Court imposes administrative detention and fine for repeated driving without license under Latvian Code of Administrative Offences.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of driving a vehicle without a license and imposed a ten-day administrative detention and a fine of 570 EUR. The defendant did not appear at the hearing, and the court proceeded based on the police protocol and evidence of a prior violation within the same year. The court determined that the repeated nature of the offense constituted an aggravating circumstance, justifying the imposition of detention rather than a lighter penalty.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4panta 7. daļa 2. punkts; 34. pants: repeated violation of traffic laws within one year constitutes an aggravating circumstance warranting administrative detention and a fine.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.129034919/21
ECLI:LV:RLPT:2019:1017.129034919.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2019.gada 17.oktobrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska izskatījusi atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/,
personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149.4panta septītās daļas 2.punkta,
Aprakstošā daļa
konstatēja, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Meklēšanas nodaļas inspektors
T.Liepiņš 2019.gada 20.septembrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC375425 par to, ka 2019.gada 28.maijā plkst.09.24 (izsaukums)
Rīgā Pērnavas ielā 12 (krustojumā ar Dārzaugļu ielu), /pers. A/ (turpmāk – pie administratīvās atbildības saucamā persona) vadīja transportlīdzekli
Renault Megane, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pa Pērnavas ielu virzienā no Aleksandra Čaka ielas uz Krišjāņa Barona ielu, bez
transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām (ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpuma uzskaites punktu
sistēmas ietvaros), atkārtoti gada laikā. Ir pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 5.punkts. Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta
Latvijas APK 149.4panta septītās daļas 2.punktā.
Atbilstoši Latvijas APK 289. 16panta pirmajai daļai šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā,
taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot
divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.
Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts administratīvais
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Pie administratīvās atbildības saucamā persona uz lietas izskatīšanu, par ko viņam paziņots atbilstoši Latvijas APK 268. 1panta pirmajai un otrajai
daļai, 238.1panta 8.daļai, 248.panta pirmajai daļai (lietas 22.lapa) nav ieradies, par lietas izskatīšanas atlikšanu nav lūdzis. Ņemot vērā minēto, tiesa
saskaņā ar Latvijas APK 260.panta pirmās daļas 1., 2.punktu un otro daļu, 268.panta 2.punktam, 271.panta ceturto daļu atzina, ka lieta izskatāma bez
pie administratīvās atbildības saucamās personas klātbūtnes.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai, saukšanai pie
administratīvās atbildības un sodīšanai pēc APK 149.4panta septītās daļas 2.punkta.
Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā
kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas
kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā
izlemšanā. Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai
ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par
faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.
Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,
pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Pie administratīvās atbildības saucamās personas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta pilnībā ar administratīvā pārkāpuma
protokolu Nr.PC375425 (lietas 4.lapa), ar CSDD izdruku (lietas 11.lapa), ar uzziņu par personas sodiem APK procesā (lietas 24.-25.lapa) un pārējiem
lietas materiāliem, kas atbilst Latvijas APK prasībām un tiesai nav pamats tos apšaubīt.
Tiesa atzīst, ka gan administratīvā pārkāpuma protokols, gan citi lietā esošie pierādījumi sastādīti pamatojoties uz ziņām par faktiem, ko policijas
darbinieki ieguva, pildot savus darba pienākumus.
Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai, saukšanai pie administratīvās
atbildības un sodīšanai pēc Latvijas APK Latvijas APK 149. 4panta septītās daļas 2.punkta, lietā ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma
izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs.
Saskaņā ar Latvijas APK 149. 4panta septītās daļas 2.punktu par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja ir spēkā transportlīdzekļu
vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros, — transportlīdzekļa vadītājam piemēro
administratīvo arestu no piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu piecsimt septiņdesmit euro apmērā.
Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā
paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem
vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Pie administratīvās atbildības saucamās personas izdarītais pārkāpums apdraud drošību ceļu satiksmē.
Par pie administratīvās atbildības saucamās personas personību noskaidrots, ka viņa deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/, par darbavietu, materiālo
stāvokli, personām apgādībā ziņu nav, iepriekš administratīvi sodīts.
Atbilstoši Latvijas APK 33.pantam pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatēja. Tāpat tiesa
nekonstatēja Latvijas APK 31.panta otrajā daļā paredzētos apstākļus, kas liegtu pie administratīvās atbildības saucamajai personai piemērot
administratīvo arestu. Savukārt saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu par pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību pastiprinošu apstākli
tiesa atzīst to, ka gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par ko jau persona administratīvi sodīta.
Ņemot vērā minēto un administratīvā soda mērķi, tiesa atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamai personai nosakāms Latvijas APK
149.4panta septītās daļas 2.punkta sankcijā paredzētais sods, kas samērīgs ar izdarīto pārkāpumu.
Atbilstoši Latvijas APK 299.1pantam pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.
Saskaņā ar Latvijas APK 317.pantu lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir beidzies un
lēmums nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 22.pantu, 32.panta pirmo un otro daļu, 34.pantu, 149.4panta septītās daļas 2.punktu,
243.pantu, 244.pantu, 271.panta ceturto daļu, 272.pantu, 274.pantu, 275.pantu, 289.13panta pirmo un otro daļu, 289.16panta pirmo un ceturto daļu,
289.17panta pirmo un otro daļu, 289.18panta pirmo daļu, 299.1pantu, 317.pantu tiesa
nosprieda
atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 149. 4panta septītās
daļas 1.punktā un sodīt ar administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm un naudas sodu 570 EUR (piecsimt septiņdesmit euro) apmērā.
Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā - saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts
Nr.LV34TREL1060191011100, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr.129034919/21.
Uzlikt par pienākumu /pers. A/ pēc naudas soda nomaksas nekavējoties klātienē, pasta sūtījumā vai elektroniski iesniegt maksājumu apliecinošu
dokumentu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, norādot lietas numuru.
Sprieduma izpildi daļā par administratīvo arestu uzdot izpildīt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknim.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas
sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese L.Podoļska