Legislator Case Law & Legislation
11520067516 / K68-0168-17 AI generated

Court convicts drunk driver of dangerous driving, mandates two years license revocation and 160 hours community service.

Case Number 11520067516 / K68-0168-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of dangerous driving while intoxicated and without a license, sentencing him to 160 hours of community service and revoking his driving license for two years. The prosecution argued that the defendant's alcohol concentration of 1.38 per mille and lack of licensing rights constituted a serious threat to public safety. The court upheld the conviction and applied the mandatory license revocation period while noting that property confiscation was inapplicable as the defendant was not the vehicle's owner.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 262. panta 1. daļa; Krimināllikuma 46. panta 2. daļa; Krimināllikuma 42. panta 3. daļa; Krimināllikuma 52. panta 5. daļa: Conviction for dangerous driving with mandatory license revocation applies, but property confiscation requires ownership of the vehicle used in the offense.

Keywords

AI generated
dangerous driving alcohol concentration license revocation community service property confiscation public safety criminal liability

Cited Legislation

AI generated
Criminal Law Article 262(1)
Criminal Law Article 46(2)
Criminal Law Article 42(3)
Criminal Law Article 52(5)
Criminal Procedure Law Article 249(1)
Criminal Procedure Law Article 511
Criminal Procedure Law Article 512
Criminal Procedure Law Article 520
Criminal Procedure Law Article 530
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 11520067516

Lietas arhīva Nr. K68-0168-17/27

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese L. Leja,

piedaloties prokuroram P. Urbānam,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā

paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Tiesa

konstatēja:

/pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, atrodoties alkohola ietekmē šādos apstākļos:

2016. gada 11. septembrī ap plkst. 02.00 /pers. A/, atrodoties alkohola ietekmē, ar alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 1,38 promiles, bez

transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas) vadīja automašīnu Audi 100, valsts reģistrācijas

numurs /TL numurs/, un brauca ar to Rīgā pa Ozolciema ielu no Vienības gatves puses Valdeķu ielas virzienā.

Ar šādām prettiesiskām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otrās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam /pers. A/ soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Par Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu likums paredz alternatīvu iespēju pamatsoda izvēlē un

divus papildsodus, no kuriem transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana soda sankcijā paredzēts kā obligāti piemērojams papildsods.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu apsūdzētā /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags noziegums.

Tiesas sēdē, pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personību raksturojošos datus, noskaidrots: dzimis /datums/, /nosaukums/, Latvijas Republikas

pilsonis, ar pamatizglītību, neprecējies, apgādājamo personu nav, deklarētā dzīvesvietas adrese /adrese A/, faktiskā dzīves vieta /adrese/, strādā SIA

“/nosaukums/” par konsultantu, uz nozieguma izdarīšanas brīdi administratīvi sodīts, agrāk kriminālā kārtā nesodīts.

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka atbilstoši Krimināllikuma 35. panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu,

sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un

atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Ņemot vērā noziedzīgo nodarījumu klasifikāciju, mazāk smags noziegums ir noziedzīgs nodarījums ar nelielu sabiedrisko interešu apdraudējuma

raksturu. Tomēr, salīdzinot ar citiem mazāk smagiem noziegumiem, /pers. A/ izdarītajam noziegumam ir būtiskāks apdraudējuma raksturs, jo ar

noziedzīgo rīcību apsūdzētais apdraudēja sabiedriskās drošības intereses mehānisko transportlīdzekļu kustības jomā, papildus apdraudot sabiedrības

locekļu dzīvību un veselību.

Tiesa, nosakot apsūdzētajam soda veidu, izvērtējot lietas materiālos esošos /pers. A/ personības raksturojošos datus, noziedzīgo nodarījumu

raksturu un radīto kaitējumu, atzīst, ka apsūdzētajam par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir nosakāms sods – piespiedu darbs, kā to lūdza arī prokurors

tiesu debatēs. Piespiedu darbu kā sodu tiesa novērtē kā atbilstošu izskatāmā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam. Piespiedu darbs ir otrs vieglākais

pamatsods, tas ir mazāk personas brīvību ierobežojošs, tajā pašā laikā tas ir pietiekami reāli izjūtams sods ar soda publiskuma elementu, lai sasniegtu

spriedumā no likuma atreferēto kriminālsoda mērķi. Tiesas izraudzītā soda veida piemērošanai nav objektīvu šķēršļu, jo apsūdzētais ir darbspējīga

persona, ko viņš apliecināja tiesas sēdē. Tiesa ir guvusi pārliecību, ka attiecībā uz /pers. A/ šis ir efektīvs un adekvāts soda veids, un tā piemērošana

sasniegs soda mērķi.

Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas soda sankcijā paredzētā naudas soda piemērošanai tiesa nekonstatēja Krimināllikuma 41. panta ceturtajā

daļā izvirzītos kritērijus apsūdzētā mantiskajam stāvoklim kā pamatam minēta soda veida piemērošanai.

Savukārt piemērot apsūdzētajam par izdarīto mazāk smago noziegumu pamatsodu brīvības atņemšanas veidā, nav adekvāti, jo tiesas ieskatā šāds

sods būtu nesamērīgi bargs ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu sekām. Turklāt brīvības atņemšanas sods par mazāk smagu noziegumu piemērojams tikai

tajos gadījumos, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no soda sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem saskaņā ar Krimināllikuma

46. panta ceturtajā daļā noteikto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta trešās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam /pers. A/ soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu tiesa par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli atzīst savas vainas vaļsirdīgu atzīšanu un izdarītā

nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. pantu tiesa apsūdzētā atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatē.

Nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa ņem vērā arī apstākli, ka viņš ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21. pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar

kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko

attiecību taisnīgu noregulējumu.

Nosakot /pers. A/ soda mēru, tiesa ņem vērā to, ka konstatēts viens atbildību mīkstinošs apstāklis, atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti,

secina, ka apsūdzētajam par izdarīto noziegumu ir nosakāms Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas sankcijā paredzētais piespiedu darbs, nosakot to

nedaudz virs Krimināllikuma 40. panta pirmajā daļā noteiktā vidējā soda apmēra, kā to lūdza arī prokurors.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms soda sankcijā paredzētais papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana. Šā

papildsoda piemērošanu likums paredz kā obligātu. Atbilstoši soda sankcijas formulējumam minētais papildsods ir tiesībspējas – vadīt transportlīdzekli –

atņemšana un reāli izpaudīsies arī kā liegums iegūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, jo /pers. A/ tās noteiktā kārtībā nav iegūtas. Šā papildsoda

apmēru tiesa atzīst par nosakāmu divu gadu apmērā, t.i., likumā paredzētā maksimālā papildsoda laika apmērā, ņemot vērā konstatēto alkohola

koncentrācijas minimālo līmeni, proti, 1,38 promiles. Tiesa atzīst, ka papildsoda mērķis ir ne vien sodīt vainīgo, bet arī aizsargāt sabiedrības drošību,

panākt, lai vainīgais un citas personas atturētos no noziedzīgu darbību izdarīšanas, pildītu likumu.

Tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas soda sankcijā paredzētais papildsods – mantas konfiskācija – nav nosakāms. Saskaņā ar

Krimināllikuma 42. panta trešo daļu mantas konfiskācija attiecināma uz transportlīdzekli, ar kuru izdarīts noziedzīgs nodarījums pret satiksmes drošību,

bet apsūdzētais nav transportlīdzekļa īpašnieks.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta piekto daļu apsūdzētā /pers. A/ soda termiņā ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks no 2016. gada

11. septembra līdz 2016. gada 12. septembra, kas atbilst 16 (sešpadsmit) piespiedu darba stundām.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes noziegumu izmeklēšanas biroja vecākās inspektores /persona

G/ 2016. gada 12. septembra lēmumu /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 249. panta pirmā daļai, ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas

pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs

pieņem lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu.

Ievērojot to, ka uz lietas izskatīšanas brīdi nav iestājušies Kriminālprocesa likuma 249. panta pirmās daļas nosacījumi, tad sprieduma izpildes

nolūkā līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim, apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis atstājams negrozīts.

Lietā nav cietušo, nav uzlikts arests mantai, nav procesuālo izdevumu, kā arī nav lietisko pierādījumu, par kuriem būtu pieņemams lēmums,

atbilstoši Kriminālprocesa likuma 352., 366., 368., 240. pantam.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 530. pantu, tiesa

no s p r ie d a

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un noteikt sodu – piespiedu darbu uz

160 (viens simts sešdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta piekto daļu apsūdzētā /pers. A/ soda termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2016. gada

11. septembra līdz 2016. gada 12. septembra, kas atbilst 16 (sešpadsmit) piespiedu darba stundām.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā – atcelt pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā no pilna sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot sūdzību vai

protestu Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums pieejams no 2017. gada 14. februāra.

Tiesnese L. Leja