Court partially allowed car rental debt claim, awarding base rent and recovery costs while rejecting vehicle depreciation and valuation claims.

Lietas Nr. C71171225

C-0283-26/25

ECLI:LV:VRT:2026:0604.C71171225.3.S

Vidzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Limbažos 2026. gada 4. jūnijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Jānis Kucenko

ar tiesas sēdes sekretāri Anniju Petrušovu,

piedaloties prasītājas pilnvarotajai pārstāvei /Persona B/,

atklātā tiesas sēdē, izmantojot Cisco Webex Meetingplatformu, izskatīja civillietu SIA /Nosaukums A/ prasībā

pret /Persona A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja SIA /Nosaukums A/ cēla tiesā prasību par parāda piedziņu no atbildētāja /Persona A/. Prasītāja

lūgusi piedzīt pamatsummu 965,88 EUR, nesaņemto minimālo nomas maksu 4954,38 EUR, izdevumus par

evakuatora pakalpojumiem 225,30 EUR, izdevumus par transportlīdzekļa pārņemšanu 70,00 EUR, izdevumus

par transportlīdzekļa novērtēšanu 35,00 EUR, atlīdzību par transportlīdzekļa vērtības samazināšanos 1927,78

EUR, parāda piedziņas izdevumus 15,00 EUR, līgumsodu 82,11 EUR, likumiskos procentus 106,21 EUR un

valsts nodevu. Prasītāja arī lūgusi noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja

likumiskos procentus.

Prasītāja iesniedza tiesā prasības precizējumus par prasības summas samazināšanu, kuros norāda, ka atsakās no

prasības daļā par nesaņemtās nomas maksas 10,04 EUR, līgumsoda 57,45 EUR un likumisko procentu 40,42

EUR piedziņu.

Prasībā norādīts, ka prasītāja iznomāja atbildētajam automašīnu BMW 320, ar valsts reģistrācijas Nr. /Numurs

A/, 2024. gada 10. augustā noslēdzot Transportlīdzekļa ilgtermiņa nomas līgumu Nr. /Numurs B/ ar minimālo

nomas termiņu 18 mēneši. Atbildētājs neveica nomas maksas maksājumus, tādēļ prasītāja vienpusēji izbeidza

līgumu. Automašīna atgriezta prasītājai 2024. gada 27. septembrī.

Normatīvie akti, pēc kuriem vadījusies prasītāja – Civillikuma 1., 1401., 1402., 1511., 1587., 1590., 1651.,

1652., 1662.,1716., 1720., 1759., 1765., 1770., 1775., 1779., 2112., 2113., 2119., 2141., 2142., 2144., 2146.,

2150., 2152., 2154. pants.

[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis.

[3] Prasītājas pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka prasību uztur pilnā apmērā, ievērojot rakstveidā

izteikto atteikšanos no prasības daļā. Papildus paskaidroja, ka atbildētājs izvēlējies automašīnu, prasītāja

iegādājās šo auto pēc atbildētāja izvēles un noslēdza ilgtermiņa nomas līgumu ar minimālo nomas termiņu 18

mēneši. Tas ir kā līgumsods, kas pilda zaudējumu atlīdzināšanas funkciju. Atbildētājs nav veicis nevienu

maksājumu. Iestājās nokavējums, un prasītāja vienpusēji atkāpās no līguma. Saskaņā ar līguma noteikumiem

atbildētājam auto bija jānogādā prasītājai, bet viņš to neizdarīja. Prasītājai radās papildus izdevumi, jo

automašīna bija jāmeklē un jānogādā ar auto evakuatoru. Prasītāja auto nolietojumu aprēķināja saskaņā ar

līguma 8.1., 9.7., 9.8. un 9.11. punktu, kur atskaitīts dabiskais nolietojums, kas aprēķināts, sākotnējo auto

vērtību dalot ar līguma termiņu, tiek iegūts mēneša nolietojums, kas ir 72,22 EUR mēnesī. Par auto faktisko

lietošanu ir ņemts viens mēnesis. Pēc tam tiek ņemts vērā atzinums un aprēķināts, kā tiek samazināta auto

vērtība. Automašīnas pārņemšanas izdevumi radās, jo atbildētājs pats neatgādāja auto. Uzņemtās automašīnas

fotogrāfijas ir kā pielikums 2024. gada 10. augusta pieņemšanas–nodošanas aktam un taisītas līguma

noslēgšanas brīdī. Atgriežot transportlīdzekli, aktā tika norādīti defekti – vizuāli defekti, bukte motora pārsegam

un jumtam, buktes, skrāpējumi un rūsa, nav reģistrācijas apliecība. Nododot transportlīdzekli, arī tika konstatēta

bukte motora pārsegam, bet netika konstatēta bukte jumtam, skrāpējumi un rūsa, izņemot to, ka bija skrāpējumi

uz bampera. Tāpēc transportlīdzekli nolēma vest pie novērtētāja, lai konstatētu, vai nav citi trūkumi. 2024. gada

5. maija līgumā tika noteikta automašīnas pārdošanas cena 5200 EUR, un klāt ir pievienots maksājuma

uzdevums par 5000 EUR, un 200 EUR bija skaidrā naudā.

[4] Atbildētājs uz tiesas sēdi nebija ieradies, tiesa atzina viņa neierašanos par neattaisnotu un nolēma izskatīt

lietu bez viņa klātbūtnes.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, uzklausot prasītājas pārstāves paskaidrojumus, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida

pierādījumus to kopumā, atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji tālāk minēto apsvērumu dēļ.

[6] Lietā nav strīda, ka 2024. gada 10. augustā prasītāja ar atbildētāju noslēdza Transportlīdzekļa ilgtermiņa

nomas līgumu Nr. /Numurs B/ (turpmāk tekstā – Līgums) un 2024. gada 10. augustā nodeva atbildētājam

lietošanā (nomā) transportlīdzekli BMW 320ar valsts reģistrācijas Nr. /Numurs A/, 2005. gada izlaiduma, par ko

2024. gada 10. augustā sastādīts transportlīdzekļa nodošanas – pieņemšanas akts.

Tā kā atbildētājs nebija veicis nomas maksājumus, prasītāja 2024. gada 27. septembrī transportlīdzekli pārņēma

savā valdījumā, ko apliecina pieņemšanas – nodošanas akts.

2024. gada 16. oktobrī paziņoja par vienpusēju atkāpšanos no līguma un līguma izbeigšanu ar 27.09.2024.

Paziņojumā sniegta norāde, ka atbildētāja parāds pret prasītāju sastāda 8212,08 EUR.

[7] Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto,

savukārt 1590. pantā noteikts, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Pušu noslēgtais Līgums pēc sava satura atbilst Civillikuma 2112. pantā definētajam nomas līgumam, ar kuru

viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu, attiecīgi pušu

tiesiskās attiecības apspriežamas pēc Civillikuma noteikumiem par nomas līgumu. Civillikuma 2141. pantā

noteikts nomnieka pienākums maksāt nolīgto nomas maksu līgumā noteiktajos termiņos.

[8] No pušu noslēgtā Līguma speciālo noteikumu 4.1. un 4.2. punkta redzams, ka par automašīnas lietošanu

atbildētājs apņēmies maksāt prasītājai ikmēneša nomas maksu 249,16 EUR plus pievienotās vērtības nodokli,

un papildus nomas maksai samaksāt – arī nomas noformēšanas komisiju 399,60 EUR plus pievienotās vērtības

nodoklis. No Līguma vispārīgo noteikumu 5.1. punkta un Līguma pielikumā ietvertā maksājumu grafika izriet,

ka minētā komisija ir sadalīta proporcionāli Līguma termiņa mēnešu skaitam un 5,55 EUR apmērā iekļauta

ikmēneša nomas maksājumā. Saskaņā ar maksājumu grafiku atbildētājs apņēmies ik mēnesi līdz mēneša 10.

datumam samaksāt prasītājai nomas maksājumu 308,18 EUR apmērā, ko sastāda nomas maksa 249,16 EUR,

nomas noformēšanas komisija 5,55 EUR un PVN 53,47 EUR.

Savukārt no 27.09.2024. nodošanas – pieņemšanas akta redzams, ka minētajā datumā atbildētājam lietošanā

nodotā automašīna atgriezta atpakaļ prasītājai.

Līguma vispārīgo noteikumu 5.1. punktā noteikts, ka komisija tiek noteikta par pieteikuma izskatīšanu un

Līguma sagatavošanu. Prasītāja ir izpildījusi šo saistību, par kuru nolīgts maksāt nomas noformēšanas komisiju.

No parāda aprēķina izriet, ka līdz 27.09.2024. atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu un nomas maksas

parāds par periodu no 11.08.2024. līdz 27.09.2024. sastāda 398,65 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1838. panta pirmajā daļā noteikto samaksu jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tā kā atbildētājs nav apstrīdējis nedz prasībā norādīto nomas maksas parāda apmēru, nedz nesamaksātās nomas

noformēšanas komisijas atlikumu un pierādījumus, kas pamatotu citādu šo parāda pozīciju apmēru, lietā nav

iesniedzis, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams nomas maksas parāds par laika periodu

no 11.08.2024. līdz 27.09.2024. 398,65 EUR apmērā un nomas noformēšanas komisijas parāds 399,60 EUR, kā

arī PVN 167,64 EUR apmērā, ar kādu šie maksājumi apliekami.

Ņemot vērā minēto, prasība daļā par nomas maksas parāda par laika periodu no 11.08.2024. līdz 27.09.2024.,

nomas noformēšanas komisijas, kā arī PVN, ar kādu šie maksājumi apliekami, piedziņu apmierināma pilnībā.

[9] Atbilstoši Civillikuma 2152. pantam pēc nomas izbeigšanās nomniekam ir pienākums atdot atpakaļ iznomāto

lietu. Līguma 9.13. punkts paredz iznomātājam tiesības transportlīdzekli savā īpašumā pārņemt pašam, ja

nomnieks transportlīdzekli nav atgriezis. Lietā nav strīda, ka prasītāja vienpusējā kārtā pirms termiņa izbeidza

nomas līgumu un atbildētājs neatgrieza transportlīdzekli prasītājai. No lietā iesniegtā SIA “GreenWheel” rēķina

Nr. GWP-24210 un 2024. gada 9. oktobra maksājuma uzdevuma tiesa secina, ka ir pierādīts, ka nomnieks nav

izpildījis gan no likuma, gan no Līguma izrietošu saistību atdot nomas priekšmetu iznomātājam pēc Līguma

izbeigšanas un no viņa piedzenami izdevumi 225,30 EUR par transportlīdzekļa evakuatora pakalpojumiem un

70,00 EUR par transportlīdzekļa pārņemšanu.

Ņemot vērā minēto, prasība daļā par evakuatora pakalpojumu un transportlīdzekļa pārņemšanas izdevumu

piedziņu apmierināma pilnībā.

[10] Ņemot vērā, ka prasītāja prasības grozījumos atteicās no prasības daļā par nesaņemtās nomas maksas 10,04

EUR, līgumsoda 57,45 EUR un likumisko procentu 40,42 EUR piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 164.

panta piekto un septīto daļu, 223. panta 4. punktu, 224. panta pirmo daļu tiesvedība šajā daļā ir izbeidzama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 225. pantu tiesa izskaidro, ka atkārtota griešanās tiesā ar prasību šajā daļā uz tā

paša pamata un par to pašu priekšmetu nav pieļaujama.

[11] Saskaņā ar Civillikuma 1716. panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest

sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līguma

vispārīgo noteikumu 8.3. punktā nolīgtas prasītājas tiesības par līgumā paredzēto maksājumu kavējumu

piemērot atbildētājam līgumsodu 0,5% apmērā no kavētās summas par katru kavēto dienu.

No parāda aprēķina izriet, ka līgumsods aprēķināts par laika periodu no 11.09.2024. līdz 27.09.2024. Tā kā

atbildētājs nav pienācīgi pildījis savas saistības samaksāt Līgumā noteikto nomas maksu, prasītāja lūgusi piedzīt

no atbildētāja līgumsodu par Līgumā noteikto maksājumu kavējumu 24,66 EUR.

Ņemot vērā minēto, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams līgumsods 24,66 EUR par nomas maksājuma

kavējumu par periodu no 2024. gada 11. septembra līdz 2024. gada 27. septembrim. Prasība uzturētajā daļā par

līgumsoda 24,66 EUR piedziņu apmierināma pilnībā.

[12] Līguma Vispārīgo noteikumu 9.4. punktā noteikts, ka, iznomātājam vienpusēji atkāpjoties no Līguma,

nomniekam ir pienākums samaksāt līgumsodu atlikušā minimālā nomas termiņa apmērā; acīmredzami šeit

domāta attiecīga apmēra nomas maksa. Speciālajos noteikumos 4.8. punktā minimālais nomas termiņš noteikts

18 mēneši.

Lietā nav ziņu, ka atbildētājs būtu izmantojis nomas pakalpojumu savai saimnieciskajai vai profesionālajai

darbībai, tādējādi tas atbilst patērētāja jēdzienam saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1. panta 3.

punktam, un Līguma noteikumi ir pakļauti netaisnīguma vērtējumam atbilstoši likuma 6. pantam.

[12.1] Tiesai pēc savas iniciatīvas ir pamats aplūkot pušu starpā noslēgtā līguma noteikumu atbilstību patērētāju

tiesību aizsardzības prasībām. Šāds tiesas pienākums tieši paredzēts Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.

panta vienpadsmitajā daļā. Šāda nostāja uzsvērta arī Eiropas Savienības Tiesas un Senāta judikatūrā, norādot,

ka, izšķirot strīdu sakarā ar pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgto līgumu, tiesa ex officio izvērtē šī

līguma noteikumu atbilstību patērētāju tiesību aizsardzības prasībām, turklāt neatkarīgi no tā, vai patērētājs cēlis

kādus konkrētus iebildumus (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2002. gada 21. novembra sprieduma lietā C-473/00,

Cofidis, 34. punktu; Senāta 2018. gada 26. janvāra sprieduma lietā Nr. SKC- 40/2018, C30516713 8. punktu).

[12.2] Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta trešajā daļā noteikts, ka līguma noteikums, kuru

līgumslēdzējas puses savstarpēji nav apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku

neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam. Panta piektajā

daļā noteikts, ka līguma noteikums vienmēr ir uzskatāms par savstarpēji neapspriestu, ja tas sastādīts iepriekš un

līdz ar to patērētājam nav bijis iespējams ietekmēt attiecīgā noteikuma saturu; īpaši tas attiecas uz iepriekš

sagatavotiem tipveida līgumiem, bet sestajā daļā noteikts – ja ir apspriesti līguma atsevišķi noteikumi vai

atsevišķu noteikumu attiecīgi aspekti, tad nevar uzskatīt, ka savstarpēji apspriesti ir arī pārējie līguma

noteikumi.

Tiesai nav šaubu, ka puses ir apspriedušas Speciālos noteikumus, kas attiecas uz konkrēto nomas priekšmetu,

tomēr atbilstoši minētajam regulējumam tas nenozīmē, ka apspriests ir 4.8. punktā noteiktais minimālais nomas

termiņš. Savukārt Vispārējiem noteikumiem kā tipveida noteikumiem, tai skaitā 9.4. punktam, savstarpējas

neapspriešanas prezumpcija piemērojama jo īpaši. Arī tiesu praksē vairākkārt atzīts, ka parakstīts līgums pats

par sevi nav pietiekams pierādījums tam, ka līguma noteikumi ir apspriesti (sk., piemēram, Senāta 2006. gada 7.

marta sprieduma lietā Nr. SKA-59 14. punktu).

[12.3] Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta ceturtajai daļai, novērtējot līguma noteikumus,

ņem vērā apstākļus, kādos līgums noslēgts. To uzsvērusi arī Eiropas Savienības Tiesa savā judikatūrā, papildus

norādot, ka jāvērtē sekas, kādas var būt konkrētajam līguma noteikumam, tai skaitā, ja nelabvēlīgu seku

varbūtība ir neliela (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2009. gada 4. jūnija sprieduma lietā Nr. C-243/08 Pannon

GSM and Sustikné Győrfi 39. punktu, 2013. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. C-415/11 Aziz and

Catalunyacaixa 71. punktu, 2023. gada 21. septembra sprieduma lietā Nr. C-139/22 AM, PM and mBank 48.

punkts).

Saskaņā ar Līguma Vispārējo noteikumu 9.2. punktu prasītāja maksājumu kavējumu dēļ no Līguma atkāpties

varēja 10 dienu kavējuma gadījumā, proti, 2024. gada 21. septembrī, tādējādi saskaņā ar apskatāmajiem Līguma

noteikumiem līgumsods veidotos no 16 mēnešu un 20 dienu nomas maksas un tas būtu 5129,71 EUR – tā ir

nelabvēlīgākā iespējamā konkrēto noteikumu izpausme (sekas). Lai arī minētā regulējuma gaismā tam nav

nozīmes, prasītājai piemērojot līgumsodu 4944,34 EUR, sekas ir visai tuvas minētajām.

[12.4] Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta trešās daļas 4. punktu netaisnīgs ir līguma

noteikums, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu

līgumsodu salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai

ņemot vērā citus apstākļus. Prasītājas pārstāve paskaidroja, ka līgumsoda funkcija ir atlīdzināt zaudējumus,

acīmredzot, domājot negūtos ieņēmumus.

Pēc minimālā nomas termiņa saskaņā ar Vispārīgo noteikumu 9.6. punktu nomniekam ir tiesības brīvi, bez

sankcijām vienpusēji atkāpties no Līguma. Tādējādi negūtie ieņēmumi, uz ko prasītāja varēja saprātīgi paļauties,

noslēdzot Līgumu, bija 18 mēnešu nomas maksa. Pieprasot to nekavējoties kompensēt, prasītāja vēlas 100%

apmērā saņemt to, ko citādi būtu saņēmusi 18 mēnešu laikā. Šāds līgumsods ir acīmredzami nesamērīgs. Turklāt

tas ir nesamērīgs arī vērtējot attiecībā pret automašīnas vērtību, proti, prasītāja pretendē uz nekavējošu

maksājumu, kas gandrīz sasniedz automašīnas vērtību.

[12.5] Ievērojot visu minēto, konkrētie Līguma noteikumi atzīstami par netaisnīgiem un atbilstoši Patērētāju

tiesību aizsardzības likuma 6. panta astotajai daļai ir spēkā neesoši no Līguma noslēgšanas brīža, tādējādi nav

piemērojami, bet uz to pamata pieprasītais līgumsods atzīstams par nepamatotu. Šajā daļā prasība noraidāma.

[13] Prasītāja lūdz piedzīt transportlīdzekļa novērtēšanas izdevumus 35 EUR kā zaudējumus; atzinumu par

tirgus vērtību sniedza SIA “AZ Eksperts”. Šāda veida pakalpojuma izdevumu kompensēšanu Līgums neparedz.

Nav konstatējama arī atbildētāja prettiesiska vainojama rīcība, kas būtu tiešā cēloniskā sakarā ar šiem

izdevumiem.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka nepastāv zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi saskaņā ar Civillikuma

1775. pantu, un prasība šajā daļā ir noraidāma.

[14] Salīdzinot automašīnas pieņemšanas–nodošanas aktus, kas sastādīti, nododot automašīnu atbildētājam un

vēlāk to pārņemot prasītājas valdījumā, tiesa konstatē, ka automašīna atradās atbildētāja rīcībā nepilnus divus

mēnešus un šajā laikā ar to nobraukti 1145 km (331 883 – 330 738). Aprēķinot nolietojumu par šo periodu, pati

prasītāja atzinusi, ka automašīnas vērtība lietošanas dēļ samazinājusies par 72,22 EUR. Vienlaikus no prasības

izriet, ka prasītājas ieskatā automašīnas vērtība pēc tās lietošanas kopumā samazinājusies no 5200 EUR līdz

3200 EUR, tātad par 2000 EUR jeb vairāk nekā par 38 %. Šāds vērtības kritums nepilnu divu mēnešu laikā,

turklāt pie salīdzinoši neliela nobraukuma, atbilstoši vispārējiem dzīvē gūtiem novērojumiem ir netipiski straujš.

Tādēļ šāds vērtības samazinājums pats par sevi prasa skaidru, pārbaudāmu un uz konkrētiem apstākļiem balstītu

pamatojumu.

[14.1] Ar automašīnas pirkuma līgumu prasītāja ir pierādījusi, ka automašīnu iegādājās par 5200 EUR. Šī

summa atbilst arī Līgumā norādītajai automašīnas vērtībai. Savukārt automašīnas vērtību pēc tās pārņemšanas

no atbildētāja prasītāja pamato ar SIA “AZ Eksperts” sagatavoto novērtēšanas aktu, kurā automašīnas vērtība

noteikta 3200 EUR.Tomēr tiesa atzīst, ka minētais novērtēšanas akts konkrētajā gadījumā nav pietiekams un

ticams pierādījums prasītājas norādītā zaudējumu apmēra pierādīšanai. Aktā ir norādīta automašīnas vērtība pēc

tās pārņemšanas, taču tajā nav izskaidrots, kādu tieši defektu, bojājumu vai citu apstākļu dēļ automašīnas vērtība

būtu samazinājusies tieši par 2000 EUR. Proti, akts satur gala secinājumu par vērtību, bet nesniedz pārliecinošu

pamatojumu cēloņsakarībai starp automašīnas stāvokli pēc nomas perioda un prasītājas apgalvoto būtisko

vērtības kritumu.

[14.2] Turklāt no lietā esošajiem pieņemšanas–nodošanas aktiem neizriet, ka automašīnas stāvoklis pēc tās

atdošanas būtiski atšķirtos no stāvokļa, kādā tā tika nodota atbildētājam. Aktā pie automašīnas pārņemšanas

norādīti vizuāli defekti, bukte motora pārsegam un jumtam, skrāpējumi, rūsa. Savukārt aktā pie automašīnas

nodošanas atbildētājam jau bija norādīti virsbūves bojājumi, bukte uz motora kapota un bampera švīka.

Salīdzinot abus aktus kopsakarībā ar lietā iesniegtajiem automašīnas fotoattēliem, tiesa neidentificē tādus jaunus

vai būtiski citādus bojājumus, kas nepastāvētu Līguma noslēgšanas brīdī, bet būtu radušies tieši īsajā

automašīnas nomas periodā.

[14.3] Tiesa ņem vērā arī to, ka pati prasītāja automašīnas parasto nolietojumu par attiecīgo lietošanas periodu ir

aprēķinājusi tikai 72,22 EUR apmērā. Tādēļ prasītājai bija īpaši jāpamato, kādēļ papildus šim parastajam

nolietojumam automašīnas vērtība būtu samazinājusies vēl par 2000 EUR. Šāds pamatojums lietā nav sniegts.

Līdz ar to prasība šajā daļā ir noraidāma.

[15] Prasītāja lūgusi piedzīt likumiskos nokavējuma procentus 65,79 EUR par laika periodu no 2024. gada 28.

oktobra līdz 2024. gada 16. decembrim, bet atteikusies daļā par likumisko procentu 40,42 EUR piedziņu.

Prasītāja par aprēķina bāzi norādījusi pamatsummu 8168,30 EUR, kurā ietilpst arī noraidītās prasības pozīcijas –

nesaņemtā minimālā nomas maksa, atlīdzība par transportlīdzekļa vērtības samazināšanos un izdevumi par

transportlīdzekļa novērtējumu. Ievērojot to, ka tiesa prasību par pamatotu atzinusi daļā par nomas maksas

parāda 965,88 EUR, izdevumu par evakuatora pakalpojumu 225,30 EUR un transportlīdzekļa pārņemšanas

izdevumu 70,00 EUR piedziņu, likumiskie nokavējuma procenti aprēķināmi no šo prasījumu kopsummas

1261,18 EUR. Likumiskie nokavējuma procenti par 1261,18 EUR samaksas nokavējumu laika posmā no 2024.

gada 28. oktobra līdz 2024. gada 16. decembrim sastāda 10,16 EUR (6% / 365 (dienas) x 49 (dienas) x

1261,18).

Ņemot vērā minēto, prasība apmierināma daļā un no atbildētāja piedzenami likumiskie nokavējuma procenti

10,16 EUR. Prasība daļā par likumisko nokavējuma procentu 55,63 EUR piedziņu noraidāma.

[16] Saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. pantu parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda

atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un

nepastāv strīds par parāda esamību, un šo izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi,

nosaka Ministru kabinets.

Ministru kabineta 29.01.2013. noteikumu Nr.61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru

un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2. punktā noteikts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir

tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam

pieļaujamam apmēram: par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam vai aizņēmējam

(fiziskai personai), kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās

maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka vai aizņēmēja (fiziskās personas) faktiskās

kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks vai aizņēmējs (fiziskā persona) nav sasniedzams, – kopā ne

vairāk kā 15 euro; par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 15 euro parāda

atgūšanas procesā, līdz parādnieks vai aizņēmējs (fiziska persona) izpildījis maksājuma saistības pret parāda

atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja parāda atgūšanas izdevumus

15,00 EUR apmērā. Lietā iesniegts paziņojums par atkāpšanos no ilgtermiņa nomas līguma, paziņojums par

saistību atlikumu, kuri nosūtīti atbildētājam, kā arī izdruka par nosūtītajiem atgādinājumiem uz atbildētāja

telefona numuru un e-pasta adresi.

Ņemot vērā minēto, tiesa prasību par parāda piedziņas izdevumu piedziņu 15,00 EUR apmērā atzīst par

apmierināmu.

[17] Civilprocesa likuma 41. panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež

no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas

piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. Savukārt šā panta otrajā daļā noteikts,

ja prasītājs atsakās no prasības, prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina.

Ievērojot minēto, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 87,68 EUR proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram (1311 EUR x 560,57 EUR : 8381,66 EUR).

[18] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta otro daļu ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no

atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, savukārt minētās tiesību

normas pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi cita starpā ir izdevumi advokāta

palīdzības apmaksai un noteikts šo izdevumu atlīdzināmais apmērs. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta

pirmo daļu, ja prasība apmierināta daļēji, tiesas izdevumus piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto

prasījumu apmēram.

Prasības pieteikumā prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja izdevumus par zvērināta advokāta pakalpojumiem.

Lietā iesniegts zvērināta advokāta Edagara Koškina orderis Nr.124/2024 un SIA “Supremia ZAB” 11.12.2024.

rēķins Nr.20241211-026, no kura izriet, ka izmaksas par prasītājai sniegto juridisko palīdzību sastāda 120,00

EUR + PVN.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo un otro daļu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami

prasītājas samaksātie ar lietas vešanu saistītiem izdevumi par zvērināta advokāta palīdzību proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram – 22,71 EUR (1311 EUR x 145,20 EUR : 8381,66 EUR).

[19] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku no brīža, kad notecējis

termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no

kopējās piedzītās summas, ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punkta noteikumus, ka procentu pieaugums

apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[20] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa labprātīgai sprieduma izpildei nosaka 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 190., 193., 194., 195., 204.1, 250.25 pantu

nosprieda

apmierināt daļēji SIA /Nosaukums A/ prasību pret /Persona A/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labuSIA /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs

/Numurs C/,1421,39 EUR (tūkstotis četri simti 21 euro un 39 centi), kas sastāv no nomas maksas parāda 965,88

EUR, izdevumiem par evakuatora pakalpojumiem 225,30 EUR, izdevumiem par transportlīdzekļa pārņemšanu

70,00 EUR, parāda piedziņas izdevumiem 15,00 EUR, līgumsoda 24,66 EUR, likumiskajiem procentiem 10,16

EUR, ar lietas vešanu saistītajiem izdevumiem 22,71 EUR un valsts nodevas 87,68 EUR. Samaksu veikt –

kredītiestādes nosaukums: AS “Industra Bank”, konta numurs /Konta numurs A/.

Noteikt SIA /Nosaukums A/ tiesības saņemt no /Persona A/ likumiskos procentus 6 % (seši procenti no simta)

gadā no piedzītās, bet neatmaksātās piedzenamās summas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā un termiņa tā

labprātīgai izpildei notecēšanas līdz sprieduma izpildei. Procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs

piedzītās, bet neatmaksātās piedzenamās summas apmēru.

Noraidīt SIA /Nosaukums A/prasību daļā par par nesaņemtās minimālās nomas maksas 4944,34 EUR,

transportlīdzekļa novērtēšanas izdevumu 35,00 EUR, atlīdzības par transportlīdzekļa vērtības samazināšanos

1927,78 EUR piedziņu, likumiskajiem nokavējuma procentiem 55,63 EUR.

Izbeigt tiesvedību SIA /Nosaukums A/ prasībasdaļā par nesaņemtās nomas maksas 10,04 EUR, līgumsoda 57,45

EUR un likumisko procentu 40,42 EUR piedziņu.

Noteikt labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 10 dienas no tā stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas

dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Vidzemes rajona tiesā.

Tiesnesis J. Kucenko