Court dismisses traffic fine due to statutory time limit expiration under Administrative Offences Law.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42487507

Lietvedības Nr.A604-09/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2009.gada 16.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis O.Priedītis,

piedaloties pieteicējam V.P. un pieteicēja pārstāvim M.G.,

atbildētājas – Latvijas Republikas, pusē pieaicinātās iestādes – Valsts policijas

Rīgas reģiona pārvaldes, pārstāvēm Jolantai Kokorevičai un Valentīnai

Šarafutdinovai,

atklātās tiesas sēdēs izskatīja administratīvo lietu Nr.A42487507, kas

ierosināta pēc V.P. pieteikuma par Valsts policijas Rīgas rajona policijas

pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieka 2007.gada 30.marta

lēmuma Nr.035/PA 269520-P-181 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 27.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts V.P.

(turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums un ar Administratīvās rajona tiesas

tiesneša 2007.gada 3.maija lēmumu ierosināta administratīvā lieta

Nr.A42487507 par Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja

(turpmāk arī – atbildētājs) 3.nodaļas priekšnieka 2007.gada 30.marta lēmuma

Nr.035/PA 269520-P-181 (turpmāk arī – pārsūdzētais Lēmums) atcelšanu.

[2] No lietas materiāliem izriet, ka 2007.gada 28.februārī Rīgas rajona

policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas inspektors I.M.

noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 269520 par Ministru

kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi”

(turpmāk – CSN) 10., 128., 188. un 190.punktu prasību pārkāpumiem, proti,

par to, ka pieteicējs 2006.gada 16.augustā plkst.235 vadīja transportlīdzekli

BMW, /reģistrācijas numurs/, Rīgas rajonā, pa autoceļu Garkalne – Mālpils,

un sakarā, ar to, ka pieteicēja vadītais transportlīdzeklis sabojājās, pieteicējs

to apstādināja uz ceļa brauktuves vidus pretī mājām „Zeimeri” neieslēdzot

avārijas gaismas signalizāciju un neizliekot avārijas zīmi, kā rezultātā pretējā

virzienā braucošais transportlīdzeklis BMW, /reģistrācijas numurs/,

apbraucot pieteicēja apstādināto transportlīdzekli, uzbrauca gājējam.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk –

LAPK) 149.18panta piektās daļas, LAPK 149.10panta pirmās daļas, LAPK

149.4panta četrpadsmitās daļas un LAPK 149.18panta trešās daļas

nosacījumiem, Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja

3.nodaļas priekšnieka vietnieks 2007.gada 28.februārī pieņēma lēmumu

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.035/PB 269520, ar kuru nolēma piemērot

pieteicējam naudas sodu Ls 30 apmērā.

Nepiekrītot Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja

3.nodaļas priekšnieka vietnieka 2007.gada 28.februāra lēmumam

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.035/PB 269520, pieteicējs Rīgas rajona

policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļā iesniedza iesniegumu,

kurā lūdza atcelt pieņemto lēmumu.

Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas

priekšnieks 2007.gada 30.martā pieņēma lēmumu Nr.035/PA 269520-P-181,

ar kuru nolēma atstāt negrozītu Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības

policijas biroja 3.nodaļas priekšnieka vietnieka 2007.gada 28.februāra

lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.035/PB 269520, bet pieteicēja

iesniegumu noraidīt.

[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam Lēmumam, pieteicējs iesniedza

pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā pieteicējs lūdz atcelt

pārsūdzēto Lēmumu, norādot šādus argumentus:

[3.1] Ceļu satiksmes negadījums notika 2006.gada 16.augustā. Saskaņā

ar LAPK 37.panta pirmo daļu administratīvais sods netika uzlikts četru

mēnešu laikā no notikuma brīža. Ekspertīze, uz kuras pamata tika piemērots

administratīvais sods, tika nozīmēta 2007.gada janvārī, kas ir vairāk kā četru

mēnešus no ceļu satiksmes negadījuma brīža.

[3.2] Kriminālprocess tika ierosināts pret K.S. par gājēja nobraukšanu,

vadot transportlīdzekli bez autovadītāja tiesībām, atrodoties alkohola reibuma

stāvoklī. 2007.gada 31.janvārī kriminālprocess pret K.S. tika izbeigts daļā, un

tālākā izmeklēšana tiek turpināta pēc cita noziedzīga nodarījuma sastāva.

Pieteicējs norāda, ka augstāk minētā kriminālprocesa ietvaros tika

pratināts kā liecinieks. Pret pieteicēju netika vērsts kriminālprocess, tāpat arī

kriminālprocess netika izbeigts pret pieteicēju, līdz ar to nav piemērojama

LAPK 37.panta otrā daļa, kas nosaka, ka, ja saņemts atteikums uzsākt

kriminālprocesu vai kriminālprocess izbeigts, bet pārkāpēja rīcībai ir

administratīvā pārkāpuma pazīmes, administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā

mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikumu uzsākt

kriminālprocesu vai par tā izbeigšanu.

[4] Atbildētājas – Latvijas Republikas, pusē pieaicinātā iestāde – Rīgas

rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas birojs, tiesā iesniegtajā rakstveida

paskaidrojumā norāda, ka, pieteicēja pieteikumu uzskata par nepamatotu un

noraidāmu, minot pārsūdzētajā Lēmumā minētos argumentus.

[5] Tiesas sēdēs pieteicējs un pieteicēja pārstāvis pieteikumu uzturēja,

minot pieteikumā norādītos argumentus.

Tiesas sēdēs atbildētāja pārstāves pieteikumu neatzina, minot

pārsūdzētajā Lēmumā ietvertos argumentus.

[6] 2009.gada 29.maija tiesas sēdē tika nopratināts liecinieks Vladimirs

Kuzņecovs, kurš būdams brīdināts par kriminālatbildību par apzināti

nepatiesu liecību došanu vai atteikšanos liecināt, liecināja, ka ar pieteicēju ir

pazīstams diezgan sen, aprakstīja notikumus saistībā ar brauciena mērķi un

transporta līdzekļa tehniskajiem bojājumiem. Liecinieks norādīja vietu, kurā

transporta līdzeklis bija apturēts un liecināja, ka transporta līdzeklim bija

ieslēgti gabarītlukturi.

[7] 2009.gada 29.maija tiesas sēdē tiesa kā sprieduma sastādīšanas

datumu noteica 2009.gada 12.jūniju. Ievērojot tiesneša pārejošo darba nespēju

sprieduma sastādīšanas laikā (darba nespējas lapa B, Nr.234), spriedums

sastādīts 2009.gada 16.jūnijā.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus kopumā, noklausoties lietas

dalībnieku un to pārstāvju paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots

un ir noraidāms.

[9] Tiesa konstatē šādus lietas faktiskos apstākļus:

[9.1] 2007.gada 31.janvārī Rīgas rajona policijas pārvaldes

Kriminālpolicijas biroja 1.nodaļas inspektors J.V. pieņēma lēmumu par

kriminālprocesa izbeigšanu daļā (lietas 67.-69.lapa), ar kuru nolēma

kriminālprocesu Nr.11350279806 izbeigt daļā attiecībā pret K.S. pēc

Krimināllikuma 260.panta un turpināt attiecībā pret K.S. pēc Krimināllikuma

262.panta otrās daļas, un lēmuma kopiju nosūtīt Rīgas rajona policijas

Kārtības policijas 3.nodaļai par V.P. pārkāpumiem administratīvā soda

piemērošanai.

[9.2] 2007.gada 28.februārī Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības

policijas biroja 3.nodaļas inspektors noformēja administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.PA 269520 (lietas 38.lapa) par CSN 10., 128., 188. un

190.punktu prasību pārkāpumiem, proti, par to, ka pieteicējs 2006.gada

16.augustā plkst. 235 vadīja transportlīdzekli BMW, /reģistrācijas numurs/,

Rīgas rajonā, pa autoceļu Garkalne – Mālpils, un sakarā, ar to, ka pieteicēja

vadītais transportlīdzeklis sabojājās, pieteicējs to apstādināja uz ceļa

brauktuves vidus pretī mājām „Zeimeri” neieslēdzot avārijas gaismas

signalizāciju un neizliekot avārijas zīmi, kā rezultātā pretējā virzienā

braucošais transportlīdzeklis BMW, /reģistrācijas numurs/, apbraucot

pieteicēja apstādināto transportlīdzekli, uzbrauca gājējam.

[9.3] Saskaņā ar LAPK 149.18panta piektās daļas, LAPK 149.10panta

pirmās daļas, LAPK 149.4panta četrpadsmitās daļas un LAPK 149.18panta

trešās daļas nosacījumiem, Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas

biroja 3.nodaļas priekšnieka vietnieks 2007.gada 28.februārī pieņēma lēmumu

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.035/PB 269520 (lietas 39.lapa), ar kuru

nolēma piemērot pieteicējam naudas sodu Ls 30 apmērā.

[9.4] Nepiekrītot Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas

biroja 3.nodaļas priekšnieka vietnieka 2007.gada 28.februāra lēmumam

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.035/PB 269520, pieteicējs Rīgas rajona

policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļā iesniedza iesniegumu

(lietas 49.-50.lapa), kurā lūdza atcelt pieņemto lēmumu.

[9.5] Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja

3.nodaļas priekšnieks 2007.gada 30.martā pieņēma lēmumu Nr.035/PA

269520-P-181 (lietas 56.-61.lapa), ar kuru nolēma atstāt negrozītu Rīgas

rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieka

vietnieka 2007.gada 28.februāra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.035/PB 269520, bet pieteicēja iesniegumu noraidīt.

[10] Kā jau norādīts iepriekš, pieteicējam piemērots administratīvais

naudas sods Ls 30,00 apmērā par CSN 10., 128., 188. un 190.punktu

pārkāpumu, atbildība par ko paredzēta LAPK 149.18panta piektajā daļā,

LAPK 149.10panta pirmajā daļā, LAPK 149.4panta četrpadsmitajā daļā un

LAPK 149.18panta trešajā daļā.

Atbilstoši CSN 10.punktam ceļu satiksmes dalībniekiem un citām

personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas

situācijas un nenodarītu zaudējumus. CSN 128.punkts nosaka, ka

transportlīdzekļa apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē iespējami

vairāk pa labi uz nomales, bet, ja tās nav, - brauktuves malā. Ja brauktuves

malā izveidoti šim nolūkam paredzēti paplašinājumi, transportlīdzekļu

apstāšanās un stāvēšana atļauta šajos paplašinājumos. CSN 188.1.punkts

nosaka, ka avārijas gaismas signalizācija jāiededz (izņemot gadījumus, ja

mehāniskais transportlīdzeklis ar tādu nav aprīkots vai tā nedarbojas) un

avārijas zīme jāizliek piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāties vai

stāvēt aizliegts, vai vietās, kur redzamības, meteoroloģisko apstākļu, citu

transportlīdzekļu braukšanas ātruma, ceļu seguma stāvokļa u.tml. iemeslu dēļ

apturētais transportlīdzeklis var radīt draudus satiksmes drošībai. CSN

190.punkts nosaka, ka avārijas zīme uz ceļa jāliek tādā attālumā no

transportlīdzekļa, lai laikus brīdinātu citu transportlīdzekļu vadītājus par

briesmām. Taču jebkurā gadījumā attālumam no avārijas zīmes līdz

transportlīdzekli jābūt apdzīvotās vietās - ne mazāk par 15 metriem, ārpus

apdzīvotām vietām - ne mazāk par 100 metriem.

LAPK 149.18panta trešā daļā nosaka, ka par avārijas gaismas

signalizācijas neiedegšanu un avārijas zīmes neizlikšanu uz ceļa apstādinātam

vai stāvošam transportlīdzeklim noteiktajos gadījumos diennakts tumšajā

laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos — transportlīdzekļa vadītājam

uzliek naudas sodu 30 latu apmērā. LAPK 149.panta piektā daļa nosaka, ka

par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz attālumu, kādā no transportlīdzekļa

jāizliek avārijas zīme diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības

apstākļos, — transportlīdzekļa vadītājam izsaka brīdinājumu vai uzliek

naudas sodu 10 latu apmērā. LAPK 149.10panta pirmā daļa nosaka, ka par

apstāšanos uz brauktuves, ja ceļam ir nomale - transportlīdzekļa vadītājam

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu 5 latu apmērā. LAPK 149.4panta

četrpadsmitā daļa nosaka, ka par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes

noteikumu pārkāpšanu — transportlīdzekļa vadītājam izsaka brīdinājumu vai

uzliek naudas sodu 5 latu apmērā.

[11] Pieteicējs pieteikumā un paskaidrojumos tiesai ir norādījis, ka

uzskata viņa saukšanu pie administratīvās atbildības par nepamatotu gan

tādēļ, ka atbildētājs nav ievērojis LAPK 37.panta pirmajā daļā noteikto

termiņu un nepamatoti ir atsaucies uz LAPK 37.panta otrās daļas termiņu, gan

tādēļ, ka ir izpildījis CSN prasības. Attiecībā par LAPK 37.panta termiņu

neievērošanu pieteicējs ir norādījis, ka atbildētājs nevarēja atsaukties uz

LAPK 37.panta otrajā daļā noteikto termiņu, jo kriminālprocess pret viņu vai

viņa veiktajām darbībām nekad nav uzsākts. Kriminālprocesā, kas uzsākts par

K.S. darbībām un izbeigts daļā tieši par K.S., pieteicējs bija tikai liecinieka

statusā. Attiecībā par CSN pārkāpumiem pieteicējs norāda, ka bija ieslēdzis

transportlīdzekļa gabarīta gaismas, un viņam nebija pamata izlikt avārijas

zīmi un ieslēgt avārijas gaismas signalizāciju.

[12] Izvērtējot pieteicēja izteiktās iebildes par LAPK 37.panta pirmajā

daļā noteiktā termiņa neievērošanu un nepamatotu LAPK 37.panta noteikumu

attiecināšanu uz izskatāmo lietu, tiesa konstatē sekojošo:

[12.1] Pieteicējs iespējamo pārkāpumu izdarījis 2006.gada 16.augustā

(protokols par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kura rezultātā noticis

ceļu satiksmes negadījums Nr.349921 (krimināllietas Nr.11350279806 9. –

20.lapa)).

2006.gada 22.augustā ar Rīgas rajona policijas pārvaldes

Kriminālpolicijas biroja 1.nodaļas inspektora lēmumu uzsākts

kriminālprocess Nr.11350279806 pret K.S. par iespējamo Krimināllikuma

262.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (krimināllietas

Nr.11350279806 1.lapa).

2006.gada 29.augustā K.S. atzīts par aizdomās turēto noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā

(krimināllietas Nr.11350279806 54.lapa).

2007.gada 31.janvārī ar Rīgas rajona policijas pārvaldes

Kriminālpolicijas biroja 1.nodaļas inspektora lēmumu par kriminālprocesa

izbeigšanu daļā nolemts izbeigt kriminālprocesu daļā pret K.S. pēc

Krimināllikuma 260.panta un turpināt pēc 262.panta otrās daļas (lietas 11. –

13.lapa).

2007.gada 28.februārī Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības

policijas biroja 3.nodaļas inspektors noformēja administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.PA 269520, savukārt pie administratīvās atbildības pieteicējs

saukts 2007.gada 28.februārī ar lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.035/PB 269520.

[12.2] Saskaņā ar LAPK 37.panta pirmo daļu administratīvo sodu var

uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja

pārkāpums ir ilgstošs, – četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas. Minētā

panta otrā daļa noteic, ja saņemts atteikums ierosināt krimināllietu vai

krimināllieta izbeigta, bet pārkāpēja rīcībai ir administratīvā pārkāpuma

pazīmes, administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas,

kad pieņemts lēmums par atteikumu ierosināt krimināllietu vai par tās

izbeigšanu.

Tātad likumdevējs kā pamattermiņu, kurā personu var saukt pie

administratīvās atbildības, ir noteicis četrus mēnešus no pārkāpuma

izdarīšanas dienas vai (ja pārkāpums bijis ilgstošs) atklāšanas dienas.

Izskatāmajā lietā nav strīda par to, ka pieteicēja iespējamais pārkāpums nav

ilgstošs.

Izvērtējot LAPK 37.panta otrās daļas normas, tiesa konstatē, ka

likumdevējs ir noteicis no vispārējās kārtības (termiņa, kurā pieļaujama

personas saukšana pie administratīvās atbildības) atšķirīgu regulējumu

gadījumos, ka ir ierosināts kriminālprocess vai ir veikta šāda jautājuma

izvērtēšana. Likumdevējs ir lietojis terminu pārkāpējs, kas, tiesas ieskatā, ir

saistāms ar konkrētā procesa subjektu – personu, kuras darbībā vai bezdarbībā

kompetenta amatpersona vai iestāde ir saskatījusi iespējama noziedzīga

nodarījuma pazīmes. Attiecībā tieši uz šāda subjekta – pārkāpēja, saukšanu

pie administratīvās atbildības likumdevējs ir paredzējis cita veida termiņa,

kurā iespējama personas saukšana pie administratīvās atbildības, aprēķinu.

[12.3] No lietas materiālos esošā 2007.gada 31.janvāra lēmums par

kriminālprocesa izbeigšanu daļā redzams, ka kriminālprocess izbeigts tieši

daļā pret K.S., jo viņa darbībās nav konstatējamas Krimināllikuma 260.pantā

(nav norādīta panta daļa, lai gan pantā ir trīs daļas) paredzētā noziedzīgā

nodarījuma pazīmes (vienlaikus tiesa no krimināllietas Nr.11350279806

materiāliem nekonstatē, ka pret pieteicēju būtu uzsākts kriminālprocess par

Krimināllikuma 260.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu). K.S. darbības

kvalificētas pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas - par transportlīdzekļa

vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja nav transportlīdzekļa

vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav

iegūtas vai atņemtas) un ja vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo,

toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. No lēmuma redzams, ka

kriminālprocess par pieteicēja iespējamajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē nav

bijis uzsākts, attiecīgi kriminālprocess pret pieteicēju nav arī izbeigts. Tā kā

pret pieteicēju kriminālprocess nebija uzsākts, kā arī nav pieņemts lēmums

par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, pilnvarotai amatpersonai, konstatējot

pieteicējam – V.P. inkriminējamu administratīvo pārkāpumu, saskaņā ar

LAPK 238.1pantu diennakts laikā bija jāsastāda administratīvā pārkāpuma

protokols vai jāpieņem viens no minētajā pantā norādītajiem lēmumiem, un

attiecībā pret pieteicēju piemērojams LAPK 37.panta pirmajā daļā noteiktais

termiņš - administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no

pārkāpuma izdarīšanas dienas. Līdz ar to secināms, ka LAPK 37.panta otrajā

daļā norādītais administratīvā soda uzlikšanas termiņš attiecībā pret pieteicēju

nav piemērojams. Pie šāda secinājuma līdzīgā lietā ir nonākusi arī

Administratīvā apgabaltiesa (Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada

16.oktobra spriedums lietā Nr.116006406).

[13] LAPK ir noteikti dažādi termiņi. Piemēram, protokola par

administratīvo pārkāpumu sastādīšanas termiņš (LAPK 238.1pants),

administratīvās aizturēšanas termiņi (255.pants), administratīvo pārkāpumu

lietu izskatīšanas termiņi (270.pants). Tostarp LAPK 37.pants noteic

administratīvā soda uzlikšanas termiņu, kas atbilstoši minētā panta pirmajai

daļai parasti ir četri mēneši no pārkāpuma izdarīšanas vai, ja pārkāpums ir

ilgstošs, tā atklāšanas dienas.

Atbilstoši LAPK 239.panta 7.punktam tikai šā kodeksa 37.pantā

paredzēto administratīvā soda uzlikšanas termiņu, nevis jebkuru LAPK

noteiktu termiņu, pārkāpums pats par sevi ir lietvedības administratīvā

pārkāpuma lietā izbeigšanas pamats. Līdz ar to vienīgi LAPK 37.pantā

noteiktie termiņi ir prekluzīvi termiņi, bet citi šajā kodeksā noteiktie –

procesuālie – termiņi ir vērsti uz to, lai administratīvā pārkāpuma lieta tiktu

izskatīta LAPK 37. pantā noteiktajos termiņos (Augstākas tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 22.02.2007., sprieduma SKA-52

12.punkts).

LAPK 239.pantā ir dots apstākļu, kas nepieļauj lietvedību

administratīvā pārkāpuma lietā, uzskaitījums. Atbilstoši minētā panta

7.punktam lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā

lietvedība jāizbeidz, ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas

brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.

Tā kā pieteicējs iespējamo administratīvo pārkāpumu izdarīja

2006.gada 16.augustā, bet administratīvais sods par pārkāpumu uzlikts

2007.gada 28.februārī, ir pārkāpts LAPK 37.panta pirmajā daļā noteiktais

termiņš. Ievērojot LAPK 239.panta 7.punktā noteikto, tiesu praksē

nostiprinātās atziņas, ir pamats atcelt Valsts policijas Rīgas rajona policijas

pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieka 2007.gada 30.marta

lēmumu Nr.035/PA 269520-P-181 par V.P. saukšanu pie administratīvās

atbildības un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Beidzoties administratīvā soda uzlikšanas termiņam, tiesai nav tiesiska

pamata skaidrot lietas apstākļus un vērtēt, vai notikumā ir administratīvā

pārkāpuma sastāvs (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2007.gada 8.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-336/2007

7.punktu). Līdz ar to tiesa nevērtē izskatāmās lietas apstākļus pēc būtības.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz LAPK 239.panta 7.punktu, 286.panta pirmās daļas

3.punktu, Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-290.pantu un

291.panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt V.P. pieteikumu.

Atcelt Valsts policijas Rīgas rajona policijas pārvaldes Kārtības

policijas biroja 3.nodaļas priekšnieka 2007.gada 30.marta lēmumu Nr.035/PA

269520-P-181 ar tā izdošanas dienu un izbeigt lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis _______________ O.Priedītis

Rīgā, 2009.gada 16.jūnijā.