Court partially allowed debt collection claim, rejecting excessive penalty clause as unfair to consumer.

ECLI:LV:ZRT:2021:0315.C73382020.4.S

Lieta Nr. C73382020

Lietvedības Nr. C-0765-21/24

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Bauskā 2021. gada 15. martā

Zemgales rajona tiesa:

tiesnese Indra Tikuma izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “nosaukums” prasībā par parāda piedziņu no /pers. A/.

Aprakstošā daļa

[1] SIA /Nosaukums /, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, (turpmāk – Prasītājs) cēla tiesā prasību pret /pers. A/, personas kods /personas

kods/, (turpmāk – Atbildētājs) par parāda piedziņu pēc aizdevuma līguma Nr. /numurs/.

Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja aizdevuma parādu 4986,91 euro, parāda atgūšanas izdevumus 17 euro, līgumiskos procentus par aizdevuma

lietošanu 4986,91 euro, līgumsodu 498,69 euro.

Prasība pamatota ar Civillikuma (turpmāk – CL) 1., 1469., 1472., 1511, 1548., 1579., 1587., 1651.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1661., 1662.,

1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1770., 1773., 1775., 1779., 1793., 1801., 1828., 1838., 1934., 1943., 1946., 2021.pantu.

Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem.

[1.1] 25.04.2008. Atbildētājs un aizdevējs SIA “/nosaukums /” noslēdza aizdevuma līgumu Nr. /numurs/, kas ar 24.07.2009. vienošanos grozīts

(turpmāk – Līgums).

[1.2] Saskaņā ar 08.03.2011. noslēgto cesijas līgumu un 21.11.2011. grozījumiem pie noslēgtā cesijas līguma, sākotnējais cedents savas prasījuma

tiesības, kas izriet no Līguma, cedēja (nodeva) /nosaukums/n (turpmāk – /nosaukums/), kurš bija reģistrēts un līdz reorganizācijai darbojās saskaņā ar

Zviedrijas likumiem, ar reģistrācijas Nr./numurs/.

23.04.2012. /nosaukums/ tika pievienots /nosaukums/, uzņēmumam, kurš reģistrēts un likumīgi darbojas saskaņā ar Zviedrijas likumiem, ar

reģistrācijas Nr./numurs/ (turpmāk – /nosaukums/). Sākot ar 24.04.2012. /nosaukums/ bija Atbildētājas kreditors.

Saskaņā ar 19.12.2016. noslēgto cesijas līgumu starp /nosaukums/ un Prasītāju (pirms nosaukuma maiņas SIA “nosaukums”) prasījuma tiesības

nodotas Prasītājam, kas kļuva par Atbildētāja jauno kreditoru, ar tiesībām pieprasīt no Atbildētāja Līgumā noteikto saistību izpildi pilnā apmērā.

[1.3] Saskaņā ar Līgumā pielīgto maksājumu kārtību Atbildētājam bija pienākums līdz 25.12.2013. veikt atlikušā aizdevuma galvenā parāda un

procentu par aizdevuma lietošanu (jeb līgumisko procentu) samaksu, veicot regulārus ikmēneša maksājumus. Atbildētājs savas saistības nav izpildījis

pienācīgi, tādēļ 26.12.2013. ir iestājies Atbildētāja nokavējums.

[1.4] Prasītājs pieprasa no Atbildētāja nesamaksāto galveno parādu 4986,91 euro un parāda atgūšanas izdevumus 17 euro.

[1.5] Prasītājs, piemērojot pielīgto līgumisko procentu likmi 2,083 % mēnesī no neatmaksātā galvenā parāda, aprēķina un no Atbildētāja pieprasa

nesamaksātos līgumiskos procentus 4986,91 euro (ar Līgumu pielīgtie procenti par periodu no 24.07.2009. līdz 25.12.2013. 3623,88 euro mīnus

samaksātie procenti 878,62 euro plus aprēķinātie procenti par periodu no aizdevuma atmaksas grafika beigām 26.12.2013. (nokavējuma sākuma

datums) līdz aprēķina sagatavošanas dienai 31.03.2020. (2287 dienas) pēc formulas: mēneša procentu likme 2,083 % dalīt ar 30 dienām reizināt ar

nesamaksāto aizdevuma pamatsummu 4986,91 euro reizināt ar kavēto dienu skaitu 2287 (ja procentu prasījuma aprēķinā pārsniedz galvenā parāda

apmēru, prasītājs to aprobežo un samazina līdz galvenā parāda apmēram) mīnus samaksātā procentu summa pēc 25.12.2013., kas ir 0,00 euro.

[1.6] Atbildētāja nokavējuma sekas, pamatojoties uz Līguma noteikumiem, paredz Prasītajam tiesības aprēķināt un pieprasīt no Atbildētāja

līgumsodu 0,5% apmērā no neapmaksātās summas par katru nokavēto maksājuma dienu. Ja Prasītājs tieši piemērotu Līgumā noteikto līgumsoda

aprēķināšanas formulu, tad aprēķinātais līgumsods par 2287 nokavējuma dienām būtu nesamērīgs. Tādēļ Prasītājs, saskaņā ar labas ticības, samērīguma

un dispozitivitātes principiem, aprobežo līgumsoda pieaugumu 10 % apmērā no nesamaksātā galvenā parāda 4986,91 euro un no Atbildētāja pieprasa

nesamaksāto līgumsodu 498,69 euro. Līgumsoda piedziņa 10 % apmērā no galvenā parāda atbilst Civillikuma 1716. panta trešajai daļai.

[1.7] Atbildētāja saistībām, kas izriet no Līguma, nav iestājies noilgums.

[2] Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. pantam, nolemts lietu skatīt rakstveida procesā un lietas dalībniekiem noteikts

termiņš papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai (lietas 67. lapa). Par lietas skatīšanu rakstveida procesā un termiņu papildu

paskaidrojumu vai procesuālu lūgumu iesniegšanai lietas dalībniekiem paziņots, nosūtot paziņojumu uz lietas dalībnieku lietā norādītajām elektroniskā

pasta adresēm (lietas 68., 69. lapa).

[3] Noteiktajā termiņā saņemti Atbildētāja paskaidrojumi (lietas 70. lapa).

Atbildētājs Prasītāja prasību neatzīst un norāda šādus apstākļus.

[3.1.] Faktu, ka 2008. gada 25. aprīlī tika noslēgts aizdevuma līgums Nr. /numurs/ un Atbildētājs saņēma aizdevumu, kā arī, ka 2009. gada 20.

jūlijā tika noslēgta vienošanās pie aizdevuma līguma un sastādīts jauns maksājuma grafiks, neapstrīd.

[3.2] Saskaņā ar maksājuma grafiku katru mēnesi līdz 25. datumam bija jāveic vienāds maksājums 120,76 euro, ar kuru daļēji tika segta

pamatsumma, kā arī aprēķinātie ikmēneša procenti (2,083 % no neatmaksāto naudas līdzekļu summas). Maksājumus veica katru mēnesi, maksājot

skaidrā naudā SIA “/nosaukums /” birojā /adrese/. Konkrētu samaksāto summu nevar pateikt, jo nav saglabājušās kvītis. Tāpēc nevar pateikt, vai

Prasītāja norādītā, aprēķinātā summa, kā arī maksājumu veikšanas datumi ir pareizi. Prasītājs veiktos maksājumus pierāda ar paša sagatavoto aprēķinu,

taču konkrētus maksājumus apliecinošus dokumentus nav pievienojis, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka par parāda summu nav iesniegti atbilstoši pierādījumi.

Bez tam, parāda summas aprēķinā nav iekļauti maksājumi no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas 2008. gada 25. aprīlī. Pēc Atbildētāja uzskata parāda

summai vajadzētu būt mazākai, jo pārtrauca maksāt kaut kad 2011. gadā, taču ir neiespējami Atbildētājam prasīt, lai Atbildētājs atcerētos faktus par

10 gadus veciem notikumiem vai, lai būtu saglabājis 10 gadus vecus dokumentus. Minēto apliecina paziņojums par cesiju 2011. gada 9. decembrī, kurā

nav norādītas nekādas parāda summas vai izteiktas kādas pretenzijas par parāda samaksu.

[3.3] Aizdevums līguma 1. punktā noteikts, ka aizdevums izsniegts uz 60 mēnešiem, maksājuma grafikā noteikts, ka pēdējais maksājums jāveic

2013. gada 25. decembrī. Secināms, ka prasības noilgums skaitāms no šī datuma, pie tam trīs gadu noilguma termiņš saskaņā ar Komerclikuma 388.,

389., 406. pantu, t.i., līdz 2016. gada 26. decembrim. Prasītājs prasību cēlis tiesā 2020. gada 14. aprīlī, t.i.. pēc sešiem gadiem un četriem mēnešiem.

Tāpēc Atbildētājam ir pamats apgalvot, ka prasība ir noraidāma tāpēc, ka ir iestājies prasības noilgums.

[3.4] Prasītājs norādījis, ka noilgums esot pārtraukts ar Prasītāja sūtītajiem atgādinājumiem Atbildētājam. Noteikti apgalvo, ka nekādus

atgādinājumus (vēstules) no Prasītāja nav saņēmis, Atbildētājam nekas nav darīts zināms par norādīto cesiju, par aprēķinātajām parāda summām un tas,

ka Atbildētājam saistība būtu jāpilda pret SIA “nosaukums”, pirmo reizi to varēja izlasīt prasības pieteikumā. Atbildētājs pārliecināts, ka Prasītāja rīcībā

nav un nevar būt pierādījumi par to, ka atgādinājumi Atbildētājam ir sūtīti un Atbildētājs tos ir saņēmis. 2008. gada 25. aprīļa aizdevuma līgumā ir

norādīta Atbildētāja deklarētās dzīves vietas adrese /adrese A/. Tā ir deklarētās dzīves vietas adrese kopš 2003. gada 11. novembra, to nav mainījis līdz

šim brīdim, ko apliecina Bauskas novada pašvaldības izziņa. Citu personu sūtījumus, kas nodoti Latvijas pastam un adresēti uz Atbildētāja deklarēto

adresi, Atbildētājs vienmēr ir saņēmis bez jebkādām problēmām.

[3.5] Vērš tiesas uzmanību, ka Prasītāja iesniegtajos 2014. gada 2. decembra un 2017. gada 27. jūlija brīdinājumos ir norādīts: “saņēmējs /pers.

A//adrese/. Bauska, LV- 3901”, kā arī attiecīgi AS “nosaukums” 2020. gada 31. marta apliecinājumos ar Nr. 1/640 un Nr. 1/624, ka vēstules

sagatavotas piegādei adresātam /pers. A//adrese/, Bauska.

[3.6] Pie brīdinājumiem pievienotie divi AS “nosaukums” apliecinājumi 2020. gada 31. marts, kuros norādīts, ka tas ir sagatavojis brīdinājumus un

nodevis tos VAS “Latvijas pasts”. Nekādi pierādījumi par to, ka sūtījumi nodoti, saņemti un nosūtīti nav iesniegti. Līdz ar to ar AS

“nosaukums” apliecinājumiem fakts par sūtījumu nosūtīšanu ar pasta iestādes starpniecību nav pierādīts. Pie tam ne par vienu faktu, kas norādīts

apliecinājumā, nav iesniegti pierādījumi.

[3.7] Prasītājs aprēķinājis aizdevuma līgumā noteiktos procentus: 2,083 % mēnesī jeb 26,72 % gadā no nenomaksātās parāda summas par laika

periodu no 2013. gada 26. decembra līdz 2020. gada 31. martam (par 2287 dienām jeb vairāk kā 6 gadiem), samazinot līdz galvenā parāda summai.

Procentu summa gadā 1332,50 euro. Prasītajam bija izdevīgi turēt “ieslēgtu skaitītāju” ar 2008. gadā nolīgtiem procentiem, jo laika gaitā naudas cena

samazinājās un līdz ar to arī procenti aizdevuma (kredīta) līgumos, jo apliecina Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes katra gada 1. janvārī un 1.

jūlijā. Prasītājs nav izmantojis aizdevuma līguma 3.4. apakšpunktā noteiktās tiesības atkāpties no līguma, ja maksājums tiek kavēts vairāk par 15 dienām,

tādā veidā saglabājot tiesības prasīt līgumiskos 26,72 % gadā pretēji likumiskajiem 6 % gadā. Prasītājs ir bez pamata vilcinājies ar prasības celšanu

vairāk kā sešus gadus un tā rīcība neatbilst Civillikuma 1. pantā noteiktajam labas ticības principam, t.i., prasītājs ir rūpējies tikai par savām interesēm,

pilnīgi ignorējot atbildētāja intereses. Pie tam Civillikuma 1764. pants nosaka, ka par prettiesiskiem uzskatāmi nesamērīgi un godīgai darījuma praksei

neatbilstoši procenti, jo nevienam nav tiesību nepamatoti un nesamērīgi iedzīvoties uz cita rēķina.

[3.8] Jāņem vērā, ka Prasītājs prasījuma tiesības ieguvis uz cesijas pamata, t.i., samaksājot par to cedentam. Lietā nav iesniegti pierādījumi par šo

summu, taču prakse rāda, ka šie maksājumi ir daudz mazāki par parāda summu, t.i., Prasītāja peļņa nav tikai prasījums, bet arī starpība starp prasības

summu un cedentam samaksāto summu.

[3.9] Atbildētājam ir pamats uzskatīt, ka Prasītāja darbība neatbilst arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, tai skaitā par līgumsoda

piemērošanu.

[4] Pēc tiesneses pieprasījuma noteiktajā termiņā Prasītājs iesniedza atsauksmi par Atbildētāja paskaidrojumiem, lūdzot pievienot lietai papildu

pierādījumus (lietas 74.–75. lapa). Atbildētājam nosūtīta Prasītāja atsauksme ar lūgumu par papildu pierādījumu pieņemšanu lietā, nodrošinot iespēju

iepazīties ar pierādījumiem, izteikt viedokli, ja Atbildētājs vēlētos šādas tiesības izmantot (lietas 83. lapa). Atsauksmē norādīti šādi apstākļi.

[4.1] Sniedzot atsauksmi un iesniedzot papildu pierādījumus, kas apliecina noilguma pārtraukumu laika periodā no 2016. gada 28. oktobra līdz

2020. gada 22. aprīlim (datums, kad prasība saņemta tiesā), Prasītājs lūdz tiesai pievienot civillietas materiāliem pierādījumus:

Prasītāja un Atbildētāja 2016. gada 28. oktobra telefonsarunas ierakstu, kur Prasītājs informē par parādsaistībām un aicina vienoties par labprātīgu

to pildīšanu, bet Atbildētājs izvairās;

Prasītāja un Atbildētāja 2016. gada 31. oktobra telefonsarunas ierakstu, kur Atbildētājs atzīst parādsaistību esamību, apņemas nākotnē kārtot

parādsaistības;

Prasītāja un Atbildētāja 2018. gada 8. jūnija telefonsarunas ierakstu, kur Atbildētājs apstiprina savu identitāti un kur Prasītājs informē par

parādsaistībām un aicina vienoties par labprātīgu to pildīšanu, bet Atbildētājs izvairās;

Prasītāja un Atbildētāja 2019. gada 23. augusta telefonsarunas ierakstu, kur Prasītājs informē par parādsaistībām un aicina vienoties par labprātīgu

to pildīšanu, bet Atbildētājs izvairās;

Izrakstu no Prasītāja sistēmas (metadati), kur redzams konkrētās telefonsarunas datums, laiks ilgums un citas detaļās.

[4.2] No telefonsarunu ierakstiem var secināt, ka Atbildētājs tiek regulāri informēts gan par parādsaistību izcelšanās veidu (līgumu), parādsaistību

apmēru un vairākkārt tika aicināts nokārtot saistības. Bez tam telefonsarunās Atbildētājs atzīst, ka Prasītājs ir sazinājies ar Atbildētāju, līdz ar to nevar būt

šaubas, ka Prasītājs vairākkārt ir centies sazināties ar Atbildētāju, informēt par saistībām un vienoties par parāda samaksu. Tomēr Atbildētājs tieši izrāda

vēlmi nesadarboties un apzināti izvairās no saistību izpildes.

[4.3] Atbildētājam nav bijušas citas parāda atgūšanas lietas pie Prasītāja, tādēļ visas telefonsarunas un apspriestie apstākļi saistīti tikai un vienīgi ar

šīs civillietas ietvaros izskatāmajām strīdus parādsaistībām.

[4.4] Minētie pierādījumi pierāda, ka Atbildētājs paskaidrojumos apzināti noklusē Prasītāja veiktās parāda atgūšanas darbības, rezultātā šobrīd

apzināti izvairoties no parādsaistībām. Atbildētājs apzināti melo un maldina tiesu, kas nav pieņemami, kas ir pretrunā ar Civillikuma 1. pantu un nav

atbilstoši Civilprocesa likuma 73.1 pantam par negodprātīgu tiesību un pienākumu izmantošanu vai necieņu pret tiesu. Nevar pastāvēt tiesu prakse un

judikatūra, kad pie nepamatotiem, neobjektīviem un nepatiesiem atbildētāja (parādnieka) iebildumiem par noilgumu, tiek pieņemti atbildētājam labvēlīgi

spriedumi, nevērtējot atbildētāja iebildumu pamatotību. Vispārzināms, ka parādnieki, izvairoties no saistību izpildes, neierodas pasta nodaļā saņemt

viņiem adresētos pasta sūtījumus vai atsakās saņemt, ja tie tiek piegādāti mājās. Ka arī tas ir pierādīts šīs civillietas ietvaros, Atbildētājs apzināti melo un

maldina tiesu norādot, ka pilnīgi neko no kreditora nav saņēmis, neko nav zinājis, kas nonāk pretrunā ar lietā iesniegtiem pierādījumiem.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģija 2020. gada 28. maija spriedumā civillietā Nr. C29297519 pie analoģiskiem apstākļiem un atbildētāju

iebildumiem atzina: “No lietā esošo pierādījumu apjoma attiecībā uz atbildētajas un attiecīgo parādsaistību kreditora saraksti un telefonsarunām kolēģjjai

nav šaubu par kreditora pastāvīgām darbībām parāda atgūšanas procesā. Šo iemeslu dēļ kolēģija nepiešķir ticamību apelācijas sūdzībā noradītajam, ka

kreditora paziņojumus-atgādinājumus par parādsaistību izpildi atbildētāja nav saņēmusi. ”

[4.5] Apkopojot pievienotos pierādījumus, atzīstams, ka Komerclikuma 406. pantā noteiktais noilguma termiņš tika pārtraukts vairākkārt,

piemēram, bet ne tikai:

2013. gada 25. decembrī sākas noilguma termiņa tecējums Civillikuma 1896. panta izpratnē.

2016. gada 28. oktobra, 2016. gada 31. oktobra, 2018. gada 8. jūnija, 2019. gada 23. augusta telefonsarunu ieraksti;

2020. gada 22. aprīļa civillietas Nr. C73382020 saņemšanas datums tiesā, tādējādi Prasītājs pārtrauc noilgumu Civillikuma 1902. panta izpratnē.

Pierādījumi par noilguma pārtraukšanu (telefonsarunu ieraksti) izslēdz jautājumu noskaidrošanu attiecībā par Atbildētājam sūtītajiem

atgādinājumiem un to saņemšanu, jo šis apstāklis šobrīd ir sekundārs.

[4.6] Vērš uzmanību uz Latvijas Republikas Senāta 2020. gada 3. decembra pieņemto nolēmumu lietā Nr. C10080016 (SKC-12/2020), ar ko

Senāts atkāpjas no Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 16. oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-369/2017 7.4. apakšpunktā, 2018. gada

6. decembra spriedumā lietā Nr. SKC- 264/2018 10. punktā izteiktajām atziņām, ka: “ [..], lai noilgums būtu atzīstams par pārtrauktu, ir jāpierāda

brīdinājuma izsniegšanas fakts un [..] pierādīšanas priekšmetā ietilpst ne tikai atgādinājuma nosūtīšana atbildētājam, bet arī tā izsniegšana”.

Senāts 2020. gada 3. decembra spriedumā Nr. SKC-12/2020 secina, ka Civillikuma 1905. panta iztulkojums sistēmiskā kopsakarā ar šā likuma

1557. pantu, ļauj secināt, ka, esot pierādījumiem par kreditora atgādinājuma nosūtīšanu parādniekam neatkarīgi no tā, kādā veidā tiesīgā persona veikusi

minētas darbības, ir pamats konstatējumam — kreditora gribas izteikums adresātam paziņots pienācīgā kārtā jeb nogādāts parādnieka „varas sfērā” .

Senāts skaidro, ka likumdevējs izšķiries par tādu civiltiesību sistēmai atbilstošu un uz Civillikuma 1587. pantā nostiprinātā pacta sunt servanda

(līgumi ir jāpilda) principa ievērošanu vērstu darījuma dalībnieku savstarpējo tiesisko attiecību noregulējumu, kas nepieļauj situāciju, kad tiesas aizsardzību

varētu baudīt parādnieks, kurš, pārkāpdams noslēgtās vienošanās noteikumus, nepaziņo kreditoram par izmaiņām līguma atspoguļotajā

kontaktinformācijā vai citādi izvairās no jebkādas komunikācijās ar kreditoru, tādejādi ignorējot sadarbošanās pienākumu, ir rīkojies acīmredzami

negodprātīgi.

[4.7] Prasītājs nepiekrīt Atbildētāja iebildumiem, proti, ka Prasītājs nav realizējis prasījuma tiesības saprātīgā termiņā, tādējādi pārkāpjot

Civillikuma 1. pantu.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija pie analogiem iebildumiem un apstākļiem 2019. gada 5. jūlija spriedumā lietā Nr. C68335218 atzina,

“ka civiltiesisko attiecību dalībnieki ir tiesīgi brīvi izvēlēties savu interešu realizācijas kārtību. Konkrētajā gadījumā kreditors, nesaņemot parāda savlaicīgu

samaksu, nekavējoties nav cēlis parāda piedziņas prasību tiesā, ievēloties vairākkārt atgādināt parādniekam par parāda samaksu (sk. sprieduma 11.

punktu). Tomēr šis apstāklis nav pamats atbildētāja atbrīvošanai no parāda samaksas, noraidot prasību par nedzēstā pamatparāda un līdz 2010. gada

30. jūnijam aprēķināto līgumisko procentu un līgumsoda, kā arī likumisko procentu par kreditora kapitāla lietošanu, piedziņu.”

[4.8] Prasītājs ir vairākkārt realizējis savas prasījuma tiesības, ir veicis aktīvu komunikāciju ar Atbildētāju – atgādinot par saistību izpildi gan sūtot

paziņojumus, gan sazinoties telefoniski. Savukārt 2019. gada 12. decembrī Prasītājs vērsās Zemgales rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā ar pieteikumu

par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājumu kārtībā.

Vēršanās ar prasību tiesā un sekojošā piespiedu piedziņa Atbildētājam ir finansiāli visneizdevīgākais risinājums, jo nepieciešams segt tiesvedības un

piespiedu izpildes izdevumus, kā arī, piedzenot parādu piespiedu izpildē, Atbildētājam jāsaskatās ar vairākiem ierobežojumiem — ierobežota rīcība ar

bankas norēķinu kontiem, piedziņas vēršana uz Atbildētājam pienākošos mantu, naudas līdzekļiem u.c. Tādēļ Prasītājs dara visu iespējamo (tai skaitā

dodot Atbildētājam laiku uzlabot savu finansiālo stāvokli), lai strīdu atrisinātu ārpus tiesas ceļā.

Bez tam Atbildētāja kavējums ir tik ilgs, ja arī piemērotu likumiskos 6 % gadā līdz prasības sniegšanai, bet pēc sprieduma Civilprocesa likuma 195.

pantā noteiktos procentus, tad līdz parāda samaksas/sprieduma izpildes brīdim, procentu kopsumma jebkurā gadījumā sasniegtu galvenā parāda apmēru.

[5] Pamatojoties uz Atbildētāja lūgumu, Atbildētājs tika informēts par iespēju iepazīties ar Prasītāja iesniegtajiem papildu pierādījumiem (lietas 89.,

92.–93., 108., 109. lapa). Lūgumi nav saņemti.

[6] Tiesa atzīst, ka nav šķēršļu lietas izskatīšanai rakstveida procesā, jo lietas dalībniekiem ir nodrošināta iespēja izmantot procesuālās tiesības.

Tiesa ir informējusi Atbildētāju par Prasītāja iesniegto atsauksmi, lietā iesniegtajiem papildu pierādījumiem, Atbildētājam nodrošināta iespēja izmantot

procesuālās tiesības.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa atzina, ka prasība apmierināma daļēji.

[8] Lietā ir pierādīts, ka starp SIA “/nosaukums /” kā aizdevēju un Atbildētāju kā aizņēmēju 2008. gada 25. aprīlī noslēgts līgums Nr. /numurs/ par

aizdevuma Ls 4120 izsniegšanu Atbildētājam uz 60 mēnešiem. Līdzēji noteikuši ikmēneša procentus 2,083 % no neatmaksātās naudas līdzekļu summas

par aizdevuma lietošanu un noteikuši, ka līgumā noteiktie maksājumi tiek veikti saskaņā ar Maksājumu kārtības grafiku. Saskaņā ar līguma Pielikumu

Nr.1 “Maksājumu kārtība” Atbildētājam maksājumi jāveic katru mēnesi līdz 2013. gada 25. aprīlim. Līguma 5.1. apakšpunktā līdzēji noteikuši, ka

gadījumā, ja aizņēmējs noteiktajā termiņā saskaņā ar maksājumu kārtības grafiku nav atmaksājis aizdevējam aizdevumu, tā daļu un/vai pielīgtos

procentus, aizņēmējs maksā aizdevējam līgumsodu 0,5 % apmērā no maksājuma parāda summas par katru nokavēto maksājuma dienu (turpmāk –

Līgums, lietas 9.–11. lapa).

Lietā ir pierādīts, ka 2009. gada 24. jūlijā noslēgta vienošanās pie Līguma, ar kuru aizdevējs un Atbildētājs vienojās par neizmaksātās summas Ls

3853,40 pārformēšanu jaunā Maksājumu kārtības grafikā uz 53 mēnešu termiņu ar ikmēneša procentu likmi 2,083 %, kopā Ls 6400,28. Saskaņā ar

vienošanās Pielikumu Nr. 1 “Maksājumu kārtība” Atbildētājam aizdevuma un nolīgto procentu maksājumi jāveic katru mēnesi no 2009. gada 25. augusta

līdz 2013. gada 25. decembrim, kad veicams pēdējais maksājums (lietas 12.– 13. lapa).

Aizdevuma līgums ir reāllīgums, kā noslēgšanas obligāta sastāvdaļa ir naudas nodošana. Atbildētājs neapstrīd Līguma un vienošanās pie Līguma

noslēgšanas faktus, Līgumā noteiktā aizdevuma saņemšanas faktu. Tiesa atzīst, ka aizdevuma izsniegšanu un saņemto, bet neatmaksāto aizdevuma

summu Ls 3853,40 uz 2009. gada 24. jūliju apstiprina 2009. gada 24. jūlijā noslēgtā vienošanās, ar kuru līdzēji konstatējuši neatmaksātās aizdevuma

summas apmēru.

Tiesa atzīst, ka ar Līgumu nodibinājās Atbildētāja kā aizņēmēja saistība pret aizdevēju par aizdevuma atdošanu, kā to nosaka Civillikuma 1943.

pants. Ar Līgumu saskaņā ar Civillikuma 1753., 1946. pantu tika nodibināta arī Atbildētāja saistība par aizdevuma lietošanu maksāt procentus pēc

norunātas likmes un saskaņā ar Civillikuma 1716., 1717. pantu tika noteikts līgumsods par saistību neizpildīšanu termiņā un tā likme. Līgums nav

apstrīdēts, tas atzīstams par tiesīgi noslēgtu un izpildāmu, kā to paredz Civillikuma 1587. pants.

Atbildētājam atbilstoši Civillikuma 1828. pantā noteiktajam bija pienākums ievērot nolīgtos saistību izpildes termiņus. Lietā nav norādīts uz

apstākļiem un nav pierādījumu, ka kreditors būtu izmantojis tiesības pirms nolīgtā saistību izpildes gala termiņa vienpusēji atkāpties no Līguma, vai līdzēji

būtu panākuši vienošanos par citiem Līguma saistību izpildes termiņiem. Lietā nav strīds un ir konstatējams, ka termiņš visu Līgumā noteikto saistību

izpildei iestājās 2013. gada 25. decembrī.

[9] Tiesa atzīst, ka tiesiskajās attiecībās, kas izveidojās starp aizdevēju un Atbildētāju uz Līguma pamata, Atbildētājs atzīstams par patērētāju

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1. panta 3. punkta izpratnē, aizdevējs par pakalpojumu sniedzēju minētā likuma 1. panta 4. punkta izpratnē, bet šo

personu noslēgtais līgums uzskatāms par patērētāja kreditēšanas līgumu. Tāpēc līdzēju un pušu attiecības ir vērtējamas, piemērojot ne tikai Civillikuma

normas, bet arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta vienpadsmitajā daļā noteikts, ka tiesa,

izšķirot strīdu izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus. Minētā tiesību

norma noteic tiesas pienākumu izvērtēt līguma, kas noslēgts ar patērētāju, noteikumus, šos noteikumus nepiemērot, ja šādi noteikumi ir netaisnīgi no

patērētāju tiesību viedokļa, neatkarīgi no tā, vai patērētājs ir cēlis kādus konkrētus iebildumus.

[10] Prasītājs Līguma saistību izpildi no Atbildētāja pieprasa, pamatojoties uz prasījuma tiesību, kas izriet no Līguma, iegūšanu cesijas un uzņēmuma

pievienošanas rezultātā.

[10.1] Izrakstā no 2011. gada 8. marta Cesijas līguma redzams, ka SIA “/nosaukums /” pārdod, nodod, cedē pircējiem SIA “nosaukums.LV”,

UAB “nosaukums”, kas darbojas Latvijā caur savu filiāli UAB “nosaukums” (Latvijas filiāle) visas prasījuma tiesības un kreditora tiesības (ieskaitot, cita

starpā, tiesības uz prasījuma pamatsummu, procentiem, līgumsodiem, nokavējuma naudu, piedziņas izdevumiem, tiesvedības izdevumiem, sprieduma

izpildes izdevumiem), kuras izriet no aizdevumu portfeļa vai attiecas uz to (2.2.1. apakšpunkts) (lietas 14.–18. lapa). Ar Aizdevuma portfeli cesijas līguma

izpratnē saprot visu aizdevumu līgumu kopumu, kas pieder SIA “/nosaukums /” un kuri nav pārdoti vai cedēti trešajām personām uz pārskata datumu, un

kuri pievienoti šim līgumam kā Pielikums Nr. 6.

2011. gada 21. novembra grozījumos 2011. gada 8. marta Cesijas līgumam redzams, ka cesijas līgums tiek grozīts, iekļaujot tajā /nosaukums/

reģistrēts uzņēmums ar reģistrācijas Nr./numurs/, un /nosaukums/, Zviedrijā reģistrēts uzņēmums ar reģistrācijas Nr./numurs/, kā cesijas līguma pusi-

pircējus. Noteikts, ka cesijas līgumā SIA “nosaukums”, UAB “nosaukums” tiek aizstāti ar SIA “nosaukums”, UAB “nosaukums”, /nosaukums/ un

/nosaukums/ (lietas 19.–23. lapa).

Lietas materiāliem pievienots izraksts no 2011. gada 8. marta Cesijas līguma ar tā grozījumiem Pielikuma Nr. 6, kurā minēts Līgums, dati par

Atbildētāju, Līguma summa, pircējs /nosaukums/ (lietas 24.–25. lapa).

[10.2] No lietas materiāliem pievienotā 2011. gada 9. decembra Aizdevumu portfeļa nodošanas-pieņemšanas akta redzams, ka SIA “/nosaukums

/”, rīkojoties saskaņā ar 2011. gada 8. marta cesijas līgumu un tā 2011. gada 21. novembra grozījumiem, nodevusi SIA “nosaukums”, UAB

“nosaukums”, kas darbojas Latvijā caur savu filiāli UAB “nosaukums”, /nosaukums/ un /nosaukums/ Aizdevumu portfeli un Aizdevuma portfeļa

dokumentus (lietas 27.–28. lapa).

[10.3] Saskaņā ar Civillikuma 1793., 1800., 1801. pantu ar cesijas līgumu uz cesionāru pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne līgumiskā attiecība, no

kuras šī tiesība izriet.

Tiesa atzīst, ka cesijas līgums, tā grozījumi, cesijas līguma pielikums pierāda faktu, ka prasījuma tiesības, kas izriet no Līguma, uz 2011. gada 8.

marta cesijas līguma ar tā grozījumiem pamata ieguva uzņēmums /nosaukums/. Tādejādi saskaņā ar Civillikuma 1805. pantu /nosaukums/ ieguva tiesības

rīkoties ar prasījumu ar kreditora tiesībām, tai skaitā, cedēt to citam subjektam vai izlietot pret parādnieku.

[10.4] Lietā ir iesniegta Zviedrijas uzņēmumu reģistrācijas biroja sabiedrības /nosaukums/, reģistrācijas Nr./numurs/, reģistrācijas apliecība, kurā

norādīts, ka 2012. gada 23. aprīlī sabiedrība likvidēta apvienošanās procedūrā un pievienojās /nosaukums/, reģistrācijas Nr./numurs/ (lietas 30.–

34. lapa).

Tiesa atzīst, ka lietā iesniegtā reģistrācijas apliecība pierāda, ka /nosaukums/ likvidēta apvienošanās ceļā ar /nosaukums/ pēc tam, kad /nosaukums/

uz 2011. gada 8. marta cesijas līguma ar tā grozījumiem pamata bija ieguvusi prasījuma tiesības, kas izriet no Līguma. Līdz ar to ar reorganizācijas ceļā

/nosaukums/ piederošās prasījuma tiesības, kas izriet no Līguma, ar 2012. gada 23. aprīli ieguva /nosaukums/.

[10.5] No lietas materiāliem pievienotā izraksta no 2016. gada 19. decembra Cesijas līguma redzams, ka /nosaukums/ ar 2016. gada

23. decembri nodod visus prasījumus, kas iekļauti līguma pielikumā, un ar tām saistītās tiesības (tai skaitā, bet ne tikai tiesības atprasīt galveno parādu,

procentus (tai skaitā nākotnes procentus), līgumsodu (tai skaitā nākotnes līgumsodu), parāda ārpustiesas atgūšanas izdevumus, tiesāšanās un sprieduma

izpildes izdevumus (tai skaitā tos, kas var rasties nākotnē), kā arī tiesības uz jebkādiem ar Prasījumiem saistītiem nodrošinājumiem) cesionāram –

Prasītājam (lietas 35. lapa).

Lietas materiāliem pievienots izraksts no 2016. gada 19. decembra Cesijas līguma Pielikuma, kurā minēts Līgums, dati par Atbildētāju (lietas

36. lapa).

[10.6] Tiesa atzīst, ka minētie pierādījumi pierāda faktu, ka prasījuma tiesības, kas izriet no Līguma, uz 2016. gada 19. decembra cesijas līguma

pamata ar 2016. gada 23. decembri ieguva Prasītājs. Tādejādi saskaņā ar Civillikuma 1805. pantu Prasītājs ieguva tiesības rīkoties ar prasījumu ar

kreditora tiesībām, tai skaitā, izlietot pret parādnieku.

[11] Prasītājs norāda, ka Atbildētājs nav izpildījis no Līguma izrietošās saistības par aizdevuma atdošanu, nolīgto procentu samaksu, neatdotā

aizdevuma summa ir 4986,91 euro, procenti par aizdevuma lietošanu 4986,91 euro.

Parāda aprēķinā (lietas 46. lapa) redzams, ka aizdevuma pamatsummas atlikums ir 4986,91 euro.

Prasītājs prasības pieteikumā norādīja, ka nolīgtie procenti aprēķināti par periodu no 2009. gada 24. jūlija līdz 2020. gada 31. martam. Parāda

aprēķinā redzams, ka Prasītājs to kopējo summu samazinājis līdz nesamaksātās aizdevuma pamatsummas apmēram, pamatojoties uz Civillikuma

1763. pantu.

Atbildētājs paskaidrojumos norāda, ka veicis maksājumus, bet nevar pateikt konkrētu samaksāto summu, jo nav saglabājušās kvītis. Tādēļ nevar

pateikt, vai Prasītāja aprēķinātā summa ir pareiza. Uzskata, ka parāda summai jābūt mazākai, jo pārtraucis maksāt kaut kad 2011. gadā, taču ir

neiespējami prasīt, lai atcerētos faktus par 10 gadus veciem notikumiem vai būtu saglabājis 10 gadus vecus dokumentus. Norāda, ka Prasītājs nav

iesniedzis maksājumus apliecinošus dokumentus. Parāda aprēķinā nav iekļauti maksājumi no Līguma noslēgšanas dienas.

[11.1] Tiesa nepiekrīt Atbildētāja iebildumiem, ka Prasītājam būtu jāiesniedz pierādījumi – maksājumu dokumenti, kuri apliecina maksājumu

veikšanu. Pienākums pierādīt faktu, ka samaksa veikta saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu gulstas uz atbildētāju, ja tas to apgalvo.

[11.2] No prasības pieteikuma ir iespējams secināt, kādas pamatparāda un nolīgto procentu summas kopā Prasītājs uzrāda kā samaksātas Līguma

saistību izpildei sākot ar Līguma vienošanās noslēgšanas dienu.

Tiesa atzīst, ka Prasītāja sagatavotajā parāda aprēķinā (lietas 46. lapa) ir norādīti Līguma saistību izpildei saņemtie maksājumi, maksājumu datumi

un summu sadalījums aizdevuma pamatsummas un procentu samaksai. Ņemot vērā Prasītāja uzrādīto parāda summu, veikto maksājumu summas, parāda

aprēķinu, ir secināms, ka Prasītājs norāda, ka kopā samaksāta pamatsumma Ls 348,58, kas atbilst 495,98 euro, un procenti Ls 617,50, kas atbilst

878,62 euro. Aprēķinā uzskaitītie maksājumi atbilst Līguma vienošanās Maksājumu grafikā ietvertajiem pirmajiem astoņiem maksājumiem.

[11.3] Atbildētāja iebildumi par to, ka Prasītājam aprēķinā vajadzēja uzrādīt maksājumus, kas izdarīti no 2008. gada 25. aprīļa līdz 2009. gada 24.

jūlijam ir nepamatoti un nonāk pretrunā ar pārējiem Atbildētāja paskaidrojumiem, jo Atbildētājs neapstrīd Līguma vienošanos, ar kuru līdzēji konstatēja,

kāda ir neatdotā aizdevuma summa uz Līguma vienošanās noslēgšanas datumu 2009. gada 24. jūliju, un parakstīja jaunu maksājumu grafiku.

[11.4] Ja Atbildētāja iebildumi pret prasību ir pamatoti ar apstākļiem, ka viņš veicis maksājumus un tie nav ņemti vērā, aprēķinot neizpildīto saistību

apmēru, tad Atbildētājam jānorāda konkrēti iebildumi un Atbildētājam ir jāpierāda savi iebildumi, ka viņš ir veicis samaksu lielākā apmērā, nekā uzrāda

Prasītājs, un sakarā ar to, ka Prasītāja aprēķinātā parāda summa nav pamatota.

[11.5] Atbildētāja iebildumi attiecībā uz parāda summu ir vispārīgi. Uzskatot, ka parāda summai vajadzēja būt mazākai, Atbildētājs tikai vispārīgi

norāda, ka ir veicis maksājumus, bet konkrēti nenorāda, ka patiešām ir samaksājis vairāk, ka Prasītāja uzrādītie veiktie maksājumi nav pilnīgi, iebildumus

pamatojot ar faktiem par samaksas veikšanu konkrētā laikā un apmērā. Atbildētājs tikai izsaka varbūtību, ka summai vajadzētu būt mazākai, jo esot

pārtraucis maksāt kaut kad 2011. gadā.

Tiesa nevar izvērtēt vispārīgus iebildumus, ka nav vērā ņemti Atbildētāja maksājumi, ja tiesai Atbildētājs nav norādījis, ko un kad tieši samaksājis

un ko Prasītājs nav ņēmis vērā un uzrāda nepareizi, tikai izsakot varbūtību, ka summai vajadzētu būt mazākai.

[11.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta ceturto daļu tiesai ir pienākums paziņot pusēm par to, ka lietā nav iesniegti pierādījumi tikai

attiecībā uz tādiem faktiem, uz kuriem pamatoti prasītāja prasījumi vai atbildētāja iebildumi.

Tā kā Atbildētāja iebildumi pret prasību nav pamatoti ar konkrētiem apstākļiem, ka patiešām viņš veicis samaksu lielākā apmērā un sakarā ar

samaksas veikšanu saistības ir izpildītas pilnībā vai citā apmērā nekā norāda Prasītājs, tiesai nebija nekāda pamata ziņot Atbildētājam par neiesniegtiem

pierādījumiem attiecībā uz samaksas veikšanas faktiem.

[11.7] Atbildētāja iebildumi, ka Prasītājam vajadzēja pievienot Atbildētāja veikto maksājumu apliecinošus dokumentus nav pamatoti. Prasītājs ir

norādījis, kad uz kādus maksājumus Atbildētājs veicis, savukārt pienākums pierādīt samaksas veikšanu gulstas uz Atbildētāju, ja viņš apgalvo, ka

samaksa veikta citā apmērā.

[11.8] Tātad ir pamats atzīt, ka Atbildētājs nav atdevis aizdevumu 4986,91 euro un aizdevumu šādā apmērā lietojis visā periodā, par kuru

Prasītājs aprēķinājis aizdevuma lietošanas procentus.

[12] Prasītājs procentus par aizdevuma lietošanu aprēķināja no Līguma vienošanās noslēgšanas līdz 2020. gada 31. martam.

[12.1] Līgumā līdzēji vienojušies, ka ikmēneša procentu likme par aizdevumu ir 2,083 % no neatmaksāto naudas līdzekļu summas. Līguma 6.1.

apakšpunktā ir noteikts, ka līgums ir spēkā līdz aizņēmēja saistību pilnīgai izpildei.

[12.2] No Līguma noteikumu formulējuma nerodas šaubas, ka līdzēji noteikuši līgumisko procentu maksāšanas pienākumu pēc noteiktas likmes par

visu laiku, kamēr vien Atbildētājs izmanto aizdevumu, šos procentus rēķinot no tās aizdevuma summas, kuru Atbildētājs nav atdevis un turpina lietot.

[12.3] Tiesa atzīst, ka Līguma maksājumu grafikā ietvertie procenti kopā Ls 2546,86, kas sadalīti pa mēnešiem, ir plānotie par aizdevuma lietošanu

maksājamie procenti, apstākļos, ja Atbildētājs pilda Līgumā nolīgto pienākumu veikt paredzētos katra mēneša maksājumus. Tas nozīmē, ja Atbildētājs

veiktu maksājumus atbilstoši grafikam, līdz Līguma beigu termiņam būtu samaksāta gan pamatsumma, gan procenti. Grafikā ietvertā procentu summa nav

uzskatāma par līdzēju vienošanos par fiksētas procentu summas maksāšanu par aizdevuma lietošanu.

[12.4] Doktrīnā atzīts, ka ,,procenti jāmaksā arī tad, ja kapitāls nonācis vai palicis svešā lietojumā prettiesiskās rīcības dēļ – nokavējuma rezultātā

(..)” (sk. Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof.K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā- R.:Mans

īpašums, 253.lpp.).

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5. panta pirmā daļa noteic, ka līgumos, ko slēdz patērētājs, pusēm ir vienlīdzīgas tiesības. Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 5. panta otrās daļas 5. punkts noteic, ka līguma noteikumi ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, ja tie

patērētāju nostāda neizdevīgākā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām. Savukārt atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta trešās

daļas 1. punktam līguma noteikums, kas ir pretrunā likuma 5. pantam atzīstams par netaisnīgu. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta pirmā daļa

noteic, ka ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs iepriekš sagatavotos līguma projektos nedrīkst piedāvāt tādus līguma noteikumus, kas ir

pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

Tiesa atzīst, ka Līguma noteikumi par procentu maksāšanu pēc likmes 2,083 % mēnesī no aizdevuma atlikuma līdz saistību izpildei nav atzīstams

par noteikumu, kas nostādītu Atbildētāju kā patērētāju neizdevīgā stāvoklī un būtu pretrunā ar labticīguma prasībām. Nolīgtā likme nav atzīstama par

netaisnīgu, tā ir samērīga, atbilstoša godīgai darījumu praksei, tirgus situācijai.

[12.5] Tiesa atzīst, ka Prasītājam bija tiesības rēķināt nolīgtos procentus par aizdevuma lietošanu pēc Līgumā noteiktās likmes arī pēc Līgumā

noteiktā saistību izpildes gala termiņa. Atbildētāja saistība maksāt pielīgtos ikmēneša procentus no neatdotās aizdevuma pamatsummas saglabājas arī pēc

tam, kad beidzies Līgumā pielīgtais aizdotās naudas atvēlējuma laiks.

Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 30. janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-644/2013 ietvertās atziņas par pielīgto procentu un līgumsodu

likmju piemērošanu līdz līgums beidz pastāvēt attiecināmas uz gadījumiem, kad tiek izmantota aizņēmēja tiesība vienpusēji atkāpties no līguma, kā tas nav

šajā situācijā.

[13] Atbildētājs cēlis iebildumus, norādot, ka no Līguma izrietošās saistības ir noilgušas.

[13.1] Civillikuma 1893. pants paredz, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā.

Augstākās tiesas Civillietu departaments 2014. gada 16. aprīļa spriedumā lietā Nr. SKC-53/2014 atzina, ka noilgums ne tikai izslēdz iespēju

saņemt tiesas aizsardzību, bet rada saistību izbeigšanos vispār. Nevienam nav pienākums izpildīt saistību pat tad, ja ir neapšaubāmi pierādījumi par tās

rašanos, izpildes veidu, ja kreditors nav rīkojies likumā noteiktajā termiņā.

Tiesu praksē ir atzīts, ka jautājums par prasības noilguma iestāšanos apspriežams tikai tajā gadījumā, ja atbildētājs izvirzījis attiecīgus iebildumus

(sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2017. gada 1. decembra spriedums lietā Nr. SKC-306/2017).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta pirmajai daļai, ņemot vērā, ka Atbildētājs izvirza iebildumus par noilgumu, Prasītājam, prasot no Līguma

izrietošu saistību izpildījumu, ir jāpierāda, ka saistības nav noilgušas un ir spēkā esošas.

[13.2] Lietā nav strīds un tiesa atzīst, ka puses pamatoti uzskata, ka noilguma termiņš ir aprēķināms saskaņā ar Komerclikuma 406. pantu, proti,

trīs gadi. Komerclikuma noteikumi attiecībā uz komercdarījumiem, par ko uzskatāms Līgums, ir speciāli noteikumi attiecībā pret Civillikuma 1895. pantā

noteikto 10 gadu noilguma termiņu.

Ņemot vērā Civillikuma 1896. pantā noteikto, trīs gadu noilguma termiņš sāka tecēt ar 2013. gada 26. decembri.

Tā kā prasība tiesā celta 2020. gada 20. aprīlī, lai konstatētu, ka noilgums nav iestājies, nepieciešams konstatēt, vai pastāv kāds apstāklis, kas

pārtrauc noilgumu.

[13.3] Atbilstoši Civillikuma 1902. pantam tiesības izlietošana, ceļot prasību tiesā [..] pārtrauc noilgumu [..]

Atbilstoši Civillikuma 1905. pantam atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu.

Atbilstoši Civillikuma 1906. pantam noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību.

Tiesa atzīst, lai varētu konstatēt, ka noilgums nav iestājies, lietā ir jāgūst pierādījumi, ka noilguma tecējuma laikā tā tecējums ir pārtraukts vai ar

prasības celšanu, vai ar atgādinājumu Atbildētājam, vai ar Atbildētāja izdarītu prasības atzīšanu.

[14] Tiesa atzīst, ka saistības nav noilgušas un ir spēkā esošas. Tiesa ņem vērā šādus apstākļus un pierādījumus.

[14.1] Prasītājs noilguma pārtraukumu pamato tikai ar atgādinājumiem Atbildētājam.

Ar Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2020. gada 3. decembra spriedumu lietā Nr. SKC-12/2020 Senāts atkāpās no

atziņām, ka, lai noilgums būtu atzīstams par pārtrauktu, ir jāpierāda brīdinājuma izsniegšanas fakts un [..] pierādīšanas priekšmetā ietilpst ne tikai

atgādinājuma nosūtīšana atbildētājam, bet arī tā izsniegšana”.

Šajā spriedumā izteiktas atziņas, ka par atgādinājumu Civillikuma 1905. panta izpratnē atzīstams līgumu pārkāpušam parādniekam adresēts gribas

izpaudums, kurā izteikts prasījums izpildīt saistību. Pēc juridiskās dabas atgādinājums ir tiesību aizsardzības līdzeklis, kuru kreditors izmanto, lai varētu

īstenot savas no darījuma izrietošās tiesības. Tā kā tiesību normās nekādas prasības, kas kreditoram jāizpilda, lai atgādinājums izraisītu Civillikuma

1905. pantā paredzētās sekas, nav noteiktas, kreditors ir tiesīgs atgādinājumu parādniekam izteikt jebkādā formā, t.i., brīvi izvēloties (ciktāl līgumā nav

noteikts citādi) veidu, kādā to darīt, tajā pašā laikā paturot prātā, ka strīda gadījumā tieši uz kreditoru gulsies atgādinājuma paziņošanas fakta

pierādīšanas nasta. Neviena tiesību norma neuzliek kreditoram pienākumu pierādīt faktu, ka parādniekam nosūtīto atgādinājumu pēdējais patiešām

saņēmis.

Profesors Kalvis Torgāns komentāros par noilguma pārtraukumu norādījis, ka atgādinājums var būt vēstule, telefaksa, telegrammas vai citā

rakstiskā veidā, kā arī izteikts mutvārdos (Kalvis Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata.- Rīga:Tiesu namu aģentūra, 2006, 283.lpp.).

[14.2] Prasītājs prasības pieteikumam pievienoja Atbildētājam adresētus 2014. gada 2. decembra, 2017. gada 27. jūlija brīdinājumus par cesiju

un Līguma saistību izpildi (lietas 39., 41. lapa), kuri pēc satura atbilst atgādinājumiem par Līguma saistību izpildi.

Prasītājs iesniedza AS /Nosaukums C/ 2020. gada 31. marta izziņas, kurās apliecināts, ka attiecīgi 2014. gada 2. decembrī un 2017. gada 27.

jūlijā AS “nosaukums” saņēma nosūtāmo vēstuļu tekstus no Prasītāja un vēstules attiecīgi sagatavotas 2014. gada 4. decembrī un 2017. gada 31. jūlijā

un nodotas VAS „Latvijas Pasts” piegādei adresātam – Atbildētājam/adrese/ (lietas 40.–42. lapa).

[14.3] Atbildētājs cēla iebildumus, norādot, ka nav saņēmis nekādus atgādinājumus (vēstules), Līgumā ir norādīta viņa deklarētā adrese, kura nav

/adrese/. Atbildētāja iesniegtā izziņa pierāda, ka Līgumā norādītā Atbildētāja adrese /adrese B/, ir viņa deklarētās dzīvesvietas adrese kopš 2003. gada

(lietas 71. lapa).

[14.4] Prasītājs, sniedzot pēc tiesneses pieprasījuma atsauksmi uz minētajiem iebildumiem, nesniedza paskaidrojumus par to, uz ko pamatojoties

atgādinājumi Atbildētājam nosūtīti uz adresi /adrese C/.

[14.5] Tiesa atzīst, ka Līgumā nav noteikta konkrēta kārtība, kādā veicama saziņa līdzēju starpā.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likums paredz, ka parāda atgūšana ir ārpustiesas darbību kopums, ko kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma

sniedzējs izmanto, aicinot parādnieku labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības. Atbilstoši likuma 2. pantam tā mērķis ir reglamentēt kreditora un

parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus parāda atgūšanas jomā. Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 11. panta pirmā daļa

noteic, ja likumā nav noteikts citādi, ar parādnieku sazinās, izmantojot tos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas norādīta kreditora un parādnieka

noslēgtajā tiesiskajā darījumā. Panta otrā daļa noteic, ja parādnieks nav sasniedzams, izmantojot šā panta pirmajā daļā minētos saziņas līdzekļus un

kontaktinformāciju, vai ja to ir lūdzis pats parādnieks, kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs izmantot kontaktinformāciju, kas

tam ir kļuvusi zināma vai iepriekšējās sadarbības laikā izmantota saziņai ar parādnieku. Panta trešā daļa noteic, ja parādnieks nav sasniedzams,

izmantojot šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, saziņu ar parādnieku īsteno rakstveidā, nosūtot nepieciešamo

informāciju uz parādnieka deklarētās dzīvesvietas adresi.

Tātad atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 11. panta pirmajai daļai ar Atbildētāju saziņa veicama, izmantojot saziņas līdzekļus un

kontaktinformāciju, kas norādīta Līgumā, proti, tā ir Līgumā norādītā Atbildētāja adrese /adrese B/, kas ir arī Atbildētāja deklarētā adrese, un Līgumā

norādītie telefona numuri un tikai, ja šo kontaktinformāciju izmantojot Atbildētājs nebūtu sasniedzams, saziņa veicama atbilstoši Parādu ārpustiesas

atgūšanas likuma 11. panta otrajai daļai.

[14.6] Tā kā Prasītājs nesniedza nekādus paskaidrojumus un argumentus attiecībā uz apstākļiem par atgādinājumu nosūtīšanu uz adresi /adrese C/,

nepaskaidrojot, uz kādiem apstākļiem pamatojoties uz minēto adresi nosūtītie atgādinājumi varēja nonākt Atbildētāja “varas sfērā”, kurus izvērtējot tiesa

varētu konstatēt, vai atgādinājumi, tos nosūtot uz norādīto adresi, uzskatāmi par nonākušiem Atbildētāja “varas sfērā”, tiesai ir pamats atzīt, ka minētie

atgādinājumi, kuri nosūtīti Atbildētājam uz adresi /adrese C/, nav atzīstami par Atbildētājam nosūtītiem atgādinājumiem, kuri pārtrauc noilgumu.

[14.7] Tiesa konstatē, ka prasības pieteikumā Prasītājs ir norādījis, ka saistības nav noilgušas, noilgums pārtraukts ar Prasītāja sūtītiem

atgādinājumiem. Tātad Prasītājs jau prasības pieteikumā norāda apstākļus, ka noilgumu pārtraukuši atgādinājumi.

Tiesības iesniegt pierādījumus apstākļiem, ar kuriem pamatoti prasījumi, ir izmantojamas arī pēc lietas ierosināšanas.

Ņemot vērā, ka Atbildētāja iebildumi pret prasību, cita starpā, bija pamatoti ar noilguma iestāšanos, lai atspēkotu Atbildētāja iebildumus par

noilgumu, Prasītājs lietā iesniedza papildu pierādījumus par noilguma pārtraukšanu ar atgādinājumiem Atbildētājam, izmantojot saziņas līdzekli – telefonu.

Tiesa atzīst, ka Prasītāja iesniegtie pierādījumi ir pieļaujami un vērtējami, lai noskaidrotu lietā nozīmīgus apstākļus, proti, vai Prasītājs ir pierādījis

prasību pamatojošus apstākļus par noilguma pārtraukšanu ar atgādinājumiem. Tiesai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums vērtēt pušu iesniegtos

pierādījumus, kuriem ir nozīme, pierādot noteiktu apstākļu esamību vai neesamību. Tiesa ņem vērā, ka par Prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem

Atbildētājs ir informēts un Atbildētājam bija iespēja ar tiem iepazīties un izteikt savus argumentus.

[14.8] Prasītājs lietā iesniedza telefona sarunu audio ierakstus (lietas 107. lapa), to atreferējumus rakstveidā (lietas 92.–93. lapa), izrakstu no

sistēmas (metadati) par telefona sarunu datumiem, ilgumu, abonentu numuriem starp kuriem notiek saziņa (lietas 95.–98. lapa), izrakstu no Prasītāja datu

apstrādes sistēmas (lietas 99.–106. lapa).

Atgādinājums var tikt izteikts jebkādā formā, tai skaitā arī mutiski, izmantojot saziņas līdzekļus.

Novērtējot iesniegtos pierādījumus, tiesa atzīst, ka telefoniskā saziņa, kuru audio ierakstus un metadatus par tām kā pierādījumus noilguma

pārtraukšanai ar atgādinājumiem iesniedza Prasītājs, notikusi nododot informāciju abonentam, kurš izmanto telefona numuru, kāds norādīts Līgumā.

Tātad saziņai ir izmantota kontaktinformācija, kura norādīta Līgumā. Šo pašu kontaktinformāciju (telefona abonenta numuru) Atbildētājs kā savu

uzrādījis arī tiesai adresētajos paskaidrojumos.

Attiecībā uz Prasītāja norādītajiem apstākļiem un iesniegtajiem pierādījumiem Atbildētājs nekādus iebildumus nav izvirzījis, nav apstrīdējis, ka

Prasītāja norādītās telefona sarunas norādītajā laikā ir notikušas un notikušas tieši ar viņu.

Tiesa atzīst, ka tādejādi lietā nav strīds, ka starp Prasītāju un Atbildētāju ir notikusi komunikācija, izmantojot Līgumā norādīto kontaktinformāciju –

Atbildētāja uzrādīto telefona abonenta numuru, un tiesa vērtē vai Prasītāja Atbildētājam nodotā informācija ir atzīstama par atgādinājumu, kas pārtrauc

noilgumu.

[14.9] Tiesa atzīst, ka Prasītājs ir pierādījis noilguma pārtraukumu ar atgādinājumiem par Līguma saistību izpildi, atgādinājumus Atbildētājam

izsakot mutvārdos, izmantojot Līgumā norādīto kontaktinformāciju.

[14.9.1] 2016. gada 28. oktobrī sarunā Prasītāja pārstāvis stādījies priekšā, ka zvana sakarā ar SIA “/nosaukums /” parādsaistībām un piedāvā

vienoties par atmaksu, Atbildētājs piedāvā sazināties pirmdien, jo nevar runāt.

2016. gada 31. oktobrī sarunā Prasītāja pārstāvis stādījies priekšā, ka zvana sakarā ar SIA “/nosaukums /” parādsaistībām un piedāvā vienoties

par atmaksu, Atbildētājs norāda, ka nav aizmirsis par saistībām, zina, ka ir parāds un centīsies to kārtot.

Tiesa atzīst, ka šo sarunu saturs liecina, ka Atbildētājam ir izteikts atgādinājums par saistībām, kas izriet no līguma, kas noslēgts ar SIA

“/nosaukums /”.

Prasītājs ir norādījis, ka Atbildētājam pie Prasītāja nav bijušas citas parāda atgūšanas lietas, pret ko Atbildētājs nav cēlis nekādus iebildumus.

Līdz ar to ir pamats atzīt, ka atgādinājumi attiecas uz saistībām, kas izriet no Līguma un šie 2016. gada oktobrī izteiktie atgādinājumi pārtrauca trīs

gadu noilguma tecējumu, kurš bija sācies 2013. gada 26. decembrī.

Sakarā ar noilguma pārtraukšanu 2016. gada 31. oktobrī, no šī datuma sāka tecēt noilguma trīs gadu termiņš.

[14.9.2] 2018. gada 8. jūnija sarunā pārstāve norādījusi, ka zvana no kompānijas “nosaukums”, Atbildētājs uz uzdotajiem jautājumiem identificējis

sevi un viņam pēc tā atgādināts, ka ir nenomaksātas parādsaistības SIA “/nosaukums /”, summa ir 8823, Atbildētājs pārstāvi pārtrauc un norāda, ka

nevar runāt, Atbildētājs sarunu pārtrauc.

Tiesa atzīst, ka sarunas saturs liecina, ka Atbildētājam ir izteikts atgādinājums par saistībām, kas izriet no Līguma. Tiesa pamatojas uz tiem pašiem

argumentiem, kuri norādīti, analizējot pierādījumus par atgādinājumiem, kuri izteikti 2016. gada oktobrī.

Līdz ar to ir pamats atzīt, ka 2018. gada 8. jūnijā izteiktais atgādinājums pārtrauca trīs gadu noilguma tecējumu, kurš bija sācies 2016. gada 1.

novembrī.

Sakarā ar noilguma pārtraukšanu 2018. gada 8. jūnijā, no šī datuma sāka tecēt noilguma trīs gadu termiņš.

[14.9.3] 2019. gada 23. augusta sarunu Atbildētājs pārtraucis norādot, ka nevar runāt pēc tam, kad Prasītāja pārstāvis stādījies priekša, ka zvana

no šīs kompānijas.

[14.9.4] Prasītājs norādījis, ka veica aktīvas darbības parāda atgūšanā no Atbildētāja un iesniedza izrakstu no Prasītāja datu apstrādes sistēmas,

kur fiksēta informācija par veiktajām darbībām parāda piedziņas lietā ar parādnieku – Atbildētāju (lietas 99.–106. lapa). Redzams, ka ar Atbildētāju

periodā no 2011. gada 21. decembra līdz pat prasības celšanai tiesā notikusi regulāra saziņa, tai skaitā, fiksētas notikušās telefona sarunas, kuru audio

ieraksti tika iesniegti, fiksētas arī ziņas par citām notikušām telefona sarunām ar īsu aprakstu, tai skaitā fiksētas arī darbības, kad saziņa nav notikusi, ka

sūtītas īsziņas, pie darbībām ietverts komentārs par veikto darbību.

Atbildētājs nav apstrīdējis Prasītāja norādītos faktus, ka ar Atbildētāju notikusi Prasītāja datu apstrādes sistēmā fiksētā regulārā komunikācija ne

tikai izmantojot adresi /adrese/, kuras gaitā Atbildētājam atgādināts par saistībām.

[14.9.5] Tiesa ņem vērā, ka Atbildētājs paskaidrojumos par prasību ir iebildis tikai pret to, ka nav saņēmis atgādinājumus (vēstules).

Ņemot vērā, ka lietā nav konstatēts noilgums, saistības, kas izriet no Līguma, Atbildētājam ir jāpilda.

[15] Tā kā Atbildētājs nav konkrēti iebildis, ka samaksājis vairāk nekā norāda Prasītājs, tiesa atzīst, ka no Atbildētāja Prasītāja labā piedzenama

aizdevuma pamatsumma 4986,91 euro.

[16] Tiesa atzīst, ka prasība par nolīgto procentu piedziņu 4986,91 euro ir apmierināma.

[16.1] Kreditoram prasības tiesības par visa nesamaksātā aizdevuma piedziņu no Atbildētāja radās no 2013. gada 26. decembra, bet prasība tiesā

ir celta 2020. gada aprīlī un Prasītājs nolīgtos procentus rēķinājis sākot ar Līguma vienošanās noslēgšanu, atņemot pēc grafika veiktos maksājumus, līdz

2020. gada 31. martam. Periods, par kuru rēķināti nolīgtie procenti pēc Līgumā pielīgtā aizdevuma atdošanas termiņa iestāšanās ir seši gadi un trīs

mēneši.

Tiesa vērtē vai Prasītājs ir rīkojies atbilstoši Civillikumā nostiprinātajam labas ticības principam, vai nav pieļāvis neattaisnotu vilcināšanos saņemt

saistības izpildījumu, kā rezultātā pieauguši aprēķinātie nolīgtie procenti. Tiesa arī atzīst, ka labas ticības princips, kad jārīkojas, ņemot vērā otras

iesaistītās puses intereses, ir jāievēro ne tikai Prasītājam, bet arī Atbildētājam.

[16.2] Tiesa atzīst, ka piemērojot nolīgto procentu likmi 2,083 % mēnesī, gadā procentu likme ir 25 %. No nesamaksātas aizdevuma summas

atlikuma par vienu gadu procenti pēc šīs likmes veido 1246,73 euro. Tātad nolīgtie procenti neatdoto aizdevuma pamatsummu sasniedz četru gadu laikā.

[16.3] Līgumā ir pielīgts, ka lietošanas procenti jāmaksā no neatdotā aizdevuma summas.

Ja aprēķinātu ikmēneša aizdevuma lietošanas procentus no brīža, kad aizdevuma summa sakarā ar pēdējo veikto maksājumu 2010. gada 27. aprīlī

bija 4986,91 euro līdz Līguma saistību izpildei nolīgtajam beigu termiņam pēc nolīgtās likmes 2,083 % mēnesī no summas 4986,91 euro, kas ir neatdotā

aizdevuma summa visā šajā periodā, kā tas nolīgts Līgumā, tad procenti ik mēnesi veidotu 103,88 euro un par atlikušajiem 45 ikmēneša maksājumiem

kopā līdz Līgumā nolīgtajam galīgajam izpilde termiņam procenti sasniegtu 4674,60 euro.

[16.4] Tiesa ņem vērā, ka Prasītājs aizdevuma lietošanas procentus par laiku līdz iestājās Līguma saistību izpildes termiņš, rēķināja pēc maksājumu

grafikā ietvertā prognozētā maksājuma, kas sagatavots pēc pieņēmuma, ka Atbildētājs veic ikmēneša maksājumus un aizdevuma summas atlikums, no

kura rēķināti lietošanas procenti, katru mēnesi samazinās, kas ir labvēlīgi Atbildētājam.

[16.5] Ja arī tiesa būtu atzinusi, ka Līguma noteikums par nolīgto procentu maksāšanu līdz saistību izpildei būtu netaisnīgs noteikums, kreditoram,

izmantojot tiesības uz likumiskajiem procentiem pēc likmes 6 % gadā, par periodu no 2013. gada 26. decembra līdz 2020. gada 31. martam pienāktos

1874,80 euro.

Tātad, pat, ja saskaitītu grafikā norādīto prognozēto maksājamo, bet nesamaksāto procentu summu 2745,26 euro un likumiskos procentus no

2013. gada 26. decembra līdz 2020. gada 31. martam 1874,80 euro, kopā procenti sasniegtu 4620,06 euro, kas būtu tikai par 366,85 euro mazāk kā

neatdotais aizdevums.

[16.6] Tiesa atzīst, ka kreditora tiesības prasīt saistību izpildi no parādnieka netiek īstenotas tikai un vienīgi, ceļot tiesā prasību, bet arī veicot

parāda ārpustiesas atgūšanu saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu.

Tiesa atzīst, ka lietā iesniegtie pierādījumi norāda, ka kopš 2011. gada decembra līdz pat prasības celšanai tiesā kreditors ir aktīvi centies panākt

strīda atrisinājumu ārpustiesas ceļā. Prasītājs nav pieļāvis bezdarbību, nelabticīgi rēķinot nolīgtos procentus un nelabticīgi kavējoties prasīt saistības

izpildījumu. Tiesai nav pamata atzīt, ka Prasītāja darbības, mēģinot atrisināt strīdu ārpus tiesas ilgā laika periodā, neatbilstu labas ticības principam.

[16.7] Lietā ir konstatēts, ka Atbildētājs lieto aizdevumu 4986,91 euro apmērā ilgu laika periodu, proti, kopš 2010. gada 27. aprīļa šī aizdevuma

summa sakarā ar to, ka maksājumi vairs nav veikti, ir nemainīga. Tātad Atbildētājs turpina lietot aizdevumu, labprātīgi nemaksājot procentus par tā

lietošanu. Aizdevums tika izsniegts ar nosacījumu, ka tas tiks atdots, ievērojot Līgumā pielīgto kārtību un termiņus.

Atbildētājs nav veicis nekādas darbības, lai kaut vai daļēji izpildītu saistības, nav atsaucies uz Prasītāja atgādinājumos izteiktajiem piedāvājumiem

vienoties par parāda samaksu. Tātad nav pamata piekrist Atbildētājam, ka Prasītājs rūpējies tikai par savām interesēm, pilnīgi ignorējot Atbildētāja

intereses.

Šāda Atbildētāja rīcība uzskatāma par pretēju labas ticības principam un aizskar Prasītāja tiesības.

[16.8] Līguma 3.4 apakšpunktā ir pielīgtas tiesības aizdevējam pirms termiņa lauzt Līgumu, ja pieļauts maksājumu kavējums vairāk kā 15 dienas,

taču Līgumā nav noteikts, ka aizdevējam būtu pienākums vienpusēji atkāpties no Līguma, šāds pienākums aizdevējam nav noteikts arī tiesību normās.

Tāpēc ir nepamatoti Atbildētāja iebildumi pret prasību par nolīgto procentu maksāšanu, kas saistīti ar apstākli, ka nav izmantota pielīgtā tiesība atkāpties

no Līguma, kā rezultātā likumisko procentu vietā rēķināti nolīgtie procenti.

[16.9] Ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, mēģinājumus strīda risināšanai ārpustiesas kārtībā, prasības celšanu tiesā, kad no Līguma nolīgtā

izpildes termiņa pagājuši seši gadi un trīs mēneši, nevar uzskatīt par nelabticīgu rīcību, kavējoties izlietot tiesības atprasīt parādu. Atbildētājs ir ticis

informēts par saistību izpildes nepieciešamību, bet saistības nav izpildītas pat ne daļēji.

Prasītājs ir ievērojis Civillikuma 1763. panta 1. punktā noteikto procentu pieauguma ierobežojumu. Savukārt kopējā procentu summa ir sasniegta

norādītajā apmērā sakarā ar to, ka Atbildētājs nepildīja ar tiesīgi noslēgtu Līgumu uzņemtās saistības.

[16.10] Tiesa atzīst, ka nav nozīmes apstākļiem, ar kādiem nosacījumiem ir noticis cesijas darījums, vai un kādu summu par to samaksājis Prasītājs.

Cesijas līgumu cedents un cesionārs slēdz, vienojoties par šī darījuma noteikumiem bez parādnieka piekrišanas un ziņas. Nav konstatēts, ka prasījuma

cesija būtu pasliktinājusi Atbildētāja kā parādnieka stāvokli.

[17] Prasītājs par saistības izpildes nokavējumu lūdz piedzīt no Atbildētāja līgumsodu no 2013. gada 26. decembra līdz 2020. gada 31. martam

498,69 euro, kas atbilst 10 % no Prasītāja pieprasītā neatmaksātā aizdevuma parāda.

[17.1] Līguma 5.1 apakšpunktā ir pielīgts, ka gadījumā, ja aizņēmējs noteiktajā termiņā saskaņā ar maksājumu kārtības grafiku nav atmaksājis

aizdevējam naudas līdzekļus, to daļu un/vai pielīgtos procentus, aizņēmējs maksā aizdevējam līgumsodu 0,5 % apmērā no kavētā maksājuma parāda

summas par katru nokavēto maksājuma dienu.

Tiesa atzīst, ka Līgumā līdzēji atbilstoši Civillikuma 1716., 1717. pantam noteica līgumsodu un tā likmi par saistības nepildīšanu norunātā termiņā,

t.i., ja Atbildētājs neievēro nolīgtos aizdevuma atmaksas termiņus.

[17.2] Prasītājs, lūdzot piedzīt līgumsodu, norādīja, ja Prasītājs tieši piemērotu līgumā noteikto līgumsoda aprēķināšanas formulu, tad aprēķinātais

līgumsods par 2287 nokavējuma dienām būtu nesamērīgs. Tādēļ Prasītājs saskaņā ar labas ticības, samērīguma un dispozitivitātes principiem aprobežo

līgumsoda pieaugumu 10 % apmērā no nesamaksātā galvenā parāda.

Atbildētājs uzskata, ka Prasītāja darbības par līgumsoda piemērošanu neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likumam.

[17.3] Ņemot vērā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta vienpadsmito daļu, tiesa izvērtē līguma noteikumu par līgumsodu.

[17.4] Tiesa ņem vērā augstākas instances nolēmumā, kurš taisīts strīdā, kur pastāvējuši identiski apstākļi attiecībā uz līgumsodu, ietvertās atziņas,

un proti.

Zemgales apgabaltiesa 2020. gada 6. janvāra spriedumā lietā Nr. CA-0109, kurā Prasītājs bija lūdzis piedzīt no Atbildētājas līgumsodu 10 %

apmērā no nesamaksātā galvenā parāda, norādot tādus pašus apstākļus kā šajā lietā attiecībā uz līgumsoda nesamērīgumu, piemērojot līgumsoda

aprēķināšanas formulu, kas noteikta līgumā, atzina, ka apstākļos, kad pats prasītājs atzina, ka līgumā pielīgtais līgumsoda apmērs tā piemērošanas

gadījumā būtu nesamērīgs, ir pamats atzīt aizdevuma līguma 5.1. punktā pielīgto līgumsoda apmēru par netaisnīgu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

izpratnē un to nepiemērot vispār. Līdz ar to apgabaltiesa prasītāja prasību par līgumsoda piedziņu noraidīja un atzina, ka pirmās instances tiesa

nepamatoti apmierinājusi prasību daļā par līgumsoda piedziņu. Ir atzīmējams, ka lietā Nr. CA-0109 nolīgtais līgumsoda noteikums bija identisks kā tas

nolīgts Līgumā ar Atbildētāju, proti, līguma 5.1. apakšpunktā līdzēji noteikuši, ka gadījumā, ja aizņēmējs noteiktajā termiņā saskaņā ar maksājumu

kārtības grafiku nav atmaksājis aizdevējam aizdevumu, tā daļu un/vai pielīgtos procentus, aizņēmējs maksā aizdevējam līgumsodu 0,5% apmērā no

maksājuma parāda summas par katru nokavēto maksājuma dienu.

Tiesai, ņemot vērā, ka Prasītājs pats atzinis līgumsoda nesamērīgumu, ka to samazina saskaņā ar labas ticības principu, kas liecina, ka Prasītājs

atzīst, ka Līguma noteikums nostāda Atbildētāju neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām, ņemot vērā augstākas instances tiesas atziņas

analogos apstākļos, nav pamata izdarīt citādus secinājums un tiesa atzīst, ka prasība par līgumsoda piedziņu noraidāma, atzīstot Līguma 5.1. punktā

pielīgto līgumsodu par netaisnīgu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, šo Līguma noteikumu nepiemērojot, jo noteikums, ir pretrunā Patērētāju

tiesību aizsardzības likuma 5. Pantam.

[18] Prasītāja lūdz piedzīt no Atbildētāja parāda atgūšanas izdevumus 17 euro apmērā. Tiesa atzīst, ka prasība par parāda atgūšanas izdevumus 17

euro piedziņu apmierināma.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 1. pantā noteikts, ka parāda atgūšana ir ārpustiesas darbību kopums, ko kreditors vai parāda atgūšanas

pakalpojuma sniedzējs izmanto, aicinot parādnieku labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības. Likuma 3. pantā noteikts, ka parāda atgūšanu

cesionārs veic, ievērojot šajā likumā paredzētās kreditora tiesības un pienākumus.

Lietas materiālos atrodas pierādījumi, ka Atbildētājam vairakkārt ir atgādināts par saistībām, Prasītāja datu apstrādes sistēmā fiksētas ziņas par

citām veiktām darbībām parāda atgūšanā, tai skaitā notikusi saziņa telefoniski, elektroniski, pārbaudīta Atbildētāja kontaktinformācija.

Līdz ar to, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo

apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2. punktu, Prasītājam ir atlīdzināmi parāda atgūšanas izdevumi 17 euro.

[19] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu un Civillikuma 1753. pantu, 1759. panta 1. punktu, 1765. panta pirmo daļu Prasītājam

nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no Atbildētāja likumiskos 6 % gadā no nesamaksātās parāda

pamatsummas.

[20] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, no Atbildētāja Prasītāja labā piedzenami Prasītāja samaksātie tiesas izdevumi

proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram (95,25 %) – valsts nodeva 598,19 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par dokumentu

piegādāšanu un izsniegšanu 5,12 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 10., 41., 56., 74., 93., 97., 189., 195., 199., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA /Nosaukums / aizdevuma pamatparādu 4986,91 euro, nolīgtos procentus par aizdevuma lietošanu par laiku no

2009. gada 24. jūlija līdz 2020. gada 31. martam 4986,91, parāda atgūšanas izdevumus 17 euro, tiesas izdevumus 603,31 euro, kopā 10 594,13 euro

(desmit tūkstoši pieci simti deviņdesmit četri euro 13 centi).

Samaksa veicama kontā Nr. /numurs/, AS /Nosaukums E/.

Noteikt termiņu /pers. A/ labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Atzīt SIA /Nosaukums / tiesības saņemt no /pers. A/ 6 % gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas par laika posmu līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai).

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 498,69 euro piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese I. Tikuma