Supreme Court dismisses cassation appeal regarding cumulative sentencing for long-term crimes during probation.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against the Regional Court's final sentence. The defendant argued that cumulative sentencing under Criminal Law Article 51 was misapplied because a long-term crime committed during probation should trigger Article 55 consequences instead. The Court held that committing a long-term offense during probation does trigger Article 55, but the Regional Court correctly applied cumulative sentencing under Article 51 to the new offense itself.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 55. panta 10. daļa; Krimināllikuma 51. panta 1. daļa: When a conditional sentencee commits a long-term crime during probation, Article 55 consequences arise, yet the court may still apply cumulative sentencing under Article 51 to the new offense.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2025:0313.13530015123.3.L
Lieta Nr. 13530015123, SKK 162/2025
Krimināllietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2025. gada 13. martā
Senāts šādā sastāvā: senatori Sandra Kaija, Anita Poļakova, Aivars Uminskis,
iepazinies ar apsūdzētā /pers. A/ aizstāves zvērinātas advokātes Itas Megnes kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2024. gada 10. oktobra
spriedumu, atzīst, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Aizstāve kasācijas sūdzībā lūdz atcelt Rīgas apgabaltiesas 2024. gada 10. oktobra spriedumu daļā par /pers. A/ noteikto galīgo sodu saskaņā ar
Krimināllikuma 51. pantu. Pamatojot savu lūgumu, aizstāve norāda, ka ar Rīgas rajona tiesas 2020. gada 20. oktobra spriedumu /pers. A/ brīvības
atņemšanas sods tika noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku no 2020. gada 31. oktobra līdz 2021. gada 31. oktobrim. Izskatāmajā lietā /pers. A/ ir atzīts
par vainīgu un sodīts par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts ilgstoši no 2018. gada jūnija līdz 2022. gada februārim. Apelācijas instances tiesa, kļūdaini
atzīstot, ka ilgstoši izdarītais Krimināllikuma 170. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums veido jaunu noziedzīgu nodarījumu Krimināllikuma 55. panta
desmitās daļas izpratnē, ir nepamatoti piemērojusi Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1 panta otrās daļas 2. punktu tiesa var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja, izvērtējot kasācijas
sūdzībā vai protestā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras
veidošanā.
Apelācijas instances tiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā sakarā ar Pierīgas prokuratūras prokurores Anetes Valpēteres iesniegto apelācijas
protestu, konstatējusi, ka apsūdzētais /pers. A/ ar Rīgas rajona tiesas 2020. gada 20. oktobra spriedumu notiesāts pēc Krimināllikuma 174. panta otrās
daļas ar brīvības atņemšanu uz 8 mēnešiem un probācijas uzraudzību uz 1 gadu. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu brīvības atņemšanas sods noteikts
nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu. Spriedums stājies spēkā 2020. gada 31. oktobrī.
Savukārt izskatāmajā lietā /pers. A/ ar Rīgas rajona tiesas 2023. gada 22. novembra spriedumu atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā,
kas paredzēts Krimināllikuma 170. pantā un izdarīts ilgstoši – laika posmā no 2018. gada jūnija līdz 2022. gada februārim, proti, arī laikā, kad
apsūdzētajam bija ar Rīgas rajona tiesas 2020. gada 20. oktobra spriedumu noteikts pārbaudes laiks – no 2020. gada 31. oktobra līdz 2021. gada
31. oktobrim.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55. panta desmito daļu (likuma redakcijā līdz 2024. gada 31. decembrim), ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara
jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais sods ir izpildāms un tiesa nosaka sodu saskaņā ar šā likuma 51. un 52. pantā paredzētajiem
noteikumiem.
Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka /pers. A/ šajā krimināllietā ir nosakāms galīgais sods, piemērojot Krimināllikuma 51. panta pirmās daļas
nosacījumus, noteiktajam sodam pilnībā pievienojot sodu, kas nav izciests pēc Rīgas rajona tiesas 2020. gada 20. oktobra sprieduma.
Senāts atzīst, ka gadījumā, ja apsūdzētais ilgstošu noziedzīgu nodarījumu turpina izdarīt pēc citā lietā tiesas noteiktā pārbaudes laika, tad iestājas
Krimināllikuma 55. panta desmitajā daļā norādītās tiesiskās sekas.
Ievērojot minēto, Senāts atzīst, ka aizstāves kasācijas sūdzības argumenti nerada šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu. Turklāt izskatāmajai
lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā, jo kasācijas sūdzības argumenti nav saistīti ar tiesu praksē nozīmīgu tiesību normu interpretāciju.
Minētais ir pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1 panta otrās daļas 2. punktu.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573. panta trešo un piekto daļu, 573.1 panta otrās daļas 2. punktu, Senāts
nolēma
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Lēmums nav pārsūdzams.
S. Kaija A. Poļakova A. Uminskis