Legislator Case Law & Legislation
C31266809 / CA-0144-14 AI generated

Court allows creditor's claim for debt collection against guarantor and borrower in Latvia civil appeal case.

Case Number C31266809 / CA-0144-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The Riga Regional Court of Appeal dismissed the defendant's appeal and fully granted the creditor's claim for debt collection. The court found that the borrower and guarantor were jointly liable for the outstanding loan principal, accrued interest, and contractual penalties under the Civil Law. Consequently, the judgment ordered the defendants to pay the specified amounts in euros, including post-judgment interest, to the plaintiff.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law; Civil Procedure Law: The court established that a guarantor is jointly liable for the principal debt, interest, and penalties owed by the borrower, and that the creditor is entitled to post-judgment interest until full performance.

Keywords

AI generated
joint liability guarantor obligation debt collection post-judgment interest contractual penalties civil appeal Latvian Civil Law

Cited Legislation

AI generated
Civil Law of the Republic of Latvia
Law on the Order of Euro Introduction
Civil Procedure Law of the Republic of Latvia
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C31266809

Lietas arhīva Nr. CA-0144-14/27

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 10.novembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Zaļā

tiesneši I.Stuberovska, I.Strelča,

ar sekretāri E.Saulīti,

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. C/ un atbildētājai /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, izskatīja civillietu AS /Nosaukums A/ prasībā pret /pers. E/ un /pers. D/ par parāda piedziņu, sakarā

ar /pers. D/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2011.gada 24.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 25.martā AS /Nosaukums A/ iesniegusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. E/ un /pers. D/ par parāda

Ls 54209,47 apmērā piedziņu.

Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1652., 1692., 1698., 1702.panta otro daļu, 1716., 1720., 1756., 1943., 1946.pantu, lūdz piedzīt

solidāri no /pers. E/ un /pers. D/ aizdevuma parādu Ls 46140,98, nesamaksātos procentus Ls 1552,62 un līgumsodu Ls 6515,87, kopā Ls 54209,47,

kas izriet no 2007.gada 14.maija Kredīta līguma Nr.AK07080 un 2007.gada 14.maija Galvojuma līguma Nr. AK07080/G-1; tiesāšanās izdevumus;

noteikt prasītājam tiesību par laiku līdz pilnīgai sprieduma izpildei solidāri no atbildētājām saņemt likumiskos 6% gadā.

[1.1.] Prasības pieteikumā norādīts, ka AS /Nosaukums A/ (līdz 07.04.2008. – AS /Iepriekšējais A nosaukums/) saskaņā ar 2007.gada 14.maija

kredīta līgumu Nr.AK07080, izsniedza /pers. E/ (līguma slēgšanas brīdī – /pers. E pirms uzvārda maiņas/) aizdevumu EUR 80000. Saskaņā ar kredīta

līguma 2.2.1.punktu 2007.gada 29.maijā AS /Nosaukums A/ minēto naudas summu ieskaitījusi kredīta līgumā norādītajā norēķinu kontā /konta numurs/.

Saskaņā ar kredīta līguma 13.1., 3.1. un 3.2.punktu, /pers. E/ apņēmās maksāt par aizdevuma lietošanas atvēlējumu procentus, kuru apmērs

noteikts no faktiski izmantotās un neatmaksātās aizdevuma summas, piemērojot mainīgo procentu likmi, kas sastāv no: bāzes likmes – 3 mēnešu EUR

EURIBOR likmi un pievienotās likmes – 1,60 % gadā. Aizdevuma procentu samaksas datums noteikts katra mēneša 15. datumā. Papildus par

aizdevuma maksājumu kavējumu parādniekam bija jāmaksā līgumsods 36 % gadā no nokavētā maksājuma par katru nokavēto dienu.

[1.2.] Prasītāja prasījumi, kas izriet no minētā kredīta līguma, nodrošināti ar 2007.gada 5.aprīļa galvojuma līgumu Nr.VR07139/G-1, kas noslēgts

starp kreditoru - AS /Nosaukums A/ un galvinieci – /pers. D/, saskaņā ar galvojuma līgumu, /pers. D/ uzņēmās saistības, kas izriet no kredīta līguma, kā

pats parādnieks.

[1.3.] Prasītājs 2008.gada 16.oktobrī vienpusēji atkāpās no kredīta līguma, nosūtot atbildētājām paziņojumu par atkāpšanos no līguma, aizdevuma

atmaksas beigu termiņa noteikšanu un parāda piedziņas uzsākšanu, nosakot aizdevuma atmaksas beigu termiņu – 2008.gada 14.novembri. Atbildētājas

aizdevumu un ar aizdevumu saistītos blakus maksājumus nav izdarījušas. Ņemot vērā minēto, 2009.gada 26.februārī SEB banka pieprasīja galvotājai –

/pers. D/ samaksāt no kredīta līguma izrietošo parādu, taču galvotāja saistības, kas izriet no galvojuma līguma, neizpildīja.

Prasītājs norāda, ka neizpildītās saistības uz 2009.gada 24.martu sastāda Ls 54209,47, tai skaitā, aizdevuma pamatsumma Ls 46140,98, procentu

maksājumi par aizdevuma lietošanu Ls 1552,62 un līgumsods par nokavētiem maksājumiem Ls 6515,87.

[2] 2010.gada 25.maijā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā saņemti atbildētājas /pers. D/ paskaidrojumi, kuros viņa atzinusi, ka 2007.gada

14.maijā ar prasītāju AS /Nosaukums A/ ir noslēgusi galvojuma līgumu Nr. AK07080/G-1. /pers. D/ paskaidrojumos norāda, ka nepiekrīt parāda

aprēķinam, norāda, ka prasības summa nav pareizi aprēķināta, tādēļ prasība ir noraidāma.

[3] Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2011.gada 24.oktobra spriedumu nosprieda prasību apmierināt. Piedzīt solidāri no /pers. E/ un

/pers. D/ par labu AS /Nosaukums A/ aizdevuma parādu Ls 46140,98, nemaksātos procentus Ls 1552,62 un līgumsodu Ls 6515,87, kopā Ls

54209,47 un arī tiesas izdevumus Ls 854,19 apmērā. Noteikt AS /Nosaukums A/ tiesības saņemt no /pers. E/ un /pers. D/ likumiskos sešus procentus

gadā no neatmaksātās pamatparāda summas Ls 46140,98 līdz sprieduma izpildei (izsolei). Solidāri piedzīt no /pers. E/ un /pers. D/ par labu valstij ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 8,34 apmērā.

[3.1.] Tiesa konstatējusi starp prasītāju un atbildētāju /pers. E/ saistību tiesību esamību, kuras izveidojušās pamatojoties uz 2007.gada 14.maijā

starp AS /Nosaukums A/, kā aizdevēju, un /pers. E/, kā aizņēmēju noslēgts kredīta līgums Nr.AK07080, saskaņā ar kuru aizņēmēja saņēma aizdevumu

EUR 80000 apmērā dzīvokļa /adrese A/, iegādei.

Saskaņā ar lietas materiālos esošo atbildētājas /pers. E/ bankas konta izrakstu, aizdevumu EUR 80000 apmērā viņa saņēma 2007.gada 29.maijā.

[3.2.] Tiesa konstatējusi, ka saistības starp prasītāju un atbildētāju /pers. D/ izveidojušās pamatojoties uz 2007.gada 14.maijā starp AS

/Nosaukums A/ un /pers. D/ kā galvinieci noslēgts galvojuma līgums Nr.AK07080/G-1. Saskaņā ar līguma 2.1.punktu galvinieks bez nosacījumiem un

neatsaucami uzņemas nedalīti kā pats parādnieks atbildēt kreditoram par parādnieka parādu, kāds varētu rasties no pamatlīguma.

Tiesa, atsaucoties uz Civillikuma 1587. un 1934.pantu secinājusi, ka atbildētājas /pers. E/ neatmaksātā aizdevuma pamatsumma sastāda Ls

46140,98 (EUR 65652,70), kuras atmaksa ir atbildētājas pienākums.

[3.3.] Tiesa konstatējusi, ka kredīta līguma 13.punktā puses vienojušās, ka aizņēmējam jāmaksā procenti par aizdevuma lietošanu. Aizdevuma

procentu likme ir fiksēta. Uz lietas izskatīšanas dienu prasītājas aprēķināto procentu summa ir Ls 1552,62, kuri, pamatojoties uz Civillikuma 1946.pantu,

ir piedzenami no atbildētājas /pers. E/.

[3.4.] Tiesa, atsaucoties uz Civillikuma 1589.pantu, atzinusi par pamatotu un likumīgu prasītājas rīcību, paziņojot atbildētājām par atkāpšanos no

kredīta līguma, pieprasot tā samaksu pirms termiņa. Atbilstoši starp pusēm noslēgtā kredīta līguma 20.3.punktam un 20.5.1.apakšpunkta noteikumiem,

prasītājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, pārceļot aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņu, ja aizņēmējs nokavē kādu no kredīta līgumā

paredzētajiem maksājumiem vairāk kā par 30 dienām. Atbildētāja /pers. E/ neveica kredīta maksājumu, kam samaksas termiņš iestājās 2008.gada

15.aprīlī, un nav veikusi procentu maksājumus, kam termiņš iestājās sākot ar 2008.gada 20.maiju.

[3.5.] Tiesa norādījusi, ka atbildētāju pienākums ir veikt arī līgumsoda samaksu, kurš paredzēts kredīta līgumā un atbilst Civillikuma 1716.panta

nosacījumiem. Civillikuma 1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods norunāts

ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Noslēgtā kredīta līguma 6.1.apakšpunktā atbildētājs uzņemas par jebkura kredīta līgumā paredzētā maksājuma termiņa neievērošanu maksāt

līgumsodu 36 % apmērā gadā no nokavētā maksājuma.

Prasītājs aprēķinājis atbildētājai līgumsodu par maksājumu kavējumiem Ls 6515,87 (EUR 92271) apmērā.

Vērtējot līgumsoda apmēru Ls 6515,87, tiesa atzina, ka līgumsods šādā apmērā nav nesamērīgs un netaisnīgs attiecībā pret atbildētāju kā

patērētāju, jo saistību izpildes nokavējums ir ilgstošs, tādējādi nav aizskartas atbildētājas kā patērētāja tiesības.

[3.6.] Pamatojoties uz minēto, un saskaņā ar prasītāja aprēķinu, atbildētāju parāds uz 2009.gada 24.martu sastāda EUR 77133,12, kas saskaņā ar

Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu ir Ls 54209,47, kas sastāv no pamatparāda Ls 46140,98 (EUR 65652,70), procentiem par aizdevuma lietošanu

Ls 1552,62 (EUR 2209,18) un līgumsoda par maksājumu kavējumiem Ls 6515,87 (EUR 9271,24).

Pirmās instances tiesa norādījusi, ka nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto atbildētāju parāda summas apmēru un tiesai nav pamata apšaubīt

parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Līdz ar to, tiesa atzina, ka prasītājs ir

pierādījis savu tiesību pēc prasījuma.

Tiesa atzina, ka prasītājs ar rakstveida pierādījumiem ir pierādījis, ka atbildētājas nav izpildījušas tiesiski noslēgtos līgumus, nemaksājot pielīgtās

summas līgumā paredzētajos termiņos, pieļaujot nokavējumu vairāk par 30 dienām.

Atbildētāja /pers. E/ pret prasību un tās aprēķinu nav iebildusi un paskaidrojums par prasību nav sniegusi.

[3.7.] Atbildētāja /pers. D/ tiesā iesniegusi rakstveida paskaidrojumus, kuros atzinusi, ka 2007.gada 14.maijā ar prasītāju AS /Nosaukums A/ ir

noslēgusi galvojuma līgumu Nr. AK07080/G-1. /pers. D/ norādījusi, ka nepiekrīt prasības summas aprēķinam, taču nekādus pierādījumus, kas šos

apgalvojumus apstiprinātu, tiesā nav iesniegusi.

2007.gada 14.maijā starp kreditoru AS /Nosaukums A/ un galvinieku /pers. D/ noslēgts galvojuma līgums Nr.AK07080/G-1. Saskaņā ar noslēgtā

līguma 2.1.punktu galvinieks uzņemas pienākumu nedalīti kā pats parādnieks atbildēt par saistībām pret prasītāju, kas izriet no 2007.gada 14.maija

kredīta līguma Nr.AK07080, tai skaitā, par parāda un jebkuru citu kreditora blakus prasījumu samaksu līdz pilnīgai parādnieka saistību, kas izriet no

kredīta līguma, izpildei. Galvinieks uzņemas atbildību (saistības) un atsakās no tiesībām prasīt, lai kreditors ar piedziņu vispirms vēršas pie aizņēmēja.

Tiesa atzina, ka atbildētāja /pers. D/ uzņēmusies atbildību kā pats parādnieks Līdz ar to atbildētājas /pers. E/ parāds pret prasītāju piedzenams

solidāri no atbildētājas /pers. D/.

[4] Par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2011.gada 24.oktobra spriedumu atbildētāja /pers. D/ iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot

spriedumu pilnā apmērā.

[4.1.] Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka tiesa nav ievērojusi Civilprocesa likuma 59.panta noteikumus, jo, uzskatīdama, ka atbildētājas

/pers. E/ dzīves vieta nav zināma, vai viņu nevar sastapt dzīves vietā, tiesa nolēma /pers. E/ un arī /pers. D/ aicināt uz tiesas sēdi 2011.gada 10.oktobrī ar

sludinājumu laikrakstā ,,Latvijas Vēstnesis”. 2011.gada 8.septembrī laikrakstā ,,Latvijas Vēstnesis” tika publicēts tiesas paziņojums.

Uzskata, ka līdztekus atbildētājas /pers. E/ aicināšanai uz tiesas sēdi ar publikāciju laikrakstā pavēste bija nosūtāma arī uz viņai piederošā

nekustamā īpašuma atrašanās vietu. Atbildētāja uzskata, ka tiesa šo pienākumu nav izpildījusi un par 2011.gada 10.oktobra tiesas sēdi /pers. E/ nav

paziņojusi.

[4.2.] Atbildētāja /pers. D/ apstiprinājusi savas un atbildētājas /pers. E/ saistības ar AS /Nosaukums A/. Aizdevums tika izsniegts EUR 80 000

apmērā, to atmaksājot pa daļām mēnesī maksājot EUR 334,73 apmērā. Maksājumu bija jāveic sākot no 2007.gada 15.jūnija. Uz prasības pieteikuma

iesniegšanas dienu – 2009.gada 25.martu atbildētājai /pers. E/ bija jāatmaksā bankai EUR 7364,06 un procenti par aizdevuma lietošanu – EUR

6879,89, bet kopā – EUR 14243,95.

Tiesa nav ņēmusi vērā, ka uz prasības iesniegšanas dienu /pers. E/ jau bija veikusi bankai maksājumu EUR 18796,23 apmērā. Līdz ar to uz

prasības celšanas dienu /pers. E/ nebija parāds sakarā ar kredītlīguma saistību neizpildi.

Neuzaicinot uz tiesas sēdi Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā /pers. E/ un ignorējot atbildētājas /pers. D/ lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, tiesa

liedza iespēju atbildētājām sniegt savus paskaidrojumus un aizstāvēt savas tiesības.

Atbildētāja /pers. D/ norādījusi uz AS /Nosaukums A/ tiesībām pārdot atbildētājai /pers. E/ piederošo dzīvokli /adrese A/, kurš tika ieķīlāts par

labu bankai kredīta līguma saistību nodrošināšanai, ko banka nav izmantojusi, lai samazinātu parāda apmēru.

[5] 2014.gada 6.maijā saņemts /pers. E/ iesniegums, kuru viņas vārdā parakstījusies pilnvarotā pārstāve /pers. D/, par pievienošanos apelācijas

sūdzībai par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2011.gada 24.oktobra spriedumu.

[6] Atbildētāja /pers. D/, kura uz pilnvaras pamata tiesas sēdē pārstāvēja arī atbildētāju /pers. E/, apelācijas sūdzību uzturēja, norādot, ka banka

savā parāda aprēķinā nav ņēmusi vērā /pers. E/ veikto maksājumu EUR 14056,94 apmērā. Šo iemaksāto naudas summu banka sadalījusi pēc saviem

ieskatiem, nesamazinot kopējo parāda summu. Atbildētāja uzskata, ka banka aprēķinājusi līgumsodu pēc paziņojumā par atkāpšanos no līguma noteiktā

termiņa.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis prasību uzturēja, apelācijas sūdzību neatzina, paskaidrojot, ka prasības pieteikumam pievienotajā

parāda aprēķina 1.punktā, kurā norādīta aizdevuma summa, aizdevuma atmaksātā summa un neatmaksātā summa, ieviesusies drukas kļūda sadaļā par

atmaksāto parāda summu, kura uz aprēķina sastādīšanas brīdi bija EUR 14347,30. Turpmāko parāda summas aprēķinu šī drukas kļūda nav ietekmējusi

un tas veikts atbilstoši veiktajiem maksājumiem.

Attiecībā par /pers. E/ 2008.gada 19.martā iemaksāto naudas summu EUR 14056,94 apmērā prasītājas pārstāvis paskaidroja, ka šo naudas

summu /pers. E/ ieguva pārdodot ar AS /Nosaukums A/ piekrišanu ieķīlāto dzīvokli /adrese B/, kurš tika ieķīlāts 2007.gada 14.maija kredīta līguma

nodrošināšanai un atspoguļots kredīta līguma 7.punktā. No šī dzīvokļa pārdošanas rezultātā iegūtās naudas summas EUR 11000 tika ieskaitīti

pamatparāda segšanai, bet EUR 14056,94 – ieskaitīti pamatparāda, procentu un līgumsoda dzēšanai. Minētie maksājumi atspoguļoti kredīta atmaksas

aprēķinā, kurš pievienots apelācijas sūdzībai.

Motīvu daļa

[7] Civillietu tiesu kolēģija, uzklausot lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē un izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus, atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma.

Savu viedokli tiesu kolēģija pamato uz turpmāk norādītajiem argumentiem.

[7.1.] Izvērtējot atbildētājas /pers. D/ iebildumus saistībā ar pirmās instances tiesas paziņojumu nosūtīšanu atbildētājai /pers. E/ ar uzaicinājumu

ierasties uz tiesas sēdi, tiesu kolēģija secina, ka uz prasības celšanas dienu atbildētājas dzīves vieta bija deklarēta /adrese/, (l.l. 34). Minētā adrese atbilst

tai, kura bija norādīta arī prasības pieteikumā. Uz šo adresi 2010.gada 26.aprīlī tika nosūtīta arī tiesas pavēste ar aicinājumu ierasties uz tiesas sēdi

2010.gada 25.maijā plkst. 11.00 (l.l. 42).

2010.gada 25.maijā plkst 10.50 pirmās instances tiesā no /pers. E/ saņemts iesniegums, kurā norādīts, ka atbildētājas deklarētā dzīves vieta ir

/adrese/. Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 32.panta otrās daļas 3.punktu, /pers. E/ lūgusi nosūtīt prasības pieteikumu pēc piekritības izskatīšanai

Jūrmalas pilsētas tiesai.

No iedzīvotāju reģistra datu bāzes ziņām tiesa noskaidrojusi, ka atbildētāja /pers. E/ minētajā adresē savu dzīves vietu deklarējusi 2009.gada

3.decembrī (l.l. 44), t.i. pēc prasības celšanas tiesā.

Kā redzams no 2010.gada 25.maija tiesas sēdes protokola (l.l. 49), tiesas sēde sakarā ar atbildētāju neierašanos, pamatojoties uz Civilprocesa

likuma 209.panta 1.punktu, tika atlikta uz 2011.gada 11.aprīli.

Uz tiesas sēdi, kura tika noteikta uz 2011.gada 11.aprīli plkts. 15.00 tiesas pavēstes atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta nosacījumiem tika

nosūtītas uz atbildētājas /pers. E/ deklarēto dzīves vietu /adrese/ (l.l. 52).

Arī uz šo tiesas sēdi atbildētāja /pers. E/ nebija ieradusies. Tiesa pirms tiesas sēdes noskaidroja, ka /pers. E/ Latvijas Republikā nav deklarēta

dzīves vieta un viņas faktiskā dzīves vieta nav zināma (l.l. 55). Līdz ar to, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 59.pantu, tiesa pieņēma protokollēmumu

aicināt atbildētājas /pers. E/ un /pers. D/ uz tiesas sēdi, kura tika noteikta 2011.gada 10.oktobrī, ar sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”(l.l. 62,

64).

Uz 2011.gada 10.oktobra tiesas sēdi atbildētāja /pers. E/ nebija ieradusies, bet atbildētāja /pers. D/ telefoniski paziņoja, ka slimības dēļ uz tiesas

sēdi nevar ierasties, neiesniedzot tiesai slimību apstiprinošu dokumentu (l.l. 56).

Izvērtējot minētos faktus, tiesu kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa, izskatot 2011.gada 10.oktobrī celto prasību pēc būtības, ir ievērojusi

Civilprocesa likuma normu nosacījumus, kuras regulē lietas dalībnieku uzaicināšanu uz tiesas sēdi, un bija tiesīga lietu izskatīt bez atbildētāju klātbūtnes.

[7.2.] Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa nosaka, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā

gadījumā Civilprocesa likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka šajā lietā pirmās instances tiesas konstatētie faktiskie un tiesiskie

apstākļi un uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi, un pirmās instances tiesas spriedumā sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams. Līdz ar to Civillietu tiesu

kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā norādītajai motivācijai un atkārtoti tos pašus apsvērumus nenorāda.

[7.3.] Ņemot vērā iesniegto apelācijas sūdzību tiesu kolēģija uzskata par nepieciešamu dot novērtējumu tajā norādītajiem argumentiem.

Tiesu kolēģija atbildētājas /pers. D/ apelācijas sūdzībā veikto parāda aprēķinu atzīst par nepamatotu un neatbilstošu kredīta līguma nosacījumiem.

Kā redzams no 2007.gada 14.maijā noslēgtā kredīta līguma Nr. AK07080 7.punkta (l.l. 15), līguma saistību izpildes nodrošināšanai kredīta

ņēmēja /pers. E/ (līguma slēgšanas brīdī – /pers. E pirms uzvārda maiņas/), ieķīlājusi divus nekustamos īpašumus – /adrese/, un /adrese/.

Tiesa sēdē tika noskaidrots, ka sakarā ar aizdevuma atmaksas termiņu kavējumu un ar aizdevēja – AS /Nosaukums A/ piekrišanu 2008.gada

28.februārī tika pārdots ieķīlātais īpašums /adrese/, ko apstiprina Jūrmalas pilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma Nr. 100000177395 78

izraksts. Pirkuma rezultātā iegūtā naudas summa EUR 14056,94 tika iemaksāta AS /Nosaukums A/ norēķinu kontā. Šie naudas līdzekļi tika sadalīti,

novirzot EUR 11000 /pers. E/ pamatparāda segšana, bet atlikusī summa tika sadalīta procentu un soda naudas maksājumiem (l.l. 82, 83). Tiesu kolēģijai

nav pamats apšaubīt, ka šāda iegūtās naudas summas sadale bija saskaņota ar parādnieci /pers. E/ un atbilda kredīta līguma nosacījumiem.

Ņemot vērā minētos naudas līdzekļus EUR 14056,94 apmērā iegūšanas apstākļus, tiesu kolēģija atzīst par nepamatotiem atbildētājas /pers. D/

apelācijas sūdzībā un tiesas sēdē izteiktos apgalvojumus, ka tie bija /pers. E/ personīgie (brīvie) naudas līdzekļi un bankai nebija tiesības tos novirzīt pēc

sava ieskata procentu un soda naudas segšanai.

[7.4.] Tiesu kolēģija atzīst, ka parāda summu nevar ietekmēt fakts, ka AS /Nosaukums A/ uz lietas izskatīšanas dienu nav izteikusi gribu pārdot

otru ieķīlāto nekustamo īpašumu – /adrese/. Minētā nekustamā īpašuma pārdošana tiek veikta sprieduma izpildes procesā un iegūtie naudas līdzekļi tiek

ieskaitīti parāda segšanai.

[7.5.] Nav pamatots arī atbildētājas /pers. D/ viedoklis, ka prasītāja līgumsodu aprēķinājusi pēc termiņa, ar kuru banka vienpusēji atkāpās no

kredīta līguma, t.i. pēc 2008.gada 14.novembra. No prasītājas parāda aprēķina (l.l. 24, 25) redzams, ka līgumsods aprēķināts par procentu maksājumu

kavējumu un pamatsummas parādu līdz 2008.gada 14.novembrim.

Tiesu kolēģija atzīst, ka līgumsoda apmērs EUR 9271,25 ir samērīgs attiecībā pret kopējo pamatparāda summu – EUR 65652,70. Nosakot šādu

līgumsoda apmēru, tiesu kolēģija ņem vērā atbildētāju rīcību pēc prasības celšanas tiesā, kad atbildētājas pretēji Civillikuma 1.panta nosacījumiem centās

izvairīties no ierašanās uz tiesas sēdēm, aizkavējot tiesas procesu. Turklāt, tiesu kolēģija konstatēja, ka atbildētājas pēc prasības celšanas tiesā no

2009.gada 24.marta nav veikušas nevienu maksājumu, kas samazināto parāda summu.

[7.6.] Attiecībā par solidāru saistību izpildes pienākumu, tiesu kolēģija ņem vērā pastāvošās judikatūras nostāju šajā jautājumā. Civillikuma

1672.pantā noteikts, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.

Kā redzams no lietas materiāliem, atbildētājas ar prasītāju nav noslēguši solidāru saistību izpildes līgumu, un atbildētāja /pers. D/ nav parādniece, jo

aizņēmumu ņēma /pers. E/. Līdz ar to secināms, ka pušu starpā nepastāv Civillikuma 1672.panta nosacījumi, kas ir par pamatu solidāru saistību

nodibināšanai.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 7.marta spriedumā lietā Nr. SKC-115/2012 atzinis, ka saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu

galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Panta normā

sniegtā definīcija norāda, ka galvojums ir līgums starp galvinieku un kreditoru, no kā secināms, ka ar galvojuma līgumu tiek nodibināta atsevišķa saistība

starp kreditoru un galvinieku. Solidāras saistības nodibināšanas definīcija ir sniegta Civillikuma 1670.pantā, kas nosaka, ka par solidāru prasījums vai

saistība atzīstama tad, kad no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt visu priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums visu

izpildīt. Savukārt Civillikuma 1673.pants nosaka, ka līgums solidāru saistību nodibina tikai tad, kad līdzēji to tieši ir noteikuši

Ievērojot norādīto, galvojuma un solidārām saistībām kopēja ir tāda iezīme, ka prasījumu var vērst gan pret vienu, gan otru (pie tam galvojumā tas

nav vispārējs noteikums), un to varētu saukt par procesuālu līdzību, taču ekonomiski, no materiālo tiesību viedokļa, atšķirība ir būtiska: solidāri saistītie

nes atbildību, ko vēlāk dala savā starpā, turpretim galvojumā galvinieks pilda akcesoru saistību, kas ļauj lietot regresa prasību pilnā apmērā (Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Senāta 2012. gada 7. marta spriedums lietā Nr. SKC-115/2012).

Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa nepamatoti piedzinusi parādu solidāri, līdz ar to apelācijas instances tiesa taisa grozītu

spriedumu.

[7.7.] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

No atbildētājas /pers. E/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. D/ prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi par prasības pieteikuma

iesniegšanu EUR 1215,40.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētājs /pers. E/, bet piedziņas neiespējamības gadījuma no /pers. D/ valsts

ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kurus veido nenomaksātie pasta izdevumi abās tiesu instancē EUR 35,13 apmērā.

Civillietu tiesu kolēģija atzīst par pamatotu prasību daļā, kurā tiek lūgts noteikt prasītājai tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā

no parāda summas. Saskaņā ar 195.pantu, taisot spriedumu tiesa nosaka prasītājam tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus - 6%

gadā no piedzītās pamatparāda summas.

Ievērojot Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu, kas noteic, ka, sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto

(neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas

principus, spriedumā visas gala summas tiek izteiktas euro.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 , 432.-434.pantu, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu AS /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu EUR 65 652,70

(sešdesmit pieci tūkstoši seši simti piecdesmit divi euro un 70 centi), procentus EUR 2209,18 (divi tūkstoši divi simti deviņi euro un 18 centi), līgumsodu

EUR 9 271,25 (deviņi tūkstoši divi simti septiņdesmit viens euro un 25 centi), kopā EUR 77 133,13 (septiņdesmit septiņi tūkstoši simtu trīsdesmit trīs

euro un 13 centi) un tiesas izdevumus EUR 1215,40 (viens tūkstotis divi simti piecpadsmit euro un 40 centi) apmērā, kopā EUR 78 348,53 (septiņdesmit

astoņi tūkstoši trīs simti četrdesmit astoņi euro un 53 centi) apmērā.

Piedziņas neiespējamības gadījumā vai sprieduma daļējas izpildes gadījumā no /pers. E/, personas kods /personas kods/, kopējo parādu EUR

78 348,53 (septiņdesmit astoņi tūkstoši trīs simti četrdesmit astoņi euro un 53 centi) piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/.

Noteikt AS /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā saņemt no /pers. E/, bet

piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. D/ likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās pamatparāda summas EUR 65 652,70 (sešdesmit

pieci tūkstoši seši simti piecdesmit divi euro un 70 centi) līdz sprieduma izpildei (izsolei).

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 35,13 (trīsdesmit pieci euro un

13 centi) apmērā, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. D/, personas kods /personas kods/.

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iemaksa veicama šādā kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija, konta Nr.LV51TREL2190458019000, NMR

90001672316, saņēmēja banka: valsts kase, kods TRELLV22. Iemaksas mērķis:21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas

identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds vai juridiskas personas nosaukums).

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā noteikt /pers. E/ un /pers. D/ 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, iesniedzot šajā termiņā, Rīgas

apgabaltiesas kancelejā maksājumus apliecinošus dokumentus.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2014.gada 27.novembra Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) I.Zaļā

Tiesneši (paraksts) I.Stuberovska

(paraksts) I.Strelča

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas apgabaltiesas tiesnese I.Zaļā

Rīga 27.11.2014.