Court dismisses appeal against administrative fine for waste management non-compliance, upholding the penalty decision.

Lieta Nr.1A73015119

ECLI:LV:ZRT:2019:1002.1A73015119.3.S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2019.gada 2.oktobrī

Zemgales rajona tiesas tiesnese L.Gulbe rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Skrīveru novada domes Administratīvās komisijas

2019.gada 29.aprīļa lēmumu Nr.Q92/1.2.-2.1/33/35 un

k o ns t a t ē ja :

[1.] 2019.gada 8.aprīlī Skrīveru novada pašvaldības policijas (turpmāk – SNPP) inspektors H.Fridrihsons sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr./protokola numurs/ (turpmāk – Protokols) /pers. A/ (turpmāk – Sūdzības iesniedzējs) par to, ka viņš būdams nekustamā īpašuma /adrese

A/, un nekustamā īpašuma /adrese B/, īpašnieks, nav iekļāvies pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā - nav noslēgts līgums ar

atkritumu apsaimniekotāju par regulāru sadzīves atkritumu apsaimniekošanu īpašumā /adrese B/, un kopš 2013.gada 1.janvāra nav atjaunojis līgumu par

regulāru sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar atkritumu apsaimniekotāju /adrese A/. Tādejādi pārkāpts Skrīveru novada domes 2010.gada 28.jūnija

saistošo noteikumu Nr.14 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Skrīveru novadā” (turpmāk – Noteikumi) 7., 9.1., 9.3. un 11.punkts un Atkritumu

apsaimniekošanas likuma 16.panta pirmās daļas 1. un 2.punkts, un izdarīts Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK)

75.panta otrajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums.

No Protokola redzams, ka tas sastādīts bez Sūdzības iesniedzēja klātbūtnes.

Protokols 2019.gada 8.aprīlī nosūtīts uz Sūdzības iesniedzēja deklarēto dzīvesvietu (lietas lapa 66-67).

[2.] Ar Skrīveru novada pašvaldības Administratīvās komisijas (turpmāk – Iestāde) 2019.gada 29.aprīļa lēmumu Nr.Q92/1.2.-2.1/33/35

(turpmāk – Lēmums) Sūdzības iesniedzējam uzlikts naudas sods 70 euro apmērā (lietas lapas 84-88).

Lēmumā norādīts, ka:

[2.1.] SNPP inspektora H.Fridriksona 2019.gada 28.janvāra dienesta ziņojumā norādīts, ka, pildot amata pienākumu - kontrolēt

Noteikumu ievērošanu, Pīlādžu ielā 2, Skrīveros, Skrīveru novadā izvietotajā atkritumu konteinerā, kas nav paredzēts mājsaimniecībā radīto sadzīves

atkritumu izmešanai, konstatēti sadzīves atkritumi un pasta sūtījumu iepakojumi ar /pers. B/ personas datiem, kas fiksēts dienesta ziņojumam pievienotajā

fototabulā. Amata pienākumu izpildes ietvaros konstatēts, ka /pers. B/ deklarētā dzīvesvieta ir /adrese A/. Līgums par atkritumu apsaimniekošanu

konkrētajā īpašumā noslēgts ar Sūdzības iesniedzēju.

[2.2.] Pamatojoties uz augšminētajiem faktiem 2019.gada 28.janvārī pieņemts lēmums uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību Nr.1.2-

45.4/15 par Latvijas APK 75.pantā paredzētā pārkāpuma pazīmēm (lietas lapa 49).

[2.3.] SNPP inspektora H.Fridriksona 2019.gada 19.februāra ziņojumā norādīts, ka, veicot videonovērošanas kameru ierakstu (lietas

lapa 50) apskati, konstatēts, ka 2019.gada 10.februārī plkst. 15:20 pie konteineriem Pīlādžu ielā 2, Skrīveros, Skrīveru novadā, piebrauc automašīna

Volvo, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis), no kuras izkāpušais vīrietis izņem no automašīnas vairākus

atkritumu maisus un izmet tos stāvlaukumā izvietotajos atkritumu konteineros. Kā automašīnas īpašnieks reģistrēts Sūdzības iesniedzējs, dzīvojošs /adrese

B/.

[2.4.] Sūdzības iesniedzējs savā 2019.gada 5.marta iesniegumā (lietas lapas 53-54) norāda, ka 2019.gada 10.februārī pie tirgus

stāvlaukumā esošajiem atkritumu konteineriem ir piebraucis ar sev piederošo Transportlīdzekli un izmetis tur divus atkritumu maisus, ko atradis uz

autoceļa P32, tādejādi ir ievērojis Noteikumus un administratīvā lietvedība šī iemesla dēļ ir izbeidzama.

[2.5.] Sūdzības iesniedzējs savā 2019.gada 24.martā sastādītajā paskaidrojumā (lietas lapa 57) atkārtoti norāda uz savā iepriekš sniegtajā

paskaidrojumā norādītajiem lietas faktiskajiem apstākļiem, lūdz izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes.

[2.6.] SNPP inspektora H.Fridriksona 2019.gada 28.marta ziņojumā (lietas lapa 62) norādīts, ka, pārbaudot atkritumu apsaimniekošanas

līgumu reģistru, konstatēts, ka nekustamā īpašuma /adrese A/, īpašniekam - Sūdzības iesniedzējam 2012.gadā ir noslēgts līgums ar SIA “/Nosaukums

A/” par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, taču kopš 2013.gada 1.janvāra līgums nav atjaunots un atkritumu apsaimniekotājam nav datu par regulāru

sadzīves atkritumu apsaimniekošanu minētajā īpašumā. Sūdzības iesniedzējs SNPP norādījis, ka dzīvo īpašumā /adrese B/, un, pārbaudot atkritumu

apsaimniekošanas līgumu reģistru attiecībā uz šo īpašumu, konstatēts, ka Sūdzības iesniedzējam kā minētā īpašuma īpašniekam nav noslēgts līgums ar

atkritumu apsaimniekotāju par regulāru sadzīves atkritumu apsaimniekošanu norādītajā īpašumā.

[2.7. ] Lietas izskatīšanas laikā Iestādē Sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka savu vainu neatzīst, Protokolu uzskata par nepamatotu, īpašums

/adrese B/ nav pastāvīgi apdzīvots, bet attiecībā uz īpašumu /adrese A/, ir noslēgts līgums par atkritumu apsaimniekošanu, un tas joprojām ir spēkā, jo

nav saņēmis informāciju, ka jānoslēdz jauns līgums vai jāpārreģistrē esošais. Sadzīves atkritumi, ko ģimene rada Skrīveros, tiek vesti prom. Sūdzības

iesniedzējs ar meitu dzīvo dzīvoklī Rīgā, tāpēc savus radītos atkritumus ved uz turieni, bet dēls savus radītos atkritumus ved uz Aizkraukli, kur ir viņa

pastāvīgā dzīvesvieta, savukārt sieva atkritumus ved uz Koknesi pie mātes, kur noslēgta vienošanās par šo jautājumu. Paskaidro, ka visu ģimenes locekļu

deklarētā dzīvesvieta šobrīd joprojām ir Skrīveros - abos viņam piederošajos īpašumos - /adrese B/, un /adrese A/, vienošanos ar sievas māti vai citām

personām par atkritumu apsaimniekošanu citviet uzrādīt vai iesniegt nevar, lietai pievienotajos videoierakstos redzamo Transportlīdzekli nevar identificēt

kā tieši viņam piederošo, un video redzamais vīrietis neesot viņš. Norāda, ka Noteikumus nav pārkāpis.

[2.8.] Iestāde, noklausījusies Sūdzības iesniedzēja sniegto paskaidrojumu un izvērtējusi lietā esošos materiālus, secina, ka viņa darbībās ir Latvijas

APK 75.panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs, jo Sūdzības iesniedzējs, būdams atkritumu radītājs un nekustamā īpašuma

/adrese B/ un /adrese A/, īpašnieks, nepiedalās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā.

[2.9.] Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1.panta 6.punkts nosaka, ka atkritumu radītājs— ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbība

rada atkritumus (sākotnējais atkritumu radītājs) vai kura veic atkritumu priekšapstrādi, sajaukšanu vai citas darbības, kā rezultātā mainās atkritumu

sastāvs vai īpašības.

Noteikumu 7.punkts noteic, ka ikviens Skrīveru novada nekustamā īpašuma īpašnieks (valdītājs), fiziska vai juridiska persona, ir uzskatāms par

sadzīves atkritumu radītāju, un atbild par atkritumu savākšanu un izvešanu no sava īpašuma. Neatkarīgi no tā, vai īpašums ir vai nav reģistrēts

zemesgrāmatā, viņam jāiekļaujas Skrīveru pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas pasākumu realizēšanā.

Ņemot vērā to, ka Sūdzības iesniedzēja deklarētā dzīvesvieta ir īpašumā /adrese B/, un faktiskā dzīvesvieta - /adrese A/, ko viņš apstiprina savos

iesniegumos un paskaidrojumos un ko apliecina lietā esošās izdrukas no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Iestādei nav šaubu, ka Sūdzības

iesniedzējs ir pārkāpuma subjekts atbilstoši Latvijas APK 75.panta otrajā daļā paredzētā pārkāpuma sastāvam, jo Sūdzības iesniedzējs pēc būtības

nenoliedz faktu, ka rada atkritumus, tikai uzskata, ka radītos atkritumus pats prot apsaimniekot citādi un attiecīgi viņam nav nepieciešams iekļauties

kopējā pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

[2.10.] Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16.panta pirmās daļas l.punkts nosaka, ka sadzīves atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs piedalās

pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, tai skaitā atkritumu dalītajā savākšanā, ievērojot normatīvos aktus par atkritumu

apsaimniekošanu (arī pašvaldības izdotos saistošos noteikumus) un noslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ar atkritumu

apsaimniekotāju, kurš ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību.

Noteikumu 9.1. un 9.3.apakšpunkts nosaka, ka nekustamā īpašuma īpašnieks: a) ir atbildīgs par sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu no tā

īpašumā esošās teritorijas un iesaistās pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas pasākumu īstenošanā atbilstoši saistošo noteikumu prasībām, b)

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kuram ir līgums ar pašvaldību, par sadzīves atkritumu

savākšanu un izvešanu ne retāk kā vienu reizi mēnesī.

Sūdzības iesniedzējs līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ir noslēdzis attiecībā uz vienu viņam piederošo īpašumu - /adrese A/. Saskaņā

ar līgumu izvēlētais konteinera veids ir maiss (noslēdzot līgumu nopirkts viens marķēts maiss) ar izvešanas biežumu - pēc pieteikuma. Tā kā Sūdzības

iesniedzējs kopš līguma noslēgšanas nav iegādājies vairāk par vienu maisu, ir saprātīgi apšaubāms, ka viņa īpašumos radītie sadzīves atkritumi ir tikuši

apsaimniekoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, jo saprātīgi nav iespējams, ka vairāk kā sešu gadu ilgā laika posmā sadzīves atkritumi vairāku cilvēku

ģimenē ir radīti tikai 0,10 m3 apjomā. Turklāt, Sūdzības iesniedzējs, vairākkārt sniedzot paskaidrojumus iesniegumu veidā vēl pirms administratīvās

komisijas sēdes, ne reizi nenorādīja uz apstākļiem, ka viņam būtu cita veida vienošanās par atkritumu apsaimniekošanu, nevarēja ne iesniegt, ne uzrādīt,

ne arī sniegt citas precīzākas ziņas par citām vienošanām attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu.

Iestāde nepiešķir ticamību Sūdzības iesniedzēja liecībām šajā sakarā, jo, pirmkārt, pats Sūdzības iesniedzējs un visi viņa ģimenes locekļi ir deklarēti

Skrīveru novadā, līdz ar to atkritumu izmešana citā pašvaldībā nav tiesiska, un, otrkārt, saskaņā ar Noteikumu 11.punktu un Atkritumu apsaimniekošanas

likuma 16.panta pirmās daļas 1.punktu ikvienam novada iedzīvotājam ir jāiesaistās Skrīveru pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanā.

Lai arī Sūdzības iesniedzējs formāli ir noslēdzis līgumu par atkritumu apsaimniekošanu viņam piederošajā īpašumā, taču iepriekš minēto normatīvo

aktu prasības nav izpildījis un Skrīveru novada pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanā nepiedalās, jo, kā norādīts iepriekš, saskaņā ar

Noteikumu 9.3.apakšpunktu līgums ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju jāslēdz par sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu ne retāk kā vienu reizi

mēnesī.

Sūdzības iesniedzēja paustie argumenti Iestādes ieskatā vairāk liecina par nevēlēšanos piedalīties Skrīveru novada pašvaldības organizētajā

atkritumu apsaimniekošanā un vēlmi izvairīties no administratīvās atbildības. Turklāt, Sūdzības iesniedzēja liecības un paskaidrojumi lietvedības ietvaros

kopumā ir savstarpēji pretrunīgi, jo 2019.gada 5.marta un 24.marta iesniegumā viņš norāda, ka 2019.gada 10.februārī pie tirgus stāvlaukumā esošajiem

atkritumu konteineriem ir piebraucis ar sev piederošo Transportlīdzekli un izmetis tur divus atkritumu maisus, ko atradis uz autoceļa P32, bet lietas

izskatīšanas laikā noliedz, ka vispār būtu bijis pie šiem atkritumu konteineriem, kā arī noliedz, ka video ierakstos redzamais vīrietis būtu viņš, lai gan laiks

un datums sakrīt ar viņa paša iesniegumā minēto.

[2.11.] Uzliekot sodu, Iestāde ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

No Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Izdrukas no Integrētās Iekšlietu informācijas sistēmas “Personas identifikācijas risinājums” (PIR)

secināms, ka Sūdzības iesniedzējs saskaņā ar Latvijas APK 38.pantu atzīstams par administratīvi nesodītu. Iestāde nekonstatē atbildību mīkstinošus vai

pastiprinošus apstākļus.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 32., 75.panta otro daļu, 210. un 274.pantu, 275.panta pirmās daļas 1.punktu,

276.panta pirmo un otro daļu, 279. un 281.pantu, Noteikumu 7.punktu, 9.1. un 9.3.apakšpunktu un 11.punktu, Atkritumu apsaimniekošanas likuma

16.panta pirmās daļas 1.punktu, Iestāde secina, ka Sūdzības iesniedzējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 75.panta

otrajā daļā un viņam piemērojams naudas sods 70 euro apmērā.

[3.] 2019.gada 14.maijā Zemgales rajona tiesā tiesneses L.Gulbes lietvedībā saņemta Sūdzības iesniedzēja sūdzība (turpmāk – Sūdzība), kurā lūgts

atcelt Lēmumu un Protokolu (lietas lapas 9-14), pamatojoties uz šādiem argumentiem:

[3.1.] īpašums /adrese B/ nav patstāvīgi apdzīvots vai izīrēts, līdz ar to nav darbību, kuru rezultātā tiktu radīti atkritumi. Par 2012.gada 28.augusta

atkritumu apsaimniekošanas līguma Nr.5982 atjaunošanu īpašumā /adrese A/ norāda, ka 1.5.punktā noteikts, ka atgādinājumus, rēķinus un citu

informāciju Izpildītājs Pasūtītājam sūta pa pastu uz līgumā norādīto adresi, bet līguma 4.1. punktā noteikts, ka puses turpina līgumā noteikto pienākumu

izpildi līdz pašvaldība likumā noteiktā kārtībā ir izvēlējusies jaunu atkritumu apsaimniekotāju. Norāda, ka nekādus pasta sūtījumus (arī mutvārdu vai

telefonisku informāciju) par līguma atjaunošanas nepieciešamību ne no Skrīveru novada domes, ne no SIA /Nosaukums A/ nav

saņēmis, tādu nav arī lietas materiālos, noslēgtais līgums ir spēkā, Protokola 8.punktā norādītā pārkāpuma būtība no SNPP puses ir nepārbaudīta,

apzināti nevēloties noskaidrot visus lietas apstākļus, tādejādi rīkojoties pretēji Latvijas APK 248.panta pirmajā daļā noteiktajam par pārkāpuma būtību

un Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 67.panta otrajā daļā 5.punktā noteiktajam.

[3.2.] Dienesta ziņojumos norādīts, ka lietvedības ietvaros tika konstatēts, ka 2019.gada 10.februārī plkst. 15:21 Pīlādžu ielā 2, Skrīveros,

Skrīveru novadā ievietoti divi maisi ar atkritumiem sadzīves atkritumu konteinerī, kas paredzēts Skrīveru novada domes vajadzībām un par ko uzstādīta

informatīvā zīme, tādejādi pārkāpjot Noteikumu Nr.14 11., 13.1. un 13.6. punkta prasības. No lietas materiāliem zināms, ka administratīvā lietvedība

uzsākta 2019.gada 28.janvārī par faktu, kurš notiks tikai pēc divām nedēļām - proti 2019.gada 10.februārī. SNPP inspektors H.Fridriksons

iepriekšminētajos paziņojumos norāda, ka pārkāpums konstatēts Pīlādžu ielā 2, Skrīveros, Skrīveru novadā. Atbilstoši portālos WWW.pasts.lv un

WWW.kadastrs.lv adrešu reģistrā, kā arī Skrīveru novada domes mājaslapā meklētajai informācijai, šādas adreses Pīlādžu iela 2, Skrīveros, Skrīveru

novadā nav.

Attiecībā uz Lēmumā norādīto, ka administratīvā lietvedība uzsākta par atkritumu konteinerī atrasto pasta sūtījumu ar /pers. B/ datiem Pīlādžu ielā

2, Skrīveros, Skrīveru novadā, administratīvās lietas materiālos nav uzaicinājuma /pers. B/ par paskaidrojuma vai liecības sniegšanu, tādejādi liedzot

iespēju viņai sniegt par to paskaidrojumus, veiktie foto uzņēmumi un izņemtie pasta sūtījumi ir bez liecinieku klātbūtnes. SNPP slēpusi faktus, bet meitas

/pers. B/ sniegtās informācijas pasta sūtījumi tika saņemti Skrīveru pasta nodaļā, Stacijas laukumā un, izņemot sūtījumu saturu, aploksnes izmestas kādā

no atkritumu savākšanas tvertnēm.

Iepazīstoties Skrīveru novada pašvaldības mājaslapā sadaļā par vidi un drošību punktā ar nosaukumu “Sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punkti

Skrīveru novadā” norādīto, konstatēju, ka konteineri šķiroto atkritumu izvešanai ir novietoti adresē, kas ir Pīlādžu ielā 1, Skrīveros, Skrīveru novadā

(tirgus laukumā), informācija, ka sadzīves atkritumu konteiners nepieder pie šķiroto atkritumu punkta mājaslapā nav, un norādes, ka tajā izmest

atkritumus iedzīvotājiem nav atļauts vēl līdz šai dienai tur nav. Šajā sadaļā papildus norādīts, ka atkritumu šķirošana ir iespēja samazināt sadzīves

atkritumu daudzumu. Iedzīvotājiem, kuru dzīvesvietas tiešā tuvumā nav šķirošanas konteineru, var izmantot šos konteinerus. Norādīts, ka šķiroto

atkritumu konteineru savākšana un izvešana ir bezmaksas pakalpojums.

Apsekojot Skrīveru tirgus laukumu 2019.gada 5.martā Pīlādžu ielā 1, Skrīveros, Skrīveru novadā (izkārtne par adresi nav), konstatēja, ka faktiski

tur atrodas astoņi (foto Nr.1) šķiroto atkritumu konteineri (atbilstoši, kā norādīts mājas lapā), kas paredzēti dažādiem šķiroto atkritumu veidiem, starp

tiem arī sadzīves atkritumu konteiners. Uzstādītā informatīvā zīme (foto Nr.2) izvietota uz būves žoga, kurā norādīts, ka mājsaimniecībā radītos sadzīves

atkritumus un būvgružus “šajā” tvertnē izmest aizliegts (foto Nr.3), savukārt, sadzīves atkritumu konteiners atrodas pāris metrus prom no tās. Tā kā

apsekošanas laikā un arī paša SNPP 2019.gada 28.janvārī veiktajā foto Nr.1 redzams, ka uz tuvākā konteinera ir uzlīme ar norādi „sadzīves atkritumi”

nevis „šajā” un konteiners atrodas vismaz divus metru attālumā no informatīvās zīmes. No tā saprotams, ka tā attiecas uz būvi, jo tai atvērta augšēja mala

un iekšā redzamas dažādas atkritumu kastes, (papildinu, ka piestiprinātā zīme ir iedzīvotājiem maldinoša un nesaprotama un, iespējams, tieši tādēļ

Skrīveru novada iedzīvotāji atkritumus izmet blakus novietotajos atkritumu konteineros, par ko liecina tas, ka par šo faktu izlasīju vienā no pēdējiem

“Skrīveru Vārda” izdevumiem). Šobrīd “sadzīves atkritumu” konteiners novietots zem informatīvās zīmes (foto Nr.4), nevis vietā, kur tā bija, kas liecina

par to, ka arī Skrīveru novada dome apstiprina un piekrīt, ka šāda rīcība bijusi maldinoša un nesaprotama attiecībā uz Skrīveru novada iedzīvotājiem un

centusies šo situāciju labot. Līdz ar to, secināms, ka uzsāktā administratīvo pārkāpumu lietvedība ir par pārkāpumu, kas pēc lietas faktiskajiem

apstākļiem pašai Skrīveru novada domei uzskatāma par maldinošiem apstākļiem. Tā kā SNPP konstatētie fakti nav saistīti ar Sūdzības iesniedzēja

mājsaimniecībā radītiem atkritumiem, kā arī lietas materiālos nav apstiprinājuma, ka tie būtu Sūdzības iesniedzēja mājsaimniecībā radīti, uzsāktā

administratīvo pārkāpumu lietvedība ir balstīta uz faktiem, kas pašai Skrīveru novada domei uzskatāmi par maldinošiem, nav pamata uzskatīt, ka

Sūdzības iesniedzējs ir pārkāpis Noteikumus.

[3.3.] Lietā uzrādītajos videoierakstos (apmēram divpadsmit saraustītos - sadalītos failos par 2019.gada 6.janvāri, 27.janvāri un 10.februāri

redzams, ka, iespējams, viena un tā pati automašīna piebrauc pie šķiroto atkritumu konteineriem Skrīveru tirgus laukumā Pīlādžu ielā 1, Skrīveros, tās

vadītājs izmet atkritumu maisiņus šķiroto atkritumu konteineros, arī “sadzīves atkritumu” (kurš, kā jau iepriekš tika minēts, atrodas prom no būves un

informatīvās zīmes). Uzrādītais videoieraksts uzņemts no liela attāluma, vizuāli noprotams, ka automašīnas marka ir VOLVO, bet nav saskatāms valsts

reģistrācijas numurs, automašīnas modelis, krāsa, nav identificējams autovadītājs.

[3.4.] Īpašums /adrese B/ ir neapdzīvots un nav izīrēts, kā rezultātā cietiem vai cita veida atkritumiem nav no kā rasties, un to nav. Par īpašumā

/adrese A/ radītajiem atkritumiem norāda, ka ar meitu īrē un faktiski dzīvo Rīgā, kur ar dzīvokļa īpašnieku ir vienošanās par komplekso pakalpojumu (īre,

ūdens, siltums un arī atkritumu izvešanu). Norāda, ka dēls 2018.gadā iegādājies un faktiski dzīvo kopīpašumā ar sievu un meitu Aizkrauklē (atkritumu

izvešana arī iekļauta 2018.gada 21.jūnija līgumā par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu), sievai ir mutiska vienošanās ar sievasmāti

/pers. C/ (dzīvo /adrese C/) par atkritumu izvešanu, jo viņa dzīvo ar dēlu un atkritumu konteiners netiek piepildīts pilns. Norāda, ka tajās reizēs, kad ir

atbraukuši uz īpašumu Skrīveros, radītos nešķirotos atkritumus paņemam līdzi uz faktisko dzīves vietu Rīgā vai Aizkrauklē.

[3.5.] Lietas izskatīšanas laikā netika pieprasīti rakstiski pamatojumi par atkritumu apsaimniekošanu, kā arī zināmu periodu administratīvās lietas

fakti tika slēpti. Latvijas Republikas Civillikuma 1473 .pants paredz, ka tiesiska darījuma forma atkarīga no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši

norādītus gadījumus, kā arī 1474.pants paredz, ka darījuma dalībnieki var noslēgt to notariālā vai Bāriņtiesu likumā paredzētā vai privātā kārtībā,

apmierināties ar mutisku vienošanos vai sastādīt rakstisku aktu, slēgt darījumu liecinieku klātbūtnē vai bez tiem, kā arī darīt to atklātībai zināmu vai ne.

Līdz ar to Iestādei būtu jāuzklausa lietā iesaistītās personas - liecinieki un administratīvās lietas izskatīšana jāatliek, vadoties pēc Latvijas APK 272.panta.

[3.6.] Lēmumā norādīts, ka Sūdzības iesniedzējam, kaut arī tas faktiski dzīvo Rīgā, kā nekustamo īpašumu īpašniekam, Rīgā un Aizkrauklē

radītos sadzīves atkritumus jāsavāc un jānogādā Skrīveros, lai iekļautos pašvaldības organizētā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas procesā un ar

sadzīves atkritumu apsaimniekotāju jāslēdz par sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu ne retāk kā vienu reizi mēnesī, taču saskaņā ar pašas Skrīveru

novada domes konstatēto, līgums ir noslēgts jau 2012.gadā. Abos gadījumos paustie viedokļi ir pretlikumīgi no Iestādes puses.

Lēmumā norādīts, ka Sūdzības iesniedzējs dzīvo īpašumā pēc adreses /adrese B/, Skrīveros, Skrīveru novadā un vēl ir norādīta faktiskā dzīves

vieta - /adrese A/, ko apstiprina iesniegumos un paskaidrojumos norādītais. Norāda, ka šie fakti norādīti tikai iesnieguma formalitātēm, un atbilstoši

kārtīgai un precīzai administratīvās lietas apstākļu noskaidrošanai Iestādei būtu nepieciešams faktiski apsekot, konstatēt un fiksēt, vai šajās adresēs kāds

dzīvo, un, ja dzīvo, tad kādas personas, kā arī tas, vai tiek radīti, šķiroti un kā tiek apsaimniekoti atkritumi.

[3.7.] Norāda, ka Sūdzības iesniedzējam ir noslēgts atkritumu apsaimniekošanas līgums ar Skrīveru novada domes noteikto atkritumu

apsaimniekotāju SIA /Nosaukums A/ (NMR kods/reģistrācijas numurs/) par īpašumu /adrese A/ un, atbilstoši līgumā norādītajam, tas noslēgts par cieto

sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, norādot izvešanas biežumu - pēc pieteikuma. Ņemot vērā, ka īpašums /adrese A/ tajās reizēs, kad tiek apmeklēts

(ne visās brīvdienās) radītie atkritumi tiek apsaimniekoti, paņemot uz faktiskajām dzīves vietām Rīgā un Aizkrauklē, un īpašums /adrese B/, Skrīveros,

Skrīveru novadā nav patstāvīgi apdzīvots un netiek nevienam izīrēts, kā rezultātā atkritumiem nav no kā rasties, kā arī SNPP inspektors nav apsekojis

Sūdzības iesniedzējam piederošos īpašumus un nav konstatējis īpašumā nekādus atkritumus, uzskata, ka Protokols un Lēmums sastādīts

neievērojot 1) Latvijas APK 237.pantu un 244.pantu (nav pilnīgi un objektīvi noskaidroti lietas apstākļi) 2) Latvijas APK 243.pantu un

243.1panta pirmās daļas 5. un 7.punktus (nav nostiprinātas ziņas par to, vai iepriekš minētajos īpašumos kāds dzīvo un vai tajos tiek radīti atkritumi) 3)

264.pantu (administratīvā procesa ietvaros iesaistītās personas nav uzaicinātās sniegt liecību un paskaidrojumus, lai noskaidrotu lietas faktiskos apstākļus)

4) 272.pantu (nav noskaidroti apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā) 5) APL 67. panta otrās daļas 4. un 5.punktu, kā arī trešo daļu (nav

izvērtēts Protokola apstrīdēšanas iesniegums, kā arī lietas izskatīšanas laikā paustie argumenti, nav apsekoti nekustamie īpašumi, kā arī fakti konstatēti

adresē, kura nepastāv) 6) 75.panta pirmās daļas 3.punkts (SNPP balstījusies uz nepatiesiem faktiem).

[4.] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona

(pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai

prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa

pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.

Lūgumi par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā nav saņemti, tiesa nesaskata nepieciešamību noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, līdz ar to

noteikta administratīvās lietas izskatīšana rakstveida procesā un, saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta ceturto daļu, tika noteikts termiņš paskaidrojumu

sniegšanai līdz 2019.gada 17.jūnijam.

Norādītajā termiņā noraidījumi, lūgumi vai pieteikumi lietā nav saņemti.

[5.] 2019.gada 19.jūnijā Zemgales rajona tiesā saņemts Iestādes paskaidrojums (lietas lapa 91), kurā norādīts, ka Sūdzība ir nepamatota un

noraidāma. Papildus norādīts, ka:

[5.1.] Lietvedībā nav pieļauti procesuāli pārkāpumi.

[5.2.] Par nepamatotu uzskatāms Sūdzības iesniedzēja arguments, ka pārkāpuma izdarīšanas vieta norādīta kļūdaina. Pīlādžu iela 2 nav pieejama

www.pasts.lv katalogā, jo adrese īpašumam tiek reģistrēta tikai tad, ja uz tā atrodas ēka/ēkas. Savukārt kadastra datos Pīlādžu iela 2 ir reģistrēta ar

nosaukumu “Stāvlaukums”, kadastra numurs /numurs A/. Pīlādžu iela 2 un Skrīveru tirgus stāvlaukums ir viena un tā pati vieta. Turklāt, no lietas

materiālos esošajām ziņām par faktiem, Sūdzības iesniedzēja iesniegumiem un paskaidrojumiem izriet, ka par konkrētu vietu, kur izvietoti atkritumu

konteineri, tai skaitā šķiroto atkritumu konteineri, Sūdzības iesniedzējam nevarēja rasties saprātīgas šaubas.

[5.3.] Nepamatots ir Sūdzības iesniedzēja arguments, ka SNPP inspektors administratīvā pārkāpuma lietvedību uzsācis par vēl nenotikušu

notikumu, jo lietvedība Nr.1.245.4/15 par Latvijas APK 75.pantā paredzētā pārkāpuma pazīmēm uzsākta 2019.gada 28.janvārī, t.i., tai pašā dienā, kad

Pīlādžu ielā 2 (tirgus stāvlaukumā), Skrīveros, Skrīveru novadā, izvietotajā atkritumu konteinerā, kas nav paredzēts mājsaimniecībā radīto sadzīves

atkritumu izmešanai, konstatēti sadzīves atkritumi un pasta sūtījumu iepakojumi ar /pers. B/ personas datiem.

[5.4.] Iestādes ieskatā Sūdzības iesniedzēja liecībām nav piešķirama ticamība, jo, kā norādīts Lēmumā, tās ir bijušas pretrunīgas un norāda uz

vēlmi izvairīties no administratīvās atbildības, jo pēc vairākkārtējiem iesniegumiem Sūdzības iesniedzējs jaunus argumentus ir norādījis tikai lietas

izskatīšanas laikā Iestādē, kur apliecināt dokumentāri savu teikto tomēr nevarēja, kā arī pēc Lēmuma pieņemšanas - sūdzībā norādot tiesai jaunas ziņas

par to, kā pasta sūtījumu iepakojumi ar /pers. B/ personas datiem nonākuši Skrīveru novada pašvaldības atkritumu tvertnē.

[5.5.] Ņemot vērā to, ka Sūdzības iesniedzējs ir saukts pie administratīvās atbildības un sodīts par nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves

atkritumu savākšanā, proti, pēc Latvijas APK 75.panta otrās daļas, nevis par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu (Latvijas APK

75.panta pirmā daļa), tad Iestāde nevērtēja apstākļus, kādos notikusi atkritumu izmešana pašvaldības konteineros.

[5.6.] Iestādes ieskatā Sūdzības iesniedzējs līgumu par atkritumu apsaimniekošanu viņam piederošajā īpašumā ir noslēdzis formāli, Lēmumā minēto

normatīvo aktu prasības nav izpildījis un Skrīveru novada pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanā nepiedalās, jo saskaņā ar Noteikumu

9.3.apakšpunktu līgums ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju jāslēdz par sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu ne retāk kā vienu reizi mēnesī.

[5.7.] Pieņemot Lēmumu, Iestāde ir ņēmusi vērā arī tiesu praksē atzītas atziņas (piem., Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 2.aprīļa

spriedums lietā Nr.A420780310, Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2013.gada 19.jūnija spriedums lietā Nr. 142293711.).

[6.] Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzēto Lēmumu kopsakarā ar sūdzībā ietvertajiem argumentiem, tiesa atzīst, ka Lēmums

atstājams spēkā sekojošu apsvērumu dēļ:

[6.1.] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6panta devīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, cita starpā izlemj šādus jautājumus: vai ir

noticis administratīvais pārkāpums; vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; vai persona ir

sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; kāds administratīvais sods piemērojams personai.

Tiesa nekonstatē Latvijas APK 289. 12 panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un

lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.

[6.2.] Latvijas APK 289. 13panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka Iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas Iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, un ar tiem konstatētos lietas apstākļus atzīst, ka Lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs – Iestāde, pieņemot Lēmumu, ir pilnīgi un vispusīgi izvērtējusi visus lietā esošos pierādījumus, pamatojoties uz kuriem, Iestāde ir

konstatējusi, ka Sūdzības iesniedzējs izdarījis Noteikumu 7., 9.1., 9.3., 11. punktu pārkāpumu, par ko paredzēta atbildības Latvijas APK 75.panta

otrajā daļā un Sūdzības iesniedzējam piemērotais naudas sods ir pamatots un samērīgs.

Tiesa atzīst, ka Iestādes Lēmumā izdarītie secinājumi balstīti uz noskaidrotiem faktiskajiem apstākļiem, pareizi un pietiekamā apjomā novērtējot

normatīvos aktus, kas attiecas uz konkrētās situācijas tiesisko regulējumu. Tiesa nekonstatē apstākļus, kas liktu apšaubīt Lēmumā izdarītos secinājumus

par Sūdzības iesniedzēja vainu Lēmumā norādītā pārkāpuma izdarīšanā. Līdz ar to tiesa pievienojas Lēmuma motivācijai un to neatkārto.

[7.] Tiesnese atzīst, ka administratīvo pārkāpumu lietās privātpersonai ir tiesības uz līdzvērtīgām procesuālajām garantijām lietas izskatīšanā kā

kriminālprocesā un viena no šādām garantijām ir nevainīguma prezumpcijas ievērošana, kas nostiprināta arī Satversmes 92.pantā. No nevainīguma

prezumpcijas izriet, ka visas pamatotās šaubas skaidrojamas par labu personai. Tas ir, tiesai ir jāinterpretē šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja,

novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Apstāklis, ka lietā

esošos pierādījumus lietas dalībnieks ir vērtējis citādāk nekā tiesa, nevar būt par pamatu apgalvojumam, ka lietā pastāv šaubas un jebkuras šaubas

tulkojamas par labu pie administratīvās atbildības saucamajai personai un uz šī pamata lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama.

[8.] Vienlaikus tiesa vērš uzmanību, ka kopš 2012.gada 1.jūlija, kad spēkā stājās 2012.gada 14.jūnija likums „Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā”, Administratīvā procesa likuma normas vairs nav piemērojamas, izskatot administratīvo pārkāpumu lietas.

[9.] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 12 panta otro daļu tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no

šādiem spriedumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraida 2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu 3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru

konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu 4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību

par administratīvo pārkāpumu.

Tādejādi, pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā ar Latvijas APK 289. 6, 289.12panta otrās daļas 1 punktu, 289.13 , 289.17 un 289.18 pantu,

tiesa

no s pri e da :

atstāt negrozītu Skrīveru novada pašvaldības Administratīvās komisijas 2019.gada 29.aprīļa lēmumu Nr.Q92/1.2.-2.1/33/35, bet /pers. A/,

personas kods /personas kods/, sūdzību noraidīt.

Spriedums sastādīts 2019.gada 2.oktobrī u n pieejams Zemgales rajona tiesas kancelejā Jelgavā, Dambja ielā 12, 2019.gada

3.oktobrī.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese L.Gulbe