Court partially allowed debt collection against tenant but dismissed claim against co-tenant for lack of contract.

Lieta Nr.C29546114

Lietas arhīva Nr.C 0386-15/05

SPR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2015.gada 30.aprīlī, Bauskā.

Bauskas rajona tiesa:

tiesnese I.Tikuma

ar sekretāri K.Šlosbergu,

piedaloties prasītāju /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ pārstāvim /pers.P/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Bauskā civillietu /pers. C/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. D/ (/pers. D/), /pers. E/ un /pers. J/ maza apmēra prasībā pret

/pers. K/ un /pers. L/ par parāda piedziņu, un

k o n s t a t ē j a:

/pers. C/, /pers. G/, /pers. H/, /pers. D/ (/pers. D/), /pers. E/ un /pers. J/ (turpmāk – Prasītāji) cēla Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā

maza apmēra prasību pret /pers. K/ (turpmāk – 1.Atbildētājs) un /pers. L/ (turpmāk – 2.Atbildētājs, abi kopā – Atbildētāji) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka dzīvojamā māja /adrese/, kurā 1.Atbildētājs aizņem dzīvokli, pieder Prasītājiem kā kopīpašums, katram

domājamās daļās. Dzīvoklī Nr./adrese/ uz 2011.gada 1.augusta īres līguma pamata iemitinājies 1.Atbildētājs un īrē to kopā ar 2.Atbildētāju. Saskaņā ar

īres līgumu Atbildētājiem regulāri jānorēķinās par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Katru mēnesi 1.Atbildētājam pastkastītē tiek nogādāts rēķins. Nav

saņemtas pretenzijas, ka pakalpojums būtu sniegts nekvalitatīvs. No 2011.gada 1.oktobra 1.Atbildētājs sāka neregulāri maksāt un parāda summa uz

2014.gada 1.februāri ir 1548,55 euro, kuru lūdz piedzīt solidāri no Atbildētājiem.

Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās

dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese,- pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav

norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas

adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa nosūtīja prasības pieteikumu Atbildētājiem uz deklarētajām adresēm, norādot termiņu paskaidrojumu

sniegšanai.

1.Atbildētājs paskaidrojumu nav sniedzis.

2.Atbildētājs sniedzis paskaidrojumu, norādot, ka prasību neatzīst. Īres līgums tika parakstīts starp Prasītājiem un 1.Atbildētāju. Īres līgums

nodibina solidāru atbildību, taču 2.Atbildētājs nav uzņēmies solidāro atbildību, par ko liecina 2.Atbildētāja paraksta neesamība īres līgumā. Saskaņā ar

Civillikuma 1672., 1673., 1674.pantu nav uzņēmies solidāro atbildību. Izteikts lūgums, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē (lietas 85.-86.lapa).

Lieta nodota izskatīšanai Bauskas rajona tiesai (lietas 95.lapa).

No pārstāvja /pers.P/ saņemts paskaidrojums, kurā norādīts, ka 2.Atbildētājs dzīvoklī iemitināts uz viņa personīgā lūguma pamata. Saskaņā ar

likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9.panta piekto daļu jādabū īrnieka atļauja. Saskaņā ar septīto daļu personas vārds, uzvārds ierakstāms īres līgumā, kas

izdarīts. Persona ierakstīta īres līgumā. Tas, ka /pers. L/ kopā ar /pers. K/ īrē dzīvokli, liecina /pers. L/ (tā tekstā) maksājumi, bankas izdrukas par

2013.gada jūliju, decembri, 2012.gadu. Nav pamatotas 2.Atbildētāja pretenzijas, ka viņš nav parakstījis līgumu un nav uzņēmies materiāla rakstura

atbildību. Likumdošana neprasa personām, kuras dzīvo ar īrnieku, parakstīt īres līgumu. Atbildība šādām personām iestājas saskaņā ar likuma “Par

dzīvojamo telpu īri” 10.panta trešo daļu. Visi maksājumi par objektu /adrese/ iet caur /pers. E/ kontu (lietas 101.-102.lapa).

2015.gada 27.februārī saņemts prasības precizējums, norādīts, ka veikti maksājumi, mainījusies parāda summa. Parāds uz 2015.gada

1.februāri ir 1208,25 euro.

Lūdz piedzīt solidāri no Atbildētājiem par labu /pers. E/ parāda summu 1208,25 euro un tiesāšanās izdevumus (lietas 138.-139.lapa).

Tiesā saņemtie paskaidrojumi un prasības precizējumi ir nosūtīti Atbildētājiem ierakstītās vēstulēs uz deklarētām dzīves vietām.

Saskaņā ar CPL 250.26pantu pēc 2.Atbildētāja lūguma lietas iztiesāšana notiek tiesas sēdē.

Prasītāju pārstāvis/pers.P/ tiesas sēdē prasību uzturēja. Paskaidroja, ka daudzdzīvokļu māja /adrese/ pieder sešiem kopīpašniekiem.

Kopīpašnieki savā starpā dzīvokļu lietošanas kārtību nav sadalījuši, tātad tas tiek uztverts kā viens kopīgs objekts. Šajā objektā strādā par pārvaldnieku

un 44.dzīvoklis izīrēts Atbildētājiem. Sākuma periodā viņi maksāja par komunālajiem pakalpojumiem, bet kopš 2011.gada viņi sāka neregulāri maksāt un

izveidojās parādsaistības.

Jau pirms 2011.gada 1.augustā noslēgtā īres līguma 1.Atbildētājs īrēja dzīvokli. Bija cits īrnieks un pie šī īrnieka, nezin kādā sakarā, parādījās

1.Atbildētājs, tad viņš palika viens un maksāja. 1.Atbildētājs sācis dzīvot kopā ar 2.Atbildētāju. Abi atnāca un lūdza, ka 2.Atbildētājs arī vēlas īrēt.

Pateicis, ka ir jāizlabo īres līgums, īres līgumā persona, kura grib īrēt, ir ierakstāma. Noslēguši jaunu 2011.gada 1.augusta līgumu, kur tika ierakstīts, ka arī

2.Atbildētājs īrē kā cita persona. 2.Atbildētājam, iemitinoties kā citai personai, rodas solidāra atbildība par līguma saistībām, jo viņš kopā ar īrnieku īrē

dzīvojamo platību un šis fakts ir nofiksēts īres līgumā. Personas, kuras dzīvo, tās arī sedz parādu. Tam, ka 2.Atbildētājs iebilst, ka viņš nav piekritis īres

līgumam un uz līguma nav viņa paraksts, nav būtiska nozīme, jo likumdošanas akti neprasa, lai personas, kas īrē dzīvokli kopā ar īrnieku, parakstītu īres

līgumu. Īres līgumu paraksta īrnieks un tas ir parakstīts. /pers. E/ kontā tiek veikti maksājumi un parādās, ka tieši 2.Atbildētājs maksāja par dzīvojamo

telpu īri un tas pierāda, ka viņš dzīvojamo platību īrēja. Ja īrēja, tad solidāri arī jāatbild par tām parāda saistībām, kuras ir izveidojušās saskaņā ar

noslēgto īres līgumu. 2.Atbildētāja iebildumi nav pamatoti, jo, ja viņš uzskatīja, ka viņš neīrē dzīvokli, tad kāpēc viņš maksāja. Atbildētājiem regulāri,

katru mēnesi tika izsniegti rēķini pastkastītē. No Atbildētājiem nav bijušas pretenzijas par to, ka rēķinus nebūtu saņēmuši. Bankas izraksts rāda to, ka viņi

kaut kādas summas maksā, bet maksā neregulāri. Tāpat nav nekādi pierādījumi un iebildumi, ka nebūtu sniegti komunālie pakalpojumi vai tie būtu sniegti

sliktā kvalitātē. Uzskata, ka prasība ir pierādīta. Lūdz noteikt, ka nauda iemaksājama /pers. E/ kontā. Parādu lūdz piedzīt solidāri un proporcionāli

domājamām daļām.

Prasītāji/pers.G/, /pers. H/, /pers. J/ vai viņu pārstāvji uz sēdi neieradās. Prasības pieteikumā ietverts lūgums lietu skatīt bez viņu

piedalīšanās un tiesas paziņojumus nosūtīt prasības pieteikumā norādītajiem pārstāvjiem.

Tiesa atzīst, ka lieta skatāma bez neieradušos personu klātbūtnes, jo par sēdi paziņots pārstāvjiem, nosūtot pavēstes ierakstītā sūtījumā (lietas

100.lapa).

Par tiesas sēdes laiku un vietu Atbildētājiem paziņots likumā noteiktā kārtībā ar tiesas pavēstēm ierakstītā pasta sūtījumā uz Atbildētāju

deklarētās dzīvesvietas adresēm. Sūtījumi saņemti atpakaļ kā neizsniegti (lietas 114.-117.lapa). Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies. Tiesai

neierašanās iemesli nav ziņoti.

CPL 56.1panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā

norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta

izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Tiesa atzīst, ka lieta skatāma bez Atbildētāju klātbūtnes, jo nav konstatēti pamati lietas izskatīšanas atlikšanai. Tiesas dokumenti ir nosūtīti uz

Atbildētāju deklarētās dzīves vietas adresēm, kur viņiem ir pienākums būt sasniedzamiem. Citu adresi saziņai ar tiesu Atbildētāji nav ziņojuši.

2.Atbildētāja paskaidrojumā arī nav norādīta cita adrese. Tiesai nav zināmi nekādi objektīvi apstākļi, kas būtu bijuši šķērslis neatkarīgi no Atbildētāju

gribas saņemt dokumentus deklarētajā dzīves vietā. Tiesai ir pamats atzīt, ka Atbildētāji nevēlas izmantot savas tiesības.

Iepazinusies un novērtējusi iesniegtos rakstveida pierādījumus, noklausījusies pārstāvja paskaidrojumus, tiesa atzina, ka prasība

apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku uzskatāms tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.

Civillikuma 927.pants paredz, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos

labumus, ar to rīkoties...

Civillikuma 1036.pants paredz, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta

sevišķi noteiktiem aprobežojumiem.

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs /redzams, ka nekustamā īpašuma /adrese /, kopīpašnieki ir Prasītāji. Īpašuma tiesības

nostiprinātas Prasītājiem šādā apjomā: /pers. J/ – 3/28 domājamās daļas, /pers. E/ – 3/14 domājamās daļas, /pers. G/ – 1/7 domājamā daļa, /pers. H/ –

1/7 domājamā daļa, /pers. C/ – 2/7 domājamās daļas, /pers. D/ (/pers. D/) – 3/28 domājamās daļas (lietas 13.lapa).

Civillikuma 1402.pants paredz, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” (turpmāk – Likums) 2.panta pirmā daļa paredz, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas

tiesību nodošana citai personai par maksu. Panta otrā daļa paredz, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai

apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

Lietā iesniegts 2011.gada 1.augusta Dzīvojamās telpas īres līgums (turpmāk – Līgums), kas slēgts starp namīpašuma /adrese/ Rīgā īpašniekiem kā

izīrētājiem un /pers. K/ (turpmāk – 1.Atbildētājs) kā īrnieku par dzīvojamās telpas /adrese/ (turpmāk – Dzīvojamā telpa) izīrēšanu. Atbilstoši Līguma

4.1.apakšpunktam, tas noslēgts uz pieciem gadiem (lietas 30.-34. lapa).

Saskaņā ar Likuma 11.panta pirmo daļu, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties [..]

Līguma 2.1.1.apakšpunktā puses noteikušas īres maksas apmērus.

Likuma 11. 3pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus dzīvojamās telpas lietošanas laikā

saņem īrnieks.

Līguma 1.2.apakšpunktā noteikts, ka īrniekam tiek sniegti pamatpakalpojumi – ūdensvads, kanalizācija, sadzīves atkritumi un papildus

pakalpojumi – elektroapgaismojums koplietošanas telpā.

Likuma 12.panta pirmā daļa paredz, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Likuma 12.panta trešā daļa paredz, ka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos

aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Līguma 2.1.1.apakšpunktā noteikts, ka īres maksa jāmaksā par kārtējo mēnesi līdz 25.datumam norādītajā kontā.

Līguma 2.2. un 2.3.apakšpunktā noteikts, ka maksa par pakalpojumiem jāmaksā vienlaikus ar īres maksu līdz katra mēneša 25.datumam par

iepriekšējo mēnesi.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Civillikuma 1828.pants nosaka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu,

bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Tiesa atzīst, ka 1.Atbildētājam kā īrniekam bija pienākums pildīt Līgumā noteiktās saistības un maksāt ar Līgumu noteiktos maksājumus Līgumā

noteiktā kārtībā un termiņā.

Lietas materiālos atrodas rēķini par īri periodā no 2011.gada novembra līdz 2015.gada februārim un pakalpojumiem periodā no 2011.gada

oktobra līdz 2015.gada janvārim (lietas 38.-65., 142.-153.lapa). Atbilstoši rēķiniem un parāda aprēķiniem (lietas 37., 140.-141.lapa) maksājumi daļēji ir

veikti, bet norādītajā periodā nav samaksāts par īri un pakalpojumiem 1208,25 euro.

Civillikuma 1838.pants paredz, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lietā nav sniegti nekādi iebildumi par aprēķiniem, par pakalpojumu sniegšanas apmēriem vai kvalitāti. Lietā nav pierādīts, ka saistības izpildītas

pilnībā vai lielākā apmērā nekā norāda Prasītāji.

Prasība par parāda piedziņu celta ne tikai pret 1.Atbildētāju kā īrnieku, bet arī pret 2.Atbildētāju kā pret solidāriem kopparādniekiem.

2.Atbildētājs norādījis, ka prasību neatzīst, nav uzņēmies solidāru atbildību.

Izvērtējot prasības pamatotību daļā pret 2.Atbildētāju, tiesa atzīst sekojošo.

Civillikuma 1672.pants paredz, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.

Likuma 9.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus),

darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojoši īrnieka

pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs. Panta trešajā daļā noteikts, ka persona, kura saskaņā ar šā panta pirmo [..]

daļu iemitināta īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, atzīstama par īrnieka ģimenes locekli. Panta piektajā daļā noteikts, ka šā panta pirmajā [..] daļā neminētās

personas (turpmāk — cita persona) iemitināšanai īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā nepieciešama izīrētāja, īrnieka un visu tajā dzīvojošo īrnieka pilngadīgo

ģimenes locekļu piekrišana. Panta septītajā daļā noteikts, ka ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tam, kad īrnieka ģimenes loceklis vai cita persona iemitināta

šajā pantā noteiktajā kārtībā īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, attiecīgās personas vārds, uzvārds un personas kods ierakstāms dzīvojamās telpas īres

līgumā.

Tiesa atzīst, ka Likuma 9.panta izpratnē īrnieka izīrētā dzīvojamā telpā var tikt iemitinātas personas ar atšķirīgu statusu, proti, īrnieka ģimenes

locekļi, kuru loks ir uzskaitīts tiesību normā, un personas, kuras neatbilst īrnieka ģimenes locekļa statusam, var tikt iemitinātas dzīvojamā telpā kā citas

personas.

Neatkarīgi no tā, kādā statusā persona iemitināta dzīvojamā telpā, šī persona ir jāieraksta dzīvojamās telpas īres līgumā.

Tiesa atzīst, ka Līguma 6.2.2.punktā ir ierakstīts, ka kopā ar 1.Atbildētāju kā īrnieku Dzīvojamā telpā dzīvos 2.Atbildētājs.

Tātad, ziņas par 2.Atbildētāju ir ierakstītas Līgumā kā to paredz Likuma 9.panta septītā daļa, un noskaidrots, ka izīrētāji piekrituši 2.Atbildētāja

iemitināšanai Dzīvojamā telpā.

Tiesa atzīst, ka 2.Atbildētājs, tika iemitināts Dzīvojamā telpā Likuma 9.pantā noteiktā kārtībā un saskaņā ar Likuma 10.panta pirmo daļu ieguva

tiesības dzīvot Dzīvojamā telpā.

Likuma 10.panta otrā daļa paredz, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem

ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Likuma 10.panta trešā daļa paredz, ka šā likuma 9.panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā

iemitinātās personas patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst, un tām ir tikai tādas tiesības un pienākumi, kādus nosaka

šis likums un attiecīgās dzīvojamās telpas īres līgums.

2.Atbildētāja iemitināšana Dzīvojamā telpā, ievērojot Likuma 9.panta prasības, dzīvošanas fakts Dzīvojamā telpā pats par sevi nenodibina

1.Atbildētāja kā īrnieka un 2.Atbildētāja solidāru vai dalītu atbildību par Līguma saistībām pret izīrētāju. Īrnieka ģimenes locekļiem, kuri iemitināti

dzīvojamā telpā kopā ar īrnieku, ir solidāra mantiska atbildība par īres līguma saistībām. Savukārt dzīvojamā telpā iemitinātās citas personas pret izīrētāju

nav mantiski atbildīgas par īrnieka un/vai tā ģimenes locekļu saistībām, kas izriet no īres līguma.

Tiesa atzīst, ka ir būtiski noskaidrot kādā statusā 2.Atbildētājs iemitināts Dzīvojamā telpā, proti, vai kā īrnieka ģimenes loceklis vai kā cita

persona.

Tiesa piekrīt pārstāvja argumentiem, ka apstāklim, ka 2.Atbildētājs nav parakstījis Līgumu, nav izšķirošas nozīmes, jo ne īrnieka ģimenes

locekļiem, ne citām personām īres līgums nav jāparaksta.

Paskaidrojumā tiesai pārstāvis /pers.P/ attiecībā uz 2.Atbildētāju norāda, ka atbildība šādām personām iestājas saskaņā ar Likuma 10.panta

trešo daļu (lietas 102.lapa). Tiesas sēdē, sniedzot paskaidrojumus, pārstāvis norādīja, ka 2.Atbildētājs iemitināts Dzīvojamā telpā kā cita persona.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka 2.Atbildētājs iemitinājies Dzīvojamā telpā kā cita persona un viņam uz likuma pamata nerodas mantiska atbildība par

Līguma saistībām pret izīrētāju.

Civillikuma 1673.pants paredz, ka līgums un testaments nodibina solidāru saistību tikai tad, kad līdzēji vai testators to tieši noteikuši.

Ar Līgumu nav nodibināta Atbildētāju solidāra saistība pret izīrētāju.

Tiesa secina, ka ar Līgumu 2.Atbildētājs nav uzņēmies saistības veikt maksājumus par īri un pakalpojumiem, šādu saistību ar Līgumu uzņēmies

tikai 1.Atbildētājs kā īrnieks.

Vērtējot pārstāvja argumentus, ka 2.Atbildētāja veiktie maksājumi pierāda, ka viņš Dzīvojamo platību īrēja, tiesa atzīst sekojošo.

Lietas materiālos atrodas konta, kurā atbilstoši Līgumam jāveic samaksa par īri un pakalpojumiem, izdruka, no kuras redzams ka no

2.Atbildētāja konta 2012.gada 21.decembrī un 2013.gada 5.jūlijā veikti maksājumi īres rēķinu apmaksai (lietas 110.-111.lapa).

Tiesa uzskata, ka 2.Atbildētāja veikti maksājumi nepierāda faktu, ka 2.Atbildētājs īrē dzīvojamo telpu un ir mantiski atbildīgs par Līguma

saistībām pret izīrētāju sekojošu apsvērumu dēļ.

Tā kā dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana, bet Likuma 10.panta trešā daļa tieši nosaka, ka īrētā telpā iemitināta

cita perona neiegūst pastāvīgas šīs telpas lietošanas tiesības, tiesa secina, ka 2.Atbildētājs, iemitinoties Dzīvojamā telpā kā cita persona, ieguva tikai

tiesības tur dzīvot, bet neieguva šīs Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības par maksu, proti, īres tiesības. Līgums netika noslēgts arī ar Atbildētājiem kā

diviem īrniekiem, abiem Atbildētājiem uzņemoties saistības par Līguma izpildi pret izīrētājiem.

Civillikuma 1815.pantā noteikts, ja saistības priekšmets attiecas vienīgi uz saistītā personīgu darbību, tad saistība jāpilda viņam pašam.

Visos citos gadījumos saistību var izpildīt parādnieka vietā, pat bez viņa ziņas un pret viņa gribu, trešā perona.

Samaksu saistības izpildei iespējams veikt arī saistītās personas vietā un šāda samaksas veikšana nepadara samaksas izdarītāju par nodibinātās

izpildāmās saistības dalībnieku, saistīto personu attiecībās ar otru līgumslēdzēja pusi par šo saistību izpildi. Bez tam, tiesa ņem vērā, ka, iemitinot

dzīvojamā telpā citu personu, šīs personas un īrnieka attiecības, tiesības un pienākumus regulē šo personu starpā panāktas vienošanās, kas, cita starpā,

var attiekties arī uz maksājumu veikšanu par īres līguma saistībām. Šādas vienošanās ir saistošas tikai citai personai un īrniekam, bet ne izīrētājam, un

nenodibina citas personas un izīrētāja savstarpējas saistības.

Līdz ar ko tiesa atzīst, ka prasība par parāda piedziņu ir pamatota tikai daļā pret 1.Atbildētāju, daļā pret 2.Atbildētāju prasība noraidāma.

Saskaņā ar Civillikuma 1069.pantu visi kopīpašnieki, samērīgi ar katra daļu, saņem visus labumus, kādus kopējā lieta dod [..]. Kopējās

lietas augļi piekrīt atsevišķiem kopīpašniekiem, samērīgi ar katra daļu tajā.

Prasītāji prasības pieteikumā izteikuši prasījumu par solidāru parāda piedziņu un nav sadalījuši piedzenamo summu

proporcionāli katram kopīpašniekam piederošajai nekustamā īpašuma domājamai daļai, vai ņemot vērā apstākļus, cik lielu daļu

no veiktiem maksājumiem katrs no kopīpašniekiem jau ir saņēmis. Līdz ar to, tiesa uzskata, ka parādu iespējams piedzīt par labu

Prasītājiem kopā kā solidāriem kopkreditoriem, jo parāda samaksa var tikt veikta arī kādam no kopīpašniekiem, ko kopīpašnieku

starpā var sadalīt atbilstoši Civillikuma 1069.panta noteikumiem.

CPL 33.pants nosaka, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistīties izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva,

kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

CPL 39.panta pirmās daļa nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu,

izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi (5.punkts).

CPL 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Prasība celta par parāda 1548,55 euro piedziņu, par ko maksājama valsts nodeva saskaņā ar CPL 34.panta pirmās daļas 1.punkta “a”

apakšpunktu 232,28 euro (15% no 1548,55 euro). No lietas materiāliem redzams, ka, ceļot prasību, valsts nodeva nomaksāta mazākā apmērā, nekā to

nosaka tiesību normas, proti, 217 euro (lietas 12.lapa).

Lietā samaksāti CPL 39.panta pirmās daļas 5.punktā norādītie izdevumi 10,42 euro, taču minētie izdevumi lietā kopā ir 21,41 euro.

Ņemot vērā, ka prasības summas samazinājums saistīts ar apstākli, ka pēc prasības celšanas ir izdarīti daļēji maksājumi, tiesa atzīst, ka Prasītāju

labā no 1.Atbildētāja piedzenami Prasītāju maksātie tiesas izdevumi, savukārt izdevumi, kuri nav tikuši valsts labā samaksāti, proti valsts nodeva 15,28

euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 10,99 euro piedzenami no 1.Atbildētāja valsts labā.

Pamatojoties uz CPL 33., 34., 39., 41., 56., 74., 189.-194., 204.1, 250.25pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. K/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. G/, personas kods /personas

kods/, /pers. H/, personas kods /personas kods/, /pers. D/ (/pers. D/), dzimusi /datums/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, /pers. J/, personas

kods /personas kods/, parādu par īri un pakalpojumiem 1208,25 euro (viens tūkstotis divi simti astoņi eiro 25 centi), tiesas izdevumus 227,42 euro (divi

simti divdesmit septiņi eiro 42 centi).

Samaksa veicama AS “SEB banka”, kods UNLALV2X, konts Nr.LV29UNLA0050007567105, saņēmējs /pers. E/, personas kods /personas

kods/.

Piedzīt no /pers. K/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus- valsts nodevu 15,28 euro (piecpadsmit eiro 28 centi), ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,99 euro (desmit eiro 99 centi).

Valsts nodeva iemaksājama: saņēmējs: Valsts kase; NMR 90000050138; Konta Nr.LV55TREL1060190911200; BIC kods TRELLV22;

Valsts nodeva, norādot maksājuma mērķī ziņas lietas identificēšanai, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami: saņēmējs: Tiesu administrācija

Mūkusalas iela 41b, Rīga; NMR 90001672316; ar PVN apliekamās personas Nr. LV90001672316; saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods

TRELLV 22; Konta Nr. LV51TREL2190458019000; maksājuma mērķis- 21499, norādot ziņas lietas identificēšanai. Maksājumus apliecinoši

dokumenti sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniedzami Bauskas rajona tiesas kancelejā, pretējā gadījumā tiesa nodos spriedumu par tiesas

izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noraidīt prasību par parāda piedziņu pret /pers. L/, personas kods /personas kods/.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Bauskas

rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena 2015.gada 11.maijs.

Tiesnese I.Tikuma