Small claims court partially allowed utility debt claim but rejected lump sum payment request due to lack of evidence.

Lietas Nr. C07044214

Lietas arhīva Nr. C-0442-14/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2014.gada 21.augustā

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese L.Baltmane-Zepa,

rakstveida procesā izskatīja civillietu Aizkraukles novada pašvaldības SIA /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par

parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 28.martā Aizkraukles novada pašvaldības SIA /Nosaukums A/ iesniegusi Aizkraukles rajona tiesā maza apmēra prasību

pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka, pamatojoties uz 2005.gada 30.augusta pirkuma līgumu, atbildētājai tika nostiprinātas īpašuma

tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/. Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Siltumenerģija dzīvoklim /adrese/ tika piegādāta, taču dzīvokļa īpašniece par piegādāto

siltumenerģiju nav norēķinājusies, kā rezultātā parāds par piegādāto siltumenerģiju līdz 2013.gada 18.decembrim ir 201,15 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1668.3 pantu un pamatojoties uz Aizkraukles novada pašvaldības 2013.gada 31.janvāra lēmumu Nr.2

atbildētājai jāmaksā arī kavējuma nauda 52,05 EUR apmērā, tāpēc kopējais parāds uz 2014.gada 28.februāri ir 253,20 EUR

apmērā, ko prasītāja līdz piedzīt no atbildētājas. Turklāt prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas samaksāto valsts nodevu un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktu, Civillikuma 1668.2, 1668.3 pantu.

2014.gada 30.aprīlī tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kur norādīts, ka celtā prasība tiek atzīta pilnībā. Atbildētāja lūdz atļaut

samaksāt parādu pa daļām ģimenes apstākļu dēļ. Atbildētāja norādījusi, ka nevēlas lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā (lietas 20.-

21.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu 2014.gada 31.martā prasītājai un

atbildētājai ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas

tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei (lietas 18.lapa), ko puses nav pieteikušas.

Konstatējot, ka prasītāja un atbildētāja nevēlas uzklausīšanu tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa secināja, ka nav šķēršļu

lietas skatīšanai rakstveida procesā atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, kas noteic, ka (..) lietas par maza

apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt

tiesas kancelejā. Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesnese s L.Baltmanes-Zepas 2014.gada 30.aprīļa lēmumu civillietas izskatīšana

nozīmēta rakstveida procesā (lietas 24.lapa), un 2014.gada 18.jūnijā pusēm ir paziņots, ka sprieduma norakstu 2014.gada

21.augustā varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas 25.lapa).

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka prasītājas maza apmēra prasība pret atbildētāju par parāda

piedziņu ir apmierināma daļēji.

Tā kā atbildētāja izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.panta ceturtajā daļā paredzētās tiesības pilnībā atzīt prasību, tad tiesai

atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta piektajai daļai pierādījumu analīze un to uzskaitījums, konstatēto lietas apstākļu un to

juridiskais novērtējums spriedumā nav jānorāda, sprieduma motīvu daļā iekļaujot tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem

tiesa vadījusies. Ievērojot minēto, tiesa neanalizēs pierādījums lietā, kas attiecināmi uz atbildētājas pienākumu samaksāt prasītājai

pamatparādu.

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Tiesiskās attiecības starp prasītāju un atbildētāju radušās laikā, kad spēkā bija 1995.gada 28.septembra likums „Par dzīvokļa

īpašumu”, kas ar 2010.gada 28.oktobra Dzīvokļa īpašuma likuma stāšanos spēkā 2011.gada 1.janvārī, ir zaudējis spēku.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks (..) norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu

īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Arī Dzīvokļa īpašuma likuma, kas stājās spēkā

2011.gada 1.janvārī, 10.panta 3.punkts noteic dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Līdz ar to nav nekādu šaubu, ka atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei ir saistošs pienākums norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem nekustamajā īpašumā /adrese A/, un tāpēc no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams izveidojušais parāds

201,15 EUR apmērā.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas arī līgumsodu 52,05 EUR apmērā par laika periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada

28.februārim.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi un saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Lai arī atbildētāja atzinusi arī prasītā līgumsoda maksāšanas pienākumu, tiesas ieskatā prasītājai nav nekāda tiesiska pamata izvirzīt

šādu prasījumu pret atbildētāju. Civilprocesuāli prasības atzīšana ir procesuāli spēcīgāk nekā tiesas pārliecība, (sk.V.Bukovskis.

Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga, 1933.gads., 374.-375.lpp.),tomēr jāņem vērā tiesas vispārējais pienākums ne tikai atrisināt

strīdu starp pusēm, bet arī atjaunot taisnīgumu.

Prasītāja līgumsoda maksāšanas pienākumu pamatojusi ar Aizkraukles novada pašvaldības 2013.gada 31.janvāra lēmumu Nr.2 „Par

SIA /Nosaukums A/ iesniegumu par nokavējuma naudas piemērošanu” (lietas 15.lapa). No šī dokumenta redzams, ka saskaņā ar

noslēgto pakalpojuma līgumu par samaksas termiņa nokavējumu jāaprēķina nokavējuma nauda – 0,05 procenti no laikā

nesamaksātā parāda par katru nokavēto dienu.

Tomēr lietas materiālos neatrodas līgums par pakalpojumu sniegšanu, kas būtu noslēgts starp pusēm un no kura izrietētu atbildētājas

pienākums maksāt līgumsodu savlaicīgas nenorēķināšanas gadījumā. Kā zināms, tad līgumsoda maksāšanas pienākums par laikā

neveiktajiem maksājumiem sakarā ar saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neizriet arī ne no Civillikuma, ne arī kādā cita

normatīvā akta.

Turklāt tiesa norāda, ka prasījums par līgumsoda piedziņu konkrētajā gadījumā nav pamatojams ar Civillikuma 1668.2, 1668.3 pantu,

kā to norādījusi prasītāja. Civillikuma daļa, kurā atrodas prasītājas citētie panti, papildināta sakarā ar Direktīvas 2011/7/ES prasību

pārņemšanu. Ņemot vērā to, ka Civillikumā parādnieka un kreditora nokavējumu nenošķir atkarībā no noslēgtās saistības veida, lai

pārņemtu Direktīvas 2011/7/ES prasības, Civillikumā bija nepieciešams paredzēt jaunu nokavējuma veidu, kas iestājas tikai

gadījumos, ja noslēgta konkrēta saistību tiesība (sk.likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma

ziņojumu (anotācija), www.mk.gov.lv/doc/2005/TMAnot_070113_CL.58.doc).

Lai arī minēto grozījumu mērķgrupa bija privāto tiesību juridiskās personas, valsts un pašvaldību iestādes, to kapitālsabiedrības un

fiziskas personas, kuras īstenojot saimniecisko darbību, veic komercdarījumus, konkrētajā gadījumā nav konstatējams, ka starp

prasītāju un atbildētāju būtu veikts kāds likumam atbilstošs komercdarījums.

Līdz ar to tā kā atbildētāja nav apstrīdējusi parāda apmēru, atzinusi, ka tai ir nenokārtota maksājuma saistība pret prasītāju, no

atbildētājas par labu prasītājai piedzenams pamatparāds, taču prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir noraidāma.

Izvērtējot atbildētājas lūgumu atļaut samaksāt parādu pa daļām, tiesa atbildētājai norāda, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma

206.panta pirmo daļu tiesa, kas taisījusi spriedumu, ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ievērojot pušu mantisko stāvokli (..) vai

citus apstākļus, pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos. Tomēr konkrētajā gadījumā tiesa

nesaskata pietiekamu pamatu sprieduma sadalīšanai termiņos, jo atbildētāja nav norādījusi laika periodu, līdz kuram viņa spēs

samaksāt piedzīto naudas summu un kādā apmērā viņa būtu spējīga maksājumus veikt. Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, kas

apstiprinātu, ka pastāv kādi īpaši pamatoti apstākļi sprieduma sadalīšanai termiņos. Turklāt atbildētājai pastāv iespēja vienoties ar

prasītāju ārpustiesas kārtībā vienoties par abu pušu interesēm atbilstošu sprieduma izpildi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, ja prasība apmierināta daļēji, otras puses samaksātos tiesas izdevumus

piespriež proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. Ar šo spriedumu prasība apmierināta daļā par 201,15 EUR piedziņu

un saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu valsts nodevas apmērs, kas piedzenams no

atbildētājas, ir 71,14 EUR apmērā, kas ir iespējami mazākais valsts nodevas apmērs.

Prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR apmērā, kas saskaņā ar

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu

saistītie izdevumi. Arī šie izdevumi pilnībā piedzenami no atbildētājas par labu prasītājai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai lēmuma izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa 8., 97., 193., 195.pantu, 204.1 pantu, 250.25 tiesa

nosprieda

Aizkraukles novada pašvaldības SIA /Nosaukums A/ maza apmēra prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu apmierināt

daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Aizkraukles novada pašvaldības SIA /Nosaukums A/, vienotais

reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu par siltumenerģiju 201,15 EUR (divi simti viena euro un 15 centu) apmērā par laika

periodu līdz 2013.gada decembrim.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Aizkraukles novada pašvaldības SIA /Nosaukums A/, vienotais

reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit viena euro un 14 centu) apmērā un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4,70 EUR (četru euro un 70 centu) apmērā.

Noraidīt Nosaukums A. novada pašvaldības SIA /Nosaukums A/ prasību daļā par līgumsoda 52,05 EUR (piecdesmit divu euro un 5

centu) apmērā piedziņu.

Noteikt personai A. sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā no pilna sprieduma

pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2014.gada 21.augustā.

Tiesnese L.Baltmane-Zepa