Court dismisses appeal against administrative penalty for conflict of interest, upholding original fine amount.

Lietas materiāli Nr.133017713

Lietvedības Nr.104AA-660-14/9

SPRIEDUMS

Rīgā, 2014.gada 2.septembrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese I.Amoliņa

tiesneši I.Logina un J.Stukāns

rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. B/, personas kods /personas kods/,

saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30panta, sakarā ar /pers. B/ iesniegto

apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2014.gada 3.marta spriedumu.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija

konstatēja:

2012.gada 22.oktobrī Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu RD Nr.001480 par to, ka /Nosaukums/domes priekšsēdētājs /pers. B/, 2012.gada 15.martā u n 2012.gada 25.aprīlī,

/Nosaukums/domes sēdē piedaloties lēmuma pieņemšanā un balsojot „pret” 2012.gada 15.marta deputāta iesnieguma Nr.12/12,

2012.gada 15.marta deputāta iesnieguma Nr.15/12 un 2012.gada 25.aprīļa deputāta iesnieguma Nr.16/12 izskatīšanu par

/Nosaukums/domes priekšsēdētāja /pers. B/ iespējamām prettiesiskajām darbībām un likuma normu neievērošanu iekļaušanu

/Nosaukums/domes darba kārtībā, kurās pats /pers. B/ bija personiski ieinteresēts, atradās interešu konflikta situācijā un nav ievērojis

likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk-Likums) 11.panta pirmajā daļā valsts amatpersonai

noteiktos ierobežojumus (lietas 24.-25.lapa).

2012.gada 7.novembrī Biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs /pers. D/ izskatīja

administratīvā pārkāpuma lietu Nr.870/1-24/165 un nolēma, saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu izbeigt lietvedību /pers. B/

administratīvā pārkāpuma lietā pēc LAPK 166.29panta, t.i., par neziņošanu par savu atrašanos interešu konflikta situācijā Likuma

21.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā kārtībā, jo notikumā netika konstatēts administratīvā pārkāpuma sastāvs. Par valsts

amatpersonai noteikto aizliegumu neievērošanu, t.i., par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā sauca

/pers. B/ pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.30panta un sodīja ar naudas sodu Ls 50,00 (lietas 31.-33.lapa).

Šo lēmumu /pers. B/ apstrīdēja, iesniedzot sūdzību Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2012.gada 28.decembra lēmumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja

Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja /pers. D/ 2012.gada 7.novembra lēmums ir atstāts

negrozīts un /pers. B/ sūdzība ir noraidīta.

Nepiekrītot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2012.gada 28.decembra lēmumam, /pers. B/ to pārsūdzēja Rīgas rajona

tiesā.

Ar Rīgas rajona tiesas 2014.gada 3.marta spriedumu ir atstāts negrozīts Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja (turpmāk –

Iestādes lēmums) 2012.gada 28.decembra lēmums Nr.1/9652, bet /pers. B/ sūdzība ir noraidīta.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka Iestādes lēmums ir pareizs un pietiekams un, izmantojot Latvijas APK 289. 13panta trešajā daļā

noteikto, pievienojas Iestādes Lēmuma motivācijai un izvērstāks argumentu izklāstu šajā sakarā nenorāda.

Par sūdzības iesniedzēja norādītajiem argumentiem tiesa spriedumā norādījusi, ka ar Lēmumu sūdzības iesniedzējs saukts pie

administratīvās atbildības par Latvijas APK 166 30.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu. Latvijas APK 166 30.pantā paredzēta

administratīvā atbildība par likumā noteikto komercdarbības, valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu

gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par

valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā.

Tiesa konstatējusi, ka lietā nepastāv strīds par to, ka sūdzības iesniedzējs, būdams /Nosaukums/domes priekšsēdētājs, 2012.gada

15.martā u n 2012.gada 25.aprīlī /Nosaukums/domes sēdē piedalījās lēmuma pieņemšanā un balsoja pret deputāta 2012.gada

15.marta iesnieguma Nr.12/12, deputāta 2012.gada 15.marta iesnieguma Nr.15/12 un deputāta 2012.gada 25.aprīļa iesnieguma

Nr. 16/12 izskatīšanu par /Nosaukums/domes priekšsēdētāja /pers. B/ iespējamām prettiesiskām darbībām un likuma normu

neievērošanu iekļaušanu /Nosaukums/domes darba kārtībā.

Lietā pastāv strīds par to vai sūdzības iesniedzējs kā valsts amatpersona, veicot iepriekšminētās darbības, ir atradies interešu

konfliktā.

Atbilstoši likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta 5.punkta nosacījumiem interešu konflikts ir

situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma

pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas,

tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

Šī likuma 11.panta pirmās daļas nosacījumi paredz, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus,

sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas

darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

Tiesa spriedumā secinājusi, ka no šīm likuma normām izriet, ka valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas pienākumus, ir

aizliegts veikt tādas darbības, kurās šī valsts amatpersona ir personiski ieinteresēta. Neievērojot šo aizliegumu, valsts amatpersona

nonāk interešu konflikta situācijā, par ko ir paredzēta administratīvā atbildība Latvijas APK 166 30.pantā. Interešu konflikta situācijā

amatpersona atrodas tikai tad, ja tā aktīvi izpilda savus amata pienākumus, ir saņēmusi konkrētus darba uzdevumus un no šo

jautājumu risināšanas var tikt ietekmētas likumā nosaukto personu intereses.

Sūdzības iesniedzējs nav noliedzis, ka viņš, būdams /Nosaukums/domes priekšsēdētāja amatā novada domes sēdēs 2012.gada

15.martā un 2012.gada 25.aprīlī ir piedalījies lēmuma pieņemšanā un balsojis pret iepriekš norādīto deputāta iesniegumu, kuros

ietvertie jautājumi skartu sūdzības iesniedzēju, iekļaušanu izskatīšanai domes sēdē. Sūdzības iesniedzējs argumentējis, ka deputāta

/pers. H/ iesniegumiem Nr.12/12;15/12;16/12, par kuriem tika lemts, nebija pievienots lēmuma projekts, tāpēc šos jautājumus iekļaut

domes sēdes darba kārtībā vispār nebija iespējams. Sūdzības iesniedzējs argumentējis, ka viņa balss nevarēja mainīt balsojuma

rezultātu pēc būtības.

Tiesa, vērtējot sūdzības iesniedzēja norādītos argumentus, secinājusi, ka apstāklis, ka deputāta iesniegumiem nebija pievienots

lēmuma projekts, nevar būt par iemeslu, lai sūdzības iesniedzējs pārkāptu likumu.

Tiesa atzinusi, ka ir ievēroti Latvijas APK 37.pantā noteiktie lietvedības termiņi.

Rīgas rajona tiesas 2014.gada 3.marta spriedumu apelācijas kārtībā pārsūdzēja /pers. B/ (turpmāk tekstā – Sūdzības

iesniedzējs), iesniedzot apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt Rīgas rajona tiesas 2014.gada 3.marta spriedumu un atzīt, ka Korupcijas

novēršanas un apkarošanas birojs, pieņemot 2012.gada 28.decembra lēmumu Nr.1/9652 ir pieļāvis būtisku /pers. B/ Latvijas APK

260.panta otrajā daļā noteikto tiesību aizskārumu.

Sūdzības iesniedzējs pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdz pilnā apmērā, pamatojoties uz turpmāk minēto:

1. Saskaņā ar Latvijas APK 132.panta pirmajā daļā noteikto un stingrā saskaņā ar Latvijas APK un citiem aktiem par

administratīvajiem pārkāpumiem, Sūdzības iesniedzējs uzsver, ka primāri jāpārbauda vai konkrētajā gadījumā pastāv visas likumā

noteiktās administratīvā pārkāpuma pazīmes saukšanai pie administratīvās atbildības, respektīvi, vai konstatējams administratīvā

pārkāpuma sastāvs. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka izskatāmajā lietā konstatējams, ka Sūdzības iesniedzēja saukšanai pie

administratīvās atbildības par Latvijas APK 166. 30pantā noteikto administratīvo pārkāpumu nav juridiska pamatojuma, jo sūdzības

iesniedzēja darbībās nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

2. Likumā noteiktie ierobežojumi nav saprotami tādējādi, ka valsts amatpersona nekādos apstākļos attiecībā uz sevi nevar pieņemt

nekādus lēmumus. Noteicošais kritērijs šajā gadījumā ir personiska vai mantiska ieinteresētība, kas ir obligāta pazīme administratīvā

pārkāpuma sastāva konstatēšanai. Līdz ar to katrā konkrētajā gadījumā jāizvērtē iespējamā personiskā vai mantiskā interese

attiecīgā lēmuma pieņemšanā.

3. Sūdzības iesniedzējs, atsaucoties uz Latvijas APK 289.13panta trešajā daļā noteikto, norada, ka minētā panta nosacījumi neatbrīvo

tiesu no pienākuma izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu pēc būtības. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6.panta

pirmā daļa uzliek par pienākumu tiesām motivēt savus spriedumus. Sūdzības iesniedzējam ir jābūt pārliecībai, ka tiesa, izskatot viņa

sūdzību pēc būtības sniegs atbildes uz visiem sūdzībā norādītajiem argumentiem.

4. Sūdzības iesniedzējs pieturas pie viedokļa, ka katram pašvaldības domes deputātam savā darbībā ir jānodrošina augsti

uzvedības standarti, kā arī spēja atzīt savas kļūdas un centies tās labot. Sūdzības iesniedzējam nav bijusi personiska interese

izvairīties no cita deputāta ierosināto jautājumu izskatīšanas, līdz ar to uzskata, ka personiskā vai mantiskā interese attiecīgā lēmuma

pieņemšanā nav konstatējama un nepastāv pamats Sūdzības iesniedzēja saukšanai pie administratīvās atbildības par Latvijas APK

166.30pantā norādīto administratīvo pārkāpumu.

5. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka pirmās instances tiesa ir atstājusi bez pienācīgas ievērības to, ka deputāta /pers. H/ iepriekš

minētajiem iesniegumiem lēmuma projekts netika pievienots, līdz ar to minētos jautājumus domes sēdes darba kārtībā iekļaut nebija

iespējams. Balsojot „pret” /pers. H/ iesniegumu iekļaušanu sēdes darba kārtībā, Sūdzības iesniedzējs ir precīzi izpildījis likuma „Par

pašvaldībām” 33.panta pirmo daļu, kas noteic, ka domes sēdē izskatāmi likuma projekti. Sūdzības iesniedzējs kritiski vērtē pirmās

instances tiesas secinājumu, ka šie argumenti ir pretrunā ar visiem lietas materiāliem, jo pirmās instances tiesa nav norādījusi

konkrētos materiālus, kas liedz sūdzības iesniedzējam sniegt argumentētu viedokli par norādīto. Savukārt, jautājumā par to, ka šāda

Sūdzības iesniedzēja aizstāvības versija parādījās tikai sūdzībā par 2012.gda 28.decembra lēmumu, Sūdzības iesniedzējs uzsver, ka

tas nemaina pārsūdzības būtību.

6. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka 2013.gada 15.janvarī, kad Sūdzības iesniedzēja aizstāvis iepazinās ar lietas materiāliem, viņam

netika uzrādīti visi lietas materiāli, līdz ar to, tika rupji pārkāptas Sūdzības iesniedzēja Latvijas APK 260.panta otrajā daļā noteiktās

tiesības. Saskaņā ar Latvijas APK 7.panta otrajā daļā noteikto, Sūdzības iesniedzējs norāda, ka izskatāmajā lietā ir konstatējams, ka

lietvedība ir veikta, pārkāpjot likumā noteikto kārtību, tostarp Advokatūras likuma 48.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu, kas atzīstams

par būtisku procesuālu pārkāpumu un personas pamattiesību aizskārumu. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka šajā gadījumā

piemērojams Administratīvā procesa likuma 256.2pants, atbilstoši kuram ir atzīstams, ka administratīvā akta izdošanas procesā ir

pieļauts procesuālais pārkāpums, kas radījis būtisku personas Latvijas APK 260.panta otrajā daļā noteikto tiesību aizskārumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 21 pantu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija 2014.gada 10.aprīlī pieņēma lēmumu par

administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu rakstveida procesā. Apstākļus, kas liecinātu par nepieciešamību apelācijas sūdzību

izskatīt tiesas sēdē Krimināllietu tiesu kolēģija nekonstatē.

Krimināllietu tiesu kolēģija, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un

apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus, atzīst, ka sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzība ir noraidāma, pirmās instances tiesas

spriedums atstājams negrozīts.

Krimināllietu tiesu kolēģija, pārbaudījusi Rīgas rajona tiesas 2014.gada 3.marta sprieduma un iestādes lēmuma motivāciju, atzīst, ka

tā ir pareiza un pilnībā pietiekama. Tiesa ir izvērtējusi konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un pamatoti atzinusi, ka

iestādes lēmums ir tiesisks un pamatots. Līdz ar to tiesu kolēģija, saskaņā ar Latvijas APK 289 13.panta trešās daļas nosacījumiem,

pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai un to neatkārto.

Sūdzības iesniedzējs iesniegtajā apelācijas sūdzībā pēc būtības ir atkārtojis tos pašus argumentus, kuri ir izvērtēti un pamatoti

noraidīti iestādes lēmumā un pirmās instances tiesas spriedumā un tādēļ nav pamata tos vērtēt atkārtoti.

Papildus Krimināllietu tiesu kolēģija par apelācijas sūdzībā izteiktajiem argumentiem norāda sekojošo.

Sūdzības iesniedzējs apelācijas sūdzībā norādījis, ka viņa saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 16630.panta nav

juridiska pamata, jo viņa darbībās nav konstatējams pārkāpuma sastāvs. Likumā noteiktie ierobežojumi nav saprotami tādējādi, ka

valsts amatpersona nekādos apstākļos attiecībā uz sevi nevar pieņemt nekādus lēmumus.

Krimināllietu tiesu kolēģija nepiekrīt šādiem sūdzības iesniedzēja argumentiem, jo konkrētajā gadījumā uz sūdzības iesniedzēju

attiecināmi likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmās daļas nosacījumi. Interešu konflikta

situācijas definīcija ir reglamentēta šā likuma 1.panta 5.punktā. Lietas faktiskie apstākļi norāda uz to, ka, piedaloties balsojumā un

balsojot pret deputāta tādu iesniegumu iekļaušanu domes sēdes kārtībā, kas tieši skar sūdzības iesniedzēja personiskās intereses,

sūdzības iesniedzējs kā valsts amatpersona ir atradies interešu konflikta situācijā. Tiesu kolēģija atzīst, ka konkrētajā gadījumā nav

izšķirošas nozīmes tam, ka deputāta iesniegumiem nebija pievienots lēmums projekts un tāpēc deputāta iesniegumu iekļaušanas

domes sēdes darba kārtībā nebija iespējama pēc likuma. Latvijas APK 166 30.pantā paredzētais administratīvais pārkāpums pēc tā

sastāva ir formāls un neparedz konkrētu seku iestāšanos. Proti, atbildība par pārkāpumu iestājas, kad valsts amatpersona pārkāpj tai

ar likumu noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

Pretēji sūdzības iesniedzēja apgalvojumam, ka pirmās instances tiesa iesniegtās sūdzības argumentus un pamatojumu nav vērtējusi

un analizējusi, Krimināllietu tiesu kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa ir pilnībā novērtējusi visus lietas apstākļus, kam ir

nozīme lietas pareizā izlemšanā. Turklāt, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, proti, kā vairākkārt atzinusi Eiropas

Cilvēktiesību tiesa, no Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt

spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. ( skat. 61. punktu 1994. gada 19.aprīļa

spriedumā „Van de Hurk v The Netherlands”( iesnieguma Nr. 16034/90)). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav

pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus,

kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa

( skat. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986. gada 13. oktobra lēmumu lietā Nr. 10153/82 Austria).

Izvērtējot apelācijas sūdzībā norādīto argumentu, ka pirmās instances tiesā tika pārkāptas iesniedzēja Latvijas APK 260.pantā

paredzētās tiesības un tāpēc tiesvedība šajā lietā notikusi, pārkāpjot likumu, tiesu kolēģija atzīst šo argumentu par nepamatotu. Kā

redzams no pirmās instances tiesas sēdes protokola, iesniedzējs un viņa aizstāvis uzskatīja par iespējamu pabeigt lietas izskatīšanu

pēc būtības, nepiesakot nekādus lūgumus, kā arī pēc pirmās instances tiesas sprieduma pieņemšanas nekādi lūgumi attiecībā par

iepazīšanos ar lietas materiāliem nav pieteikti.

Par nepamatotu tiesu kolēģija atzīst sūdzības iesniedzēja norādi par Administratīvā procesa likuma normu piemērošanu lietas

izskatīšanā, jo tiesvedību administratīvo pārkāpumu lietās reglamentē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu, sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet

nepabeigto ( neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma

6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma veidojas no konvertētajām

sastāvdaļām. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma nepārsniedz sākotnējo tiesiskā instrumenta kopsummu latos,

kura konvertēta euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Konvertējot /Pers. B/uzlikto naudas sodu Ls 50 uz euro, tas sastāda EUR 71,14 ( septiņdesmit viens euro 14 centi).

Ar 2014.gada 1.janvāri par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas APK 166 30.pantā, valsts

amatpersonai uzliek naudas sodu no 70 līdz 350 euro apmērā.

Saskaņā ar Latvijas APK 8.panta pirmās daļas nosacījumiem, persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga

saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Šī panta otrās daļas nosacījumi paredz, ka aktiem, kas

mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem,

kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas.

Saskaņā ar Latvijas APK 8.pantā noteikto /pers. B/ par Latvijas APK 166 30.pantā paredzēto pārkāpumu ir uzliekams naudas

sods EUR 70( septiņdesmit euro ) apmērā.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.,4.punktu, 289.21, 289.22pantu, Rīgas

apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija

nosprieda:

Rīgas rajona tiesas 2014.gada 3.marta spriedumu atstāt negrozītu, /pers. B/ apelācijas sūdzību noraidīt.

/pers. B/ par Latvijas APK 16630.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu uzlikt naudas sodu EUR 70 ( septiņdesmit euro ).

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Amoliņa

Tiesneši (personiskais paraksts) I.Logina

(personiskais paraksts) J.Stukāns