Court allows management company's claim for unpaid maintenance and utility fees against apartment owner under housing management law.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's absence and ruled in favor of the management company's claim for unpaid maintenance and utility fees. The defendant, who owns the apartment, failed to pay regular fees despite the management company providing services, while the defendant did not appear in court. The court applied the Housing Management Law to establish that owners are bound by management agreements regardless of their membership status in the owners' association.
Legislator headnote
AI generatedDzīvojamo māju pārvaldīšanas likums 10. pats; Par dzīvokļa īpašumu likums 12. pants: Apartment owners are bound by management agreements and must pay maintenance and utility fees independently of their association membership status.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C30386813
Lietas arhīva Nr. C-3868-13/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2013.gada 10.decembrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese K.Maike
ar sekretāri J.Česnokovu
2013.gada 10.decembrī
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3 civillietu MSIA „Rīgas centra namu pārvalde” administratores prasībā pret /pers. C/
par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu parāda piedziņu,
konstatēja:
MSIA „Rīgas centra namu pārvalde” (turpmāk tekstā arī prasītājs) iesniedza tiesā maza apmēra prasību pret /pers. C/ (turpmāk tekstā
arī atbildētāja) par parāda piedziņu, kurā lūdz piedzīt no atbildētājas par labu MSIA „Rīgas centra namu pārvalde” parādu par /adrese/,
apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem LVL 1382,24 apmērā.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājai ir īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr/adrese/. Prasītājs sniedza apsaimniekošanas
pakalpojumus minētajam nekustamajam īpašumam.
Savas saistības atbildētāja neizpildīja. Par dzīvokļa apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem atbildētāja
maksāja neregulāri un nepilnā apmērā. Līdz ar to atbildētājai izveidojies parāds par dzīvokļa apsaimniekošanu un komunālajiem
pakalpojumiem LVL 13842,24 apmērā.
Prasītājs savu prasību pamato uz, Civillikuma 1587, 1652.pantu.
Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par prasību nav sniegusi.
Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja, pamatojoties uz prasības pieteikumā minētajiem apsvērumiem un
argumentiem, norādīja, ka atsakās no prasības daļā par aprēķināto līgumsodu LVL 42.30 apmērā, jo nevar iesniegt līgumu, kurā
puses būtu vienojušās par līgumsoda piemērošanu, līdz ar to lūdza prasību apmierināt un piedzīt no atbildētājas apsaimniekošanas
maksas un komunālo maksājumu parādu LVL 1339,94 apmērā, kas izveidojies par laika periodu no 2008.gada jūlija līdz 2009.gada
martam.
Atbildētāja uz tiesas sēdi neieradās, nepaziņoja tiesai neierašanās iemeslus. Atbildētājai par tiesas sēdes vietu un laiku
paziņots Civilprocesa likuma 54.pantā un 56.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā sūtījumā uz
atbildētāja dzīvesvietu, kas saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datu bāzē pieejamo informāciju ir arī atbildētāja deklarētā dzīvesvieta.
Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka iespējams izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes, jo tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma
209. un 210.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, uzskata prasību par pamatotu un
apmierināmu tās uzturētajā daļā.
No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājai, pamatojoties uz 2006.gada 3.martā noslēgto pirkuma līgumu, līdz 2010.gada
20.septembrim, bija īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr/adrese/.
No lietā iesniegtā piedzenamās summas aprēķina izriet, ka uz 2009.gada martu kopējais parāda apmērs ir LVL 1382,24, kas
sastāv no pamatparāda LVL 1339,94 apmērā un līgumsoda LVL 42,30 apmērā. Prasītājs lūdz piedzīt tikai pamatparādu LVL
1339,94 apmērā.
Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja nebūtu saņēmusi prasītāja sniegtos pakalpojumus.
Tiesai netika iesniegti nekādi pierādījumi, ka atbildētāja ir apmaksājusi rēķinus, līdz ar to tiesa uzskata, ka nav pamata neticēt
prasītāja argumentiem, ka samaksa prasītāja norādītajā laika periodā nav veikta, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, fakts, ka
samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otrās un piektās daļas noteikumiem, noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir
saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un uz pārvaldīšanas uzdevuma, pamata iegūtās saistības attiecas uz ikvienu dzīvokļa
īpašnieku.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta pirmo daļu, kas bija spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim, dzīvokļa īpašnieks
atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku
kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību
nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda
atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantā noteiktie dzīvokļa īpašnieka
pienākumi pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai
izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītāja labā piedzenams pamatparāds prasītāja uzturētajā apmērā, tas ir, LVL 1339,94
apmērā par laika periodu no 2008.gada jūlija līdz 2009.gada martam.
Ņemot vērā, ka prasītājs no tiesas izdevumu samaksas, iesniedzot prasību tiesā ir atbrīvots, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta
pirmo daļu no atbildētājas valsts labā piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai, tas ir, piedzenama
valsts nodeva LVL 200,99 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma un pavēstu nosūtīšanu LVL 7,42
apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta otro daļu, ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst
par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājam labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās
dienas.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 42., 97., 193., 195., 204.1pantu, tiesa
nosprieda :
apmierināt MSIA „Rīgas centra namu pārvalde” prasību pret /pers. C/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas
maksas un komunālo maksājumu parāda piedziņu.
Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu MSIA „Rīgas centra namu pārvalde”, vienotais reģistrācijas numurs 40003266805,
pamatparādu LVL 1339,94 (viens tūkstotis trīs simti trīsdesmit deviņi lati un 94 santīmi) apmērā.
Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, valsts labā valsts nodevu LVL 200,99 (divi simti lati un 99 santīmi).
Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 7,42 (septiņi lati un 42 santīmi)
apmērā.
Noteikt, ka spriedums /pers. C/, /personas kods/, labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, Latvijas Republikas
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas diena noteikta 2013.gada 27.decembris.
Tiesnese K.Maike