Court convicted defendant of burglary and imposed one year conditional sentence after guilty plea.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of burglary and sentenced him to one year of conditional imprisonment. The defendant admitted guilt, and the court found the evidence sufficient without a formal trial. Consequently, the court ordered the confiscation of stolen goods and the payment of compensation to the victim.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 175. panta 3. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. panta 1.-3. daļa; Kriminālprocesa likuma 527. pants: A defendant's full admission of guilt, supported by corroborating physical evidence, constitutes sufficient proof of the crime, allowing the court to convict and sentence without a formal examination of evidence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.11091045309
K30-0487-17/21
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis A.Celms,
ar sekretāri K.Ķikuti,
prokurorei I.Kronbergai,
aizstāvei I.Naprijenko
2017.gada 19.aprīlī izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, krimināllietu, kurā tiek apsūdzēts /pers. B/, personas kods /personas kods/,
noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, tiesa,-
Konstatēja:
/pers. B/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzība), iekļūstot dzīvoklī, un proti:
2009.gada 19.aprīlī laika posmā no plkst.08:00 līdz plkst.15:30, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. B/,
atrodoties pie mājas Rīgā, Maija ielā 1, nolēma izdarīt zādzību no 1.stāva dzīvokļa Nr.5, izsitot dzīvokļa loga stiklu.
Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. B/ slepeni, uzskatot, ka viņa darbības netiek novērotas, atrodoties pie minētā /pers. C/ piederošā
dzīvokļa virtuves loga, ar ķieģeli izsita divus loga stiklus, ierāpās caur logu dzīvoklī, no kura nozaga /pers. C/ piederošas mantas - datora monitoru
,,Samsung” 200 LVL (284,57 EUR) vērtībā; datora peli “Logitech” 5 LVL (7,11 EUR) vērtībā; gludekli ,,Scarlet” 18 LVL (25,61 EUR) vērtībā; sporta
somu 5 LVL (7,11 EUR) vērtībā; vīriešu smaržas ,,Adidas” 10 LVL (14,23 EUR) vērtībā; T-kreklu 5 LVL (7,11 EUR) vērtībā; CD magnetolu
,,Roadstar” 20 LVL (28,46 EUR) vērtībā; ūdenspīpi 17 LVL (24,19 EUR) vērtībā.
Pēc kā /pers. B/ ar nozagtajām mantām no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas aizgāja.
Tādejādi /pers. B/ slepeni nolaupīja /pers. C/ piederošu mantu 280 LVL (398,40 EUR) vērtībā.
Ar savām darbībām /pers. B/ izdarījis noziedzīgu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ savu vainu atzina pilnībā viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma
175.panta trešajā daļā. Lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas sēdē. Kaitējuma kompensāciju atzina pilnībā 412,39 EUR apmērā.
Uzklausot apsūdzēto /pers. B/, viņa aizstāvi, cietušo un prokurori, kā arī lietas materiālu pārbaudes rezultātā, nešauboties par apsūdzētā /pers. B/
vainu, tiesa, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta 1.-3.daļas noteikumiem, nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi attiecībā uz visu
apsūdzību, tiesas sēdē pārbaudot apsūdzētā /pers. B/ personu raksturojošos datus, izskaidrojot procesuālo būtību un sekas.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.pantu, apsūdzētā /pers. B/ vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma
175.panta trešajā daļā, pilnībā pierādīta.
Tiesa secina, ka apsūdzētā /pers. B/ vaina ir pierādīta un noziedzīga nodarījuma kvalifikācija noteikta pareizi, t.i., noziedzīgs nodarījums, kas
paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 35.panta otro daļu, soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas
personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu, tiesa nosakot sodu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā
personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturtās daļas noteikumiem apsūdzētā /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā smags
noziegums.
Attiecībā par apsūdzētā /pers. B/, personību tiesa sēdē noskaidrots, ka dzimis /datums/ Rīgā, Latvijas Republikas pilsonis, ar 12 klašu
izglītību, atraitnis, apgādājamo nav, oficiāli nestrādājošs, norādītā dzīvesvieta /adrese A/, psihiatra uzskaitē nesastāv, sastāv Valsts SIA ,,Rīgas
Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas uzskaitē no 2007.gada 11.jūlija, agrāk 10
reizes sodīts, bet sodāmība dzēsta.
Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad apsūdzētais atzīst savu vainu.
Apsūdzētajam, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma
21.pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko
attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību
mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu departaments nolēmumus
lietā Nr. SKK-232/08).
Senāts ir norādījis, ka par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt tikai tādus apstākļus, kas saistīti ar vainīgās personas vai citas personas
izdarīto noziedzīgo nodarījumu un kas nav vērtējami kā personu raksturojoši apstākļi (skat. Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 12.marta lēmumu lietā
Nr. SKK-32/2007, 2007.gada 27.marta lēmumu lietā Nr. SKK–155/2007).
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams tas, ka viņš vaļsirdīgi atzinies un nožēlo izdarīto.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta nosacījumiem /pers. B/ atbildību pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.
Pie soda apmēra noteikšanas tiesa ņem vērā to, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 21.pantu, pirmās instances tiesā /pers. B/ izmantoja savas
tiesības sadarboties ar procesa virzītāju, jo izvēlējās vienkāršāku procesa veidu.
Tiesa izvērtējot to, ka apsūdzētais /pers. B/ ir savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzinis, izvēlējies sadarboties ar
procesa virzītāju, ir noteikta dzīves vieta, ir sodāms ar pantā noteikto brīvības atņemšanas sodu. Piemērojot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus, jo
tiesai radusies pārliecība, ka /pers. B/ brīvības atņemšanas sodu var izciest nosacīti ar pārbaudes laiku.
Tiesa uzskata, ka šāds sods ir piemērojams, jo tas izpildīs Krimināllikuma 35.pantā norādīto mērķi.
2017.gada 15.februārī /pers. B/ grozīts drošības līdzeklis dzīvesvietas maiņas paziņošana uz apcietinājumu un /pers. B/ izsludināts meklēšanā. /pers.
B/ 2017.gada 19.martā tika aizturēts un 2017.gada 20.martā ievietots Rīgas Centrālcietumā. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. B/
soda izciešanas termiņā ieskaitāms laiks, ko /pers. B/ pavadījis aizturēšanā un apcietinājumā no 2017.gada 19.marta līdz 2017.gada 19.aprīlim
(ieskaitot).
Drošības līdzeklis apcietinājums ir atceļams un /pers. B/ atbrīvojams tiesas sēžu zālē.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 350.pantu: (1) Kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu
nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. (2)
Kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata. (3) Ja cietušais
uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija. (4) Pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts
nodevas. (5) Nolēmums kriminālprocesā par personas vainu ir saistošs civillietu izspriešanā.
Kriminālprocesa likuma 352.pantā noteikti kritēriji, kurus izvērtējot, tiesa nosaka atbilstoši kompensācijas apmēru gan attiecībā uz materiālo, gan
morālo kaitējumu. No šā panta pirmās daļas izriet, ka, nosakot kompensācijas apmēru, tiesa ņem vērā:
1) radīto mantisko zaudējumu apmēru;
2) noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu;
3) nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošus sakropļojumus un darbspēju zudumu;
4) morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu;
5) psihiskas traumas.
Nevienam no šiem kritērijiem nav lielāka prioritāte, tie vērtējami kopsakarā viens ar otru.
Par cietušo kriminālprocesā atzīts /pers. C/. Cietušais pieteicis materiālā kaitējuma kompensāciju EUR 412,39 apmērā.
Cietušajam ir tiesības uz viņam radītā materiālā zaudējuma atlīdzību.
Kriminālprocesa likuma 1.pantā paredzētā mērķa sasniegšanai likums ir noteicis pamatprincipus, tajā skaitā tiesības uz kompensāciju par radīto
kaitējumu, un tas ir viens no krimināltiesisko attiecību noregulējuma elementiem. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.pantu cietušajam pienākas
atlīdzība par noziedzīga nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu. Ievērojot Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmajā daļā noteikto, tiesa
kompensācijas apmēru, nosaka izvērtējot cietušā pieteikumu, bet saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmo daļu, cietušajam pieteikumā
jāpamato pieprasītā mantiskā zaudējuma apmērs, bet kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām tikai jānorāda. Cietušā
kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināma.
Savukārt pārējos aizstāvības un cietušā argumentus tiesa nevērtē, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, proti, kā vairākkārt atzinusi Eiropas
Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas
nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piemēram, 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v The
Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90)). Tiesnesim ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņam nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai
skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas
Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu lietā 10153/82 Austria).
Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij procesuālos izdevumus par juridisko palīdzību EUR 60,50 (sešdesmit euro 50 centi) par advokāta
pakalpojumiem.
Mantai arests nav uzlikts.
Lietiskos pierādījumus – daktoplēves, pudeli “Coca cola”, 3 izsmēķus, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 240.panta pirmās daļas 5.puntku iznīcināt pēc sprieduma stāšanās spēkā.
Pamatojoties uz minēto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 511., 512., 524., 527.p.3.d., 528. un 529. panta, tiesa
nosprieda:
/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā
un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. B/ piespriesto brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacītu ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu un
spriedumu daļā par brīvības atņemšanu neizpildīt, ja notiesātais /pers. B/ tiesas noteiktajā pārbaudes laikā neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu,
nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus.
/pers. B/ desmit darba dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā jāierodas Valsts probācijas dienesta struktūrvienībā pēc savas deklarētās vai
faktiskās dzīvesvietas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu reālas brīvības atņemšanas izpildīšanas gadījumā ieskaitīt soda izciešanas termiņā aizturēšanā un
apcietinājumā pavadīto laiku no 2017.gada 19.marta līdz 2017.gada 19.aprīlim (ieskaitot).
Drošības līdzekli apcietinājumu atcelt un /pers. B/ atbrīvot tiesas sēžu zālē.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij par advokāta juridiskās palīdzības sniegšanu EUR 60,50 (sešdesmit eiro 50
centi) apmērā, kas iemaksājams sekojošā kontā – Saņēmējs – valsts kase, Reģistrācijas Nr. 90000050138, konta numurs
LV68TREL1060001239300, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis - par advokāta palīdzību tiesā, norādot lietas numuru, apsūdzētā vārdu, uzvārdu,
personas kodu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, pieteikto materiālā kaitējuma
kompensāciju EUR 412,39 (četri simti divpadsmit euro 39 centi).
Lietiskos pierādījumus - daktoplēves, pudeli “Coca cola”, 3 izsmēķus, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 240.panta pirmās daļas 5.puntku iznīcināt pēc sprieduma stāšanās spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt apelācijas kārtībā tikai daļā par piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem 10
(desmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena ir 2017.gada 19.aprīlis.
Tiesnesis A.Celms