Court convicts defendant of illegal storage of large quantities of unlicensed alcohol and imposes prison labor sentence.

ECLI:LV:RPPT:2020:1007.11816003920.2.S

Lieta Nr.11816003920

Arhīva Nr.K68-0746-20/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 7.oktobrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,

tiesnese Edīte Turkopule,

piedaloties prokurorei Madarai Lapai,

aizstāvim zvērinātam advokātam Jānim Avotiņam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 221.panta trešās daļas (likuma

redakcijā līdz 2020.gada 28.septembrim).

Aprakstošā daļa

/pers. A/ nelikumīgi uzglabāja alkoholiskos dzērienus lielā apmērā.

/pers. A/, nebūdams komercreģistrā reģistrēts kā komersants, bez speciālas atļaujas (licences) komercdarbībai ar akcīzes precēm, izmeklēšanā

precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 2020.gada 10.martam, no izmeklēšanā nenoskaidrotas personas, ieguva savā valdījumā un pēc tam

nelikumīgi uzglabāja savas dzīvesvietas telpās /adrese/, un savā lietošanā esošajā garāžā Nr.56, kas atrodas /adrese/, 242 100 ml jeb 242,1 l

alkoholiskos dzērienus, kas iepildīti dažāda tilpuma stikla pudelēs ar etiķetēm “JOHNNIE WALKER RED LABEL”, “JOHNNIE WALKER RED RYE

FINISH” un “JOHNNIE WALKER BLENDERS BATCH Wine Cask Blend”, bez Latvijas Republikas akcīzes markām, kā arī bez šo dzērienu izcelsmi

un iegādi apliecinošiem pavaddokumentiem.

No pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrota laika, līdz 2020.gada 10.marta plkst.18.30 savas dzīvesvietas telpās /adrese/, /pers. A/

uzglabāja:

- septiņas 0,5 l tilpuma stikla pudeles ar etiķetēm “JOHNNIE WALKER RED LABEL” bez Latvijas Republikas akcīzes markām, kurās atradās

kopumā 3500 ml jeb 3,5 l brūnas krāsas caurspīdīgs šķidrums, kas ir rūgšanas procesā veidojies un pārtvaicēšanas rezultātā iegūts iekrāsots etilspirtu

saturošs šķidrums ar specifisku alkohola smaržu, rūgšanas procesa blakusproduktiem un stiprumu (spirta saturu) katrā pudelē 40 %, un ar absolūto spirta

daudzumu kopumā 1400 ml jeb 1,4 l;

- divpadsmit 0,7 l tilpuma stikla pudeles ar etiķetēm “JOHNNIE WALKER RED LABEL” bez Latvijas Republikas akcīzes markām, kurās atradās

kopumā 8400 ml jeb 8,4 l brūnas krāsas caurspīdīgs šķidrums, kas ir rūgšanas procesā veidojies un pārtvaicēšanas rezultātā iegūts iekrāsots etilspirtu

saturošs šķidrums ar specifisku alkohola smaržu, rūgšanas procesa blakusproduktiem un stiprumu (spirta saturu) katrā pudelē 40 %, un ar absolūto spirta

daudzumu kopumā 3360 ml jeb 3,360 l.

Savukārt no pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrota laika, līdz 2020.gada 10.marta plkst.21.00 savā lietošanā esošajā garāžā Nr.56, kas

atrodas /adrese/, /pers. A/ uzglabāja:

- sešdesmit 0,5 l tilpuma stikla pudeles ar etiķetēm “JOHNNIE WALKER RED LABEL” bez Latvijas Republikas akcīzes markām, kurās atradās

kopumā 30000 ml jeb 30 l brūnas krāsas caurspīdīgs šķidrums, kas ir rūgšanas procesā veidojies un pārtvaicēšanas rezultātā iegūts iekrāsots etilspirtu

saturošs šķidrums ar specifisku alkohola smaržu, rūgšanas procesa blakusproduktiem un stiprumu (spirta saturu) katrā pudelē 40 %, un ar absolūto spirta

daudzumu kopumā 12000 ml jeb 12 l;

- divi simti sešdesmit četras 0,7 l tilpuma stikla pudeles ar etiķetēm “JOHNNIE WALKER RED LABEL” bez Latvijas Republikas akcīzes

markām, kurās atradās kopumā 184800 ml jeb 184,8 l brūnas krāsas caurspīdīgs šķidrums, kas ir rūgšanas procesā veidojies un pārtvaicēšanas rezultātā

iegūts iekrāsots etilspirtu saturošs šķidrums ar specifisku alkohola smaržu, rūgšanas procesa blakusproduktiem un stiprumu (spirta saturu) katrā pudelē

40 %, un ar absolūto spirta daudzumu kopumā 73920 ml jeb 73,920 l;

- deviņpadsmit 0,7 l tilpuma stikla pudeles ar etiķetēm “JOHNNIE WALKER RED RYE FINISH” bez Latvijas Republikas akcīzes markām, kurās

atradās kopumā 13300 ml jeb 13,3 l brūnas krāsas caurspīdīgs šķidrums, kas ir rūgšanas procesā veidojies un pārtvaicēšanas rezultātā iegūts iekrāsots

etilspirtu saturošs šķidrums ar specifisku alkohola smaržu, rūgšanas procesa blakusproduktiem un stiprumu (spirta saturu) katrā pudelē 40 %, un ar

absolūto spirta daudzumu kopumā 5320 ml jeb 5,320 l;

- trīs 0,7 l tilpuma stikla pudeles ar etiķetēm “JOHNNIE WALKER BLENDERS BATCH Wine Cask Blend” bez Latvijas Republikas akcīzes

markām, kurās atradās kopumā 2100 ml jeb 2,1 l brūnas krāsas caurspīdīgs šķidrums, kas ir rūgšanas procesā veidojies un pārtvaicēšanas rezultātā

iegūts iekrāsots etilspirtu saturošs šķidrums ar specifisku alkohola smaržu, rūgšanas procesa blakusproduktiem un stiprumu (spirta saturu) katrā pudelē

40 %, un ar absolūto spirta daudzumu kopumā 840 ml jeb 0,840 l.

Tādējādi /pers. A/ savas dzīvesvietas telpās /adrese/, un savā lietošanā esošajā garāžā Nr.56, kas atrodas /adrese/, nelikumīgi glabāja 242 100 ml

jeb 242,1 l alkoholiskos dzērienus bez Latvijas Republikas akcīzes markām, kuru kopējais absolūtā spirta daudzums bija 96840 ml jeb 96,84 l, kas

saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.1 pantu ir atzīstams par lielu apmēru.

/pers. A/ ar šādām darbībām pārkāpa Alkoholisko dzērienu aprites likuma 9.panta trešās daļas 1.punktu, kurā noteikts, ka personai, kurai nav

alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības licences, aizliegts uzglabāt alkoholiskos dzērienus bez akcīzes nodokļa markām, likuma

“Par akcīzes nodokli” 33.panta otro daļu, kurā noteikts, ka Latvijas Republikā aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un realizēt akcīzes

preces, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, kā arī trešo daļu, kurā noteiks, ka Latvijas Republikā

aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot un realizēt alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, kuri nav marķēti ar akcīzes nodokļa

markām, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus, nodarot Latvijas Republikai mantisku kaitējumu 1590,11 euro apmērā nenomaksātā akcīzes

nodokļa veidā.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221.panta trešajā daļā (likuma redakcijā līdz

2020.gada 28.septembrim).

Motīvu daļa

Iztiesāšanas laikā apsūdzētais savu vainu izvirzītajā un tiesas sēdē uzturētajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 221.panta trešās daļas (likuma redakcijā

līdz 2020.gada 28.septembrim) atzina pilnībā un izdarīto nožēloja, kā arī pilnā apjomā atzina Valsts ieņēmumu dienesta pieteikto kaitējuma kompensāciju,

papildus norādot, ka pirmstiesas procesā no cietušā pieteiktās kaitējuma kompensācijas 1590,11 euro ir atlīdzinājis 245,11 euro. Vienlaikus lūdza viņam

piederošos un ar procesa virzītāja arestētos finanšu līdzekļus 1345 euro novirzīt cietušā pieteiktās kaitējuma kompensācijas segšanai. Tāpat apsūdzētais

lūdza neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, norādot, ka viņam pilnībā saprotama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.

Prokurore, aizstāvis un cietušā pilnvarotā pārstāve /pers. M/ tiesas sēdē piekrita lietā neveikt pierādījumu pārbaudi, jo ir konstatējami visi

Kriminālprocesa likuma 499.pantā minētie priekšnoteikumi lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes.

Tiesa, izskaidrojusi procesā iesaistītajām personām pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, atbilstoši Kriminālprocesa

likuma 499.pantam, nolēma neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā un tiesas sēdē uzturētajā apsūdzībā

pēc Krimināllikuma 221.panta trešās daļas; piekrita šādas pārbaudes neizdarīšanai, un tiesai pēc krimināllietas materiālu pārbaudes neradās šaubas par

apsūdzētā vainīgumu viņam izvirzītajā un uzturētajā apsūdzībā.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbības ir kvalificētas pareizi, un viņa vainīgums ir pierādīts pilnībā, līdz ar to /pers. A/ ir atzīstams par vainīgu un sodāms

Krimināllikuma 221.panta trešajā daļā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020.gada 28.septembrim) paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešās daļas nosacījumiem, pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Krimināllikuma 46.panta otrā daļa noteic, ka, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī

vainīgā personību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 221.panta trešās daļas

klasificējams kā tīšs smags noziegums.

No apsūdzības faktisko apstākļu izklāsta izriet, ka apsūdzētais ar tiešu nodomu un apzināti prettiesiskām darbībām ir apdraudējis tautsaimniecības

intereses akcīzes preču – alkoholisko dzērienu aprites sfērā, nelikumīgi uzglabājot alkoholiskos dzērienus lielā apmērā turklāt, radot valstij zaudējumus,

par ko Valsts ieņēmumu dienests ir pieteicis lietā attiecīgu kaitējuma kompensāciju 1590,11 euro apmērā.

Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, tiesa ņem vērā, ka uzglabātā alkoholisko dzērienu daudzums vairāk kā četras reizes pārsniedz apmēru,

kāds saskaņā ar likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.1 pantu, tiek atzīts par lieliem apmēriem.

Iztiesāšanas laikā, pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personību raksturojošos datus, noskaidrots: dzimis /datums/– Rīgā; ir deklarēta dzīvesvieta

/adrese A/, precējies; apgādībā esošu personu nav; persona ar vidējo-speciālo izglītību; ārstu-speciālistu uzskaitē nav reģistrēts; veselības traucējumu

nav; invaliditāte nav noteikta; strādā algotu darbu Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā par telpu

uzkopšanas speciālistu, vidējie ikmēneša ienākumi 700 – 800 euro; iepriekš nesodīts, tajā skaitā aktīvu administratīvo pārkāpumu nav.

Tiesas sēdē, atzīstot savu vainīgumu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, apsūdzētais nevarēja sniegt objektīvu skaidrojumu savām prettiesiskām

darbībām, vien norādīja, ka viņam izņemtie un arestētie naudas līdzekļi 1345 euro ir iegūti garāžas atsavināšanas, nevis noziedzīgo darbību rezultātā.

Krimināllikuma 5.panta pirmā daļa paredz, ka nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā šā

nodarījuma izdarīšanas laikā.

Likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020.gada 28.septembrim, bija noteikts, ka par Krimināllikuma 221.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu,

konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Tiesa, nosakot apsūdzētajam soda veidu, ievērojot Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā norādītos soda veidu ietekmējošos apstākļus, atzīst, ka

Krimināllikuma 35.pantā definētos preventīvos soda mērķus ir iespējams panākt /pers. A/ par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, nosakot Krimināllikuma

221.panta trešās daļas sankcijā paredzēto alternatīvo soda veidu – piespiedu darbs, kā to tiesas debatēs lūdza arī prokurore.

Cietušā pārstāve pievienojās prokurores viedoklim un pret to neiebilda arī aizstāvība.

Izvērtējot izvēlētā soda veida lietderības aspektu, tiesa ņem vērā un novērtē, ka apsūdzētais iepriekš nav sodīts; jaunus likumpārkāpumus, tajā

skaitā administratīvos, nav izdarījis; apsūdzētais ir ekonomiski aktīvs un lietas materiālos nav informācijas par kādām apsūdzētā sociālām novirzēm vai

negatīvām parādībām (alkoholisms, narkomānija), kas nelabvēlīgi ietekmētu apsūdzētā tiesisko un sabiedrisko apziņu; apsūdzētajam piemīt paškritiska

attieksme pret izdarīto un gribas diktēts lēmums turpmāk atturēties no likumpārkāpumiem. Tāpat ir pozitīvi vērtējama apsūdzētā tiesiskā apziņa

procesuālo pamatpienākumu pildīšanā visa kriminālprocesa laikā un vēlme sadarboties ar procesa virzītāju, panākot prātā apjēgto principu īstenošanu

dzīvē.

Ievērojot minēto un faktu, ka /pers. A/ nav konstatējami veselības traucējumi, kā arī viņš nav darbnespējīga persona, kas atbilstoši Krimināllikuma

40.panta otrajā daļā noteiktajam liegtu piemērot viņam sodu piespiedu darbu veidā, tad tiesa atzīst, ka tieši piespiedu darbs sabiedrības labā būs /pers.

A/ visatbilstošākais soda veids un sasniegs tā piemērošanas mērķi. Šāds sods veiks apsūdzētā audzinošo un preventīvo funkciju un /pers. A/ šo sodu

izjutīs arī reāli, kas ir būtisks apstāklis, lai kriminālsods spētu efektīvi nodrošināt personas resocializāciju un tiesisko uzvedību arī pēc soda izciešanas, tā

kā piespiedu darbs ir saistīts ar likumā noteiktiem personas tiesību un brīvību ierobežojumiem, lai vainīgais saņemtu reālu sodu par konkrētu nodarījumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa par apsūdzētā atbildību mīkstinošiem apstākļiem atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā

nožēlošanu, kā arī to, ka vainīgais līdz lietas iztiesāšanai ir labprātīgi, kaut arī daļēji, tomēr atlīdzinājis cietušajam radīto kaitējumu no kopējā kaitējuma

kompensācijas apmēra, kas norāda uz apsūdzētā rīcības seku pozitīvo analīzi.

Tiesu debatēs prokurore atbilstoši Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 11.punktam lūdza atzīt par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli to, ka

noziedzīgais nodarījums izdarīts mantkārīgu tieksmju dēļ.

Tiesa, ievērojot Krimināllikuma 48.panta otrajā daļā noteikto, neatzīst par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli to, ka noziedzīgais

nodarījums izdarīts mantkārīgu tieksmju dēļ.

Kaut arī lietā netika veikta pierādījumu pārbaude, no apsūdzībā izklāstītajiem faktiskajiem apstākļiem, kā arī no paša apsūdzētā tiesas sēdē

sniegtajiem paskaidrojumiem nebija iespējams iegūt ziņas par faktiem, kas apliecinātu, ka konkrēto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais būtu izdarījis

mantkārīgu tieksmju dēļ.

Nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa ņem vērā arī to, ka /pers. A/ ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar

kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas īstenojies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību

taisnīgu noregulējumu, taču tas nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē, bet tiek ņemts vērā pie soda

noteikšanas.

Krimināllikuma 40.panta pirmā daļa noteic, ka piespiedu darbu kā pamatsodu nosaka uz laiku no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām.

Tā kā apsūdzētajam ir atzīti divi atbildību mīkstinoši apstākļi, nav konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, tad tiesa, ņemot vērā soda mēra

noteikšanas principus un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008.gada 1.jūlija

lēmuma 7.punktā norādīto rekomendāciju, kas noteic, ka pastāvot atbildību mīkstinošiem apstākļiem, noziedzīgu nodarījumu izdarījušajai personai var

piemērot vieglāku sodu salīdzinājumā ar sodu, kas būtu piespriežams, attiecīgajiem atbildību mīkstinošiem apstākļiem nepastāvot, secina, ka

apsūdzētajam par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir nosakāms inkriminētā panta sankcijā paredzētais sods – piespiedu darbs uz 160 stundām.

Krimināllikuma 221.panta trešās daļas sankcijā kā papildsodi ir noteikti mantas konfiskācija un probācijas uzraudzība uz laiku līdz trim gadiem.

Minētos papildsodus likumdevējs ir paredzējis kā alternatīvi piemērojamos papildsodus.

Atbilstoši Krimināllikuma 45.1 panta pirmajā daļā noteiktajam, probācijas uzraudzība ir papildsods, ko piespriež tiesa kā piespiedu līdzekli, lai

nodrošinātu notiesātās personas uzvedības uzraudzību, sekmētu šīs personas resocializāciju un jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas novēršanu.

Tiesas debatēs prokurore lūdza apsūdzētajam noteikt papildsodu – probācijas uzraudzību uz 1 gadu, lai disciplinētu apsūdzētā uzvedību.

Tiesa, izvērtējusi apsūdzētā personību, to, ka apsūdzētajam ir patstāvīga dzīvesvieta, viņš ir ģimenes cilvēks, ārstu-speciālistu uzskaitē nav

reģistrēts, strādā algotu darbu un gūst patstāvīgus ienākumus, iepriekš nesodīts, tajā skaitā aktīvu administratīvo pārkāpumu nav, atzina vainu izdarītajā

noziedzīgajā nodarījumā un nožēloja izdarīto, atzīst, ka jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas varbūtība ir zema un nav nepieciešama papildus

uzvedības uzraudzība bez jau noteiktā pamatsoda – piespiedu darba, tāpēc papildsods – probācijas uzraudzība – apsūdzētajam nav nosakāms.

Atbilstoši Krimināllikuma 42.panta pirmajā un trešajā daļā noteiktajam, mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas piespiedu

bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Mantas konfiskāciju var noteikt kā papildsodu. Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kāda

manta konfiscējama.

Tiesas debatēs prokurore lūdza apsūdzētajam noteikt papildsodu mantas konfiskāciju, konfiscējot /pers. A/ piederošos finanšu līdzekļus – 1345

euro –, kam kriminālprocesā uzlikts arests, vienlaikus lūdzot šos finanšu līdzekļus novirzīt kaitējuma kompensācijas samaksai.

Ar Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas galvenās inspektores Ilonas

Ordas 2020.gada 13.marta lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, kas apstiprināts ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas izmeklēšanas tiesnese s Vitas

Vjateres 2020.gada 17.marta lēmumu, uzlikts arests /pers. A/ dzīvesvietā izņemtajiem naudas līdzekļiem 1345 euro, kas nodoti glabāšanā Valsts

policijas Finanšu pārvaldes Grāmatvedības biroja Finanšu uzskaites nodaļai (1.sējuma 30., 31., 32.lapa).

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 361.panta pirmajā daļā noteiktajam, lai nodrošinātu procesuālo izdevumu un cietušajam nodarītā kaitējuma

kompensācijas piedziņu, iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, iespējamo noziedzīgi

iegūtas mantas, līdzekļu, ko persona guvusi, realizējot šādu mantu, noziedzīgi iegūtās mantas izmantošanas rezultātā gūto augļu vai ar noziedzīgu

nodarījumu saistītās mantas konfiskāciju un arī iespējamo mantas konfiskāciju kā papildsodu, kriminālprocesā uzliek arestu mantai. Minētā panta piektā

daļa noteic, ka lēmumā par aresta uzlikšanu mantai jānorāda, kādam nolūkam un kam piederošai mantai tiek uzlikts arests, bet, ja ir zināms risināmo

mantisko jautājumu apmērs, — arī nepieciešamā nodrošinājuma summa.

No 2020.gada 13.marta lēmumu par aresta uzlikšanu mantai lēmuma motīvu daļas redzams, ka arests /pers. A/ mantai – naudas līdzekļiem

1345 euro – uzlikts, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt mantisko jautājumu risināšanu kriminālprocesā, šajā gadījumā valstij nodarītā kaitējuma

kompensācijas piedziņu, kā arī iespējamo mantas konfiskāciju.

Tiesa norāda, ka Kriminālprocesa likuma 361.panta pirmajā daļā noteiktie pamati aresta uzlikšanai mantai ir katrs patstāvīgs un piemērojams

atsevišķi vai kopā, atkarībā no konkrētiem lietas apstākļiem.

Konkrētajā lietā tiesa atzīst, ka krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam arestētie finanšu līdzekļi novirzāmi cietušā pieteiktās kaitējuma

kompensācijas atlīdzināšanai. To tiesas sēdē lūdza arī pats apsūdzētais.

Vienlaikus tiesa norāda, ka gadījumā, ja tiesa nosaka papildsodu – mantas konfiskāciju – tad šāda konfiscētā manta nevar tikt novirzīta kaitējuma

kompensācijas atlīdzināšanai. Ņemot vērā norādīto, tiesa atzīst, ka /pers. A/ nav piemērojams papildsods – mantas konfiskācija.

Izskatāmās lietas ietvaros /pers. A/ aizturēts no 2020.gada 10.marta līdz 2020.gada 12.martam, kas saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto

daļu un 52.panta pirmās daļas 2.punktu ieskaitāms apsūdzētā soda termiņā kā sešpadsmit piespiedu darba stundas.

Ar Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas izmeklētājas /pers. S/

2020.gada 12.marta lēmumu /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā.

Tā kā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 249.panta pirmās daļas noteikumiem lietas izskatīšanas laikā nav mainījies drošības līdzekļa

piemērošanas pamats, tad sprieduma izpildes nolūkā apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai ir atstājams

negrozīts.

Krimināllietā par cietušo atzīta Latvijas Republika, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests. Pārstāvis Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmajā

daļā noteiktajā kārtībā lietā pieteica kaitējuma kompensāciju par /pers. A/ prettiesisko darbību rezultātā nodarīto mantisko zaudējumu valstij

1590,11 euro apmērā. Tiesas sēdē Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotā pārstāve /pers. M/ uzturēja materiālā kaitējumu kompensāciju 1345 euro

apmērā, ņemot vērā to, ka apsūdzētais /pers. A/ cietušajam ir samaksājis 245,11 euro.

Apsūdzētais pieteikto un uzturēto kaitējuma kompensāciju 1345 euro apmērā atzina pilnībā un lūdza viņam piederošos un arestētos naudas

līdzekļus 1345 euro novirzīt cietušā kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanai.

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarēto kriminālprocesa pamatprincipu par tiesībām uz kompensāciju par radīto kaitējumu, kas

nosaka, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek

garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai, tiesa atzīst, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības

no apsūdzētā pieprasīt un saņemt valstij nodarīto materiālo zaudējumu kompensāciju.

Vienlaikus, ievērojot to, ka lietā mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšanai ir uzlikts arests /pers. A/ dzīvesvietā izņemtajiem naudas līdzekļiem

1345 euro un par šādu summu cietušā pārstāve uzturēja kaitējuma kompensāciju, tiesa atzīst, ka kaitējuma kompensācijas piedziņa ir vēršama uz šiem

līdzekļiem. Piedziņas nodrošināšanai ir saglabājams arests, kas uzlikts /pers. A/ naudas līdzekļiem 1345 euro.

Lietā atrodas Nodrošinājuma valsts aģentūras Izņemto lietu, apsardzes un tehniskā atbalsta departamenta 2020.gada 31.jūlija pieteikums ar

pielikumā esošu izdevumu aprēķinu Nr.1557-KL-2020 par procesuālo izdevumu 94,34 euro apmērā piedziņu Kriminālprocesa likuma 367., 368.panta

kārtībā, kas saistīti ar lietisko pierādījumu glabāšanu un iznīcināšanu.

Ievērojot to, ka lietas materiāli nesatur ziņas, ka uz lietas izskatīšanas brīdi minētie procesuālie izdevumi būtu samaksāti, kā arī apsūdzētais tiesas

sēdē neiesniedza maksājumu apliecinošus dokumentus, kas apstiprinātu šāda fakta esību, tad tiesa atzīst, ka minētie procesuālie izdevumi ir pamatoti

piedzenami no apsūdzētā Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmās daļas kārtībā.

Divi CD diski, kas atrodas krimināllietas materiālos, atstājami glabāšanā pie krimināllietas kā elektroniskie dokumenti.

Lietiskie pierādījumi – cietais disks, kas glabājas Rīgā, Stabu ielā 89, un divas aploksnes ar pēdām, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, kā

bezvērtīgi priekšmeti iznīcināmi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu.

Lietiskie pierādījumi – sešas 0,35 l tilpuma pudeles ar alkoholisko dzērienu “RĪGAS MELNAIS BALZAMS”, viena 0,5 l tilpuma pudele ar

alkoholisko dzērienu “RĪGAS MELNAIS BALZAMS ESPRESSO”, viena 0,5 l tilpuma pudele ar alkoholisko dzērienu “RĪGAS MELNAIS BALZAMS”,

viena 0,5 l tilpuma pudele ar alkoholisko dzērienu “RĪGAS MELNAIS BALZAMS CURRANT”, viena 0,2 l tilpuma pudele ar alkoholisko dzērienu

“RĪGAS MELNAIS BALZAMS CHERRY”, divas 0,5 l tilpuma pudeles ar alkoholisko dzērienu “VANA TALLIN 45”, viena 0,5 l tilpuma pudele ar

alkoholisko dzērienu “VANA TALLIN 40”, kas glabājas Nodrošinājuma valsts aģentūrā, – atdodamas /pers. A/. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma

240.panta ceturtajā daļā noteiktajam /pers. A/ ir pienākums divu mēnešu laikā no sprieduma stāšanās spēkā tos izņemt. Ja noteiktajā laikā /pers. A/ to

nav izdarījis, tad minētie alkoholiskie dzērieni ir iznīcināmi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 520.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 221.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā (likuma redakcijā līdz 2020.gada

28.septembrim) un sodīt ar piespiedu darbu uz 160 stundām.

/pers. A/ ir pienākums ierasties un reģistrēties 10 darba dienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā Valsts probācijas dienesta Rīgas Rietumu

reģiona teritoriālajā struktūrvienībā (Liepājas iela 3D, Rīga, LV-1002).

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu un 52.panta pirmās daļas 2.punktu /pers. A/ soda termiņā ieskaitīt aizturēšanu no 2020.gada

10.marta līdz 2020.gada 12.martam, kas atbilst 16 piespiedu darba stundām.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā, – atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Noteikt valstij kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 1345 euro.

Kaitējumu kompensācijas 1345 euro piedziņas nodrošināšanai saglabāt arestu /pers. A/ finanšu līdzekļiem – 1345 euro, kuriem ar Valsts policijas

Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2.nodaļas galvenās inspektores I.Ordas 2020.gada 13.marta

lēmumu uzlikts arests (glabājas Valsts policijas Finanšu pārvaldes Grāmatvedības biroja Finanšu uzskaites nodaļā), un vērst piedziņu uz tiem.

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos izdevumus 94,34 euro par izdevumiem, kas radušies lietisko pierādījumu glabāšanas un iznīcināšanas

rezultātā, nosakot termiņu labprātīgai izpildei, – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Iemaksas rekvizīti – saņēmējs: Nodrošinājuma valsts aģentūra, reģistrācijas numurs LV90009112024, konta numurs

LV86TREL2140651020000, BIC kods TRELLV22. Maksājuma mērķis – lietas Nr.KL-9772 un EKK 21499, procesuālie izdevumi krimināllietā

Nr.11816003920. Maksājuma apliecinošs dokuments jāiesniedz tiesas kancelejā.

Elektronisko dokumentu – CD disku, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, – atstāt glabāšanā pie krimināllietas.

Lietiskos pierādījumus – cieto disku, kas glabājas Rīgā, Stabu ielā 89, divas aploksnes ar pēdām, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, –

iznīcināt.

Lietiskos pierādījumus – sešas 0,35 l tilpuma pudeles ar alkoholisko dzērienu “RĪGAS MELNAIS BALZAMS”, vienu 0,5 l tilpuma pudeli ar

alkoholisko dzērienu “RĪGAS MELNAIS BALZAMS ESPRESSO”, vienu 0,5 l tilpuma pudeli ar alkoholisko dzērienu “RĪGAS MELNAIS BALZAMS”,

vienu 0,5 l tilpuma pudeli ar alkoholisko dzērienu “RĪGAS MELNAIS BALZAMS CURRANT”, vienu 0,2 l tilpuma pudeli ar alkoholisko dzērienu

“RĪGAS MELNAIS BALZAMS CHERRY”, divas 0,5 l tilpuma pudeles ar alkoholisko dzērienu “VANA TALLIN 45”, vienu 0,5 l tilpuma pudeli ar

alkoholisko dzērienu “VANA TALLIN 40”, kas glabājas Nodrošinājuma valsts aģentūrā – atdot /pers. A/. Gadījumā, ja /pers. A/ 2 mēnešu laikā no

sprieduma spēkā stāšanās tos neizņem, – alkoholiskos dzērienus iznīcināt.

Pilno spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt vai noprotestēt 10

dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums pieejams no 2020.gada 2.novembra.

Tiesnese E.Turkopule