Court dismissed traffic violation appeal, upholding police evidence of left turn against straight-only sign.

Lieta Nr.131024313

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīga 2013.gada 11.oktobrī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese S.Groza

rakstveida procesā, Rīgā, Baložu ielā 14, izskatījusi administratīvo lietu sakarā ar /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību

par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2013.gada 11.marta lēmumu Nr./numurs/, konstatēja

Aprakstošā daļa

2012.gada 11.decembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr./numurs/ par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās

atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.29 panta 1.daļas,piemērojot naudas sodu Ls 20,- apmērā.

Šo lēmumu /pers. A/ pārsūdzēja augstākā iestādē un ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

(turpmāk arī – augstākas iestādes) priekšnieka vietnieka N.Krapša 2013.gada 11.marta lēmumu Nr./numurs/ tas atstāts negrozīts.

Augstākas iestādes lēmumā norādīts, ka ar lietas materiāliem ir pierādīts administratīvā pārkāpuma protokolā fiksētais pārkāpums

par to, ka ielu krustojumā ar Kristapa ielu /pers. A/ veica kreiso pagriezienu, pārkāpjot ceļa zīmes Nr.401 „Braukt taisni” prasību. To

apliecina policijas darbinieka ziņojums, fotoattēli un lietas materiāli kopumā un savstarpējā sakarībā.

Veicot pārbaudi notikuma vietā, tika noskaidrots, ka Kristapa un Melnsila ielu krustojumā izvietota ceļa zīme Nr.401, tā atrodas

redzamā vietā un transportlīdzekļa vadītājiem ir labi pārredzama. Notikuma laikā policijas darbinieki atradās pie nama Nr.18 Kristapa

ielā. Apskatot notikuma vietu no policijas darbinieku redzesloka, noskaidrots, ka policijas darbiniekiem ir labi pārskatāms norādīto

ielu ielu krustojums, kā arī tas, vai vadītājs šķērso to, braucot taisni pa Kristapa ielu, vai arī veic kreiso pagriezienu no Melsila ielas uz

Kristapa ielu.

Lēmumā norādīts, ka ar lietas materiāliem pierādīts, ka /pers. A/ pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 293.1 un 294.punktu prasības.

Administratīvā pārkāpuma protokols – lēmums pieņemts pamatoti un administratīvais sods piemērots atbilstoši likuma normu

prasībām.

Par minēto lēmumu /pers. A/ iesniedzis sūdzību un lūdz atcelt šo lēmumu.

Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka augstākas iestādes lēmumam nepiekrīt, jo Ceļu satiksmes noteikumus nav pārkāpis, par ko uzreiz

paziņoja policijas darbiniekiem. Notikuma laikā viņš jau pirms Kristapa un Melnsila ielas krustojuma brauca pa Kristapa ielu. Līdz ar

to viņš nevarēja veikt kreiso pagriezienu no Melnsila ielas uz Kristapa ielu. Tā kā policijas darbinieki stāvēja patālāk no šī krustojuma,

jāsecina, ka viņa vadītā a/m tika noturēta par kādu citu a/m. Policijas darbinieku pārskatīšanas var apliecināt tādi apstākļi, kā tas, ka

policijas darbinieki atradās pārsimts metru attālumā, šī vieta nav klaja, abās pusēs ir apbūves un koki; pārredzamību ierobežoja arī

diennakts laiks (krēsla) un intensīva satiksme. Ņemot vērā minēto, secināms, ka notikuma brīdī policijas darbiniekiem bija ierobežota

redzamība un tādējādi viņi varēja pārskatīties un maldīgi uzskatīt, ka viņš ir izdarījis pārkāpumu. Turklāt arī liecinieks ir apliecinājis viņa

sniegtos paskaidrojumus. Konkrētajā gadījumā šaubas ir jātulko par labu indivīdam. Lietā trūkst objektīvu un ticamu pierādījumu

pārkāpuma faktam, piemēram, nav videoieraksta.

Rakstveida paskaidrojumā /pers. A/ norādījis, ka Ceļu satiksmes noteikumus nav pārkāpis, kreiso pagriezienu uz Melnsila ielu nav

veicis, to var apliecināt aiz viņa braucošais /pers. B/.

/pers. B/ paskaidrojumā norādījis, ka 2012.gada 11.decembrī ar /pers. A/ bija ieradušies Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas

tiesā. Pēc tiesas brauca pa Baložu ielu un tad nogriezās, laikam. Tā ir Kristapa iela, pa kreisi. Viņš brauca aiz /pers. A/, bija

apmēram 50m tālāk un redzēja, ka /pers. A/ apturēja policijas darbinieks. Tā pirms braukšanas viņš atsveicinājās, tad, negaidot

situācijas risinājumu, devās tālāk.

Lietā esošajā policijas darbinieka /pers. C/ ziņojumā norādīts, ka 2012.gada 11.decembrī, atrodoties postenī, plkst.15:42 ievēroja

a/m BMW X5 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, kura no Melnsila ielas nogriezās pa kreisi uz Kristapa ielu, pārkāpjot

ceļa zīmes Nr.401 „Braukt taisni” prasības. Dotā a/m tika apturēta pie nama Nr.18 Kristapa ielā un vadītājam /pers. A/ izskaidrota

pārkāpuma būtība. Uz vadītāja jautājumu „Ko nu?”, tika atbildēts, ka tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Vadītājs

atbildēja,- tad raksti. Pēc administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas, vadītājs ar to tika iepazīstināts, to parakstīja, norādot, ka

pārkāpumu nav izdarījis, videoieraksta nav un aiz viņa a/m ir braucis cits vadītājs, kaut arī apturēšanas brīdī aiz minētās a/m citu a/m

policijas darbinieks neredzēja.

Policijas darbinieks /pers. D/ ziņojumā sniedzis analoģisku paskaidrojumu /pers. C/ ziņojumā norādītajam, papildus norādot, ka

skaidri redzēja, ka a/m BMW X5 veica kreiso pagriezienu no Melnsila ielas uz Kristapa ielu. Transportlīdzekli apturēja policijas

darbinieks /pers. E/.

Lietā esošajā ziņojumā policijas darbinieks /pers. F/ norādījis, ka 2012.gada 11.decembrī ar kolēģiem pildījis dienesta pienākumus

postenī Kristapa ielā pie nama Nr.18. Brīdi, kad inspektors G.Mozis apturēja a/m BMW X5 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL

numurs/, viņš neredzēja, jo atradās pie citas a/m.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 6 panta 1.daļas prasībām (grozījumi, kas stājušies spēkā ar 2013.gada

29.maiju) noteikts rakstveida tiesvedības process, paziņojot sūdzības iesniedzējam un augstākai iestādei par tiesībām sniegt

paskaidrojumus, kā arī par lietas izskatīšanu un nolēmuma pieejamību. Tiesā rakstveida paskaidrojumi no lietas dalībniekiem netika

iesniegti.

Motīvu daļa

Tiesa, izvērtējusi lietas materiālus, secina, ka sūdzība nav pamatota.

2012.gada 11.decembra administratīvā pārkāpuma protokolā - lēmumā Nr./numurs/ norādīts, ka 2012.gada 11.decembrī plkst.15:42

vadītājs /pers. A/ vadīja a/m BMW X5 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/ pa Melnsila ielu virzienā no Kalnciema ielas uz

Kristapa ielu un krustojumā ar to, veicot kreiso pagriezienu uz Kristapa ielu, pārkāpa ceļa zīmes Nr.401 „Braukt taisni” prasības.

Tādējādi netika ievērotas Ceļu satiksmes noteikumu 293.1 un 294.punktu prasības.

Līdz ar to pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 29 panta 1.daļas, piemērojot naudas sodu Ls

20,- apmērā.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 13panta 3.daļai, tiesa pievienojas iestādes lēmumā norādītajiem

apstākļiem par administratīvā pārkāpuma konstatēšanu un papildus norāda sekojošus argumentus.

Ceļu satiksmes likuma 19.panta 1.daļā noteikts, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un

citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu

norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Ceļu satiksmes noteikumu 239.punktā ir noteiktas rīkojuma zīmes. Saskaņā ar šo noteikumu 239.1.apakšpunktu ar 401.ceļa zīmi

noteikts „Braukt taisni”. Ceļu satiksmes noteikumu 294.punktā noteikts, ka 401. ceļa zīme norāda, ka atļauts braukt tikai zīmē

norādītajos virzienos.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 29 panta 1.daļā noteikta administratīvā atbildība par tās prasības neizpildīšanu, kura

noteikta ar 401.ceļa zīmi [..].

Ar lietas materiāliem kopumā un savstarpējā sakarībā ir pierādīta pārkāpuma esamība. To apliecina gan policijas darbinieku

ziņojumi, gan administratīvā pārkāpuma protokols, kas vērtējams kā pierādījums atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpuma

kodeksa 243.panta 4.daļā noteiktajam.

Tiesai nav pamata apšaubīt administratīvā pārkāpuma protokolā fiskētos apstākļus, jo tos ir fiksējis ceļu policijas darbinieks dienesta

pienākumu izpildes laikā un tie ir fiksēti uz vietas (notikuma brīdī, kad to redz policijas darbinieks).

Ceļu policijas darbinieki ir īpaši pilnvarotas amatpersonas uzraudzīt ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu (Ceļu satiksmes noteikumu

7.punkts). Likuma „Par policiju” 10.panta 6.punktā noteikts, ka policijas darbinieka pienākums ir novērst un pārtraukt administratīvos

pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus.

Tādējādi administratīvā pārkāpuma protokolā fiksētajiem apstākļiem, kas risinājušies, policijas darbiniekam pildot dienesta

pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Apstākļi, kas liktu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti, lietā nav konstatēti.

Šo apstākļu kontekstā tiesa uzskata, ka policijas darbinieka uzmanība, pildot dienesta pienākumus un atrodoties postenī, ir

koncentrēta tieši ceļu satiksmes uzraudzībai, kas tādējādi apliecina fiksēto apstākļu ticamību. Turklāt policijas darbinieki ziņojumos

(skat./pers. C/ un /pers. D/ ziņojumus) ir apliecinājuši, ka redzēja, kā /pers. A/, vadot transportlīdzekli, veica kreiso pagriezienu,

pārkāpjot 401.ceļa zīmes „Braukt taisni” prasības.

Arī no lietā esošajiem fotoattēliem, kas veikti notikuma vietā, redzams, ka policijas darbinieki, atrodoties postenī, varēja netraucēti

redzēt kustību norādītajā krustojumā un ceļa zīmes darbības zonā. Tiesas ieskatā būves, koki, diennakts laiks, satiksmes intensitāte,

kā to norāda sūdzības iesniedzējs, nav vērtējami kā apstākļi, kas traucētu policijas darbiniekiem pilnīgi un precīzi pārredzēt satiksmi

krustojumā.

No fotoattēliem redzams, ka būves un koki atrodas noteiktā attālumā no ceļa un nekādi neaizsedz brauktuves vai ceļa zīmes

pārredzamību. Tiesas ieskatā arī satiksmes intensitāte nevarēja ietekmēt pārkāpuma konstatēšanu, jo postenī atradās trīs policijas

darbinieki, un tādējādi pilnībā varēja nodrošināt satiksmes pārredzamību un transportlīdzekļu kustības uzraudzību arī tad, ja satiksmē

piedalījās vairāki tranportlīdzekļi.

No lietas materiāliem redzams, ka pārkāpums fiksēts 2012.gada 11.decembrī plkst.15:42 Tiesas ieskatā, kaut arī pārkāpums fiksēts

ziemas mēnesī, tomēr pārkāpuma fiksēšana pēcpusdienā (kā norādīja sūdzības iesniedzējs, - krēslas laikā) un lielpilsētā, kad

diennakts laikā darbojas mākslīgais apgaismojums, neliecina, ka policijas darbiniekiem būtu apgrūtināta redzamība. Turklāt

paskaidrojumos policijas darbinieki nenorādīja, ka pastāvētu kādi šķēršļi pārkāpuma fiksēšanai. Pretēji tam /pers. H/ ziņojumā

norādījis, ka pārkāpumu skaidri redzēja.

Pārbaudot šīs ziņas, arī no publiski pieejamās informācijas www.1188/karte.lv un www.rigis.lv/karte redzams, ka gan ceļa zīmes

regulējums, gan pārkāpuma izdarīšanas vieta ir labi pārredzamas.

Tādējādi tiesa secina, ka administratīvā pārkāpuma protokolā un policijas darbinieku ziņojumā norādītās ziņas pierāda pārkāpuma

esamību.

Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka lietā nav vērtēti /pers. I/, kurš brauca aiz viņa, paskaidrojumi.

Tiesas ieskatā, kaut arī /pers. B/ ir sniedzis paskaidrojumu, norādot, ka braucis aiz /pers. A/ vadītās a/m, tomēr paskaidrojumam

nevar piešķirt augstu ticamību pakāpi, jo personas ir savstarpēji pazīstamas, kas attiecīgi var liecināt par paskaidrojumā sniegto

apstākļu subjektīvismu. Turklāt paskaidrojumā ir norādīta frāze – „un tad nogriezāmies, laikam”, kas liecina par situācijas

nepārliecinošu skaidrojumu.

Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka viņš jau pirms krustojuma brauca pa Kristapa ielu un nekādi nevarēja veikt pagriezienu pa kreisi,

kā norādīts administratīvā pārkāpuma protokolā.

No lietas materiāliem redzams, ka pārkāpums fiksēts uz vietas. Tiesas ieskatā pārkāpuma fiksēšana uz vietas liecina par pārkāpuma

izdarīšanas apstākļu faktisko konstatāciju. Ņemot vērā lietā iegūtās ziņas, tiesai nav pamata apšaubīt administratīvā pārkāpuma

protokolā fiksētos apstākļus.

Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka lietai nav pievienots notikuma videoieraksts, kas būtu vērtējams kā objektīvs pierādījums. Tādējādi

visas šaubas ir tulkojamas par labu individam.

Tiesas ieskatā videoieraksta neesamība neizslēdz pārkāpumu, jo tā esamību pierādīta ar lietā esošajiem materiāliem. Tāpat tiesa

uzskata, ka princips in dubio pro civis nav tulkojams kā visas šaubas par labu indivīdam, bet gan, ka pamatotu šaubu gadījumā, t.i.,

tādu, kas pēc visu pierādījumu izvērtēšanas, joprojām pastāv, jānosliecas par labu indivīdam. Tiesa, izvērtējot lietā iegūtos

pierādījumus, secina, ka tie ir ir pietiekami un pierāda pārkāpuma esamību.

Sūdzības iesniedzējam par konstatēto pārkāpumu piemērots naudas sods Ls 20,- apmērā. Ņemot vērā lietas materiālus, pārkāpuma

raksturu un sūdzības iesniedzējas personību, tiesa uzskata, ka sods ir piemērots atbilstoši likuma normām.

Rezolutīvā daļa

Vadoties pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289. 12panta 2. daļas 1.

punktu, 289.6 , 289.13pantiem,

nosprieda:

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2013.gada 11.marta lēmumu Nr. /numurs/ (2012.gada

11.decembra administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums Nr./numurs/) atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu paziņot sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas, iesniedzot sūdzību Rīgas

pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams 2013.gada 11.oktobrī.

Tiesnese S.Groza