Court imposes 40 euro fine for public disorder and refusal to comply with police orders under Latvian Administrative Offences Code.

Lietas Nr. 133048117

Lietas arhīva Nr. 1-0481-17/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 3.jūlijā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese Inese Biteniece

ar sekretāri Katrīnu Puri

izskatīja atklātā tiesas sēdē Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Salaspils iecirkņa administratīvā pārkāpumu materiālus par /pers. A/, personas

kods /personas kods/, dzīvojoša /adrese A/,

saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk-Latvijas APK) 175.pantā

paredzētā pārkāpumu izdarīšanu, un

k o n s t a t ē j a

2017.gada 6.maijā plkst.16./adrese/ otrajā kāpņu telpā /pers. A/ uzvedās agresīvi – lamājās necenzētiem vārdiem, atteicās pārtraukt

lamāšanos un agresīvi uzvedās. Būdams ievietots policijas dienesta automašīnas aizturēto personu nodalījumā, spēra ar kājām pa aizturēto personu

nodalījuma durvīm, turpināja lamāties necenzētiem vārdiem un atteicās pārtraukt spert un lamāties, līdz ar ko nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām

prasībām laikā, kad viņi pildīja dienesta pienākumus.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 175.pantā paredzēto pārkāpumu.

Par minēto pārkāpumu 2017.gada 15.jūnijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC318285 (lietas 3.lapa).

Tiesas sēdē persona savu vainu atzina un izdarīto nožēloja. Apsolīja turpmāk tā neuzvesties.

No Salaspils novada pašvaldības policijas vecākā kārtībnieka R.Gailāna ziņojuma izriet, ka 2017.gada 6.maijā plkst.16.17,

pildot dienesta pienākumus, kopā ar Salaspils novada pašvaldības policijas inspektoru A.Lipsi, saņemts izsaukums no Salaspils novada pašvaldības

policijas uz /adrese/, ka tur dzīvoklī atrodas vīrietis, alkohola reibuma stāvoklī un būdams agresīvi noskaņots uz ielas met ārā mēbeles pa dzīvokļa logu.

Plkst.16.25 ieradās augstāk minētājā adresē, pie kāpņutelpas uz zemes atradās dažādas mantas (krēsls un vairāki maisi ar drēbēm), kuras

iespējams, tika izmestas pa logu. Uz vietas satikām izsaucēju, tas bija agresīvi noskaņotā vīrieša tēvs /pers. D/, kurš paskaidroja, ka mantas kuras

atrodas uz zemes pa logu no dzīvokļa esot izmetis viņa dēls un norādīja uz savu dēlu, kurš no ielas iegāja daudzdzīvokļu mājas kāpņutelpā, tas bija /pers.

A/. Dodoties pie /pers. A/ bija redzams, ka viņš ir acīmredzamā reibuma stāvoklī, un uzrunājot viņu, no viņa puses sajuta alkoholam specifisku smaku.

Sarunas laikā viņš sāka skaļi bļaut un lamāties necenzētiem vārdiem un bija ļoti agresīvi noskaņots, kā arī atradās sabiedriskā vietā tādā alkohola reibuma

stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu (pārvietojās streipuļodams, stāvēdams kājās grīļodamies). Lai /pers. A/ nenodarītu kaitējumu sev vai apkārtējiem

cilvēkiem, pret viņu tika pielietots fizisks spēks, viņš tika noguldīts uz zemes un pret viņu tika pielietots speclīdzeklis- roku dzelži (rokas tika saslēgtas aiz

muguras). Vedot /pers. A/ uz dienesta transportlīdzekli, viņš turpināja skaļi bļaut un lamāties necenzētiem vārdiem, vairākkārtējās prasības pārtraukt

lamāties, viņš ignorēja. Kad /pers. A/ atradās dienesta transportlīdzekļa aizturēto nodalījuma viņš tīši ar galvu sāka sist pa aizturēto nodalījuma durvju

konstrukciju, kā arī turpināja bļaut lamādamies necenzētus vārdus, vairākkārtīgi pieprasīja pārtraukt agresīvās un huligāniskās darbības, ko viņš

neizpildīja, vēlreiz /pers. A/ vairākkārtīgi deva rīkojumu, lai viņš beidz uzvesties agresīvi un lai pārstāj bļaut necenzētiem vārdiem un lai pārstāj ar kājām

spert pa aizturēto nodalījuma sienām. Lai /pers. A/ nenodarītu kaitējumu sev un pārtrauktu agresīvās darbības viņš tika izvilkts no dienesta automašīnas

aizturēto nodalījuma un noguldīts uz zemes, lai nomierinātos. Ņemot vērot to, ka /pers. A/ uzvedība bija neadekvāta, uz vietas tika izsaukta neatliekamā

medicīniskā palīdzība, ieradās brigāde Nr.1. Neatliekamā medicīniskā palīdzības darbinieki pēc /pers. A/ apskates konstatēja, ka viņam medicīniskā

palīdzība nav vajadzīga, pēc kā viņš atkārtoti ievietots dienesta transportlīdzekļa aizturēto nodalījumā, lai viņu nogādā novada pašvaldības policijas

iecirknī administratīvās lietvedības nodrošināšanai.

Notikums fiksēts ar dienesta transportlīdzeklī uzstādīto stacionāro video kameru, un ar pārnēsājamo video reģistratoru “Axon” (lietas

9.lapa).

Salaspils novada pašvaldības policijas inspektora A.Lipša ziņojums, kas ir identisks vecākā kārtībnieka R.Gailāna ziņojumam

(lietas 10.lapa).

No /pers. F/ paskaidrojuma izriet, ka 2017.gada 6.maijā plkst.16.45 /adrese/, paziņa /pers. A/ uz ielas bļaustījās necenzētiem vārdiem

un bija ļoti agresīvi noskaņots (lietas 15.lapa).

No /pers. D/ paskaidrojuma izriet, ka 2017.gada 6.maijā atbrauca uz /adrese/ pie mātes kārtot dzīvokli. Dēls /pers. A/ bija iedzēris un

agresīvi noskaņots – sāka mest no dzīvokļa ārā mēbeles. Lai nenotiktu nelaime un kaut kas netrāpītu no 2 stāva dzīvokļa, piesaistīja municipālo policiju.

Ierodoties policijai, dēls sāka uzvesties agresīvi, lamājās ar necenzētiem vārdiem un bļaustījās (lietas 16.lapa).

No /pers. A/ paskaidrojuma izriet, ka 2017.gada 6.maijā bija plānojis kopā ar tēvu no dzīvokļa /adrese A/ izvest vecās mēbeles. Pa

dienu izdzēra četras alus pudeles. Ierodoties dzīvoklī, tēvs atteicās kaut ko darīt, jo viņam nepatika, ka viņš – /pers. A/, bija lietojis alkoholiskos

dzērienus. Par to sanāca dusmas un pa logu izmeta divus atkrituma maisus. To redzot tēvs izsauca policiju. Kad ieradās policija, kļuva agresīvs un sāka

lamāties necenzētiem vārdiem, nereaģēja uz policijas darbinieku aizrādījumiem pārtraukt lamāties, kā arī ignorēju policijas darbinieku prasības palikt

notikuma vietā. Būdams ievietots dienesta automašīnā, turpināja lamāties necenzētiem vārdiem, kā arī ar kāju mēģināja izspert aizturēto personu

nodalījuma durvis. Nereaģēja uz policijas darbinieku prasībām pārtraukt savas darbības un turpināja agresīvi uzvesties. Savu vainu atzīst un nožēlo (lietas

6.lapa).

Izvērtējusi ziņas, kas izriet no administratīvā pārkāpuma protokola, policijas darbinieku ziņojumiem, paskaidrojumiem, tiesa atzīst, ka

persona ļaunprātīgi nav pakļāvusies policijas darbinieku likumīgajām prasībām un izdarījusi Latvijas APK 175.pantā paredzēto pārkāpumu, un personas

vaina šī pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta.

Saskaņā ar Latvijas APK 175.pantu, par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka (..) likumīgajam

rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, uzliek naudas sodu līdz 280 euro vai piemēro

administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 175.panta, jākonstatē, pirmkārt, personas nepakļaušanās ļaunprātība,

otrkārt, policijas darbinieka rīkojumam vai prasībai jābūt likumīgai un, treškārt, policijas darbiniekam jāpilda dienesta pienākumi.

Par to, ka policijas darbinieki protokolā norādītajā laikā un vietā pildīja dienesta pienākumus, lietā strīda nav.

Likuma „Par policiju” 22.panta pirmā un trešā daļa noteic, ka policijas darbinieks, tai skaitā pašvaldības policijas darbinieks, ir valsts varas

pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda.

Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. (..) Policijas darbinieka prasības ir obligātas, un rīcība saistoša

jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

No minētā panta izriet prezumpcija, ka jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus, atzīstams par

visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda, ja vien tas acīmredzami nav pretlikumīgs.

No lietas materiālos esošiem policijas darbinieku ziņojumiem secināms, ka policijas darbinieki lūdza pārkāpēju pārtraukt lamāties

necenzētiem vārdiem, pārtraukt uzvesties agresīvi, kā arī pārtraukt dienesta transportlīdzekļa aizturēto personu nodalījuma durvju dauzīšanu ar kāju, taču

pārkāpējs kategoriski atteicās pildīt policijas darbinieku prasības.

Šādus policijas darbinieku rīkojumus nav pamata uzskatīt par pretlikumīgiem.

Tiesa neatrod saprātīgu iemeslu, kādēļ policijas darbiniekiem protokolos un ziņojumā būtu jānorāda tādi apstākļi, kas neatbilst patiesībai.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 2.pantu, policijas darbinieks, kas ieņem noteiktu amatu policijas iestādē, kam ir speciālā dienesta pakāpe

un kas ir nodevis zvērestu.

Tiesa ņem vērā praksē izteiktās atziņas, proti, to, ka publiskajās tiesībās darbojas publiskās ticamības princips, un policijas amatpersonu

sastādītiem dokumentiem, arī administratīvo pārkāpumu protokoliem, a apriori ir publiskā ticamība, un tos iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus,

kas to apstiprina. Administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā fiksētas ziņas par izdarīto pārkāpumu un kuram ir pierādījuma nozīme lietā.

Tas vērtējams kopsakarā ar citiem pierādījumiem lietā (skat. Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 3.jūnija spriedums lietā Nr.116008413, 106AA-

0119/13-14).

Kā atzīts tiesu praksē, lai gan policijas darbinieku sastādītie dokumenti (arī protokoli un ziņojumi) nav paši par sevi uzskatāmi par absolūti

ticamiem un neapstrīdamiem, tomēr policijas darbinieku sastādītiem dokumentiem par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta

pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir pieļāvuši nepilnības vai kļūdas dokumentu sastādīšanā, ir

nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.decembra spriedumu lietā AA 13-05/5, 2005.gada

9.decembra spriedumu lietā 666-05/5).

Izvērtējot visu iepriekš minēto, uzskatāms, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet persona nepakļāvās šīm prasībām, un tiesa

atzīst, ka /pers. A/ apzināti izvairījās no sava pienākuma – izpildīt policijas darbinieka rīkojumus, viņiem pildot dienesta pienākumus, t.i., ļaunprātīgi

nepakļāvās policijas darbinieka rīkojumam.

Tiesa lietā nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu uzskatīt, ka pārkāpējam nebija saprotams, kādu rīkojumu viņam deva policijas

darbinieki. Policijas darbiniekiem bija tiešs kontakts ar pārkāpēju, nekādas domstarpības par to, ko policijas darbinieki prasīja no pārkāpēja, tiesa

nekonstatē, līdz ar ko nekonstatē nekādas šaubas, kas būtu tulkojamas par labu pārkāpējam.

Izvērtējot tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, tiesa konstatē, ka administratīvais pārkāpums kvalificēts pareizi pēc Latvijas APK

175.panta.

Saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, vainas pakāpe,

mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu tiesa par pārkāpēja atbildību mīkstinošu apstākli atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.

Saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 6.punktu par pārkāpēja atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams, ka pārkāpums izdarīts

alkohola reibumā (lietas 13., 14.lapa).

Par pārkāpēja personību noskaidrots, ka viņa deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/, faktiskā dzīves vieta /adrese/, Salaspils, strādā SIA

“/nosaukums/” par slīpētāju, iepriekš administratīvi sodīts (lietas 17.lapa, Tiesu informatīvās sistēmas dati).

Tiesa, ņemot vērā konstatētos administratīvā pārkāpuma faktiskos apstākļus, pārkāpuma būtību, atzīst, ka soda mērķi, audzināt personu,

kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus,

šajā gadījumā var panākt, piemērojot naudas sodu.

Saskaņā ar Latvijas APK 299.pantu, naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad izsniegts lēmums par naudas soda

uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests

noraidīts, un maksājumu apliecinošs dokuments jāiesniedz Rīgas rajona tiesā vai jānosūta pa pastu. Ja uzliktais naudas sods netiek samaksāts Latvijas

APK 299.pantā noteiktajā termiņā, spriedums par administratīvā soda uzlikšanu tiks nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.

Saskaņā ar Latvijas APK 32., 33., 175., 289.13, 289.16, 289.17, 289.18, 299.pantu, tiesa

no s pri e da

sodīt /pers. A/ par Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ar naudas sodu 40 euro.

Saskaņā ar Latvijas APK 299.pantu, naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad izsniegts nolēmums par

naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība

vai protests noraidīts. Naudas sods ieskaitāms rēķinā: Valsts kase, reģ.Nr.NMR90000050138, konta LV34TREL1060191011100, saņēmēja iestāde:

Valsts kase BIC Kods: TRELLV22, mērķis – personas dati, protokola numurs PC318285, un maksājumu apliecinošs dokuments jāiesniedz Rīgas

rajona tiesā vai jānosūta pa pastu.

Ja uzliktais naudas sods netiek samaksāts Latvijas APK 299.pantā noteiktajā termiņā, spriedums par administratīvā soda uzlikšanu tiks

nodots piespiedu izpildei tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas,

iesniedzot sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Biteniece