Court orders non-custodial parents to pay child support despite loss of guardianship rights.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and ordered them to pay monthly child support for two minor children. Although the parents lost guardianship rights, the court ruled that the obligation to financially support the children remains intact. The judgment mandates specific payment amounts based on the minimum wage and covers all necessary expenses for the children's upbringing.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 217; Civil Law 222; Civil Law 224: Loss of guardianship rights does not extinguish the parents' duty to financially support their minor children.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C29407015
Lietas arhīva Nr.C-4070-15/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2015.gada 31.augustā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Diāna Dzērviniece
ar tiesas sēdes sekretāri Aigu Čerņausku,
piedaloties prasītājai /pers. C/
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. C/ maza apmēra prasībā pret /pers. D/ par uzturlīdzekļu piedziņu, un
konstatēja:
2015.gada 27.janvārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts prasītājas /pers. C/ prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret
atbildētāju /pers. D/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka /datums/ prasītājas māsai /pers. D/ un /pers. E/ piedzima dēls /pers. F/. /pers. F/ vecākiem /pers. D/ un /pers.
E/ ir pārtrauktas aizgādības tiesības. /datums/ prasītājas māsai /pers. D/ un /pers. E/ piedzima meita /pers. G/. /pers. G/ vecākiem /pers. D/ un /pers. E/ ir
pārtrauktas aizgādības tiesības. Civillikuma 217.panta pirmā daļa noteic, ka pār nepilngadīgajiem nodibina aizbildnību un pamatojoties uz Civillikuma
218.pantu, aizbildnības un aizgādnības lietas pārzina bāriņtiesas. Pamatojoties uz 2014.gada 19.jūnija Engures novada bāriņtiesas lēmumu Nr. 1-6/30 par
pagaidu aizbildņa iecelšanu /pers. F/ un /pers. G/, prasītāja ir iecelta par /pers. F/ pagaidu aizbildni. Ja vecākiem ir pārtrauktas vai atņemtas aizgādības
tiesības, tas nenozīmē, ka bērna vecākiem būtu izbeidzies pienākums uzturēt savu bērnu. Atbildētāja nepalīdz prasītājai un bērniem Markusam un Anitai
ne ar finanšu līdzekļiem, ne mantiski, ne ar savu darbību. Prasītāja aizbilstamos uztur viena no saviem un savas ģimenes līdzekļiem. Atbildētāja pilnībā
izvairās no uzturlīdzekļu nomaksas. Markuss prasības celšanas brīdī ir 4 gadus vecs, un Anitai šobrīd ir 9 mēneši un viņiem ir tādi paši izdevumi kā
jebkuram šāda vecuma bērniem - gan par ikdienas apģērbu visām sezonām, gan par uzturu, autiņbiksītēm un higiēnas precēm, gan veselības aprūpi,
medikamentiem un vitamīniem, gan saimniecības izdevumiem. Papildus tam bērniem ir nepieciešama regulāra ārstniecisko iestāžu apmeklēšana, ārsta
konsultācija, ārstnieciskā fizkultūra un medikamentozie līdzekļi. Prasītājai nav zināma atbildētājas darba vieta un ikmēneša ienākumi. Prasītājai,
sagatavojot šo prasības pieteikumu tiesā, bija šādi ar lietas vešanu saistītie izdevumi: 40,00 EUR (četrdesmit EUR) - advokāta palīdzības samaksai
Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu un 179.panta pirmo daļu abiem vecākiem ir pienākums samērā ar savas mantas stāvokli uzturēt bērnu līdz brīdim, kad
tas pats var sevi apgādāt. Saskaņā ar Civillikuma 222.pantu, bez vecāku aizgādības palikušam bērnam ieceļams aizbildnis. Pamatojoties uz Civillikuma
224.panta pirmo daļu, vecāki, kuri zaudējuši aizgādības tiesības, nevar būt arī bērna aizbildņi. Ja pēc tiesas sprieduma vai kāda cita no pašu gribas
neatkarīga iemesla dēļ abi vecāki zaudē aizgādības tiesības, bērnam nodibināma aizbildnība. Civillikuma 234.pants nosaka, ja bērns palicis bez
aizgādības, ikvienam, bet it īpaši bērna tuvākajiem radiniekiem, ir pienākums vērsties bāriņtiesā par aizbildņa iecelšanu. Pamatojoties uz Civillikuma
179.panta otro daļu, pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem
vecākiem. Civillikuma 179.panta piektā daļa noteic, ka katram vecākam savam bērnam atbilstoši tā vecumam ik mēnesi ir jānodrošina minimālais
uzturlīdzekļu apmērs. Šo apmēru valsts ir noteikusi īpašā normatīvajā aktā - Ministru kabineta noteikumos Nr. 37 ,,Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu
apmēru bērnam”. Uzturlīdzekļu apmērs ir sasaistīts ar darba algas lielumu valstī. Sākot ar 2015.gada 1.janvāri, Latvijā minimālā mēneša darba alga
normālā darba laika ietvaros (8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā) ir 360 EUR. Tādējādi šobrīd minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam līdz 7 gadu
vecumam ir 90,00 EUR mēnesī, bet bērnam, kas vecāks par 7 gadiem, - 108,00 EUR mēnesī. Izrietoši no tā mazāku uzturlīdzekļu apmēru bērna
vecākam maksāt nav tiesību. Pamatojoties uz Civillikuma 255.pantu, aizbildnim sevišķi jāgādā par sava aizbilstamā audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar
kādu apzinīgi vecāki gādātu par savu bērnu audzināšanu. Civillikums nosaka, ka aizbildnis uztur aizbilstamo no aizbilstamā mantas un viņam nav
pienākums aizbilstamo uzturēt uz sava rēķina (258.pants). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunktu prasītājam ir
tiesības no atbildētāja saņemt ,,atlīdzināmos izdevumus advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa
nepārsniedz 8500, EUR to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas”. Tomēr prasītāja lūdz atlīdzināt tikai
40,00 EUR advokāta palīdzības apmaksai. Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai uzturlīdzekļus aizbilstamā /pers. F/ un /pers. G/
uzturam Latvijas Republikā noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā no brīža, kad prasības pieteikums iesniegts tiesā, līdz brīdim, kad /pers. F/ un /pers.
G/ sasniegs pilngadību, visus izdevumus, kas tai bijuši saistībā ar lietas vešanu, tai skaitā izdevumus advokāta palīdzības samaksai 40,00 EUR, kā arī
izdevumus par pierādījumu savākšanu - notāra izdevumus par tulkojumu apliecināšanu, savācot pierādījumus lietā.
Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājai 2015.gada 30.janvārī uz atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības
pieteikuma noraksts, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 28.februārim un ietverts izraksts no
Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām.
Atbildētājas/pers. D/ paskaidrojumi tiesā nav saņemti.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26pantu, tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm, vai, ja tiesa uzskata par
nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.
Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26panta nosacījumiem 2015.gada 6.martā nolēma lietu iztiesāt tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā,
tāpēc abas puses likumā noteiktajā kārtībā tika aicinātas uz tiesas sēdi.
Prasītāja – /pers. C/ - tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā un paskaidroja, ka prasības pieteikumā ir ieviesusies pārrakstīšanās kļūda,
lūdz piedzīt ar lietas vešanu saistītos izdevumus no /pers. D/, jo prasība ir celta pret atbildētāju /pers. D/. Atbildētāja nerūpējas par bērniem kopš
pagājušā gada oktobra mēneša. Oktobrī atbildētāja bijusi pie viņiem, apsolījusi, ka palīdzēs bērniem, taču neatbild uz zvaniem, nekādā veidā nepalīdz un
neuztur nekādus kontaktus. /pers. D/ vispār ir pieci bērni. Paskaidroja, ka viņa sākotnēji bijusi pagaidu aizbildne bērniem, bet no janvāra mēneša jau ir
iecelta par bērnu aizbildni. Bērniem ir nodrošināts viss nepieciešamais, Markusam ir nervu traucējumi, tiek vests uz pārbaudēm, ir jau piemeklēts bērnu
dārzs. Bērniem viss tiek nodrošināts.
Atbildētāja – /pers. D/ - uz tiesas sēdi nav ieradusies, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu viņai paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā
noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adresi, kurā atbildētājai ir pienākums būt sasniedzamai
(Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa), līdz ar ko uzskatāms, ka atbildētājai par tiesas sēdi paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās
daļas 3.punktu.
Tiesa neatrod pamatu lietas atlikšanai pamatojoties uz Civilprocesa likuma 209., 210. panta noteikumiem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma
56.pantu, 56.1pantu, 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētājas /pers. D/ piedalīšanās tiesas sēdē, vērtējot atbildētājas
neierašanos kā neattaisnojošu, jo atbildētājai par lietas izskatīšanu likumā noteiktā kārtībā ir ticis paziņots, kā arī ņem vērā, ka tiesai ir pienākums lietu
izskatīt saprātīgā procesuālā termiņā
Noklausījusies prasītājas paskaidrojumus un pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka maza apmēra prasība ir pamatota
un apmierināma.
Ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas Republika iestājās Eirozonā, līdz ar to no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Republikā nacionālā valūta ir euro un visi
norēķini notiek euro valūtā. Saskaņā ar Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97 civillietās, kas uzsāktas līdz 2014.gada 1.janvārim, lietu
izskatot pēc būtības, spriedumā tiesa summas, kas norādītas latos, konvertē saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un
noapaļojot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu, spriedumā norādot summu gan latos (informatīvi), gan euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
No lietas materiālos esošās dzimšanas apliecības Nr. /apliecības numurs/ kopijas (lpp. 17) redzams, ka /datums/dzimis /pers. F/, kura vecāki ir
/pers. E/ un /pers. D/.
No lietas materiālos esošās dzimšanas apliecības Nr. /apliecības numurs/ kopijas (lpp. 16) redzams, ka /datums/dzimusi /pers. G/, kura vecāki ir
/pers. I/ un /pers. D/.
Ar Engures novada bāriņtiesas 2014.gada 19.jūnija lēmumu Nr. 1-6/30 (lpp. 13-15) prasītāja /pers. C/ iecelta par /pers. G/ un /pers. F/ pagaidu
aizbildni.
Ar Engures novada bāriņtiesas 2015.gada 19.janvāra lēmumu Nr. 1-6/2 (lpp. 31) nolemts nodibināt aizbildnību /pers. F/ un /pers. G/ un prasītāja
/pers. C/ iecelta par /pers. G/ un /pers. F/ aizbildni.
Civillikuma 179.panta pirmajā un otrajā daļa noteikts, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis
pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par
bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 2.panta pirmo daļu bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša
aizsardzība un gādība.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10. panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas
nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi
no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Civillikuma 252. pantā noteikts, ka aizbildņi atvieto saviem aizbilstamajiem vecākus.
Lietā nepastāv strīds par to, ka bērni /pers. F/ un /pers. G/ dzīvo kopā ar prasītāju un prasītāja īsteno bērnu aprūpi un uzraudzību, nodrošina viņiem
apģērbu, mājokli, veselības aprūpi, kopj un audzina, bet atbildētāja bērnu uzturēšanā kopš 2014.gada oktobra nepiedalās.
Civillikuma 258. panta trešajā daļā noteikts, ja trūkst aizbilstamā līdzekļu viņa uzturam, aizbildnim nav pienākums aizbilstamo uzturēt uz sava rēķina.
Tādējādi tiesa atzīst, ka vecāka pienākums nodrošināt bērniem uzturlīdzekļus minimālajā apmērā ir absolūts, un tas nav saistāms nedz ar vecāka
spējām dot uzturu, nedz ar viņa mantas stāvokli, kā arī neviens normatīvais akts neparedz vecāka atbrīvošanu no minētā pienākuma pildīšanas.
Ministru kabineta 2013.gada 15. janvāra noteikumos Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, kas stājās spēkā 2013.gada
18. janvārī, 2.punktā noteikts, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram
bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; katram
bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumi Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” (ar
2014.gada 02.decembra grozījumiem) paredz, ka ar 2015.gada 1.janvāri minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros ir 360,00 EUR.
Kā jau norādīts šajā spriedumā, katram vecākam, neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa, ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam
minimālo uzturlīdzekļu apmēru, savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna
tiesības un intereses ir prioritāras.
Tiesa uzskata, ka prasītājas pieprasītais uzturlīdzekļu apmērs neprasa vērtēt atbildētājas mantisko stāvokli, jo tas ir atbilstošs minimālo uzturlīdzekļu
apmēram, kuru katram vecākam, neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa, ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam.
Ņemot vērā bērnu intereses, tiesa uzskata, ka uzturlīdzekļi nosakāmi atbilstoši valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēram un jānosaka arī
procentu izteiksmē, jo minimālās darba algas apmērs ir mainīgs, tādēļ, mainoties minimālās darba algas apmēram, bērni uzreiz varēs saņemt lielāku
uzturlīdzekļu summu. Turklāt uzturlīdzekļu apmērs, kas noteikts procentos no Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas, dod iespēju precīzi
noteikt uzturlīdzekļu summu.
Uzturlīdzekļi, tiesas noteiktajā apmērā atbilstoši judikatūrai, kas izveidojusies attiecībā uz Civillikuma normas par vecāku pienākumu gādāt par
bērnu uzturēšanu tulkojumu (sk. Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 29.augusta spriedums lietā Nr. SKC-556), piedzenami no prasības iesniegšanas
dienas tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi prasītāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pantu uzsākusi savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības
realizāciju.
Ievērojot augstākminēto tiesa atzīst, ka atbildētājai ir pienākums sniegt uzturlīdzekļus nepilngadīgā /pers. F/ uzturam 90,00 EUR apmērā ik mēnesi,
bet ne mazāk kā valstī noteiktos minimālos uzturlīdzekļus, līdz ar to ir pamats piedzīt no atbildētājas /pers. D/ par labu prasītājai uzturlīdzekļus
nepilngadīgā aizbilstamā /pers. F/ uzturam 90,00 EUR apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās
mēneša darba algas no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas - 2015.gada 27.janvāra līdz bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanai un ne mazāk kā
30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas no bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz bērna pilngadībai, kā arī
atbildētājai ir pienākums sniegt uzturlīdzekļus nepilngadīgās /pers. G/ uzturam 90,00 EUR apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā valstī noteiktos minimālos
uzturlīdzekļus, līdz ar to ir pamats piedzīt no atbildētājas /pers. D/ par labu prasītājai uzturlīdzekļus nepilngadīgās aizbilstamās /pers. G/ uzturam 90,00
EUR apmērā ik mēnesi, bet ne mazāk kā 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas no prasības pieteikuma iesniegšanas
dienas - 2015.gada 27.janvāra līdz bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanai un ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās
mēneša darba algas no bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz bērna pilngadībai.
Ja mantiskais stāvoklis izmainās, pusēm ir tiesības celt prasību par noteikto uzturlīdzekļu apmēra grozīšanu.
Civilprocesa likuma 33.pantā noteikts, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi (pirmā daļa). Tiesas izdevumi
ir: valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (otrā daļa). Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir: izdevumi par advokāta
palīdzību; izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm un ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi.
Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktā un 3.punktā noteikts, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos
apmēros: izdevumi advokāta palīdzības samaksai: atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās
prasības summa nepārsniedz 8500 EUR, - to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījuma apmierinātās daļas; izdevumi sakarā ar
rakstveida pierādījumu iegūšanu – izdevumu faktiskajā apmērā.
Par zvērināta advokāta sniegto juridisko palīdzību prasītājai radušies izdevumi 40 EUR (lpp. 10), savukārt par pierādījumu savākšanu prasītājai
radušies izdevumi 15,89 EUR apmērā – par trīs dokumentu kopiju atbilstību oriģināliem apliecināšanu (lpp. 11).
Ņemot vērā minēto, no atbildētājas prasītājas labā piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi 55,89 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji prasībās par
uzturlīdzekļu piedziņu.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja
valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai.
Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3. punktā noteikts, ka prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma par
vienu gadu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma pirmās daļas 10.punktu prasībās, kas sastāv no vairākiem patstāvīgiem mantiskiem prasījumiem maksājama
valsts nodeva no visu prasījumu kopsummas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunktu par prasību, kas novērtējama naudas summā no 2135 EUR līdz
7114 EUR, maksājama valsts nodeva 320,10 EUR plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2134 EUR, līdz ar to no atbildētājas par labu
valstij ir piedzenama valsts nodeva 321,14 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu
piegādāšanu [..].
Tādējādi no atbildētājas valsts ienākumos piedzenama valsts nodeva 321,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma
noraksta un tiesas paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu, pavēstu nosūtīšanu 7,80 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, spriedums daļā par ar lietas vešanu saistīto izdevumu, valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto
izdevumu piedziņu izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 189.-193.pantu, 195.pantu, 204.1pantu, 250.25pantu, 250.27pantu, tiesa
nosprieda:
maza apmēra prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus nepilngadīgā aizbilstamā
/pers. F/, personas kods /personas kods/, uzturam 90,00 EUR (deviņdesmit euro) apmērā ik mēnesi, sākot no 2015.gada 27.janvāra, bet ne mazāk kā
25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanai un ne mazāk kā 30% apmērā no
Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas no bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz bērna pilngadībai.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus nepilngadīgās aizbilstamās
/pers. G/, personas kods /personas kods/, uzturam 90,00 EUR apmērā ik mēnesi, sākot no 2015.gada 27.janvāra, bet ne mazāk kā 25% apmērā no
Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanai un ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru
kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas no bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz bērna pilngadībai.
Uzturlīdzekļi ieskaitāmi /pers. C/, personas kods /personas kods/, bankas kontā: Citadele banka, konts Nr. /numurs/.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/ par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 55,89
EUR (piecdesmit pieci euro 89 centi).
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus - valsts nodevu 321,14 EUR (trīs simti divdesmit viens euro 14 centi) par
labu valstij, kas iemaksājami: saņēmēja iestāde: Valsts kase; reģistrācijas Nr.90000050138; konta Nr.LV55TREL1060190911200; BIC kods:
TRELLV22; iemaksas mērķis: valsts nodeva tiesu iestādē – C29407015.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus - ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,80 EUR (septiņi
euro 80 centi) apmērā, kas iemaksājami: saņēmēja iestāde: Tiesu administrācija; reģistrācijas Nr.90001672316; konta Nr.LV51TREL2190458019000;
BIC kods TRELLV22; iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – C29407015.
Maksājuma dokumenti par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā,
Rīgā, Lomonosova ielā 10, 1.stāvā, 105.kabinetā, norādot tiesneses uzvārdu un lietas numuru.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu un ar lietas vešanu saistīto izdevumu piedziņu 10 (desmit) dienu laikā no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas
Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese D.Dzērviniece