Court convicts defendant of robbery with violence and partially awards victim compensation.

Lietas arhīva Nr. K68-0328-22/10

ECLI:LV:RPPT:2022:0307.11095092021.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2022.gada 7.martā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese M.Bite

ar sekretāru D.Meliņu

piedaloties prokurorei J.Biļevskai

aizstāvei I.Laucei

atklātā tiesas sēdē videokonferences režīmā Rīgā, Mazā Nometņu ielā 39, iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. C/, personas kods /personas kods/,

apsūdzēta pēc Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas, un tiesas izmeklēšanā

k o n s t a t ē j a:

/pers. C/ izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu saistītu ar vardarbību, un tieši:

2021.gada 3.augustā ap plkst.16:30 /pers. C/, būdama alkohola ietekmē, 43.autobusa pieturā /Nosaukums/ /adrese/, ieraudzīja /pers. D/ un,

redzot, ka /pers. D/ savu mobilo telefonu ieliek kosmētikas somiņā un kosmētikas somiņu ieliek iepirkumu somā, mantkārīga motīva vadīta, nolēma izdarīt

svešas kustamas mantas nolaupīšanu. Realizējot savu noziedzīgo nodomu, /pers. C/, nolūkā novērst /pers. D/ pretošanos mantas nolaupīšanai, ne mazāk

kā trīs reizes ar roku tīši iesita viņai pa galvu un seju, ne mazāk kā vienu reizi iesita pa labo roku, saķēra /pers. D/ iepirkuma somu, kā rezultātā tā saplīsa,

un no iepirkuma somas paņēma kosmētikas somiņu 2,00 EUR vērtībā, kurā atradās mobilais telefons “Samsung” 300,00 EUR vērtībā, nauda 5,00 EUR,

kā arī dzīvokļa atslēgas un maciņš ar zālēm bez materiālas vērtības, pēc kā ar nolaupīto kosmētikas somiņu un tās saturu no notikuma vietas aizbēga, lai

ar nolaupīto mantu rīkotos pēc saviem ieskatiem.

Ar savu rīcību /pers. C/, pielietojot vardarbību, nolaupīja /pers. D/ piederošo mantu 307,00 EUR vērtībā un nodarīja viņai maznozīmīgus miesas

bojājumus: sejas sasitumu ar zemādas asinsizplūdumiem pieres labajā pusē un augšlūpas apvidū, ādas nobrāzumu labo deniņu apvidū, zemādas

asinsizplūdumus uz labā apakšdelma un labās plaukstas.

Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētā savu vainu viņai celtajā apsūdzībā atzina pilnībā un lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, paskaidrojot, ka

ir saprotama pierādījumu pārbaudes neveikšanas būtība un procesuālās sekas. Atzina cietušās /pers. D/ pieteikto kaitējuma kompensāciju pilnā apmērā.

Tiesa atzīst, ka lietas materiālu pārbaudes rezultātā ir iegūta pārliecība, ka tie apstiprina apsūdzētās vainu, prokurors un cietusī neiebilda pierādījumu

pārbaudes neveikšanai, līdz ar to, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta noteikumiem, tiesas sēdē pieņemts lēmums neizdarīt pierādījumu

pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Tiesa konstatē visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai /pers. C/ darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un

kvalificē tās pēc Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas, t.i., ka viņa izdarīja svešas kustamas mantas nolaupīšanu saistītu ar vardarbību.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešās daļas nosacījumiem, pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas noteikumiem, nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto

kaitējumu, vainīgā personību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas klasificējams kā smags

noziegums.

Pārbaudot apsūdzētās /pers. C/ personību raksturojošas ziņas, noskaidrots, ka viņa dzimusi /datums/, Rīgā, deklarētā dzīvesvietas adrese –

/adrese/, ar profesionālo vidējo izglītību, no 2022.gada 26.janvāra strādā SIA /Nosaukums/par šuvēju (l.l.235), saņēmusi pateicību par labu darbu

SIA/Nosaukums/ (l.l.228), VSIA /Nosaukums/ ārstējusies vienu reizi no 2021.gada 6.marta līdz 2021.gada 9.marta ar diagnozi – citi psihiski un

uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ (l.l.89), laika posmā no 2014.gada 17.marta līdz 2019.gada 3.aprīlim atrodoties ieslodzījumā raksturota kā

impulsīva persona, kura nespēj kontrolēt savas emocijas, kura bieži neievēro brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus, saskarsmē

rupja, lieto necenzētus vārdus (l.l.94), taču atrodoties apcietinājumā no 2021.gada 10.augusta, /vieta/ cietumā nav pieļāvusi nevienu režīma pārkāpumu, ir

pieklājīga, ievēro uzvedības normas un iekšējos kārtības noteikumus, strādīga un atsaucīga (l.l.92), par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu agrāk tiesāta,

tajā skaitā:

- 2014.gada 11.jūnijā Valmieras rajona tiesā pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas, 116.panta, 50.panta piektās daļas ar brīvības

atņemšanu uz 5 gadiem un 10 dienām. Spriedums stājies spēkā 2014.gada 31.oktobrī.

- 2014.gada 17.jūnijā Valmieras rajona tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 15 dienām.

Spriedums stājies spēkā 2014.gada 15.jūlijā.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2015.gada 21.janvāra lēmumu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, daļēji saskaitot

sodus, kas noteikti ar Valmieras rajona tiesas 2014.gada 11.jūnija spriedumu un Valmieras rajona tiesas 2014.gada 17.jūnija spriedumu, galīgais sods

noteikts - brīvības atņemšana uz 5 (pieciem) gadiem 20 (divdesmit) dienām, ar policijas kontroli uz 1 (vienu) gadu. Lēmums stājies spēkā 2015.gada

3.februārī. Brīvības atņemšanas sods izciests 2019.gada 3.aprīlī (sodāmība nav dzēsta).

No VP Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirkņa saņemtās informācijas izriet, ka papildsoda izciešanas laikā no 2019.gada 3.aprīļa līdz

2020.gada 2.aprīlim netika konstatēti policijas kontroles noteikumu pārkāpumi. (l.l.226)

- 2022.gada 5.janvārī Vidzemes rajona tiesā Madonā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem)

mēnešiem. Spriedums stājies spēkā 2022.gada 18.janvārī.

Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas sankcija paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai

probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteiktos principus par sodu un tā mērķi, noklausoties apsūdzētās paskaidrojums,

cietušās un prokurora viedokli, tiesa uzskata, ka apsūdzētajai sods atbilstoši Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas sankcijai nosakāms brīvības

atņemšanas veidā, kā to lūdza apsūdzības uzturētājs.

Tiesa uzskata, ka sods brīvības atņemšanas veidā konkrētajā gadījumā pildīs savu preventīvo funkciju - panākt, lai notiesātais un citas personas

pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tādēļ, lai aizsargātu ikviena sabiedrības locekļa drošību un novērstu analogu pārkāpumu

nākotnē, kā arī, lai tiktu ievērots vispārējās un ģenerālās prevencijas princips, tiesas ieskatā, ir svarīgi, lai vainīgais tiktu atbilstoši sodīts par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu ar panta sankcijā paredzēto bargāko sodu – brīvības atņemšanu.

Tiesas ieskatā, ar lietā esošajiem materiāliem un apsūdzētās tiesas sēdē sniegtiem paskaidrojumiem apstiprinās, ka /pers. C/ ir persona ar izteikti

zemu subjektīvās uzvedības kontroles līmeni, kas savus sociālos aspektus un intereses tendenciozi risina ar prettiesiskām darbībām, neņemot vērā

sabiedrībā pastāvošās tiesību normas un sabiedrības intereses kopumā, konstatējot, ka apsūdzētā vairākkārt sodīta gan par noziedzīgu nodarījumu, kas

vērsts pret personas veselību un dzīvību, gan mantiska rakstura noziegumu, izdarīšanu, taču vienlaicīgi ir vērojama arī /pers. C/ vēlme laboties un audzināt

savu raksturu, tiekšanās uz sabiedrībā pastāvošo uzvedības normu izpratni un asimilēšanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajai soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst apsūdzētās savas vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu,

kā arī to, ka uzsākusi atlīdzināt cietušajai nodarīto kaitējumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst, ka noziedzīgais nodarījums veido

noziedzīgu nodarījumu recidīvu un saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Tāpat, nosakot apsūdzētajai sodu, tiesa ņem vērā, ka /pers. C/ ir izmantojusi Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar

procesa virzītāju, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Minētais nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē, bet tiek ņemts vērā pie soda noteikšanas, jo

atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.pantam – viens no kritērijiem, lai krimināllietu varētu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes, ir apsūdzētās vainas

atzīšana un izdarītā nožēlošana.

Tiesas ieskatā, atbildību pastiprinošu apstākļa esamība ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai un liedz tiesai tiesības piespriest minimālo sodu,

jo pēc Krimināllikuma jēgas, atbildību pastiprinošu apstākļu esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu

(skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006. gada 8. februāra lēmumā lietā Nr. SKK01- 74/06 )

Lai gan /pers. C/ izdarījusi smagu noziegumu, kas apdraud citu sabiedrības locekļu intereses uzturēties drošā vidē, ņemot vērā to, ka lietā konstatēt

divi atbildību mīkstinoši un divi atbildību pastiprinoši apstākļi, to, ka viņa ir atvainojusies cietušajai, iespēju robežās uzsākusi atlīdzināt pieteikto

kompensāciju, tiesa secina, ka apsūdzētajai par Krimināllikuma 176.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu nosakāms sods brīvības

atņemšanas veidā, mīkstinot to, pietuvinot minimālajam sankcijā paredzētajam soda apmēram.

Tiesas ieskatā nav piemērojami Krimināllikuma 38.1 panta trešās daļas nosacījumi (likuma redakcijā no 2022.gada 1.janvāra), kas paredz

papildsoda – probācijas uzraudzības piemērošanu, jo konkrētajā gadījumā tādā veidā tiktu pasliktināts apsūdzētās stāvoklis.

Tiesa uzskata, ka noteiktais brīvības atņemšanas sods ir atzīstams par samērīgu un atbilstīgu Krimināllikuma 35.pantā norādītajam soda mērķim.

Galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas noteikumiem, jo noziedzīgo nodarījumu šajā lietā /pers. C/ izdarīja pirms

Vidzemes rajona tiesas Madonā 2022.gada 5.janvāra sprieduma spēkā stāšanās 2022.gada 18.janvārī.

Kriminālprocesa ietvaros apsūdzētā /pers. C/ aizturēta 2021.gada 9.augustā (l.l.36) un ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas izmeklēšanas tiesneša

2021.gada 10.augusta lēmumu piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums. (l.l.47-50)

Sprieduma izpildes nolūkā līdz sprieduma stāšanās spēkā brīdim apsūdzētajai piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums, atstājams negrozīts.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, /pers. C/ brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitāms apcietinājums no 2021.gada 9.augusta līdz

2022.gada 7.martam.

Kriminālprocesā par cietušo atzīta /pers. D/, kura iesniedza kaitējuma kompensācijas pieteikumu par mantisko zaudējumu 22 EUR un 1500 EUR

par morālo aizskārumu (l.l.1.,13.,153), ko /pers. C/ atzina pilnā apmērā.

No Ieslodzījuma vietu pārvaldes /vieta/cietuma saņemtās informācijas redzams, ka 2022.gada 14.februārī /pers. C/ atlīdzinājusi EUR 30 cietušajai

/pers. D/. (l.l.230). Tiesas sēdē cietusī /pers. D/ apliecināja, ka saņēmusi minēto summu.

Līdz ar to cietušās /pers. D/ kompensācijas pieteikums par mantisko un morālo aizskārumu EUR 1522 apmērā, apmierināms daļēji un no /pers. C/

par labu /pers. D/ piedzenami EUR 1492, savukārt lietvedība daļā par EUR 30 izbeidzama.

Apsūdzētās/pers. G/ aizstāvību īstenoja aizstāvji A.Prozumenta, I.Eglīte, S.Makaruka, K.Grozne-Kļusova un I.Lauce, kuriem saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 84.panta un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās

palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksu kārtību” no valsts līdzekļiem pienākas atlīdzība 788,65 euro apmērā

(l.l.41.,51.,60.,82.,85.,137.,165.-166.,202.-203.,204.,212.,205.,237). Atlīdzināšanas pienākums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās

daļas 4.punktu un 368.pantu uzliekams apsūdzētajai /pers. C/, nosakot termiņu nolēmuma labprātīgai izpildei – 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās

dienas, iesniedzot tiesas kancelejā maksājumu apliecinošu

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta nosacījumiem lietiskie pierādījumi -elektroniskais dokuments – kompaktdisks ar videonovērošanas

kameru ierakstiem, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, un pirkuma līgums Nr./numurs- atstājami glabāties pie krimināllietas materiāliem.

Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.-352, 511., 512., 514., 520.pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. C/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta

pirmajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu daļēji pieskaitīt sodu, kas noteikts ar Vidzemes rajona tiesas Madonā 2022.gada

5.janvāra spriedumu un galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 1 (vienu) mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, soda izciešanas termiņā ieskaitīt aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2021.gada 9.augusta līdz

2022.gada 7.martam.

Līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim /pers. C/ turpināt piemērot drošības līdzekli - apcietinājumu.

Cietušā /pers.D/ kompensācijas pieteikumu par mantisko un morālo aizskārumu EUR 1522 (viens tūkstotis pieci simti divdesmit divi euro) apmērā,

apmierināt daļēji. Piedzīt no /pers. C/ par labu /pers.D/EUR 1492 (viens tūkstotis četri simti deviņdesmit divi euro), lietvedību daļā par EUR 30

(trīsdesmit euro), izbeigt.

Piedzīt no /pers. C/ par labu valstij EUR 788,65 (septiņi simti astoņdesmit astoņi euro 6 5 centi) par aizstāvju A.Prozumentes, I.Eglītes,

S.Makarukas, K.Groznes-Kļusovas un I.Lauces sniegto juridisko palīdzību, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 30 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Nolēmuma labprātīgas izpildes gadījumā norādītā summa iemaksājama kontā:

Saņēmējs: Valsts kase,

Reģistrācijas Nr. 90000050138,

Konta Nr.LV68TREL1060001239300, BIC kods TRELLV22, iesniedzot tiesas kancelejā maksājumu apliecinošu dokumentu.

Lietiskos pierādījumus pēc sprieduma spēkā stāšanās: pirkuma līgumu Nr./numurs/, kas ievietots aploksnē, kura aizlīmēta ar drošības uzlīmi

Nr.A18 0321768; kompaktdisku ar videonovērošanas kameru ierakstiem, kas glabājas pie krimināllietas – glabāt pie krimināllietas.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

499.panta ceturto daļu tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, iesniedzot apelācijas sūdzību

vai protestu Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilna sprieduma teksta pieejamības diena - 2022.gada 28.martā.

Tiesnese (paraksts) M.Bite