Court partially allowed debt collection for breach of contract penalty while dismissing claim for interest.

Lietas Nr. C27165810

Lietas arhīva Nr. CA-0852-14/31

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 10.februārī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese A.Veita,

tiesneses: L.Blūmiņa, A.Mihailova,

ar tiesas sēžu sekretāri /sekretāre/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Igaunijā reģistrētās AS „BIGBANK”, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas BIGBANK AS

Latvijas filiāle, prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Centra rajona

tiesas 2010.gada 17.augusta spriedumu.

Aprakstošā daļa

2010.gada 17.maijā AS „Baltijas Izaugsmes Grupa”, tagad - Igaunijā reģistrētās AS „BIGBANK”, kuras vārdā Latvijas Republikā

darbojas BIGBANK AS Latvijas filiāle, (turpmāk arī prasītāja) cēlusi prasību Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā pret /pers. A/ (turpmāk

arī atbildētājs) par parāda piedziņu un, atsaucoties uz Civillikuma 1587., 1720., 1722., 1756.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765., 1943.

un 1945.pantu, lūgusi piedzīt no atbildētāja aizdevuma pamatsummu Ls 993,24, procentus Ls 187,88 un līgumsodu Ls 765,91, kā arī

noteikt prasītājas tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz

sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts šāds pamatojums.

Saskaņā ar 2006.gada 29.decembrī noslēgto aizdevuma līgumu prasītāja atbildētājam izsniegusi aizdevumu Ls 1 000 ar procentu

likmi 25 procenti gadā no aizdevuma summas un pienākumu atmaksāt aizdevuma summu un procentus aizdevuma līguma

maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā.

Atbildētājs līgumā paredzētajā kārtībā maksājumus nav veicis.

Aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 6.5.punktā atbildētājam noteikts pienākums par maksājumu grafikā noteikto maksājuma

atmaksas termiņu neievērošanu maksāt līgumsodu 0,5 procentu apmērā no termiņā nesamaksātās summas par katru kavējuma

dienu.

Saskaņā ar aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 5.1. un 5.1.1.punktu: gadījumā, ja maksājumu kavējuma dienu summa kopā ir

vismaz 30 dienas, aizdevējam ir tiesības pirms termiņa vienpusēji atkāpties no aizdevuma līguma un pieprasīt tūlītēju parāda

atmaksu, bet atbilstoši 5.2.punktam aizņēmējam šādā gadījumā ir pienākums nekavējoties samaksāt aizdevējam nesamaksāto

līgumsodu, neatmaksātos procentus un aizdevuma summu.

Tā kā atbildētājs savas saistības nav izpildījis un maksājuma termiņa nokavējums pārsniedzis 30 dienas, prasītāja 2008.gada

21.februārī atkāpusies no līguma un pieprasījusi no atbildētāja parāda samaksu, nosūtot viņam rakstveida brīdinājumu. Pēc

brīdinājuma nosūtīšanas atbildētājs veicis vairākus maksājumus Ls 39,45 apmērā.

Atbilstoši aizdevuma līguma vispārējo noteikumu 6.4.punktam, atbildētājam noteikts pienākums kopējā parāda samaksas kavējuma

gadījumā maksāt līgumsodu 0,5 procentu apmērā no neatmaksātās aizdevuma summas daļas par katru samaksas kavējuma dienu,

ko prasītāja saskaņā ar labas ticības principu samazinājusi līdz Ls 714,28.

Tādējādi atbildētāja parāds prasības pieteikuma sagatavošanas brīdī ir Ls 1 947,03, kas sastāv no aizdevuma pamatsummas Ls

993,24, procentiem par laika posmu no 2007.gada 21.jūlija līdz 2008.gada 21.februārim Ls 187,88, līgumsoda Ls 765,91.

Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2010.gada 17.augusta spriedumu prasība apmierināta. No /pers. A/ par labu AS „Baltijas

Izaugsmes Grupa” piedzīta aizdevuma pamatsumma Ls 993,24, procenti Ls 187,88, līgumsods Ls 748,07 un tiesas izdevumi

Ls 176,98, kopā Ls 2 106,17. Prasītājai noteiktas tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no aizdevuma pamatsummas

par laiku līdz sprieduma izpildei vai laikam, kad procentu apmērs sasniegs pamatparāda summu.

Spriedums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

Pušu tiesiskās attiecības nosaka 2006.gada 29.decembrī noslēgtais aizdevuma līgums Nr.0610962/55pp un maksājumu grafiks, kas

pierāda prasītājas prasījuma tiesības saskaņā ar Civillikuma 1483.panta 4.punktu.

Aizdevums atbildētājam ir izsniegts un nav pamata apšaubīt aizdevuma līguma tiesiskumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu atbildētājam ir pienākums prasītājai samaksāt neatmaksāto aizdevumu, kā arī, atbilstoši

Civillikuma 1753.-1755.panta nosacījumiem, piedzenami procenti, bet saskaņā ar Civillikuma 1716.panta nosacījumiem piedzenams

līgumsods, jo apstāklis, ka atbildētājs ir bezdarbnieks un otrās grupas invalīds, neatbrīvo viņu no saistību izpildes.

Atbildētājs, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.pantam un Civillikuma 1838.panta prasībām, nav iesniedzis pierādījumus par parāda

samaksu.

Lietā ir pietiekami pierādījumi, kas apstiprina pušu pielīgtās saistības un to, ka prasītāja savas saistības pret atbildētāju izpildījusi

pielīgtajā apjomā, bet atbildētājs nav apstrīdējis prasību vai prasītājas saistību izpildi, kā arī nav pamata apšaubīt prasības summas

apmēru, kas apstiprinās ar aprēķinu, aizdevuma līgumu un maksājumu grafiku.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos

sešus procentus gadā no pamatparāda summas.

Par šo pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis atbildētājs, norādot, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas

2010.gada 17.augusta spriedumu pārsūdz pilnā apmērā.

Apelācijas sūdzībā norādīti šādi apsvērumi sprieduma nepareizībai.

Piedzītais līgumsods ir nesamērīgs un neatbilst labas ticības principam, kā arī tiesai bija pienākums atbrīvot atbildētāju no pārmērīga

līgumsoda samaksas.

Atbildētājs uzskatāms par patērētāju atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām, līdz ar to tiesai bija jāvērtē aizdevuma

līguma atbilstība Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir noteicis, ka, vērtējot līgumsoda proporcionalitāti, jāņem vērā līgumslēdzēju pušu tiesiskās

vienlīdzības princips, t.i., līgumsoda apmērs nedrīkst būt tāds, kas nostāda patērētāju neizdevīgā stāvoklī, tas nedrīkst būts nesamērīgi

liels, kā arī samērīguma kritērijs, kas izriet no labas ticības principa.

Tā kā tiesa šos principus nav ņēmusi vērā, tad spriedums atceļams pilnībā.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2011.gada 9.novembra protokollēmumu saskaņā ar Civilprocesa likuma 77.pantu

prasītāja AS „Baltijas Izaugsmes Grupa” aizstāta ar tās tiesību pārņēmēju Igaunijā reģistrēto AS „BIGBANK”, kuras vārdā Latvijas

Republikā darbojas BIGBANK AS Latvijas filiāle.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2011.gada 23.novembra spriedumu prasība uzturētajā apmērā apmierināta. No

/pers. A/ par labu AS „BIGBANK” Latvijas filiālei piedzīta aizdevuma pamatsumma Ls 993,24, nokavējuma procenti Ls 187,88 par

laika posmu no 2007.gada 21.jūlija līdz 2008.gada 21.februārim, līgumsods Ls 748,07 un tiesas izdevumi Ls 176,53, kopā Ls 2

105,72. Izbeigta tiesvedība prasības daļā par līgumsoda Ls 17,84 piedziņu. No /pers. A/ valsts ienākumos piedzīti ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi Ls 1,06. Noteiktas AS „BIGBANK” Latvijas filiāles tiesības saņemt no /pers. A/ par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) likumiskos sešus procentus gadā no aizdevuma pamatsummas.

Izskatot lietu sakarā ar /pers. A/ kasācijas sūdzību, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts ar 2013.gada 29.novembra

spriedumu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2011.gada 23.novembra spriedumu daļā, ar kuru piedzīts līgumsods Ls

748,07 un tiesāšanās izdevumi, atcēlis un lietu šajā daļā nodevis jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā

spriedums atstāts negrozīts.

Apelācijas instances tiesas sēdē prasītājas AS „BIGBANK” Latvijas filiāles pilnvarotā pārstāve /pers. B/ atteicās no prasības daļā

par līgumsoda EUR 934,81 (Ls 656,99), kas aprēķināts saskaņā ar līguma 6.4.punktu, piedziņu. Pārējā daļā prasību uzturēja saskaņā

ar prasības pieteikumā norādītajiem argumentiem, apelācijas sūdzību neatzina.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs - atbildētājs /pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradies, bet savos 2014.gada 20.janvāra rakstveida

paskaidrojumos norādījis, ka apgrūtinātā veselības stāvokļa dēļ uz tiesas sēdi ierasties nevarēs un lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē.

Ievērojot iepriekš norādīto, atbilstoši Civilprocesa likuma 156.panta pirmajai daļai un 427.panta otrajai daļai, Civillietu tiesas kolēģija

atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējusi tos kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida

pierādījumiem, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un prasība tās uzturētajā daļā ir pamatota un

apmierināma.

Tā kā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2011.gada 23.novembra spriedums daļā, ar kuru no /pers. A/ par labu AS

„BIGBANK” Latvijas filiālei piedzīta aizdevuma pamatsumma Ls 993,24, nokavējuma procenti Ls 187,88 par laika posmu no

2007.gada 21.jūlija līdz 2008.gada 21.februārim, kā arī izbeigta tiesvedība prasības daļā par līgumsoda Ls 17,84 piedziņu un AS

„BIGBANK” Latvijas filiālei noteiktas tiesības saņemt no /pers. A/ par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) likumiskos sešus

procentus gadā no aizdevuma pamatsummas, ir stājies spēkā 2013.gada 29.novembrī, prasība šajā daļā no jauna apelācijas

instances tiesā nav skatāma, bet izskatīšanas priekšmets ir prasība daļā par līgumsoda piedziņu.

Saskaņā ar prasītājas pārstāves paskaidrojumiem tiesas sēdē par prasību tās uzturētajā daļā un atbilstoši lietā esošajam parāda

aprēķinam, atbildētājam par saistību izpildes kavējumu aprēķināts līgumsods EUR 126,60 (Ls 91,08) par laiku no 2007.gada

23.janvāra līdz 2008.gada 21.februārim atbilstoši līguma vispārīgo noteikumu 6.5.punktam.

Pušu starpā noslēgtā aizdevuma līguma 6.5.punkts noteic, ka par maksājumu grafikā noteikto maksājumu atmaksas termiņu un

apmēru neievērošanu aizņēmējam ir pienākums maksāt līgumsodu 0,5 % apmērā no termiņā nesamaksātās summas par katru

kavējuma dienu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona

uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Arī šobrīd spēkā esošā Civillikuma 1716.panta pirmā un trešā daļa noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas

ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par desmit procentiem no

pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

No Civillikuma 1720.panta izriet, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz

par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā (2.punkts).

Lietā nav strīda par faktu, ka atbildētājs aizdevuma līguma darbības laikā maksājumu grafikā noteiktos maksājumu atmaksas

termiņus un apmērus nav ievērojis. No prasītājas iesniegtā veikto maksājumu uzskaitījuma (lietas 9.lapa) redzams, ka atbildētājs

līguma darbības laikā veicis sešus maksājumus, bet pēc līguma darbības izbeigšanas – piecus.

Tādējādi tiesu kolēģija atzīst, ka atbildētājs ir pieļāvis saistību izpildes nokavējumu, tamdēļ prasītāja līgumsodu saskaņā ar pušu

starpā noslēgtā līguma 6.5.punkta noteikumiem ir aprēķinājusi pamatoti.

Civillietu tiesas kolēģija piekrīt apelācijas sūdzībā norādītajam, ka konkrētajā gadījumā pušu tiesiskās attiecības apspriežamas,

ņemot vērā Patērētāju tiesību aizsardzības likumu (redakcijā uz līguma noslēgšanas brīdi), jo atbildētājs Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē uzskatāms par patērētāju - fizisku personu, kas izmantojusi pakalpojumu nolūkam, kurš

nav tieši saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību, bet par pamatotu nevar atzīt apelātora viedokli, ka viņš ir pilnībā

atbrīvojams no līgumsoda samaksas.

Ievērojot Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta piektajā daļā noteikto un judikatūrā pausto viedokli (sk. Augstākās Tiesas

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 7.marta spriedumu lietā Nr.C30519003 SKA-59 ), Civillietu tiesu kolēģija

atzīst, ka pušu noslēgtā līguma noteikumus ir pamats uzskatīt par savstarpēji neapspriestiem, taču atzīt tos par netaisnīgiem tikai šī

iemesla dēļ nav pamata, jo, atbilstoši norādītā likuma panta trešās daļas jēgai un saturam: lai neapspriestu līguma noteikumu atzītu

par netaisnīgu un spēkā neesošu, papildus ir jākonstatē tā atbilstība kādai no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.pantā

iekļautajām netaisnīguma pazīmēm.

Tiesu kolēģijas ieskatā, patērētāja aizsardzība nenozīmē patērētāja atbrīvošanu no jebkādas atbildības par nepienācīgu saistību

izpildīšanu vai saistību nepildīšanu un šī aizsardzība nevar tikt tulkota kā patērētāja nedisciplinētības attaisnojums visos gadījumos.

Civillietu tiesu kolēģija par nepamatotu atzīst apelātora viedokli par līguma 6.5.punktā pielīgtā līgumsoda apmēra netaisnīgumu un

pārmērīgumu.

No iepriekš norādītā līguma punkta izriet, ka līgumsods tiek aprēķināts no nesamaksātās ikmēneša maksājuma summas. Lai gan

līgumsods ir noteikts procentuāli, līdz ar ko tas ir pieaugošs, no iesniegtā aprēķina redzams, ka par visu kavējuma periodu kopā

aprēķinātais līgumsods EUR 129,60 nesasniedz pat 10 % no galvenā parāda, t.i., neatmaksātās aizdevuma pamatsummas (EUR

1 413,25 jeb Ls 993,24).

Šādos apstākļos, tiesu kolēģija uzskata, ka līguma 6.5.punktā noteiktā līgumsoda apmērs nerada būtisku neatbilstību līgumā

noteiktajās līgumslēdzējpušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam, t.i., atbildētājam, un nav atzīstams par pārmērīgu un

netaisnīgu. Līdz ar to šī līguma punkta atzīšanai par netaisnīgu nav pamata.

Civilprocesa likuma 5.panta sestajā daļā ir noteikts, ka piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Atbilstoši judikatūrai, kas izveidojusies ar Senāta 2004.gada spriedumu lietā Nr.SKC-441, 2005.gada 26.janvāra spriedumu lietā

Nr.SKC-48, 2007.gada lēmumu lietā Nr.SPC-43, 2008.gada spriedumu lietā Nr.SKC-212, 2008.gada spriedums lietā Nr.SKC-327,

2010.gada 21.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-113, jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu, izvērtējot konkrētos apstākļus,

izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civillikuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārējiem tiesību principiem.

Izvērtējot aprēķinātā līgumsoda apmēru un, ņemot vērā judikatūrā un tiesību zinātnē paustās atziņas par līgumsoda noteikšanas un

samērīguma kritējiem, kā arī ar šī gada 1.janvāri likumdevēja Civillikuma 1716.pantā noteikto līgumsoda apmēra ierobežojumu, tiesu

kolēģija atzīst, ka, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, prasītājas aprēķinātais un pieprasītais līgumsods par laiku no 2007.gada

23.janvāra līdz 2008.gada 21.februārim EUR 129,60 (Ls 91,08) apmērā ir atzīstams par samērīgu un taisnīgu, un tas nerada

netaisnas iedzīvošanās pazīmes.

Tādejādi tiesu kolēģija secina, ka prasītājas prasība par līgumsoda piedziņu ir apmierināma, piedzenot no atbildētāja par labu

prasītājai līgumsodu EUR 129,60 apmērā.

Vienlaicīgi tiesu kolēģija atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu tiesvedība prasības daļā par līgumsoda EUR

934,81 piedziņu ir izbeidzama, jo prasītājas pārstāve tiesas sēdē no prasība šajā daļā atteicās.

Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai proporcionāli ar šo un

2011.gada 23.novembra spriedumu apmierināto prasījumu apmēram piedzenami pēdējās samaksātie tiesas izdevumi, proti, valsts

nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu.

Kopējais prasītājas apmierināto prasījumu apmērs šajā lietā ir EUR 1 810,18 (Ls 1 272,20 (993,24 + 187,88 + 91,08 = 1 272,20)),

līdz ar to piedzenamā valsts nodeva par prasību saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „c” apakšpunktu

(likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim) ir EUR 223,12 (Ls 156,81 ((1 272,20 – 1 000) x 2,5 % + 150 =

156,81)).

Tāpat no atbildētāja piedzenami prasītājas samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 (Ls 3,30 (lietas 5.lapa)).

Līdz ar to kopā no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi EUR 227,82 (223,12 + 4,70 = 227,82).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta jēgai un būtībai, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami iepriekš nesamaksātie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar lietas materiāliem (lietas 2.lapa), Tiesu informācijas sistēmas pavēstu uzziņu un pasta iestāžu noteiktajiem tarifiem,

kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu pirmās un

apelācijas instances tiesā šajā lietā ir EUR 14,14 (Ls 9,94).

Līdz ar to, ņemot vērā prasītājas pie prasības pieteikuma iesniegšanas samaksātos izdevumus EUR 4,70 (Ls 3,30 (lietas 5.lapa))

apmērā, nesamaksāto izdevumu daļa ir EUR 9,44 (14,14 – 4,70 = 9,44).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš - desmit dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 204.1 pantu, 223.panta 4.punktu, 224., 225. un 432.pantu, Civillietu tiesu kolēģija

n o s p r i e d a:

apmierināt Igaunijā reģistrētās AS „BIGBANK”, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas BIGBANK AS Latvijas filiāle, prasību pret

/pers. A/ par līgumsoda piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Igaunijā reģistrētajai AS „BIGBANK”, kuras vārdā Latvijas Republikā

darbojas BIGBANK AS Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, līgumsodu par laiku no 2007.gada 23.janvāra līdz

2008.gada 21.februārim EUR 129,60 un tiesas izdevumus EUR 227,82, bet pavisam kopā piedzīt EUR 357,42 (trīs simti piecdesmit

septiņus euro, 42 centus).

Izbeigt tiesvedību Igaunijā reģistrētās AS „BIGBANK”, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas BIGBANK AS Latvijas filiāle, prasības

daļā pret /pers. A/ par līgumsoda EUR 934,81 piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 9,44 (deviņus

euro, 44 centus), nosakot, ka maksājuma dokuments par šo izdevumu samaksu valsts ienākumos tiem paredzētajā kontā sprieduma

labprātīgas izpildes gadījumā iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas kancelejā.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā no pilna

sprieduma sagatavošanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums sagatavots 2014.gada 24.februārī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese A.Veita

Tiesnese

L.Blūmiņa

Tiesnese

A.Mihailova