Court orders payment of maintenance fees and legal interest for unmanaged residential property to landlord association.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of the property management company, ordering the individual to pay outstanding maintenance fees and legal interest. The plaintiff argued that since the defendant failed to assume management rights or authorize others, the municipal obligation to maintain the property created a debt. The court found no contractual relationship but applied statutory provisions requiring interest on delayed payments, thereby validating the claim for both principal amounts and accrued interest.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law; Civil Code: In the absence of a contractual agreement, the law mandates the payment of legal interest on any debt arising from the failure to pay for property maintenance and services.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28374116
Lietas arhīva Nr. C-0939-17/6
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 20.martā
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese M.Miltiņa
ar tiesas sēžu sekretāri S.Renerti,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas
maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda un likumisko procentu piedziņu.
Tiesa tiesas sēdē
k o n s t a t ē j a:
2016.gada 7.novembrī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk - prasītājs) cēla tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk– atbildētājs) par
dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda un likumisko procentu piedziņu, kurā
pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8. un 10. pantu, likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. pantu, Civillikuma 1765.,
1759., pantiem lūgts piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu un saņemto pakalpojumu
maksājumu parādu par laiku no 2009.gada 1.novembra līdz 2013.gada 1.jūnijam 2909,83 euro apmērā, likumiskos procentus par laiku no 2010.gada
3.augusta līdz 2016.gada 1.augustam 785,18 euro, atzīt tiesības prasītājam saņemt 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei un piedzīt visus ar
tiesāšanos saistītos izdevumus.
Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr. /numurs/atbildētājam no
2009.gada 8.oktobra līdz 2013.gada 18.jūnijam bija reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/ (turpmāk - Māja). Mājas dzīvokļu
īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot Māju. No minēta izriet, ka Rīgas pilsētas
pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt Māju.
Atbildētājs nav sniedzis nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.
Līgumiskās attiecības starp pusēm nepastāv, tādējādi Atbildētājam ir pienākums maksāt procentus, kas izriet no likuma un likumā noteiktā apmērā, proti,
sešus procentus no simts gadā.
Tā kā prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājam ir izveidojies parāds par periodu no
2009.gada 1. novembra līdz 2013.gada 1.jūnijam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem
2'909,83 euro apmērā un likumiskie procenti par periodu no 2010.gada 3.augusta līdz 2016.gada 1.augustam - 785,18 euro, kopā - 3695,01 euro.
Atbildētājs ir brīdināts par parāda esamību ar 2015.gada 23.decembra brīdinājumu, taču līdz pat šim brīdim parādu nav samaksājis.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.panta pirmo daļu 2016.gada 13.decembrī atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums un noteikts termiņš
paskaidrojumu sniegšanai līdz 2017.gada 13.janvārim (lietas lapa 76-77). Noteiktajā termiņā atbildētāja rakstveida paskaidrojumi par celto prasību tiesā
nav saņemti.
Prasītāja pilnvarotais pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies.2017.gada 13.martā tiesā saņemts prasītāja iesniegums, kurā lūgts tiesu minēto
civillietu izskatīt bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes (lietas lapa 83).
Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, iebildumus vai paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniedzis, nav paziņojis par neierašanās iemesliem
un nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Tiesas sēdes laiks un vieta atbildētājam paziņots likumā noteiktā kārtībā 2017.gada 16.janvārī, nosūtot tiesas pavēsti
uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē,
deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu [..].
Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka Atbildētājam par tiesā celto prasību un tiesas sēdi ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā, jo saskaņā ar
Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkta un otrās daļas noteikumiem tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās
dzīvesvietas adresi, un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu
paziņošanas faktu, un ir uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu, un tiesas dokumenti ir
izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Tiesa atzīst, ka nav konstatējami Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktie imperatīvie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati, kā arī nav pamata atlikt
lietas izskatīšanu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 210.pantā noteiktajiem fakultatīvajiem pamatiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta
pirmās daļas noteikumiem lietu iespējams izskatīt bez prasītāja pārstāvja un atbildētāja klātbūtnes.
Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot tos savstarpējā saistībā, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma
pilnībā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradies uz tiesas sēdi, nav sniedzis paskaidrojumus, nav
cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka Atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret
prasību. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē
atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi
pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītajā daļā noteikts, ka pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un
apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu
pilnvarotai personai.
Lietā nav strīda par to, ka prasītājs ir dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekotājs, minēto apliecina lietas materiālos esošie pierādījumi (lietas lapas
10-21).
Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustama īpašnieka īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.
Ar prasības pieteikumam pievienoto Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatas nodaļas izdruku apstiprinās, ka no 2009.gada
8.oktobra līdz 2013. gada 18.jūnijam atbildētājam bija reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr./adrese/, Rīgā (lietas lapa 22).
Prasītājs ar atbildētāju nav noslēdzis dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu.
Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies
vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
Pienākums norēķināties par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem atbildētājam uzlikts saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu”
(redakcijā, kas spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim) un Dzīvokļa īpašumu likumu.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (likuma redakcijā līdz 01.01.2011.) 8.panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties
daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Likuma 12.panta pirmā, ceturtā un piektā daļa noteica, ka dzīvokļa
īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma
pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī norēķinās par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās
daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (likuma redakcijā no 01.01.2011.) 10.panta 1.-5. un 8.punktu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties
dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz
dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; pildīt
dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.
Kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu nosaka
Ministru kabineta noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Savukārt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta, pamatojoties uz Ministru kabineta
noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.
Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam uz likuma pamata bija pienākums maksāt par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Lietā nav strīda par to, ka prasītājs savas saistības, kas izriet no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma, ir pildījis, ir apsaimniekojis un uzturējis
dzīvojamo māju /adrese/, nodrošinot pakalpojumu sniegšanu.
No prasītāja iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem – piedzenamās summas aprēķina un kopsavilkuma (lietas lapa 23-24) redzams, ka maksājumi
par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem veikti neregulāri un nepietiekamā apmērā, kā rezultātā atbildētājam
ir sācis veidoties parāds un par laika periodu no 2009.gada 1.novembra līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas brīdim-2013. gada jūlijam ir 2909,83
euro. Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētājs pierādījumus par parāda samaksu nav iesniedzis, iebildumus pret prasību nav cēlis nav apstrīdējis viņam izrakstītos rēķinus un sniegto
pakalpojumu apjomu un kvalitāti, pretējus pierādījumus nav iesniedzis, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos pierādījumus un veiktos
aprēķinus, un ir pamats piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem,
kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, par periodu no 2009.gada 1.novembra līdz 2013.gada 1.jūnijam 2909,83 euro apmērā.
Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 785,18 euro par laiku no 2010.gada 3.augusta līdz 2016.gada 1.augustam.
Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. /pers. B/ Civillikuma
1759.panta 1.punkts nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu (nokavējuma
procentus), kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs.
Civillikuma 1765.pants paredz, ka, ja darījumā nav noteikts procentu apmērs, tad tas nolikts pa seši no simta gadā.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka lietā ir pierādīts apstāklis, ka atbildētājs ilgstošā laika posmā nav veicis dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un
saņemto pakalpojumu izdevumu samaksu, tiesa atzīst, ka prasība arī šajā daļā ir apmierināma un no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami likumiskie
procenti 785,18 euro apmērā.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no
nenomaksātās parāda pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa
seši no simta gadā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas izdevumus,
proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta noteikumiem, no atbildētāja prasītāja labā
piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 382,54 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 387,24 euro.
Ievērojot Civilprocesa likuma 2041. panta noteikumus, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8, 41., 42., 93., 97., 195., 204.1 pantu, tiesa
n o s p r i e d a :
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/ par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas un saņemto pakalpojumu parādu
2909,83 euro par laiku no 2009.gada 1.novembra līdz 2013.gada 1.jūnijam, likumiskos procentus 785,18 euro par laiku no 2010.gada 3.augusta līdz
2016. gada 1.augustam, valsts nodevu 382,54 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā 4082,25 euro.
Samaksa veicama uz vienu no sekojošiem norēķinu kontiem:
LV98 HABA 0551 0307 3483 7 – AS “Swedbank”;
LV83 PARX 0013 0443 8001 9 – AS “Citadele banka”;
LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS “SEB banka”;
LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 – AS “DnB Banka”;
LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 – Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle.
Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus – 6% (seši procenti no
simta) gadā, no neatmaksātās pamatparāda summas.
Noteikt /pers. A/ labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2017. gada 20.marta, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,
apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, Rīgā Daugavgrīvas ielā 58.
Tiesnese M.Miltiņa