Court dismisses employer's liability due to insufficient evidence proving the specific employee identity in administrative violation case.

Lietas Nr. 130053414

Lietas arhīva Nr. 1-0070-15/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 23.februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Maike

2015.gada 23.februārī

Rīgā, Abrenes ielā 3, rakstveida procesā izskatīja SIA „POTERIT” sūdzību par Valsts darba inspekcijas 2014.gada 11jūlija lēmumu

Nr.2014-05-04/166-2014-05-05/366, un

ko ns tatē ja:

ar Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas inspektores L.Turlajas 2014.gada 22.maija lēmumu Nr.13L-1105-2014-018, SIA

„ROTERIT” saukta pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 41.panta otrajā daļā un 1598.panta septītajā daļā, un sodīta ar naudas sodu EUR 700 apmērā.

Minēto lēmumu SIA „POTERIT” pārsūdzēja un ar Valsts darba inspekcijas direktora vietnieces /pers. A/ 2014.gada 11.jūlija

lēmumu Nr.2014-05-04/166-2014-05-05/366, SIA „POTERIT” sūdzība ir noraidīta, bet 2014.gada 22.maija lēmums atstāts negrozīts.

Lēmumā iestāde ir konstatējusi, ka DL 28. panta pirmā daļa paredz, ka darba devējs un darbinieks darba tiesiskās attiecības nodibina ar

darba līgumu. Atbilstoši DL 28.panta otrajai daļai ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba

kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus

darba apstākļus. 2014.gada 9.aprīļa apsekojuma laikā tika aptaujāta persona, kura veica apkopējas darba pienākumus. Minētā persona

atteicās nosaukt savu vārdu, bet mutiski norādīja, ka strādā SIA par apkopēju. Strādā pirmo dienu, atnākusi izmēģināt, vai varēs veikt

apkopējas darba pienākumus. Noteiktais darba laiks no pīkst. 15:00 līdz 18:00. Vienojušies par minimālo darba algu mēnesī. Darba

līgums nav noslēgts. No iepriekš minētā secināms, ka ir konstatēta vienošanās starp aptaujāto personu un SIA par veicamo darbu un

pakļaušanos noteiktai darba kārtībai. Ir konstatēts, ka SIA ir pielaidusi aptaujāto personu pie darba. Tāpat ir konstatēts, ka aptaujātā

persona ar SIA ir vienojusies par darba samaksu (persona aktā paskaidroja, ka ar SIA vienojusies par minimālo darba algu). Apsekojuma

laikā tika veikts videoieraksts. Videoierakstā redzama tā pati persona, kura atteicās nosaukt savu vārdu. Videoierakstā viņa norāda, ka

atnākusi strādāt pirmo dienu, izmēģina, vai varēs veikt apkopējas pienākumus. Tāpat videoierakstā redzams, ka minētā persona ir darba

apģērbā, rokās ir darba cimdi, slota un spainis, tas ir, apkopējas darba pienākumu veikšanai nepieciešamais darba inventārs. Arī SIA

administratore/klientu apkalpošanas operatore (/pers. B/) videoierakstā ir norādījusi (2:21 min.), ka minētā sieviete ir apkopēja, runā

tikai krieviski. No iepriekš minētā ir secināms, ka SIA administratore pazīst minēto personu un zina, ka viņa SIA veic apkopējas darbu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, VDI konstatē, ka lietā nav strīda, ka videoierakstā redzamā persona ir nodarbināta SIA labā bez rakstveidā

noslēgta darba līguma. Šo faktu apstiprina arī pati aptaujātā persona videoierakstā. Līdz ar to darba devējam iestājas administratīvā

atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.panta otrās daļas regulējumu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 41.panta otrajā daļā noteikts, ka par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā – uzliek naudas sodu darba devējam -

juridiskajai personai – no septiņsimt līdz trīstūkstoš sešsimt euro. Lietā ir strīds, vai videoierakstā redzamā un Rīgas reģionālās VDI

amatpersonu aptaujātā persona ir /pers. C/. 2014.gada 9.maijā tika veikta SIA dokumentārā pārbaude, kuras laikā rakstveida

paskaidrojumu sniedza SIA grāmatvede /pers. D/. /pers. D/ paskaidrojumā ir norādījusi, ka 2014.gada 9.aprīlī SIA sporta klubā atradās

/pers. C/. Viņu uzaicināja darbā par apkopēju. 9.aprīlī viņa atnāca pamēģināt, vai varēs strādāt sporta klubā par apkopēju. Par darbu

vienojās ar SIA darbinieci /pers. F/. Strādāja vienu stundu. Par nostrādāto /pers. C/ tika samaksāts 2,50 euro. Darba līgums ar /pers. C/

noslēgts ar 2014.gada 14.aprTli. Iesniedzēja Sūdzībā ir norādījusi, ka /pers.D/kļūdaini paskaidrojusi, ka 2014.gada 9.aprīlī Rīgas

reģionālās VDI pārbaudes laikā videoierakstā redzamā sieviete ir /pers.C/. 1 Videoierakstā redzamā sieviete nav /pers. C/, bet gan /pers.

H/. Izvērtējot paustos viedokļus, VDI secina, ka lielāka ticamība ir piešķirama /pers. D/ paskaidrojumā norādītajam, ka videoierakstā

redzamā persona ir /pers. C/, jo tieši ar /pers. C/SIA vēlāk ir noslēgusi rakstveida darba līgumu. Savukārt /pers. D/ pat nepiemin, ka

video redzamā persona varētu būt /pers. H/, kā to apgalvo Iesniedzēja. Turklāt jāņem vērā, ka Iesniedzēja ir ieinteresēta noliegt faktu par

/pers. C/ nodarbināšanu bez rakstveidā noslēgta darba līguma, lai izvairītos no administratīvās atbildības, norādot, ka videoierakstā

redzamā persona ir /pers. H/. Lēmumā ir konstatēts, ka /pers. C/ nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā SIA darbiniece atbilstoši

Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju

reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākumu nodokli” (turpmāk -

Noteikumi Nr.827) 8.1.punkta prasībām. Noteikumu Nr.827 8.punkts nosaka, ka darba devējs (tai skaitā mikrouzņēmumu nodokļa

maksātājs) katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem. Savukārt Noteikumu

8.1.punktā noteikts, ka par personām, kuras uzsāk darbu, ziņas jāsniedz ne vēlāk kā vienu dienu, pirms persona uzsāk darbu, ja ziņas tiek

sniegtas papīra formā, vai ne vēlāk kā vienu stundu, pirms persona uzsāk darbu, ja ziņas tiek sniegtas elektroniski elektroniskajā

deklarēšanas sistēmā. Tā kā /pers. C/ bija SIA darba ņēmēja, kas ir pierādīts, SIA bija pienākums viņu reģistrēt Valsts ieņēmumu

dienestā pirms darba uzsākšanas. No administratīvā pārkāpuma lietas secināms, ka ziņas par /pers. C/ kā par darba ņēmēju SIA

iesniedzis 2014.gada 14.aprīlī, tātad pēc Rīgas reģionālās VDI amatpersonas pārbaudes. Ņemot vērā iepriekšminēto, amatpersona

pamatoti konstatējusi Noteikumu Nr.827 8.1.punkta pārkāpumu. Par šo pārkāpumu administratīvā atbildība ir noteikta Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1598.panta septītajā daļā. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1598.panta septīto

daļu par informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem, kura tiek iesniegta par personām, kuras uzsāk darbu, neiesniegšanu nodokļu

normatīvajos aktos noteiktajā termiņā - uzliek naudas sodu juridiskajām personām - no trīssimt piecdesmit līdz septiņtūkstoš simt

euro. Neievērojot tiesību normās ietverto likumdevēja gribu, darba devējam par „/pers. T/” nodarbināšanu bez rakstveidā noslēgta

darba līguma un nereģistrēšanu Valsts ieņēmumu dienestā iestājas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.panta otrajā daļā un

1598.panta septītajā daļā paredzētā administratīvā atbildība. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 35.panta otrajā daļā noteikts, ja

persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija

(amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Līdz ar to

piemērojama Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1598.panta septītā daļa.

2014.gada 6.augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta SIA „POTERIT” sūdzība par Valsts darba inspekcijas

direktora vietnieces /pers. A/ 2014.gada 11.jūlija lēmumu Nr.2014-05-04/166-2014-05-05/366. Sūdzībā norādīts, ka pieteicējs

apstrīd Lēmumu un lūdz atcelt Lēmumu par administratīvā soda EUR 700,- uzlikšanu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

2014.gada 09.aprīlī VDI amatpersonas veica apsekojumu Pieteicēja telpās, kuras atrodas /adrese/. Pārbaudes laikā, VDI amatpersonas

konstatēja, ka Pieteicējas telpās atrodas persona /pers. C/, kura veic apkopējas darba pienākumus bez rakstveidā noslēgta darba līguma.

RRVDI secina, ka lielāka ticamība ir piešķirama /pers. D/ paskaidrojumā norādītajam, ka videoierakstā redzamā persona ir /pers. C/, jo

tieši ar /pers.C/Pieteicēja vēlāk ir noslēgusi rakstveida darba līgumu. RRVDI uzskata, ka Pieteicēja ir ieinteresēta noliegt faktu par

/pers. C/ nodarbināšanu bez rakstveidā noslēgta darba līguma, lai izvairītos no administratīvās atbildības, norādot, ka videoierakstā

redzamā persona ir cita persona. Pieteicēja paskaidro, ka 09.05.2014. SIA „POTERIT” pilnvarotajai personai – grāmatvedei /pers.

D/RRVDI inspektore Valsts amatpersona, uzrādīja 09.04.2014. veikto videoierakstu un paskaidroja, ka RRVDI amatpersonas pārbaudes

laikā Pieteicējas telpās /adrese/, atradusies persona, ar kuru nav noslēgts darba līgums un kura veikusi apkopējas darba pienākumus,

pārbaudes laikā sieviete atteikusies nosaukt savu vārdu. /pers. D/ 09.05.2014. ierodoties pie RRVDI inspektores bija zināms, ka

Pieteicēja nodarbina vienu apkopēju vārdā – /pers. C/, ar kuru darba līgums par apkopējas darba pienākumu pildīšanu noslēgts

11.04.2014., tādēļ uzrādot inspektores videoierakstu /pers. D/ pieņēma, ka videoierakstā redzamā sieviete varētu būt /pers. C/.

Pieteicēja paskaidro, ka uzņēmumā pārrunas ar darba meklētājiem ved cita persona /pers. F/, kura klātienē tiekas ar šiem cilvēkiem.

Līdz ar to /pers. D/ nemaz nevarēja zināt vai videoierakstā redzamā sieviete ir /pers. C/. Pamatojoties uz minēto, paskaidro, ka

09.04.2014. videoierakstā redzamā sieviete nav /pers. C/ (pielikumā /pers. C/ pases kopija). Apkopējas darba pienākumus Pieteicējas

telpās /pers. C/ uzsāka pildīt 14.04.2014. saskaņā ar darba līgumu (no 11.04.2014.). Pieteicēja uzskata, ka iepriekš minētais ir

pietiekams pamats Lēmuma atcelšanai.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta noteikumiem 2014.gada 15.septembrī Valsts darba

inspekcijai nosūtīta SIA „POTERIT” sūdzības kopija, izskaidrojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta ceturto daļu,

ka lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas

izskatīšanu saistītus pieteikumu vai lūgumus līdz 2014.gada 22.decembrim, vienlaikus paziņojot lietas dalībniekiem, pamatojoties uz

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta pirmo daļu, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2015.gada 23.februārī.

Valsts darba inspekcija, tiesas noteiktā termiņā, nav sniegusi paskaidrojumus, pieteikusi citus ar lietas izskatīšanu saistītus

pieteikumus vai lūgumus, kā arī nav lūgusi izskatīt lietu tiesas sēdē.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas

sēdē, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Tiesa, izvērtējot lietā esošos materiālus, atzīst, ka sūdzība ir apmierināma un lēmums atceļams.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pantu izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā tiesai visa

starpā jāizlemj: vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina

atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.

Sūdzības iesniedzējam piemērots naudas sods EUR 700 apmērā par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.panta otrajā daļā un 1598.panta septītajā daļā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.panta otrajā daļā noteikts, ka par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā

uzliek naudas sodu darba devējam [..] juridiskajai personai – no septiņsimt līdz trīstūkstoš sešsimt e u ro , savukārt, Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1598.panta septītajā daļā noteikts, ka par informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem, kura tiek

iesniegta par personām, kuras uzsāk darbu, neiesniegšanu nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā – uzliek naudas sodu [..]

juridiskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro.

Administratīvā pārkāpuma protokolā AM Nr.023641, kas sastādīts 2014.gada 15.maijā ir norādīts, ka 2014.gada 9.aprīlī Rīgas

reģionālās Valsts darba inspekcijas amatpersonas veica SIA „POTERIT” pārbaudi pēc adreses /adrese A/. Pārbaudes laikā tika

konstatēts, ka /pers. C/, p.k./personas kods/, tika nodarbināta kā apkopēja SIA „POTERIT” bez rakstveidā noslēgta darba līguma.

Pārbaudot Valsts ieņēmumu dienesta Datu noliktavā esošo informāciju, RRVDI amatpersona konstatēja, ka SIA „POTERIT” nav laicīgi

ziņojusi par /pers. C/ kā darba ņēmēju, līdz ar to SIA „POTERIT” pārkāpa normatīvajos aktos paredzēto kārtību, kādā darba devējs

reģistrē darbiniekus VID.

Saskaņā ar lietā esošo aktu par konstatētajiem faktiem (VDI-017-2), kas sastādīts 2014.gada 9.aprīlī, konstatēts, ka apsekošanas

brīdī persona veic darbu uzņēmumā, kā apkopēja, norādīja, ka strādā 1.darba dienu, atnāca pamēģināt, vai varēs veikt apkopējas darba

pienākumus, šodien noteiktais darba laiks no 15.00 līdz 18.00, vienojās par minimālo darba samaksu. Persona atteicās nosaukt savu

vārdu un uzvārdu, kā arī atteicās parakstīties. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta izdrukas tika aptaujāts arī /pers. R/, /pers. S/, /pers. T/,

/pers. F/. Apsekojuma laikā veikts videoieraksts.

Pārsūdzētajā lēmumā iestāde ir konstatējusi, ka 2014.gada 9.aprīlī /pers. C/ veica apkopējas pienākumus, kā SIA „POTERIT”

darba ņēmējs. Tāpat iestāde lēmumā konstatē, ka videoierakstā ir redzama tā pati persona, kura atteicās nosaukt savu vārdu, kā arī

norāda, ka lietā nav strīda par to, ka videoierakstā redzamā persona ir nodarbināta SIA labā bez rakstveidā noslēgtā darba līguma. Iestāde

norāda, ka lietā ir strīds par to, vai videoierakstā redzamā persona ir /pers. C/.

Administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, ko tiesa saņēmusi no iestādes, kopā ar SIA „POTERIT” sūdzību, pievienots

videoieraksts, ko iestāde veikusi pārbaudes dienā 2014.gada 9.aprīlī.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta piekto un sesto daļu izskatot sūdzību administratīvā

pārkāpuma lietā tiesa tieši pārbauda pierādījumus lietā un tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījums un tos pārbaudīt tiesas

sēdē.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska,

vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu

tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

No iepriekš minētās administratīvā pārkāpuma definīcijas izriet, ka administratīvās atbildības vienīgais pamats ir administratīvā

pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas darbībās. Tādējādi pārkāpums var tikt uzskatīts par administratīvo pārkāpumu, ja ir

konstatēts konkrēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēts administratīvā pārkāpuma sastāvs: objekts – tas, pret ko ir

vērsts administratīvais pārkāpums; objektīvā puse, kas raksturo to, kā izdarīts administratīvais pārkāpums; subjekts – persona, kas

izdarījusi administratīvo pārkāpumu; subjektīvā puse – vainojama darbība.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.pantu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par

administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā. Lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā veicama,

stingri ievērojot likumību.

Iepazīstoties ar videoierakstu, kas pievienots administratīvās lietas materiāliem, tiesa konstatē, Valsts darba inspekcijas

pārstāvji, veicot pārbaudi, sastop sievieti, kas pilda apkopējas pienākumus, bet atsakās nosaukt savu vārdu un uzvārdu.

Atbilstoši, iestādes lēmumam, to, ka minētā persona ir /pers. C/, Valsts darba inspekcija ir secinājusi tikai no /pers. D/

sniegtajiem paskaidrojumiem.

Iepazīstoties ar lietā esošajiem /pers. D/ paskaidrojumiem, tiesa konstatē, kas tajos nav atrodamas atbildes uz jautājumu, kura ir

tā persona, kas ir redzama videoierakstā.

Bez tam, Valsts darba inspekcija nav uzaicinājusi pašu /pers. C/ sniegt paskaidrojumus.

Sūdzības iesniedzējs, iesniedzot sūdzību, tai klāt pievienojis /pers. C/ pases kopiju, no kuras redzams, ka /pers. C/ ir dzimusi

/datums/, tātad uz pārbaudes veikšanas brīdi sievietei bija 25 gadi.

Vērtējot iesniegto videoierakstu, kopsakarā ar lietas materiāliem pievienoto pases kopiju, tiesai rodas šaubas, vai videoierakstā

redzamā persona, kas pilda apkopējas pienākumus ir /pers. C/, ņemot vērā to, ka videoierakstā redzamās personas vizuālais izskats

neliecina par to, ka videoierakstā redzamā persona varētu būt 25 gadus veca.

Ņemot vērā administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem pievienotos materiālus, tiesa atzīst, ka Valsts darba inspekcijas

izdarītajiem secinājumiem, ka SIA „POTERIT” ir nodarbinājusi tieši /pers. C/ 2014.gada 9.aprīlī bez noslēgta darba līguma, nav pamata,

jo ar pierādījumiem, uz ko atsaucās iestāde savā lēmumā, nav pierādīts, ka videoierakstā redzamā persona būtu /pers. C/.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta praksē ir atzīts, ka tiesai, šaubas ir jātulko par labu privātpersonai

tikai tad, ja, novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija sprieduma lietā Nr. SKA-219/2007

17.punkts un 2008.gada 13.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-493/2008 14.punkts). Konkrētajā gadījumā tiesai, novērtējot lietā

esošos pierādījumus, ir radušās šaubas par to, ka SIA „POTERIT” ir vainīgs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.panta otrajā

daļā un 1598.panta septītajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Administratīvā soda, tāpat kā jebkura cita soda

piemērošanā, šaubas, ko nevar novērst, ir iztulkojamas par labu personai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka lietā nav objektīvu un pārliecinošu pierādījumu tam, ka SIA „POTERIT”

nodarbināja /pers. C/, kā apkopēju administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā. Personas saukšana pie administratīvās

atbildības, uz pieņēmumu pamata, nav pieļaujama. Līdz ar to SIA „POTERIT” darbībās nav konstatējams Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 41.panta otrajā daļā un 1598.panta septītajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas atbilstoši Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodekss 239.panta 1.punktam atzīstams par administratīvo lietvedību nepieļaujošu apstākli, līdz ar to

Lēmums ir atceļams un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pret SIA ‘POTERIT” ir izbeidzama.

Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 28912.pantu, tiesa

nospri eda:

atcelt Valsts darba inspekcijas 2014.gada 11jūlija lēmumu Nr.2014-05-04/166-2014-05-05/366 par SIA „POTERIT”, saukšanu

pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

41.panta otrajā daļā un 1598.panta septītajā daļā un izbeigt administratīvo lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 23.februārī.

Tiesnese K.Maike