Court orders defendant to pay apartment management fees and court costs in small claims procedure.
Legislator summary
AI generatedThe Jelgava Court fully granted the plaintiff's small claims action for debt collection against an individual resident. The court found the defendant liable for unpaid apartment management fees totaling 599.50 euros based on the management agreement and accounting records. Consequently, the court ordered payment of the debt, court costs, and interest until enforcement.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law; Apartment Management Law: The court established that apartment owners are legally obligated to pay management fees and cover associated expenses as stipulated in the management agreement and property law.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C15144314
Lietas arhīva Nr. C-1443-14/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2014.gada 9.jūnijā
Jelgavas tiesa: tiesnese D.Ruško, izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā
īpašuma pārvalde” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītājs SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” iesniedzis tiesā prasībaspieteikumu maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par
parāda piedziņu, kurā lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam parādu uz 2014.gada 1.janvāri 599.50 euro, tiesas
izdevumus, noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās summas.
Prasītājs savu prasību motivē ar to, ka pamatojoties uz 2001.gada 5.parīļa pirkuma līguma, kas noslēgts starp Jelgavas dzīvojamo
māju privatizācijas komisiju un pircēju /pers. A/, 10.punktu pircējs pēc šī līguma parakstīšanas apņemas pildīt saistības attiecībā uz
maksājumiem par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu proporcionāli viņa īpašumā esošās kopīpašuma
domājamās daļas lielumam. Šāds pienākums nav pildīts un nav veikts neviens maksājums par dzīvojamās mājas kopīpašuma
pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Savukārt 2001.gada 5.aprīļa pirkuma līguma 11.punkts nosaka, ka pircējs apņemas ne vēlās kā
viena mēneša laikā pēc šī līguma parakstīšanas iesaistīties dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanā, slēdzot līgumu ar
citiem īpašniekiem, noslēdzot kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu.
No 2001.gada 5.aprīļa dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr. 3618 redzams, ka mājas
pārvaldnieks apņemas uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, savukārt dzīvokļa īpašnieks apņemas segt mājas pārvaldniekam
visus izdevumus, kas atrunāti šajā līgumā un saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu. Prasītājs uzturēja un
apsaimniekoja dzīvojamo māju /adrese/, savukārt /pers. A/ nesedza visus mājas uzturēšanas izdevumus.
Papildus norādīts, ka atbildētājas parāds uz 2014.gada 1.janvāri ir 599.50 euro apmērā.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 2., 3., 4., 1402., 1587., 1588., 1590., 1651., 1652., 1828., 1832., 1833., 1838. pantu,
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.pantu. 10.panta trešo daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8., 10., 13.pantu.
Civilprocesa likuma 250 25.panta otrā daļa nosaka, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par
nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot
pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Prasītājam izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē (lietas 32.lapa) Tiesā nav saņemts prasītāja paziņojums par
nepieciešamību iztiesāt lietu tiesas sēde.
Atbildētājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta prasībām, nosūtīts prasības pieteikums un atbilstoši Civilprocesa likuma
250.22 panta prasībām atbildētājai izskaidrotas procesuālās tiesības (lietas 33.lapa).
Atbildētājs paskaidrojumu tiesai nav iesniedzis, kā arī nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lieta tiek
izskatīta rakstveida procesā, pusēm savlaicīgi paziņojot par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Motīvu daļa
Novērtējot prasības pieteikumānorādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība
ir pamatota un apmierināma pilnīgi.
Lietā ir pierādīts, ka daudzdzīvokļu nams /adrese/ atrodas prasītāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, ko apliecina 2001.gada
5.aprīļa starp prasītāju un atbildētāju noslēgtais dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums (lietas 9.-12.lapa).
Atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta trešajai daļai valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai
pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu
īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.
Ar lietā esošo starp Jelgavas dzīvojamo māju privatizācijas komisiju un /pers. A/ noslēgto pirkuma līgumu (lietas 22.-23.lapa)
pierādīts, ka atbildētāja ir nopirkusi nekustamo īpašumu /adrese A/. Atbildētāja dzīvokļa īpašumu nav reģistrējusi zemesgrāmatā.
Dzīvokļa īpašuma likuma 8.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības
nostiprinājusi zemesgrāmatā. Līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā
likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa
īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.
Atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas 2.punktam privatizētā objekta
īpašnieka pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas
īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā vai slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot spēkā
esošos normatīvos aktus.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktu dzīvokļa īpašniekam pienākums ir norēķināties par saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu
izvešana).
Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma
domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
Tiesa atzīst, ka parāda summa uz 2014.gada 1.janvāri par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu un
komunālajiem pakalpojumiem pierādīta ar lietā esošo grāmatvedības izziņu (lietas 8.lapa). Pretēji pierādījumi tiesā nav iesniegti. Līdz
ar to tiesai nav pamata apšaubīt parādu 599.50 euro apmērā.
Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Civillikuma 1.pantā norādītais labas
ticības princips nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi
jāpilda, ņemot vērā pretējās puses intereses.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus
tās samaksātos tiesas izdevumus (..).
Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi 96.21 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam pēc tiesas sprieduma par naudas summas piedziņu pasludināšanas ir tiesības
par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus uz likuma pamata (Civillikuma 1759.pants), kuru apmērs noteikts
Civillikuma 1765.pantā. Ņemot vērā minēto, pēc prasītāja lūguma tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% gadā noparāda summas 599.50 euro.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmo daļu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei
10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu,tiesa
nosprieda
prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no/pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģ.Nr.43603011548,
juridiskā adrese – Pulkveža Brieža iela 26, Jelgava, parādu uz 2014.gada1.jūniju 599.50 euro un tiesas izdevumus 96.21euro, kas
jāiemaksā kontā Nr.LV02UNLA0008000508001, AS „SEB Banka”.
Noteikt /pers.A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)
saņemt 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās parāda summas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2014.gada 9.jūnija apelācijas kārtībā Zemgales
apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.
Tiesnese D.Ruško