktus, kas veido /pers. A/

inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu. Iegūto pierādījumu kopums un ar tiem saistītie fakti un palīgfakti izslēdz jebkādas šaubas par /pers. A/

vainīgumu un viņas darbību kvalifikācijas pareizību pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas, tāpēc nav pamata attaisnojoša sprieduma taisīšanai.

[22] Nosakot sodu apsūdzētajai /pers. A/, apelācijas instances tiesa ņem vērā Krimināllikuma 46.pantā paredzētos soda noteikšanas principus,

proti, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgās personību, bet, nosakot soda mēru, ņem

vērā apsūdzētās atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tāpat tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā paredzēto soda mērķi.

Atbilstoši Krimināllikuma 7.pantā paredzētajai noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai apsūdzētās izdarītais nodarījums klasificējams kā mazāk smags

noziegums. Noziedzīgais nodarījums apdraud tautsaimniecības intereses valsts ieņēmumu sfērā, tāpat ņemams vērā, ka valstij radītais kaitējums vairākas

reizes pārsniedz lielu apmēru.

Par apsūdzētās personību noskaidrots, ka iepriekš sodīta ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 3.jūnija spriedumu pēc

Krimināllikuma 190.1 panta pirmās daļas ar naudas sodu 5 minimālo mēnešalgu apmērā, t.i., Ls 1000 (spriedums stājies spēkā 2014.gada 19.februārī,

naudas sods nomaksāts 2014.gada 5.jūlijā, sodāmība ir dzēsta, uzskatāma par nesodītu).

Apsūdzētā pašlaik dzīvo /vieta/, ieguvusi /vieta/ pilsonību, apgādībā divi bērni.

Zemgales apgabaltiesa nekonstatē apsūdzētās atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus.

2008.gada 1.jūlija Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmumā, kas pieņemts

saistībā ar sodu piemērošanas praksi, izteiktas rekomendācijas vienveidīgai tiesību normu piemērošanai soda noteikšanā. No kopsapulces lēmuma

5.punkta izriet, ka, lemjot par vainīgajam piespriežamo kriminālsoda veidu un mēru, uzmanība jāpievērš arī tādu faktu analīzei, kuri raksturo izdarīto

noziedzīgu nodarījumu, nodarījuma sekas, cietušajiem radīto kaitējumu.

[22.1] Vērtējot apsūdzētās izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radītā kaitējuma apmēru, to, ka izdarīts mazāk smags noziegums, kura

rezultātā nodarīts kaitējums, kas ievērojami pārsniedz 50 minimālo mēnešalgu kopsummu, kā arī, novērtējot ziņas par apsūdzētās personību, Zemgales

apgabaltiesa atzīst, ka apsūdzētajai par izdarītu noziedzīgu nodarījumu nosakāms brīvības atņemšanas sods.

Vērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu un apsūdzētās personību, tiesa uzskata, ka tikai ar brīvības atņemšanas sodu būs iespējams panākt

Krimināllikuma 35.pantā paredzēto soda mērķi, kas paredz vainīgās personas sodīšanu, panākot, lai notiesātā un citas personas pildītu likumus un

atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tāpēc nav pamata noteikt citu, brīvības atņemšanai alternatīvu soda veidu.

[22.2] Turklāt, nosakot sodu, Zemgales apgabaltiesa ņem vērā 2012.gada 13.decembra likuma “Grozījumi Krimināllikumā”, kas stājās spēkā

2013.gada 1.aprīlī, Pārejas noteikumu 6.punktu, kas noteic, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas

paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu.

Tiesa konstatē, ka līdz 2013.gada 31.martam Krimināllikuma 218.panta otrās daļas soda sankcijā bija paredzēts sods - brīvības atņemšana uz

laiku līdz 5 gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 120 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot

tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no 2 līdz 5 gadiem vai bez tā.

Savukārt no 2013.gada 1.aprīļa Krimināllikuma 218.panta otrās daļas soda sankcijā paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku līdz 4 gadiem vai

īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu

veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no 2 līdz 5 gadiem.

No norādītā izriet, ka no 2013.gada 1.aprīļa Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā ir paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža,

kas apsūdzētajai ir labvēlīgi likuma grozījumi, kurus tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas.

[22.3] Turklāt tiesa atzīst par nepieciešamu un soda mērķim atbilstošu noteikt arī papildsodu - tiesību atņemšanu uz visu veidu komercdarbību. Tas,

ka papildsods soda sankcijā nebija paredzēts kā obligāts, neliedz tiesai, konstatējot tam pamatu, proti, soda mērķa sasniegšanu, noteikt papildsodu -

tiesību atņemšanu uz visu veidu komercdarbību.

Komerclikuma 1.panta otrā daļa noteic, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic

komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem un tas nozīmē, ka pēc veiktajiem grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā

2013.gada 1.aprīlī, minētā norma faktiski kļuvusi labvēlīgāka, tāpēc atbilstoši Krimināllikuma 5.panta otrajai daļai apsūdzētajai nosakāms labvēlīgāks

papildsods, proti, tiesību atņemšana uz visu veidu komercdarbību.

[22.4] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka lietā nav konstatēti apsūdzētās atbildību mīkstinoši un atbildību pastiprinoši apstākļi.

[22.5] Izvērtējot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, to, ka izdarīts mazāk smags noziegums, kā arī par apsūdzētās personību iegūtās

raksturojošās ziņas, to, ka uzskatāma par nesodītu un nav ziņu par to, ka būtu izdarījusi jaunus noziedzīgus nodarījumus, Zemgales apgabaltiesa gūst

pārliecību, ka apsūdzētā, brīvības atņemšanas sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tāpēc viņu var notiesāt ar brīvības atņemšanu

nosacīti, piemērojot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus un nosakot pārbaudes laiku.

/pers. A/ kā nosacīti notiesātās personas pārraudzības izpildes organizēšana uzdodama Valsts probācijas dienestam.

Pie soda noteikšanas tiesa ievēro, ka šajā nolēmumā par pierādītu atzītajā noziedzīgā nodarījuma aprakstā ir samazināts apsūdzības apjoms, ko

tiesa ņem vērā kopā ar konstatēto Kriminālprocesa likuma 14.pantā paredzētā saprātīgā termiņa pārkāpumu, par ko tiks norādīts tālāk.

[22.6] No pirmās instances tiesas sprieduma redzams, ka, nosakot papildsodu - mantas konfiskācija, tiesa nenorādīja, kāda konkrēti manta

konfiscējama, uz to tika vērsta uzmanība arī šajā lietā pieņemtajā Augstākās tiesas 2018.gada 30.novembra lēmumā.

Krimināllikuma 42.panta trešā daļa noteic, ka tiesa, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kāda manta konfiscējama. Apelācijas instances

tiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa nevienu no apsūdzētajai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, kuriem uzlikts arests, nav norādījusi kā

pakļaujamu mantas konfiskācijai.

Krimināllikuma 218.panta otrās daļas sankcijā mantas konfiskācija nav obligāti paredzētais papildsods. Novērtējusi konstatētos apstākļus un to, ka

pirmās instances tiesas spriedumā nav norādīta konkrēti konfiscējamā manta, Zemgales apgabaltiesa secina, ka nav pamata papildsoda - mantas

konfiskācija noteikšanai.

[23] Vienlaikus apelācijas instances tiesa, ievērojot apsūdzētās /pers. A/ izteikto argumentu par tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā

termiņā pārkāpumu, izvērtē to, vai lietā ir ievērotas personu tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, kas paredzētas Kriminālprocesa

likuma 14.pantā un konstatē sekojošo.

„Saprātīgs termiņš” ir piepildāms jēdziens. Tas nav izteikts konkrētos skaitļos un ir nosakāms katrā konkrētā gadījumā individuāli (sk. Ā.Meikališa,

K.Strada-Rozenberga. Taisnīgums kriminālprocesā. Jurista Vārds. Nr.48(695), 2011.gada 29.novembris).

Augstākās tiesas 2013.gada tiesu prakses apkopojuma „Tiesu prakse par tiesībām uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un soda

noteikšanā, ja nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā” priekšlikumu 3.punktā norādīts, ja tiesa iztiesāšanas laikā konstatē

tiesību pārkāpumu uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesai jāsniedz šā pārkāpuma nozīmīguma izvērtējums un precīzi jānorāda tā tiesiskās

sekas, t.i., jāatzīst pārkāpums par nenozīmīgu un kuram nav samērīgi piemērot Krimināllikumā paredzētās labvēlīgās sekas, vai arī jāatzīst pārkāpums par

tādu, kurš var būt pamatā konkrētu Krimināllikumā paredzēto tiesisko seku piemērošanai.

[23.1] Konkrētais kriminālprocess uzsākts 2012.gada 23.aprīlī (1.sējuma 1.lapa), 2016.gada 11.februārī kriminālprocess izbeigts daļā pret /pers.

B/ (2.sējuma 116.lapa), 2016.gada 23.martā /pers. A/ atzīta par aizdomās turēto noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā

daļā (2.sējuma 163.lapa), 2016.gada 9.jūnijā pieņemti lēmumi par aresta uzlikšanu /pers. A/ nekustamajiem īpašumiem (2.sējuma 138, 143.lapa),

2016.gada 4.jūlijā pieņemts lēmums par kriminālprocesa nodošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai (2.sējuma 210.lapa).

2016.gada 12.jūlijā pieņemts lēmums par /pers. A/ saukšanu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas (3.sējuma 2.-5.lapa).

2016.gada 29.jūlijā pieņemts lēmums par krimināllietas nodošanu tiesai (3.sējuma 19.-23.lapa).

Lieta pirmās instances tiesā saņemta 2016.gada 1.augustā, nozīmēta iztiesāšanai 2016.gada 1.novembrī, taču sakarā ar apsūdzētās aizstāves

lūgumu iztiesāšanas datums tika grozīts uz 2016.gada 14.novembri (3.sējuma 34., 49.lapa). Pirmās instances tiesā notika vairākas tiesas sēdes, proti,

2016.gada 14.novembrī, 2017.gada 7.februārī, 2017.gada 20.februārī, 2017.gada 25.aprīlī, 2017.gada 4.jūlijā, 2017.gada 26.septembrī, 2017.gada

31.oktobrī un 2017.gada 2.novembrī. Ventspils tiesas saīsinātais spriedums lietā pasludināts 2017.gada 2.novembrī, pilns spriedums kļuva pieejams

2017.gada 18.decembrī (4.sējuma 25.-31., 68.lapa).

Krimināllieta saņemta iztiesāšanai apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 2018.gada 5.martā, Kurzemes apgabaltiesas saīsinātais lēmums

pasludināts 2018.gada 12.aprīlī, pilns lēmums kļuvis pieejams 2018.gada 11.maijā (4.sējuma 170, 181.lapa).

Ar Augstākās tiesas 2018.gada 30.novembra lēmumu Kurzemes apgabaltiesas 2018.gada 12.aprīļa lēmums atcelts pilnībā un lieta nosūtīta jaunai

iztiesāšanai apgabaltiesā.

Atkārtoti iztiesājot lietu Kurzemes apgabaltiesā notika vairākas tiesas sēdes, t.i., 2019.gada 5.martā, 2019.gada 20.jūnijā, 2019.gada 21.jūnijā.

Kurzemes apgabaltiesas saīsinātais spriedums pasludināts 2019.gada 21.jūnijā, pilns spriedums kļuvis pieejams 2019.gada 9.augustā (5.sējuma 106.,

144.lapa).

Ar Augstākās tiesas 2020.gada 30.aprīļa lēmumu Kurzemes apgabaltiesas 2019.gada 21.jūnija lēmums atcelts pilnībā un lieta nosūtīta jaunai

iztiesāšanai apgabaltiesā.

2020.gada 18.maijā lieta saņemta iztiesāšanai apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, tiesas sēdes lietā notika 2020.gada 15.oktobrī, 2021.gada

13.janvārī, kad lietā tika noteikta jauna nodokļu aprēķina (pārskata) sastādīšana, 2021.gada 9.septembrī, 2021.gada 25.oktobrī. Zemgales apgabaltiesa

saīsināto spriedumu pasludināja 2021.gada 25.oktobrī.

[23.2] Zemgales apgabaltiesa konstatē, ka pirmstiesas kriminālprocess norisinājies, nedaudz pārsniedzot četrus gadus, par aizdomās turēto /pers.

A/ atzīta tikai 2016.gada martā, drošības līdzeklis apsūdzētajai šajā lietā nav piemērots, no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas dienas līdz Zemgales

apgabaltiesas nolēmuma pasludināšanai pagājuši kopumā 10 gadi.

Vienlaikus redzams, ka lietā apsūdzētā nav likusi acīmredzamus šķēršļus kriminālprocesa norisei. Iepazīstoties ar lietā pieņemtajiem apelācijas un

kasācijas instances tiesu nolēmumiem, Zemgales apgabaltiesa konstatē, ka krimināllietas iztiesāšanas termiņa ieilgums saistāms ar pārsūdzēto apelācijas

instances tiesas nolēmumu atcelšanu sakarā ar pieļautajiem Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumiem.

Tāpat redzams, ka Kurzemes apgabaltiesas 2019.gada 21.jūnija spriedumā jau tika konstatēts, ka nav ievērotas apsūdzētās tiesības uz

kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un attiecīgi pie soda noteikšanas tika piemēroti Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1.punkta

nosacījumi.

[23.3] Novērtējusi kriminālprocesa virzību un apstākļus, kas ietekmējuši kriminālprocesa ilgumu, Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka kriminālprocesa

pabeigšana ir neattaisnoti novilcināta, tā rezultātā nav ievērotas Kriminālprocesa likuma 14.panta pirmajā daļā paredzētās apsūdzētās tiesības uz

kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Konstatēto apstākli tiesa atbilstoši Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1.punktam ņem vērā pie soda

noteikšanas, tāpēc sodu nosaka uz mazāku termiņu, nekā to bija lūdzis noteikt prokurors.

[24] Vērtējot apelācijas instances tiesas sēdē cietušā VID pārstāves uzturēto kaitējuma kompensācijas pieteikumu, tiesa konstatē, ka atbilstoši

pēdējam lietā precizētajam kompensācijas pieteikumam VID uztur kaitējuma kompensāciju par valstij radīto kaitējumu 49824,55 euro jeb Ls 35016,89

(6.sējuma 131.-133.lapa).

Tiesas sēdē uzturētajā kaitējuma kompensācijas pieteikuma pamatojumā norādīts, ka saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli”

(redakcijā līdz 2013.gada 1.janvārim) 1.panta 2.punktu preču piegāde ir darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā

varētu rīkoties ar lietu (īpašumu). Par preču piegādi tiek uzskatīta arī nekustamā īpašuma vai tā daļas pārdošana, kā arī darījumi, kas veikti saskaņā ar

noslēgtajiem nomas pirkuma (līzinga) līgumiem. Saskaņā ar minētā likuma 2.panta otro daļu saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veiktie ar PVN

apliekamie darījumi ir preču piegāde par atlīdzību, arī pašpatēriņš, pakalpojumu sniegšana par atlīdzību.

Atbilstoši likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā līdz 2013.gada 1.janvārim) 5.panta pirmajai daļai, nodokļa likmi 22% apmērā

nosaka apliekamajiem darījumiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Saskaņā ar minētā likuma 9.panta pirmo prim daļu apliekamajai personai, kura

taksācijas gadā reģistrēta VID ar PVN apliekamo personu reģistrā un kura neatbilst šā panta pirmajā vai 1.2 daļā minētajiem nosacījumiem, taksācijas

periods ir viens kalendārais ceturksnis.

Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā līdz 2013.gada 1.janvārim) 12.panta pirmajā daļā norādīts, ka nodokli, kas aprēķināts par

taksācijas periodu, apliekamā persona iemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka nodokļu maksātāja pienākums ir noteiktajā termiņā un pilnā

apmērā samaksāt nodokļus un nodevas. Turklāt norādītā likuma 1.panta 14.punkts noteic, ka izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas ir apzināta

nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei

nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta

darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji.

[24.1] Pieteikumā norādīts, ka /pers. A/ prettiesiskās rīcības rezultātā valstij nodarīts mantisks kaitējums valsts budžetā nesamaksātā PVN

apmērā, t.i., 49824,55 euro (Ls 35016,89).

[24.2] Izvērtējot tiesas sēdē uzturētās kaitējuma kompensācijas pamatojumu, Zemgales apgabaltiesa ievēro Kriminālprocesa likuma 350.-

353.panta nosacījumus, tajā skaitā Kriminālprocesa likuma 352.panta trešajā daļā noteikto, ka tiešos zaudējumus novērtē tajās cenās, ko izmanto

apsūdzības apjoma noteikšanai.

[24.3] Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka VID kaitējuma kompensācijas pieteikums ir pamatots un apmierināms daļā par 44000,02 euro (Ls

30923,39), kas ir pierādīts ar lietā iegūtajiem pierādījumiem. Nav šaubu, ka apsūdzētās rīcības rezultātā, nesamaksājot aprēķināto PVN, valsts budžetam

ir nodarīts kaitējums, tāpēc apsūdzētās pienākums ir atlīdzināt nodarīto kaitējumu. Ievērojot norādīto, no /pers. A/ par labu valstij piedzenama kaitējuma

kompensācija 44000,02 euro (Ls 30923,39), kaitējuma kompensācijas labprātīgai samaksai nosakāms 30 dienu termiņš no sprieduma spēkā stāšanās

dienas, uzliekot apsūdzētajai pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu. Pārējā daļā kaitējuma kompensācija nav

nosakāma.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 350.panta trešajā daļā noteiktajam, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais

kaitējums, cietušajam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

[25] Šajā lietā pirmstiesas izmeklēšanas laikā ar procesa virzītāja lēmumiem (atrodas 2.sējuma 138., 143.lapa), nolūkā nodrošināt mantisko

jautājumu risinājumu kriminālprocesā, iespējamo kaitējuma kompensāciju tika uzlikts arests /pers. A/ piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, t.i.,

dzīvoklim /adrese B/ (kadastra Nr./kadastra numurs/), zemes gabalam /adrese A/ (kadastra Nr.kadastra numurs/), dzīvoklim /adrese D/ (kadastra

Nr./kadastra numurs/), 1/35 domājamai daļai no neapdzīvojamas telpas /adrese C/ (kadastra Nr./kadastra numurs/).

Kriminālprocesa likuma 366.panta pirmajā daļā ir noteikti gadījumi, kad procesa virzītājs pieņem lēmumu par mantas aresta atcelšanu, proti,

lēmumu par aresta atcelšanu pieņem, ja tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, procesa virzītājs izbeidz kriminālprocesu ar reabilitējošu lēmumu,

kriminālprocesā nav pieprasīta kaitējuma kompensācija vai cietušais to atsaucis, noziedzīgs nodarījums pārkvalificēts pēc cita Krimināllikuma panta, kas

neparedz mantas konfiskāciju, arestēto mantu ar procesa virzītāja atļauju Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā tiesu izpildītājs pārdevis, lai veiktu

nolēmuma izpildi, zudis jebkurš cits iemesls mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšanai.

Lietā ir apmierināts cietušā kaitējuma kompensācijas pieteikums un piedzīta kaitējuma kompensācija tiesas noteiktajā apmērā, kas nav atlīdzināts,

tāpēc apelācijas instances tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 366.panta pirmajā daļā paredzēto pamatu aresta atcelšanai apsūdzētās

nekustamajiem īpašumiem, izņemot arestu, kas uzlikts nekustamajam īpašumam /adrese B/.

[25.1] Ievērojot to, ka ir jānodrošina kaitējuma atlīdzināšana valstij, līdz sprieduma izpildei par kaitējuma kompensācijas piedziņu saglabājams

arests apsūdzētās nekustamajiem īpašumiem, t.i., zemes gabalam /adrese A/ (kadastra Nr.kadastra numurs/), dzīvoklim /adrese D/ (kadastra

Nr./kadastra numurs/), 1/35 domājamai daļai no neapdzīvojamas telpas /adrese C/ (kadastra Nr./kadastra numurs/).

Tas, ka apsūdzētā Zemgales apgabaltiesā iesniedza nekustamo īpašumu tirgus novērtējumus, nenozīmē, ka iepriekš norādītajiem trim

nekustamajiem īpašumiem būtu jāatceļ uzliktais arests, jo aresta saglabāšanai norādītajiem īpašumiem pastāv likumā paredzētais pamats.

[25.2] Apsūdzētā /pers. A/ apelācijas tiesas sēdē norādīja, ka pirmās instances tiesa, izlemjot jautājumu par visu viņai arestēto īpašumu realizāciju,

pakļāvusi tam arī dzīvokli /adrese B/, kurā viņa dzīvojusi ar bērniem. Arī aizstāvis norādīja, ka tiesa neņēma vērā, ka, konfiscējot visus dzīvokļus,

apsūdzētā un viņas ģimene paliks bez mājokļa, kas ir pretrunā likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 4.pielikumā “Manta,

kura notiesātajam vai viņa apgādībā esošajām personām nav konfiscējama” noteiktajam aizliegumam konfiscēt notiesātā īpašumā vai kopīpašumā esošu

mājokli, kurš ir notiesātā vienīgais mājoklis un kurā viņš dzīvo ikdienā.

Likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 4.pielikuma “Manta, kura notiesātajam vai viņa apgādībā esošajām

personām nav konfiscējama” 8.punkts noteic, ka nav konfiscējams notiesātā īpašumā vai kopīpašumā esošais mājoklis, kurš ir notiesātā vienīgais

mājoklis un kurā viņš dzīvo ikdienā.

Ir noskaidrots, ka apsūdzētā uz lietas iztiesāšanas laiku Zemgales apgabaltiesā nedzīvo /vieta/, vienlaikus noskaidrots, ka dzīvoklim /adrese B/ ar

iepriekšējo Kurzemes apgabaltiesas 2019.gada 21.jūnija spriedumu tika atcelts uzliktais arests, prokurors un cietušā pārstāvis nepārsūdzēja kasācijas

kārtībā Kurzemes apgabaltiesas 2019.gada 21.jūnija spriedumu un kasācijas instances tiesa atcēla apgabaltiesas spriedumu pēc apsūdzētās kasācijas

sūdzības izskatīšanas.

[25.3] Izvērtējusi konstatētos apstākļus, Zemgales apgabaltiesa secina, ka nepastāv tiesisks pamats saglabāt arestu norādītajam īpašumam, tāpēc

dzīvoklim /adrese B/ uzliktais arests atceļams.

[26] Vērtējot apsūdzētās personību, to, ka savus procesuālos pienākumus pildījusi pienācīgi un nav izvairījusies no tiesas, tiesa uzskata, ka nav

pamata viņai piemērot drošības līdzekli.

[27] No lietas materiāliem redzams, ka lietā radušies izdevumi saistībā ar liecinieku ierašanos tiesā.

Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka procesuālie izdevumi ir summas, ko izmaksā lieciniekiem, cietušajiem,

ekspertiem, revidentiem, speciālistiem, tulkiem un citām procesā iesaistītajām personām, lai segtu ceļa izdevumus, kas saistīti ar ierašanos procesuālās

darbības izdarīšanas vietā un atgriešanos dzīvesvietā, un maksu par naktsmītni.

Zemgales apgabaltiesa konstatē, ka pastāv likumā paredzētais pamats procesuālo izdevumu piedziņai, tāpēc no /pers. A/ par labu valstij

piedzenami procesuālie izdevumi par lieciniekiem /pers. H/, /pers. G/, /pers. I/ un /pers. E/ atmaksātajiem ceļa izdevumiem sakarā ar ierašanos tiesā,

kopā 155,35 euro.

[28] Krimināllietai pievienotie dokumenti (to kopijas), t.i., pavadzīmes, kapitāla daļu pirkuma līgums, pieņemšanas - nodošanas akts, pilnvara,

Uzņēmumu reģistra izziņa un datorizdruka par darījumiem, ievērojot Kriminālprocesa likuma 235. un 240.panta nosacījumus, ir glabājami pie

krimināllietas.

Šajā lietā pilna sprieduma pieejamības datums sākotnēji tika noteikts 2021.gada 9.novembrī, taču, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma

568.panta trešo daļu, tika noteikts jauns pilna sprieduma pieejamības datums 2021.gada 30.decembris.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 2.punktu Zemgales apgabaltiesa

nosprieda

atcelt Ventspils tiesas 2017.gada 2.novembra spriedumu.

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā un, piemērojot Krimināllikuma

49.1 panta pirmās daļas 1.punktu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 11 mēnešiem, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz 2 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt izciest nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu.

/pers. A/ kā nosacīti notiesātās pārraudzību uzdot Valsts probācijas dienestam.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij kaitējuma kompensāciju 44000,02 euro (Ls 30923,39). Noteikt 30 dienu termiņu kaitējuma kompensācijas

labprātīgai samaksai no nolēmuma spēkā stāšanās dienas, uzliekot apsūdzētajai pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kaitējuma kompensācijas

atlīdzināšanu.

Pārējā daļā kaitējuma kompensāciju nenoteikt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus 155,35 euro, kas izmaksāti lieciniekam ceļa izdevumu segšanai sakarā ar ierašanos

pirmās instances tiesā.

Līdz sprieduma izpildei par kaitējuma kompensācijas piedziņu saglabāt arestu /pers. A/ piederošajiem nekustamajiem īpašumiem:

zemes gabalam/adrese A/ (kadastra Nr.kadastra numurs/);

1/35 domājamām daļām no neapdzīvotas telpas /adrese C/ (kadastra Nr./kadastra numurs/);

dzīvoklim /adrese D/ (kadastra Nr./kadastra numurs/).

Atcelt arestu /pers. A/ piederošajam nekustamajam īpašumam - dzīvoklim /adrese B/ (kadastra Nr./kadastra numurs/).

Dokumentu kopijas, t.i., pavadzīmes, kapitāla daļu pirkuma līgumu, pieņemšanas - nodošanas aktu, pilnvaru, uzņēmumu reģistra izziņu un

datorizdruku par darījumiem - glabāt pie krimināllietas.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales apgabaltiesā.

Pilns spriedums pieejams 2021.gada 30.decembrī.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) R.Rinčs

Tiesneši (paraksts) D.Skrauple

(paraksts) J.Siliņš