Court convicts tax evader of fraud and imposes business ban and restitution for state losses.

Lieta Nr.15840008118

Lietas arhīva Nr. K88-0411-23/9

ECLI:LV:LRT:2023:1018.15840008118.11.S

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rēzeknē 2023.gada 18.oktobrī

Latgales rajona tiesa,

tiesnesis Pēteris Novičenoks,

piedaloties prokuroram Sergejam Frolovam,

aizstāvei Elitai Trukšānei

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /Persona C/, personas kods /Personas kods C/, apsūdzībā par

Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, kā arī par piespiedu

ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu /Nosaukums A/.

Aprakstošā daļa

[1] /Persona C/izvairījās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā

apmērā. Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos.

/Persona C/, būdams /Nosaukums A/ (juridiskā adrese /Adrese A/; reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu

reģistrā 2008.gada 4.jūlijā ar reģistrācijas numuru /Reģistrācijas numurs A/; Latvijas Republikas Komercreģistrā

ierakstīta 2008.gada 4.jūlijā ar vienoto reģistrācijas numuru /Reģistrācijas numurs B/; reģistrēta Nodokļu

maksātāju reģistrā 2008.gada 4.jūlijā ar NMR kodu /Reģistrācijas numurs B/; reģistrēta Valsts ieņēmumu

dienesta (turpmāk tekstā – VID) ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk tekstā - PVN) apliekamo personu

reģistrā 2008.gada 29.jūlijā ar reģistrācijas numuru /Reģistrācijas numurs C/; reģistrētie darbības veidi –

mazumtirdzniecība pa pastu vai internēta veikalos; nespecializētā vairumtirdzniecība) vienīgais īpašnieks un

amatpersona – valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, kuram saskaņā ar likuma “Par

nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas l. un 2.punktu kā uzņēmuma vadītājam ir uzlikts par pienākumu

aprēķināt maksājamo nodokļu summas un noteiktā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas, kā

arī būdams atbildīgs par patiesu ziņu sniegšanu VID par veiktajiem darījumiem, saistībā ar kuriem ir aprēķināmi

un maksājami nodokļi, pretēji tam, veica manipulācijas ar /Nosaukums A/ grāmatvedības datiem, iegrāmatoja

nepatiesas ziņas, šo nepatieso informāciju pārnesa uz PVN deklarācijām, to pielikumiem, uzņēmumu ienākuma

nodokļa deklarāciju (turpmāk tekstā - UIN) un iesniedza elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk tekstā -

EDS) VID nodokļu administrācijai, apzinoties, ka šīs prettiesiskās darbības virzītas uz ar nodokli apliekamo

objektu un peļņas samazināšanu un ka šādas rīcības rezultātā valsts nesaņems attiecīgo maksājumu summu un

tiks nodarīti zaudējumi, ar vienotu nodomu nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas valsts budžetā lielā apmērā,

proti, no 2016.gada augusta līdz 2016.gada septembrim (ieskaitot), 2016.gada oktobrī, 2016.gada decembrī un

2017.gada janvārī, izvairījās no PVN nomaksas un no UIN nomaksas par 2016.gadu un 2017.gadu, turpmāk

norādītos apstākļos.

/Persona C/, organizējot un veicot /Nosaukums A/ saimniecisko darbību, mantkārīgu motīvu vadīts, ar mērķi

samazināt ar nodokli apliekamo objektu un attiecīgi samazināt maksājamo PVN summu, 2016.gada un

2017.gada taksācijas mēnešu PVN deklarācijās un to pielikumos sadaļā “Nodokļu summas par iekšzemē

iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem” ar vienotu nodomu tīši norādīja apzināti nepatiesas ziņas

par /Nosaukums A/ 2016.gada 3.ceturksnī, 2016.gada oktobrī, decembrī un 2017.gada janvārī nenotikušiem

darījumiem ar fiktīvo uzņēmumu, proti, /Nosaukums E/ (reģistrācijas numurs /Reģistrācijas numurs D/,

juridiskā adrese: /Adrese B/), taču šie darījumi faktiski nenotika – prece (angārs, metālkonstrukcijas, metāla

detaļas) no šī uzņēmuma netika saņemta. PVN deklarācijās norādītās PVN summas par nenotikušiem

darījumiem /Persona C/ uzrādīja kā /Nosaukums A/ darījumu partneriem nomaksātu priekšnodokli sava

uzņēmuma ar PVN apliekamās saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Kā priekšnodokli par minētajiem

nenotikušiem darījumiem /Persona C/ /Nosaukums A/ interesēs no valsts budžetā maksājamās summas

nelikumīgi atskaitīja PVN, tādā veidā nepamatoti samazinot /Nosaukums A/ valsts budžetā maksājamo PVN, tas

ir, nodrošinot /Nosaukums A/ ar PVN apliekamos darījumus, kā arī samazinot /Nosaukums A/ ar UIN

apliekamo objektu.

Īstenojot savu noziedzīgo nodomu izvairīties no PVN nomaksas valsts budžetā, /Persona C/ 2016.gada

12.oktobrī iesniedza VID EDS /Nosaukums A/ 2016.gada 3.ceturkšņa PVN deklarāciju un tās pielikumu –

“Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas iekļautas PVN deklarācijā”, daļā PVN 1-1

“Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem”, norādot apzināti nepatiesas

ziņas par 2016.gada augustā un septembrī nenotikušiem (fiktīviem) darījumiem ar /Nosaukums E/, proti:

- no kuras /Nosaukums A/ it kā bija saņēmusi preces saskaņā ar 2016.gada 26.augusta pavadzīmi Nr./numurs1/,

darījuma summa 13 310,74euro, PVN 2 795,26 euro;

- no kuras /Nosaukums A/ it kā bija saņēmusi preces saskaņā ar 2016.gada 6.septembra pavadzīmi

Nr./numurs2/, darījuma summa 9 090,91 euro, PVN 1 909,09 euro.

Iekļaujot /Nosaukums A/ 2016.gada 3.ceturkšņa PVN deklarācijā nenotikušus (fiktīvus) darījumus ar

/Nosaukums E/, /Persona C/ apzināti samazināja valsts budžetā maksājamā PVN summu par 4 704,35euro, kā

rezultātā /Nosaukums A/ interesēs izvairījās no PVN nomaksas par 2016.gada 3.ceturksni 4 704,35euro apmērā.

Turpinot īstenot savu noziedzīgo nodomu izvairīties no PVN nomaksas valsts budžetā, /Persona C/ 2016.gada

1.decembrī iesniedza VID EDS /Nosaukums A/ 2016.gada oktobra PVN deklarāciju un tās pielikumu –

“Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas iekļautas PVN deklarācijā”, daļā PVN 1-1

“Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem”, norādot apzināti nepatiesas

ziņas par 2016.gada oktobrī nenotikušu (fiktīvu) darījumu ar /Nosaukums E/, proti, no kuras /Nosaukums A/ it

kā bija saņēmusi preces saskaņā ar 2016.gada 3.oktobra pavadzīmi Nr./numurs3/, darījuma summa 26

358,68euro, PVN 5 535,32 euro.

Iekļaujot /Nosaukums A/ 2016.gada oktobra PVN deklarācijā nenotikušu (fiktīvu) darījumu ar /Nosaukums E/,

/Persona C/ apzināti samazināja valsts budžetā maksājamā PVN summu par 5 535,32euro, kā rezultātā

/Nosaukums A/ interesēs izvairījās no PVN nomaksas par 2016.gada oktobri 5 535,32euro apmērā.

Turpinot īstenot savu noziedzīgo nodomu izvairīties no PVN nomaksas valsts budžetā, /Persona C/ 2017.gada

9.janvārī iesniedza VID EDS /Nosaukums A/ 2016.gada decembra PVN deklarāciju un tās pielikumu –

“Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas iekļautas PVN deklarācijā”, daļā PVN 1-1

“Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem”, norādot apzināti nepatiesas

ziņas par 2016.gada decembrī nenotikušiem (fiktīviem) darījumiem ar /Nosaukums E/, proti:

- no kuras /Nosaukums A/ it kā bija saņēmusi preces saskaņā ar 2016.gada 22.decembra pavadzīmi Nr./numurs

4/, darījuma summa 10 600euro, PVN 2 226 euro;

- no kuras /Nosaukums A/ it kā bija saņēmusi preces saskaņā ar 2016.gada 28.decembra pavadzīmi Nr./numurs

5/, darījuma summa 7 350euro, PVN 1 543,50 euro.

Iekļaujot /Nosaukums A/ 2016.gada decembra PVN deklarācijā nenotikušus (fiktīvus) darījumus ar /Nosaukums

E/, /Persona C/ apzināti samazināja valsts budžetā maksājamā PVN summu par 3 769,50euro, kā rezultātā

/Nosaukums A/ interesēs izvairījās no PVN nomaksas par 2016.gada decembri 3 769,50euro apmērā.

Turpinot īstenot savu noziedzīgo nodomu izvairīties no PVN nomaksas valsts budžetā, /Persona C/ 2017.gada

10.februārī iesniedza VID EDS /Nosaukums A/ 2017.gada janvāra PVN deklarāciju un tās pielikumu –

“Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas iekļautas PVN deklarācijā”, daļā PVN 1-1

“Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem”, norādot apzināti nepatiesas

ziņas par 2017.gada janvārī nenotikušiem (fiktīviem) darījumiem ar /Nosaukums E/, proti:

- no kuras /Nosaukums A/ it kā bija saņēmusi preces saskaņā ar 2017.gada 4.janvāra pavadzīmi Nr./numurs 6/,

darījuma summa 3 300euro, PVN 693 euro;

- no kuras /Nosaukums A/ it kā bija saņēmusi preces saskaņā ar 2017.gada 13.janvāra pavadzīmi Nr./numurs 7/,

darījuma summa 4 180euro, PVN 877,80 euro;

- no kuras /Nosaukums A/ it kā bija saņēmusi preces saskaņā ar 2017.gada 26.janvāra pavadzīmi Nr./numurs 8/,

darījuma summa 5 150euro , PVN 1 081,50 euro.

Iekļaujot /Nosaukums A/ 2017.gada janvāra PVN deklarācijā nenotikušus (fiktīvus) darījumus ar /Nosaukums

E/, /Persona C/ apzināti samazināja valsts budžetā maksājamā PVN summu par 2 652,30euro, kā rezultātā

/Nosaukums A/ interesēs izvairījās no PVN nomaksas par 2017.gada janvāri 2 652,30euro apmērā.

Ar savām darbībām /Persona C/, lai attiecīgo darījumu rezultātā gūtu fiskālas priekšrocības, par 2016.gada

3.ceturksni, oktobri, decembri un 2017.gada janvāri nepamatoti deklarēja minētos darījumus ar /Nosaukums E/,

kopējā apmērā bez PVN 79 340,33euro, PVN 16 661,47 euro.

Tādā veidā /Persona C/ kā /Nosaukums A/ amatpersona, iekļaujot minētā uzņēmuma grāmatvedības

dokumentos un atspoguļojot PVN deklarācijās daļā “Priekšnodoklis” tikai dokumentāli noformētos (nenotikušos

jeb fiktīvos) darījumus ar /Nosaukums E/, apzināti nepamatoti palielināja atskaitāmā priekšnodokļa summu,

šādā veidā samazinot /Nosaukums A/ ar PVN apliekamo bāzi. /Nosaukums A/ rīcībā esošās pavadzīmes faktiski

neatbilst notikušiem darījumiem, preces nav saņemtas no attaisnojuma dokumentos norādītā iepriekš minētā

PVN maksātāja.

Tādējādi /Persona C/ /Nosaukums A/ interesēs izvairījās no PVN nomaksas 16 661,47euroapmērā, ar ko

pārkāpa Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktā norādītos priekšnosacījumus, tas ir,

rēķinam ir jāatbilst faktiski notikušam darījumam. Līdz ar to SIA /Nosaukums A/ nebija tiesību veikt

priekšnodokļa atskaitījumus par uzrādītajiem darījumiem ar /Nosaukums E/ par 2016.gada 3.ceturksni PVN 4

704,35euro; par 2016.gada oktobri PVN 5 535,32 euro; par 2016.gada decembri PVN 3 769,50 euro un par

2017.gada janvāri PVN 2 652,30 euro. /Nosaukums A/ iegrāmatotās iepriekš minēto darījumu pušu pavadzīmes

neatbilst likuma “Par grāmatvedību” (spēkā līdz 2021.gada 31.decembrim) 2. un 7.panta prasībām un tāpēc nav

atzīstami par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem, uz kuru pamata veicami ieraksti /Nosaukums A/

grāmatvedības reģistros. Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punktu izvairīšanās no

nodokļu maksāšanas ir apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju,

informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas

neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta

darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi nav maksāti pilnā apmērā vai daļēji.

Turklāt, /Persona C/, apzinoties, ka nenotikušo (fiktīvo) darījumu ar /Nosaukums E/ iekļaušana PVN

deklarācijās ietekmēs un samazinās arī UIN nomaksu valsts budžetā, /Nosaukums A/ interesēs izvairījās no UIN

nomaksas, un tieši: mākslīgi palielinot atskaitāmā priekšnodokļa summu par 2016.gadu un 2017.gadu, /Persona

C/ samazināja /Nosaukums A/ ar UIN apliekamo objektu (ienākumu). /Persona C/ /Nosaukums A/ 2016.gada un

2017.gada peļņas/zaudējumu aprēķinos postenī “Pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa, pārdoto preču vai

sniegto pakalpojumu iegādes izmaksas” apzināti uzrādīja nenotikušos (fiktīvos) darījumus ar /Nosaukums E/:

2016.gadā par kopsummu bez PVN 66 710,33euro un 2017.gadā par kopsummu bez PVN 12 630 euro, kopā par

79 340,33 euro.

Turklāt /Persona C/ 2016.gada peļņas/zaudējumu aprēķinā, iekļaujot nenotikušos (fiktīvos) darījumus ar

/Nosaukums E/ 66 710,33euro apmērā, samazināja ar UIN apliekamo bāzi. Ņemot vērā VID nodokļu aprēķina

rezultātā veikto peļņas/zaudējumu aprēķina korekciju, samazinot pārdoto preču iegādes izmaksas saskaņā ar

likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (spēkā līdz 2017.gada 3.decembrim) 3.panta pirmo daļu

/Nosaukums A/ par 2016.gadu papildus aprēķināts budžetā maksājamais UIN 10 007euro (66 710,33 euro x

l5%).

2017.gada peļņas/zaudējumu aprēķinā /Persona C/, iekļaujot nenotikušos (fiktīvos) darījumus ar /Nosaukums E/

12 630euro apmērā, samazināja ar UIN apliekamo bāzi. Ņemot vērā VID nodokļu aprēķina rezultātā veikto

peļņas/zaudējumu aprēķina korekciju, samazinot pārdoto preču iegādes izmaksas saskaņā ar likuma “Par

uzņēmumu ienākuma nodokli” (spēkā līdz 2017.gada 3decembrim) 3.panta pirmo daļu /Nosaukums A/ par

2017.gadu papildus aprēķināts budžetā maksājamais UIN 1 895euro (12 630 euro x l5%).

Ar šādām darbībām /Persona C/ izvairījās no UIN nomaksas par 2016.gadu un 2017.gadu, nodarot Latvijas

Republikas valsts budžetam zaudējumus 11 902euro apmērā, un pārkāpa Gada pārskatu un konsolidēto gada

pārskatu likuma 13.panta otrajā daļā, 43.panta otrajā daļā un 14.panta pirmās daļas 9.punktā norādītos

priekšnosacījumus, tas ir, finanšu pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem

(aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem, bet vidējas sabiedrības un lielas sabiedrības

gada pārskatam ? arī par naudas plūsmu; postenī “Pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksa, pārdoto preču vai

sniegto pakalpojumu iegādes izmaksas” norāda neto apgrozījuma gūšanai pārdoto preču iegādes izmaksas un

pārdotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu ražošanas pašizmaksu; bilances un peļņas vai zaudējumu

aprēķina posteņos summas norāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību, nevis tikai juridisko

formu.

Tādējādi /Persona C/, organizējot un veicot finansiāli saimniecisko darbību /Nosaukums A/ vārdā, būdams tās

vadītājs, ar vienotu mērķi un nodomu /Nosaukums A/ interesēs, noformējot fiktīvo darījumu dokumentus, lai

nemaksātu nodokļus un samazinātu nodokļu apmēru, kas /Nosaukums A/ radušies savas reālās saimnieciskās

darbības rezultātā un kas tai bija jāiemaksā valsts budžetā, izvairījās no nodokļu nomaksas, Latvijas Republikai

nodarot mantisku zaudējumu 28 563,47euro apmērā, ko veido nenomaksātais PVN 16 661,47 euro apmērā par

2016.gada 3.ceturksni, 2016.gada oktobri, decembri un 2017.gada janvāri, nenomaksātais UIN par 2016.gadu

10 007 euro apmērā un nenomaksātais UIN par 2017.gadu 1 895 euro apmērā, kas saskaņā ar likuma “Par

Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu atbilst lielam apmēram.

Ar šādām darbībām /Persona C/ izdarīja tīšu smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā

daļā.

[2] Turklāt /Persona C/ Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīja

/Nosaukums A/ interesēs.

Ar /Persona C/ kā valdes locekļa apsūdzībā inkriminētajām darbībām /Nosaukums A/ grāmatvedības reģistros

tika tīši un nepamatoti iekļautas patiesībai neatbilstošas ziņas par nenotikušiem (fiktīviem) /Nosaukums A/

darījumiem par 2016.gada augustu, septembri, decembri un 2017.gada janvāri ar /Nosaukums E/, pavisam kopā

par fiktīviem darījumiem ar iepriekš minēto kapitālsabiedrību par kopējo it kā samaksāto PVN summu 16

661,47euroapmērā, ko 2016.gadā un 2017.gadā iepriekš minētajos taksācijas periodos /Nosaukums A/ iekļāva

PVN deklarācijās kā priekšnodokli, apzinoties, ka nenotikušo (fiktīvo) darījumu ar šo kapitālsabiedrību

iekļaušana PVN deklarācijās ietekmēs un samazinās attiecīgajā periodā arī UIN nomaksu valsts budžetā.

Darījumi tika noformēti tikai formāli starp /Nosaukums A/ un trešās personas kontrolēto firmu - /Nosaukums E/.

Nekādas preces (angārs, metālkonstrukcijas, metāla detaļas) /Nosaukums E/ nepārdeva un nepiegādāja

/Nosaukums A/.

/Nosaukums E/ vārdā noformētajos dokumentos: līgumā, pieņemšanas un nodošanas aktā, preču pavadzīmēs -

rēķinos norādītās preces nav saņemtas, noformētie dokumenti sniedz nepatiesu un maldinošu informāciju, jo ir

veikta savstarpēji saistītu neeksistējošo darījumu apliecinošu dokumentu noformēšana starp darījumu iesaistītām

pusēm. Līdz ar to /Nosaukums A/ amatpersona bija iesaistīta formālā dokumentu noformēšanā ar nolūku gūt

fiskālās priekšrocības PVN priekšnodokļa atskaitīšanā, samazinot /Nosaukums A/ valsts budžetā maksājamās

PVN un UIN summas.

Tādā veidā par faktiski nenotikušiem /Nosaukums A/ darījumiem ar /Nosaukums E/ tika deklarēts

priekšnodoklis 16 661,47euroapmērā un attiecīgi par šo summu samazināts PVN apmērs, kurš /Nosaukums A/

bija jāmaksā valsts budžetā par reāli notikušiem darījumiem, kuri apliekami ar PVN, kā arī attiecīgi 2016.gadā

un 2017.gadā par 11 902eurotika samazināta arī UIN nomaksa valsts budžetā, kas neatbilst likuma “Par

grāmatvedību” 2.un 7.panta noteikumiem un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 13.panta otrajā

daļā, 43.panta otrajā daļā un 14.panta pirmās daļas 9.punktā norādītajiem priekšnosacījumiem un nevar tikt

uzskatīti par dokumentiem, kurus var reģistrēt uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē. Līdz ar to šos /Nosaukums A/

darījumus ar /Nosaukums E/ saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 43.panta otro daļu

nevar iekļaut pārskata Peļņas/zaudējumu postenī “Pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksas, pārdoto preču

vai sniegto pakalpojumu iegādes izmaksas”. Gan PVN, gan UIN aprēķinā tiek ņemti vērā vieni un tie paši

attaisnojuma dokumenti. Arī uz UIN aprēķinu, nosakot saimnieciskās darbības izmaksās iekļaujamos

izdevumus, ir attiecināma tāda pati pieeja, kādu to ir atzinusi Latvijas Republikas Augstākā tiesa, kā arī kāda ir

attīstīta Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Tādējādi /Nosaukums A/ izvairījās no PVN nomaksas 16

661,47euro apmērā un UIN nomaksas 11 902 euro apmērā, nodarot valstij zaudējumus 28 563,47 euro apmērā,

kas saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu atbilst lielam

apmēram.

Juridiskās personas interese šādās darbībās bija neapšaubāma un tā izpaudās nodokļu nomaksai paredzētās

naudas prettiesiskā ekonomijā un tās iespējā izmantot citiem kapitālsabiedrības mērķiem, proti, kā PVN

pārmaksas šķietamības radīšana, tā iegūstot tiesības samazināt nodokļus par reāli notikušiem darījumiem, par

kuriem jāmaksā PVN, tas ir, nodrošināt /Nosaukums A/ ar PVN apliekamos darījumus, turklāt novirzīt un

izmantot to citu nodokļu, maksājumu un riska nodevu segšanai, kā arī PVN atmaksai, turklāt iekļaut fiktīvos

darījumus /Nosaukums A/ Gada pārskata peļņas/zaudējumu aprēķina par attiecīgo gadu izdevumos (pārdotās

produkcijas ražošanas pašizmaksas, pārdoto preču vai sniegto pakalpojumu iegādes izmaksas). Līdz ar to

prettiesiski samazinot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo objektu (uzņēmuma peļņas apjomu), tika

nodarīti zaudējumi valsts budžetam. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka preces, kas ietvertas noformētajos

dokumentos: līgumā, pieņemšanas un nodošanas aktā, preču pavadzīmēs – rēķinos, nav saņemtas, jo

/Nosaukums E/ minētās preces nevarēja iegādāties no PVN deklarācijās norādītiem uzņēmumiem, kuru

deklarētie darbības veidi neatbilst darījumu būtībai. Iepriekš minētā uzņēmuma amatpersonas, pilnvarotās

personas un darba ņēmēji to nav apliecinājuši.

/Nosaukums A/ iesaistoties prettiesiskās darbībās, zināja, ka izvairās no PVN un UIN nomaksas, un tās faktiskā

rīcība, darbību raksturs un radušās sekas ir redzamas no /Persona C/ Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā

inkriminētās apsūdzības satura, ievērojot to, ka uzņēmuma interesēs un labā šo noziegumu ir izdarījis šīs

sabiedrības valdes loceklis /Persona C/. /Nosaukums A/ faktiskā rīcība sakrita ar /Persona C/ rīcību un šādas

/Nosaukums A/ rīcības sekas bija zaudējumu nodarīšana valstij lielā apmērā. Atbildība izriet no paša uzņēmuma

rīcības par normatīvo aktu prasībām neatbilstošu dokumentu iegrāmatošanu grāmatvedības reģistros,

priekšnodokļa atskaitīšanu un ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā objekta samazināšanu par faktiski

nenotikušiem darījumiem. Pasākumus, lai nepieļautu un novērstu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, juridiskā

persona - /Nosaukums A/ nav veikusi.

/Persona C/ un /Nosaukums A/ pienākums maksāt nodokļus un pienācīgi kārtot grāmatvedību ir vispārzināmi

fakti, kā to nosaka attiecīgie likumi: likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punkts,

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punkts, Gada pārskatu un konsolidēto gada

pārskatu likuma 43.panta otrā daļa, likuma “Par uzņēmumu ienākumu nodokli” 4.panta pirmā daļa, likuma “Par

grāmatvedību” 2. un 7.pants, un šie fakti saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 125.panta pirmās daļas 4. un

5.punktā noteikto legālās prezumpcijas principu uzskatāmi par pierādītu bez papildus procesuālo darbību

veikšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 12.pantu par noziedzīgu nodarījumu, ko privāto tiesību juridiskās personas

interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona,

attiecīgā fiziskā persona saucama pie kriminālatbildības, bet juridiskajai personai var piemērot šajā likumā

paredzētos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 70.1pantu pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai

personai ir šā likuma sevišķajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums, ko privāto tiesību juridiskās personas

(tai skaitā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības, kā arī personālsabiedrības), interesēs, šīs personas labā vai

tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona, rīkodamās individuāli vai kā

attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis: 1) balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko

personu vai darboties tās uzdevumā; 2) balstoties uz tiesībām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā; 3)

īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros.

Tādā veidā /Persona C/ nav veicis nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu un novērstu noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu, bet pieļāva likumā noteikto pienākumu nepildīšanu daļā par grāmatvedības dokumentu kārtošanu un

pienākumu aprēķināt un nomaksāt valsts budžetā nodokļus un nodevas atbilstoši patiesajam /Nosaukums A/

saimnieciskajam un finansiālajam stāvoklim.

Motīvu daļa

[3] Apsūdzētais /Persona C/ tiesas sēdē savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā

neatzina, kā arī neatzina VID pieteikto kaitējuma kompensāciju. Tāpat /Persona C/ neatzina arī noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanu juridiskās personas - /Nosaukums A/ - interesēs.

[3.1] Apsūdzētais tiesas sēdē un pirmstiesas izmeklēšanā liecināja (lietas 2.sējuma 91.-93.lapa, 9.sējuma

129.lapa), ka viņš kopš2008.gada ir uzņēmuma /Nosaukums A/ īpašnieks un vienīgais uzņēmuma valdes

loceklis. /Nosaukums A/ saimnieciskās darbības veids ir nespecializēta vairumtirdzniecība. Uzņēmuma juridiskā

adrese ir reģistrēta dzīvoklī /Adrese C/. Uzņēmumam nebija struktūrvienību, materiāltehnisko resursu un

transportlīdzekļu. Apsūdzētais ir vienīgais uzņēmuma darbinieks, strādāja no mājām.Apsūdzētā pienākumos

ietilpa /Nosaukums A/ darbības nodrošināšana. Uzņēmumam atvērts konts /Nosaukums J/, to var izmantot tikai

/Persona C/. /Nosaukums A/ grāmatvedības uzskaiti veic /Nosaukums K/. 2016. un 2017. gadā PVN

deklarācijas /Nosaukums A/ vārdā sagatavoja un iesniedza VID EDS /Nosaukums K/ grāmatvede uz apsūdzētā

iesniegto dokumentu pamata un pēc saskaņojuma ar apsūdzēto. Kad /Nosaukums A/ notiek darījumi, tad katru

mēnesi apsūdzētais /Nosaukums K/ grāmatvedei nodod visus darījumu apliecinošos dokumentus, viņa sagatavo

atskaites VID.Pieeja VID EDS ir /Nosaukums K/ un apsūdzētajam. Grāmatvedības un finanšu dokumenti

glabājas daļēji grāmatvedības uzņēmumā, daļēji pie apsūdzētā, zīmogs glabājas pie apsūdzētā. /Nosaukums A/

PVN deklarācijas par 2016.gada 3.ceturksni, oktobri, decembri un 2017.gada janvāri tika sastādītas uz

dokumentu pamata, kas tika noslēgti starp /Nosaukums A/ un uzņēmuma darījumu partneriem – /Nosaukums E/,

/Nosaukums L/, /Nosaukums M/.

[3.2] Apsūdzētais liecināja, ka viņam ir zināma /Nosaukums E/ un tās pārstāvis /Persona D/, nezina kas viņš bija

– īpašnieks vai amatpersona. /Nosaukums E/ nodarbojās ar metāla konstrukciju pārdošanu, uzņēmuma juridiskā

adrese bija Rīgā. Citi SIA /Nosaukums E/ pārstāvji vai darbinieki apsūdzētajam nav zināmi. Apsūdzētajam nav

zināmi šī uzņēmuma darījumu partneri, grāmatvedis vai uzņēmums, kas sniedza grāmatvedības pakalpojumus,

nav zināms, kas SIA /Nosaukums E/ vārdā iesniedza VID PVN deklarācijas un gada pārskatus. Ar/Persona

D/apsūdzētais iepazinās 2016. gadā savā darba vietā /Nosaukums O/ /Adrese D/./Persona D/ bija apmēram 180-

185 cm garš, nedaudz tumšādains, sportiskas miesas būves, labi ģērbts, apmēram 35-40 gadus vecs, tumšiem

matiem, neliela bārda, briļļu nebija. /Persona D/teica, ka viņš ir no Ukrainas un viņam pieder metāla

konstrukciju un apstrādes instrumentu bizness un ka pie viņa var pasūtīt jebkuras metāla konstrukcijas pa labām

cenām. Piedāvāja metāla konstrukcijas no Polijas un Ukrainas, teica, ka tās ir vidējas kvalitātes par ļoti labu

cenu. Pēc kāda laika apsūdzētais satikās ar paziņu /Persona E/. Apsūdzētajam bija zināms, ka /Persona E/

piederēja uzņēmums /Nosaukums M/, kas nodarbojās ar metāla konstrukcijām. Apsūdzētais pateica /Persona E/,

ka ir iespēja iegādāties metāla konstrukcijas, par ko /Persona E/ ieinteresējās. Apsūdzētais sazvanījās ar/Persona

D/, viņš atbrauca pie apsūdzētā uz darbu un piedāvāja savu cenu. Apsūdzētais saprata, ka var nopelnīt.

Apsūdzētais ar /Persona D/ kontaktējās, izmantojot viņa Polijas telefona numuru, kā arī caur Whatsapp un

Telegram. Apsūdzētais pārbaudīja Lursoft datubāzē pieejamo informāciju par /Persona D/ uzņēmumu, tur bija

norādīts, ka /Persona D/var atsevišķi pārstāvēt uzņēmumu. Apsūdzētais nopirka no /Nosaukums E/ metāla

konstrukcijas, pats veica visus pārskaitījumus /Nosaukums E/ no /Nosaukums A/ konta. Apsūdzētais bija

starpnieks darījumos starp /Nosaukums E/ un /Nosaukums M/. Par cik apsūdzētajam nebija tik apjomīgu

līdzekļu, /Nosaukums M/ veica priekšapmaksu apmēram 15 000euro, tad notika preču piegāde un pēc darījuma

noslēgšanas tika veikti pārējie maksājumi.

Apsūdzētajam ir zināms /Persona F/, viņš bija šoferis, kas pārvadāja preces no /Nosaukums M/ puses.

/Nosaukums A/ pārdeva /Nosaukums M/ angāra metāla konstrukciju un vārtu konstrukciju. Angāru apsūdzētais

saņēma 2016. gada 30. septembrī, kad angārs tika nogādāts Rīgā, piegādi veica /Nosaukums P/. Šo uzņēmumu

sameklēja pats apsūdzētais. Sarunāja ar /Nosaukums E/ un /Nosaukums M/, ka pieņemšanas - nodošanas aktā un

pavadzīmē norādīs piegādes dienu 3. oktobris, jo 2016. gada 30. septembris bija piektdiena, darījuma formālo

pusi noslēdza pirmdienā - 2016. gada 3. oktobrī. Dokumentu parakstīšana notika Rīgā, /Persona D/ ofisā.

Vienā piegājienā nebija iespējams nogādāt visas konstrukcijas, jo vārtu konstrukcija bija nepieciešama tikai pēc

kāda laika, tad vēl kaut kādas metāla konstrukcijas, tāpēc visa angāra konstrukciju piegāde aizņēma vairākus

mēnešus. Kad pēc preces brauca /Nosaukums M/ transportlīdzeklis, apsūdzētais viņus tikai vienu reizi pavadīja

līdz stāvlaukumam, nākamreiz viņi paši atbrauca uz stāvlaukumu, tā bija atvērta vieta, viņiem tur palīdzēja

iekraut preci.

[3.3] Apsūdzētajam ir zināms uzņēmums /Nosaukums L/, kurš nodarbojas ar metālgriešanas instrumentu

pārdošanu, ar uzņēmuma īpašnieku /Persona G/ apsūdzētais kopā mācījās universitātē. Apsūdzētais bija

starpnieks darījumos starp /Nosaukums L/ un /Nosaukums E/./Persona D/teica, ka var piegādāt /Persona G/

interesējošos metāla cilindrus. Apsūdzētais noslēdza ar /Persona G/ līgumu par to, ka /Nosaukums A/ piegādās

viņam vajadzīgos cilindrus. /Persona C/ pats ar vieglo automašīnu aizveda preci /Persona G/. Preci apsūdzētais

saņēma/Adrese E/ vai /Adrese F/. /Apraksts/ Ar/Nosaukums L//Nosaukums A/ notika tikai viens darījums.

Apsūdzētais pats stādīja līgumus starp /Nosaukums A/ un /Nosaukums E/. Par starpniecību apsūdzētais saņēma

nelielu procentu, viņam pašam nebija naudas līdzekļu iesaistīties tūkstošus vērtos darījumos.

[3.4] Apsūdzētais norādīja, ka visas preces vienmēr tika piegādātas /Adrese G/, /Nosaukums S/ laukumā.

Apsūdzētajam nav zināms, vai /Nosaukums E/ tur bija reģistrētā struktūrvienība vai viņi to tikai nomāja. Visus

līgumus apsūdzētais slēdza tikai ar/Persona D/. /Persona D/pats sagatavoja līgumus un pavadzīmes, tos

parakstīja pārsvarā /Nosaukums S/ laukumā /Adrese G/, vai arī apsūdzētā darba vietā.

Saņemto preci apsūdzētais nepārbaudīja, jo viņš bija tikai starpnieks. Saņemto preci uzreiz pārņēma

/Nosaukums L/ un /Nosaukums M/.

Priekšnodokļa atmaksu par darījumiem ar /Nosaukums L/ un /Nosaukums M/ apsūdzētais nebija saņēmis.

[3.5] Preču pavadzīmi-rēķinu Nr.52/16 divos eksemplāros un preču pavadzīmi-rēķinu Nr.55/16 vienā

eksemplārā, kuri bija sastādīti 2016.gada 28.decembrī, un preču pavadzīmi-rēķinu Nr.51/16 divos eksemplāros

un preču pavadzīmi-rēķinu Nr.53/16 vienā eksemplārā, kuri bijā sastādīti 2016.gada 22.decembrī, apsūdzētajam

jau parakstītus atveda /Persona D/. Sākumā apsūdzētais nepievērsa uzmanību tam, ka pavadzīmes parakstīja ne

pats /Persona D/. Apsūdzētajam nav pazīstams /Persona H/. Apsūdzētais nav parakstījis līgumus un pavadzīmes

/Nosaukums E/ pārstāvja vietā, nav parakstījies/Persona D/vai /Persona H/ vietā.

[3.6] No /Persona I/ apsūdzētais saņēma avansa atmaksu par juridiskajiem pakalpojumiem.

2015.gadā /Persona C/ plānoja pārcelties uz dzīvi Rīgā. Dzīvoklis Daugavpilī, kurā bija reģistrēta /Nosaukums

A/ juridiskā adrese, tika ievietots pārdošanai. Apsūdzētais plānoja uzņēmuma juridisko adresi reģistrēt Rīgā.

Portālā/Tīmekļvietne A/ apsūdzētais uzgāja sludinājumu, 2015.gada novembrī apsūdzētais sazvanījās ar sievieti,

kura stādījās priekšā kā /Persona J/, tad viņš satikās ar minētās sievietes pārstāvi, kurš apsūdzētajam izskaidroja,

ka uzņēmuma juridiskās adreses maiņa uz diviem gadiem maksās 400euro, un, piekrītot šim piedāvājumam,

apsūdzētais iedeva pārstāvim 200 euroavansā pret parakstu. Pēc dažiem mēnešiem apsūdzētais zvanīja /Persona

J/, lai viņa atmaksā avansu, jo nekas nevirzījās uz priekšu. Apsūdzētajam nezināmu iemeslu dēļ /Persona J/

atteicās sniegt iepriekš norunāto pakalpojumu. 2016.gada 6. un 8.februārī no /Persona J/ mātes konta

apsūdzētais saņēma 2 maksājumus, katru pa 100euro, kopā 200 euro.

[3.7] /Nosaukums A/ nav nodokļu parādu un nekad nav bijis, PVN priekšnodokļa atmaksu apsūdzētais nav

lūdzis, nav PVN nodokļa parāda un nav arī UIN, kas lielāks par 150euro, parāda.

[4] Pamatojoties uz lietā iegūtajiem, tiesas izmeklēšanā pārbaudītajiem un izvērtētajiem pierādījumiem, tiesa

atzīst, ka /Persona C/ vainīgums viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīts ārpus

saprātīgām šaubām.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 512.panta pirmajai daļai, tiesa, taisot spriedumu, pamatojas uz materiālo un

procesuālo tiesību normām. Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka tiesa spriedumu pamato ar: 1) pierādījumiem,

kuri pārbaudīti tiesas sēdē; 2) pierādījumiem, kurus saskaņā ar šā likuma 125.panta noteikumiem nav

nepieciešams pārbaudīt; 3) rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas

nodošanu tiesai; 4) ziņām, kas fiksētas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtajās liecībās, ja aizstāvība

piekritusi šo liecību izmantošanai; 5) personas, kura tiesas sēdē sniedza liecības, konkrētajā pirmstiesas

kriminālprocesā sniegtajām ziņām.

Tiesas izmeklēšanas gaitā aizstāvība atzina, ka nav nepieciešams atkārtoti aicināt un nopratināt personas, kuras

bija iepriekš nopratinātas lietā un atzina, ka šīs liecības var tikt izmantotas sprieduma taisīšanai. Tādējādi tiesa

secina, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 512.panta otrās daļas noteikumiem krimināllietā ir izmantojami

visi pierādījumi, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, ka arī visu liecinošo personu iepriekš

sniegtās liecības gan pirmstiesas kriminālprocesā, gan tiesas izmeklēšanas gaitā.

[5] Apsūdzētajam ir celta apsūdzība par Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu. Minētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir tautsaimniecības intereses valsts ieņēmumu sfērā.

Nozieguma priekšmets ir likumā noteiktie nodokļi, ar tiem apliekami ienākumi, peļņa un citi ar nodokli

apliekami objekti, citi tiem pielīdzinātie maksājumi (valsts vai pašvaldību nodevas). No objektīvās puses šis

noziedzīgais nodarījums var izpausties bezdarbībā – kā izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto

maksājumu nomaksas vai darbībās – ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšana vai

samazināšana (Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D. Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa (XVIII-XXV

nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 219. - 220. lpp.).

Noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi raksturo vainīgā darbība, iesniedzot nepatiesas ziņas nodokļu deklarācijas

iestādei par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām vai arī izmantojot pārmaksāto priekšnodokļa summu un

novirzot to citu nodokļu vai nodevu dzēšanai. Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma objektīvā puse izpaužas darbībā, proti, iekļaujot PVN deklarācijās ziņas par fiktīviem darījumiem,

tajās tiek iekļautas nepatiesas ziņas par atskaitāmo priekšnodokli, tādējādi samazinot ar nodokli apliekamo

objektu.

Augstākās tiesas Senāts ir atzinis, ka izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas ir

vienots process, kas ietver manipulācijas ar grāmatvedības datiem, iegrāmatojot nepatiesas ziņas, šīs nepatiesās

informācijas pārnešanu uz nodokļu deklarācijām un to pielikumiem un to iesniegšanu nodokļu administrācijai

(Senāta 2022. gada 20 .janvāra lēmuma lietā Nr.SKK-12/2022, 7. punkts, 2015. gada 21. maija lēmums lietā Nr.

SKK126/2015, 11840005209, 2014. gada 19. jūnija lēmums lietā Nr. SKK-77/2014, 15830313209).

Izdarot Krimināllikuma 218. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, vainīgās personas darbība vai bezdarbība

ir vērsta uz to, lai nemaksātu nodokļus, iegūtu tiesības uz nodokļu samazināšanu, pārmaksātā nodokļa

izmantošanu, sedzot nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo nodokļu summas vai citu

nokavēto maksājumu veikšanai, t.i., savu mantu nenodotu citam (Senāta 2013. gada 26. marta lēmums lietā Nr.

SKK-3/2013, 11250007609; 2015. gada 12. februāra lēmums lietā Nr. SKK-12/2015, 15830102011; 2018. gada

17. oktobra lēmuma lietā Nr. SKK-520/2018, ECLI:LV:AT:2018:1017.15830105608.3.L, 15.2. punkts).

Krimināllikuma 218. panta pirmās daļas dispozīcijā subjektīvā puse ietver nodomu panākt savu ar nodokli

apliekamo darījumu nodrošināšanu no nepamatoti palielinātām vai pārmaksātā priekšnodokļa summām. No

subjektīvās puses tas ir tīšs noziegums, ko raksturo tiešs nodoms. Vainīgā persona tīši un apzināti veic darbības

(gadījumā, kad nodarījums izpaužas kā darbība), kas virzītas uz ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo

objektu slēpšanu vai samazināšanu. Personas uzvedība raksturojas ar konkrētu mērķi – izvairīties no nodokļu

vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Veicot norādītās darbības vai pieļaujot bezdarbību, kas veido

Krimināllikuma 218. pantā paredzēto nozieguma objektīvo pusi, persona tāpat apzinās, ka šādas rīcības rezultātā

valsts vai pašvaldība nesaņems attiecīgo maksājuma summu un tādējādi tiks nodarīti zaudējumi (skat. Augstākās

tiesas tiesu prakses apkopojums „Tiesu prakse lietās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un par

izvairīšanos no nodokļu maksāšanas”, 2013. gads, kopsavilkuma 11. punkts, pieejams:

http://www.at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/kriminaltiesibas).

Lai kvalificētu noziedzīgu nodarījumu saskaņā ar Krimināllikuma 218. pantu, obligāti jākonstatē, ka persona,

veicot konkrētas darbības vai pieļaujot bezdarbības aktu, ir vēlējusies izvairīties no nodokļu vai tiem

pielīdzināto maksājumu nomaksas.

Krimināllikuma 218. pantā paredzētajam noziedzīgajam nodarījumam ir speciāls subjekts – pieskaitāma fiziska

persona –, kuras pienākums ir maksāt valsts noteiktos nodokļus un tiem pielīdzinātos maksājumus.

Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētajam noziegumam ir materiāls sastāvs un tas ir pabeigts ar brīdi,

kad iestājušās krimināltiesību normā paredzētās kaitīgās sekas, konkrētajā gadījumā – zaudējums valstij lielā

apmērā. Tādējādi obligāti jākonstatē cēloņsakarība starp kaitīgo darbību vai bezdarbību un kaitīgām sekām.

[6] Lietas iztiesāšanas gaitā VID pārstāve /Persona N/ tiesas izmeklēšanā uzturēja pieteikto kaitējuma

kompensāciju 28 563,47euro par piedziņu valsts labā un norādīja, ka kaitējuma kompensāciju veido pievienotās

vērtības nodokļa summa - 16 661,47 euro un uzņēmumu ienākuma nodoklis - 11 902,00 euro (lietas 8. sējuma

119. lapa). Pieteikto kaitējuma kompensāciju apsūdzētais nav atlīdzinājis.

Lietā pēc procesa virzītāja pieprasījuma nodokļu aprēķinu ir veikusi /Persona O/. Pārbaudot procesa virzītāja

iesniegtos dokumentus, tika konstatēts, ka /Nosaukums A/ savās pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās par

2016. gada trešo ceturksni, 2016. gada oktobri un decembri, un 2017. gada janvāri nepamatoti iekļāva darījumus

ar SIA /Nosaukums E/. Tika noskaidrots, ka SIA /Nosaukums E/ amatpersona bija Ukrainas pilsonis /Persona

D/, kurš Latvijā neuzturējās un Latvijā viņam nebija izsniegta uzturēšanās atļauja. Valsts robežsardzes rīcībā

nebija informācijas, ka šī persona būtu šķērsojusi Latvijas Republikas robežu. Nopratinot SIA /Nosaukums E/

prokūristi, netika iegūta informācija par SIA /Nosaukums E/ saimniecisko darbību, grāmatvedības dokumentiem

un par darījumu norisi ar /Nosaukums A/, lietā nopratinātās personas apliecināja, ka neko par darījumiem

nezina, nekādus rēķinus neizrakstīja un nekādu saimniecisko darbību neveica.

VID pārstāve norādīja, ka saskaņā ar Civillikuma 1404., 1410. un 1427.pantu par tiesiski noslēgtiem

darījumiem var atzīt tikai tādus darījumus, kas ir noslēgti ar noteikti izteiktu komercsabiedrības amatpersonas

vai tās pilnvarotās personas gribu. Ja sabiedrības likumiskais pārstāvis noliedz saimnieciskās darbības veikšanu,

tad nav iespējams, ka šī sabiedrība ir veikusi tiesisku saimniecisko darbību. Personas griba privāttiesiskajās

attiecībās ir obligāts elements darījuma slēgšanai, tā nav formāla prasība, bet gan apliecina darījuma dalībnieka

patieso vēlmi stāties darījuma attiecībās un viņa sapratni par notiekošo. Ja darījuma dalībnieka griba darījumā

iztrūkst, nevar uzskatīt, ka darījums faktiski ir noslēgts. Par tiesiski noslēgtu darījumu var atzīt tikai tādu

darījumu, kas ir izteikts ar konkrētas uzņēmuma amatpersonas vai tās pilnvarotas personas noteikti izteiktu

gribu.

Pievienotās vērtības nodokļa likums kā vienu no priekšnosacījumiem priekšnodokļa atskaitīšanai nosaka

nodokļu rēķinam atbilstoša faktiski notikuša darījuma esību, kas atbilst visām tiesību normās norādītajām

pazīmēm, proti, persona ir reģistrēta VID kā PVN maksātājs, tā ir saņēmusi preces vai pakalpojumus un

atbilstošu pievienotās vērtības nodokļa rēķinu, preces vai pakalpojumi saņemti no cita VID reģistrēta

pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, saņemtās preces vai pakalpojumi tiek izmantoti savu ar pievienotās

vērtības nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, tas ir, tiek radīta jauna ar pievienotās vērtības nodokli

apliekama prece vai pakalpojums. Minētie nosacījumi paredz, ka abām pusēm jābūt reģistrētām PVN reģistrā,

jābūt atbilstoši noformētam rēķinam un darījumam jābūt faktiski notikušam tieši ar to personu, kura izrakstīja

attiecīgo rēķinu. Formāla likuma prasību ievērošana nav pietiekama, lai rastos tiesības atskaitīt priekšnodokli, ir

jābūt reāli notikušam darījumam ar konkrētu PVN maksātāju. Iekļaujot deklarācijā neatbilstošus darījumus un

nepamatoti atskaitot priekšnodokli, valsts budžetam tika nodarīts zaudējums.

Iekļaujot darījumus /Nosaukums A/ grāmatvedībā, tika nepamatoti samazinātas 2016.gadā un 2017.gadā

pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas, tādējādi tika nepareizi aprēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis par

2016. gadu un 2017. gadu, jo /Nosaukums A/ nebija tiesīga iekļaut darījumus ar SIA /Nosaukums E/ un šo

darījumu iekļaušana grāmatvedībā ietekmēja budžetā maksājamo uzņēmuma ienākumu nodokļa apmēru par

2016. gadu un 2017. gadu. Veicot uzņēmumu ienākuma nodokļa korekcijas daļā par darījumiem starp

/Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums E/, tika papildus aprēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis - 11 902,00euro

apmērā, kas veido valstij nodarīto zaudējumu apmēru. Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādītās

PVN precizētās summas sakrīt ar kopējo zaudējumu summu.

Pārbaudes rezultātā netika atzītas /Nosaukums A/ pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas darījumos ar SIA

/Nosaukums E/, tāpēc tika pārrēķināts budžetā maksājamais uzņēmuma ienākuma nodoklis. Ja tiek konstatēts,

ka darījums faktiski nav noticis, tad nav pamata šo darījumu pieskaitīt pie ražošanas izmaksām. Ja palielinās

pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas, tad attiecīgi lielāks paliek arī uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts

un rodas papildus aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis. Jo vairāk PVN deklarācijās iekļauj priekšnodokļa

darījumus, jo ar uzņēmuma apliekamais objekts, no kura tiek skaitīts uzņēmumu ienākuma nodoklis, paliek

lielāks, līdz ar to mazāks uzņēmumu ienākuma nodokļa apmērs ir jāmaksā budžetā, savukārt, izņemot šos

darījumus ar SIA /Nosaukums E/, jo VID uzskata, ka faktiski ar šo nodokļu maksātāju tādā apmērā un tādā

veidā darījumi nav notikuši, un priekšnodokli par šiem darījumiem nedrīkstēja atskaitīt, šos darījumus

nedrīkstēja iekļaut grāmatvedībā, un, izņemot šos darījumus, ir papildus aprēķināts uzņēmumu ienākuma

nodoklis par 2016. gadu - 10 007euro un par 2017. gadu – 1895,00 euro.

Gada pārskata likuma 4. panta trešā daļa, 21. panta un 22. panta pirmā un trešā daļa, 25. panta pirmās daļas 8.

punkts noteic, ka, nosakot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamos ienākumus, uzņēmuma izdevumos

ieskaitāmas izmaksas par uzņēmuma grāmatvedībā iegrāmatotajiem faktiski notikušajiem darījumiem, kas

veikti saimnieciskās darbības ietvaros un ko apliecina atbilstoši attaisnojuma dokumenti.

Likuma “Par grāmatvedību” 2. un 7. panta nosacījumi noteic, ka grāmatvedības attaisnojuma dokumentam

jāatbilst faktiski notikušam darījumam un tiem ir jāsniedz patiesa, salīdzināma, savlaicīga, nozīmīga, saprotama

un pilnīga informācija par darījuma apstākļiem.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka nodokļu maksātāja pienākums

ir noteiktajā termiņā un pilnā apmērā samaksāt nodokļus un nodevas.

Pievienotās vērtības nodokļa maksātājs šajā gadījumā ir /Nosaukums A/, jo /Nosaukums A/ iesniedza VID

pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un atskaitīja priekšnodokli. Priekšnodoklis ir tā summa, par kuru tiek

samazināts budžetā maksājamais nodoklis. Pievienotās vērtības nodokļa deklarācija sastāv no divām daļām - no

budžetā maksājamās summas (par precēm, kuras nodokļu maksātājs pats realizēja) un priekšnodokļa darījumi -

summa, par kuru samazinās tā daļa, ko vajadzēja samaksāt budžetā. Priekšnodokļa summa tiek noteikta par

saņemtajiem pakalpojumiem un precēm.

Par darījumiem starp /Nosaukums A/ un SIA /Nosaukums E/ budžetā nodoklis jāmaksā SIA /Nosaukums E/. Vai

SIA /Nosaukums E/ ir samaksājis PVN par darījumiem ar /Nosaukums A/, nevar noteikt, jo SIA /Nosaukums E/

pievienotās vērtības deklarācijās ir iekļauti arī citi darījumi. Konkrētajā lietā VID apstrīd, ka SIA /Nosaukums

A/ saņēma preces no SIA /Nosaukums E/. Nodokļu aprēķina gaitā tika konstatēts, ka nevienai amatpersonai,

nevienam nopratinātajam darbiniekam nebija informācijas, ka viņš piedalās šajos darījumos, ka viņi paraksta

kaut kādus dokumentus, veic saimniecisko darbību un kārto grāmatvedību. Ja neviena no nopratinātajām

personām nevarēja apstiprināt deklarētos darījumus, tad VID ieskatā SIA /Nosaukums E/ nevarēja piegādāt šo

preci /Nosaukums A/. Nevienam no nopratinātajiem darbiniekiem un amatpersonām nebija ne jausmas, ka viņi

strādā attiecīgajā uzņēmumā, tāpēc var secināt, ka preci nav piegādājis tas uzņēmējs, kurš izrakstīja PVN

rēķinu.

[7] No lietas materiāliem secināms, ka /Nosaukums A/ reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 2008.

gada 4. jūlijā ar vienoto reģistrācijas numuru /Reģistrācijas numurs B/; reģistrēta Nodokļu maksātāju reģistrā

2008. gada 4. jūlijā ar NMR kodu /Reģistrācijas numurs B/, juridiskā adrese - /Adrese C/. Uzņēmumu kā valdes

loceklis /Persona C/ pārstāv vienpersoniski. Reģistrētie darbības veidi – mazumtirdzniecība pa pastu vai

interneta veikalos; nespecializētā vairumtirdzniecība (lietas 1. sējuma 12. lapa).

/Nosaukums A/ 2016. gadā ir deklarējusi šādus darījumus ar /Nosaukums E/:

-2016. gada 26. augustā (BSS16/001), darījuma vērtība 13 310,74 euro, PVN – 2 795,26 euro;

- 2016. gada 6. septembrī (BSS16/002) darījuma vērtība 9 090,91 euro, PVN – 1 909,09 euro;

- 2016. gada 3. oktobrī (DBN40/16) darījuma vērtība 26 358,68 euro, PVN – 5 535,32 euro;

- 2016. gada 22. decembrī (DBN53/16) darījuma vērtība 10 600,00 euro, PVN – 2 226,00 euro;

- 2016. gada 28. decembrī (DBN55/16) darījuma vērtība 7 350,00 euro, PVN – 1 543,50 euro (lietas 1. sējuma

30. - 33. lapa).

/Nosaukums A/ 2017.gadā ir deklarējusi šādus darījumus ar /Nosaukums E/:

- 2017. gada 4. janvārī, darījuma vērtība 3 300,00 euro, PVN – 693,00 euro;

- 2017. gada 13. janvārī, darījuma vērtība 4 180,00 euro, PVN – 877,80 euro;

- 2017. gada 26. janvārī, darījuma vērtība 5 150,00 euro, PVN – 1 081,50 euro (lietas 1.sējuma 30.-33.lapa).

PVN deklarācijā par 2016. gada 3. ceturksni iekļauta kopējā darījumu vērtība 22 401,65 euro (26.08.2016 un

06.09.2016 darījumi), aprēķinātais PVN 4 704,35 euro, PVN summa par saņemtajām precēm un pakalpojumiem

iekšzemē (priekšnodoklis) norādīta 4 725,35 euro (lietas 1.sējuma 36.-38.lapa).

PVN taksācijas perioda deklarācijā par 2016. gada oktobri kopējā darījuma vērtība 27 598,35 euro (03.10.2016

darījums), aprēķinātais PVN 5 795,65 (lietas 1. sējuma 39. - 49. lapa).

PVN taksācijas perioda deklarācijā par 2016.gada decembri. Kopējā darījuma vērtība 18 300,00 euro

(22.12.2016 un 28.12.2016 darījumi), aprēķinātais PVN 3 843,00 (lietas 1.sējuma 44.-46.lapa).

PVN summa par saņemtajām precēm un pakalpojumiem iekšzemē (priekšnodoklis) norādīta 3 771,66 euro.

PVN taksācijas perioda deklarācijā par 2017.gada janvāri. Kopējā darījuma vērtība 13 000,00 euro (04.01.2017,

13.01.2017 un 26.01.2017 darījumi), aprēķinātais PVN 2 730,00 (lietas 1.sējuma 47.-49.lapa).

[8] Lieciniece /Persona O/ (VID inspektore, kura veica nodokļu aprēķinu SIA /Nosaukums A/) tiesas sēdē

liecināja (lietas 8. sējuma 122. lapa), ka 2018. gada jūlijā no procesa virzītāja saņemts pieprasījums veikt

nodokļu aprēķinu. Lieciniece veica nodokļu aprēķinu, pamatojoties uz procesa virzītāja iesniegtajiem

dokumentiem. Nodokļu aprēķina rezultātā tika secināts, ka neviens no SIA /Nosaukums A/ darījumu partnera

SIA /Nosaukums E/ pārstāvjiem neapstiprināja savu dalību darījumos. Līdz ar to tika secināts, ka deklarētie

darījumi ar SIA /Nosaukums E/ ir faktiskajiem apstākļiem neatbilstoši. Attiecībā uz SIA /Nosaukums A/ tika

veikts aprēķins par PVN un par uzņēmumu ienākuma nodokli. Saskaņā ar nodokļu aprēķinu SIA /Nosaukums A/

valsts budžetā neiemaksāja PVN 16 661,47euro apmērā un uzņēmumu ienākuma nodokli 11 902 euro apmērā,

kopā 28 5643,47 euro. Nenomaksātā PVN summu veido nodoklis no apstrīdētajiem darījumiem par izskatāmo

periodu. Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa sadaļa veidojas, koriģējot peļņas un zaudējumu aprēķinu, līdz

ar ko mainās ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums. Šim apliekamajam ienākumam tiek

piemēroti 15%. VID neatzīst /Nosaukums A/ darījumus ar /Nosaukums E/, jo /Nosaukums A/ nebija tiesību

iekļaut priekšnodokli savās deklarācijās, un šos nenotikušos darījumus viņiem nebija tiesību atspoguļot savās

deklarācijās. Veicot aprēķinus, lieciniece balstījās uz kriminālprocesa virzītāja iesniegtajiem dokumentiem un

datu bāzēs pieejamo informāciju. Pārbaudes rezultātā ir secināts, ka SIA /Nosaukums A/ guva fiskālas

priekšrocības un nodarīja zaudējumus valsts budžetam, jo par 2016. gada trešo ceturksni sākotnēji tika uzrādīta

no budžeta atmaksājamā PVN summa, lai gan patiesībā sabiedrībai bija jāveic budžetā iemaksājamā PVN

summa. Tāpat arī par turpmākajiem periodiem sabiedrība uzrādīja mazāku budžetā iemaksājamo PVN, nekā tas

patiesībā bija jāveic. Arī par uzņēmumu ienākuma nodokli budžetam ir nodarīti zaudējumi, jo sākotnēji

uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijās tika uzrādīti sabiedrības zaudējumi, bet korekcijas rezultātā

uzņēmumam bija konstatējama peļņa. /Nosaukums A/ deklarācijās nepamatoti iekļaujot nenotikušus darījumus

ar SIA /Nosaukums E/, samazināja ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu 2016. gadā un 2017.

gadā, jo sākotnēji gada pārskatā tika norādītas gada beigas ar zaudējumiem, savukārt, veicot attiecīgās

korekcijas, tika iegūta peļņa.

[9] Lieciniece /Persona S/ liecināja (lietas 8. sējuma 140. lapa), ka viņas tēvs /Persona T/ par naudu parakstīja

draugu iedotus dokumentus, cik lieciniece saprata, dokumenti bija saistīti ar uzņēmuma atvēršanu. /Persona T/

teica, ka uz viņa vārda ir atvērti trīs konti dažādās bankās, tos viņš atvēra kopā ar paziņu. Kodu kartes un pārējie

dokumenti bija pie paziņas. /Persona T/ nenodarbojās ar uzņēmējdarbību, viņš bija alkoholiķis, nepārvaldīja

latviešu valodu, ar grūtībām rakstīja SMS, nemācēja lietot jaunās tehnoloģijas ierīces, neprata lietot VID EDS.

Lieciniecei nav ziņu, ka /Persona T/ bija amatpersona uzņēmumā /Nosaukums E/. 2016. gada rudenī viņš guva

galvas traumu. No 2016. gada decembra līdz 2017. gada 9. februārim kopumā /Persona T/ slimnīcā ārstējās 4

reizes, vienu mēnesi atradās komā, trīs mēnešus atradās stacionārā. /Persona T/ nomira 2017. gada 2. maijā.

Pirmstiesas kriminālprocesā 2018. gada 5. septembrī lieciniece liecināja (lietas 3. sējuma 151. - 152. lapa), ka

2016. gada augustā viņa atgriezās Latvijā un ar tēvu /Persona T/ satikās biežāk, līdz tam sazinājās pārsvarā

telefoniski. /Persona T/ nenodarbojās ar uzņēmējdarbību. Lieciniecei nav zināms, ka /Persona T/ piederētu

uzņēmumi /Nosaukums AA/, /Nosaukums AB/, /Nosaukums AC/ un /Nosaukums AD/, nekas nav zināms par to,

ka viņš bija amatpersona uzņēmumos /Nosaukums AB/, /Nosaukums AE/, /Nosaukums AC/, /Nosaukums AF/,

/Nosaukums AG/, /Nosaukums AH/, /Nosaukums AD/, /Nosaukums AA/ vai pilnvarota persona uzņēmumos

/Nosaukums AI/, /Nosaukums AJ/, /Nosaukums E/, /Nosaukums AK/, /Nosaukums AH/ un /Nosaukums AG/.

Lieciniece uzzināja, ka uz /Persona T/ vārda ir reģistrēti uzņēmumi, kad 2015. vai 2016.gadā Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūra viņam atteica piešķirt maznodrošinātā statusu, jo uz viņa vārda bija reģistrēti

uzņēmumi. /Persona T/ lieciniecei pastāstīja, ka parakstīt dokumentus viņam paprasīja viņa paziņa, par

dokumentu parakstīšanu tēvs saņēmis 15 vai 20euro. Kādus tieši dokumentus viņš parakstīja, viņš nezināja.

/Persona T/ teica, ka uz viņa vārda ir atvērti trīs konti dažādās bankās, bet viņš tos atvēra kopā ar šo paziņu,

kodu kartes un pārējie dokumenti ir pie paziņas. /Persona T/ 2015. - 2016. gadā ļoti bieži lietoja alkoholu, viņš

bija alkoholiķis. Viņa vienīgais iztikas avots bija invaliditātes pensija, viņš visu laiku ņēma ātros kredītus, bija

parādi. 2016. gada rudenī viņš guva galvas traumu, daudzas reizes ārstējās slimnīcā. /Persona T/ neprata lietot

VID Elektronisko deklarēšanas sistēmu. 2016.gada decembrī /Persona T/ mēģināja iestāties darbā, lūdza

lieciniecei palīdzēt viņam iesniegt darba grāmatiņu. Lieciniece palūdza /Persona T/ kodu karti, viņš atbildēja, ka

kodu karte ir pie paziņas, viņš to neatdos. /Persona T/ ar grūtībām rakstīja SMS, lietoja “pogu telefonu”,

nemācēja lietot viedierīces.

[10] Liecinieks /Persona H/ liecināja, ka viņam nekas nav zināms par uzņēmumu /Nosaukums E/, nekad tur nav

strādājis. VID EDS no /Nosaukums E/ vārda deklarācijas nesniedza. Par faktu, ka ir reģistrēts Uzņēmumu

reģistrā kā /Nosaukums E/ prokūrists uzzināja tikai nopratināšanas laikā VID. 2015. gadā Vecrīgas bārā kāds

nepazīstams vīrietis piedāvāja lieciniekam nopelnīt, teica, ka par atlīdzību būs jāparaksta daži dokumenti. Pēc

dienas vai divām liecinieks satikās ar šo vīrieti, kad vīrietis iedeva viņam parakstīt kaut kādus dokumentus,

nezina, kas tie bija par dokumentiem. Uzņēmumu reģistrā vai pie notāra saistībā ar šo gadījumu liecinieks nav

bijis. Dokumentus parakstīja vairākas reizes. Pēc dokumentu parakstīšanas vīrietis aizveda liecinieku ar mašīnu

uz kaut kādu banku, kur pieļauj, ka parakstīja dokumentus par bankas pakalpojumu atvēršanu. Lieciniekam nav

pazīstamas personas /Persona D/, /Persona T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona Z/, /Persona AA/, /Persona

AB/, /Persona C/. Nav zināmi uzņēmumi /Nosaukums L/, /Nosaukums M/, /Nosaukums P/, /Nosaukums S/,

/Nosaukums A/. Liecinieks paskaidroja, ka tiesas sēdē viņam uzrādītās preču pavadzīmes - rēķinus Nr.51/16,

53/16, 52/16, 55/16 iepriekš viņš nav neredzējis un nav parakstījis, tajos esošais paraksts un paraksta atšifrējums

atšķiras no viņa.

Pirmstiesas kriminālprocesā 2018. gada 25. aprīlī (lietas 3. sējuma 197. - 198. lapa; pielikumi – 199. - 206.

lapa) liecinieks liecināja, ka viņam nav zināms uzņēmums /Nosaukums E/, nav zināms tās darbības veids, kā arī

nav zināmi tās īpašnieki, pilnvarotas personas, juridiskās adrese, darbības partneri. Par faktu, ka liecinieks ir

reģistrēts Uzņēmumu reģistrā kā /Nosaukums E/ prokūrists, uzzināja tikai nopratināšanas laikā VID. Pirms trim

gadiem (uz nopratināšanas brīdi) Vecrīgas bārā nepazīstams vīrietis piedāvāja viņam nopelnīt, teica, ka par

atlīdzību būs jāparaksta daži dokumenti. Neatceras, vai tika pieminēts kāda konkrēta uzņēmuma nosaukums, vai

vārds “prokūrists”. Pēc dienas vai divām liecinieks tikās ar šo vīrieti un parakstīja kaut kādus dokumentus,

nezina, kas tie bija par dokumentiem. Vīrietis solīja par to atlīdzību, bet nekādu samaksu liecinieks nesaņēma.

Uzņēmumu reģistrā saistībā ar šo gadījumu nav bijis.

Saistībā ar uzrādītajiem dokumentiem par /Nosaukums E/ konta atvēršanu 2016.gada 10.martā, /Persona H/

paskaidroja, ka pēc dokumentu parakstīšanas vīrietis esot aizvedis /Persona H/ ar mašīnu uz kaut kādu banku,

vīrietis kopā ar /Persona H/ bija bankā, neatceras, vai tur parakstīja kādus dokumentus.

/Persona H/ liecināja, ka viņam nav pazīstamas personas /Persona D/, /Persona T/, /Persona U/, /Persona V/,

/Persona Z/, /Persona AA/, /Persona AB/, /Persona C/, nav zināmiuzņēmumi SIA /Nosaukums AJ/, /Nosaukums

AM/, /Nosaukums AN/, /Nosaukums AO/, /Nosaukums AP/, /Nosaukums AR/, /Nosaukums AS/, /Nosaukums

AT/, /Nosaukums AU/ un to valdes locekļi, nav zināmi Lietuvas uzņēmumi – /Nosaukums AV/, /Nosaukums

AZ/, /Nosaukums BA/, /Nosaukums BB/, /Nosaukums BC/, /Nosaukums BD/, Polijas uzņēmumi – /Nosaukums

B/, /Nosaukums C/, /Nosaukums BE/, /Nosaukums D/, Itālijas uzņēmums /Nosaukums F/ un Vācijas uzņēmums

/Nosaukums BF/. Nav zināmi uzņēmumi /Nosaukums L/, /Nosaukums M/, /Nosaukums P/, /Nosaukums S/. Kā

arī viņam nav zināma /Nosaukums A/. Attiecībā uz lieciniekam uzrādītajiem dokumentiem Preču pavadzīmēm -

rēķiniem Nr.51/16, 53/16, 52/16, 55/16 /Persona H/ liecināja, ka uzrādītos dokumentus iepriekš nav neredzējis

un nav parakstījis, tajos esošais paraksts un paraksta atšifrējums atšķiras no viņa.

Pirmstiesas izmeklēšanā lieciniekam tika uzrādītas personas atpazīšanai, liecinieks viņam uzrādītās personas

/Persona U/, /Persona V/, /Persona C/, /Persona AA/, /Persona AB/, /Persona Z/ neatpazina (lietas 3. sējuma

207. - 220. lapa).

[11] Lieciniece /Persona K/ tiesas sēdē liecināja (lietas 8. sējuma 159. lapa), ka viņas uzņēmumam /Nosaukums

BG/ bija līgums par SIA /Nosaukums A/ grāmatvedības apkalpošanu. Lieciniece norāda, ka 2016. un 2017. gadā

droši vien personīgi viņa gatavoja atskaites. /Persona C/ reizi mēnesī atveda dokumentus, /Nosaukums BG/ šos

datus apstrādāja, ievadīja grāmatvedības programmā un nodeva atskaites VID saskaņā ar likumu no /Persona C/

vārda, pirms tam tas viss bija saskaņots ar /Persona C/. Vienmēr visus dokumentus piegādāja pats /Persona C/.

2016. un 2017. gada SIA /Nosaukums A/ darījuma partnerus neatceras, jo darbojās apmēram ar 30 klientiem.

Lieciniecei nav zināms uzņēmums /Nosaukums E/, neatceras, vai SIA /Nosaukums A/ bija kāds sakars ar

/Nosaukums E/. Lieciniece paskaidroja, ka viņai nav zināmi uzņēmumi /Nosaukums AJ/, /Nosaukums AM/,

/Nosaukums AN/, /Nosaukums AO/, /Nosaukums AP/, /Nosaukums AR/, /Nosaukums AS/, /Nosaukums AT/,

/Nosaukums AU/ un to valdes locekļi, nav zināmi Lietuvas uzņēmumi – /Nosaukums AV/, /Nosaukums AZ/,

/Nosaukums BA/, /Nosaukums BB/, /Nosaukums BC/, /Nosaukums BD/, Polijas uzņēmumi – /Nosaukums B/,

/Nosaukums C/, /Nosaukums BE/, /Nosaukums D/, Itālijas uzņēmums /Nosaukums F/.

Aizpildot deklarācijas un kārtojot grāmatvedību SIA /Nosaukums A/ vārdā, 2016. un 2017. gadā /Persona C/

iesniedza stingrās uzskaites kvītis, pavadzīmes un /Nosaukums BG/ ikreiz pārbaudīja, lai tās būtu parakstītas no

abām pusēm, lai būtu noformētas saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību”. Deklarācijās norādāmās summas bija

ievērojamas, deklarācijas tika iesniegtas reizi mēnesī, tika atspoguļots uzņēmuma nosaukums, darījuma summa,

konta numurs, visas atskaites VID tika iesniegtas savlaicīgi, nekādu pretenziju nebija.Pēc deklarāciju

iesniegšanas, grāmatvedības uzņēmumā parasti glabāja dokumentus par tekošo un par pagājušo gadu, pēc tam

tos atdod klientam. Izņemšanas laikā SIA /Nosaukums A/ dokumenti atradās /Nosaukums BG/, tātad šoreiz tos

savlaicīgi klientam neatdeva. /Persona C/ par iesniegtajām preču pavadzīmēm, rēķiniem vai darījumiem neko

neskaidroja, jo /Nosaukums BG/ nebija pienākums iedziļināties darījumā. /Nosaukums BG/ tikai bija jāredz

pirkuma un pārdošanas process. Neskaidrības darījumos nesaskatīja, bija skaidri pārredzams, ka prece tika

nopirka un tika pārdota, nauda par preci tika ieskaitīta un pēc tam pārskaitīta, un atbilda SIA /Nosaukums A/

darbībai. Priekšnodoklis deklarācijās tika iekļauts, bet SIA /Nosaukums A/ gadījumā no budžeta priekšnodokļa

atmaksa netika pieprasīta. SIA /Nosaukums A/ nebija nodokļu parādu, apmaksa bija savlaicīga un visi darījumi

bija atšifrēti. Lieciniecei nav zināmas personas /Persona D/, /Persona T/, /Persona H/, /Persona U/, /Persona V/,

/Persona AB/, /Persona Z/, /Persona AA/. Uzrādīšanas atpazīšanai pēc fotogrāfijām laikā lieciniec atpazina tikai

/Persona C/.

Iepazinusies ar tiesas sēdes laikā uzrādītajām preču pavadzīmēm – rēķiniem (lietas 1.sējuma 98.-105.lapa),

lieciniece paskaidroja, ka SIA /Nosaukums A/ darījuma partnerus neatceras, tāpēc nevar liecināt par pavadzīmē

norādīto SIA /Nosaukums E/. Aizpildot deklarācijas SIA /Nosaukums A/ vārdā, tika ievadīts datums, dokumenta

numurs, un /Nosaukums BG/ vienmēr pārbauda, vai konkrētais uzņēmums ir PVN maksātājs, lai būtu paraksti

par preču izsniegšanu, līdz ar to sanāk, ka tobrīd /Nosaukums E/ bija nodokļu maksātājs. Lieciniecei nav

zināms, kāpēc pavadzīme Nr.52/16 datēta ar 2016.gada 28.decembri, bet pavadzīme Nr.53/16 datēta ar

2016.gada 22.decembri. Parasti preču pavadzīmes izraksta pēc kārtas numura. Kārtojot reģistru, ir jābūt visām

pavadzīmēm pēc kārtas, vai norādei, ja kāda ir anulēta. /Nosaukums BG/ nekārtoja SIA /Nosaukums A/

pavadzīmju reģistru, bet strādāja tikai ar iesniegtajiem materiāliem. Parasti uzņēmums reģistrē ienākošās un

izejošās pavadzīmes atsevišķi. Pavadzīmes Nr.52/16 un Nr.53/16 bija ienākošās. Lieciniecei kā grāmatvedim

nav tiesību ienākošajā pavadzīmē mainīt tās numuru.

Pirmstiesas procesā lieciniece norādījusi (lietas 1.sējuma 96.-97.lapa), ka parasti klients iedod savus

pieslēgšanās datus no VIS EDS, tāpēc pārskati tiek iesniegti no klienta vārda. Taču /Nosaukums BG/ nebija

pieejas SIA /Nosaukums A/ norēķinu kontiem, /Persona C/ pats iesniedza mēneša beigās izrakstu no konta

pārskata sastādīšanai.

[12] Liecinieks /Persona Z/ (no 2016. gada 20. jūlija līdz 2017. gada 20. martam bija reģistrēts kā /Nosaukums

E/ darbinieks) liecināja (lietas 8.sējuma 160.lapa), ka neko nezina par /Nosaukums E/, nav strādājis šajā

uzņēmumā. Arī uzņēmums SIA /Nosaukums A/ viņam nav zināms. Neoficiāli strādāja celtniecības nozarē Rīgā,

būvēja aptiekas. Nepazīst personas /Persona AG/, /Persona T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona AB/, /Persona

D/. Pazīst /Persona AA/, jo ar viņu kopā ir strādājis celtniecībā vairākos objektos Rīgā un Daugavpilī.

Pirmstiesas izmeklēšanā notika personu uzrādīšana atpazīšanai pēc fotogrāfijām, liecinieks atpazina tikai

/Persona AA/. Savus personas datus liecinieks /Persona AA/ nebija nodevis. Kopā ar /Persona AA/ strādāja arī

aptiekas celtniecībā Daugavpilī. Tolaik citas darbavietas lieciniekam nebija. Liecinieks precīzi neatceras, bet

pieļauj, ka, strādājot celtniecībā Daugavpilī, viņš vai /Persona AA/ veica kaut kādu metāla konstrukciju vai

celtniecības materiālu izkraušanu aptiekas būvniecības teritorijā, taču metāla konstrukcijas lielā daudzumā

objektam noteikti nevarēja tikt piegādātas. Neatceras, vai parakstīja pavadzīmes par kādu preču pieņemšanu vai

nodošanu.

Lieciniekam nav zināmi /Nosaukums L/, /Nosaukums M/, /Nosaukums P/, /Nosaukums S/, /Nosaukums AJ/,

/Nosaukums AM/, /Nosaukums AN/, /Nosaukums AO/, /Nosaukums AP/, /Nosaukums AR/, /Nosaukums AS/,

/Nosaukums AT/, /Nosaukums AU/, Lietuvas uzņēmumi – /Nosaukums AV/, /Nosaukums AZ/, /Nosaukums

BA/, /Nosaukums BB/, /Nosaukums BC/, /Nosaukums BD/, Polijas uzņēmumi – /Nosaukums B/, /Nosaukums

C/, /Nosaukums BE/, /Nosaukums D/, Itālijas uzņēmums /Nosaukums F/, Vācijas uzņēmums /Nosaukums BF/.

Persona /Persona C/, Ukrainas pilsonis /Persona D/ nav pazīstami.

Pirmstiesas procesā liecinieks liecinājis (lietas 4. sējuma 47. - 48., 64. lapa), ka viņam nav bijis nekāda sakara

ar /Nosaukums E/. No 2016. gada 16. augusta līdz 2017. gada 10. augustam ir strādājis /Nosaukums BI/

nodarbojies ar būvdarbiem, pamatā darbs bija Cēsīs. Nav zināms uzņēmums SIA /Nosaukums A/, nepazīst

/Persona C/. Daugavpilī bija 2016. gada vasarā, apmēram trīs nedēļas veica aptiekas iekštelpu

remontdarbus.Daugavpilī nav veicis metāla konstrukciju izkraušanu, iekraušanu.Nekad nav bijis /Adrese E/,

nezina, kas tur atrodas.

[13] Lieciniece /Persona AH/ (no liecinieces uzņēmumam/Nosaukums BJ/piesaistītās IP adreses 22.04.2016.

tika iesniegta /Nosaukums E/ PVN deklarācija)tiesas sēdē liecināja (lietas 8. sējuma 179. lapa), ka ar

/Nosaukums E/ lieciniecei nekādu darīšanu nav bijis. Liecinieces uzņēmums /Nosaukums BJ/ nodarbojās ar

grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Neatceras, vai viņas uzņēmums apkalpoja /Nosaukums E/. Kad

pirmstiesas izmeklēšanā sniedza liecības, šķiet norādīja, ka viņas uzņēmums apkalpoja /Nosaukums BK/ un vēl

kādu uzņēmumu, kura nosaukumu šobrīd neatceras. Abi šie uzņēmumi palika parādā liecinieces uzņēmumam.

Personas /Persona AG/, /Persona AB/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona AA/, /Persona Z/, /Persona D/

lieciniecei nav zināmas. Pieļauj, ka ar /Persona T/ uzņēmumu bija noslēgts līgums, uzņēmuma nosaukumu

neatceras. Klātienē ar /Persona T/ nav satikusies, līgumu noslēdza elektroniski. SIA /Nosaukums BK/ atradās

Daugavpilī, bet personīgi lieciniece nav tikusies ne ar vienu šī uzņēmuma amatpersonu. Grāmatvedību SIA

/Nosaukums BK/ kārtoja liecinieces darbiniece /Persona AI/. Lieciniecei nav zināmi uzņēmumi /Nosaukums

AJ/, /Nosaukums AM/, /Nosaukums AN/, /Nosaukums AO/, /Nosaukums AP/, /Nosaukums AR/, /Nosaukums

AS/, /Nosaukums AT/, /Nosaukums AU/, SIA /Nosaukums A/, Lietuvas uzņēmumi – /Nosaukums AV/,

/Nosaukums AZ/, /Nosaukums BA/, /Nosaukums BB/, /Nosaukums BC/, /Nosaukums BD/, /Nosaukums BM/,

Polijas uzņēmumi – /Nosaukums B/, /Nosaukums C/, /Nosaukums BE/, /Nosaukums D/, Itālijas uzņēmums

/Nosaukums F/, Vācijas uzņēmums /Nosaukums BF/ un to vadītāji. /Persona C/ un Ukrainas pilsonis /Persona

D/ lieciniecei nav pazīstami. Izņemot SIA /Nosaukums BK/ liecinieces uzņēmums nevienu citu Daugavpils

uzņēmumu neapkalpoja. Liecinieces grāmatvedības uzņēmums atrodas /Adrese J/, šajā adresē atrodas tikai

liecinieces uzņēmums. Uzņēmumā ir pieejams WI-FI internets, ir arī parole, ja klients vēlas, viņu pieslēdz

uzņēmuma interneta tīklam. Nevar izskaidrot, kā no liecinieces uzņēmumam piesaistītās IP adreses /IP A/ tika

aizpildīta /Nosaukums E/ PVN deklarācija, nezina, kurš varēja to izdarīt. Speciālists pārbaudīja interneta

pieslēgumu un secināja, ka liecinieces uzņēmuma tīklam var pieslēgties pat atrodoties uz ielas. Liecinieces

uzņēmums beidza sadarbību ar SIA /Nosaukums BK/ martā vai aprīlī.

Pirmstiesas procesā lieciniece 2018.gada 15.augustā liecinājusi (lietas 5. sējuma 97. - 98. lapa), ka viņa ir

/Nosaukums BJ/ vienīgā īpašniece un amatpersona no uzņēmuma dibināšanas. Uzņēmuma darbības veids ir

grāmatvedības uzskaites pakalpojumu sniegšana. Nekas nav zināms par /Nosaukums E/. Iepazinusies ar uzrādīto

datni ar IP-adresi /IP A/, no kuras tika veikta /Nosaukums E/ PVN deklarācijas iesniegšana EDS sistēmā, un

elektronisko sakaru komersanta atbildi par minēto IP-adresi (lietas 5. sējuma 119., 120. lapa), lieciniece

paskaidroja, ka viņai nav zināms par PVN deklarācijas iesniegšanu 2016. gada 22. aprīlī. Šādu deklarāciju ne

lieciniece, ne arī kāds no viņas uzņēmuma darbiniekiem nav iesnieguši VID. Lieciniecei nav bijuši pieejami

/Nosaukums E/ pieslēgšanās dati VID EDS.

[14] Lieciniece /Persona AI/ darbiniece /Nosaukums BJ/, no kuras piesaistītās IP adreses 22.04.2016. tika

iesniegta /Nosaukums E/ PVN deklarācija) tiesas sēdē liecināja (lietas 8. sējuma 180. lapa), ka 2015.gada līdz

2017.gadam strādāja par grāmatvedi uzņēmumā, kas sniedza grāmatvedības pakalpojumus, uzņēmuma vadītāja

bija /Persona AH/. Liecinieces pienākums bija grāmatvedības dokumentu ievadīšana

datorprogrammā.Lieciniecei šķiet, ka viņa neapkalpoja /Nosaukums E/, šķiet, ka /Nosaukums E/ bija darījuma

partneris uzņēmumam, kuru lieciniece apkalpoja, nosaukumu neatceras. /Nosaukums E/ grāmatvedības

dokumentos bija sastopams apmēram 3 mēnešus, bet noslēgtos līgumus lieciniece neredzēja./Nosaukums E/

grāmatvede lieciniecei nebija zināma. Bija brīdis, kad lieciniece apkalpoja uzreiz 18 uzņēmumus, tāpēc īsti

neatceras, vai to skaitā bija arī /Nosaukums E/. Personas /Persona H/, /Persona T/, /Persona U/, /Persona V/,

/Persona AA/, /Persona AB/, /Persona Z/, /Persona D/ lieciniecei nav zināmas. Lieciniece nav dzirdējusi par

uzņēmumiem SIA /Nosaukums AJ/, /Nosaukums AM/, /Nosaukums AN/, /Nosaukums AO/, /Nosaukums AP/,

/Nosaukums AR/, /Nosaukums AS/, /Nosaukums AT/, /Nosaukums AU/, /Nosaukums A/, Lietuvas uzņēmumi –

/Nosaukums AV/, /Nosaukums AZ/, /Nosaukums BA/, /Nosaukums BB/, /Nosaukums BC/, /Nosaukums BD/,

/Nosaukums BM/, Polijas uzņēmumi – /Nosaukums B/, /Nosaukums C/, /Nosaukums BE/, /Nosaukums D/,

Itālijas uzņēmums /Nosaukums F/, Vācijas uzņēmums /Nosaukums BF/ un to valdes locekļiem.

Pirmstiesas kriminālprocesā lieciniece 2018. gada 30. augustā (lietas 5. sējuma 117. - 118. lapa) liecināja, ka

viņa strādāja uzņēmumā /Nosaukums BJ/ no 2015. gada 2. februāra līdz 2017. gada 15. novembrim kā

grāmatvedis. Uzņēmums /Nosaukums E/ lieciniecei nav zināms, nepazīst uzņēmuma vadību. Iepazinusies ar

uzrādīto datni ar IP-adresi /IP A/, no kuras VID EDS sistēmā tika iesniegta /Nosaukums E/ PVN deklarācija, un

elektronisko sakaru komersanta atbildi par minēto IP-adresi (lietas 5. sējuma 119., 120. lapa), lieciniece

paskaidroja, ka viņa nav apkalpojusi /Nosaukums E/, nav dzirdējusi no kolēģiem, ka kāds būtu apkalpojis

minēto uzņēmumu. /Nosaukums E/ PVN deklarāciju 2016. gada 22. aprīlī nav sniegusi, nezina, kas varēja to

iesniegt.Lieciniecei nav pieejami un nebija pieejami /Nosaukums E/ pieslēgšanās dati VID EDS.

Lieciniece tiesas sēdē uzturēja pirmstiesas procesā sniegtās liecības un paskaidroja, ka /Nosaukums E/ nav

apkalpojusi, ir tikai dzirdējusi šādu nosaukumu, bet neko konkrētu neatceras.

[15] Lieciniece /Persona AJ/ (darbiniece /Nosaukums BJ/, no kuras piesaistītās IP adreses tika aizpildīta

/Nosaukums E/ PVN deklarācija) tiesas sēdē liecināja (lietas 8. sējuma 181. lapa), ka no 2016. gada 13. janvāra

strādāja par grāmatvedi uzņēmumā /Nosaukums BJ/. /Nosaukums E/ lieciniecei nav pazīstams, grāmatvedības

pakalpojumus šim uzņēmumam nesniedza. Arī liecinieces kolēģiem ar /Nosaukums E/ nebija nekāda sakara. Kā

uzņēmuma grāmatvede VID /Nosaukums E/ deklarācijas lieciniece nesniedza. Par /Nosaukums E/ norēķinu

kontiem lieciniecei nekas nav zināms. Personas /Persona H/, /Persona T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona

AA/, /Persona AB/, /Persona Z/, /Persona D/ lieciniecei nav pazīstamas. Lieciniecei nav pazīstami uzņēmumi

/Nosaukums AJ/ /Nosaukums AM/, /Nosaukums AN/, /Nosaukums AO/, /Nosaukums AP/, /Nosaukums AR/,

/Nosaukums AS/, /Nosaukums AT/, /Nosaukums AU/, /Nosaukums A/, Lietuvas uzņēmumi – /Nosaukums AV/,

/Nosaukums AZ/, /Nosaukums BA/, /Nosaukums BB/, /Nosaukums BC/, /Nosaukums BD/, /Nosaukums BM/,

Polijas uzņēmumi – /Nosaukums B/, /Nosaukums C/, /Nosaukums BE/, /Nosaukums D/, Itālijas uzņēmums

/Nosaukums BO/, Vācijas uzņēmums /Nosaukums BF/ un to valdes locekļi.

/Nosaukums BJ/ birojs atradās /Adrese K/. Darba pienākumu pildīšanai bija nepieciešams internets, darbā bija

pieejams WI-FI internets, kura piekļuvei bija nepieciešama parole. Lieciniecei nav zināms, vai uzņēmuma

klientiem bija pieeja internetam. Lieciniece nevar izskaidrot, kādā veidā no /Nosaukums BJ/ IP adreses tika

iesniegta deklarācija par /Nosaukums E/.

[16] Lieciniece /Persona AK/ (darbiniece /Nosaukums BJ/, no kuras piesaistītās IP adreses /IP adrese A/ tika

aizpildīta /Nosaukums E/ PVN deklarācija) tiesas sēdē liecināja (lietas 8. sējuma 181. lapa), ka no 2013.gada

strādā par grāmatvedi uzņēmumā /Nosaukums BJ/.Lieciniecei nekas nav zināms par uzņēmumu /Nosaukums E/

un tā darījumu partneriem, valdes locekļiem, uzņēmuma deklarācijām.Lieciniece nezina visus uzņēmumus,

kurus apkalpoja liecinieces kolēģi. /Nosaukums E/ PVN deklarāciju VID nav sniegusi. Lieciniecei nav zināmi

uzņēmumi /Nosaukums AJ//Nosaukums AM/, /Nosaukums AN/, /Nosaukums AO/, /Nosaukums AP/,

/Nosaukums AR/, /Nosaukums AS/, /Nosaukums AT/, /Nosaukums AU/, /Nosaukums A/, Lietuvas uzņēmumi –

/Nosaukums AV/, /Nosaukums AZ/, /Nosaukums BA/, /Nosaukums BB/, /Nosaukums BC/, /Nosaukums BD/,

/Nosaukums BM/, Polijas uzņēmumi – /Nosaukums B/, /Nosaukums C/, /Nosaukums BE/, /Nosaukums D/,

Itālijas uzņēmums /Nosaukums F/, Vācijas uzņēmums /Nosaukums BF/ un to valdes locekļi. Liecinieces

darbavieta atrodas /Adrese K/, tajā ir pieejams interneta pieslēgums WI-FI, daži klienti jautāja interneta paroli,

bet tā ir zināma tikai priekšniecei. Lieciniece nezina, kādā veidā no uzņēmuma IP adreses varēja tikt iesniegta

/Nosaukums E/ deklarācija.

[17] Lieciniece /Persona AL/ (darbiniece /Nosaukums BJ/, no kuras piesaistītās IP adreses tika iesniegta

/Nosaukums E/ PVN deklarācija) tiesas sēdē liecināja (lietas 8. sējuma 181. lapa). ka viņai nekas nav zināms

par uzņēmumu /Nosaukums E/. Personas /Persona U/, /Persona V/, /Persona AA/, /Persona AB/, /Persona Z/,

/Persona D/ lieciniecei nav pazīstamas. Lieciniecei nav zināmi uzņēmumi /Nosaukums AJ/, /Nosaukums AM/,

/Nosaukums AN/, /Nosaukums AO/, /Nosaukums AP/, /Nosaukums AR/, /Nosaukums AS/, /Nosaukums AT/,

/Nosaukums AU/, SIA /Nosaukums A/, Lietuvas uzņēmumi – /Nosaukums AV/, /Nosaukums AZ/, /Nosaukums

BA/, /Nosaukums BB/, /Nosaukums BC/, /Nosaukums BD/, /Nosaukums BM/, Polijas uzņēmumi –

/Nosaukums B/, /Nosaukums C/, /Nosaukums BE/, /Nosaukums D/, Itālijas uzņēmums /Nosaukums BO/,

Vācijas uzņēmums /Nosaukums BF/ un to valdes locekļi. Lieciniece strādā uzņēmumā /Nosaukums BJ/, kas

atrodas /Adrese K/. Darba vietā ir pieejams WI-FI internets, tā parole ir zināma tikai vadītājai, paroles nodošana

citām personām ir aizliegta. Lieciniecei nav zināms, kādā veidā no uzņēmuma IP adreses varēja tikt iesniegta

/Nosaukums E/ deklarācija, jo lieciniece šo uzņēmumu neapkalpoja. Lieciniece nezina, vai viņas kolēģi

apkalpoja minēto uzņēmumu.

Pirmstiesas kriminālprocesā 2018. gada 5. septembrī lieciniece sniegusi liecības (lietas 5.sējuma 129.-130.lapa),

ka strādā uzņēmumā /Nosaukums BJ/ par grāmatvedi no 2013. gada 15. jūlija. Lieciniecei nekas nav zināms par

uzņēmumu /Nosaukums E/, nav to apkalpojusi. Cik zina, tad /Nosaukums BJ/ tāda klienta nebija. Lieciniecei

nav zināms, kurš, kad un pie kādiem apstākļiem iesniedza /Nosaukums E/ PVN deklarācijas, gada pārskatus

VID. Nepazīst nosauktās personas, tostarp arī /Persona T/ un /Persona H/. Iepazinusies ar uzrādīto datni ar IP-

adresi /IP A/, no kuras tika veikta /Nosaukums E/ PVN deklarācijas iesniegšana EDS sistēmā, un elektronisko

sakaru komersanta atbildi par minēto IP-adresi, lieciniece paskaidroja, ka viņa /Nosaukums E/ PVN deklarāciju

2016. gada 22. aprīlī nav sniegusi, nezina, kurš varēja to iesniegt. Lieciniecei nebija un nav pieejami

/Nosaukums E/ pieslēgšanās dati VID EDS.

[18] Lieciniece /Persona AM/ tiesas sēdē liecināja (lietas 8. sējuma 239. lapa) liecināja, ka viņai nav zināms

uzņēmums SIA /Nosaukums E/. Personas /Persona H/, /Persona T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona Z/,

/Persona AA/, /Persona AB/, /Persona D/ lieciniecei nav pazīstamas. Nopratināšanā uzrādītajā telefona

savienojumu izdrukā08.03.2017. līdz 01.09.2017.atpazina tikai kolēģes /Persona AN/ tālruņa numuru (/Tālrunis

A/). Ar /Persona AN/ ir kopā strādājusi vilcienu mazgāšanas cehā. Lieciniecei nav zināmi uzņēmumi

/Nosaukums AJ/, /Nosaukums AM/, /Nosaukums AN/, /Nosaukums AO/, /Nosaukums AP/, /Nosaukums AR/,

/Nosaukums AS/, /Nosaukums AT/, /Nosaukums AU/, SIA /Nosaukums A/, /Nosaukums BP/, Lietuvas

uzņēmumi – /Nosaukums AV/, /Nosaukums AZ/, /Nosaukums BA/, /Nosaukums BB/, /Nosaukums BC/,

/Nosaukums BD/, /Nosaukums BM/, Polijas uzņēmumi – /Nosaukums B/, /Nosaukums C/, /Nosaukums BE/,

/Nosaukums D/, Itālijas uzņēmums /Nosaukums F/, Vācijas uzņēmums /Nosaukums BF/ un to valdes locekļi.

Telefona numurus /Tālrunis A/ un /Tālrunis B/ nezina. Kolēģi teica, ka /Persona AN/ ir nomainījusi tālruņa

numuru. Liecinieces tālruņa numurs ir /Tālrunis C/. /Persona AN/ pēc tam strādāja Preiļos, iespējams devās uz

ārzemēm.

[19] Lieciniece /Persona AN/ pirmstiesas procesā 2018. gada 21. septembrī (lietas 5.sējuma 191.lapa)

liecinājusi (liecības nolasītas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501. panta 3. punktu), ka 2017. gadā viņa

lietojusi telefona numuru /Tālrunis A/, viņas telefona kontaktos ir numurs /Tālrunis B/, kas ir piesaistīts

/Persona AO/ (tagad /Persona AM/), ar kuru viņa ir strādājusi kopā /Nosaukums BR/. Iepazinusies ar tālruņa

numura /Tālrunis D/ savienojumu izdruku par laika posmu no 08.03.2017. līdz 01.09.2017, lieciniece

paskaidroja, ka visdrīzāk 2017.gada 21.maijā viņa sūtīja sveicienu dzimšanas dienā, jo /Persona AL/ 21. maijā ir

dzimšanas diena.

[20] Liecinieks /Persona AP/ (reģistrēts kā /Nosaukums E/ darījumu partnera uzņēmuma /Nosaukums AM/

valdes loceklis un īpašnieks kopš 2016.gada 25.aprīļa) tiesas sēdē liecināja (lietas 8. sējuma 240. lapa), ka viņš

2015. vai 2016. gadā bija pazaudējis pasi. Personas /Persona D/, /Persona T/, /Persona H/ un /Persona U/

lieciniekam nav pazīstamas. Neko nezina par /Nosaukums AM/ grāmatvedības datiem. /Nosaukums E/ nav

pazīstams, nav zināmi darījumi starp /Nosaukums BS/ un /Nosaukums E/. Par to, ka uz liecinieka vārda tika

reģistrēts uzņēmums, liecinieks uzzināja 2017. gadā no izmeklētāja. Tad liecinieks arī paziņoja Pilsonības un

migrācijas lietu pārvaldei par pases nozaudēšanu. Līdz apcietinājumam – 2019.gada 20.februārī – liecinieks

strādāja celtniecības nozarē. No 2016.gada maija līdz septembrim liecinieks atradās ieslodzījuma vietā.

Ieslodzījuma vietā liecinieks ar uzņēmējdarbību nenodarbojās, darījumus neslēdza, VID deklarācijas EDS

nesniedza, atrodoties ieslodzījuma vietā, tas nebija iespējams. Atrodoties brīvībā, liecinieks strādāja oficiāli, bet

saistībā ar nodokļu atmaksu VID pieteikumus nesniedza, jo neprot rīkoties ar VID EDS. Pēdējo reizi uz sava

vārda bankā kontu atvēra 2014. gadā. Lai arī /Nosaukums AM/ tika reģistrēts uz liecinieka vārda, viņš nekad šī

uzņēmuma vārdā darījumus neslēdza un deklarācijas VID nesniedza. Personas /Persona H/, /Persona T/,

/Persona U/, /Persona V/, /Persona AA/, /Persona AB/, /Persona Z/, /Persona D/ lieciniekam nav pazīstamas.

Pirmstiesas procesā 2017. gada 16. oktobrī liecinieks liecinājis (lietas 6. sējuma 31. - 32., 44. - 46. lapa)

liecināja, ka viņam ir deviņu klašu izglītība, 2016. gadā nekur nestrādāja. Nekādā veidā nav saistīts ar

uzņēmumu /Nosaukums AM/. Liecinieks nekad nav nodarbojies ar uzņēmējdarbību un nav noformējis uz sava

vārda nekādus uzņēmumus, apzināti nekādus darījumus nav slēdzis. 2016. gada sākumā liecinieks bija

pazaudējis pasi.Par to, ka 2016. gadā uz liecinieka vārda bija noformēti 18 uzņēmumi, liecinieks uzzināja

nopratināšanā 2017. gadā. Neko nezina par uzņēmumu /Nosaukums E/, nekādus darījumus /Nosaukums AM/

vārdā nav slēdzis un nav parakstījis nekādus dokumentus, pie notāriem nav gājis, Uzņēmumu reģistrā nav bijis.

Neprot lietot EDS. Nav zināmas personas /Persona D/, /Persona T/ , /Persona H/, /Persona U/, /Persona AA/,

/Persona AB/, /Persona Z/, /Persona V/.Lieciniekam nav zināmi uzņēmumi /Nosaukums AJ/, /Nosaukums AP/,

/Nosaukums AR/, /Nosaukums AS/, /Nosaukums AT/, /Nosaukums AU/, /Nosaukums AO/, /Nosaukums AN/,

SIA /Nosaukums A/. Nepazīst /Persona C/, par šādu personu dzird pirmo reizi.

[21] Liecinieks /Persona E/ (/Nosaukums M/ valdes priekšsēdētājs) tiesas sēdē liecināja (lietas 8. sējuma 241.

lapa), ka kopā ar /Persona AR/ dibināja uzņēmumu /Nosaukums M/, uzņēmums nodarbojas ar metāla

konstrukciju pārdošanu un montāžu, nelielu metāla konstrukciju remontu. Liecinieks ar /Persona C/ ir sen

pazīstams, strādāja vienā uzņēmumā /Nosaukums BU/, tad kādu laiku nekomunicēja. 2016. vai 2017. gadā

nejauši satikās ar /Persona C/, aprunājās, runāja par to, kurš ar ko nodarbojas. /Persona C/ teica, ka var

lieciniekam palīdzēt ar metāla konstrukcijām. Tad viņi vienojās par konkrētas preces iegādi. Apmēram 2016. -

2017. gadā /Nosaukums M/ no SIA /Nosaukums A/ iegādājās metāla konstrukcijas un dažas reizes iegādājās

rampas. Apmaksa notika tikai izmantojot bankas pārskaitījumus, sākumā tika veikts avansa maksājums un tad

tika veikta preces apmaksa pilnā apmērā. Lieciniekam bija zināms, ka /Persona C/ bija SIA /Nosaukums A/

īpašnieks, jo /Persona C/ viņam to teica, kā arī /Persona C/ parakstīja pavadzīmes. Liecinieks precīzi neatceras,

bet domā, ka dažas SIA /Nosaukums A/ izsniegtās pavadzīmes parakstīja, atbraucot pēc precēm, un dažas tika

parakstītas Rīgā. Pavadzīmes no /Nosaukums M/ vārda parakstīja liecinieks un no SIA /Nosaukums A/ vārda

parakstīja /Persona C/. Ja liecinieks nemaldās, vienu reizi SIA /Nosaukums A/ atveda lielu metāla konstrukciju

kravu ar lielu kravas automašīnu, pārējās reizes brauca paši pakaļ kravai, jo /Nosaukums M/ bija savs transports

un nevajadzēja maksāt par piegādi. Liecinieks neatceras, kur preces Daugavpilī paņēma. Daugavpilī paņemtās

preces tika nogādātas noliktavā Rīgā vai kādam tika pārdotas. /Nosaukums M/ noliktava atrodas /Adrese L/. SIA

/Nosaukums A/ izsniegto kravu no Daugavpils uz Rīgu nogādāja liecinieka uzņēmuma darbinieks /Persona F/.

Liecinieks neatceras, kurš sastādīja līgumus, pieļauj, ka /Persona C/. Pārsvarā ar SIA /Nosaukums A/ par

darījumiem vienojās mutiski. Ar daudziem drošiem klientiem strādā, pamatojoties uz mutiskiem līgumiem, tā ir

normāla prakse. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā lieciniekam tika uzrādīti kaut kādi grāmatvedības dokumenti,

fotogrāfijas. Liecinieks tikai pēc pavadzīmēm var noteikt, kad tika veikta SIA /Nosaukums A/ kravas piegāde.

Lieciniekam ir labas atsauksmes par /Persona C/, viņš tur savu vārdu. Ar SIA /Nosaukums A/ darījumiem

saistītie dokumenti ir saglabājušies uzņēmuma arhīvā. Liecinieks pats parakstīja pieņemšanas-nodošanas aktus,

neatceras, kurš tos sastādīja. /Nosaukums M/ ar SIA /Nosaukums A/ bija vairāki darījumi. Lieciniekam nekas

nav zināms par /Nosaukums BV/.

Iepazīstoties ar uzrādītajiem materiāliem (2016. gada 22. augusta Pirkuma līgums Nr.16/1 (lietas 7. sējuma 9. -

10. lapa), 2016. gada 3. oktobra Pieņemšanas-nodošanas akts (lietas 7. sējuma 11. lapa), 2016. gada 3. oktobra

Pavadzīme Nr.BSS16/001 (lietas 7. sējuma 12. lapa), 2016. gada 30. septembra Starptautisko preču – transporta

pavadzīme (lietas 7. sējuma 13. lapa), 2016. gada 6. decembra Pirkuma līgums Nr.2016/16 (lietas 7. sējuma 14.

lapa)), liecinieks apstiprināja, ka 2016. gada 22. augusta Pirkuma līgumu Nr.16/1 un 2016. gada 3. oktobra

Pieņemšanas-nodošanas aktu ir parakstījis viņš. Par /Nosaukums P/ Pieņemšanas-nodošanas aktu lieciniekam

nekas nav zināms, nav to parakstījis. 2016. gada 3. oktobra Pavadzīme Nr.BSS16/001 noteikti atrodas

/Nosaukums M/ grāmatvedības dokumentos. Liecinieks apstiprina, ka 2016. gada 30. septembra Starptautisko

preču – transporta pavadzīmē ir norādīti atšķirīgi kravas piegādes datumi, tas tā varētu būt tāpēc, ka krava tika

atvesta piektdien un dokuments tika parakstīts pirmdien.

Iepazīstoties ar uzrādītajiem materiāliem (2016. gada 22. decembra Pavadzīme Nr.BSS16/002 (lietas 7. sējuma

15. lapa), 2017. gada 4. janvāra Pavadzīme Nr.BSS17/001 (lietas 7. sējuma 16. lapa), 2017. gada 13. janvāra

Pavadzīme Nr.BSS17/002 (lietas 7. sējuma 17. lapa), 2017. gada 26. janvāra Pavadzīme Nr.BSS17/003 (lietas

7. sējuma 18. lapa), liecinieks paskaidroja, ka šajās pavadzīmēs norādītās preces SIA /Nosaukums A/ viņiem

nepiegādāja.

/Nosaukums M/ ar savu transportu brauca pakaļ precēm uz Daugavpili, samaksa par precēm notika parastā

kārtībā, droši vien ar priekšapmaksu. Liecinieks neatceras adresi, kur iekrāva SIA /Nosaukums A/ kravu, tā bija

liela ar žogu norobežota teritorija, atklāta tipa. Preču iekraušanas laikā /Persona C/ parakstīja dokumentus un tad

devās projām. Liecinieks nezina, kādā transportlīdzeklī un kurš krāva kravu – SIA /Nosaukums A/ darbinieki

vai kādi citi –, viņi nestādījās priekšā.

Pirmstiesas procesā 2018. gada 2. maijā liecinieks /Persona E/ sniedza detalizētākas liecības (lietas 7. sējuma

67. - 68., 72. - 73. lapa), norādot, ka /Nosaukums M/ lietošanā (saskaņā ar nomas līgumiem) un īpašumā ir

transportlīdzekļi/Transportlīdzeklis A/, valsts reģistrācijas numurs /Reģistrācijas numurs E/,/Transportlīdzeklis

C/, /Transportlīdzeklis D/, /Transportlīdzeklis E/, /Transportlīdzeklis F/, /Transportlīdzeklis G/,

/Transportlīdzeklis H/. Šos transportlīdzekļus var izmantot visi uzņēmuma darbinieki darba vajadzībām.

Lieciniekam ir zināms /Persona F/, jo viņš ir /Nosaukums M/ darbinieks. /Nosaukums M/ 2016. - 2017. gadā

pirka no SIA /Nosaukums A/ angāru un vārtu rāmju konstrukciju, rampu komplektu. Cik liecinieks atceras,

līgumi un Pieņemšanas-nodošanas akts tika parakstīti /Nosaukums M/ birojā, /Adrese L/, bet preču pavadzīmes

tika parakstītas Daugavpilī, saņemot preces. Angāra piegādi veica /Nosaukums P/, tas bija /Persona C/

pienākums, nodrošināt angāra piegādi. Par turpmāko preču (rāmju un rampu) transportēšanu ar /Persona C/

vienojās, ka tos no Daugavpils transportēs pati /Nosaukums M/. /Persona C/ teica, ka metāla konstrukcijas viņš

pats neražo, viņam ir iespēja tās atvest. Preces Daugavpilī /Nosaukums M/ saņēma /Adrese E/, asfaltētā

stāvlaukumā, liecinieks nezina, kam pieder šis stāvlaukums, preces atradās kravas automašīnā. Izkraušanu no

tās un iekraušanu/Transportlīdzeklis A/ veica/Nosaukums M/ darbinieks /Persona F/, kurš bija arī vadītājs, un

lieciniekam nezināmi vīrieši tur pat uz vietas autostāvvietā. Saņemto kravu transportēja uz /Nosaukums M/

noliktavu /Adrese L/. Nopirktās metāla konstrukcijas pārsvarā tika izmantotas /Nosaukums BZ/ objektā, daļa

tika izmantota citos /Nosaukums M/ darba objektos. Lieciniekam nav zināms, no kā SIA /Nosaukums A/

iegādājas preces, nav zināmi tās darījuma partneri.

2018. gada 15. augustā liecinieks /Persona E/ papildus liecināja, ka Pieņemšanas-nodošanas aktus sastādīja

/Persona C/, līgumi tika sastādīti savstarpēji vienojoties, /Persona C/ sagatavoja līgumu projektus, visas nianses

ir izrunājuši telefoniski vai klātienē. Liecinieks nekad nejautāja, no kā /Persona C/ pirka preces – angāra metāla

konstrukciju, vārtu rāmju konstrukciju –, jo liecinieku tas neinteresēja./Nosaukums M/ nebija būtisku pretenziju

pret saņemto preci, tāpēc liecinieks neinteresējās par to izcelsmi. Liecinieks neatceras, ka uz saņemtajām

precēm būtu kādas uzlīmes, papīri vai logotipi, kas atklātu metāla konstrukcijas ražotāju.

Iepazinies ar uzrādītajiem dokumentiem – 2016.gada 22. augusta Pirkuma līgumu Nr.16/1; 2016. gada 3.

oktobra Pieņemšanas-nodošanas aktu starp SIA /Nosaukums A/ un /Nosaukums M/; 2016.gada 3.oktobra

Pieņemšanas-nodošanas aktu starp SIA /Nosaukums E/ un SIA /Nosaukums A/; 2016.gada 10.oktobra rēķinu

Nr.RG16-67/2; Starptautisko preču-transporta pavadzīmi CMR LV-15 (nosūtītājs SIA /Nosaukums A/, saņēmējs

/Nosaukums M/, pārvadātājs /Nosaukums P/), kuru iesniedza /Nosaukums P/; Starptautisko preču-transporta

pavadzīmi CMR LV-15 (nosūtītājs SIA /Nosaukums A/, saņēmējs /Nosaukums M/, pārvadātājs /Nosaukums P/),

kuru iesniedza /Nosaukums M/; 2016.gada 3.oktobra Pavadzīmi Nr.BSS16/001

/Persona E/ norādīja, ka neatceras, kad tieši saņēma angāra metāla konstrukciju, vai tas bija 30. septembrī vai 3.

oktobrī. Starpību datumos var izskaidrot ar steigu vai ar to, ka dokumenta projekts tika sagatavots pāris dienas

pirms darījuma faktiskās norises, un, parakstot darījumu apliecinošos dokumentus, aizmirsa pamainīt datumu uz

esošo. Angāru konstrukciju /Nosaukums M/ saņēma /Adrese L/, par piegādi bija atbildīgs /Persona C/, viņš

risināja jautājumus par angāra piegādi. Pats /Persona C/ neesot piegādājis angāru, to izdarīja uzņēmums

/Nosaukums P/, kas tieši pieņēma angāru, liecinieks neatceras. Liecinieks norādīja, ka nevar noteikti pateikt,

kad viņš parakstīja CMR LV-15 pavadzīmes, vai tas notika saņemšanas dienā vai pēc tam. Nevar pateikt, kāpēc

atšķiras saņemšanas datums /Nosaukums P/ un /Nosaukums M/ uzrādītajās CMR pavadzīmēs, ir iespējams, ka

liecinieks ierakstīja datumu 03.10.2016. tāpēc, ka tas bija norādīts pieņemšanas-nodošanas aktā, kuru sastādīja

/Persona C/, liecinieks var to apgalvot, jo līguma 3.7. punkts to paredz. Liecinieks apgalvo, ka nav veicis

nekādus labojumus CMR pavadzīmē vai citos dokumentos starp SIA /Nosaukums A/ un /Nosaukums M/ pēc to

parakstīšanas.

Lieciniekam nav zināms, kas, kad un kādā veidā piegādāja preces uz Daugavpili un kas no kurienes tās tālāk

tika nogādātas uz Rīgu. Pirms sadarbības sākšanas liecinieks ar /Persona C/ apsprieda, ka liecinieka

uzņēmumam /Nosaukums M/ ir nepieciešamas noteiktas preces – metāla konstrukcijas angāra būvei –, /Persona

C/ pateica, ka var atrast šāda veida preces, liecinieks /Persona C/ iedeva interesējošu metāla konstrukciju

parametrus, pēc kāda laika /Persona C/ piedāvāja cenu, kura liecinieku apmierināja, un viņi noslēdza līgumu.

[22] Liecinieks /Persona AR/ (/Nosaukums M/ līdzīpašnieks, valdes loceklis) liecināja tiesas sēdē liecināja

(lietas 8.sējuma 241.lapa), ka viņš ir 2007. gadā dibinātā uzņēmuma /Nosaukums M/ līdzīpašnieks, valdes

loceklis. Uzņēmumam ir divi līdzīpašnieki – liecinieks un /Persona E/, viņiem katram ir paraksta tiesības.

/Nosaukums M/ nodarbojas ar telpu izīrēšanu, pārdošanu, apkalpošanu, metāla konstrukciju montāžu.

Liecinieka darba pienākumos ietilpst arī pārrunu veikšana. /Nosaukums M/ pieder

automašīnas/Transportlīdzeklis F/, /Transportlīdzeklis E/, /Transportlīdzeklis I/, /Transportlīdzeklis D/,

/Transportlīdzeklis J/, /Transportlīdzeklis H/, /Transportlīdzeklis A/, kravas automašīna /Transportlīdzeklis I/ un

pasažieru automašīna /Transportlīdzeklis C/, tās visas tiek izmantotas darba vajadzībām.

Liecinieks atceras, ka /Nosaukums M/ 2016. - 2017. gadā no SIA /Nosaukums A/ nopirka metāla konstrukcijas.

Neko sīkāk par darījumu nevar liecināt, jo pārrunas veica /Persona E/.Cik liecinieks atceras, daļu preces no SIA

/Nosaukums A/ viņi paņēma paši, bet daļu piegādāja SIA /Nosaukums A/. Ja nemaldās, tad SIA /Nosaukums A/

sameklēja caur kolēģa /Persona E/ paziņu. Lieciniekam nav zināmi SIA /Nosaukums A/ darījumi ar kādiem

citiem uzņēmumiem. Par SIA /Nosaukums E/ liecinieks dzird pirmo reizi. Pirmstiesas izmeklēšanā no

uzrādītajām personām atpazīšanai pēc fotogrāfijas nevienu personu neatpazina. Par darījumiem ar SIA

/Nosaukums A/ nauda tika pārskaitīta ar bankas starpniecību, pārskaitījumu datumus neatceras, bet visdrīzāk, ka

nauda tika pārskaitīta līdz darījuma veikšanai. Avanss principā ir standarta nosacījums. Liecinieks neatceras, vai

SIA /Nosaukums A/ strādāja ar 100 % priekšapmaksu. Pieņemšanas un nodošanas aktus, pavadzīmes parakstīja

/Persona E/, par dokumentu saturu lieciniekam nekas nav zināms.

Pirmstiesas procesā 2018. gada 8. maijā liecinieks /Persona AR/ sniedza detalizētākas liecības(lietas 7. sējuma

62.-63. lapa), ka SIA /Nosaukums A/ pārdeva /Nosaukums M/ angāru 2016. gadā un vārtu rāmju konstrukciju,

rampu komplektu 2016. un 2017. gadā. Angāru /Nosaukums M/ piegādāja kravas automašīna, to piegādi veica

piegādes uzņēmums, nosaukumu liecinieks neatceras. Pārējās metāla konstrukcijas /Nosaukums M/ transportēja

paši no Daugavpils vai Daugavpils novada, liecinieks neatceras, no kurienes tieši. Liecinieks pats preces

transportēšanā ar šo uzņēmumu nenodarbojās, nav braucis tai pakaļ. Lieciniekam nav zināms uzņēmums

/Nosaukums S/, adrese – /Adrese E/ – nav zināma. Cik liecinieks atceras, bija noslēgti līgumi, pavadzīme, CMR

pavadzīme, pieņemšanas-nodošanas akti. Nezina, kas noformēja un piegādāja dokumentus, ar šo darījumu

partneri strādājis /Persona E/. Lieciniekam nav zināms nekas, kas saistīts ar uzņēmumu SIA /Nosaukums E/.

[23] Liecinieks /Persona F/ (/Nosaukums M/ darbinieks) tiesas sēdē liecināja (lietas 8. sējuma 242. lapa), ka

joprojām strādā /Nosaukums M/ par metāla konstrukciju atslēdznieku, dara to, ko viņam liek. Uzņēmumā tiek

izmantotas automašīnas/Transportlīdzeklis K/, /Transportlīdzeklis C/, /Transportlīdzeklis L/un vieglās

automašīnas. 2016. - 2017.gadā liecinieks kopā ar uzņēmuma īpašnieku /Persona E/ brauca uz Daugavpili pēc

metāla konstrukcijām. Neatceras adresi, kur Daugavpilī iekrāva kravu. Daļa iekrauto metāla konstrukciju tika

nogādātas noliktavā /Adrese S/, daļa ostā. Cik liecinieks atceras, uz šo teritoriju viņš brauca vienu reizi. Preces

pārkraušanas vieta bija stāvlaukums, adresi ievadīja navigatorā. Preces pārkraušanas vietā atradās busiņš, kāds

cilvēks, kurš lieciniekam palīdzēja pārkraut kravu un /Persona E/ ar kādu personu sarunājās. Metāla

konstrukcijas no automašīnas – busiņa – tika pārkrautas automašīnā. Liecinieks pieļauj, ka /Persona C/ redzēja

preču pārkraušanas vietā, jo /Persona E/ ar kādu runāja.

[24] Liecinieks /Persona G/ (/Nosaukums L/ īpašnieks, SIA /Nosaukums A/ darījumu partneris) tiesas sēdē

liecināja (lietas 8. sējuma 242. lapa) liecināja, ka no 1998.gada viņam pieder /Nosaukums L/, viņš ir vienīgais

uzņēmuma īpašnieks. Uzņēmums nodarbojas ar metālapstrādi, instrumentu tirgošanu. Kā uzņēmuma vadītājs

liecinieks meklē piegādātājus, pircējus, slēdz līgumus. Uzņēmums izmanto kravas automašīnu

“/Transportlīdzeklis M/”. Lieciniekam ir zināms, ka SIA /Nosaukums A/ pieder /Persona C/. Liecinieks ar

/Persona C/ periodiski satikās, dažreiz iedzēra alu, kādu dienu /Persona C/ izteica piedāvājumu no viņa

iegādāties cietmetāla plāksnes. /Nosaukums L/ no SIA /Nosaukums A/ 2016. - 2017. gadā iegādājās 1000-2000

gabalus cietmetāla plākšņu. Par šo darījumu tika noslēgts līgums, liecinieks neatceras, kurš to sastādīja. Vienas

cietmetāla plāksnes cena varēja būt 5euro. Pieņemšanas-nodošanas aktu nesastādīja, liecinieks vienkārši

parakstīja pavadzīmi, kuru sastādīja /Persona C/ uzņēmums. No SIA /Nosaukums A/ nopirktās plāksnes

/Nosaukums L/ pārdeva citam uzņēmumam. Lieciniekam nebija zināms par citiem SIA /Nosaukums A/ darījuma

partneriem. Cietmetāla plāksnes no SIA /Nosaukums A/ saņēma noliktavā Daugavpilī, /Ielas nosaukums A/ un

/Ielas nosaukums B/ ielu krustojumā, teritorija bija iežogota. Liecinieks nezina, vai šī noliktava pieder /Persona

C/. Apmaksa par precēm tika veikta ar pārskaitījumu, droši vien pēc darījuma veikšanas. Preču iekraušanas brīdī

noliktavā /Persona C/ atradās viens. Cietmetāla plāksnes atradās /Persona C/ automašīnā/Transportlīdzeklis

N/.Lieciniekam nav zināms uzņēmums SIA /Nosaukums E/. Liecinieka uzņēmumā ir grāmatvedis, kurš kārto

grāmatvedību, liecinieks atpazīst sava uzņēmuma grāmatvedības dokumentāciju.

Iepazīstoties ar uzrādītajiem materiāliem (2016. gada 5. decembra Līgums Nr.18/2016 (lietas 7.sējuma

95.-97.lapa)), liecinieks pieļāva, ka šajā dokumentā ir viņa paraksts.

Pirmstiesas procesā 2018. gada 25. maijā liecinieks /Persona G/ sniedza detalizētakas liecības (lietas 7. sējuma

104. - 105. lapa), ka 2016. gada decembrī SIA /Nosaukums A/ pārdeva /Nosaukums L/ cietmetāla plāksnes

RNUX 12x12 1500 gabalus. Cietmetāla plāksnes pirka tāpēc, ka /Persona C/ piedāvāja cenu, kas bija zemāka

apmēram par 2europar katru plāksni. Liecinieka uzņēmums tālāk šīs plāksnes realizēja uzņēmuma SIA

/Nosaukums BR/ struktūrvienībai – /Nosaukums CA/. Liecinieks personīgi saņēma preces /Adrese E/, kur

/Persona C/ pats izsniedza lieciniekam divas kārbas ar cietmetāla plāksnēm. Liecinieks pēc preces atbrauca ar

kravas automašīnu, valsts reģistrācijas numurs /Transportlīdzeklis O/. Cik lieciniekam zināms, noliktavas

/Adrese E/ pieder Zaņeginam. Uzņēmuma /Nosaukums S/ nosaukumu liecinieks ir redzējis laukumā /Adrese E/,

tur bija uzņēmuma reklāma. Liecinieks neatceras, vai tika sastādīti pieņemšanas-nodošanas akti, saņemot preci,

bija tikai pavadzīme Nr.BSS 16/003, kuru sastādīja SIA /Nosaukums A/, neatceras, kas sagatavoja līgumu.

Liecinieks neko nezina par SIA /Nosaukums E/, tā īpašnieki u amatpersonas viņam nav zināmas.

[25] Lieciniece /Persona AS/ (/Nosaukums CB/ īpašniece, no kuras telpās fiksētās IP adreses 2017. gada 20.

aprīlī VID EDS tika iesniegta /Nosaukums E/ PVN deklarācija) tiesas sēdē liecināja (lietas 8. sējuma 182. lapa),

ka viņa ir 2003. gadā dibinātā uzņēmuma /Nosaukums CB/ vienīgā īpašniece. Liecinieces uzņēmums iznomā

biroja telpas, grāmatvedības pakalpojumus nevienam uzņēmumam nesniedz. Liecinieces uzņēmumā pastāvīgi

par grāmatvedi strādāja /Persona L/, pēc laulības – /Persona AT/, dekrēta laikā viņu aizvietoja cita grāmatvede.

Lieciniece nav dzirdējusi par SIA /Nosaukums E/, neko par to nezina. Lieciniecei SIA /Nosaukums E/

pieslēgšanās dati nebija zināmi. Personas /Persona H/, /Persona T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona AA/,

/Persona AB/, /Persona Z/, /Persona D/ lieciniecei nav pazīstamas. /Nosaukums CB/ ir pieslēgts /Nosaukums

CC/ WI-FI internets, kuru izmantoja darījuma partneri. 2017. gadā /Nosaukums CD/ amatpersona /Persona AU/

nomāja telpas /Adrese U/. Lieciniecei nav pazīstams uzņēmums SIA /Nosaukums A/ un tā valdes loceklis

/Persona C/, šis uzņēmums liecinieces uzņēmuma teritorijā noteikti nenomāja telpas. Liecinieces uzņēmumam

bija tikai pastāvīgie klienti. Lieciniecei nav zināmi uzņēmumi /Nosaukums AJ/, /Nosaukums AM/, /Nosaukums

AN/, /Nosaukums AO/, /Nosaukums AP/, /Nosaukums AR/, /Nosaukums AS/, /Nosaukums AT/, /Nosaukums

AU/, SIA /Nosaukums A/, Lietuvas uzņēmumi – /Nosaukums AV/, /Nosaukums AZ/, /Nosaukums BA/,

/Nosaukums BB/, /Nosaukums BC/, /Nosaukums BD/, /Nosaukums BM/, Polijas uzņēmumi – /Nosaukums B/,

/Nosaukums C/, /Nosaukums BE/, /Nosaukums CE/, Itālijas uzņēmums /Nosaukums BO/, Vācijas uzņēmums

/Nosaukums BF/ un to valdes locekļi. Lieciniecei nav zināms, cik datori atrodas telpās /Adrese U/, internetu

izmanto darbinieki. Lieciniece nevar izskaidrot, kādā veidā SIA /Nosaukums E/ varēja iesniegt gada ienākumu

deklarāciju tieši no liecinieces uzņēmuma IP adreses. /Nosaukums CD/ ir savs direktors, grāmatvede, lieciniecei

nav saistības ar šo uzņēmumu. Polijas uzņēmums /Nosaukums CF/ lieciniecei zināms tikai sakarā ar to, ka viņas

automašīnai tika uzstādīta gāzes iekārta.

Pirmstiesas procesā lieciniece 2018. gada 14. augustā lieciniece /Persona AS/ sniegusi detalizētākas liecības

(lietas 5. sējuma 140. - 141. lapa), ka viņas uzņēmumā no 2017. gada marta strādā grāmatvede /Persona AV/,

bet līdz 2017. gada martam grāmatvede bija /Persona AT/, apkopēja bija /Persona AZ/. Lieciniecei nav zināms,

kurš, kad un pie kādiem apstākļiem iesniedza VID EDS SIA /Nosaukums E/ PVN deklarācijas un gada

pārskatus. Iepazinusies ar uzrādīto datni arIP-adresi /IP B/, no kuras tika veiktas /Nosaukums E/ darbības EDS

sistēmā, un elektronisko sakaru komersanta atbildi par minēto IP-adresi, lieciniece paskaidroja, ka viņa nezina,

kas varēja veikt izmaiņas /Nosaukums E/ gada pārskatā 2017.gada 20.aprīlī plkst.11.08. Lieciniece to nav

darījusi, viņai nav un nebija pieejami /Nosaukums E/ pieslēgšanās dati VID EDS./Nosaukums CB/internets ir

pieejams īrniekam /Nosaukums CD/, tā amatpersona /Persona BA/ nomāja telpas /Adrese V/.

[26] Lieciniece /Persona AT/ (/Persona L/) (VID EDS norādīta kā SIA /Nosaukums E/ vadītāja) tiesas sēdē

liecināja (lietas 8. sējuma 243. lapa), ka viņa strādā /Nosaukums CD/ par grāmatvedi. Uzņēmumā strādā divi

cilvēki – lieciniece un direktors. Par /Nosaukums E/ liecināja, ka /Nosaukums CD/ no 2016.gada aprīļa līdz

2017.gada martam iegādājās gāzes iekārtas automašīnām no SIA /Nosaukums E/. Personas /Persona D/,

/Persona H/, /Persona T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona AA/, /Persona AB/, /Persona Z/ lieciniecei nav

pazīstamas. Lieciniecei nav zināmi uzņēmumi /Nosaukums AJ/, /Nosaukums AM/, /Nosaukums AN/,

/Nosaukums AO/, /Nosaukums AP/, /Nosaukums AR/, /Nosaukums AS/, /Nosaukums AT/, /Nosaukums AU/,

SIA /Nosaukums A/, Lietuvas uzņēmumi – /Nosaukums AV/, /Nosaukums BA/, /Nosaukums BC/, /Nosaukums

CH/, /Nosaukums BM/, Polijas uzņēmumi – /Nosaukums B/, /Nosaukums C/, /Nosaukums BE/, /Nosaukums

D/, Itālijas uzņēmums /Nosaukums F/, Vācijas uzņēmums /Nosaukums BF/ un to valdes locekļi. Ir pazīstami

Lietuvas uzņēmumi /Nosaukums AZ/, /Nosaukums BB/, jo /Nosaukums CD/ no tiem iegādājās aprīkojumu.

Lieciniece nezina, kurš SIA /Nosaukums E/ vārdā iesniedza deklarācijas VID EDS. Izmeklētājs liecinieci

pratināja kā /Nosaukums CD/ īpašnieci, bet lieciniece nebija īpašniece. Lieciniece nezina, kā bija agrāk, bet

šobrīd, ienākot VID EDS, nevar brīvā formā ierakstīt, ka viņa ir uzņēmuma direktore un tādā veidā pieslēgties

sistēmai. Lieciniecei nebija /Nosaukums CD/ paraksta tiesību, nesaprot, kādā veidā viņas uzvārds nokļuva datu

bāzē. Liecinieces uzvārds EDS datu bāzē var uzrādīties tikai tad, kad uzņēmums piešķir tiesības ieiet VID EDS

un iesniegt atskaiti, citādāk liecinieces uzvārds tur nevar uzrādīties. Liecinieces pirmslaulības uzvārds bija

/Persona L/. VID EDS nav brīva loga, kurā lieciniece varētu ierakstīt savus datus, bet, iespējams, agrāk šāds

logs bija. Lieciniecei nav zināms, no kura laika šī sistēma mainījās. Lieciniece nezina, kādā veidā/Persona L/ kā

vadītāja norādīta ziņojumos par Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmējiem, darba

ienākumiem, iedzīvotāju ienākumu nodokli un pārskatā par /Nosaukums E/. Pieļauj, ka dokuments neatbilst

patiesībai.Tālruņa numurs /Tālrunis E/ ir /Nosaukums CD/. Ar elektronisko saraksti nodarbojas vadība.

/Nosaukums CD/ bija darījumi ar SIA /Nosaukums E/, lieciniece nezina, kurš sastādīja dokumentus, pavadzīmes

lieciniece ievadīja programmā, svešu uzņēmumu dokumentus lieciniece nesastādīja. Lieciniece nezina, kādā

veidā /Nosaukums CD/ uzmeklēja SIA /Nosaukums E/, bet ar klientu meklēšanu nodarbojās /Persona BC/.

Personu atpazīšanā pēc fotogrāfijām lieciniece atpazina dažas personas, iespējams arī /Persona C/, bet nav

pārliecināta.

Pirmstiesas procesā 2018. gada 13. augustā (lietas 5. sējuma 203. - 206. lapa) lieciniece liecināja, ka 2017.gadā

apprecējās un nomainīja uzvārdu, pirmslaulības uzvārds /Persona L/. Lieciniecei ir starptautisks grāmatvedības

sertifikāts. Par grāmatvedi strādā kopš 2002.gada. /Nosaukums CD/, kurā lieciniece strādā par grāmatvedi, pirka

no SIA /Nosaukums E/ automobiļu gāzes aprīkojumu un automobiļu rezerves daļas. Lieciniecei nav zināms, ar

ko vēl nodarbojās SIA /Nosaukums E/. Lieciniece neatceras SIA /Nosaukums E/ īpašniekus un amatpersonas,

pati ar viņiem nav kontaktējusies, darbiniekus un darījumu partnerus nezina. Liecinieces pienākumos neietilpst

pārbaudīt parakstus. Lieciniece nezina, kur ir SIA /Nosaukums E/ struktūrvienības, šī uzņēmuma darbiniekus

nezina. Lieciniece nezina, kas ir SIA /Nosaukums E/ grāmatvedis, kas sniedza uzņēmuma grāmatvedības

pakalpojumus, kādu kredītiestāžu pakalpojumus izmanto, kādi pakalpojumi pieslēgti, kam ir iespēja izmantot

kontus. /Nosaukums CD/ pārskaitīja naudu par preci SIA /Nosaukums E/ ar bankas pārskaitījumu uz bankas

kontiem, kas norādīti pavadzīmēs. Lieciniece nezina, kas iesniedza SIA /Nosaukums E/ atskaites un deklarācijas

VID, kam bija piekļuve SIA /Nosaukums E/ EDS sistēmai. Pieļauj, ka vārdu /Persona D/ redzēja /Nosaukums

CD/ dokumentos, iespējams, tās bija ienākošās pavadzīmes par gāzes aprīkojuma iegādi. Iespējams, ka tie bija

dokumenti no SIA /Nosaukums E/, bet precīzi neatceras. Lieciniece kopēja dokumentus tiesai un redzēja daudz

ienākošo pavadzīmju un uzvārdu.

Iepazīstoties ar uzrādītajiem dokumentiem (SIA /Nosaukums E/ ziņojumi par VSAOI, IIN un uzņēmējdarbības

riska valsts nodeva pārskata mēnesī” par 2016.gada jūniju, augustu, oktobri, novembri un decembri), lieciniece

paskaidroja, ka viņa nezina par šo dokumentu izcelsmi. Lieciniecei nav iespējas ieiet EDS un pārbaudīt, vai tieši

šīs atskaites ar šādiem parakstiem bija iesniegtas VID. Kāds cits ir ierakstījis liecinieces datus atskaitēs.

Lieciniece nekad nav bijusi SIA /Nosaukums E/ vadītāja, neko nezina par SIA /Nosaukums E/ direktoru. Nekad

nav redzējusi /Persona T/, nav ar viņu kontaktējusies, nav pildījusi viņa norādījumus un viņam norādījumus nav

devusi. Lieciniecei nekad nav bijusi piekļuve SIA /Nosaukums E/ EDS. Numurs /Tālrunis E/ pieder

/Nosaukums CD/. Pārsvarā to izmantoja lieciniece, arī direktors /Persona AU/, datorspeciālists /Persona BD/,

autoatslēdznieks /Persona BE/, noliktavas darbinieks /Persona BF/. Rēķini par numura /Tālrunis E/ lietošanu

atnāk uz uzņēmumu /Nosaukums CI/, kura pēc tam rēķinu par numura lietošanu iesniedz /Nosaukums CD/.

Lieciniecei nav piekļuves e-pastiem/E-Pasts A/ un /E-Pasts B/, nezina, kas tos izmanto. Lieciniece pieļauj, ka

/Nosaukums CD/ sūtīja pasūtījumus uz e-pastu/E-Pasts C/, bet pati lieciniece pasūtījumus nesūtīja.

Cik lieciniece atceras, /Nosaukums CD/ sadarbojās ar /Nosaukums AZ/, /Nosaukums B/, /Nosaukums C/,

/Nosaukums BE/, pieļauj, ka bija arī citi piegādātāji. Ir pagājis ilgs laiks, kopš viņa strādāja par grāmatvedi,

attiecīgi neatceras /Nosaukums CD/ dokumentus, partneru vārdus, uzvārdus, pavadzīmju saturu.

Lieciniece pirmstiesas procesā nebija atpazinusi /Persona C/ (lietas 5. sējuma 215. - 238.lapa), jo viņa seja

attēlā izskatījās citādāka. /Persona C/ lieciniecei ir pazīstams saistībā ar to, ka bieži apmeklēja /Nosaukums CD/

un sarunājās ar vadību. Lieciniece savai automašīnai maina riepas /Persona C/ autoservisā.

[27] Liecinieks /Persona BC/ (/Nosaukums CD/ valdes loceklis) tiesas sēdē liecināja (lietas 8. sējuma 267. lapa)

liecināja, ka viņam pieder uzņēmums /Nosaukums CJ/. Saistībā ar /Nosaukums CD/ notika kaut kādas

procesuālas darbības, iespējams, uzņēmums atrādās liecinieka īpašumā, šobrīd tas atrodas valsts īpašumā. Ja

uzņēmums lieciniekam nenes peļņu, viņš par to neatceras. Pieļauj, ka SIA /Nosaukums E/ bija viņu partneris, no

kura viņi iegādājās gāzes iekārtas. Cik liecinieks atceras, tad no 2003. gada līdz 2018. gadam viņam piederēja

/Nosaukums CD/, liecinieks bija vienīgais valdes loceklis, viņa funkcijas uzņēmumā bija klientu meklēšana un

preču pārdošana. Liecinieks personīgi neslēdza līgumus ar SIA /Nosaukums E/, līgumus slēdza /Persona AU/,

grāmatvede bija /Persona AT/, tieši viņa kārtoja grāmatvedību, lieciniekam nebija nekāda sakara ar

dokumentiem.

Pirmstiesas procesā 2018. gada 24. augustā liecināja (lietas 5. sējuma 145. - 146. lapa), ka no 2014. gada 7.

marta viņš bija /Nosaukums CD/ īpašnieks, viņa darba pienākumos ietilpst klientu meklēšana, klientu apmācība,

kā pareizi izmantot gāzes iekārtas automašīnā. Lieciniekam ir zināms uzņēmums SIA /Nosaukums E/ sakarā ar

to, ka /Nosaukums CD/ pirka noSIA /Nosaukums E/ gāzes aprīkojumu. Liecinieks zina, ka SIA /Nosaukums E/

nodarbojas ar gāzes iekārtu pārdošanu, viņam nav zināms, vai SIA /Nosaukums E/ nodarbojas ar citiem darbības

veidiem, citām precēm. Lieciniekam ir zināms SIA /Nosaukums E/ pārstāvis /Persona D/, nezina, kas tieši viņš

bija – īpašnieks vai valdes loceklis. Viņš bija apmēram 180-185 cm garš, tievs, tumši mati, apmēram 40 gadi,

pēc sejas pazīmēm bija līdzīgs tatāram (austrumniecisks izskats), runāja krievu valodā. Citi uzņēmuma īpašnieki

un amatpersonas lieciniekam nav zināmi. Lieciniekam nav zināma SIA /Nosaukums E/ juridiskā, faktiskā

adrese. Cik atceras, SIA /Nosaukums E/ bija noliktava /Adrese G/. Lieciniekam nav zināmi SIA /Nosaukums E/

darījumu partneri, darbinieki, grāmatvedis, uzņēmums, kas sniedza grāmatvedības pakalpojumus, kādu

kredītiestāžu pakalpojumus izmatoja šis uzņēmums, kādi pakalpojumi bija pieteikti, kam bija tiesības un

iespējas izmantot SIA /Nosaukums E/ uzņēmuma kontu. Lieciniekam nekas nav zināms par SIA /Nosaukums E/

PVN deklarāciju un gada pārskatu iesniegšanu VID un pieslēgšanos EDS.

Iepazinies ar uzrādīto datni ar IP-adresi /IP B/, no kuras tika veiktas SIA /Nosaukums E/ darbības EDS sistēmā,

un elektronisko sakaru komersanta atbildi par minēto IP-adresi, liecinieks paskaidroja, ka /Nosaukums CD/ bija

izveidota neliela atpūtas telpa, kur klienti un darījumu partneri var atpūsties, telpā pieejami divi datori – viens

stacionārais dators, otrs portatīvais dators, publisks bezvadu internets, kurus varēja izmantot uzņēmuma

darījumu partneri vai klienti. Liecinieks nezina, kas veica šīs darbības SIA /Nosaukums E/ EDS kontā no

uzņēmuma datoriem. Lieciniekam nav zināms /Persona T/, nekad nav viņu saticis. Liecinieks ir pārliecināts, ka

/Nosaukums CD/ darbinieki nevarēja veikt šīs darbības SIA /Nosaukums E/ EDS kontā. Lieciniekam nav

zināmas personas /Persona H/, /Persona T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona AA/, /Persona AB/, /Persona Z/.

Pazīst /Persona D/, viņš ir SIA /Nosaukums E/ amatpersona. Liecinieks var atpazīt uzņēmuma darījuma

partnerus pēc fotogrāfijas. Lieciniekam nav zināmi uzņēmumi /Nosaukums AJ/, /Nosaukums AM/, /Nosaukums

AN/, /Nosaukums AO/, /Nosaukums AP/, /Nosaukums AR/, /Nosaukums AS/, /Nosaukums AT/, /Nosaukums

AU/, SIA /Nosaukums A/, Lietuvas uzņēmumi – /Nosaukums AV/, /Nosaukums BA/, /Nosaukums BC/,

/Nosaukums BD/, /Nosaukums BM/, Polijas uzņēmums /Nosaukums D/, Itālijas uzņēmums /Nosaukums BO/,

Vācijas uzņēmums /Nosaukums BF/ un to valdes locekļi. Lieciniekam ir zināmi uzņēmumi /Nosaukums AZ/,

/Nosaukums BB/, Polijas uzņēmumi /Nosaukums B/, /Nosaukums C/, /Nosaukums BE/, jo tie bija /Nosaukums

CD/ darījumu partneri.

Liecinieks pirmstiesas procesā sniegtās liecības uzturēja un papildus paskaidroja, ka /Persona C/ viņš atceras

tikai no skolas laikiem, bet kā SIA /Nosaukums A/ valdes loceklis /Persona C/ lieciniekam nav zināms.

Liecinieks ir redzējis /Persona C/ /Nosaukums CD/ telpās /Adrese U/ā, viņš piedāvāja kaut kādas iekārtas, bet

pārrunas ar /Persona C/ veica /Nosaukums CD/ direktors. Iespējams, līgumi ar /Persona C/ bija noslēgti, bet

liecinieks tos nav redzējis. To, ka SIA /Nosaukums E/ bija noliktava /Adrese AA/, liecinieks zina tikai teorētiski,

jo šis uzņēmums atradās netālu no /Nosaukums CD/. Liecinieks uzskata, ka līgumos bija jābūt /Persona AU/

parakstam.

[28] Liecinieks /Persona AU/ (/Nosaukums CD/ valdes loceklis) tiesas sēdē liecināja (lietas 8. sējuma 268.

lapa), ka /Persona C/ iepriekš pazina, jo kopā strādāja. Liecinieks ir /Nosaukums CD/ valdes loceklis.

/Nosaukums CD/ no SIA /Nosaukums E/ iegādājās gāzes iekārtas. Lieciniekam šķiet, ka SIA /Nosaukums E/

valdes loceklis bija Ukrainas pilsonis /Persona BG/. /Nosaukums CD/ ar SIA /Nosaukums E/ līgumus neslēdza.

Lieciniekam nav zināms, kādus pakalpojumus sniedza SIA /Nosaukums E/. Lieciniekam nav zināms, kura

persona no SIA /Nosaukums E/ vārda VID iesniedza deklarācijas un gada pārskatus. Liecinieks nezina, kā

/Persona D/ ir saistīts ar SIA /Nosaukums E/. /Nosaukums CD/ grāmatvedību kārtoja /Persona AT/. /Nosaukums

CD/ grāmatvedības dokumentus varēja sagatavot gan liecinieks, gan citi darbinieki, bet tos parakstīja tikai

liecinieks. /Nosaukums CD/ biroja telpās atradās stacionārais dators un klienti brīvi savām vajadzībām

izmantoja Lattelecom internetu.

Pirmstiesas kriminālprocesā 2018. gada 31. augustā liecinieks sniedzis detalizētākas liecības (lietas 5. sējuma

166. - 167. lapa), ka no 2011. gada 29. jūnija viņš ir /Nosaukums CD/ valdes loceklis. Liecinieka pienākumos

ietilpst līgumu slēgšana, klientu un darījumu partneru meklēšana, ar uzņēmuma darbību saistītu jautājumu

risināšana. Lieciniekam ir zināms SIA /Nosaukums E/, tas bija viņu darījumu partneris, kas piegādāja

/Nosaukums CD/ gāzes iekārtas un to detaļas. Kad liecinieks iepazinās ar /Persona D/, viņš stādījās priekšā kā

SIA /Nosaukums E/ valdes loceklis. /Persona D/ uzzvanīja lieciniekam un piedāvāja tādas pašas preces, ko

/Nosaukums CD/ agrāk piegādāja cits darījumu partneris, kurš pazuda. /Persona D/ vēlāk atbrauca uz

/Nosaukums CD/ Daugavpilī. Liecinieks nav pārbaudījis /Persona D/ dokumentus, par viņu liecina kā par

/Persona D/ tikai tāpēc, ka viņš tā stādījās priekšā. Pēc tam visi pasūtījumi notika telefoniski. Telefona numurs

/Tālrunis B/ bija /Persona D/), bet numurs /Tālrunis F/ bija SIA /Nosaukums E/. Ar /Persona D/ tikās tikai

pirmajā reizē, kad slēdza līgumu. /Persona D/ bija 180-185 cm garš, apmēram 35 gadus vecs, sportiskas miesas

būves, īsi melni mati ar sirmumu, runāja krievu valodā ar ukraiņu akcentu, glīti izskūts, briļļu nebija. Liecinieks

neatceras SIA /Nosaukums E/ juridisko un faktisko adresi, tā bija norādīta līgumā, lieciniekam šķiet, ka tā bija

Rīgā. Visas preces SIA /Nosaukums E/ piegādāja /Adrese E/, kur /Nosaukums CD/ tās saņēma. Liecinieks

nezina, vai tur bija SIA /Nosaukums E/ struktūrvienība vai iznomāta vieta. Lieciniekam nav zināmi SIA

/Nosaukums E/ darbinieki un citi darījumu partneri. SIA /Nosaukums E/ darbiniekus nekad nav redzējis.

Lieciniekam nav zināms SIA /Nosaukums E/ grāmatvedis, uzņēmums, kas sniedza grāmatvedības

pakalpojumus, nav zināms kādu kredītiestāžu pakalpojumus izmatoja šis uzņēmums, kādi pakalpojumi bija

pieteikti, kam bija tiesības un iespējas izmantot SIA /Nosaukums E/ uzņēmuma kontu. Lieciniekam nekas nav

zināms par SIA /Nosaukums E/ PVN deklarācijas, gada pārskatu iesniegšanu VID.

Iepazinies ar uzrādīto datni ar IP-adresi /IP B/, no kuras tika veiktas /Nosaukums E/ darbības EDS sistēmā, un

elektronisko sakaru komersanta atbildi par minēto IP-adresi, liecinieks paskaidroja, ka /Nosaukums CD/

vestibilā ir pieejams dators, kurš principā domāts klientiem, kas grib pasūtīt preces /Nosaukums CD/ interneta

veikalā /Tīmekļvietne C/. Neviens nepārbauda klientus, ko viņi dara. Liecinieks atceras, ka /Persona D/ zvanīja

un prasīja, vai /Nosaukums CD/ ir pieejams dators ar interneta pieslēgumu, teica, ka viņam steidzami vajag

nosūtīt deklarāciju VID. Liecinieks pieļauj, ka /Persona D/ atbrauca un iesniedza deklarāciju, liecinieks tajā

dienā nebija uz vietas, liecinieks pateica, ka dators ir pieejams vestibilā. Liecinieks nezina, kurš tieši veica šīs

darbības VID EDS, vai atbrauca tieši /Persona D/. Liecinieks ir pārliecināts, ka /Nosaukums CD/ darbinieki

nevarēja veikt šīs darbības. Lieciniekam nav zināmas personas /Persona H/, /Persona T/, /Persona U/, /Persona

V/, /Persona AA/, /Persona AB/, /Persona Z/. Pazīst /Persona D/ kā SIA /Nosaukums E/ valdes locekli, var viņu

atpazīt.

Uzņēmumi /Nosaukums AZ/, /Nosaukums BB/, Polijas uzņēmumi /Nosaukums B/, /Nosaukums C/,

/Nosaukums BE/, Itālijas uzņēmums /Nosaukums BO/ un Vācijas uzņēmums /Nosaukums BF/ lieciniekam ir

zināmi kā preču piegādātāji. Lieciniekam nav zināmi uzņēmumi /Nosaukums AJ/, /Nosaukums AM/,

/Nosaukums AN/, /Nosaukums AO/, /Nosaukums AP/, /Nosaukums AR/, /Nosaukums AS/, /Nosaukums AT/,

/Nosaukums AU/, SIA /Nosaukums A/, Lietuvas uzņēmumi – /Nosaukums AV/, /Nosaukums BA/, /Nosaukums

BC/, /Nosaukums BD/, /Nosaukums BM/, Polijas uzņēmums /Nosaukums D/ un to valdes locekļi.

Liecinieks tiesas sēdē uzturēja pirmstiesas procesā sniegtās liecības un papildus paskaidroja, ka atcerējās

/Persona D/. Apstiprināja, ka starp /Nosaukums CD/ un SIA /Nosaukums E/ bija noslēgti līgumi un notika

darījumi. 2018. gada augustā telefoniski kontaktējās ar /Persona D/. Preces saņēma /Adrese E/. Liecinieks

pasūtījumus veica telefoniski, nosauca preču pozīcijas un ar pārdevēja izsniegto preču pavadzīmi tika atvestas

preces. Pavadzīmi parakstīja tas uzņēmums, kurš pieņēma preci. Apstiprina liecības, ka /Persona D/ bija

nepieciešams steidzami iesniegt deklarāciju.

[29] Liecinieks /Persona BH/ (/Nosaukums S/ valdes loceklis) tiesas sēdē liecināja (lietas 8. sējuma 268. lapa),

ka viņš ir /Nosaukums S/ valdes loceklis, paraksta visus uzņēmuma dokumentus. /Nosaukums S/ pārdod ogles

un iznomā ofisa telpas. SIA /Nosaukums E/ nomāja telpas /Adrese E/. Liecinieks nav redzējis SIA /Nosaukums

E/ amatpersonas. Pie liecinieka bija ieradies puisis, pateica, ka uzņēmums neatrodas Daugavpilī, paņēma divus

neparakstītus līgumus, pēc kāda laika uzradās ar parakstītiem līgumiem, tad /Nosaukums S/ izrakstīja rēķinus,

kurus atstāja pie sarga – sarga būdiņā –, pasūtītāji paņēma rēķinus un tos apmaksāja. Pamatojoties uz līgumu,

tika izrakstīts rēķins 50europlus PVN. Maksājums notika ar pārskaitījumu. Skaidrā naudā darījumi nenotika,

viss bija samaksāts laikus. Liecinieks šo puisi redzēja divas reizes – kad viņš atnesa līgumu un kad to paņēma.

Liecinieks neatceras, kurš sargs toreiz strādāja, jo sargi bieži mainās. Iznomātās telpas ar ieroci sargs neapsargā,

pa dienu teritorijas vārti bija vaļā, bet pa nakti tika aizslēgti. Teritorijas sargs nepārbauda personas, kuras

iebrauc un izbrauc. Līgumu starp /Nosaukums S/ un SIA /Nosaukums E/ sastādīja vai nu liecinieka dēls, vai arī

darbiniece, kura strādāja liecinieka uzņēmumā. Līgumā bija atrunāta iznomājamā platība 1-2 m2. Liecinieka

uzņēmumam nebija saistības ar SIA /Nosaukums A/, tā īpašnieku liecinieks nepazina. Liecinieks /Persona C/

pazīst no 90. gadu laikiem, viņš lieciniekam palīdzēja sporta skolā, nekāda veida līgumi ar viņu netika noslēgti.

Lieciniekam nav zināmas personas /Persona H/, /Persona T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona Z/, /Persona

AB/, /Persona D/.

Pirmstiesas procesā 2018.gada 6.jūlijā liecinieks sniedz detalizētākas liecības (lietas 7. sējuma 154. lapa), ka no

2007.gada 1.novembra viņš ir /Nosaukums S/ valdes loceklis. /Nosaukums S/ nodarbojas ar ogļu, malkas

tirdzniecību, papildus iznomā asfaltētu laukumu /Adrese E/. Lieciniekam uzņēmums SIA /Nosaukums E/ ir

zināms, /Nosaukums S/ tam iznomāja asfaltētu laukumu /Adrese E/ apmēram divus gadus atpakaļ. Liecinieks

nekad nav redzējis SIA /Nosaukums E/ īpašniekus un amatpersonas. Pie liecinieka atbrauca jauns vīrietis 25-30

gadus vecs, runāja krievu valodā bez akcenta, pilnas miesas būves, 175-180 cm garš, kurš pateica, ka viņš esot

SIA /Nosaukums E/ pārstāvis, viņam ir vajadzīgs placis, lai varētu atvest kravu Daugavpilī, kur viņu tālāk

paņems citi cilvēki. Liecinieks neatceras šī vīrieša vārdu. /Nosaukums S/ sastādīja tipveida līgumu, kurus viņš

paņēma, vēlāk liecinieks saņēma atpakaļ vienu eksemplāru ar SIA /Nosaukums E/ pārstāvja parakstu. Apmaksu

liecinieks saņēma tikai ar pārskaitījumu uz /Nosaukums S/ bankas kontu, kas tika norādīts 2016. gada 1. aprīļa

līgumā Nr.02/16 starp /Nosaukums S/ un SIA /Nosaukums E/. SIA /Nosaukums E/ nesamaksāja nomu par trim

pēdējiem mēnešiem, parāds ir 90euro. SIA /Nosaukums E/ atveda kravu uz paletēm, liecinieks nezina, kas tur

bija, no kā krava bija iepirkta un kam tika pārdota. Visus izkraušanas un iekraušanas darbus veica SIA

/Nosaukums E/ darbinieki vai citas lieciniekam nezināmas personas, kurus uzaicināja SIA /Nosaukums E/.

/Nosaukums S/ darbinieki nekādus izkraušanas/iekraušanas darbus neveica. Kravu atveda ar kravas automašīnu,

kas bija aprīkota ar kravas liftu, aizveda preces parasti ar kravas mikroautobusiem. Nav zināmas personas

/Persona H/, /Persona T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona AA/, /Persona AB/, /Persona Z/. Personas /Persona

D/ vārdu liecinieks redzēja līgumā, kuru noslēdza ar SIA /Nosaukums E/, personīgi viņu nepazīst un nav

redzējis. Lieciniekam nav zināms SIA /Nosaukums A/, /Nosaukums S/ nebija darījumu ar šo uzņēmumu.

/Persona C/ liecinieks nezina.

[30] Liecinieks /Persona BI/ (/Nosaukums P/ valdes loceklis) tiesas sēdē liecināja (lietas 8. sējuma 269. lapa),

ka /Persona C/ pazina saistībā ar automašīnu riepu iegādi. /Persona C/ palūdza pārvest kravu no Daugavpils uz

Rīgu. Liecinieka uzņēmuma automašīna iekrāva preci, saņēma kravas pavaddokumentus un automašīna ieradās

norādītajā adresē Rīgā, krava tika izkrauta un tika izdarīta atzīme dokumentos. Kravas pārvadājuma

pieprasījums bija saņemts no /Persona C/. Par pārvadāšanu apmaksa bija ar pārskaitījumu. Vairāk nekādu

attiecību /Persona C/ nebija. Automašīna ar metāla konstrukcijām tika iekrauta Daugavpilī, liecinieks adresi

neatceras, jo tas bija 2016. gadā. Liecinieks bija uzņēmuma vadītājs, kravas iekraušanas laikā klāt nebija.

Autovadītājs /Persona BJ/ kravu nekrāva, viņš tikai sagatavoja automašīnu kravas iekraušanai. Vienmēr kravas

pavaddokumentus aizpilda kravas nosūtītājs, autovadītājs to nedara. Par kravas saņemšanu atzīmi parasti izdara

kravas saņēmēja pārstāvis, vai noliktavas pārzinis. Parasti tiek sastādītas 2-4 CMR veidlapas – viena kravas

saņēmējam, otra – autovadītājam. Liecinieks nevar izskaidrot, kāpēc uz veidlapām ir dažādi preču saņemšanas

datumi. Parasti, kad krava tiek pieņemta, tad arī tiek norādīts tas pats preču saņemšanas datums. Pēc tam

liecinieks izrakstīja rēķinu un kopā ar CMR veidlapu to nodeva /Persona C/. Ar /Persona C/ tikai vienu reizi

notika pārvadājums.

Pirmstiesas procesā 2018.gada 25.maijā liecinieks liecināja (lietas 7. sējuma 125. - 126., 132. lapa), ka no 2004.

gada 8. oktobra viņš ir /Nosaukums P/ valdes loceklis. /Nosaukums P/ saimnieciskās darbības veids ir kravu

pārvadājumi. Lieciniekam ir zināma SIA /Nosaukums A/ un tās īpašnieks /Persona C/. Liecinieks nezina, vai

SIA /Nosaukums A/ ir darbinieki. Liecinieks ar /Persona C/ iepazinās kā ar uzņēmuma /Nosaukums CM/

menedžeri, kad šis uzņēmums atvēra filiāli Daugavpilī. Liecinieks ar /Persona C/ uztur draudzīgas darba

attiecības, /Nosaukums P/ bieži pērk riepas, akumulatorus no uzņēmuma /Nosaukums CM/. /Nosaukums P/ bija

sadarbība ar SIA /Nosaukums A/, 2016.gada oktobrī /Nosaukums P/ sniedza pakalpojumu SIA /Nosaukums A/ –

kravas pārvadājumu. Kravas pārvadāšanu veica /Nosaukums P/ šoferis /Persona BJ/, kurš vairs nestrādā

/Nosaukums P/ kopš 2016. gada beigām. Iekraušanu kravas automašīnas piekabē veica SIA /Nosaukums A/,

liecinieks nebija preces iekraušanas laikā /Adrese E/, nezina, kurš tieši veica iekraušanu – pats /Persona C/ vai

darbinieki. Pēc CMR pavadzīmes liecinieks zina, ka tika iekrautas metāla konstrukcijas, liecinieks pats to

neredzēja. Lieciniekam nav zināms, kam pieder noliktava /Adrese E/. /Nosaukums S/ liecinieks nezina.

Liecinieks nevar precīzi pateikt, kad ar /Persona C/ vienojās par kravas pārvadāšanu, tas varēja būt telefoniski

vai, kad liecinieks bija /Nosaukums CM/ veikalā. Liecinieks bieži pirka uzņēmumam preces /Nosaukums CM/.

/Nosaukums P/ noformēja rēķinu Nr.RG16-67/2 kā darījumu apliecinošu dokumentu. Vēlāk metāla konstrukciju

iekraušanas laikā SIA /Nosaukums A/ valdes loceklis /Persona C/ aizpildīja CMR pavadzīmi. Citi darījumu

apliecinoši dokumenti netika sastādīti. Liecinieks nezina, kur SIA /Nosaukums A/ iegādājas preces, viņam nav

zināmi SIA /Nosaukums A/ darījumu partneri. Lieciniekam nekas nav zināms par SIA /Nosaukums E/.

Iepazinies ar uzrādītajiem dokumentiem (2016. gada 3. oktobra Pieņemšanas - nodošanas aktu starp SIA

/Nosaukums A/ un /Nosaukums M/, 2016. gada 3. oktobra Pieņemšanas - nodošanas aktu starp SIA /Nosaukums

E/ un SIA /Nosaukums A/, 2016. gada 10. oktobra rēķinu Nr.RG16-67/2, /Nosaukums P/ iesniegto Starptautisko

preču - transporta pavadzīmi CMR LV-15 (nosūtītājs SIA /Nosaukums A/, saņēmējs /Nosaukums M/,

pārvadātājs /Nosaukums P/), /Nosaukums M/ iesniegto Starptautisko preču-transporta pavadzīmi CMR LV-15

(nosūtītājs SIA /Nosaukums A/, saņēmējs /Nosaukums M/, pārvadātājs /Nosaukums P/)), liecinieks paskaidroja,

ka krava tika pieņemta un pārvadāta tieši 2016.gada 30.septembrī. CMR pavadzīmi aizpildīja nosūtītāja - SIA

/Nosaukums A/ pārstāvis, /Nosaukums P/ šoferis aizpildīja tikai CMR pavadzīmes 23. sadaļu, bet 24. sadaļu

aizpildīja saņēmējs. Liecinieks nezina, kāpēc atšķiras datumi CMR pavadzīmēs, kuras atsūtīja /Nosaukums P/

un /Nosaukums M/. Liecinieks neko nezina par viņam uzrādītajiem pieņemšanas-nodošanas aktiem, kāpēc tajos

ir norādīts 2016.gada 3.oktobris kā preces saņemšanas datums.

[31] Liecinieks /Persona BK/ (/Nosaukums AS/ valdes loceklis) tiesas sēdē liecināja (lietas 8. sējuma 294.

lapa), ka no 2006. gada līdz 2017. gadam viņš bija /Nosaukums AS/ īpašnieks. Uzņēmums darbojās /Adrese

AC/, pakalpojumu sfēra – automazgātava, vieglo automašīnu treileru piekabju noma, motelis –, preču

transportēšana nenotika. Pēdējos gadus /Nosaukums AS/ grāmatvedību veica uzņēmums /Nosaukums G/.

Liecinieks interneta vietnē/Tīmekļvietne D/atrada personu, kura piekrita pārņemt liecinieka uzņēmumu, tā bija

Baltkrievijas vai Ukrainas pilsone, vārdu, uzvārdu neatceras, ar šo personu liecinieks netikās. Uzņēmumu

reģistrā liecinieks tikās ar jaunā īpašnieka pārstāvi, vārdu, uzvārdu neatceras, viņš arī pārņēma uzņēmuma

grāmatvedību. Nododot uzņēmumu jaunajam īpašniekam, tika nodota arī visa uzņēmuma dokumentācija par

visiem gadiem. Lieciniekam nav zināmi uzņēmumi SIA /Nosaukums E/ un SIA /Nosaukums A/. Nav zināmas

personas /Persona H/, /Persona T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona AA/, /Persona AB/, /Persona Z/, /Persona

D/, savu pilnvaru laikā darījumus ar šīm personām nav slēdzis. Pēc uzņēmuma nodošanas liecinieks nekādus

darījumus nav slēdzis. Liecinieks savas vadības laikā uzņēmumā /Nosaukums AS/ slēdza darījumus, kas bija

nepieciešami saimnieciskajai darbībai saistībā ar automazgātavu, piekabju nomu, moteļa pakalpojumiem,

automašīnu tirdzniecību, slēdza pirkuma un pārdevuma darījumus, pārsvarā saistībā ar automašīnu tirdzniecību.

Automazgātava tika uzcelta 2007. gadā no gāzbetona bloku materiāla. Automazgātavas teritorijā atradās

stāvlaukums, kuru liecinieks iekārtoja 2007. gadā. Šis ir pirmais tiesas process, kurā liecinieks ir aicināts

liecināt saistībā ar /Nosaukums AS/.

Pirmstiesas izmeklēšanā liecinieks 2017. gada 4. oktobrī un 2018. gada 29. maijā sniedzis detalizētākas liecības

(lietas 6. sējuma 210. - 211., 213. - 214. lapa), ka no 2004.gada līdz 2016.gada septembrim viņš bija

/Nosaukums AS/ valdes loceklis. /Nosaukums AS/ nodarbojās ar auto mazgāšanu un vieglo piekabju nomu,

nekādas preces neražoja un nerealizēja. Uzņēmuma juridiskā un faktiskā adrese – /Adrese AC/. /Nosaukums AS/

grāmatvedības uzskaiti veica /Persona BL/, grāmatvedības dokumenti laikā, kamēr liecinieks bija uzņēmuma

valdes loceklis, glabājās uzņēmuma adresē, tagad tie tur vairs neglabājas. /Nosaukums AS/ ar VID bija noslēgts

līgums par EDS lietošanu, liecinieks neatceras, kurš noslēdza šo līgumu, viņš vai grāmatvede. EDS lietoja gan

liecinieks, gan arī grāmatvede /Persona BL/. /Persona BL/ sagatavoja nodokļu deklarācijas, atskaites un gada

pārskatus, bet liecinieks tos pārbaudīja, parakstīja un iesniedza VID. /Nosaukums AS/ bija atvērti norēķinu konti

/Nosaukums J/ un /Nosaukums CN/. Kamēr liecinieks bija valdes loceklis, viņš rīkojās ar uzņēmuma norēķinu

kontiem un piekļuve bija tikai viņam. Jaunajam īpašniekam norēķinu kartes un paroles netika atdotas, liecinieks

kontus slēdza pirms uzņēmuma nodošanas. /Nosaukums AS/ nebija transportlīdzekļu, jo uzņēmuma

saimnieciskā darbība nebija saistīta ar preču transportēšanu. 2016.gadā /Nosaukums AS/ darījumu partneri bija

/Nosaukums CO/, /Nosaukums CP/, /Nosaukums CR/, minētie darījumu partneri piegādāja ķīmiju un auto

aksesuārus nelielos apjomos. Lieciniekam nav zināms SIA /Nosaukums E/, liecinieka uzņēmumam nebija

sadarbības ar šādu uzņēmumu laikā, kamēr liecinieks bija valdes loceklis un īpašnieks. /Nosaukums AS/

nepiegādāja preci SIA /Nosaukums E/. /Nosaukums AS/ saimnieciskā darbība vairs nenesa peļņu, tāpēc

liecinieks nolēma izstāties no valdes. Lieciniekam bija vienkāršāk atdot uzņēmumu, nekā kārtot saimnieciskās

darbības izbeigšanas dokumentus. Jauno īpašnieku atrada sludinājumā/Tīmekļvietne D/, kur bija teikts, ka

fiziska persona meklē uzņēmumu. Liecinieks sazinājās pa telefonu, kas bija norādīts sludinājumā. Liecinieks

sazinājās ar jaunā īpašnieka pārstāvi telefoniski un vienu reizi viņi satikās Uzņēmumu reģistrā. Jaunā īpašnieka

pārstāvis sagatavoja pārreģistrācijas dokumentus, kurus bija jau parakstījis jaunais īpašnieks (/Persona BM/), un

iesniedza tos Uzņēmumu reģistrā. Cik liecinieks atceras, jaunais īpašnieks bija no Ukrainas Republikas, bet

liecinieks satikās tikai ar jaunā īpašnieka pārstāvi. Tika noslēgta vienošanās, ka visas saistības ar kreditoriem

pārņem jaunais īpašnieks. Pārstāvja vārdu liecinieks neatceras, izskatījās līdz 50 gadu vecs, tumši mati, augums

170 – 175 cm, vidējas miesas būves. Grāmatvedības dokumentus liecinieks atdeva jaunā īpašnieka pārstāvim

pie Uzņēmumu reģistra, liecinieks neatceras, vai bija sastādīts pieņemšanas-nodošanas akts. Jaunajam

īpašniekam un amatpersonai netika nodoti nekādi /Nosaukums AS/ īpašumi, materiālās vērtības, pamatlīdzekļi,

tika nodots tikai uzņēmums. Liecinieks pirms uzņēmuma nodošanas slēdza /Nosaukums AS/ norēķinu kontus

kredītiestādēs un /Nosaukums AS/ EDS kontu VID. /Nosaukums AS/ norēķinu kartes, paroles un EDS kontu

liecinieks neatdeva jaunajam īpašniekam. Lieciniekam nav zināmi Ukrainas Republikas pilsoņi /Persona BM/,

/Persona D/. Pēc dokumentiem zina, ka /Nosaukums AS/ jaunais īpašnieks un amatpersona bija /Persona BM/,

bet liecinieks viņu nav redzējis. Lieciniekam nav zināms /Persona BN/. Nav zināmas personas /Persona H/,

/Persona T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona AA/, /Persona AB/, /Persona D/, /Persona Z/. Lieciniekam nav

zināms SIA /Nosaukums A/ un /Persona C/.

[32] Lieciniece /Persona BO/ pirmstiesas kriminālprocesā 2018.gada 7.augustā (lietas 2. sējuma 8. - 9. lapa)

(liecības nolasītas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu) liecināja, ka viņa neveic

saimniecisko darbību, 2016., 2017.gadā arī neveica saimniecisko darbību. /Persona C/ ir liecinieces draugs,

pazīstami jau apmēram 10 gadus. Pārskaitījumi, ko lieciniece ir saņēmusi savos kontos /IBAN A/ un /IBAN B/

ir finansiāla palīdzība, ko viņai sūta /Persona C/, jo viņiem jau 4 gadus ir attiecības, pēdējos 3 gadus lieciniece

dzīvo Rīgā, /Persona C/ Daugavpilī. Lieciniecei nekas nav zināms par SIA /Nosaukums A/, kā arī nekas nav

zināms par SIA /Nosaukums E/. 2017. gada 3. martā lieciniece nav veikusi pārskaitījumu no /Nosaukums A/

/Nosaukums J/ atvērtā norēķinu konta /IBAN C/, vienīgais, kas varēja veikt pārskaitījumus no mājas IP-adreses,

bija /Persona C/. Lieciniecei nav zināmi uzņēmumi SIA /Nosaukums E/ un /Nosaukums BG/, kuriem tika veikti

pārskaitījumi. Lieciniece zināja, ka /Persona C/ ir uzņēmums, atceras, ka tam bija cits nosaukums. Cik lieciniece

atceras, /Persona C/ teica, ka uzņēmums ir neaktīvs, tas bija dibināts kā biznesa projekts, /Persona C/ uzņēmums

piedalījās Eiropas Savienības atbalstu saņemšanas pasākumos, lieciniece neatceras, vai atbalsts tika saņemts.

/Persona C/ periodiski atbrauc pie liecinieces ciemos, viņam ir pieejams liecinieces dators, viņš var lietot

liecinieces internetu. Lieciniecei nav zināmi SIA /Nosaukums A/ konta pieslēgšanās dati, nekad nav tos

izmantojusi. Nav zināmas personas /Persona H/, /Persona T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona AA/, /Persona

AB/, /Persona Z/, /Persona D/.

2018.gada 7.augusta protokols par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām ar pielikumiem (lietas 2.sējuma

13.-14.lapa).

[33] Liecinieks /Persona BP/ (līdz 2016. gada 25. jūlijam /Nosaukums CT/ valdes loceklis) tiesas sēdē liecināja

(lietas 9. sējuma 22. lapa) liecināja, ka neatceras, vai viņam kādreiz bijusi zināma SIA /Nosaukums E/.

Lieciniekam pieder nekustamie īpašumi kā fiziskai personai un vairākos uzņēmumos – /Nosaukums CU/,

/Nosaukums CV/, /Nosaukums CT/ – pieder kapitāla daļas kā juridiskai personai. /Nosaukums CT/ faktiskā

adrese ir /Adrese B/. Liecinieks pieļauj, ka varbūt kāds slēdza sadarbības līgumu ar SIA /Nosaukums E/, jo

/Nosaukums CT/ iznomātajās telpās atrodas vairāku uzņēmumu biroji, bet liecinieks to īpašniekus nekad nav

saticis. Personas /Persona H/, /Persona T/, /Persona V/, /Persona U/, /Persona D/ pēc uzvārdiem neatceras.

Pirmstiesas kriminālprocesā liecinieks 2018. gada 11. jūlijā liecināja (lietas 4. sējuma 94. lapa), ka no 2013.

gada 20. jūnija līdz 2016. gada 25. jūlijam bija /Nosaukums CT/ valdes loceklis. Uzņēmuma SIA /Nosaukums

E/ nosaukums lieciniekam nav pazīstams. Personas /Persona H/, /Persona T/, /Persona V/, /Persona U/, /Persona

D/ nav pazīstamas.

Iepazīstoties ar uzrādītajiem materiāliem (2016. gada 2. februāra piekrišanas kopija, lietas 4. sējuma 95. lapa)

liecinieks paskaidroja, ka paraksts uz šī dokumenta kopijas atšķiras no liecinieka paraksta, liecinieks nav

parakstījis šo dokumentu. Pēc ārējā noformējuma dokuments atšķiras no /Nosaukums CT/ standarta atļaujas.

Liecinieks neatceras, ka viņš būtu parakstījis līdzīgus dokumentus kopā ar līdzīpašnieku /Persona BR/.

No 2018. gada 11. jūlija protokoliem par personu uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām ar pielikumiem (lietas

4. sējuma 99. - 109. lapa) secināms, ka liecinieks nav atpazinis nevienu no uzrādītajām personām, kuras

Uzņēmumu reģistrā bijušas reģistrētas kā SIA /Nosaukums E/ pārstāvji /Persona H/, /Persona T/, /Persona V/,

/Persona U/, /Persona D/.

Liecinieks apstiprināja pirmstiesas procesā sniegtās liecības un papildus paskaidroja, ka uz piekrišanas

veidlapas nav viņa paraksts. Liecinieks nevar atbildēt, kā SIA /Nosaukums E/ varēja būt reģistrēta /Nosaukums

CT/ adresē. /Nosaukums CT/ nepārbauda iesniegtos dokumentus. Teritorijas lielākā daļa pieder /Nosaukums

CT/, bet /Persona BR/, kura paraksts arī atrodas uz uzrādītā dokumenta, pieder teritorijas neliela daļa. Liecinieks

nezina, vai /Persona BR/ varēja dot tādu atļauju un parakstīja dokumentu saistībā ar SIA /Nosaukums E/.

[34] Lieciniece /Persona I/ (/Persona I/) pirmstiesas procesā 2018.gada 1.augustā (lietas 5. sējuma 11. - 12. lapa,

pielikumi 15. - 22. lapa) liecināja, ka viņa nenodarbojas ar saimniecisko darbību. 2016. - 2017.gadā lieciniece

bija pensijā, ar biznesu nenodarbojās, vienīgi vadīja radio raidījumu. /Nosaukums J/ kontu /IBAN D/ un

/Nosaukums I/kontu /IBAN E/, kas atvērti uz liecinieces vārda, lieto viņas meita /Persona J/, jo lieciniece

nezina, kā tos lietot, lieciniece neprot lietot internetbanku. Liecinieces meita /Persona J/ apmaksā visus

komunālos rēķinus un lieciniecei atdod pensijas atlikumu.

Iepazīstoties ar viņas /Nosaukums J/ konta pārskats par laika periodu 01.01.2016.-31.07.2016. un

01.08.2016.-31.03.2016. un /Nosaukums I/ konta izrakstu par laika periodu 01.08.2016.-31.12.2016. un

01.01.2017.-31.03.2017, lieciniece paskaidroja, ka viņai nekas nav zināms par naudas pārskaitījumiem viņas

bankas kontos. Lieciniecei nav pazīstams /Persona C/, kuram tika veikts pārskaitījums 200euro. Lieciniece neko

nezina par SIA /Nosaukums E/. Par pārskaitījumiem zina tikai meita, tikai viņa ar tiem nodarbojas, lieciniece

pat nezina precīzi, kāda viņai ir pensija, neko nezina par pārskaitījumiem viņas kontos. Lieciniecei nav zināmas

personas /Persona H/, /Persona T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona AA/, /Persona AB/, /Persona D/, par tiem

dzird pirmo reizi. Lieciniecei nav zināmi uzņēmumi /Nosaukums AJ/, /Nosaukums AM/, /Nosaukums AN/,

/Nosaukums AO/, /Nosaukums AP/, /Nosaukums AR/, /Nosaukums AS/, /Nosaukums AT/, /Nosaukums AU/,

Lietuvas uzņēmumi – /Nosaukums AV/, /Nosaukums AZ/, /Nosaukums BA/, /Nosaukums BB/, /Nosaukums

BC/, /Nosaukums BD/, /Nosaukums BM/, Polijas uzņēmumi – /Nosaukums B/, /Nosaukums C/, /Nosaukums

BE/, /Nosaukums CE/, Itālijas uzņēmums /Nosaukums F/, Vācijas uzņēmums /Nosaukums BF/ un to valdes

locekļi. Neko nezina par SIA /Nosaukums A/ un tās valdes locekli /Persona C/.

[35] Lieciniece /Persona J/ tiesas sēdē liecināja (lietas 9. sējuma 23. lapa), ka viņas darbība ir saistīta ar

uzņēmumu iegādi. Neizmanto savu bankas kontu sakarā ar tiesu izpildītāja parāda piedziņu, izmantoja divus

mātes bankas kontus /Nosaukums I/ un /Nosaukums J/, saistībā ar šo lietu šie norēķinu konti tika slēgti.

Lieciniecei bija klienti, kuri nedzīvoja Rīgā, ar kuriem bija sarežģīti tikties, lai viņi norēķinātos par

pakalpojumiem, tāpēc vienreiz lieciniecei pārskaitīja naudu par uzņēmuma iegādi, divas reizes klienti pārskaitīja

naudu uz mātes bankas kontu par izmaiņām, kuras lieciniece nebija veikusi. Šos mātes bankas kontus izmantoja

tikai lieciniece. Lieciniecei šķiet pazīstams apsūdzētā uzvārds, iespējams, lieciniece viņam veica naudas

pārskaitījumus, sagatavoja dokumentus vai atdeva kādu naudas summu par neizpildītajiem darbiem. Apsūdzētā

seja lieciniecei nav pazīstama. Lieciniece pieļauj, ka SIA /Nosaukums E/ viņai ir pazīstama. Lieciniece

publicēja internetā sludinājumu par uzņēmuma pirkšanu, pārdošanu, slēgšanu, izmaiņu veikšanu, sagatavoja

dokumentus, tad viņai zvanīja klienti, ar kuriem lieciniece veica pārrunas. Šobrīd šīs darbības ar uzņēmumiem

notiek elektroniski, izmantojot elektroniski parakstītus dokumentus, nav nepieciešams tikties ar klientiem, tāpēc

lieciniece daudzus klientus nekad nebija redzējusi klātienē. Klienti sūtīja dokumentus uz elektronisko pastu un

naudu pārskaitīja uz bankas kontu. Bija gadījumi, kad persona pārdod uzņēmumu, lieciniece to nopērk, bet,

iesniedzot dokumentus Uzņēmumu reģistrā, izrādījās, ka nav iespējams pārrakstīt uzņēmumu, tad klienti

lieciniecei atdeva naudu par uzņēmuma iegādi. Gadījās arī tā, ka klienti lieciniecei pārskaita naudu, bet

uzņēmums jau tika pārdots kādam citam, tad lieciniece atdeva naudu, ja nebija citu piedāvājumu.

Pirmstiesas procesā lieciniece 2018.gada 1.augustā (lietas 4. sējuma 219. - 220, pielikumi 223. - 231.lapa)

sniegusi detalizētākas liecības, ka viņa nodarbojas ar saimniecisko darbību – veic uzņēmumu iegādi un

pārdošanu, kā arī sagatavo dokumentus uzņēmumu pirkšanai/pārdošanai un papildus sagatavo dokumentus

izmaiņu veikšanai Uzņēmumu reģistrā. Lieciniece nav reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja.

Lieciniece izmanto /Nosaukums J/ kontu /IBAN D/ un /Nosaukums I/ kontu /IBAN E/, kuri ir atvērti uz viņas

mātes /Persona I/ vārda. Māte šos kontu neizmanto, viņai nav interneta un datora, nav iespējas lietot

internetbanku. Visas darbības ar šiem kontiem veic lieciniece, norēķinu kartes atrodas pie liecinieces.

/Nosaukums I/ kontu lieciniece izmanto reti. /Nosaukums I/ lieciniecei nav pilnvaru rīkoties mātes vārdā, bet tā

kā māte nesaprot, kā lietot kontu un internetbanku, tad kontu lieto lieciniece.

Iepazīstoties ar uzrādītajiem lietas materiāliem (/Nosaukums J/ konta pārskats par laika periodu

01.01.2016.-31.07.2016. un 01.08.2016.-31.03.2017. un /Nosaukums I/ konta izraksts par laika periodu

01.08.2016.-31.12.2016. un 01.01.2017.-31.03.2017.) lieciniece paskaidroja, ka pārskaitījusi uz /Persona C/

kontu 2016.gada 2.februārī 100euro un 2016.gada 5.februārī 100 euro, iespējams, par pārdoto uzņēmumu.

Saistībā ar saņemtajiem pārskaitījumiem no SIA /Nosaukums E/ lieciniece paskaidroja, ka viņai ir zināms SIA

/Nosaukums E/, cik lieciniece atceras, viņa pārdeva viņiem kaut kādu uzņēmumu, sagatavoja arī viņiem

izmaiņas Uzņēmumu reģistram, tie bija divi vīrieši no Daugavpils, ar kuriem lieciniece pirmo reizi satikās Rīgā

pie Uzņēmumu reģistra 2016. gada vasarā. Viņi griezās pēc palīdzības gada laikā, pēc kā pazuda. Lieciniece

neatceras viņu vārdus, uzvārdus. Abu vīriešu vecums bija 35 – 45 gadi, runāja krievu valodā bez akcenta, viens

augumā aptuveni 170-175 cm, otrs – 175-180 cm, vidējas miesas būves, bez brillēm, ar īsu matu griezumu, bez

ūsām un bārdas. Kontaktēšanās ar SIA /Nosaukums E/ pārstāvjiem notika ar e-pasta /E-Pasts B/ starpniecību,

cik lieciniece atceras, viņa veica uzņēmuma ZTG izmaiņas Uzņēmumu reģistrā. Lieciniecei ar viņiem, notika

konflikts, viņi nebija apmierināti ar iegādāto uzņēmumu, precīzi lieciniece neatceras. Lieciniecei nav zināms

SIA /Nosaukums E/ darbības veids, īpašnieki, amatpersonas, struktūrvienības, juridiskā adrese, darījumu

partneri, darbinieki, nav zināms, kas veica grāmatvedības uzskaiti, kādas bankas pakalpojumus izmantoja, kam

bija piekļuve kontiem, kas sniedza gada pārskatus un PVN deklarācijas VID. Nav zināmas personas /Persona

H/, /Persona T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona AA/, /Persona AB/. Zina /Persona D/, lieciniece sagatavoja

dokumentus izmaiņu veikšanai Uzņēmumu reģistrā, atceras vārdu saistībā ar to, ka tas rakstās /Persona D/.

Lieciniecei ir zināms /Persona BT/, viņš piedāvāja pārrakstīt uz sevis uzņēmumu par naudu, viņš ir alkoholiķis.

Iespējams, lieciniece saveda /Persona BT/ ar kādu no saviem klientiem un maksāja viņam par kaut ko, precīzi

neatceras.

Lieciniecei nav zināmi uzņēmumi /Nosaukums AJ/, /Nosaukums AM/, /Nosaukums AN/, /Nosaukums AO/,

/Nosaukums AP/, /Nosaukums AR/, /Nosaukums AS/, /Nosaukums AT/, /Nosaukums AU/, Lietuvas uzņēmumi

– /Nosaukums AV/, /Nosaukums AZ/, /Nosaukums BA/, /Nosaukums BB/, /Nosaukums BC/, /Nosaukums BD/,

/Nosaukums BM/, Polijas uzņēmumi – /Nosaukums B/, /Nosaukums C/, /Nosaukums BE/, /Nosaukums D/,

Itālijas uzņēmums /Nosaukums F/, Vācijas uzņēmums /Nosaukums BF/ un to valdes locekļi. /Nosaukums AR/

neatceras, bet ir pazīstams /Persona BT/. SIA /Nosaukums A/ nav zināma, pazīst tās valdes locekli /Persona C/,

pārskaitīja viņam naudu 200euro. Nav zināms SIA /Nosaukums A/ darbības veids, adrese, kas nodarbojas ar

grāmatvedības uzskaiti, kādas bankas pakalpojumus izmanto, nezina par pārskatu un deklarāciju sniegšanu VID

no šī uzņēmuma. Lieciniecei nav zināmi uzņēmumi /Nosaukums L/, /Nosaukums M/, /Nosaukums P/ un

/Nosaukums S/.

2018.gada 1.augusta protokols par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām ar pielikumiem (lietas 4.sējuma

232.-249.lapa).

Lieciniece tiesa sēdē uzturēja pirmstiesas procesā sniegtās liecības un papildus paskaidroja, ka precīzi neatceras,

par ko 2016. gadā veica pārskaitījumu /Persona C/, pieļauj, ka viņa atgrieza /Persona C/ pārskaitīto naudu vai arī

viņš pārdeva uzņēmumu. Kad klients pārdod uzņēmumu, tad klients nosaka cenu. Cik lieciniece atceras,

2016.gadā uzņēmuma vidējā cena bija 200euro. Iespējams, šajā gadījumā viņa 100 euro pārskaitīja kā

priekšapmaksu, bet, kad uzņēmumu pārrakstīja jaunajam īpašniekam, tad vēl pārskaitīja 100 euro. SIA

/Nosaukums E/ lieciniecei pārskaitīja vairākas reizes dažādas naudas summas, jo lieciniece sagatavoja

dokumentus par izmaiņām Uzņēmumu reģistrā. Lieciniece pirka uzņēmumus lētāk, tad tos pārdeva dārgāk. SIA

/Nosaukums E/ veica vairākus maksājumus uz liecinieces mātes bankas kontu, jo pusgada laikā viņi diezgan

bieži vērsās saistībā ar dažādiem lūgumiem. Lieciniece izdzēsa saraksti un dokumentus saistībā ar SIA

/Nosaukums E/, jo parasti gada laikā viņa izdzēš veco pastu. Veicot šādas uzņēmuma pirkšanas-pārdošanas,

labāk, ja pats uzņēmuma īpašnieks to pārdod, bet lieciniece neiejaucas viņu darīšanās, viņas uzdevums ir tikai

atrast pircēju un sagatavot dokumentus. Nopratināšanas protokolā kļūdaini norādīts pārskaitījuma datums

2018.gada 5.februāris, maksājumu veica 2016.gada 5.februārī, kā tas norādīts bankas izdrukā, jo ar /Persona C/

liecinieces sadarbība beidzās apmēram 2017.gadā.

[36] Liecinieks /Persona AB/ (reģistrēts kā SIA /Nosaukums E/ darbinieks no 2016.gada jūlija līdz 2017.gada

martam) tiesas sēdē (lietas 9. sējuma 24. lapa) liecināja, ka SIA /Nosaukums E/ viņam nav pazīstama, tās

darbības veids viņam nav zināms. No 2016.gada līdz 2017.gadam liecinieks nebija SIA /Nosaukums E/

darbinieks vai amatpersona, liecinieks strādāja citā uzņēmumā. SIA /Nosaukums E/ sadarbības partneri

lieciniekam nav zināmi. Nav zināmas personas /Persona H/, /Persona T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona Z/,

/Persona D/. Pieļauj, ka ir kādreiz ticies ar /Persona AA/. /Nosaukums AJ/, /Nosaukums AM/, /Nosaukums AN/,

/Nosaukums AO/, /Nosaukums AP/, /Nosaukums AR/, /Nosaukums AS/, /Nosaukums AT/, /Nosaukums AU/,

SIA /Nosaukums A/,/Nosaukums CD/, /Nosaukums M/, Lietuvas uzņēmumi – /Nosaukums AV/, /Nosaukums

AZ/, /Nosaukums BA/, /Nosaukums BB/, /Nosaukums BC/, /Nosaukums BD/, /Nosaukums BM/, Polijas

uzņēmumi – /Nosaukums B/, /Nosaukums C/, /Nosaukums BE/, /Nosaukums D/, Itālijas uzņēmums

/Nosaukums F/, Vācijas uzņēmums /Nosaukums BF/, /Nosaukums L/, /Nosaukums P/, /Nosaukums S/ un to

valdes locekļi nav zināmi. /Persona C/ liecinieks nepazīst. 2016. - 2017. gadā ar metāla konstrukciju, rampu,

metālisko vārtu iekraušanu un izkraušanu liecinieks pilnīgi noteikti nenodarbojās, jo strādāja Zviedrijā. Pieļauj,

ka 2016.gadā strādāja Jelgavā, liecinieka darbs vienmēr bija saistīts ar celtniecību. Lieciniekam nav zināms, kā

SIA /Nosaukums E/ varēja figurēt viņa personas dati, par šo uzņēmumu neko nezina.

Iepazīstoties ar uzradītajiem lietas materiāliem (2018. gada 7. jūnija protokoli personu uzrādīšanu atpazīšanai

pēc fotogrāfijām (lietas 4. sējuma 70. - 90. lapa)), liecinieks paskaidrojis, ka pazīst tikai /Persona AA/, ar kuru

kopā strādāja celtniecībā Rīgā un Ogrē. Cik atceras /Persona AA/ bija parasts strādnieks, viņam bija atkarības.

Pārējās personas - /Persona H/, /Persona T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona Z/ liecinieks nepazīst.

[37] Liecinieks /Persona AA/ (reģistrēts kā SIA /Nosaukums E/ darbinieks no 2016. gada 20. jūlija līdz 2017.

gada 20. martam) pirmstiesas procesā 2018.gada 11.jūlijā liecināja (lietas 4. sējuma 110. - 111., 127. lapa), ka

viņam nekas nav zināms par uzņēmumu SIA /Nosaukums E/. 2017.gada vasaras beigās no izmeklētājas

liecinieks uzzināja, ka no 2016. gada 20. jūlija līdz 2017. gada 20. martam viņš bija nodarbināts SIA

/Nosaukums E/. Liecinieks nav slēdzis darba vai uzņēmuma līgumus ar SIA /Nosaukums E/. Liecinieks nezina

kā un pie kādiem apstākļiem tika izmantoti viņa dati, lai reģistrētu liecinieku kā SIA /Nosaukums E/ darbinieku,

liecinieks nav devis pilnvarojumu izmantot viņa datus šīm darbībām. Liecinieks nav saņēmis algu no SIA

/Nosaukums E/, kā arī neveica nekādu darbību šajā uzņēmumā kā darbinieks. Laika posmā no 2016. gada 20.

jūlija līdz 2017. gada 20. martam lieciniekam nebija pastāvīga darba. 2016. gadā no augusta vidus līdz

septembra vidum liecinieks bija Minesotas programmas dalībnieks, kur ārstējās no savām atkarībām. Nav

zināmas personas /Persona D/, /Persona T/, /Persona H/, /Persona U/, /Persona V/. Personas /Persona AB/ un

/Persona Z/ izklausās dzirdētas. Pēc uzrādīšanas atpazīšanai pēc fotogrāfijām (lietas 4. sējuma 113. - 126. lapa),

liecinieks atpazina /Persona AB/ un /Persona Z/ un papildus paskaidroja, ka ar /Persona AB/ un /Persona Z/

pirmo reizi satikās 2016.gadā Rīgā, vasaras sākumā, tad liecinieks dzīvoja Latvijas Universitātes dienesta

viesnīcā. Liecinieks kādu laiku dzīvoja ar /Persona AB/ vienā istabā, kur kopumā dzīvoja 3-4 cilvēki. /Persona

Z/ arī dzīvoja tajā dienesta viesnīcā, pāris naktis /Persona Z/ nakšņoja liecinieka istabā. Liecinieks nav strādājis

kopā ar /Persona AB/, tikai dzīvoja kopā istabā kopmītnēs. Ar /Persona Z/ liecinieks strādāja kopā Daugavpilī

vienā objektā (/Nosaukums H/), kur /Persona Z/ veica iekšdarbus, bet liecinieks veica santehnikas un

betonēšanas darbus. Daugavpilī liecinieks ar /Persona Z/ kopā īrēja dzīvokli. Lieciniekam nav zināms, ka

/Persona AB/ vai /Persona Z/ varēja nodot liecinieka personas datus trešajām personām. /Nosaukums AJ/,

/Nosaukums AM/, /Nosaukums AN/, /Nosaukums AO/, /Nosaukums AP/, /Nosaukums AR/, /Nosaukums AS/,

/Nosaukums AT/, /Nosaukums AU/, Lietuvas uzņēmumi – /Nosaukums AV/, /Nosaukums AZ/, /Nosaukums

BA/, /Nosaukums BB/, /Nosaukums BC/, /Nosaukums BD/, Polijas uzņēmumi – /Nosaukums B/, /Nosaukums

C/, /Nosaukums BE/, /Nosaukums CE/, Itālijas uzņēmums /Nosaukums BO/, Vācijas uzņēmums /Nosaukums

BF/ un to valdes locekļi nav zināmi. Nav zināms uzņēmums SIA /Nosaukums A/, /Persona C/ nav zināms.

Apmēram 2016. gada sākumā liecinieks dzīvoja Daugavpilī un strādāja gadījuma darbus. Liecinieks 2016. -

2017. gadā Daugavpilī metāla konstrukciju un tām līdzīgu preču izkraušanu/iekraušanu nav veicis. Liecinieks

nekad nav strādājis uzņēmumos, kuri nodarbojas ar metāla konstrukciju, metāla izstrādājumu tirgošanu.

Lieciniekam nav zināmi uzņēmumi /Nosaukums L/, /Nosaukums DB/, /Nosaukums P/, /Nosaukums S/.

[38] Liecinieks /Persona V/ (reģistrēts Uzņēmumu reģistrā kā SIA /Nosaukums E/ prokūrists no 2016. gada 22.

februāra līdz 2016. gada 15. martam) pirmstiesas kriminālprocesā 2017.gada 12.jūlijā un 2018.gada 9.aprīlī

liecināja liecinājis (lietas 3. sējuma 153., 166. - 167. lapa) (liecības nolasītas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

501.panta 4.punktu), ka viņam nav zināms uzņēmums SIA /Nosaukums E/, viņam nebija zināms, ka no 2016.

gada 22. februāra līdz 2016. gada 15. martam viņš bija reģistrēts Uzņēmumu reģistrā kā SIA /Nosaukums E/

prokūrists. Pieļauj, ka kāds ir nelikumīgi izmantojis viņa personas datus. 2016. gada februārī – martā liecinieks

strādāja /Nosaukums DC/, kas nodarbojas ar alkohola piegādēm, strādāja noliktavā nakts maiņās. 2016. gadā

liecinieks nenodarbojās ne ar kādu uzņēmējdarbību vai saimniecisko darbību, strādāja algotu darbu. Vienīgā

persona, kas zināja liecinieka personas datus, varēja būt /Persona BU/. Cik atceras, tad kopš 2014. gada nav bijis

Uzņēmumu reģistrā. Par SIA /Nosaukums E/ vispār nekas nav zināms. Nav pazīstamas personas /Persona H/,

/Persona T/, /Persona U/, /Persona Z/, /Persona AA/, /Persona AB/, /Persona D/, par tām dzird pirmo reizi.

/Nosaukums AJ/, /Nosaukums AM/, /Nosaukums AN/, /Nosaukums AO/, /Nosaukums AP/, /Nosaukums AR/,

/Nosaukums AS/, /Nosaukums AT/, /Nosaukums AU/, Lietuvas uzņēmumi – /Nosaukums AV/, /Nosaukums

AZ/, /Nosaukums BA/, /Nosaukums BB/, /Nosaukums BC/, /Nosaukums BD/, Polijas uzņēmumi – /Nosaukums

B/, /Nosaukums C/, /Nosaukums BE/, /Nosaukums CE/, Itālijas uzņēmums /Nosaukums F/, Vācijas uzņēmums

/Nosaukums BF/ un to valdes locekļi nav zināmi. Nav dzirdējis par /Nosaukums CD/ no Daugavpils, neko par

to nezina, nekādus darījumus ar to nav slēdzis. Nepazīst personas /Persona AU/, /Persona BC/, /Persona BF/,

/Persona BE/, dzird pirmo reizi. Lieciniekam nav zināms uzņēmums SIA /Nosaukums A/ un tās valdes loceklis

/Persona C/. Lieciniekam nav zināmi uzņēmumi /Nosaukums L/, /Nosaukums M/, /Nosaukums P/ un

/Nosaukums S/, nezina, ar ko tie nodarbojas.

Uzrādīšanā atpazīšanai pēc fotogrāfijām liecinieks nevienu personu neatpazina (lietas 3. sējuma 154. - 165.,

168. - 181. lapa).

[39] Liecinieks /Persona U/ (Uzņēmumu reģistrā reģistrēts kā SIA /Nosaukums E/ pilnvarotā persona no 2016.

gada 9. marta līdz 2017. gada 31. decembrim) pirmstiesas kriminālprocesā 2017.gada 6.oktobrī un 2018.gada

25.jūlijā liecināja (lietas 4. sējuma 1. - 4., 21. - 22. lapa) (liecības nolasītas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

501.panta 4.punktu), ka viņam nav zināms uzņēmums SIA /Nosaukums E/. Lieciniekam nebija zināms, ka no

2016. gada 9. marta līdz 2017. gada 31. decembrim viņš bija reģistrēts Uzņēmumu reģistrā kā SIA /Nosaukums

E/ pilnvarotā persona. Nezina, kā tas varēja notikt, nav devis nevienam atļauju sevi reģistrēt. Liecinieks nav

nodarbojies ar SIA /Nosaukums E/ saimniecisko darbību, nav tur strādājis vai veicis jebkuru citu darbību.

Apmēram 2015. gada decembra beigās, 2016. gada janvāra sākumā liecinieks pazaudēja savu pasi Tukumā,

kuru vēlāk 2016. gada februāra beigās atrada savas deklarētās dzīvesvietas pastkastītē. Par to, ka pazaudēja pasi,

liecinieks Valsts policijā iesniegumu nerakstīja. Pieteica jaunu pasi. Līdz 2016. gada 16. septembrim liecinieks

dzīvoja Tukumā, tad pārcēlās uz Rīgu, kur sākumā strādāja gadījuma darbus, 2017. gada sākumā liecinieks

atrada patstāvīgu darbu. Sakarā ar uzņēmumu SIA /Nosaukums E/ liecinieks nav bijis Uzņēmumu reģistrā, pie

notāra vai kredītiestādēs. Nekādus līgumus ar SIA /Nosaukums E/nav parakstījis, arī kā SIA /Nosaukums E/

pārstāvis neko nav parakstījis. Nekas nav zināms par SIA /Nosaukums E/, tai skaitā, kurš izmantoja uzņēmuma

e-pastu/E-Pasts B/un uzņēmuma tālruni /Tālrunis G/. Nav pazīstamas personas /Persona H/, /Persona T/,

/Persona V/, /Persona Z/, /Persona AA/, /Persona AB/, /Persona D/. /Nosaukums AJ/, /Nosaukums AM/,

/Nosaukums AN/, /Nosaukums AO/, /Nosaukums AP/, /Nosaukums AR/, /Nosaukums AS/, /Nosaukums AT/,

/Nosaukums AU/, Lietuvas uzņēmumi – /Nosaukums AV/, /Nosaukums AZ/, /Nosaukums BA/, /Nosaukums

BB/, /Nosaukums BC/, /Nosaukums BD/, Polijas uzņēmumi – /Nosaukums DD/, /Nosaukums DE/, /Nosaukums

BE/, /Nosaukums CE/, Itālijas uzņēmums /Nosaukums BO/, Vācijas uzņēmums /Nosaukums BF/ un to valdes

locekļi nav zināmi. Nav zināms uzņēmums /Nosaukums CD/, tā vadība, darbība utt. Nepazīst personas /Persona

AU/, /Persona BC/, /Persona BF/, /Persona BE/. Neko nezina par /Nosaukums CD/ un SIA /Nosaukums E/

darījumiem. Lieciniekam nav zināms uzņēmums SIA /Nosaukums A/ un tās valdes loceklis /Persona C/,

uzņēmuma adrese, darbības veids. Liecinieks nekad nav bijis Daugavpilī. Lieciniekam nav zināmi uzņēmumi

/Nosaukums L/, /Nosaukums M/, /Nosaukums P/ un /Nosaukums S/.

Uzrādīšanā atpazīšanai pēc fotogrāfijām liecinieks nevienu personu neatpazina (lietas 4. sējuma 5. - 16., 23. -

36. lapa).

[40] Liecinieks /Persona BV/ (no 2017.gada 6.janvāra līdz 2018.gada 21.aprīlim reģistrēts kā /Nosaukums AU/

valdes loceklis, kopš 2016.gada 21.decembra /Nosaukums AU/ daļu īpašnieks, no 2017.gada 20.februāra līdz

2018.gada 16.augustam bija /Nosaukums DF/ valdes loceklis, kopš 2017.gada 7.februāra īpašnieks) pirmstiesas

procesā 2018. gada 15. novembrī liecināja (lietas 6. sējuma 162. - 164. lapa) (liecības nolasītas saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu), liecināja, ka viņam ir vidējā izglītība. 2016. gada beigās strādāja

uzņēmumā Rīgā, kas nodarbojās ar būvniecību. 2017. gadā nestrādāja. Lieciniekam nav zināmi uzņēmumi

/Nosaukums AU/ un /Nosaukums DF/, to darbības veids. Lieciniekam nebija zināms, ka no 2017. gada 6.

janvāra līdz 2018. gada 21. aprīlim viņš bija reģistrēts kā /Nosaukums AU/ valdes loceklis un kopš 2016. gada

21. decembra /Nosaukums AU/ daļu īpašnieks. Kā arī no 2017. gada 20. februāra līdz 2018. gada 16. augustam

bija /Nosaukums DF/ valdes loceklis, bet kopš 2017. gada 7. februāra tās īpašnieks. Vienīgo reizi Uzņēmumu

reģistrā Rīgā bija 2016. gada decembrī, uz liecinieka vārda tika pārrakstīts kaut kāds uzņēmums, tas tika darīts

pēc sievietes /Persona J/ lūguma, uzvārdu liecinieks nezina. Liecinieks neatceras uzņēmuma nosaukumu.

/Persona J/ solīja, ka uzņēmums tiks pārdots. Visus papīrus liecinieks atdeva /Persona J/. Tad /Persona J/

palūdza aiziet un /Nosaukums J/ apliecināt, ka viņš ir uzņēmuma amatpersona, /Persona J/ teica, kad liecinieks

visu noformēs, tad viņš no konta varēs noņemt sev 200euro. Bankas kontā bija apmēram 70 euro, bet banka

noņem komisijas maksu par pakalpojumu, lieciniekam palika apmēram 50 euro. Lieciniekam nav zināms, kādos

apstākļos viņš kļuva par /Nosaukums AU/ un /Nosaukums DF/ valdes locekli un īpašnieku. Lieciniekam nav

zināmi /Nosaukums AU/ un /Nosaukums DF/ iepriekšējie īpašnieki un amatpersonas. Nekādus šo uzņēmumu

grāmatvedības dokumentus nav saņēmis, jo nav iegādājies šos uzņēmumus. Liecinieks pēc /Persona J/ lūguma

pārņēma Igaunijas uzņēmumu Valka/Valga, Igaunijas notārs pārrakstīja uzņēmumu uz liecinieka vārda. Pēc

darījuma pabeigšanas, uzņēmuma iepriekšējais īpašnieks aizveda liecinieku uz Valkas autoostu un iedeva

lieciniekam 300euro. Pēc /Persona J/ norādījumiem liecinieks ar /Persona J/ satikās Rīgā, kur liecinieks viņai

atdeva visus dokumentus. Visi dokumenti sākumā bija sagatavoti uz /Persona BT/ vārda, bet viņam tad nebija

pases. /Persona J/ bija steidzīgi jāpārņem šis uzņēmums un viņa pārtaisīja dokumentus uz liecinieka vārda. Vēl

vienā gadījumā /Persona J/ palūdza liecinieku aizlidot uz Ukrainu, lai pārņemtu uz sevi divus ukraiņu

uzņēmumus. Liecinieks ielidoja Ukrainā 2017.gada 30.janvārī un izlidoja 2017.gada 31.janvārī. Kijevā

liecinieks satikās ar diviem vīriešiem, kuri bija uzņēmumu īpašnieki. Visus izdevumus, saistītus ar

pārlidojumiem, dokumentu noformēšanu, tulkošanu, apmaksāja ukraiņi. Ukrainā liecinieka intereses pārstāvēja

vietējais advokāts, kura pakalpojumus apmaksāja /Persona J/, tā liecinieks saprata. Uzņēmumu pirkšanas

dokumenti tika noformēti pie notāra Ukrainā. Kad liecinieks atlidoja uz Latviju, /Persona J/ viņam samaksāja

apmēram 200euro. Pēc šī gadījuma liecinieks pārtrauca sakarus ar /Persona J/. Liecinieks var atpazīt /Persona J/.

Apaļīga sieviete, apmēram 45-50 gadi, kupli mati, augums apmēram 170 cm. Protokolam liecinieks pievienoja

pases kopiju, kur redzami zīmogi par ielidošanu/izlidošanu Ukrainā. Liecinieks nav ieguldījis līdzekļus

uzņēmumu /Nosaukums AU/ un /Nosaukums DF/ pamatkapitālos. Visu, ko liecinieks ir parakstījis pie notāra un

Uzņēmumu reģistrā, apmaksāja /Persona J/. Vienu reizi liecinieks ir bijis /Nosaukums J/, saistībā ar gadījumu,

par kuru liecināja iepriekš. Vienu reizi noņēma naudu apmēram 50euro/Nosaukums J/ filiālē, nekādus citus

darījumus ar kontu neveica, lieciniekam nebija kredītkaršu. Liecinieks nav veicis saimniecisko darbību

/Nosaukums AU/ un /Nosaukums DF/, šajos uzņēmums vispār neko nav darījis, neko par tiem nezina.

Lieciniekam nekas nav zināms par uzņēmumu SIA /Nosaukums E/. Nav zināmas personas /Persona D/, /Persona

H/, /Persona T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona AB/, /Persona AA/, /Persona Z/. Apmēram 2016. gada

oktobrī liecinieka paziņa /Persona BT/ piedāvāja lieciniekam nopelnīt un iepazīstināja viņu ar /Persona J/.

Pirmajā reizē /Persona J/ piedāvāja lieciniekam nopirkt Zelta Zivtiņas jaunu SIM karti un noformēt LMT

mobilo kodu. SIM karti un dokumentus par LMT mobilo kodu liecinieks atdeva /Persona J/, par to viņa

samaksāja 25euro. /Persona J/ prasīja arī pases kopiju. Cik lieciniekam zināms, /Persona BT/ parakstīja tukšas

lapas, kurās bija tikai virsraksts Pārdošanas/pirkšanas un lapas apakšā pircējs, pārdevējs. Par to /Persona J/

viņam maksāja. /Persona J/ arī lieciniekam piedāvāja parakstīt tukšas lapas, bet viņš atteicās. Liecinieks uzskata,

ka /Nosaukums AU/ un /Nosaukums DF/ nebija reālu darījumu, jo uzņēmumus uz liecinieku varēja noformēt

tikai /Persona J/.

Uzrādīšanā atpazīšanai pēc fotogrāfijām liecinieks atpazina tikai /Persona J/ (lietas 6. sējuma 165. - 174. lapa).

[41] Liecinieks /Persona BT/ (reģistrēts kā vairāku uzņēmumu amatpersona) pirmstiesas kriminālprocesā 2017.

gada 11. maijā liecināja (lietas 6. sējuma 133. - 134. lapa) (liecības nolasītas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

501.panta 4.punktu), ka nekad nav veicis saimniecisko darbību uzņēmumos /Nosaukums AR/, /Nosaukums

DH/, /Nosaukums DI/, /Nosaukums DJ/, /Nosaukums DK/, /Nosaukums DL/, /Nosaukums DM/, /Nosaukums

DN/, /Nosaukums DO/, /Nosaukums DP/, /Nosaukums DR/, /Nosaukums DS/, /Nosaukums DT/, /Nosaukums

DU/, /Nosaukums DV/, /Nosaukums DZ/, /Nosaukums EA/, /Nosaukums EB/, /Nosaukums EC/, /Nosaukums

ED/, /Nosaukums EE/ un neko nezina par faktu, ka viņš būtu šo uzņēmumu amatpersona (valdes loceklis), par

šiem uzņēmumiem liecinieks neko nezina. Saistībā ar šiem uzņēmumiem liecinieks nav bijis pie notāra,

Uzņēmumu reģistrā vai VID, nav atvēris šo uzņēmumu kontus kredītiestādēs, nevienu nav pilnvarojis veikt

šādas darbības, pārstāvēt šos uzņēmumus liecinieka vārdā. Nekad nav sagatavojis un iesniedzis VID PVN

deklarācijas, nekad nav lietojis VID EDS. Neko nav darījis šo uzņēmumu bankas kontos. Liecinieks pieļauj, ka

par minēto uzņēmumu amatpersonu varēja kļūt 2016.gada sākumā, kad Rīgā pie viņa uz ielas pienāca sieviete,

kas stādījās priekšā kā /Persona J/, un piedāvāja lieciniekam nopelnīt naudu. Liecinieks tajā laikā uz ielas ar

draugiem lietoja alkoholu, viņš piekrita /Persona J/ piedāvājumam. /Persona J/ lieciniekam teica, ka jānoformē

LMT mobilais kods un tas jāatdod viņai. Liecinieks mobilo kodu saņēma LMT filiālē Vecrīgā un atdeva to šai

sievietei vārdā /Persona J/, par to viņa lieciniekam iedeva 50euro. Vairāk liecinieks ar šo sievieti nav ticies.

Liecinieks neko nezina par uzņēmumu SIA /Nosaukums E/. Nav zināmas personas /Persona V/, /Persona H/,

/Persona T/, /Persona U/ un /Persona D/. Liecinieks nav /Nosaukums AR/ vārdā ar uzņēmumu SIA /Nosaukums

E/ noslēdzis nekādus darījumus.

Uzrādīšanā atpazīšanai pēc fotogrāfijām liecinieks atpazina /Persona J/ kā Bellu par kuru sniedza liecības (lietas

6. sējuma 135. - 136. lapa).

[42] Lieciniece /Persona BZ/ (/Nosaukums AJ/ īpašniece un valdes locekle) pirmstiesas procesā 2017. gada 13.

septembrī un 2018. gada 29. maijā liecināja (lietas 6. sējuma 184. - 188. lapa) (liecības nolasītas saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu), ka no 2014. gada novembra līdz 2016. gada janvārim vai

februārim viņa bija /Nosaukums AJ/ īpašniece un valdes locekle. Uzņēmumu bija mantojusi no tēva. 2016. gada

janvārī vai februārī atrada cilvēku, kas bija ieinteresēts pārņemt uzņēmumu. Laikā, kad uzņēmumu /Nosaukums

AJ/ vadīja liecinieces tēvs, tā saimnieciskās darbības veids bija lietotu auto tirdzniecība. Juridiskā adrese bija

Tukumā. No uzņēmuma /Nosaukums AJ/ mantošanas brīža aktīva saimnieciskā darbība uzņēmumā nenotika.

Tika apmaksāti tikai palikušie nenomaksātie rēķini, notika norēķini ar grāmatvedi, tika iesniegti gada pārskati,

bet citādā ziņā saimnieciskā darbība netika veikta. Uzņēmumu pārņēma persona, kas nebija Latvijas pilsonis.

Paziņas lieciniecei ieteica juristu, bet viņš neatklāja, kādā juridiskajā uzņēmumā strādā. Lieciniece atceras, ka

viņa e-pasts bija/E-Pasts D/, kurā nebija iespējams atšifrēt uzņēmumu. Šis jurists atrada uzņēmuma pircēju,

lieciniece ar pircēju nekontaktējās, bet zina, ka tas bija ārzemnieks (Krievijas vai Baltkrievijas pilsonis),

lieciniece redzēja šo informāciju dalībnieku reģistra nodalījumā. Sākumā uzņēmuma juridiskā adrese tika

pārreģistrēta uz /Adrese H/, tad jurists iesniedza dokumentus Uzņēmumu reģistrā, lieciniece pati tur nebija,

vēlāk lieciniece no Uzņēmumu reģistra saņēma informāciju, ka viņa vairs nav uzņēmuma valdē. Lieciniecei nav

zināms Krievijas pilsonis /Persona CA/, iespējams, ka viņš varēja nopirkt uzņēmumu, bet lieciniece nevar to

noteikti pateikt. Visus ar uzņēmuma pārreģistrēšanu saistītos dokumentus kārtoja jurists, lieciniece tikai

parakstīja. Lieciniece bija pie notāra, apstiprināja savu parakstu dalībnieku reģistra nodalījumā, un nodeva šo

dokumentu juristam, kurš rīkojās tālāk. Notāru lieciniecei ieteica jurists, pieļauj, ka notāra adrese bija /Ielas

nosaukums C/. Jurista vārds bija /Persona CB/, uzvārdu neatceras. Jurists bija vidēja auguma, vidējas miesas

būves, vecumā no 30 līdz 40 gadiem, mati pelēcīgi, nebija tumši, briļļu, ūsu un bārdas nebija. Pēc uzņēmuma

nodošanas, lieciniece iznīcināja uzņēmuma dokumentus. Iepriekš minētajam juristam lieciniece nosūtīja

uzņēmuma dokumentu elektroniskās versijas, ko lieciniecei iesūtīja grāmatvede, kad liecinieces valdes laikā

kārtoja uzņēmuma grāmatvedību – šie dokumenti bija par norēķiniem ar partneriem 2015.gadā, nolietojums par

gadu un virsgrāmata par 2015.gadu. Lieciniecei nekas nav zināms par uzņēmumu SIA /Nosaukums E/. Laikā,

kad lieciniece bija /Nosaukums AJ/ valdes locekle, /Nosaukums AJ/ nebija darījumu ar /Nosaukums EG/,

/Nosaukums AE/, /Nosaukums CD/, SIA /Nosaukums E/. Nav zināmas personas /Persona CC/, /Persona AU/,

/Persona BC/, /Persona D/, /Persona H/, /Persona T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona AA/, /Persona AB/,

/Persona Z/. Nav zināms uzņēmums SIA /Nosaukums A/, /Persona C/ nav zināms, dzird pirmo reizi. Nav

pazīstami Ukrainas Republikas pilsoņi /Persona CD/, /Persona CE/, /Persona CF/, /Persona CG/, /Persona D/.

[43] Liecinieks /Persona CH/ (no 2004. gada līdz 2016. gada 25. jūlijam bija /Nosaukums AP/ īpašnieks, valdes

loceklis) pirmstiesas procesā 2017.gada 11.oktobrī un 2018.gada 7.augustā liecības sniedza ar advokāta

piedalīšanos (lietas 6. sējuma 196. - 197., 200. - 201. lapa) (liecības nolasītas saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 501.panta 4.punktu), ka no 2004. gada līdz 2016. gada 25. jūlijam /Nosaukums AP/ bija liecinieka

uzņēmums, viņš bija valdes loceklis. Uzņēmuma darbības veids bija sporta preču tirdzniecība, automašīnu noma

un tirdzniecība, bet pārsvarā bija sporta preču iepirkšana. Uzņēmuma juridiskā adrese bija /Adrese AE/,

struktūrvienību adrese bija /Adrese AF/, no 2007. gada struktūrvienību adrese bija /Adrese AG/. /Nosaukums

AP/ grāmatvedības uzskaiti veica grāmatvedības pakalpojumu sniegšanas uzņēmums /Nosaukums EH/,

/Nosaukums AP/ dokumenti glabājās uzņēmumā /Nosaukums EH/ līdz uzņēmuma pārdošanas brīdim.

/Nosaukums AP/ bija noslēgts līgums ar VID par EDS lietošanu, kuru lietoja /Nosaukums EH/, jo veica

grāmatvedības uzskaiti. /Nosaukums AP/ nodokļu deklarācijas un pārskatus sagatavoja un iesniedza EDS

/Nosaukums EH/. Nebija konkrētas personas, ar kuru liecinieks kontaktējās no /Nosaukums EH/. /Nosaukums

AP/ bija atvērti norēķinu konti /Nosaukums J/, piekļuve norēķinu kontam bija tikai lieciniekam, tikai viņš

rīkojās ar kontu. /Nosaukums AP/ bija transportlīdzekļi, bet automašīnas bija saistītas ar /Nosaukums AP/

saimniecisko darbību – transportlīdzekļu pārdošanu -, sporta preces uzņēmumam realizācijai piegādāja paši

piegādātāji. 2016. gadā /Nosaukums AP/ darījumu partneri bija /Nosaukums EI/, /Nosaukums EJ/, /Nosaukums

EK/, /Nosaukums EL/, pārējos liecinieks neatceras. Lieciniekam nav zināms uzņēmums SIA /Nosaukums E/,

neko par to nezina, liecinieka uzņēmumam ar to nav bijuši darījumi. Liecinieks neatceras, kā tika atrasts

/Nosaukums AP/ jaunais īpašnieks, liecinieks ar jauno īpašnieku nekontaktējās, jo bija jaunā īpašnieka pārstāvis

vai pilnvarota persona, kurš sagatavoja visus nepieciešamos dokumentus. Jaunā īpašnieka pārstāvis bija sieviete,

vārdu, uzvārdu liecinieks neatceras, kontaktinformācija nesaglabājās, vizuāli aprakstīt nevar. Liecinieks ar jaunā

īpašnieka pārstāvi satikās tikai vienu reizi pie pārreģistrācijas dokumentu parakstīšanas un dokumentu

nodošanas. Liecinieks neatceras, uz kādām personām tika pārrakstīts /Nosaukums AP/. Jaunā īpašnieka

pārstāvis sagatavoja un iesniedza Uzņēmumu reģistrā nepieciešamos pārreģistrācijas dokumentus. Liecinieks

pie notāra parakstīja dokumentus un pēc tam iesniedza pārreģistrācijas dokumentus Uzņēmumu reģistrā.

Uzņēmuma grāmatvedības dokumentus liecinieks atdeva jaunā īpašnieka pārstāvim. Liecinieks neatceras, vai

tika sastādīts pieņemšanas-nodošanas akts. Jaunajam īpašniekam netika nodoti īpašumi, materiālās vērtības.

Liecinieks slēdza /Nosaukums AP/ norēķinu kontus /Nosaukums J/, par EDS kontu neatceras. Lieciniekam

nekas nav zināms par uzņēmumu SIA /Nosaukums E/, nekad kā /Nosaukums AP/ amatpersona nav slēdzis

darījumus ar šo uzņēmumu. Nav zināmas personas /Persona H/, /Persona T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona

D/, /Persona CI/. Lieciniekam nekas nav zināms par uzņēmumu SIA /Nosaukums A/.

[44] Liecinieks /Persona CJ/ (reģistrēts kā /Nosaukums AO/ un /Nosaukums AN/ īpašnieks un amatpersona)

pirmstiesas kriminālprocesā 2017. gada 24. oktobrī un 2018. gada 16. maijā liecināja (lietas 6. sējuma 93. - 94.

lapa, 101. - 102. lapa) (liecības nolasītas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501. panta 4. punktu), ka 2017.

gada oktobrī no izmeklētājas uzzināja, ka viņš bija reģistrēts kā /Nosaukums AO/ un /Nosaukums AN/ īpašnieks

un amatpersona. Liecinieks nav reģistrējis, pircis vai saņēmis mantojumā šos uzņēmumus. Liecinieks nekad

nekādus uzņēmumus uz sava vārda apzināti nav reģistrējis, saimniecisko darbību kā amatpersona SIA nav

veicis. 2016. gada sākumā liecinieks taisījās braukt uz Vāciju strādāt, iedeva personai, kura lasīja cilvēkus

darbam uz Vāciju, savas pases kopiju, pašu pasi nedeva. Vēl pēc šīs personas norādījumiem LMT uz liecinieka

vārda piereģistrēja numuru, lieciniekam iedeva kaut kādu papīru un SIM karti, bija jāparakstās, un lieciniekam

LMT arī izsniedza mobilo kodu. Šie papīri, kods un SIM karte lieciniekam bija jāatdod iepriekš minētajai

personai. Liecinieks nekādu atlīdzību par to nesaņēma, gaidīja no šīs personas ziņu, kad varēs braukt strādāt uz

Vāciju, šī persona pateica, ka viss tiek atcelts, pēc tam vairs neatbildēja uz liecinieka zvaniem. Šī persona runāja

krievu valodā. Liecinieks neko nevar liecināt par faktu, ka uz viņa vārda tika reģistrēti vairāki uzņēmumi. Pats

liecinieks uz sava vārda uzņēmumus nereģistrēja. Lieciniekam ir 9 klašu izglītība, ar uzņēmējdarbību nekad nav

nodarbojies, nav speciālu zināšanu uzņēmējdarbības jomā. Cik liecinieks atceras, tad 2016. gada martā viņš bija

slimnīcā, viņam bija salauztas rokas un mugurkauls, viņš pat fiziski nevarēja neko darīt. Liecinieks neko nezina

par uzņēmumiem /Nosaukums AO/ un /Nosaukums AN/, neko šajos uzņēmumos nav darījis. Liecinieks par

uzņēmumu SIA /Nosaukums E/ nekad iepriekš nav dzirdējis, par šo uzņēmumu neko nezina. Nekādus darījumus

starp /Nosaukums AO/, /Nosaukums AN/ un SIA /Nosaukums E/ nav veicis. Nav zināmas personas /Persona H/,

/Persona T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona AA/, /Persona AB/, /Persona Z/. Lieciniekam nav zināmi

uzņēmumi /Nosaukums AJ/, /Nosaukums AM/, /Nosaukums AP/, /Nosaukums AR/, /Nosaukums AS/,

/Nosaukums AT/, /Nosaukums AU/. Lieciniekam nav zināms arī uzņēmums SIA /Nosaukums A/ un persona

/Persona C/.

Uzrādīšanā atpazīšanai pēc fotogrāfijām nevienu personu neatpazina (lietas 6. sējuma 95. - 100., 103. -

118.lapa).

[45] Izvērtējot iepriekš norādītās liecinieku liecības to kopumā, tiesa secina, ka ar lietā iegūtajiem

pierādījumiem apstiprinās VID izdarītie secinājumi par /Nosaukums E/ kā fiktīva uzņēmuma raksturu, jo

neviena no Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām atbildīgajām personām nav veikusi uzņēmuma saimniecisko

darbību vai arī objektīvu iemeslu dēļ to nav varējusi veikt.Kriminālprocesā iegūti pārliecinoši pierādījumi par

to, ka /Persona D/ nav šķērsojis Latvijas Republikas valsts robežu laika posmā no 2013. gada 1. janvāra līdz

2017. gada 6. martam, viņam nav bijuši noformēti ielūgumu/izsaukumu pieprasījumi, izsniegtas vīzas vai

uzturēšanās atļaujas, vai piešķirtas tiesības uz nodarbinātību, turklāt noskaidrots, ka /Persona D/ pase ir izdota

uz citas personas vārda un viņa /Persona D/ dzīvesvietas adrese reāli neeksistē. Liecinieki /Persona H/, /Persona

T/, /Persona U/, /Persona V/, /Persona Z/, /Persona AA/ un /Persona AB/ nolieguši nodarbināšanas faktu

/Nosaukums E/, šīs personas ir bijušas fiktīvi reģistrētas kā uzņēmum pārstāvji un darbinieki. Šie apstākļi

norāda uz to, ka /Nosaukums E/ nav varējusi noslēgt tiesiskus darījumus ar SIA /Nosaukums A/ un piegādāt

VID iesniegtajās PVN deklarācijās norādītās preces, attiecīgi SIA /Nosaukums A/ nebija tiesīga iegrāmatot šos

darījumus grāmatvedības dokumentos un iekļaut samaksāto pievienotās vērtības nodokli priekšnodokļa pozīcijā

un līdz ar to samazināt arī valsts budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli.

No apsūdzētā sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka preču pieņemšanas – nodošanas akts tika parakstīts

/Nosaukums E/ ofisā Rīgā, taču kriminālprocesā iegūtās ziņas dod pamatu apšaubīt šo apsūdzētā sniegto

paskaidrojumu patiesumu, jo saskaņā ar 2018. gada 15. augusta apskates protokolu, veicot pārbaudi

/Nosaukums E/ juridiskajā adresē /Adrese B/, konstatēts, ka /Nosaukums E/ šajā adresē neatrodas. Papildus tam

liecinieks /Persona BP/ (nekustamā īpašuma /Adrese B/, īpašnieks liecināja, ka viņam nav

pazīstami/Nosaukums E/ pārstāvji, piekrišanu reģistrēt viņa nekustamajā īpašumā /Nosaukums E/ juridisko

adresi liecinieks nav devis, kā arī norādīja, ka viņam uzrādītajā piekrišanā nav viņa paraksts.

Lietā nav iegūti saprātīgi un ticami skaidrojumi par to, kas ir veicis preču (metāla konstrukciju) iekraušanu

laukumā /Adrese E/. No apsūdzētā sniegtajiem paskaidrojumiem un /Nosaukums A/ reģistros esošajiem datiem

secināms, ka /Nosaukums A/ nav bijuši reģistrēti un nodarbināti darbinieki, pats apsūdzētais preču iekraušanas

procesā nav piedalījies. Vienlaicīgi pirmstiesas procesā nopratinātie /Nosaukums E/ reģistrētie darbinieki

liecinājuši, ka viņi nebija noslēguši darba līgumus ar /Nosaukums E/ un šajā sabiedrībā nav strādājuši, liecinieki

uzskata, ka viņu personu dati tikuši nelikumīgi izmantoti. Tādējādi lietā nav iegūtas ziņas par darījumu faktiskās

norises apstākļiem, apsūdzētā sniegtie skaidrojumi preču saņemšanas un piegādāšanas apstākļiem ir vispārīgi un

aprobežojas tikai ar vispārīgām norādēm, ka prece tika saņemta no piegādātāja un nodota saņēmējam.

Viennozīmīgi var secināt, ka apsūdzētais nav izdarījis visas nepieciešamās un saprātīgi sagaidāmās darbības, kas

nepieciešamas, lai pārliecinātos par darījumu partneri pārstāvošo personu identitāti un tiesībām pārstāvēt

/Nosaukums E/. Tādējādi lietā iegūto noskaidroto apstākļu kopums norāda uz to, ka /Persona C/ zināja vai kā

minimums viņam bija jāzina, ka viņš piedalās nelikumīgās darbībās, nepamatoti deklarējot faktiskiem

apstākļiem neatbilstošus darījumus ar /Nosaukums E/.

Arī vērtējot /Nosaukums A/ deklarētos darījumus pēc to ekonomiskās būtības, tiesa atzīst, ka ir pamatoti valsts

apsūdzības argumenti par netipisku saimniecisko darbību ar ļoti zemu peļņu. /Nosaukums A/ deklarētā peļņas

daļa, kas iegūta metāla konstrukciju iegādes un realizācijas rezultātā, ir tuva vienam procentam no kopējās

darījuma vērtības, kas neatbilst normālas uzņēmējdarbības veikšanas principiem un nesedz darījumu slēgšanas

faktiskās un administratīvās izmaksas.

Papildus tam arī apsūdzētā paskaidrojumi, ka viņš nav iesaistījies darījumu faktiskajā norisē, /Nosaukums E/

piegādātās preces nav pārbaudījis, tas uzreiz tika nodotas pircējiem /Nosaukums M/ un /Nosaukums L/. Arī šie

apstākļi netieši norāda uz /Nosaukums A/ deklarēto darījumu fiktīvu raksturu, kur /Nosaukums A/ bija iesaistīts

kā PVN krāpšanas shēmas starpposms, nodrošinot PVN darījumu iekļaušanu grāmatvedības reģistros un

deklarējot tos nodokļu administrēšanas iestādes datu bāzē. Neskatoties uz to, ka /Nosaukums M/ pārstāvji

kriminālprocesā apliecināja, ka no SIA /Nosaukums A/ ir saņēmuši metāla konstrukcijas, nav saskatāma

pretruna ar VID un valsts apsūdzības izdarītajiem secinājumiem par SIA /Nosaukums A/ deklarēto darījumu ar

/Nosaukums E/ iluzoro raksturu un nepamatotu šo darījumu iekļaušanu SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijās

priekšnodokļa pozīcijā. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92. panta pirmās daļas 1. punkta

noteikumiem, priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības nodokļa maksātājam rodas tikai tādā gadījumā, ja darījums

savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai tiek slēgts ar nodokļu maksātāju, kurš ir reģistrēts kā PVN

maksātājs. Tādējādi PVN maksātāji ietilpst kopējā PVN sistēmā, tiem ir jāievēro vienoti PVN maksātāju

pienākumi un normatīvo aktu prasības, kas dod iespēju nodokļu administrēšanas iestādei izsekot preču un

pakalpojumu kustībai. Nav pieļaujams, ka komersanti tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu iegūtu tikai

pamatojoties uz formālām likumā noteiktām prasībām par darījumu partneru iekļaušanu PVN maksātāju

reģistrā. Šāda pieeja ir pretēja kopējai PVN sistēmai, dodot komersantiem prettiesiski izmantot priekšnodokļa

atskaitīšanas tiesības un radot zaudējumus valsts budžetam.

[46] Ņemot vērā to, ka apsūdzētais /Persona C/ nepamatoti grāmatvedības dokumentos iekļāva faktiski

nenotikušus darījumus ar/Nosaukums E/, VID pamatoti ir veicis korekcijas peļņas-zaudējumu aprēķinā arī

Uzņēmumu ienākuma nodokļa pozīcijās par 2016. un 2017. gadu, nosakot papildus valsts budžetā maksājamo

UIN 11 902 euro apmērā. Tādejādi apsūdzētā darbību rezultātā /Nosaukums A/ izvairījās no PVN nomaksas 16

661,47 EUR apmērā un UIN nomaksas 11 902 EUR apmērā, nodarot valstij zaudējumus 28 563,47 EUR

apmērā, kas saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” veido lielo

apmēru.

[47] 2018. gada 13. septembrī tika uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai

personai – /Nosaukums A/, kura vienīgais īpašnieks un amatpersona ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi,

no uzņēmuma dibināšanas dienas bija /Persona C/.

Krimināllikuma 70.1 pants noteic, ka par Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu

privāto tiesību juridiskajai personai, tai skaitā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībai, kā arī

personālsabiedrībai, tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos prokurors var piemērot piespiedu ietekmēšanas

līdzekli, ja nodarījumu juridiskās personas interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai

kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas

koleģiālās institūcijas loceklis: 1) balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai darboties tās uzdevumā;

2) balstoties uz tiesībām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā; 3) īstenodama kontroli juridiskās personas

ietvaros.

/Persona C/ darbību rezultātā, vienpersoniski pārstāvot /Nosaukums A/ un rīkojoties tās interesēs, grāmatvedības

reģistros tika tīši un nepamatoti iekļautas patiesībai neatbilstošas ziņas par nenotikušiem /Nosaukums A/

darījumiem par 2016. gada augustu, septembri, decembri un 2017. gada janvāri ar /Nosaukums E/, pavisam

kopā par fiktīviem darījumiem ar iepriekš minēto kapitālsabiedrību par kopējo it kā samaksāto PVN summu 16

661,47 EUR apmērā, ko 2016. un 2017. gadā iepriekš minētajos taksācijas periodos /Nosaukums A/ iekļāva

PVN deklarācijās kā priekšnodokli, apzinoties, ka nenotikušo darījumu deklarēšanas VID samazinās ar UIN

apliekamo ienākumu bāzi. Tādējādi apsūdzētā darbību rezultātā /Nosaukums A/ ieguva fiskālas priekšrocības

samazināto valstī maksājamo nodokļu apjomā. Ņemot vērā, ka šīs darbības radīja fiskālas priekšrocības

apsūdzētā pārstāvētajam komersantam un samazināja nodokļu slogu, pastāv pietiekams tiesisks pamats

piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai /Nosaukums A/ saskaņā ar Krimināllikuma 70.1 panta

noteikumiem.

[48] Nosakot sodu apsūdzētajam /Persona C/, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta noteikumiem ņem vērā

apsūdzētā personību, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētā atbildību

ietekmējošos apstākļus.

Pirmstiesas procesā un tiesas izmeklēšanā par /Persona C/ personību noskaidrots: apsūdzētais ir Latvijas

pilsonis, šķīries, apgādībā nepilngadīgs bērns, strādā, agrāk nav kriminālsodīts, nav būtisku veselības problēmu.

Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrās daļas noteikumiem, vērtējot /Persona C/ izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu, smagumu un radītās sekas, tiesa konstatē šādus apstākļus: saskaņā ar Krimināllikuma

7.panta ceturto daļu /Persona C/ ir izdarījis tīšu smagu noziegumu. Nodarījums ir vērsts pret tautsaimniecības

interesēm valsts budžeta ieņēmumu jomā. Apsūdzētā darbību rezultātā nenomaksāto nodokļu veidā valstij ir

materiāls zaudējums lielā apmērā. Nodarītie zaudējumi nav atlīdzināti.

Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47. un 48.panta noteikumiem nekonstatē apsūdzētā /Persona C/ atbildību

mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus.

Izraugoties apsūdzētajam /Persona C/ nosakāmā soda veidu, tiesa atzīst, ka ar brīvības atņemšanu nesaistīta soda

veida piemērošana apsūdzētajam atzīstama par neefektīvu un nevar sasniegt Krimināllikuma 35.pantā noteiktos

mērķus – atturēt ne tikai apsūdzēto no turpmākas noziedzīgo darbību izdarīšanas, bet arī kalpot kā pietiekami

efektīvs vispārējās prevencijas līdzeklis, atturot citas personas no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas nodokļu

ieņēmumu sfērā. Tiesa ņem vērā, ka prettiesiskas darbības nodokļu iekasēšanas jomā skar ļoti plašas un būtiskas

sabiedrības intereses visdažādākajās sociālajās un valsts pārvaldes sfērās, kuras tiešā veidā ietekmē valsts

budžeta ieņēmumi. Ņemot vērā izdarītā nozieguma smagumu, raksturu un iestājušās kaitīgās sekas, tiesas

ieskatā apsūdzētajam kā samērīgs un atbilstošs izdarītā nozieguma raksturam ir nosakāms bargākais no soda

veidiem – brīvības atņemšana. Ņemot vērā to, ka apsūdzētā darbībās nav konstatēti atbildību mīkstinoši

apstākļi, brīvības atņemšanas sods /Persona C/ nevar būt noteikts minimālajā Krimināllikuma 38.panta otrajā

daļā noteiktajā apmērā, bet, ievējot iestājušās kaitīgās sekas, tam ir jābūt virs minimālās brīvības atņemšanas

soda robežas.

Vienlaicīgi tiesa gūst pārliecību, ka apsūdzētais /Persona C/ turpmāk jaunus noziedzīgus nodarījumus

neizdarīsun brīvības atņemšanas soda izciešanu /Persona C/ var noteikt nosacīti, nosakot apsūdzētajam

pārbaudes laiku, kas nav mazāks par piespriesto brīvības atņemšanas termiņu un pakļaujot viņu likumā

paredzēto un Valsts probācijas dienesta noteikto pienākumu izpildei. Tāpat tiesa atzīst, ka nosacīta soda

izciešana var sekmēt valstij nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu pretstatā apsūdzētā izolēšanai no sabiedrības,

izpildot noteikto brīvības atņemšanas sodu reāli.

Apsūdzētajam ir piemērojams arī Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētais papildsods – tiesību

ierobežošana. Likums noteic, ka tiesību ierobežošana ir nosakāma uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

Tiesa uzskata, ka papildsoda termiņu apsūdzētajam var noteikt vidējā apmērā - uz trīs gadiem.

[49] Ņemot vērā to, ka apsūdzētā darbību rezultātā valstij ir nodarīti zaudējumi nenomaksāto nodokļu veidā 28

563,47 euro apmērā, Valsts ieņēmumu dienesta pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācija ir apmierināma un

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.puntu zaudējumi ir piedzenami no apsūdzētā

valstij par labu pilnā apmērā.

Lai nodrošinātu kaitējuma kompensācijas izpildi, lietā ir saglabājams uzliktais arests /Persona C/ mantai līdz

sprieduma izpildei daļā par kompensācijas piedziņu.

[50] Nosakot piespiedu ietekmēšanas līdzekļa apmēru /Nosaukums A/, atbilstoši Krimināllikuma 70.8panta

otrās daļas prasībām, tiesa ņem vērā /Nosaukums A/faktisko rīcību, darbību raksturu un noziedzīgā nodarījuma

rezultātā iestājušās kaitīgās sekas, pasākumus, ko juridiskā persona bija veikusi, lai novērstu noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanu, juridiskās personas lielumu, nodarbošanās veidu un finansiālo stāvokli, pasākumus, ko

juridiskā persona veikusi, lai atlīdzinātu nodarītos zaudējumus vai novērstu radīto kaitējumu.

Ar /Persona C/ kā valdes locekļa apsūdzībā inkriminētajām darbībām /Nosaukums A/ grāmatvedības reģistros

tika tīši un nepamatoti iekļautas patiesībai neatbilstošas ziņas par nenotikušiem /Nosaukums A/ darījumiem par

2016. gada augustu, septembri, decembri un 2017. gada janvāri ar /Nosaukums E/, pavisam kopā par fiktīviem

darījumiem ar iepriekš minēto kapitālsabiedrību 2016. un 2017. gadā kā priekšnodokli iekļāva 16 661,47euro,

apzinoties, ka nenotikušo darījumu ar šo kapitālsabiedrību iekļaušana PVN deklarācijās ietekmēs un samazinās

attiecīgajā periodā arī UIN nomaksu valsts budžetā. Līdz ar to /Nosaukums A/ amatpersona bija iesaistīta

formālā dokumentu noformēšanā ar nolūku gūt fiskālas priekšrocības uzņēmuma interesēs PVN priekšnodokļa

atskaitīšanā, samazinot /Nosaukums A/ valsts budžetā maksājamās PVN un UIN summas. Tādā veidā par

faktiski nenotikušiem /Nosaukums A/ darījumiem ar /Nosaukums E/ tika deklarēts priekšnodoklis 16

661,47euroapmērā, par šo summu samazinot PVN apmēru, kurš /Nosaukums A/ bija jāmaksā valsts budžetā par

reāli notikušiem darījumiem, kuri apliekami ar PVN, kā arī attiecīgi 2016. gadā un 2017. gadā par 11 902euro

tika samazināta ar UIN apliekamā bāze, kas ietekmēja maksājamo nodokļi 11 902 euro apmērā, kopa nodarot

valstij zaudējumus 28 563,47 euro apmērā, kas saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un

piemērošanas kārtību” veido lielo apmēru.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem /Nosaukums A/ darbības veids ir mazumtirdzniecība pa pastu vai

interneta veikalos; finanšu rādītāji par pēdējo iesniegto gadu (2020) ir apgrozījums 0euro, peļņa pēc nodokļiem -

492 euro , likviditāte – 56,67 euro, rentabilitāte -7,06 euro; uzņēmumā ir nodarbināts tikai viens darbinieks.

Ņemot vērā to, ka Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu /Persona C/ izdarīja

kā /Nosaukums A/ vienīgais īpašnieks un amatpersona /Nosaukums A/ interesēs un labā, secināms, ka juridiskā

persona nav veikusi un nav varējusi veikt nekādas kontroles un uzraudzības darbības, lai novērstu kaitējumu.

Ņemot vērā uzņēmuma finansiālo stāvokli, tiesa atzīst, ka nav lietderīgi /Nosaukums A/ kā piespiedu

ietekmēšanas līdzekli noteikt naudas piedziņu, tāpēc kā nodarītajam kaitējumam un izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturam atbilstošs piespiedu ietekmēšanas līdzeklis juridiskai personai ir nosakāmatiesību

ierobežošanu, nosakot aizliegumu komersantam veikt uzņēmējdarbību uz 3 gadiem.

[51] /Persona C/ drošības līdzeklis nav izraudzīts Tiesa nesaskata nepieciešamību piemērot apsūdzētajam

drošības līdzekli sprieduma izpildes nodrošināšanai, jo lietā nav iegūtas ziņas par to, ka apsūdzētais varētu

izvairīties no sprieduma izpildīšanas.

[52] Lietai pievienotie lietiskie pierādījumi - /Nosaukums A/ un /Nosaukums E/ līgumu un grāmatvedības

dokumentu oriģināli, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem -pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā ir

iznīcināmi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu, 353.panta pirmās daļas 1.punktu,

511., 512., 514. un 520., 527.-530.pantu, 548.pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

/Persona C/, personas kods /Personas kods C/, atzīt par vainīgu Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem, atņemot tiesības

veikt visu veidu komercdarbību uz 3 (trīs) gadiem.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 55.panta pirmo un otro daļu, /Persona C/ noteikto brīvības atņemšanas sodu

neizpildīt, ja 10 (desmit) mēnešu pārbaudes laikā viņš neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps

sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts probācijas

dienesta noteiktos pienākumus.

Uzdot Valsts probācijas dienestam /Persona C/ pārraudzību nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā. Atbilstoši

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 155.panta pirmās daļas 1.punktam /Persona C/ ir pienākums desmit darbdienu

laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā reģistrēties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši

savai dzīvesvietai.

Drošības līdzekli sprieduma izpildes nodrošināšanai /Persona C/ neizraudzīt.

Par /Nosaukums A/ interesēs izdarīto Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu

piemērot /Nosaukums A/, reģistrācijas /Reģistrācijas numurs F/, piespiedu ietekmēšanas līdzekli – tiesību

ierobežošanu –, nosakot aizliegumu veikt uzņēmējdarbību uz 3 (trīs) gadiem.

Apmierināt pilnīgi Valsts ieņēmumu dienesta pieteikto materiālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu un piedzīt

no /Persona C/, personas kods /Personas kods C/, valsts labā materiālā kaitējuma kompensāciju 28 563,47euro

(divdesmit astoņi tūkstoši pieci simti sešdesmit trīs euro47 centi), kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

528.panta pirmās daļas 9.punktu labprātīgi nomaksājama ne vēlāk kā 30 dienu laikā no sprieduma spēkā

stāšanās dienas. Naudas līdzekļi ieskaitāmi valsts budžeta kontā /IBAN F/, maksājuma saņēmējs Valsts kase,

reģistrācijas Nr. 9000 0050 138, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā obligāti norādot kriminālprocesa

numuru – Nr.15840008118 un maksātāja identificējošos datus.

Kriminālprocesā uzlikto arestu:

1) 3201 (trīs tūkstoši divi simti vienai) /Nosaukums A/, reģistrācijas /Reģistrācijas numurs F/, kapitāldaļai

(kapitāldaļas vērtība 1euro, kopējais ieguldījums 3201 euro);

2) nekustamajam īpašumam – /Adrese A/ (Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr.2286-26; kadastra

numurs /Kadastra numurs A/;

3) nekustamajam īpašumam – /Adrese AJ/ (Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr.1000 0000 9629;

kadastra numurs /Kadastra numurs B/;

4) automašīnai /Transportlīdzeklis P/, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs /Reģistrācijas numurs P/, – saglabāt

lietā pieteiktās kaitējuma kompensācijas nodrošināšanai.

Lietiskos pierādījumus – /Nosaukums A/ un /Nosaukums E/ 2016.gada 22.augusta pirkuma līguma Nr.22/08 ar

pielikumu Nr.1 oriģinālu, 2016.gada 3.oktobra Pieņemšanas un nodošanas akta oriģinālu, 2016.gada 3.oktobra

preču pavadzīmes-rēķina Nr.DBN40/16, 2016.gada 22.decembra preču pavadzīmes-rēķina Nr.DBN51/16,

2016.gada 22.decembra preču pavadzīmes-rēķina Nr.DBN53/16, 2016.gada 28.decembra preču pavadzīmes-

rēķina Nr.DBN52/16, 2016.gada 28.decembra preču pavadzīmes-rēķina Nr.DBN55/16, 2017.gada 4.janvāra

preču pavadzīmes-rēķina Nr.DBN02/17, 2017.gada 13.janvāra preču pavadzīmes-rēķina Nr.DBN04/17,

2017.gada 26.janvāra preču pavadzīme-rēķina Nr.DBN07/17 oriģinālus, /Nosaukums A/ un /Nosaukums P/

2016.gada 10.oktobra rēķina Nr.RG16-67/2 oriģinālu, kas glabājas Dienvidlatgales prokuratūrā, pēc sprieduma

stāšanās spēkā iznīcināt.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams, bet procesa dalībnieki 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma

pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.

Pilno spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas

kārtībā Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību vai protestu Latgales rajona tiesā.

Tiesnesis P.Novičenoks