Legislator Case Law & Legislation
C37098313 / C-0294-14 AI generated

Court orders mother to pay 30% of minimum wage child support and partial court costs to father.

Case Number C37098313 / C-0294-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's arguments regarding her ability to pay and ordered the plaintiff to receive monthly child support starting from the filing date. The court found the defendant fulfilled her duty to maintain the child but lacked the means to pay the full statutory amount without harming the child's interests. Consequently, the court awarded the plaintiff 30% of the minimum wage and reduced the court costs to 85% of the assessed amount.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law 179; Civil Procedure Law 42, 43: Parents must maintain children proportionally to their means; child support is payable until adulthood; court costs may be partially exempted if full payment would harm the child's interests.

Keywords

AI generated
child support obligation minimum wage calculation parental maintenance duty court costs exemption child's best interests separate residence statutory minimum amount

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 179
Civil Procedure Law 42
Civil Procedure Law 43
Civil Procedure Law 195
Civil Procedure Law 204.1
Civil Procedure Law 250.25
Civil Procedure Law 250.27
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C37098313

Lietas arhīva Nr. C-0294-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā, 2014.gada 14.janvārī

Tukuma rajona Tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Mudele

izskatīja rakstveida procesā civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers.

B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Tiesa konstatēja:

Pamatojoties uz Civillikuma 179. pantu prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas uzturlīdzekļus bērnam /pers. C/, dzimušam

/datums/, ik mēnesi 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot no prasības iesniegšanas

dienas līdz bērna pilngadībai.

Prasības pieteikums pamatots, ar to, ka atbildētāja neveic savu vecāka pienākumu apgādāt bērnu, no 2011.gada pavasara ar

atbildētāju dzīvo atsevišķi un kopš tā laika bērna pastāvīgā dzīves vieta ir pie prasītāja, bērna māte kopš šķiršanās ir pārtraukusi

bērna aprūpi un nenodrošina bērnam uzturlīdzekļus.

Atbildētājai /pers. B/ 2013.gada 14.okotbrī nosūtīts prasības pieteikums.

Atbildētāja iesniegusi tiesai paskaidrojumu par prasību, norādot, ka prasību atzīst pilnā apmērā un paskaidrojusi, ka nepiekrīt

prasības pamatojumam, jo visu laiku ir uzturējusi ģimenei, maksā kredītu, kas tika ņemts, lai iegādātos ģimenei kopīgu māju, arī visus

izdevumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu /Nosaukums A/ Lestenes pagastā, viņa ir maksājusi un maksājumi ir lieli. Pēc

kopdzīves pārtraukšanas dēls dzīvoja pie viņas Rīgā īrētā dzīvoklī, bērns bija nodrošināts ar visu nepieciešamo, pēc tam dēls pārgāja

dzīvot pie tēva, kam viņa neiebilda. Lūdz tiesas izdevumus sadalīt uz pusēm ar prasītāju un lūdz dot iespēju labprātīgi pārskaitīt LVL

60,- mēnesī uz /pers. C/ kontu, maksājumu sadalot divās daļās.

Prasītājs atsaucē uz paskaidrojumu norāda, ka nepiekrīt atbildētājas lūgumam ļaut uzturlīdzekļus pārskaitīt uz bērna konta, jo tas

apgrūtinātu uzturlīdzekļu tālāku lietderīgu izmantošanu ikdienas uzturam un prasītājam nebūs tiesību ar šiem naudas līdzekļiem

rīkoties. Lūdz piedzīt no atbildētājas EUR 96,00 mēnesī, kas ir Ministru kabineta noteikto uzturlīdzekļu minimālais apmērs

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei un nav iebildušas lietas izskatīšanai rakstveida procesā.

Novērtējot lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

CL 179.pants nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz

tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.

Tas nozīmē, ka atbildētājai /pers. B/ ir pienākums uzturēt bērnu.

Bērna uzturēšana gulstas uz abiem vecākiem, tātad prasītājai un atbildētājam samērā ar savām spējām un savu mantas stāvokli ir

jāpiedalās bērna uzturēšanā.

Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un

viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un

intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un

mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 2.punktu, katra vecāka pienākumu ir katru mēnesi nodrošināt

saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā - katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai –

25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas un katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz

18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no MK noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Samērojot bērna vajadzības ar abu vecāku spējām un mantisko stāvokli un ņemot vērā valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru,

bērna vecumu, tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļu apmērs nosakāms ik mēnesi 30% apmērā no MK noteiktās minimālās mēneša darba

algas, jo vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu, t.i. nodrošināt viņam ēdienu, apģērbu, mājokli un veselības aprūpi, bērna kopšanu,

viņa izglītošanu un audzināšanu.

Ar dzimšanas apliecības kopiju pierādīts, ka atbildētāja /pers. B/ ir bērna /pers. C/ māte(l.l.8.).

Lietā nav strīda par to, ka bērns dzīvo pie prasītāja /pers. A/.

Prasītājs strādā SIA /Nosaukums B/ un viņa vidējā darba alga ir Ls 506,75 mēnesī.

Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus par saviem ienākumiem, norādījusi, ka strādā algotu darbu un no saviem ienākumiem sedz

kredīta maksājumus par īpašuma iegādi /Nosaukums A/ Lestenes pagastā un sedz arī visas izmaksas, kas saistītas ar nekustamā

īpašuma uzturēšanu.

Pēc tiesas ieskata, atbildētājai jāsniedz materiāla palīdzība bērnam neatkarīgi no viņas ienākumiem un izdevumiem kredītu

apmaksai un nekustamā īpašuma uzturēšanai, viņai ir pienākums uzturēt bērnu un maksāt uzturlīdzekļus valstī noteiktajā minimālajā

apmērā.

Tiesa uzturlīdzekļu apmēru nosaka, vadoties no konkrētiem lietas apstākļiem, kas raksturo bērna vajadzības un vecāku attiecīgā

brīža iespējas tās apmierināt un valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.

Tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi piedzenami līdz bērna pilngadībai. Uzturlīdzekļi piedzenami no prasības celšanas tiesā, tas ir no

2013.gada 14.oktobra, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības

realizāciju tiesā.

Tiesa uzskata, ka nav pamata noteikt uzturlīdzekļu iemaksu bērna bankas kontā, jo uzturlīdzekļi tiek piedzīti tā vecāka labā, kurš

realizē bērna aprūpi un uzturēšanu, pie kura bērns dzīvo.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu prasītājs no tiesas izdevumu maksāšanas ir atbrīvots. Prasījums

apmierināts pilnā apmērā.

Prasītāja lūgusi tiesas izdevumus sadalīt vienādās daļās ar prasītāju, taču prasītājs no tiesas izdevumu samaksas ir atbrīvots ar

likumu, tāpēc nav pamata tiesas izdevumu daļas piedziņai no prasītāja.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta 1.daļai tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bija atbrīvots, piespriežami

no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai.

Atbilstoši CPL 42.pantam no atbildētājas valsts ienākumos būtu piedzenama valsts nodeva 172,80 euro apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi, kas konkrētajā lietā ir 4,92 euro.

Ievērojot CPL 43.panta 4.daļu tiesa uzskata, ka atbildētāja daļēji atbrīvojama no valsts nodevas samaksas valsts ienākumos, jo viņai

bērna uzturam jāmaksā līdzekļi, kas ir euro 96 mēnesī, viņa iesniegusi tiesai pierādījumus par saviem izdevumiem un valsts nodevas

samaksa pilnā apmērā var ietekmēt bērna intereses, samazinot iespēju saņemt uzturlīdzekļus pilnā apmērā.

No atbildētājas valsts ienākumos piedzenama daļēja valsts nodeva 85,00 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi,

kas konkrētajā lietā ir 4,92 euro.

Ievērojot CL 179.p. un CPL 43., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantus,

Tiesa n o s p r i e d a:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus bērnam

/pers. C/, personas kods /personas kods/, ik mēnesi 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas,

sākot no 2013.gada 14.oktobra līdz bērna pilngadībai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 85 euro ( astoņdesmit pieci euro ) un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,92 (četri euro 92 centi).

Noteikt /pers.B/ tiesas izdevumu labprātīgai samaksai termiņu līdz 2014.gada 14.februārim, maksājuma dokumentu par tiesas

izdevumu samaksu iesniegt Tukuma rajona tiesas kancelejā līdz 2014.gada 14.februārim, pretējā gadījumā tiesas izdevumu piedziņa

tiks nodota tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma

pasludināšanas dienas 2014.gada 14.janvāra.

Tiesnese : I.Mudele