Court orders HOA to collect management fees, interest, and court costs from individual owner for unpaid property management services.

Lietas Nr. C32280616

Lietas arhīva Nr. C-0931-17/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017. gada 3. aprīlī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

tiesnese Baiba Ozoliņa

ar tiesas sēdes sekretāru Dzintaru Kalniņu

piedaloties prasītājas Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/

atbildētājam /pers. B/

atklātā tiesas sēdē 2017. gada 20. martā izskatīja civillietu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret

/pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016. gada 28. jūlijā Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība /Nosaukums A/ (turpmāk – prasītāja) cēlusi Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā

maza apmēra prasību, 2017. gada 23. februārī palielinot prasības summu, pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1652., 1765., 1759., 1756. pantu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12. pantu, Dzīvokļa īpašuma

likuma 10. panta 2. un 3. punktu un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta trešo daļu, lūdz tiesu:

1. piedzīt no atbildētāja prasītājas labā parādu 1374,43 EUR par pārvaldīšanas izdevumiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu par laiku no 2015. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. janvārim;

2. piedzīt no atbildētāja prasītājas labā likumiskos nokavējuma procentus 51,31 EUR par laiku no 2015. gada 1. novembra līdz 2017. gada

31. janvārim;

3. noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja 6 % gadā no piespriestās nenomaksātās pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai);

4. piedzīt atbildētāja prasītājas labā tiesas izdevumus – valsts nodevu 213,86 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR.

Prasības pieteikumā un tā papildinājumos norādīts, ka atbildētājam, pamatojoties uz 2016. gada 23. marta mantojuma apliecību, pieder dzīvokļa

īpašums Nr. 8 dzīvojamā mājā /adrese/. Šī dzīvokļa īpašuma kopīpašuma esošo daļu pārvalda prasītāja.

Atbildētājam no 2015. gada 1. novembri, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likumu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu un 2011. gada

14. novembra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma pamata, ir pienākums norēķināties par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtajiem

pakalpojumiem.

Atbildētājs nav norēķinājies ar prasītāju par pārvaldīšanas izdevumiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Viņa parāds

par laiku no 2015. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. janvārim ir 1374,73 EUR. Izrakstot atbildētājam rēķinus, tajā katru mēnesi tiek norādīts

parāds uz norēķina mēneša sākumu, līdz ar to atbildētājs tiek katru mēnesi brīdināts par parāda lielumu. Atbildētājs prasības periodā nav veicis nevienu

maksājumu prasītājai.

Prasītājas izrakstīto rēķinu struktūra sastāv no četrām daļām: 1) pārvaldīšanas izdevumi, 2) izdevumi remonta darbiem un tehniskai apkopei. 3)

zemes noma, 4) pakalpojumi, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Sagatavojot dzīvokļu īpašniekiem rēķinus prasītāja ņēma vērā: 1) dzīvokļu skaitu

Mājā Nr. 3; 2) dzīvokļu kopējo vai apkurināmo platību Mājā Nr. 3 un atbilstoši dzīvokļa Nr. 8 kopējo un apkurināmo platību; 3) ūdens un

siltumenerģijas komercuzskaites mērītāju, elektroenerģijas skaitītāju, kas uzstādīti Mājas Nr. 3 pagraba telpā, norakstītos (fiksētos) rādījumus par

norēķinu mēnesi; 4) atbildētāja norakstīto un iesniegto veidlapā ūdens skaitītāju rādījumus par norēķinu mēnesi; 5) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas

komisijas apstiprinātos tarifus, 6) zemes nomas līgumu nosacījumus, kas noslēgts ar zemesgabala īpašnieku; 7) uzņēmumu līgumu nosacījumus, kas

noslēgti ar uzņēmumiem-pakalpojumu sniedzējiem par pakalpojumiem.

Prasītāja likumīgi pārvaldīšanas obligātos izdevumus sadalīja pa atsevišķām pozīcijām, tādejādi iezīmējot to izlietošanas mērķi. Tā atsevišķi tika

noteikti nepieciešamie izdevumi Mājas Nr. 3 pārvaldīšanai, remonta darbiem un tehniskai apkopei, nosakot konkrētas izmaksas noteiktam periodam.

Norēķinu periods par pārvaldīšanas obligātiem izdevumiem un pakalpojumiem ir viens kalendārais mēnesis. Dzīvojamo māju pārvaldīšana ir

administratīvu un tehnisku pasākumu kopums, kas tiek realizēts visā īpašuma ciklā, un kura mērķis ir saglabāt īpašuma izmantošanas īpašības un

atbilstošas funkcijas, nodrošināt nekustamā īpašuma uzturēšanu, administrējot un dokumentējot procesus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu.

Saskaņā ar noslēgtā 2011. gada 14. novembra Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma 2.1.9. punkta nosacījumiem, prasītāja veica Mājas Nr. 3

dzīvokļu īpašnieku aptaujas par nepieciešamo pārvaldīšanas obligāto izdevumu apmēru. Prasības periodā pārvaldīšanas obligāto izdevumu apmēru Mājai

Nr. 3 noteica dzīvokļu īpašnieki aptaujas veidā, ko pierāda 2014. gada 15. decembra un 2015. gada 18. decembra balsošanas protokoli Nr. K./3-8 un

Nr. K./3-10.

Ņemot vērā, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija neregulē cenas liftu tehniskai apkopei, tehniskā stāvokļa pārbaudēm un iekārtu

apsekošanai, jo par liftu tehnisko apkopi, tehniskā stāvokļa pārbaudēm un iekārtu apsekošanas maksas lielumu, pārvaldnieks savstarpēji vienojas ar

sertificēto uzņēmumu-pakalpojumu sniedzēju, noslēdzot uzņēmumu līgumu.

Saskaņā ar 2003. gada akceptēto zemes ierīcības projektu. Mājai Nr. 3 piesaistīts zemesgabals, kas pieder citai fiziskai personai. Sabiedrisko

pakalpojumu regulēšanas komisija neregulē cenas zemes nomai, jo par zemes nomas lielumu pārvaldniekam jāvienojas ar zemesgabala īpašnieku.

Pamatojoties uz rīkojumiem, prasītāja aprēķināja atbildētājam par prasības periodu zemes nomu par zemesgabala lietošanu.

Līgumi starp prasītāju kā dzīvojamo māju pārvaldnieku un pakalpojumu sniedzējiem, paredz noteiktu atbildību, jo pārvaldniekam ir jānorēķinās par

saņemtajiem pakalpojumiem līgumos noteiktajos terminos, neatkarīgi no dzīvokļu īpašnieku veiktās samaksas. Vadoties no likuma „Par sabiedrisko

pakalpojumu regulatoriem”, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nosaka tarifus, jeb cenas elektroenerģijai, siltumenerģijai, ūdensapgādes un

notekūdeņu pakalpojumiem, kā arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanai. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nosaka mērvienības, kādās

mērāms sniegto pakalpojumu apjoms. Atbildētājs saņēma sekojošus pakalpojumus: 1) ūdensapgādes un notekūdeņu pakalpojumus; 2) siltumenerģiju

ūdens uzsildei (karstais ūdens); 3) siltumenerģiju apkurei (apkures sezonā); 4) sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, 5) elektroenerģiju koplietošanas

telpu, siltummezglu automātikas ierīču, apkures un karstā ūdens apgādes sistēmu darbināšanai, 6) elektroenerģiju liftu darbināšanai.

Ņemot vērā, ka Latvijā nepastāv vienota kārtība, kādā notiek norēķini par sniegtajiem pakalpojumiem starp pārvaldnieku un dzīvokļu īpašniekiem.

Prasītāja izstrādāja un 2011. gada 30. decembrī apstiprināja noteikumus „Noteikumi par norēķinu kārtību par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu”, kas izdoti, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu un ir spēkā arī pašlaik.

Ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2014. gada 28. maija lēmumu Nr. 139 no 2014. gada 1. jūlija noteikts tarifs par

1 m3 ūdensapgādes un notekūdeņu pakalpojumiem 1,28 EUR bez PVN. Prasītāja, ievērojot Noteikumu nosacījumus, katrai dzīvojamai mājai sagatavo

atsevišķi piegādātā ūdens un notekūdeņu pakalpojumu sadalījuma aprēķinu par norēķinu mēnesi. Gadījumā, ja starp dzīvojamās mājas komercuzskaites

mērītāja uzskaitīto ūdens daudzumu un summēto karstā un aukstā ūdens patēriņu dzīvokļos veidojas starpība, tā tiek sadalīta uz visiem dzīvokļu

īpašniekiem, pielietojot pārrēķina koeficientu noteiktam ūdens apgādes un notekūdeņu 1 m3 pakalpojumu tarifam, ko nosaka Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisija.

Ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes 2009. gada 1. aprīļa lēmumu Nr. 73 „Par akciju sabiedrības /Nosaukums B//Nosaukums C/,

kas stājās spēkā no 2009. gada 3. maijā apstiprināti AS /Nosaukums B/ siltumenerģijas tarifi atkarībā no dabas gāzes tirdzniecības gala tarifiem, kas

atbilst dabas gāzes tirdzniecības cenām. Maksājums par dzīvojamai mājai piegādāto siltumenerģiju norēķinu mēnesī atbilst energoapgādes komersanta

izsniegtajā rēķinā norādītajai summai, kura tiek aprēķināta par dzīvojamā mājā patērēto siltumenerģijas daudzumu, ko uzskaita dzīvojamās mājas siltuma

ievadā uzstādītais komercuzskaites mērītājs, to reizinot ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumu apstiprināto tarifu par 1 MWh

siltumenerģijas ar PVN. Lai noteiktu maksu par 1 m3 karstā ūdens sagatavošanu un 1 m2 apkuri, un varētu katru mēnesi sagatavot un izsniegt dzīvokļu

īpašniekiem rēķinus par karsto ūdeni (nepārtraukti), siltuma zudumiem vai karstā ūdens cirkulāciju karstā ūdens sistēmā (visu gadu) un apkuri (apkures

sezonā), prasītāja, ievērojot Noteikumu nosacījumus, katrai dzīvojamai mājai sagatavo atsevišķi piegādātās siltumenerģijas sadalījuma aprēķinu par

norēķinu mēnesi.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija no 2015. gada 1. janvāra noteica 1 m3 sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifu 9,82 EUR bez

PVN. Maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu norēķinu mēnesī tiek aprēķināta dzīvokļu īpašniekiem par faktiski saražoto sadzīves atkritumu

apjomu dzīvojamās mājās, ņemot vērā attiecīgā dzīvojamā mājā izvietoto atkritumu tvertņu skaitu, to apjomu, un sadzīves atkritumu transportēšanas

grafiku.

Norēķini par elektroenerģijas piegādi ar AS /Nosaukums D/ notiek par katru dzīvojamo māju atsevišķi, saskaņā ar izrakstīto rēķinu, atbilstoši

patēriņam un noteiktajam elektroenerģijas tarifam par norēķinu mēnesi. Elektroenerģijas tarifus iedzīvotājiem nosaka Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisija. Pamatojoties uz Noteikumu nosacījumiem, par norēķinu mēnesī piegādāto elektroenerģiju koplietošanas telpu apgaismošanai,

siltummezglu automātikas ierīču, apkures un karstā ūdens apgādes sistēmu un liftu darbināšanai. Prasītāja aprēķināja maksu dzīvokļu īpašniekiem

proporcionāli dzīvokļu skaitam attiecīgā dzīvojamā mājā.

Atbildētājs prasības periodā nav veicis nevienu maksājumu par pārvaldīšanas izdevumiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu.

Par laiku no 2015. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. janvārim prasītāja aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 51,31 EUR.

2016. gada 30. augustā un 2017. gada 26. janvārī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka viņš nemaksā, jo viņš nav noslēdzis

nevienu rakstveida līgumu ar prasītāju par komunālo pakalpojumu sniegšanu. Nesaprot, kāpēc viņam būt jāmaksā par komunālo pakalpojumu sniegšanu

firmām, ar kuram viņam nav noslēgts līgums un kuras nav sniegušas viņam minētos pakalpojumus. Uzskata, ka AS “Rīgas siltums” un SIA “Rīgas ūdens”

nelikumīgi ierīkojuši caurules viņa dzīvoklī /adrese A/, nesaņemot viņa piekrišanu. Norāda, ka līgumu ar AS “Rīgas Siltums”, SIA “Rīgas ūdens”, AS

“Latvenergo” un SIA “Eco Baltija vide” nav slēdzis, ņemot vērā, ka dzīvoklis ir viņa īpašums, viņam ir izvēlē, ar kuru uzņēmumu slēgt līgumu par

pakalpojumu sniegšanu.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja uz prasības pieteikumā un papildinājumos norādītajiem apstākļiem un pamata, lūdza to apmierināt.

Papildus paskaidroja, ka atbildētājs lieto ūdeni, jo katra mēneša beigas iemet pastkastītē ūdens skaitīju radījumus. Atbildētājs mantojumu ir pieņēmis,

nokārtojot mantojuma lietu sešu mēnešu laikā. Atbildētājs komunālos pakalpojumus ir izmantojis, taču nav veicis nevienu maksājumu par tiem.

Atbildētājs tiesas sēdē prasību neatzina uz paskaidrojumos norādītajiem apstākļiem un paskaidroja, ka prasītājas pārstāvi nepazīst, zemesgrāmatā

viņš ir ierakstīts kā īpašnieks, neviena cita persona zemesgrāmatā nav minēta. Līgumu par pakalpojumu sniegšanu ne ar vienu nav slēdzis, tāpēc viņam

nekas nav jāmaksā. Maksā nekustamā īpašuma nodokli. Ūdeni lieto, tāpēc nodod ūdens skatītāju radījumus, bet par to nemaksā. Apkure arī ir dzīvoklī.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies pušu paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Ar Mantojuma apliecības Nr. 3800 (14. lietas lapa) un zemesgrāmatu apliecības (15. lieta slapa) pierādīts, ka atbildētājs ir /adrese/, īpašnieks.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas /adrese/ kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu veic prasītāja, ko apstiprina lietas materiāliem

pievienotie kooperatīvās sabiedrības statūti un statūtu grozījumi (16.-31. lietas lapa) un 2011. gada 14. novembra ar mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku

kopību noslēgtais Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums (32.-35. lietas lapa).

Līguma 1.1. punktā noteikts, ka īpašnieki uzdod un pilnvaro pārvaldnieku, bet pārvaldnieks apņemas par līgumā noteikto samaksu pārvaldīt

dzīvojamo māju /adrese/ un tai piederīgo 4630 m2 platībā un piesaistīto 1433 m2 platībā zemes gabalus.

Līgumā 1.2. punktā noteikts, ka nepieciešamo izdevumi dzīvojamās mājas pārvaldīšanas obligāti veicamajām darbībām kopā ar atlīdzību

pārvaldniekam par pārvaldīšanu, saskaņā ar dzīvokļi īpašnieku aptaujas veidā pieņemto lēmumu (14.11.2011. protokols Nr. K./3-1), noteikta

Ls 0,2179 apmērā par katru dzīvokļa kopējās platības kvadrātmetru mēnesī, t.sk. izdevumi kārtējām remontam un tehniskajai apkopei Ls 0,16. Saskaņā

ar 3.1.2. punktu īpašniekiem ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt pārvaldīšanas izdevumus atbilstoši līguma noteikumiem,

īpašnieku lēmumiem un normatīvajiem aktiem. Līgumā 4.3. punktā noteikts, ka puses vienojas, ka īpašnieki apmaksā rēķinus līdz kārtējā mēneša

26. datumam un samaksa skaitās veikta ar naudas ieskaitīšanu pārvaldnieka norēķinu kontos bankās.

Tiesa konstatē, ka ar lietā esošo dzīvojamās mājas /adrese/, 2014. gada 15. decembra dzīvokļu īpašnieku balsošanas protokolu Nr. K./3-8

(41. lietas lapa) un 2015. gada 18. decembra dzīvokļu īpašnieku balsošanas protokolu Nr. K./3-10 (42. lietas lapa) prasītāja ir pilnvarota izstrādāt un

apstiprināt noteikumu jautājumos, kas saistīti ar pārvaldīšanas obligātajiem izdevumiem un izdevumiem remonta darbiem un tehniskai apkopei.

Civillikuma 1402. pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 701. pantā noteikts, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar

viņa personu, pāriet uz mantinieku.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1.-5. un 8. punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); 4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos

nodokļus; 5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; 8) pildīt dzīvokļu īpašnieku

kopības pieņemtos lēmumus.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas

uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu

vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Tādējādi atbildētājam ir pienākums veikt samaksu prasītājai par nepieciešamajiem izdevumiem, kas saistīti ar daudzdzīvokļu mājas /adrese/,

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav noslēdzis

attiecīgu līgumu.

Lietā noskaidrots, ka atbildētājs no 2015 gada 1. novembra nav veicis maksājumus par nepieciešamajiem izdevumiem saistībā ar daudzdzīvokļu

mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem (74. lietas lapa). Minēto faktu tiesas sēdē apstiprināja arī

pats atbildētājs.

No lietas materiāliem pievienotā komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas izdevumu aprēķina (38.-39. lietas lapa) un prasības summas

pieauguma (66.-69., 73.-75. lietas lapa) redzams, ka atbildētāja parāds par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem par laiku no 2015. gada

1. novembra līdz 2017. gada 31. janvārim ir 1374,43 EUR.

Civillikuma 1828. pants nosaka, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot atsevišķu kreditora atgādinājumu, bet

tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc nolikta termiņa notecējuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1838. panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs faktiski neapstrīd to, ka samaksa

nav veikta.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto parāda par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem aprēķinu un pamatotību, jo atbildētājs

to nav apstrīdējis un nav iesniedzis iebildumus, līdz ar to no atbildētāja piedzenams parāds par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem par

laika periodu no 2015. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. janvārim ir 1374,43 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu procentu

apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no

simta gadā.

No lietas materiālos esošā likumisko procentu aprēķina (52. lietas lapa) un prasības summas pieaugumam pievienota likumisko procentu aprēķina

(70. lietas lapa) redzams, ka prasītāja aprēķinājusi likumisko nokavējuma procentus par laiku no 2015. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. janvārim

51,31 EUR.

Neveicot samaksu noteiktajos termiņos, atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu, kā arī lietā nav gūti pierādījumi par maksājumu veikšanu par

pārvaldīšanas izdevumiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, līdz ar ko saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu

atbildētājam ir pienākums maksāt likumiskos nokavējuma procentus, kuru apmērs par laika periodu no 2015. gada 1. decembra līdz 2015. gada

1. novembra līdz 2017. gada 31. janvārim 51,31 EUR.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto likumisko procentu aprēķinu, jo atbildētājs maksājumus nav veicis pienācīgi. Līdz ar ko, pastāvot

atbildētāja saistību nokavējumam, likumiskie procenti ir piedzenami no atbildētāja prasītājas labā tās aprēķinātajā apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja

likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu ir seši procenti no simta gadā, no neatmaksātās apdrošināšanas atlīdzības.

Ceļot prasību prasītāja samaksājusi valsts nodevu 213,86 EUR (12., 71. lietas lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (4. lietas

lapa).

Civilprocesa likuma 41. panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

izdevumus. [..]

Tādējādi no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi 218,56 EUR.

Kā redzams no Uzziņas par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem, tad ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi konkrētajā lietā ir 9,85 EUR.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR. Tādēļ ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi, kuri nav apmaksāti ir 5,15 EUR, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, 39. panta pirmās daļas 5. punktu ir piedzenami

valsts ienākumos no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa uzskata, ka sprieduma labprātīgai izpildei nosakāms termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 193., 195., 204.1, 250.26, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “/Mosaukums A/” labā parādu par pārvaldīšanas izdevumiem un pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu par laiku no 2015. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. janvārim 1 374,43 EUR, likumiskos nokavējuma

procentus par laiku no 2015. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. janvārim 51,31 EUR un tiesas izdevumus 218,56 EUR, kopā 1 644,30 EUR (viens

tūkstotis seši simti četrdesmit četri euro 30 centi).

Atzīt Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvas sabiedrības “/Nosaukums A/” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/ likumiskos

procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.

Piedzīt no /pers. B/ valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,15 EUR (pieci euro 15 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, saņēmēja iestāde: Valsts

kase, konts Nr. LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillieta Nr. C-

32280616/C-0931-17/13.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona

tiesā.

Tiesnese Baiba Ozoliņa