Court convicted defendant of large-scale cannabis trafficking and sentenced to five years imprisonment with probation.

Lietas Nr. 11355019215

Lietas arhīva Nr. K33-0705-15/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 22.septembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese I.Biteniece

ar sekretāri V.Rukseri

piedaloties prokuroram A.Tomingam

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas

kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 253.1 panta

trešās daļas, un

konstatēja

/pers. A/ neatļauti iegādājās, glabāja un pārvadāja

narkotisko vielu realizācijas nolūkā, lielā apmērā, un proti:

/pers. A/ 2015.gada 17.jūnijā, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi

nenoskaidrotā laikā, Rīgā, “Dārziņu” mežā, no pirmstiesas

izmeklēšanā nenoskaidrotas personas par 1500 euro tālākas

realizācijas nolūkā neatļauti iegādājas un automašīnas Renault

Megana Scenic ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ grīdas

kastē, kas atradās pie aizmugurējā kreisā sēdekļa, neatļauti glabāja

295 gramus izžāvētas, sapresētas zaļganbrūnas krāsas augu masas –

kanabisa (marihuānas), kas ir aizliegta sevišķi bīstama narkotiskās

viela, tas ir, neatļauti iegādājās un glabāja narkotisko vielu realizācijas

nolūkā, lielā apmērā. Turpinot realizēt savu noziedzīgo nodomu, /pers.

A/, atrodoties narkotisko vielu ietekmē, neatļauti iegādātos 295

gramus izžāvētā kanabisa (marihuānas), iepakotus sarkanas krāsas

polimēra materiāla maisā, realizācijas nolūkā neatļauti pārvadāja ar

automašīnu Renault Megane Scenic ar valsts reģistrācijas numuru /TL

numurs/ no “Dārziņiem”, Rīgā, līdz ceļa V50 un Āņu ceļa

krustojumam, Āņos, Ādažu novadā, kur 2015.gada 17.jūnijā

plkst.17.00 viņu aizturēja policijas darbinieki, un veicot automašīnas

Renault Megane Scenic ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/

apskati, tika atrasta un izņemta aizliegtā narkotiskā viela.

Saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un

piemērošanas kārtību” 2.pielikumu “Kritēriji nelikumīgā apritē esošo

narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī vielu, kas var tikt

izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai

(prekursori) iedalījumu apmēriem” 295 grami izžāvētas narkotiskās

vielas – kanabisa (marihuānas) pārsniedz apmēru, sākot ar kuru tā

daudzumi atzīstami par lieliem.

Ar savām darbībām apsūdzētais izdarīja noziedzīgu

nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.1 panta trešajā

daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais savu vainu viņam inkriminētajā

apsūdzībā pēc Krimināllikuma 253.1 panta trešās daļas atzina pilnībā,

atzina arī apsūdzībā norādītos faktiskos apstākļus un juridisko

kvalifikāciju, izdarīto nožēloja un uzturēja savu pirmstiesas procesā

izteikto lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas

izmeklēšanā, paskaidrojot, ka ir saprotama pierādījumu pārbaudes

neveikšanas būtība un procesuālās sekas.

Sakarā ar to, ka apsūdzētais atzina sevi par vainīgu noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253. 1 panta

trešajā daļā un lietas materiālu pārbaudes rezultātā iegūta pārliecība,

ka tie apstiprina apsūdzētā vainu, procesā iesaistītās personas

neiebilda pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 499.pantu, tiesas sēdē pieņemts lēmums

neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, par ko viņam celta apsūdzība, ir pierādīta. Tiesa konstatē

visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes,

lai apsūdzētā darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un kvalificē

to pēc Krimināllikuma 253.1 panta trešās daļas.

Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma

253.1 panta trešajā daļā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no

pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas

konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais izdarīja sevišķi

smagu noziegumu.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms par šī noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu un, nosakot sodu un tā mēru, saskaņā ar Krimināllikuma

46.panta nosacījumiem, ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un

radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Pārbaudot apsūdzētā personību raksturojošas ziņas, noskaidrots, ka

dzimis Rīgā, ar 11.klašu izglītību, neprecējies, bez apgādībā esošām

personām, strādā SIA “/nosaukums/” par bārmeni, faktiskā un

deklarētā dzīvesvieta /adrese A/, krimināli nesodīts (lietas 79.,

92.lapa), administratīvi sodīts (lietas 78.-79., 92.lapa), saņēmis

sertifikātu par apmācības programmas “Bārmeņu apmācības kurss”

veiksmīgu apgūšanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otrās daļas nosacījumiem, tiesa

atzīst par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli savas vainas

atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punkta

nosacījumiem, tiesa atzīst par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli

to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts narkotisko vielu ietekmē.

Ņemot vērā augstāk minēto, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā

noteiktos principus par sodu un tā mērķi, noklausoties apsūdzētā

paskaidrojumus, izvērtējot prokurora viedokli par soda noteikšanu

apsūdzētajam brīvības atņemšanas veidā, nosakot to nosacīti,

piemērojot papildsodu – piespiedu darbu, kā arī ņemot vērā

noziedzīgā nodarījuma raksturu, smagumu, apsūdzētā personību

raksturojošas ziņas, atbildību mīkstinošu un atbildību apstiprinošu

apstākli, apsūdzētā pausto attieksmi pret nodarīto, proti, izvērtējot

lietas apstākļus kopumā, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam sods ir

nosakāms brīvības atņemšanas veidā, nosakot to nosacīti, piemērojot

papildsodu – piespiedu darbu.

Tiesa secina, ka nebūtu lietderīgi apsūdzētajam noteikt sodu reālas brīvības atņemšanas

soda veidā, jo nav pamata neticēt, ka turpmāk viņš likumpārkāpumus neizdarīs un turpinās

likumpaklausīgu dzīvi, par ko liecina lietā noskaidrotās ziņas par apsūdzētā personību – strādā

algotu darbu, ir pastāvīga dzīves vieta, agrāk nesodīts, līdz ar to apsūdzētā sodīšana ir iespējama,

sodu nosakot nosacīti, piemērojot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus, jo tiesa ir ieguvusi

pārliecību, ka apsūdzētais, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.

Kā izriet no Krimināllikuma 55.panta pirmās daļas noteikumiem,

tiesa var vainīgo notiesāt nosacīti, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus

lietas apstākļus, iegūstot pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot,

turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. No minētā panta jēgas izriet, ka

nosacītas notiesāšanas pamats ir tiesas iegūtā pārliecība, ka vainīgais

turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tādējādi, nekonstatējot lietā citus

likumā noteiktos šķēršļus nosacītas brīvības atņemšanas soda

noteikšanai, tiesai attiecībā uz apsūdzētā personību rodas pārliecība,

ka viņš ir apņēmies turpmāk likumpārkāpumus neizdarīt, un uzskata,

ka konkrētajā gadījumā brīvības atņemšanas sods nosakāms nosacīti.

Saskaņā ar Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmās daļas 1.punktu, apsūdzētajiem desmit

darba dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas jāreģistrējas Valsts probācijas dienestā pēc

dzīves vietas.

Tiesas ieskatā, konkrētajā lietā, ilgstoša brīvības atņemšanas soda

izciešana, neveicinās apsūdzētā resocializāciju un soda mērķa

sasniegšanu.

Tādējādi, nekonstatējot lietā citus likumā noteiktos šķēršļus

nosacītas brīvības atņemšanas soda noteikšanai, tiesai attiecībā uz

apsūdzētā personību rodas pārliecība, ka viņš ir apņēmies turpmāk

likumpārkāpumus neizdarīt, kā arī ievērojot tiesas sēdē pausto

apsūdzētā attieksmi pret nodarīto, viņa izdarītos secinājumus, un

apstāklis, ka apsūdzētais gūst iztikas līdzekļus likumīgā ceļā, tiesai

rada pārliecību, ka viņš ir apņēmies turpmāk likumpārkāpumus

neizdarīt, un uzskata, ka konkrētajā gadījumā brīvības atņemšanas

sods nosakāms nosacīti.

Tiesa atzīst, ka nosakot nosacītu sodu, netiks pārkāpti

Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā noteiktie soda noteikšanas

vispārīgie principi un Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā norādītie

speciālie prevencijas uzdevumi, jo apsūdzētais dziļi nožēlo izdarīto

noziedzīgo nodarījumu.

Tiesa ievēro arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces

2008.gada 1.jūlija lēmuma 2.punktā izteikto priekšlikumu sodu

piemērošanas praksē, proti, tiesai, nosakot sodu [..], jāņem vērā

izdarītā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, vainīgā personība,

atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. Nav pieļaujams kādu

no minētajiem faktiem ignorēt vai pieminēt formāli, neizvērtējot to

būtību, taču nav arī pieļaujams kādam no minētajiem faktiem piešķirt

pārāk lielu nozīmi salīdzinājumā ar citiem.

Tiesas ieskatā, saskaņā ar Krimināllikuma 40. un 55.pantā

noteikto, apsūdzētajam nosakāms papildsods – piespiedu darbu veidā.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi

pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi

izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un

maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat.

A.Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka papildsoda veids piespiedu

darbu veidā, sasniegs Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā paredzēto

soda mērķi.

Turklāt tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā tieši piespiedu darbs

disciplinēs pašu apsūdzēto, viņa uzvedību piespiedu darbu veikšanas

laikā kontrolēs arī Valsts probācijas dienests, tādējādi papildus

samazinot iespēju izdarīt citus likumpārkāpumus, un vienlaicīgi

sniedzot sabiedrībai labumu ar savu darbu. Tāpat tiesa ņem vērā ka,

piespriežot piespiedu darbu, apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai

nepieciešamos darbos bez atlīdzības, tādējādi apsūdzētajam dodot

iespēju atlīdzināt sabiedrībai nodarīto kaitējumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 40.pantu piespiedu darbs kā

pamatsods vai papildsods ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai

nepieciešamajos darbos, ko notiesātais (..), izcieš, veicot dzīvesvietas

apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no

pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības.

Piespiedu darbu kā papildsodu nosaka uz laiku no četrdesmit līdz

simt stundām var noteikt personām, kuras notiesātas nosacīti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta otro daļu piespiedu darbs

nav piemērojams darbnespējīgām personām. Krimināllikumā nav

paskaidrots, kādas personas atzīstamas par darbnespējīgām. Analizējot

normatīvos aktus, kas regulē darba tiesiskās attiecības, sociālo

aizsardzību, var secināt, ka noteikts vecums, slimība, invaliditāte,

maternitāte pilnīgi atņem vai daļēji ierobežo cilvēku spēju strādāt, un

tāpēc šiem cilvēkiem nepieciešama sociālā aizsardzība. Pienākuma

uzlikšana strādāt var nelabvēlīgi ietekmēt šo cilvēku veselības

stāvokli. Tiesa, izvērtējot iepriekš minēto, nekonstatē apstākļus, kuri

liegtu apsūdzētajam izpildīt piespiedu darbu.

No 2015.gada 17.jūnija līdz 2015.gada 19.jūnijam apsūdzētais

aizturēts Kriminālprocesa likuma 264.panta pirmās daļas 1.punkta

kārtībā (lietas 35., 46.lapa).

2015.gada 19.jūnijā apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis –

nodošana policijas uzraudzībā (lietas 73.lapa), kas atstājams negrozīts

līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Reāla brīvības atņemšanas soda izciešanas gadījumā ieskaitāms

apsūdzētā aizturēšanā pavadītais laiks no 2015.gada 17.jūnija līdz

2015.gada 19.jūnijam.

Tiesa nepiemēro mantas konfiskāciju, jo lietā apsūdzētā mantai

arests nav uzlikts un lietas iztiesāšanas laikā tiesa nekonstatēja mantu,

uz kuru vērst mantas konfiskāciju.

Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izspriežama saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 240.pantu.

Procesuālo izdevumu lietā nav.

Arests apsūdzētā mantai nav uzlikts.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240., 499., 511., 512., 520., 527.,

529., 530.pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 253.1panta trešajā daļā, un sodīt ar

brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) gadiem, ar piespiedu darbu uz

100 (viens simts stundām), bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu

noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 5 (pieciem) gadiem.

/pers. A/ 10 (desmit) darbdienu laikā pēc sprieduma spēkā

stāšanās dienas nepieciešams reģistrēties Valsts probācijas dienesta

struktūrvienībā pēc dzīves vietas.

Reāla brīvības atņemšanas soda izciešanas gadījumā, soda

izciešanas termiņā ieskaitīt /pers. A/ aizturēšanā pavadīto laiku no

2015.gada 17.jūnija līdz 2015.gada 19.jūnijam.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – nodošana policijas

uzraudzībā, atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Lietiskos pierādījumus (lietas 71.lapa):

-marihuānu 294,4 gramus, kas iepakoti maisiņā ar drošības

uzlīmi “L14-0629199” un glabājas VP Kriminālistikas pārvaldē

narkotisko un psihotropo vielu glabāšanas seifā ar ierakstu

reģistrācijas žurnālā Nr.15.-587., pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas,

iznīcināt;

-polimēra materiāla maisu ievietotu kartona kastē, kas aizlīmēta

ar drošības uzlīmi “L14-L14-0629200” un glabājas VP RRP Siguldas

iecirkņa lietisko pierādījumu glabātuvē, pēc sprieduma spēkā stāšanās

dienas, iznīcināt;

-svarus un šeikeri, kas glabājas VP RRP Siguldas iecirkņa

lietisko pierādījumu glabātuvē, pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas,

iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma

teksta pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesu kolēģijā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

499.panta ceturto daļu tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā

ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, iesniedzot apelācijas sūdzību vai

protestu Rīgas rajona tiesā.

Sprieduma pieejamības diena 2015.gada 22.septembris.

Rīgas rajona tiesas

tiesnese I.Biteniece