Legislator Case Law & Legislation
A420304515 / AA43-0258-17 AI generated

Court dismisses claim that failure to serve administrative act on specific address constitutes actionable procedural violation.

Case Number A420304515 / AA43-0258-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative Regional Court dismissed the portion of the plaintiff's request alleging that the Rēzekne City Council's failure to serve a negative administrative decision on the plaintiff's specified address was a procedural violation. The court found no evidence that this omission affected the plaintiff's right to a fair trial or caused any actual damage or loss. Consequently, the court ruled the claim inadmissible under administrative procedure law and terminated the proceedings in that specific part.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 89. pārs 1. punkts; 282. pārs 1. punkts: Failure to serve a negative administrative act on a party's specified address does not constitute a procedural violation entitling the party to court relief if no rights were infringed or damage caused.

Keywords

AI generated
administrative procedure law procedural violation service of documents fair trial rights admissibility of claim termination of proceedings administrative act

Cited Legislation

AI generated
Administrative Procedure Law Article 89(1)
Administrative Procedure Law Article 282(1)
Administrative Procedure Law Article 283
Administrative Procedure Law Article 316(1)
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.420304515

AA43-0258-17/9

LĒMUMS

Rīgā 2017.gada 28.februārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente S.Liniņa,

tiesneses S.Gintere un K.Krastiņa,

rakstveida procesā izskatot administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Latvijas Nekustamo īpašumu

individuālo īpašnieku, darbinieku un pakalpojumu patērētāju biedrības „Mans mājoklis – mans cietoksnis”, kas aizstāv

/pers. D/ intereses, pieteikumu par Rēzeknes pilsētas domes faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, pienākuma

uzlikšanu Rēzeknes pilsētas domei veikt noteiktas darbības un morālā kaitējuma atlīdzinājumu,

konstatēja

[ 1] Latvijas Nekustamo īpašumu individuālo īpašnieku, darbinieku un pakalpojumu patērētāju biedrības „Mans

mājoklis – mans cietoksnis” (turpmāk – biedrība) iesniedza Administratīvās rajona tiesā pieteikumu, kurā lūdz atzīt par

prettiesisku Rēzeknes pilsētas domes faktisko rīcību, nenosūtot Rēzeknes pilsētas domes 2015.gada 10.septembra

lēmumus Nr.1291 un Nr.1292 pieteicējam uz adresi – /adrese/, atzīšanu par prettiesisku, morālā kaitējuma atlīdzinājumu un

pienākuma uzlikšanu Rēzeknes pilsētas domei izsūtīt uz adresi – /adrese/ – Rēzeknes pilsētas domes 2015.gada

10.septembra lēmumus Nr.1291 un Nr.1292.

[2] No lietas materiāliem izriet, ka ar Rēzeknes pilsētas domes 2015.gada 10.septembra lēmumu Nr.1291 noraidīts

pieteicēja /pers. D/ 2015.gada 1.jūlija iesniegums atlīdzināt morālo kaitējumu un mantiskos zaudējumus, kas nodarīti ar

prettiesisko Rēzeknes pilsētas domes 2011.gada 11.jūlija lēmumu Nr.311 „Par atkritumu normu palielināšanu”.

Ar Rēzeknes pilsētas domes 2015.gada 10.septembra lēmumu Nr.1292 noraidīts pieteicēja 2015.gada 12.augusta

iesniegums atlīdzināt morālo kaitējumu, kas nodarīts ar prettiesisko Rēzeknes pilsētas domes 2014.gada 11.decembra

izpildrīkojumu Nr.3.1.1.17/2101 par piespiedu naudas uzlikšanu.

Rēzeknes pilsētas domes 2015.gada 10.septembra lēmumi Nr.1291 un Nr.1292 ir pieteicējam nelabvēlīgi negatīvi

administratīvie akti.

Rēzeknes pilsētas dome minētos administratīvos aktus nosūtīja pieteicējam uz deklarētās dzīvesvietas adresi, bet

nenosūtīja uz pieteicēja norādīto adresi.

Lietā ir strīds par to, vai iestāde, nenosūtot pieteicējam nelabvēlīgos administratīvos aktus uz viņa norādīto adresi, ir

rīkojusies tiesiski.

[3] Administratīvā procesa likuma 89.panta pirmā daļa noteic, ka faktiskā rīcība ir iestādes rīcība publisko tiesību

jomā, kas neizpaužas tiesību akta veidā un kas ir vērsta uz faktisko seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības

vai šīs rīcības rezultātā ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Par faktisko

rīcību atzīstamas arī iestādes darbības, kas neatkarīgi no iestādes nodoma rada tādas faktiskās sekas, kuru rezultātā

privātpersonai ir radies vai var rasties būtisks tiesību aizskārums. Iestādes procesuālās darbības (darbības, kurām trūkst

galējā noregulējuma rakstura) nav faktiskā rīcība.

Tādējādi viena no faktiskās rīcības obligātajām pazīmēm ir galīgā noregulējuma raksturs.

Tas izriet no tā, ka faktiskā rīcība ir patstāvīgs, administratīvajam aktam līdzvērtīgs administratīvā procesa

instruments, kuru valsts pārvalde izmanto tad, kad vēlas radīt faktiskas sekas, pretstatā gadījumiem, kad tā izdod

administratīvo aktu. Par faktisko rīcību var atzīt tādu iestādes darbību vai bezdarbību, kas pati par sevi rada

privātpersonai faktiskas sekas, nevis ir tikai daļa no kāda procesa. Tādējādi procesuālās darbības jeb starpdarbības, kas

tiek veiktas administratīvā akta izdošanas un apstrīdēšanas, kā arī izpildes gaitā, nav patstāvīgs administratīvā procesa

instruments, jo tām pašām par sevi trūkst galīga noregulējuma rakstura (sk. Višķere I. 89.panta komentārs. Grām.:

Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Briede J. (Zin. red.) Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 891.–

892.lpp.).

Ievērojot minēto, apgabaltiesa uzskata, ka Rēzeknes pilsētas domes veiktās darbības, kas saistītas ar Rēzeknes pilsētas

domes 2015.gada 10.septembra lēmumu Nr.1291 un Nr.1292 paziņošanu un kuras konkrētajā gadījumā pieteicējs pārsūdz

tiesā kā faktisko rīcību, nav uzskatāmas par iestādes faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma izpratnē, jo šīm

darbībām (rīcībai) nav patstāvīga rakstura. Šīs darbības ir veiktas tikai ar mērķi paziņot pieņemto lēmumu, tātad tās tiek

veiktas ar šo lēmumu saistītā procesa ietvaros.

[4] Administratīvā akta nosūtīšanas jautājums faktiski ir jautājums par administratīvā akta paziņošanu (sk. Augstākās

tiesas 2016.gada 4.janvāra lēmuma lietā Nr.SKA-509/2016 9.punktu).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta otro daļu administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši

Paziņošanas likumam.

Paziņošanas likuma 3.pants noteic dokumenta paziņošanas vispārīgos noteikumus. Minētā panta komentāros norādīts,

ka dokumenta paziņošanu nevar atsevišķi apstrīdēt vai pārsūdzēt tiesā; iebildumi par dokumenta paziņošanu ceļami pamata

lietā, t.i., lietā, kurā paziņotais dokuments rada tiesiskas sekas (sk. Neimanis J. Paziņošanas likuma komentāri. Rīga:

Latvijas Vēstnesis, 2014, 24.lapa).

Tādējādi apgabaltiesas ieskatā Rēzeknes pilsētas domes veiktās darbības, kas saistītas ar konkrēto lēmumu paziņošanu

un kuras konkrētajā gadījumā pieteicējs pārsūdz tiesā, ir uzskatāmas par procesuālām darbībām, kas parastā gadījumā nav

apstrīdamas vai pārsūdzamas atsevišķi no paša administratīvā akta.

[5] No Tiesu informācijas sistēmas redzams, ka biedrība pieteicēja interesēs pārsūdzēja Rēzeknes pilsētas domes

2015.gada 10.septembra lēmumu Nr.1291, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par mantisko zaudējumu un

morālā kaitējuma atlīdzinājumu. Par pieteikumu ierosināta administratīvā lieta Nr.A420349015. Minētajā lietā ar

Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 19.jūlija spriedumu biedrības pieteikums noraidīts. Par spriedumu biedrība

iesniedza apelācijas sūdzību. Ar Administratīvās apgabaltiesas tiesneša lēmumu lietā ierosināta apelācijas tiesvedība. Lietas

izskatīšana noteikta rakstveida procesā 2017.gada 10.aprīlī.

Tādējādi pieteicējam iebildumi par Rēzeknes pilsētas domes 2015.gada 10.septembra lēmumu Nr.1291 nenosūtīšanu

uz pieteicēja norādīto adresi ir ceļami un savas tiesiskās intereses ir iespējams īstenot minētajā pamatlietā.

Tā kā lieta, kas ierosināta par Rēzeknes pilsētas domes 2015.gada 10.septembra lēmumu Nr.1291, vēl nav izskatīta,

izskatāmā lieta daļā, kas ierosināta par minētā lēmuma nepaziņošanu uz pieteicēja norādīto adresi un morālā kaitējuma

atlīdzinājumu, būtu apvienojama ar administratīvo lietu Nr.A420349015. Apvienošana veicinātu lietas pareizāku izspriešanu

un pieteicēja tiesisko interešu aizsardzību.

[6] No Tiesu informācijas sistēmas redzams, ka biedrība pieteicēja interesēs pārsūdzēja Rēzeknes pilsētas domes

2015.gada 10.septembra lēmumu Nr.1292, iesniedzot sūdzību Administratīvajā rajona tiesā par morālā kaitējuma

atlīdzinājumu. Par sūdzību ierosināta administratīvā lieta Nr.A420329915. Ar Administratīvās rajona tiesas 2016.gada

22.janvāra lēmumu biedrības sūdzība noraidīta. Minētais lēmums ir stājies spēkā.

Tādējādi pieteicējam iebildumi par Rēzeknes pilsētas domes 2015.gada 10.septembra lēmumu Nr.1292 nenosūtīšanu

uz pieteicēja norādīto adresi bija jāceļ minētajā sūdzības lietā, nevis jāpārsūdz atsevišķi.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 184.panta otrajai daļai atsevišķs pieteikums par minētā lēmuma nepaziņošanu

uz pieteicēja norādīto adresi un morālā kaitējuma atlīdzinājumu var tikt iesniegts tikai tad, ja tas radījis būtisku personas

tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu un ir nepieciešams atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu

atkārtošanos.

Jāatzīmē, ka būtisks personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums ir tad, ja ar to ir aizskartas vai ierobežotas

pamattiesības vai cilvēktiesības, ja tas ir bijis ilgstošs, ievērojami apgrūtinošs vai ja tas ir radījis tādus zaudējumus vai

kaitējumu, par kuru saprātīgs vērtētājs varētu teikt, ka šādi zaudējumi vai kaitējums nav vienkārši paciešami, ar tiem nevar

samierināties un par tiem pienākas kompensācija (J.Briede, 82.panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma

komentāri. A un B daļa. Briede J. (Zin. red.) Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 817.-818.lpp.).

Konkrētajā gadījumā nav strīda, ka pieteicējs saņēma Rēzeknes pilsētas domes 2015.gada 10.septembra lēmumu

Nr.1292 un likumā noteiktajā termiņā izmantoja savas tiesības pārsūdzēt to tiesā. Līdz ar to minētā lēmuma nepaziņošana uz

pieteicēja norādīto adresi nav atstājusi ietekmi uz pieteicēja tiesībām uz taisnīgu tiesu. Nav arī ziņu, ka pieteicēja norādītais

procesuālais pārkāpums būtu atstājis jebkādu ietekmi uz citām pieteicēja tiesībām un tiesiskajām interesēm vai radījis

zaudējumus vai nepaciešamu kaitējumu.

Tādējādi apgabaltiesa nekonstatē būtisku pieteicēja tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu par administratīvā akta

izdošanas procesā pieļautu procesuālu pārkāpumu.

Ievērojot minēto, Rēzeknes pilsētas domes 2015.gada 10.septembra lēmuma Nr.1292 nenosūtīšana uz pieteicēja

norādīto adresi nedod tiesības pieteicējam vērsties tiesā ar atsevišķu pieteikumu par administratīvā akta izdošanas procesā

pieļautu procesuālu pārkāpumu un kaitējuma atlīdzinājumu.

Šādos apstākļos atzīstams, ka biedrības pieteikums šajā daļā nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.

[7] Administratīvā procesa likuma 282.panta 1.punkts nosaka tiesas pienākumu izbeigt tiesvedību, ja lieta nav

izskatāma administratīvā procesa kārtībā. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 283.panta pirmajai daļai par tiesvedības

izbeigšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuāla dokumenta veidā. Pirms jautājuma izlemšanas tiesa uzaicina

administratīvā procesa dalībniekus sniegt viedokli par tiesvedības izbeigšanu.

Biedrība, kura iesniegusi pieteikumu pieteicēja interešu aizstāvībai, lūdza tiesvedību neizbeigt un uzturēja viedokli, ka

Rēzeknes pilsētas domes rīcība, nenosūtot lēmumu uz pieteicēja norādīto adresi, ir faktiskā rīcība.

Atbildētājas Rēzeknes pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātā Rēzeknes pilsētas dome piekrita tiesvedības izbeigšanai.

Izvērtējusi biedrības viedokli, apgabaltiesa, balstoties uz iepriekš norādītajiem apsvērumiem, nesaskata pamatu, lai

atzītu, ka biedrības pieteikums daļā par Rēzeknes pilsētas domes rīcību, nenosūtot 2015.gada 10.septembra lēmumu

Nr.1292 uz pieteicēja norādīto adresi, atzīšanu par prettiesisku un kaitējuma atlīdzinājumu ir pieļaujams.

[8] Ievērojot to, ka biedrības pieteikums daļā par Rēzeknes pilsētas domes rīcības, nenosūtot 2015.gada 10.septembra

lēmumu Nr.1292 uz pieteicēja norādīto adresi, atzīšanu par prettiesisku un kaitējuma atlīdzinājumu nav skatāms

administratīvā procesa kārtībā, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka tiesvedība administratīvajā lietā šajā daļā ir

izbeidzama, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 1.punktu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 1.punktu, 283.pantu un 316.panta pirmo daļu,

Administratīvā apgabaltiesa

nolēma

izbeigt tiesvedību administratīvajā lietā Latvijas Nekustamo īpašumu individuālo īpašnieku, darbinieku un pakalpojumu

patērētāju biedrības „Mans mājoklis – mans cietoksnis”, kas aizstāv /pers. D/ intereses, pieteikuma daļā par Rēzeknes

pilsētas domes rīcības, nenosūtot 2015.gada 10.septembra lēmumu Nr.1292 uz pieteicēja norādīto adresi, atzīšanu par

prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzinājumu.

Lēmumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā 14 dienu laikā no lēmuma sastādīšanas

dienas, iesniedzot blakus sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) S.Liniņa

(paraksts)

S.Gintere

Tiesneses

(paraksts) K.Krastiņa