Court dismisses appeal against customs valuation ruling as no legal doubts exist and case lacks precedent value.

ECLI:LV:AT:2023:1023.A420565812.19.L

Lieta Nr. A420565812, SKA-489/2023

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2023.gada 23.oktobrī

[1] Senātā saņemtas pieteicējas SIA „Kravu serviss” un Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas 2022.gada

8.decembra spriedumu, ar kuru daļēji apmierināts pieteicējas pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta 2012.gada 10.oktobra lēmuma

Nr. 22.4.6/81187 atcelšanu.

Lietā ir strīds par pieteicējas Eiropas Savienībā ievesto preču veidu un muitas vērtību, kas nosakāma saskaņā ar Padomes 1992.gada 12.oktobra

regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – Muitas kodekss) 29.–31.pantu. Apgabaltiesa spriedumā atzina, ka

dienests nav izrādījis pienācīgu rūpību, izvēloties preču muitas vērtības noteikšanas metodi saskaņā ar Muitas kodeksa normām, kā arī pārsūdzētajā

lēmumā nav skaidri un pārbaudāmi izklāstīta informācija, uz kuras pamata iestāde aprēķinājusi preču muitas vērtību. Lēmuma pamatojuma trūkums ir

būtisks, jo liedz saprast lēmuma būtību un izvērtēt tā pareizību. Secīgi apgabaltiesa atzina, ka par ievedmuitas nodokļa aprēķina bāzi nevar kalpot

dienesta noteiktā preču muitas vērtība, bet gan nodokļa aprēķināšanai jāizmanto pieteicējas deklarētā preču muitas vērtība. Atbilstoši minētajam

apgabaltiesa samazinājusi iestādes noteikto ievedmuitas nodokļa apmēru, kā arī saistībā ar to noteikto nokavējuma naudu un soda naudu.

[2] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 338.1panta otrās daļas 2.punktu tiesnešu kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja,

izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras

veidošanā.

Izvērtējusi iesniegtās kasācijas sūdzības, senatoru kolēģija atzīst, ka tajās norādītie argumenti nerada šaubas par sprieduma tiesiskumu.

[3] Pieteicēja kasācijas sūdzībā norāda, ka apgabaltiesa piemērojusi materiālo tiesību normu, kuru nevajadzēja piemērot, kā arī spriedums ir

pretrunīgs. Proti, lai gan apgabaltiesa atzinusi, ka dienests preču muitas vērtību nevarēja noteikt, izmantojot darījuma vērtības metodi saskaņā ar Muitas

kodeksa 29.pantu, tomēr vienlaikus apgabaltiesa secinājusi, ka ievedmuitas nodokļa bāze ir pieteicējas deklarētā preču muitas vērtība, tātad faktiski tiesa

atzinusi, ka Muitas kodeksa 29.pantā paredzētā darījuma vērtības metode tomēr ir piemērojama.

Senatoru kolēģija nekonstatē pretrunas apgabaltiesas spriedumā. Tiesa atzinusi, ka dienesta lēmumā ir pietiekams pamatojums tam, kāpēc dienests

uzskatījis, ka preču muitas vērtību nevar noteikt pēc darījuma vērtības metodes (saskaņā ar Muitas kodeksa 29.pantu). Taču vienlaikus tiesa secinājusi,

ka dienests nav izrādījis pienācīgu rūpību citas preču muitas vērtības noteikšanas metodes izvēlē un lēmumā nav ietvēris skaidru pamatojumu tam, kā un

kāpēc izraudzīta cita konkrētā metode. Tādēļ tiesa pārrēķināja ievedmuitas nodokli un ar to saistītos maksājumus, pamatojoties uz to preču vērtību, kādu

pieteicēja pati bija deklarējusi un kas pēc būtības atbilst preču muitas vērtības noteikšanai, piemērojot darījuma vērtības metodi saskaņā ar Muitas

kodeksa 29.pantu. Senatoru kolēģija nesaskata, kāds cits tiesiskais risinājums konkrētajos apstākļos būtu piemērots un arī pieteicēja tādu nenorāda.

[4] Dienests kasācijas sūdzībā norāda, ka tiesa nav pienācīgi novērtējusi lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus, secinot, ka dienests nav izrādījis

pienācīgu rūpību preču muitas vērtības noteikšanas metodes izvēlē un lēmumā nav norādījis pietiekamu pamatojumu. Dienests kasācijas sūdzībā arī

norāda, ka 2022.gada 23.septembra vēstulē esot sniedzis tiesai skaidrojumu, kā un kāda informācija ir iegūta un izvērtēta, izvēloties preču muitas

vērtības noteikšanas metodi.

Senatoru kolēģija konstatē, ka dienesta 2022.gada 23.septembra vēstulē norādīts, ka dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes 2012.gada 31.maija

lēmumā Nr. 23.25/43813 par muitas audita rezultātiem esot norādītas detalizētas ziņas par preču muitas vērtības noteikšanu konkrētajā lietā.

Apgabaltiesa minēto vēstuli spriedumā ir vērtējusi kopsakarā ar dienesta pieņemtajiem lēmumiem un secinājusi, ka tajā nav konkrētas un pārbaudāmas

informācijas par preču muitas vērtības noteikšanas metodes izvēli. Tādējādi kasācijas sūdzības arguments, ka tiesa nav pienācīgi novērtējusi lietas

faktiskos apstākļus un dienesta sniegto informāciju, nav pamatots.

[5] Dienests uzskata, ka apgabaltiesa nepamatoti atbrīvojusi pieteicēju no pienākuma iesniegt pilnīgu informāciju par deklarētajām precēm,

savukārt dienests esot izmantojis visus iespējamos informācijas iegūšanas rīkus.

Senāts jau iepriekš 2022.gada 20.aprīļa spriedumā šajā lietā ir aplūkojis preču deklarētāja pienākumu sniegt informāciju dienestam, kā arī dienesta

pienākumu iegūt papildu informāciju, lai noteiktu deklarēto preču muitas vērtību. Minētā sprieduma 10.punktā par šo lietas aspektu ir sniegts izvērsts

Senāta skaidrojums. Senatoru kolēģija neuzskata par lietderīgu atkārtot minētajā spriedumā paustos secinājumus un aicina lietas dalībniekus ar tiem

iepazīties atkārtoti.

Apgabaltiesa ir ievērojusi Senāta 2022.gada 20.aprīļa spriedumā paustās atziņas un lietu izspriedusi tām atbilstoši.

[6] Dienesta kasācijas sūdzībā norādīts, ka dienests esot pieprasījis informāciju pieteicējai un uzņēmumam „Sintrades OU”, kā arī lietā atrodas

Igaunijas un Itālijas nodokļu administrāciju atbildes. Tāpat pārbaudes ietvaros esot vērtēta dienesta rīcībā esošā informācija, tostarp internetā pieejamās

ziņas.

Minētie argumenti nevar būt pamats kasācijas tiesvedības ierosināšanai, jo ir vērsti uz lietas faktisko apstākļu pārbaudi un novērtēšanu, tādējādi

neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē. Turklāt no apgabaltiesas sprieduma ir redzams, ka tiesa ir vērtējusi dienesta lēmumos ietverto

pamatojumu (kas ir būtiskākais informācijas avots par apstākļiem un apsvērumiem, kas bijuši pamatā iestādes lēmumam) kopsakarā ar dienesta vēlāk

tiesā sniegtajiem skaidrojumiem par informācijas izcelsmi un pārbaudi (pārsūdzētā sprieduma 18.punkts).

[7] Dienests kasācijas sūdzībā norādījis, ka tiesai objektīvās izmeklēšanas principa ietvaros bija jāpieprasa papildu paskaidrojumi lietas

dalībniekiem, ja tiesa uzskatīja, ka iesniegtā informācija nav pietiekama. Senatoru kolēģija konstatē, ka tieši to apgabaltiesa ir darījusi, taču arī dienesta

vēlāk tiesā iesniegtā informācija un skaidrojumi nav bijuši pietiekami, lai novērstu trūkumus, kas konstatēti iestādes pieņemto lēmumu pamatojumā

(pārsūdzētā sprieduma 18.punkts).

[8] Apkopojot minēto, senatoru kolēģija atzīst, ka pieteicējas un dienesta kasācijas sūdzību argumenti nerada šaubas par apgabaltiesas sprieduma

tiesiskumu. Lietā arī nav risināmi tādi tiesību jautājumi, kuru dēļ kasācijas tiesvedībai būtu nozīme judikatūras veidošanā. Tādēļ ir atsakāms ierosināt

kasācijas tiesvedību.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu un 338.1panta otrās daļas 2.punktu, senatoru kolēģija

nolēma

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar SIA „Kravu serviss” un Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzībām par Administratīvās

apgabaltiesas 2022.gada 8.decembra spriedumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senatore V. Kakste Senatore A. Kovaļevska Senators J. Pleps