Court dismisses claim due to commercial statute of limitations expiring in 2013 for a 2008 land deal.

Lietas Nr. C32298615

Lietas arhīva Nr. C-1084-16/10

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 15.septembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Suipe,

ar tiesas sēdes sekretāri S.Zīrāku,

piedaloties prasītāja pārstāvim zvērināta advokāta palīgam R.Priedem, trešās personas pārstāvim zvērinātam advokātam A.Pauniņam,

atklātā tiesas sēdē 2016.gada 1.septembrī izskatīja civillietu maksātnespējīgās SIA “/Nosaukums A/” prasībā pret maksātnespējīgo SIA

“/Nosaukums B/” un /pers. B/ par 2008.gada 10.jūnija līguma 2.4., 2.5., 2.6.punkta atzīšanu par spēkā neesošu un naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Maksātnespējīgā SIA “/Nosaukums A/” (turpmāk – prasītāja) 2015.gada 24.jūlijā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā cēlusi prasību un 2015.gada

19.novembrī, 2016.gada 16.martā grozījusi prasību pret maksātnespējīgo SIA “/Nosaukums B/” un /pers. B/ par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā un tā grozījumos norādīts, ka 2008.gada 10.jūnijā starp SIA “/Nosaukums A/” un SIA “/Nosaukums B/” tika noslēgts

Līgums, saskaņā ar kuru SIA “/Nosaukums A/” līdz 2008.gada 20.augustam apņēmās veikt meliorācijas sistēmas izveidi SIA “/Nosaukums B/”

piederošajos zemes gabalos ar kadastra Nr./numurs A/un Nr./numurs B/, kuri atrodas /adrese/, par kopējo summu Ls 369403,94. Savukārt SIA

“/Nosaukums B/” kā samaksu par izpildītajiem darbiem apņēmās SIA /Nosaukums A/ atsavināt 297,28 m2 no sev piederošā zemes gabala ar kadastra

Nr./numurs A/un 932,48 m2 no sev piederošā zemes gabala ar kadastra Nr./numurs B/, 10 dienu laikā no darbu pieņemšanas - nodošanas akta

parakstīšanas, parakstot attiecīgu pirkuma līgumu un nostiprinājuma lūgumu.

Saskaņā ar noslēgto Līgumu izpildītie darbi tika nodoti ar pieņemšanas - nodošanas aktu 2008.gada 20.augustā, taču atbildētāja nav izpildījusi

savas saistības un nav veikusi nepieciešamās darbības, lai zemesgrāmatā tiktu nostiprinātas īpašuma tiesības uz iepriekš minētajiem zemes gabaliem.

Civillikuma 1485.pants nosaka, ka, ja starp tāda darījuma (1484.p.) dalībniekiem notikusi vienošanās par visiem tā būtiskiem noteikumiem, tad

katrs no viņiem var prasīt no otra, lai taisa atbilstošu aktu, savukārt Civillikuma 2004.pants nosaka, ka pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas

puses vienojušās par pirkuma priekšmetu un maksu.

Puses ir vienojušās, ka atbildētāja pārdos prasītājai 1/12 domājamo daļu no sev piederošā zemes gabala ar kadastra Nr./numurs A/un 1/7

domājamo daļu no sev piederošā zemes gabala ar kadastra Nr./numurs B/par kopējo pirkuma maksu Ls 369403,94 jeb 525614,45 euro, tas ir, ir

vienojušās par pirkuma līguma būtiskajām sastāvdaļām, no kurām norunāto pirkuma maksu atbildētāja jau ir saņēmusi 2008.gada 10.jūnija līgumā

noteikto darbu izpildes formā.

Līguma 9.2.punkts nosaka, ka pasūtītāja valdes loceklis, kas paraksta Līgumu, galvo par Līgumā noteikto pasūtītāja saistību izpildi kā pats

parādnieks.

/pers. B/ 2008.gada 10.maijā ir parakstījusi Līgumu, līdz ar to /pers. B/ atbild pret MSIA “/Nosaukums A/” par Līgumā noteikto saistību izpildi kā

pats kreditors.

/pers. B/ nepieder strīdus nekustamie īpašumi, līdz ar to prasības pret MSIA “/Nosaukums B/” noraidīšanas gadījumā no /pers. B/ piedzenama

Līguma summa Ls 369403,94 jeb 525614,45 euro, kuru puses bija pielīgušas par SIA “/Nosaukums A/” veiktajiem darbiem.

Norāda, ka 2008.gada 10.jūnija līguma 2.4., 2.5., 2.6.punkti atzīstami par spēkā neesošiem, jo minētie nekustamie īpašumi nav atsavināmi bez

trešās personas piekrišanas.

Pamatojoties uz Civillikuma 1672., 1692., 1702.pantu, prasītāja lūdz tiesu atzīt par spēkā neeošiem 2008.gada 10.jūnija līguma 2.4., 2.5.,

2.6.punktus un piedzīt no MSIA “/Nosaukums B/”, bet prasības noraidīšanas gadījumā piedzīt no /pers. B/ par labu MSIA “/Nosaukums A/”

525614,45 euro.

Atbildētāja MSIA “/Nosaukums B/” administrators 2015.gada 7.septembrī iesniedzis tiesā rakstveida paskaidrojumus par prasību, norādot, ka

prasību neatzīst saskaņā ar turpmāk minēto. Proti, atbilstoši Komerclikuma 406.pantam, ir iestājies prasības noilgums, jo 2008.gada 10.jūnija līgums ir

komercdarījums. 2008.gada 20.augustā tika parakstīts pieņemšanas nodošanas akts un no tā brīža arī sākās prasības celšanas termiņš. Komerclikuma D

daļa spēkā stājās 2010.gada 1.janvārī un saskaņā ar minētā likuma pārejas noteikumu 16.punktu arī skaitāms triju gadu noilgums. Nav ziņu pa noilguma

pārtraukumu.

Secināms, ka noilguma termiņš sācies 2008.gadā, un, ievērojot Komerclikuma pārejas noteikumu 16.punktu, noilgums iestājies 2013.gada

1.janvārī.

Saskaņā ar Civillikuma 1410.pantu juridiskas personas taisa savus darījumus caur likumiskiem pārstāvjiem. /pers. B/ bija SIA “ML Reform” valdes

locekle ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību kopā ar vienu no pārējiem valdes locekļiem – /pers. C/ vai /pers. D/. Minēto līgumu parakstīja viena /pers. B/,

līdz ar to, šāds darījums nav spēkā.

Civillikuma 1081.pants noteic, ja īpašuma tiesība par nekustamo īpašumu ir aprobežota ar līgumu, šāds aizliegums ierakstāms zemesgrāmatā un ir

spēkā pret trešajām personām. Strīdus nekustamais īpašums bija apgrūtināts ar AS “/Nosaukums C/” hipotēku un bez AS “/Nosaukums C/” rakstiskas

atļaujas to nevar atsavināt. Minētais apgrūtinājums bija ierakstīts zemesgrāmatā 2006.gada 25.septembrī un 2008.gada 25.aprīlī un bija spēkā pret

trešajām personām, slēdzot līgumu 2008.gada 10.jūnijā.

Ņemot vērā minēto, administrators lūdz prasību noraidīt.

Atbildētāja/pers. B/ 2015.gada 28.decembrī iesniegusi tiesā rakstveida paskaidrojumu par prasību, norādot, ka naudas piedziņas prasību neatzīst.

Atbildētāja norāda, ka SIA “/Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums A/” 2008.gada 10.jūnija līguma parakstīšanas brīdī SIA “/Nosaukums B/”

neveica komercdarbību tādā apjomā, lai par līgumā noteiktajiem meliorācijas sistēmas izveides darbiem būtu iespējams samaksāt naudā.

Ņemot vērā minēto, SIA “/Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums A/” ar līgumu vienojās, ka atlīdzību par meliorācijas sistēmas izveides darbiem Ls

369403,94 apmērā SIA “/Nosaukums A/” saņems nevis naudā, bet piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

SIA “/Nosaukums A/” izpildīja SIA “/Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums A/” līgumā norādītos meliorācijas sistēmas izveides darbus.

SIA “/Nosaukums B/” veica darbības, lai saņemtu AS “/Nosaukums C/” (tiesību un saistību pārņēmēja AS “/Nosaukums D/”) piekrišanu. Taču

AS “/Nosaukums C/” nepiekrita SIA “/Nosaukums A/” īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

MSIA “/Nosaukums A/” naudas piedziņas prasību daļā pret /pers. B/ neatzīst, jo, uzskata, ka SIA “/Nosaukums A/” tā ir juridiski nepareizi

pamatota. Ņemot vērā minēto, atbildētāja lūdz prasību pret /pers. B/ noraidīt.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2015.gada 23.novembra protokollēmumu AS “/Nosaukums D/” pielaista lietā kā trešā persona bez

patstāvīgiem prasījumiem atbildētāja pusē.

Tiesas sēdē prasītājas MSIA “/Nosaukums A/” pārstāvis zvērināta advokāta palīgs Roberts Priede tiesas sēdē prasību uzturēja, pamatojoties uz

prasības pieteikumā un grozījumos minētajiem argumentiem. Lūdza izvērtēt trešās personas nepieciešamību procesā, jo lietā vairs nav strīda par

nekustamā īpašuma atsavināšanu un AS “/Nosaukums D/” intereses tiesas spriedums nevar skart. 2016.gada 1.septembra tiesas sēdē prasītājas lūgums

noraidīts, jo tiesas ieskatā nav nekāda tiesiska pamata trešās personas izslēgšanai no procesa.

Atbildētājas MSIA “/Nosaukums B/” pārstāve maksātnespējas procesa administratore tiesas sēdē nepiedalījās, telefoniski paskaidroja, ka viņai ir

darbnespēja, uztur visus iepriekš sniegtos rakstveida paskaidrojumus.

Trešās personas AS “/Nosaukums D/” pārstāvis zvērināts advokāts Andis Pauniņš tiesas sēdē norādīja, ka prasību uzskata par pilnībā nepamatotu,

un uzskata, ka lietā esošie dokumenti ir sagatavoti īsi pirms prasības celšanas. Pretējā gadījumā nav saprotams, kāpēc pagāja vairāki gadi līdz prasības

celšanai. 2008.gada 10.jūnija līgumu SIA “/Nosaukums B/” vārdā parakstījusi /pers. B/, kas saskaņā ar Komercreģistra ierakstiem nebija tiesīga

atsevišķi pārstāvēt SIA “/Nosaukums B/” komercdarījumos. Izņemot parakstīto aktu, nav nekādu pierādījumu, ka SIA “/Nosaukums A/” faktiski ir

veikusi meliorācijas darbus, vai ka vispār šī sabiedrība varēja tādus veikt, vai meliorācijas darbi bija saskaņoti pašvaldībā. Turklāt MSIA “/Nosaukums

A/” 2012., 2013., un 2014.gada pārskatos nav uzrādīti, ne prasītājam piederoši nekustamie īpašumi, ne arī prasījumi pret trešajām personām (debitori)

prasības summas apmērā. Uzskata, ka trešās personas statusā atrodas pamatoti, jo sākotnējā prasība bija īpašuma prasība un apstrīdētais līgums var

skart AS “/Nosaukums D/” intereses. Kreditora prasījums maksātnespējīgās atbildētājas maksātnespējas procesā bija jāiesniedz Maksātnespējas likumā

noteiktajā termiņā un ir iestājies noilgums. Turklāt noilgums iestājies arī ar Komerclikuma noteikumiem.

Atbildētāja/pers. B/ uz tiesas sēdi nebija ieradusies. Par tiesas sēdi viņai atbildētājai paziņots likumā noteiktā kārtībā, par neierašanās iemesliem

atbildētāja tiesu nav informējusi. Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, nolēma izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes tiesas

sēdē.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi un izvērtējusi rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība nav pamatota un ir

noraidāma.

No lietas materiālos esošā 2008.gada 10.jūnija Līguma redzams, ka starp SIA “/Nosaukums A/” kā izpildītāju un SIA “/Nosaukums B/” kā

pasūtītāju tika noslēgts Līgums, saskaņā ar kuru SIA “/Nosaukums A/” līdz 2008.gada 20.augustam apņēmās veikt meliorācijas sistēmas izveidi SIA

“/Nosaukums B/” piederošajos zemes gabalos ar kadastra Nr./numurs A/un Nr./numurs B/, kuri atrodas /adrese/. Līguma 2.1.punktā noteikta darbu

kopējā summa – Ls 369403,94.

Saskaņā ar Līguma 2.6.punktu SIA “/Nosaukums B/” kā samaksu par izpildītajiem darbiem samaksu apņēmās SIA /Nosaukums A/ atsavināt 1/12

domājamo daļu no sev piederošā zemes gabala ar kadastra Nr./numurs A/un 1/7 domājamo daļu no sev piederošā zemes gabala ar kadastra Nr./numurs

B/. Pasūtītājs SIA “/nosaukums B/” 10 dienu laikā no darbu pieņemšanas - nodošanas akta parakstīšanas apņēmās parakstīt attiecīgu pirkuma līgumu un

nostiprinājuma lūgumu. Saskaņā ar Līguma 9.2.punktu pasūtītāja valdes loceklis, kas paraksta Līgumu, galvo par Līgumā noteikto pasūtītāja saistību

izpildi kā pats parādnieks.

No Līguma redzams, ka pasūtītāja SIA “/Nosaukums B/” vārdā to parakstījusi valdes locekle /pers. B/.

No 2008.gada 20.augusta Akta par izpildītiem darbiem redzams, ka SIA “/Nosaukums A/” 2008.gada 20.augustā nodevusi pasūtītājam SIA

“/Nosaukums B/” saskaņā ar noslēgto Līgumu izpildītos darbus.

Saskaņā ar ierakstiem Maksātnespējas reģistrā ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2010.gada 6.oktobra spriedumu pasludināts SIA

“/Nosaukums A/” maksātnespējas process.

Savukārt ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada 23.augusta spriedumu pasludināts SIA “/Nosaukums B/” maksātnespējas

process.

Kā norādījis Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments Lietā SKC-117/2014, ja atbildētājs ir Maksātnespējas likuma subjekts, tad pret viņu

vērsto kreditoru prasījumu iesniegšanas, izvērtēšanas un iekļaušanas attiecīgā reģistrā kārtību regulē Maksātnespējas likums.

Tādējādi neviena kreditora prasījums nevar tikt apmierināts ārpus maksātnespējas procesa, neievērojot Maksātnespējas likumā noteikto kreditoru

prasījumu apmierināšanas kārtību.

Maksātnespējas likuma (spēkā uz MSIA “/Nosaukums B/” maksātnespējas procesa uzsākšanas dienu) 70.panta pirmā daļa noteic, ka kreditoru

prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka

maksātnespējas procesa pasludināšanu [..].

Atbilstoši minētā panta otrajai daļai, ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījuma iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret

parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par gadu no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa

pasludināšanu [..]. Pēc šā termiņa kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.

Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījuma iesniegšanas termiņu, bet iesniedzis to gada laikā no dienas, kad maksātnespējas

reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu [..], attiecīgais kreditors iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim

kreditoram netiek piešķirtas balsstiesības. (70.panta trešā daļa).

No iepriekš citēto normu formulējuma nepārprotami izriet, ka likumdevējs noteicis: 1) maksimālo termiņu, kādā maksātnespējīgā parādnieka

kreditoram jāpiesaka savs prasījums, 2) personu, kura pieteikto prasījumu sākotnēji izvērtē, 3) kreditora prasījuma neiesniegšanas termiņā tiesiskās

sekas.

Iztulkojot minētās normas sistēmiski, secināms, ka gadījumā, ja kreditora prasījums maksātnespējīgā parādnieka administratoram nav pieteikts

mēneša termiņā, bet iekļaujoties Maksātnespējas likuma 70.panta otrajā daļā paredzētajā laika posmā, tad kreditors zaudē tiesības piedalīties lēmumu

pieņemšanas procesā (šā panta trešā daļa). Savukārt, nepiesakot savu prasījumu minētā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā, kreditors zaudē kreditora

statusu un prasījuma tiesības pret parādnieku.

Tādējādi, nav pamata uzskatīt, ka, iestājoties Maksātnespējas likumā paredzētajam kreditora prasījuma iesniegšanas maksimālajam termiņam,

kreditors saglabātu tiesības prasīt saistību izpildījumu no maksātnespējīgā parādnieka.

Maksātnespējas likumā noteiktais termiņš ir materiāli prekluzīvs jeb likumisks termiņš. Atšķirībā no procesuāli tiesiskā termiņa, kuru saskaņā ar

Civilprocesa likuma 51.pantu tiesa vai tiesnesis var atjaunot, materiāli tiesiska termiņa atjaunošana tiesību normās nav paredzēta. Materiāli tiesiska

prekluzīva termiņa ilgumu noteic likumdevējs, izdarot politisku izšķiršanos attiecībā uz jautājumu, kāds laiks dodams kādas tiesības īstenošanai.

Maksātnespējas likumā iekļautajās speciālajās tiesību normās šāds termiņš noteikts ar mērķi – no vienas puses, radīt skaidrību par kreditoru un

maksātnespējīgā parādnieka mantiskajām attiecībām, ko nevar sasniegt, ja administratoram nav iespējams apzināt kreditoru prasījumu reģistrā fiksējamo

parādnieka neizpildīto saistību pret kreditoriem apmēru, no otras puses, nodrošināt kreditoriem vienādas iespējas, piesakot prasījumu precīzi apzīmētā

laika posmā, piedalīties maksātnespējas

procesā un saņemt savu prasību apmierinājumu.

Tā kā prekluzīvs termiņš ir subjektīvo tiesību izbeidzošs termiņš, to palaižot garām, iestājas noilgums, kura dēļ izbeidzas ne vien prasības tiesība, bet

arī pati saistība (Civillikuma 1893. un 1910.pants). Citiem vārdiem, līdz ar prekluzīvā termiņa izbeigšanos zūd arī pašas tiesības.

Senāta judikatūrā nostiprināta atziņa, ka prekluzīva termiņa nokavējums ir absolūts materiāltiesisks šķērslis prasības apmierināšanai (sk.,

piemēram, Senāta 2009.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKC-117, 2009.gada 16.decembra spriedumu lietā Nr.SKC-1072, 2010.gada

27.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-945, 2011.gada 25.maija spriedumu lietā Nr.SKC- 699, 2012.gada 14.decembra spriedumu lietā Nr.SKC-

886).

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka MSIA “/Nosaukums A/” prasība pret MSIA “/Nosaukums B/” ir pilnībā noraidāma, jo prasītāja kreditora

prasījumu maksātnespējīgā atbildētāja administratoram Maksātnespējas likuma 70.panta otrajā daļā paredzētajā maksimālajā termiņā nav pieteikusi.

Tāpat tiesa atzīst, ka prasība noraidāma arī daļā pret /pers. B/ turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

No lietas materiālos esošā 2008.gada 10.jūnijā līguma redzams, ka līguma izpildes diena ir noteikta 10 dienas pēc pušu starpā parakstīta

pieņemšanas nodošanas akta. Kā redzams no pušu starpā parakstītā pieņemšanas nodošanas akts, tas ticis parakstīts 2008.gada 20.augustā, līdz ar to

2008.gada 30.augustā iestājās līguma izpildes termiņš.

2010.gada 1.janvārī stājās spēkā Komerclikuma D daļa, kuras 406.pants noteic, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā,

ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Komerclikuma noteikumi ir speciālās normas attiecībā pret Civillikuma vispārīgi noteikto 10 gadu noilguma termiņu (Civillikuma 1895.pants), līdz ar

to attiecībā uz komercdarījumiem ir piemērojami Komerclikuma noteikumi.

Saskaņā ar Komerclikuma 388.pantu komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību.

Saskaņā ar Komerclikuma 389.pantu, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par

komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos

likumos nav noteikts citādi.

Saskaņā ar Komerclikuma Pārejas noteikumu 16.punktu, ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā (2010.gada 1.janvārī) Civillikumā vai citā

likumā noteiktais noilguma termiņš nav notecējis, bet šā likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma D daļā noteiktais noilguma

termiņš, kurš skaitāms no 2010.gada 1.janvāra. Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma termiņš

izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.

Secināms, ka no komercdarījumiem izrietošajiem prasījumiem, kuriem 2010.gada 1.janvārī nebija iestājies noilguma termiņš, noilguma termiņš

iestājās 2013.gada 1.janvārī.

Līdz ar to prasījumam, kas izriet pušu noslēgtā no 2008.gada 10.jūnija līguma, kura izpildes termiņš bija 2008.gada 30.augustā, noilgums iestājies

2013.gada 1.janvārī. Prasītāja nav iesniegusi pierādījumus noilguma pārtraukšanai.

Civillikuma 1893.pants noteic, ka saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā.

Saskaņā ar Civillikuma 1910.pantu ar noilguma termiņa notecējumu izbeidzas nevien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība. Līdz ar to, tiesai

nav pamata vērtēt pušu argumentus par /pers. B/ paraksta tiesībām, jo 2008.gada 10.jūnija līguma apstrīdēšanai ir iestājies noilgums.

Nav pamatots prasītājas arguments, ka SIA “/nosaukums B/” nebija komersants, jo komercdarbību neveic. Proti, saskaņā ar Komerclikuma

1.panta pirmo daļu komersants ir komercreģistrā ierakstīta komercsabiedrība. Tādējādi, SIA “/Nosaukums B/” ir komersanta statuss.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka MSIA “/Nosaukums A/” prasība ir pilnībā noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 190., 193., 194.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt pilnībā maksātnespējīgās SIA “/Nosaukums A/” prasību pret maksātnespējīgo SIA “/Nosaukums B/” un /pers. B/ par 2008.gada

10.jūnija līguma 2.4., 2.5., 2.6.punkta atzīšanu par spēkā neesošu un naudas piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, 2016.gada 15.septembra, Rīgas apgabaltiesai,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

tiesnese D.Suipe