Court convicts two defendants of theft and burglary, sentencing them to imprisonment and ordering civil compensation.

Lietas arhīva Nr. K69-0114-21/17

ECLI:LV:KURT:2021:0108.11151018120.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ventspilī 2021.gada 8.janvārī

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese Guna Troika

piedaloties prokuroram Naurim Pinkovskim

aizstāvēm Agitai Šamai un Ilzei Jeļinskai

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas (divi

noziedzīgi nodarījumi) un Krimināllikuma 175.panta trešās daļas (divi noziedzīgi nodarījumi), un /pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas (divi noziedzīgi nodarījumi).

Aprakstošā daļa

[1] /pers. C/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2018.gada 6.februārī ap plkst.10.51 /pers. C/ un pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrota persona, kura mirusi un pret kuru 2020.gada 3.jūnijā

kriminālprcess izbeigts (turpmāk arī – noskaidrotā persona), personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par zādzības izdarīšanu, atrodoties SIA

/Nosaukums/ veikala /Nosaukums A/, /adrese/, telpās, mantkārīgu motīvu vadīti, slepeni, izmantojot to, ka viņu nelikumīgās darbības neviens neredz,

izdarīja zādzību nelielā apmērā, t.i., noskaidrotā persona paņēma no plaukta divas 1 litra tilpuma viskija “Jack Daniels” pudeles, 28,70 euro vērtībā par

katru, un ielika /pers. C/ rokās esošajā iepirkumu grozā. Tad, lai noziedzīgo nodomu realizētu līdz galam, /pers. C/ un noskaidrotā persona aizgāja aiz

apģērba stenda, kur aizlika abas pudeles /pers. C/ aiz virsjakas. /pers. C/ un noskaidrotā persona par paņemto preci – divām alkoholiskā dzēriena

pudelēm, nesamaksājot, veikalu atstāja un tā nodarīja SIA /Nosaukums/ kopējo zaudējumu 57,40 euro apmērā, kas nepārsniedz vienu Latvijas

Republikā noteikto minimālās mēnešalgas apmēru.

Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā.

[2] /pers. C/ un /pers. D/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā.

2020.gada 8.martā ap plkst.13.04 /pers. C/ un /pers. D/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par zādzības izdarīšanu, mantkārīgu motīvu

vadīti, atrodoties SIA /Nosaukums B/ veikalā /Nosaukums C/ /adrese A/, kopīgi līdzdarbojoties, slepeni – izmantojot to, ka neviens neredz viņu

darbības, katrs no tirdzniecības zālē esošā plaukta paņemot vienu 0,7 l tilpuma pudeli ar degvīnu, paslēpjot zem apģērba un nesamaksājot kasē, nolaupīja

SIA /Nosaukums B/ piederošas minētas preces, konkrēti – vienu 0,7 litra tilpuma pudeli ar degvīnu “Vechirnja Charka Na moloke” 13,59 euro vērtībā

un vienu 0,7 litra tilpuma pudeli ar degvīnu “VechirnjaCharka Berjoz Brukņ” 13,59 euro vērtībā kopā 27,18 euro vērtībā, tādējādi nodarot cietušajai

SIA /Nosaukums B/ materiālo kaitējumu 27,18 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. C/ un /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

[3] /pers. C/ un /pers. D/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot

dzīvoklī.

2020.gada 9.aprīlī laikā ap plkst.12.00 līdz plkst.14.50, /pers. C/ un /pers. D/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par zādzības izdarīšanu,

mantkārīgu motīvu vadīti, slepeni – izmantojot to, ka neviens neredz viņu darbības, iekļuva ar žogu no apkārtējās vides norobežotā mājas /adrese B/

teritorijā, pēc kā pa logu iekļuva minētajā mājā, no kurienes nozaga /pers. I/ piederošas mantas, konkrēti: radio – skandu “Doping” komplektā ar

mikrofonu 86 euro vērtībā un skandā ievietotu datu nesēju – zibatmiņu “Kingston” Data Travel 16 GB 8 euro vērtībā, tādējādi nodarot cietušajam /pers.

I/ materiālo kaitējumu 94 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. C/ un /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

[4] /pers. C/ un /pers. D/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot

dzīvoklī.

2020.gada 9.aprīlī ap plkst.17.00, /pers. C/ un /pers. D/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par zādzības izdarīšanu, mantkārīgu motīvu

vadīti, slepeni – izmantojot to, ka neviens neredz viņu darbības, iekļuva ar žogu no apkārtējās vides norobežotā mājas /adrese B/ teritorijā, pēc kā pa

logu iekļuva minētajā mājā, no kurienes nozaga /pers. I/ piederošās mantas, konkrēti:

- televizoru “Samsung” UE32 K5100AW 80 euro vērtībā;

- aproču pogu komplektu (divas pogas) 2 euro vērtībā, tādējādi nodarot cietušajam /pers. I/ materiālo kaitējumu 82 euro apmērā.

Ar savām darbībām /pers. C/ un /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.

Motīvu daļa

[5] Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. C/ savu vainu apsūdzībā par divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās

daļas (sprieduma [1] un [2] punkts) atzina pilnībā (lietas 4.sējuma 58.lapa), cietušās SIA/Nosaukums B/ pieteikto kaitējuma kompensāciju par mantisko

zaudējumu 27,18 euro apmērā un cietušās SIA /Nosaukums/ pieteikto kaitējuma kompensāciju 57.40 euro atzina pilnībā, tiesas izmeklēšanā pieteica

lūgumu šajā apsūdzības daļā pierādījumu pārbaudi neveikt.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. D/ savu vainu apsūdzībā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas

(sprieduma [2] punkts) atzina pilnībā (lietas 4.sējuma 59.lapa), cietušās SIA /Nosaukums B/ pieteikto kaitējuma kompensāciju 27,18 euro atzina pilnībā,

tiesas izmeklēšanā pieteica lūgumu šajā apsūdzības daļā pierādījumu pārbaudi neveikt.

[5.1] Apsūdzētie apstiprināja, ka viņiem ir saprotama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā kārtība un sekas. Apsūdzēto aizstāves

A.Šama un I.Jeļinska norādīja, ka šāda aizstāvības taktika ir saskaņota ar apsūdzētajiem.

[6] Tiesa, izskaidrojot procesā iesaistītajām personām pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas atbilstoši Kriminālprocesa

likuma 499.panta nosacījumiem, nolēma neveikt lietā pierādījumu pārbaudi apsūdzības [1] un [2] daļā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, jo

apsūdzētie atzina savu vainu viņiem izvirzītajās apsūdzībās, pieteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu un piekrita šādas pārbaudes

neizdarīšanai, turklāt tiesai pēc krimināllietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzēto /pers. C/ un /pers. D/ vainu viņiem izvirzītajās apsūdzībās un

apsūdzētajiem inkriminēto noziedzīgu nodarījumu [1] un [2] juridisko kvalifikāciju.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. C/ vaina divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un apsūdzētā /pers. D/

vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ir pierādīta pilnībā, apsūdzēto darbības pēc Krimināllikuma 180.panta

pirmās daļas ir kvalificētas pareizi un apsūdzētie attiecīgi ir sodāmi. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai pierādījumu analīze un to

uzskaitījums nav nepieciešams.

[6.1] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 469.panta otro daļu lieta tika iztiesāta bez cietušo SIA /Nosaukums B/ un SIA /Nosaukums/ pārstāvju

klātbūtnes.

[7] Ņemot vērā, ka apsūdzētie /pers. C/ un /pers. D/ savu vainu noziedzīgu nodarījumu (sprieduma [3] un [4] punkts) izdarīšanā pēc

Krimināllikuma 175.panta trešās daļas neatzina, cietušā /pers. I/ pieteikto kaitējuma kompensāciju 206,50 euro neatzina, šajā apsūdzības daļā lietā tika

veikta pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā.

[8] Tiesa atzīst, ka apsūdzēto /pers. C/ un /pers. D/ vaina viņiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu [3] un [4] izdarīšanā pēc Krimināllikuma

175.panta trešās daļas apstiprinās ar pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtiem un tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem.

Tiesa secina, ka noziedzīgo nodarījumu [3] un [4] sastāva esamība un apsūdzēto /pers. C/ un /pers. D/ vaina šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir

pierādīta ar ziņām par faktiem, kas izriet no cietušā, liecinieku liecībām, pašu apsūdzēto pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, un pārējiem lietas

materiālos fiksētajiem, un tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 512.panta otro daļu pierādījumiem

un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, to kopumā un savstarpējā saistībā.

[8.1] No lēmuma par kriminālprocesa uzsākšanu izriet, ka 2020.gada 9.aprīlī ap plkst.17.06 saņemta telefoniska informācija par to, ka /adrese V/,

aizturēti romu tautības vīrieši par televizora zādzību /adrese B/, kur bija iekļūts caur logu, izsitot stiklu (lietas 1.sējuma 1.lapa).

[8.2] Cietušais/pers. I/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka precīzi datumu neatceras, pieļauj, ka 2020.gada 9.aprīlī, bet atceras laiku, ap plkst. 16.55,

bijis uz /vieta/, saticis paziņas /pers X/ un /pers. M/. Devies mājās no darba, kad zvanījusi kaimiņiene /pers Y/ un teikusi, ka no mājas /adrese B/ divi

romu tautības vīrieši nes ārā televizoru un dodas uz /Nosaukums F/ ielas pusi. Aprakstījusi, ka vienam mugurā bijusi balta jaka. Ar /pers. M/ mašīnu

devušies norādītajā virzienā, ieraudzījuši, ka kaimiņienes norādītie jaunekļi nes televizoru, piebraukuši tiem klāt.

Tiesas sēdē cietušais norādīja uz abiem apsūdzētajiem /pers. C/ un /pers. D/, atpazīstot kā personas, kurus apturējuši kopā ar /pers. M/. Kur

dabūjuši mantas, neprasīja, teikuši, ka kaut kāds draugs pārdevis. Cietušais apgalvo, ka nezina tādu draugu, kas tirgotu viņa mantas. Abi teica, ka vīrietis

ar notetovētām rokām pārdevis televizoru. Apgalvo, ka draugu lokā nav viņam tādu draugu. Abiem apsūdzētajiem /pers. M/ licis iztīrīt kabatas, kabatās

atradušās aproču pogas, sīknauda, TV karte, lādētājs, Samsung telefons. Norāda, ka TV karti un lādētāju savās liecības nebija norādījis. TV karti

saņēmis atpakaļ.

Ierodoties kopā ar policiju savās mājās /adrese B/, konstatējis, ka vēl ir pazudušas citas lietas. Konstatējis, ka izsists logs. Loga izmērs aptuveni

1,15 metri augstumā, 47 cm platumā. Vienā pusē drāšu pinuma žogs bijis vaļā. Koka vārti uz krampi no iekšpuses, no ārpuses vārtus var attaisīt, diezgan

zemu krampis. Domā, ka iekļūts caur žogu, jo tas nebija pieskrūvēts. Durvis bijušas aizslēgtas, kad notikuma dienā 7.00 no rīta devies prom. Liecināja,

ka nevienam māju neizīrē, ciemos ir bijuši draugi, iekšā nav gājuši. Neviens no viņa paziņām neatbilst apsūdzēto aprakstītajam cilvēkam. Pēc tam meklējis

lombardos nozagtās mantas, atradis skandu Doping, kuru neatguva, jo ticis ieķīlāts lombardā ar visiem dokumentiem.

[8.2.1] Cietušais tiesas izmeklēšanā attiecībā par minēto mantu zādzību liecināja, ka viņam tika nozagts televizors Samsung melnā krāsā 80 euro

vērtībā, ko lietotu iegādājies lombardā, bijis tehniski labā stāvoklī, dekoratīvās aproču pogas 2 euro vērtībā, radio aparāts iepakojumā, mazlietots,

iegādāts tirdzniecības centrā Tobago. Radio aparātam bija mikrofons komplektā, tā vērtība 86 euro, atradās sekcijā dzīvojamā istabā. Datu nesējs

8 euro vērtībā, atradās radioaparātā, kurā bija ierakstītas afrikāņu dziesmas. Telefons LG bez SIM kartes 25 euro vērtībā, labā tehniskā stāvoklī,

sīknauda 01 un 02 euro centu monētu 1 euro apmērā. Pēdējo reizi īpašumā /adrese B/ bijis 2020.gada 9.aprīlī ap plkst.7.00, pārģērbies, aizgājis, viss

bija kārtībā, mantas atradās savās vietās, durvis aizslēgtas. Īpašumā pastāvīgi neviens nedzīvo. /Nosaukums AA/ ielā nenakšņo, dodas pārģērbties pirms

darba un vakarā pēc darba.

Pēc notikušās zādzības, pārskatot mantas, uz grīdas pie drēbju skapja mētājās radioaparāta kājiņa. Konstatējis, ka istabas televizora antenai, kura

bija pieslēgta pie televizora, ir sabojāts kabeļa gals, antenas vērtība 35 euro. Tāpat no sekcijas tika nozagts Powerbank – telefona bezvadu lādētājs,

melnā krāsā, mazlietots 35 euro vērtībā. Tika nozagts arī Gillete skuvekļu iepakojums 17,50 euro vērtībā.

[8.2.2] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 147.panta piekto daļu pratināšanas gaitā cietušajam tika uzrādīts apskates protokols (lietas 1.sējuma

17.-18, 21.-22.lapa) kopā ar notikuma vietas apskates fototabulu, cietušais apstiprināja, ka ir piedalījies apskatē, piekrīt apskatē fiksētajām ziņām.

Pēc minētā, lietas materiālos esošā, nopratināšanas protokola uzrādīšanas, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, cietušais /pers. I/ paskaidroja, ka

lietu kārtība mājā atbilst fototabulā fiksētajam, piebilstot, ka to nevar nosaukt par kārtību.

[8.2.3] Cietušais liecināja, ka atpakaļ nesaņēma skanda Doping tumbu ar mikrofonu 86 euro, mobilo tālruni LG 25 euro, sīknaudu 1 euro,

skūšanās komplektu 17,50 euro, lādētāju Powerbank 35 euro.

Attiecībā uz pieteikto kaitējuma kompensāciju liecināja, ka tika izsists logs 7 euro, tika nozagtas mantas - lādētājs Powerbank 35 euro, skuvekļi

17,50 euro, telefons LG 25 euro, aproču pogas 2 euro, tumbiņa ar mikrofonu 86 euro, zibatmiņa 8 euro, antena 35 euro. Kopā ar visu televizoru

nozagtas mantas 206,50 euro vērtībā. Minētās summas apmērā cietušais tiesas sēdē uzturēja pieteikto kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu.

[8.3] Apsūdzēto vaina noziedzīga nodarījuma [4] izdarīšanā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas apsūdzībā norādītajos apstākļos ir pierādīta

ar liecinieces /pers. Y/ liecībām tiesas sēdē un pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām, kuras tika pārbaudītas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

501.panta 2.punktu (lietas 1.sējuma 59.-60.lapa). Lieciniece /pers. Y/ tiesas sēdē liecināja, ka 2020.gada 9.aprīlī ap plkst.17.00 atradās savā

dzīvesvietā, jo strādā no mājām. Paskatoties pa logu, kuri vērsti uz kaimiņa /pers. I/ īpašuma, /adrese B/, pusi, ieraudzījusi, ka divi romu tautības vīrieši iet

ārā no viņa īpašuma, atverot vārtus, un nesot melnas krāsas televizoru. Par notikušo nekavējoties zvanījusi kaimiņam, jo licies, ka no viņa mājas zog

televizoru. Romu tautības vīrieši bija ap 30 gadus veci, maza auguma, smalkas miesas būves. Vienam no viņiem mugurā bija baltas krāsas jaka, melnas

bikses, uz acīm saulesbrilles, otrs bija ģērbies tumšas krāsas apģērbā. Pēc tam, kad viņi izgājuši no /pers. I/ īpašuma, nesot televizoru, viņi devušies

virzienā uz /Nosaukums F/ ielas pusi. Vīriešus nevarētu atpazīt. Savā dzīvesvietā atradās visu dienu, neredzēja, ka kāds ietu vairākas reizes kaimiņa

īpašumā, jo visu dienu pa logu nevēroja. Neredzēja, ka vēl kāda persona būtu izgājusi no īpašuma.

Lieciniece, apstiprinot pirmstiesas procesā sniegtās liecības, norādīja, ka mazāka auguma vīrietim mugurā bijusi balta jaka, garāka auguma vīrietis

nesis televizoru, gājuši abi ārā pa vārtiem. Neredzēja, kā viņi iegājuši mājā. Redzējusi tikai divas minētās personas tajā dienā. /adrese B/ ir kaimiņa /pers.

I/ dzīvesvieta, abiem ir kaimiņu attiecības. Nevienu citu personu ieejot Margo mājā nemanīja. Redzējusi, ka ciemos nāk draugi, viens pāris ar suni.

Aprakstot vīrieti, kurš ciemojas dažreiz pie /pers. I/, norādīja, ka vīrietis ir neliela auguma, smalkas miesas būves. Nezina, vai šim vīrietim uz rokām ir

tetovējumi.

[8.4] Tiesa atzīst, ka apsūdzēto vaina noziedzīga nodarījuma [3] punktā izdarīšanā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas apsūdzībā

norādītajos apstākļos ir pierādīta ar liecinieka /pers. O/ liecībām tiesas sēdē un pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām, kuras tika pārbaudītas saskaņā

ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu (lietas 1.sējuma 61.-62.lapa). Saskaņā ar /pers. O/ liecībām, apsūdzētais /pers. C/ ieķīlājis tumbu

lombardā 2020.gada 9.aprīlī. Ap plkst.14.00 lombardā ieradās /pers. C/ un vēlējās ieķīlāt tumbu. Tumba Doping komplektā ar mikrofonu bija oriģinālajā

iepakojumā, klāt bija iegādes dokumenti. Tā kā tumbai iztrūka lādētājs, teicis /pers. C/, lai atnes lādētāju. Paņemot līdzi tumbu, /pers. C/ aizgāja un

atgriezās lombardā ap plkst.14.40. Viņš atnesa tumbu Doping komplektā ar mikrofonu oriģinālajā iepakojumā ar dokumentiem un lādētāju. Apskatot

tumbu, nekādus vizuālus bojājumus neredzēja. Noslēdzot ķīlas līgumu, /pers. C/ uzrādīja pasi. Apskatot fotogrāfiju, nebija nekādu šaubu par personas

identitāti. Pirms līguma noslēgšanas tumba tika pārbaudīta, tā bija labā tehniskā stāvoklī, tumbai bija pievienota melnas krāsas 16 GB zibatmiņa.

Noslēdzot līgumu, /pers. C/ parakstījās un saņēma 40 euro. Līguma noslēgšanas laikā /pers. C/ bijis viens, uz ielas neredzēja, ka kāda persona viņu

gaidītu. Precīzi neatceras, pēc kāda laika ieradās vizuāli redzēts vīrietis, kurš prasīja, vai kāds nav ieķīlājis tumbu. Tumbu parādījis, vīrietim līdzi bija

paņemta nolauzta atbalsta kāja. Apskatot tumbu, redzēja, ka tai trūkst kājas. 2020.gada 13.maijā tumba tika pārdota nepazīstamai personai, tai bija

beidzies izpirkuma termiņš. Pārdeva, jo nebija pamata uzskatīt, ka tā būtu zagta, jo bija visi iegādes dokumenti.

[8.5] Cietušā /pers. I/ liecināto par notikušā apstākļiem attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu [4] apstiprina arī liecinieka /pers. M/ liecība tiesas

izmeklēšanā. Liecinieks /pers. M/ pirmstiesas procesā liecināja, kura liecības tika pārbaudītas, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 1. un

2.punktu (lietas 1.sējuma 57.-58.lapa), ka 2020.gada 9.aprīlī ap plkst.17.00 piebrauca pie drauga dzīvesvietā /vieta/, lai parādītu iegādāto

transportlīdzekli. Stāvējuši uz ielas, runājuši, pienācis paziņa /pers. I/. Tad /pers. I/ zvanīja kāds uz mobilo telefonu, saruna bija īsa. Pēc telefonsarunas

/pers. I/ stāstīja, ka zvanījusi kaimiņiene un teikusi, ka divi romu tautības vīrieši no /pers. I/ dzīvesvietas nes projām televizoru. Kopā Ar /pers. I/ iekāpuši

ātri mašīnā virzienā no /vieta A/. Netālu no krustojuma ieraudzījuši, ka divi vīrieši no /Nosaukums G/ ielas nogriežas uz /Nosaukums H/ ielu, nesot

televizoru. Abus vīriešus apturējis, /pers. I/ atpazinis sev piederošu televizoru. Paskaidrojuši, ka televizoru nopirkuši, bet no kā, nevarēja nosaukt.

Rūpējoties par savu drošību, pārbaudījis abus vīriešus, vai nav ieroči vai naži. Vīrietis baltas krāsas jakā savilktā dūrē turēja dekoratīvās krekla pogas,

kuras /pers. I/ atpazina kā sev piederošas. Esot stāvējušas uz galda. Vīrieši bijuši čigānu tautības, ap 30 gadus veci. Viens bijis baltā sporta jakā, otrs

melnā virsjakā.

[8.5.1] Nolasot pirmstiesas procesā sniegtās liecības, liecinieks apliecināja, ka pārlasījis nopratināšanas protokolu un parakstījies, pieļauj iespēju,

ka atsevišķas detaļas nav piefiksējis. Apgalvo, ka saruna par to, ka apsūdzētie televizoru nopirkuši, nav bijusi. Iespējams, ka šādu faktu minējuši policijas

darbiniekiem, kuri ierādās notikuma vietā. Konstatētās pretrunas attiecībā uz to, kāda saruna notikusi starp liecinieku un apsūdzētajiem, liecinieks

skaidro, ka sajutis adrenalīnu, jo viss noticis ļoti strauji.

Tiesas sēdē liecinieks apstiprināja pirmstiesas procesā sniegtās liecības, norādot uz apsūdzētajiem, apliecināja, ka tie bijuši iepriekš aprakstītie

romu tautības vīrieši.

Liecinieks tiesas sēdē norādīja uz apsūdzēto /pers. C/, minot apsūdzētā īpašas pazīmes - šķielēšanu, apgalvojot, ka apsūdzētais, ģērbies melnā

jakā, sporta biksēs, kājās sporta apavi, nesa televizoru. Garākais vīrietis, ģērbies baltā jakā, kājās sporta apavi, kurš sākotnēji gribējis bēgt prom, liekot

iztīrīt kabatas, viņa kabatās bijuši lādētājs, telefona austiņas, monētas, aproču pogas, 10 euro banknote.

[9] Tiesa atzīst, ka apsūdzēto /pers. C/ un /pers. D/ vaina viņiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu [3] un [4] izdarīšanā pierādīta ar rakstveida

pierādījumiem lietā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 512.panta otrās daļas 3.punktam tiesa spriedumu pamato ar rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kas

norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai.

[9.1] Tiesa neatstāj bez ievērības, ka lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, norādot tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumu (lietas

1.sējuma 137.-138.lapa), tika norādīts, ka apsūdzēto vainas pierādīšanai kā pierādījumi izmantojami Valsts policijas /amats/ /pers. S/ ziņojumi (lietas

1.sējuma 4.-6.lapa) un Valsts policijas /amats A/ /pers. T/ ziņojums (lietas 1.sējuma 7.lapa).

Iepazīstoties ar minētajiem ziņojumiem, konstatējams, ka policijas darbinieki šajos dokumentos atspoguļojuši ziņas par faktiem attiecībā uz

kriminālprocesā noskaidrojamiem apstākļiem un atbilstoši Kriminālprocesa likuma 131.panta pirmajai daļai šādas ziņas būtu atzīstamas par liecību,

savukārt, liecības pārbaudāmas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 501.panta noteikumiem.

Tā kā policijas darbinieki /pers. S/ un /pers. T/ kā liecinieki uz tiesas sēdēm aicināti netika, liecības nesniedza, attiecīgi nav tikuši izteikti lūgumi

nolasīt viņu ziņojumos sniegtās liecības, tiesai nav tiesiska pamata minētos ziņojumus izmantot kā pierādījumu apsūdzēto vainas analizēšanā.

Ņemot vērā to, ka lūgumu par minēto policijas darbinieku aicināšanu uz tiesas sēdi procesa dalībnieki nepieteica, atbilstoši Kriminālprocesa likuma

130.panta trešajai daļai minētie ziņojumi atzīstami par ierobežoti pieļaujamu pierādījumu, un tā kā šie pierādījumi netika pārbaudīti Kriminālprocesa

likumā paredzētajā kārtībā, šie dokumenti kā pierādījumi nevar tikt izmantoti apsūdzēto /pers. C/ un /pers. D/ vainas pierādīšanā, tādēļ no pierādījumu

loka izslēdzami.

Neskatoties uz to, ka minētie pierādījumi tiek izslēgti, tiesa norāda, ka tās ieskatā lietā ir pietiekami pierādījumi apsūdzēto vainas konstatēšanai

Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.

[9.2] No notikuma vietas apskates protokola un tam pievienotās fototabulas konstatējams, ka tiek apskatīta notikuma vieta /adrese B/. Apskates

protokolā fiksēts, ka māja atrodas gar /Nosaukums M/ ielu, ieejas vārti nav bojāti. Pie ieejas vārtiem atliekts uz ārpusi drāšu pinuma žoga fragments.

Mājas ieejas durvis no pagalma puses, durvis un durvju slēdzene nav bojāta. Blakus ieejas durvīm atrodas virtuves logs, izmēri 85x35 cm, logs bojāts,

stikla lauskas atrodas gan ārpusē, gan iekšpusē. Istabā lietu kārtība izjaukta, uz gultas atrodas dažādas mantas, tajā skaitā, aproču pogu futlāris. Uz

kumodes atrodas dažādas mantas, tajā skaitā, lēzens māla šķīvis, tukšs. Apskates protokolā fiksēts, ka apskates laikā nekas netika izņemts. Fototabulā

fiksēts skats uz namu /adrese B/, skats uz bojāto žogu, skats uz nama durvīm un bojāto logu, skats uz virtuvi caur bojāto logu, skats uz atvilkni telpā, kā

arī skats uz kārtību telpā (lietas 1.sējuma 17.-27.lapa).

[9.3] No televizora Samsung apskates protokola kopā ar pielikumiem – fototabulu konstatējams, ka pie ēkas /adrese V/, kas atrodas gar

/Nosaukums H/ ielu, zemē atrodas melnas krāsas televizors Samsung, 32 collas, uz kājiņām. Televizoram nav pievienotas citas ierīces. Apskates

protokolā fiksēts, ka televizoram uz korpusa aizmugurē augšējā daļā un priekšpusē lejas daļā sarkanbrūnas krāsas trapi. Pārbaudot ar OBTI test, uzrāda

pozitīvs – cilvēka asinis. No minētajām asins pēdām veikts nomazgājums. Apskates laikā minētais televizors tika izņemts. Fototabulā fiksēts skats uz

situāciju, kur atrodas televizors, kā arī skats uz pašu TV un uz asins traipu uz TV (lietas 1.sējuma 28.-33.lapa).

[9.4] No Aproču pogu apskates protokola kopā ar pielikumu – fototabulu konstatējams, ka apskates veikšanas vietā tiek apskatītas viena pāra

aproču pogas bez proves zīmēm. Apskates protokolā tiek fiksēts aproču pogu izskats. Fototabulā fiksētas protokolā aprakstītās aproču pogas (lietas

1.sējuma 36.-38.lapa).

[9.5] No radio tumbas atbalsta kājiņas apskates protokola kopā ar pielikumu – fototabulu konstatējams, ka apskates veikšanas vietā tiek apskatīta

atbalsta kāja, aprakstīts tās izskats un tās lauzuma vieta. Fototabulā fiksēta radio – tumbas kāja no dažādiem rakursiem (lietas 1.sējuma 41.-43.lapa).

[9.6] No Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes /Nosaukums HS/ izsniegtās videonovērošanas kameras (/Nosaukums W/) ieraksta apskates

protokola konstatējams, ka ieraksts datēts ar 2020.gada 9.aprīli, sākas pie laika atzīmes 11:45:00. Ierakstā redzama daļa no /vieta B/, pie abu minēto

ielu krustojuma. Apskates protokolā fiksēts, ka laika posmā no plkst.11:45:00 līdz plkst. 12:18:01 kameras darbības zonā nav redzams triju cilvēku

kopā sanākšana (lietas 1.sējuma 47.lapa).

[9.7] No 2020.gada 13.maija izņemšanas protokola konstatējams, ka AS “/Nosaukums R/” /adrese J/, izņemts ķīlas līgums Nr.1-49217, kuru

izsniedzis /pers. O/ (lietas 1.sējuma 49.lapa).

[9.8] No ķīlas līguma izņemšanas protokola konstatējams, ka no AS “/Nosaukums R/” /adrese J/, izņemts ķīlas līgums Nr.1- 49217, ar kuru

ieķīlāta tumba Doping bez vienas kājas komplektā ar mikrofonu. No ķīlas līguma konstatējams, ka minētā tumba ieķīlāta 2020.gada 9.aprīlī, par ko

/pers. C/ saņēmis 47,20 euro (lietas 1.sējuma 50.lapa).

[9.9] No 2020.gada 14.maija zibatmiņas izņemšanas protokola konstatējams, ka no AS “/Nosaukums R/” /adrese J/, izņemts datu nesējs, kas

ieķīlāts kopā ar tumbu Doping, kuru izsniedzis /pers. O/ (lietas 1.sējuma 52.lapa).

[9.10] No zibatmiņas apskates protokola kopā ar pielikumu – fototabulu konstatējams, ka apskates veikšanas vietā tiek apskatīta zibatmiņa.

Apskates laikā, zibatmiņu pievienojot procesoram, pieslēdzot skaļruņus, konstatēts, ka tajā ir saglabātas dziesmas nezināmā valodā. Fototabulā fiksēta

zibatmiņa (lietas 1.sējuma 53.-54.lapa).

[9.11] Ar bioloģiskās DNS ekspertīzes atzinumu Nr.20 03416 secināts, ka DNS analīzes rezultātā nomazgājumā no televizora korpusa

aizmugurējās daļas tika konstatētas vīriešu dzimuma asinis, kuru DNS profils atbilst DNS profilam, kas atrodas DNS nacionālajā datu bāzē (lietas

1.sējuma 67.lapa).

[9.12] 2020.gada 8.septembra tiesas sēdē (lietas 4.sējuma 50.-57.lapa; tiesas sēdes protokola 3.lappuse) valsts apsūdzības uzturētājs iesniedza

izziņu par DNS profila atklāšanu, lūdza pievienot lietas materiāliem un vērtēt kā vienu no pierādījumiem.

No Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes izziņas konstatējams, ka nomazgājums no televizora korpusa aizmugurējās daļas atbilst apsūdzētā

/pers. C/ DNS profilam, ko apstiprina bioloģiskā materiāla izņemšanas akts iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē (lietas 4.sējuma 48.-50 lapa).

Tiesa kriminālprocesā esošos pierādījumus vērtē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124.pantā un 128.panta otrajā daļā noteikto, ka to, cik

ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un

savstarpējā sakarībā.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā, tiesa uzskata, ka kriminālprocesā savāktie pierādījumi apsūdzētajiem /pers. C/ un /pers. D/

izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, ir atzīstami par ticamiem, attiecināmiem uz konkrēto apsūdzību šajā kriminālprocesā, jo

ziņas par faktiem tieši apstiprina kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esamību apsūdzētajiem izvirzītajā apsūdzībā.

[10] Tiesa atzīst, ka apsūdzēto vaina pierādīta ar apsūdzēto liecībām.

[10.1] Apsūdzētais /pers. C/ tiesas sēdē izmantoja savas tiesības un atteicās liecināt. /pers. C/ liecība tika pārbaudīta, pamatojoties uz

Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu (lietas 1.sējuma 75., 80., 85.-86,.lapa).

Apsūdzētais /pers. C/, būdams nopratināts kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, 2020.gada 9.aprīlī liecināja, ka advokāta klātbūtne nav

nepieciešama, lasīt un rakstīt prot. 2020.gada 9.aprīlī ap plkst.12.00 kopā ar /pers. D/ gāja pa /vieta C/. Atrodoties pie strūklakas, pienācis nepazīstams

vīrietis, kurš uzrunāja krievu valodā. Vīrietis piedāvājis nopirkt televizoru pa 30 euro. Vīrietim teicis, ka maksās 20 euro. Vīrietis piekrita un veda

apskatīt televizoru. Devušies uz /Nosaukums AA/ ielu, precīzu adresi nosaukt nevar. Īpašums bijis iežogots, vīrietis atlocījis žoga pinumu un iekļuvuši

īpašumā. Pieejot pie ieejas durvīm, vīrietis paskaidrojis, ka viņam nolūzusi ārdurvju atslēga, tāpēc viņš istabā iekļūstot vienmēr caur logu. Loga stikls pie

ieejas durvīm bijis izsists. Visi trīs ielīduši mājā caur izsisto logu. Caur virtuves telpu iegājuši istabā. Viņu klātbūtnē vīrietis pieslēdzis televizoru, kas

atradās uz galda no ieejas durvīm pa kreisi, pie elektrības un pārbaudīja, vai tas darbojās. Iedevis vīrietim solītos 20 euro. Vīrietis vēl iedevis salokāmu

mobilo telefonu Samsung. Paņēmis telefonu un devušies prom, atstājot televizoru savā vietā, sarunājot, ka televizoram atnāks pakaļ vēlāk. Vīrietis teicis,

ka būšot mājās, lai droši nāk. Ap plkst. 17.00 viņš kopā ar /pers. D/ gājuši atpakaļ uz iepriekš minēto māju pēc nopirktā televizora. Aizejot uz īpašumu,

kurā bija ap plkst.12.00, abi ar /pers. D/ atkal caur žogu ielīduši īpašuma teritorijā un devās pie izsistā loga. Ielienot pa logu iekštelpās, sapratuši, ka

vīrietis nav mājās, paņēmis televizoru, kas atradās uz televizora galda dzīvojamā istabā, par ko bija samaksājis 20 euro. Vai /pers. D/ kaut ko paņēma

kādas mantas, neredzēja. Izlienot caur logu ārā no mājas, izgāja caur vārtiem, tie nebija aizslēgti. Izgāja uz /Nosaukums AA/ ielu un devās tālāk uz

dzīvesvietu. Nekādas citas mantas no mājas neņēma. Pa ceļam uz mājām nesot televizoru, aizkavējuši divi vīrieši. Pēc tam abi nogādāti iecirknī. Policijas

darbiniekam labprātīgi izsniedzis mobilo telefonu Samsung, ko iedevis krievu tautības vīrietis. Neko nav zadzis, savu vainu neatzina, televizoru un telefonu

nopircis pa 20 euro. Krievu tautības vīrieti atpazīt nevarēs. Viņš bijis druknas miesas būves, liela auguma, pa 60 gadus vecs. Melnas džinsu bikses, tumša

sporta jaka, cepure.

[10.1.1] Būdams nopratināts kā aizdomās turētais aizstāves A.Šamas klātbūtnē, /pers. C/ 2020.gada 6.maijā liecināja, ka nopratināšanas laikā

nolasīts personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, nopratināšanas protokols, iepriekš sniegtās liecības apstiprinājis, izmantoja savas tiesības neliecināt

pret sevi, norādot, ka savu vainu neatzīst.

[10.1.2] Būdams nopratināts kā aizdomās turētais, /pers. C/ 2020.gada 9.jūnijā liecināja, ka apstiprina iepriekš sniegtās liecības daļā par

plkst.17.00, norādot, ka tas varēja būt 9. vai 10.aprīlī. 2020.gada saņēma invaliditātes pabalstu. Iepriekš liecināja, ka ap plkst.12.00 bija kopā ar savu

draugu /pers. D/, atradušies pie viesnīcas /Nosaukums FF/, tur satika nepazīstamu vīrieti, prasījis vīrietim cigareti. Vīrietis krievu valodā atbildējis, ka

viņam nav cigaretes. Redzējis, ka vīrietim pār plecu ir uzlikta tumba, iespējams melna ar baltu krāsa, precīzi neatceras. Tumba bija ieslēgtā stāvoklī,

vīrietis klausījās mūziku, tumbai bija pieslēgta melnas krāsas zibatmiņa. Prasījis vīrietim, lai viņš pārdod tumbu, vīrietis atteicās. Pēc tam vīrietis lūdza, lai

lombardā ieķīlā tumbu, aizbildinoties, ka viņam nav līdzi personu apliecinoša dokumenta. Vīrietis par ieķīlāšanu lombardā atlīdzību solīja 5 euro. Piekritis

tumbu ieķīlāt. Pēc tam pa /Nosaukums AB/ ielu gājuši līdz strūklakai, nogriezās uz /Nosaukums AC/ ielu un tālāk gājuši līdz /Nosaukums AA/ ielas mājai,

kurā, kā vīrietis norādīja, dzīvojot. Uz māju gāja pēc tumbas dokumentiem un iepakojuma kastes. Vīrietis tumbu ielika oriģinālajā iepakojuma kastē, kurā

bija arī putoplasti. No vīrieša dzīvesvietas visi kopā pēc tam devās uz lombardu /adrese J/. Uzrādot savu pasi, ieķīlājis vīrieša tumbu. Vīrietis un /pers. D/

palika stāvot uz ielas, lombardā neienāca. Kad bija tumbu ieķīlājis, izejot no lombarda vīrietim atdevis 25 euro un ķīlas zīmi, paturot 5 euro. Liecībās

precizēja, ka naudu pa televizoru 20 euro vīrietim samaksājis ap plkst.13.00. Pie strūklakas Pārventā, Ventspilī, nevis kā iepriekš liecinājis, vīrieša

dzīvesvietā. Līdz šim brīdim noskaidrojis, ka vīrieti sauc /vārds/. Kļūdījies norādītajā vecumā, viņš ir ap 35 gadus vecs, nevis kā iepriekš minējis, ka 60

gadus vecs. Televizoru no /Nosaukums AA/ ielas mājas paņēma ap plkst.12.00, jo nebija vēl par to samaksājis. Minētajā mājā iegājis caur vārtiņiem,

nevis līdis caur žogu. Televizoru plkst.17.00 drīkstējis ņemt, jo ar vīrieti bija vienojušies, ka ap plkst.17.00 var iet un paņemt viņa dzīvesvietā televizoru,

par ko bija samaksājis 20 euro. Tajā dienā, kad ņēma televizoru, bijis neliels pušums uz labās rokas delnas.

[10.2] Apsūdzētais /pers. D/ tiesas sēdē izmantoja savas tiesības un atteicās liecināt. /pers. D/ liecība tika pārbaudīta, pamatojoties uz

Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu (lietas 1.sējuma 69.;71.; 74. lapa).

[10.2.1] Apsūdzētais /pers. D/, būdams nopratināts kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, 2020.gada 9.aprīlī izmantoja savas tiesības

neliecināt pret sevi, norādot, ka savu vainu neatzīst, neko nav zadzis, nevienā īpašumā nav ļaunprātīgi iekļuvis. Televizoru /pers. C/ nopircis par 20 euro.

Aproču pogas ar enkuriem atradis pie ēkas /Nosaukums AA/ ielā, Ventspilī, kurā paņēmuši nopirkto televizoru. Policijas darbiniekam labprātīgi

izsniedzis atrastās pogas. Bija ģērbies baltas krāsas jakā.

[10.2.2] Būdams nopratināts kā aizdomās turētais, /pers. D/ 2020.gada 9.aprīlī izmantoja savas tiesības neliecināt pret sevi, savu vainu neatzīst. Uz

uzdotajiem jautājumiem neatbildēja.

[10.3] Apsūdzētā /pers. C/ aizstāve A.Šama un apsūdzētā /pers. D/ aizstāve I.Jeļinska lūdza apsūdzētos attaisnot pēc Krimināllikuma 175.panta

trešās daļas, norādot, ka pastāv saprātīgas šaubas par apsūdzēto vainu viņiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu [3] un [4] izdarīšanā.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētais /pers. C/ vairākas reizes mainījis savu aizstāvības pozīciju. Sākotnēji pirmstiesas procesā liecināja, ka nepazīstamo

vīrieti, kurš uzrunājis krievu valodā, kopā ar /pers. D/ satikuši pie strūklakas, kurš piedāvājis nopirkt televizoru. Apsūdzētais /pers. C/, būdams

nopratināts kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, nopratināšanas laikā neliecina par faktu, ka vīrietim uz pleca atradusies tumba, kā arī neliecina,

ka būtu devušies uz lombardu ieķīlāt tumbu. Arī nepiemin faktu, ka sākotnēji uz vīrieša dzīvesvietu devušies pēc tumbas dokumentiem, lai varētu ieķīlāt

tumbu lombardā. Vēlāk, būdams nopratināts kā aizdomās turētais, jau liecina, ka satikuši vīrieti ar tumbu uz pleciem, sākotnēji uz dzīvesvietu devušies

pēc tumbas dokumentiem, tikai tad vienojušies par televizora iegādi. Apsūdzētā liecības ir detalizētas un konsekventas attiecībā uz noziegumu [3] un [4]

izdarīšanas apstākļiem, konkrēti norādot pulksteņlaikus, veidu, kā iekļuvuši cietušā dzīvojamā mājā, kādas mantas tika paņemtas. Tāpat konsekventi arī

liecinājis, ka 2020.gada 9.aprīlī bijis kopā ar apsūdzēto /pers. D/. Arī apsūdzētais /pers. D/ nav noliedzis faktu, ka bijis kopā ar /pers. C/.

Tiesa apsūdzēto kriminālprocesā izvirzītās versijas un argumentus uzskata par nepārliecinošiem, un secina, ka apsūdzēto /pers. C/ un /pers. D/

savas vainas noliegšana viņiem izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, ir viņu izvēlētā aizstāvības pozīcija, kas ir pretrunā ar lietā

savāktajiem un tiesas sēdē pārbaudītajiem pierādījumiem.

[10.4] Aizstāve A.Šama debatēs vērsa uzmanību uz apstākli, ka apsūdzētais /pers. C/, ņemot vērā viņa zemo izglītības līmeni, būdams nopratināts

kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, tika pratināts bez aizstāves klātbūtnes. Nopratināšanas laikā sniedzis atbildes uz uzdotajiem jautājumiem

tā, kā atbilstoši savam izglītības līmenim sapratis.

No aizdomās turētā nopratināšanas protokola (lietas 1.sējuma 80.lapa) konstatējams, ka apsūdzētais /pers. C/, būdams aizdomās turētā statusā,

nopratināts aizstāves klātbūtnē. Pratināšanas laikā /pers. C/ tika nolasīts nopratināšanas protokols (lietas 1.sējuma 75.-76.lapa), kurā sniedzis liecības

bez aizstāvja klātbūtnes, un apsūdzētais iepriekš sniegtās liecības apstiprinājis aizstāves klātbūtnē. Tiesa ņem arī vērā, ka apsūdzētais /pers. C/ nav

iesniedzis nekādas sūdzības par kādiem Kriminālprocesa likuma pārkāpumiem attiecībā pret viņu, ko būtu veikuši procesa virzītāji pirmstiesas procesā.

Arī tiesas izmeklēšanā netika iegūti pierādījumi tam, ka pirmstiesas izmeklēšanā /pers. C/ liecības ir sniedzis, iespējams, nepamatotas vai prettiesiskas

rīcības rezultātā. Turklāt, apsūdzētais, būdams nopratināts kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, norādīja, ka aizstāvja klātbūtne nav

nepieciešama.

[10.5] Tiesai nav pamata neticēt liecinieces /pers. Y/ sniegtajām liecībām, kurās norādīja gan precīzu notikuma laiku attiecībā uz [4] noziegumu, gan

notikušā apstākļus, kas sakrīt ar cietušā /pers. I/ sniegtajām liecībām. Liecinieces sniegtās ziņas apstiprinās arī ar /pers. M/ sniegtajām liecībām, kurš

liecināja gan par laiku, cikos lieciniece /pers. Y/ zvanījusi cietušajam, gan par personām, kuras nesa televizoru, gan aprakstot, kā bija ģērbušies

apsūdzētie. Lai gan lieciniece apliecināja, ka pazīst cietušo /pers. I/, tiesa nekonstatē liecinieces personīgu ieinteresētību vai pretrunas sniegtajās liecībās,

lai būtu pamats apšaubīt liecību ticamību.

Lai gan Kriminālprocesa likumā nav noteikti konkrēti kritēriji pierādījumu ticamības un pietiekamības novērtēšanai, šajā gadījumā pierādījumu

vērtēšana balstās uz tiesneša iekšējo pārliecību, kas formālā motivācijā ne vienmēr ir ietilpināma.

[10.6] Apsūdzētā /pers. C/ aizstāve subjektīvu nozīmi piešķīra liecinieka /pers. M/ liecinātajam par to, kuram no apsūdzētajiem rokās bijis

televizors, un kuram no apsūdzētajiem kabatās atradušās dažādas mantas kā sīknauda, lādētājs, aproču pogas. Tiesa nekonstatē, ka liecinieks būtu

sniedzis apzināti nepatiesas liecības, būdams brīdināts par atbildību par nepatiesu liecību sniegšanu. Lai gan liecinieka sniegtajās liecībās konstatējamas

pretrunas atsevišķās detaļās, nevarēja precīzi atcerēties notikušā apstākļus, tomēr tiesa atzīst, ka tiesas sēdē šīs pretrunas tika novērstas. Arī pats

liecinieks pretrunas skaidroja ar to, ka ir pagājis laiks kopš notikušā, norādīja, ka abi apsūdzētie ir vizuāli līdzīgi, īsti nepievērsa uzmanību mantām, kuras

atrada pie apsūdzētajiem, tomēr svarīgākās nianses par notikušā apstākļiem liecinieks detalizēti liecināja. Tiesa konstatē, ka notikuma dienā liecinieks bija

uzņēmies vadošo lomu apsūdzēto aizturēšanai, maldīgi uzskatīdams, ka apsūdzētie apdraud liecinieku, tomēr nav pamata šīs liecības kopumā atzīt par

pretrunīgām un nekonsekventām. Lai gan liecinieks liecināja, ka ir pazīstams ar cietušo /pers. I/, tiesai nav pamata apšaubīt liecinieka sniegto liecību

ticamību.

[10.7] Tāpat tiesai nav pamata neticēt liecinieka /pers. O/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām, jo liecinieks konsekventi liecināja par notikušā

apstākļiem attiecībā uz [3] noziegumu. Atsevišķas notikušā detaļas liecinieks bija aizmirsis, tomēr tiesai nav pamata apšaubīt minēto liecību patiesumu, jo

tiesas izmeklēšanā netika iegūta informācija, ka liecinieks /pers. O/ būtu personīgi pazīstams ar cietušo /pers. I/, lai sniegtu nepatiesas ziņas par notikušā

apstākļiem.

[11] Apsūdzētajiem celta apsūdzība par svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) kvalificējošos apstākļos, ko prokurors tiesas sēdē

uzturēja.

[11.1] Apsūdzētajiem celta apsūdzība par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas par to, ka /pers. C/ un

/pers. D/ 2020.gada 9.aprīlī no plkst.8.00 līdz plkst.14.50 personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās apsūdzībā norādītajos apstākļos slepeni iekļuva

cietušā /pers. I/ mājā, no kurienes nozaga cietušajam piederošas mantas – radio skandu “Doping” komplektā ar mikrofonu 86 euro vērtībā un skandā

ievietotu datu nesēju – zibatmiņu “Kingston” data Travel 16GB 8 euro vērtībā, mobilo tālruni “LG” 25 euro vērtībā, sīknaudu 1 euro vērtībā, skūšanās

komplektu “Gillete” (skuveklis un 5 gab. asmeņi) 17,50 euro vērtībā, un portatīvo lādētāju – akumulatoru (Power Bank) 35 euro vērtībā.

Tiesa uzskata, ka minēto naudas un mantu zādzība - mobilais tālrunis LG 25 euro vērtībā, sīknauda 1 euro vērtībā, skūšanās komplekts Gillete

(skuveklis un 5 gab. asmeņi) 17,50 euro vērtībā, portatīvais lādētājs – akumulators 35 euro vērtībā ir izslēdzamas no apsūdzības, jo tiesas izmeklēšanā

šajā daļā apsūdzēto vaina netika pierādīta.

[11.1.1] Attiecībā par sīknaudas un minēto mantu zādzības faktu cietušais ir sniedzis pretrunīgas liecības. Tiesa cietušā liecības atzīst par

pretrunīgām, jo tās nav konsekventas gan par nozagtās naudas apjomu, gan par nozagto mantu esamību. Tāpat lietā nav pierādījumu par to, ka

cietušajam būtu nozagts telefons LG. Gan cietušā /pers. I/, gan apsūdzētā /pers. C/ liecības satur ziņas par faktu, ka tika nozagts telefons Samsung, taču

šādu pierādījumu lietā nav. Apsūdzētais /pers. C/ liecinājis, ka telefonu Samsung atdevis policijai, taču lietā nav pierādījumu tam, ka šis telefons būtu

likumā noteiktajā kārtībā izņemts. Cietušais, atbildot uz aizstāves A.Šamas jautājumiem par to, cik cietušajam pieder telefoni, atbildēja, ka vairāki, taču

neko konkrētu nevarēja nosaukt. Tāpat cietušais sniedzis liecībās pretrunīgas ziņas par to, kāds lādētājs tika nozagts. Apsūdzībā norādīts, ka apsūdzētie

nozaguši portatīvo lādētāju – akumulatoru (Power Bank), taču no liecinieka /pers. M/ un paša cietušā liecībām izriet, ka tika nozagts telefona Samsung

lādētājs. Tāpat lietā arī nav rakstveida pierādījumu par to, ka tiktu izņemtas mantas, kuras atradās apsūdzētā /pers. D/ kabatās, par ko liecināja gan

cietušais, gan liecinieks /pers. M/. Citu pierādījumu, kas apstiprinātu cietušā liecības par nozagto mantu esamību un vērtību, lietā nav.

[11.1.2] Attiecībā uz izsisto logu, par kuru liecināja cietušais un pieteica kaitējuma kompensāciju par bojāto logu 7 euro, tiesa nodibina, ka

apsūdzība par to, ka apsūdzētie iekļuva pa logu, to izsitot, nav celta. Lai gan krimināllietā esošie pierādījumi satur ziņas par faktu, ka apsūdzētie iekļuvuši

pa logu, to izsitot, apsūdzība par šādām apsūdzēto darbībām nav celta.

[11.2] Saskaņā ar apsūdzētā /pers. C/, cietušā /pers. I/, liecinieka /pers. O/ liecībām nodibināts, ka /pers. C/ un /pers. D/ personu grupā pēc

iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot dzīvoklī, konkrēti:

2020.gada 9.aprīlī laikā ap plkst.12.00 līdz plkst.14.50, /pers. C/ un /pers. D/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par zādzības izdarīšanu,

mantkārīgu motīvu vadīti, slepeni – izmantojot to, ka neviens neredz viņu darbības, iekļuva ar žogu no apkārtējās vides norobežotā mājas /adrese/

teritorijā, pēc kā pa logu iekļuva minētajā mājā, no kurienes nozaga /pers. I/ piederošas mantas, konkrēti: radio – skandu “Doping” komplektā ar

mikrofonu 86 euro vērtībā un skandā ievietotu datu nesēju – zibatmiņu “Kingston” Data Travel 16 GB 8 euro vērtībā, tādējādi nodarot cietušajam /pers.

I/ materiālo kaitējumu 94 euro apmērā.

Apsūdzēto darbības noziedzīga nodarījuma [3] izdarīšanā ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, un par šīm darbībām

apsūdzētie ir sodāmi.

[11.2.1] Attiecībā par nozagto radio skandu “Doping” komplektā ar mikrofonu, ko tiesa atzina par pierādītu, tiesa uzskata, ka nav pamata

apstrīdēt cietušā /pers. I/ norādīto mantas vērtību, jo to noteicis atbilstoši tirdzniecībā esošajām cenām. Turklāt saskaņā ar Civillikuma 2356.panta

nosacījumiem, ja nozagtās lietas vairs nav vai ja tā ir sabojāta, tad cietušais var prasīt no vainīgā šās lietas augstāko cenu, kāda tai bijusi no patvaļīgās

paņemšanas laika.

[11.3] Apsūdzētajiem celta apsūdzība par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas par to, ka /pers. C/ un

/pers. D/ 2020.gada 9.aprīlī no plkst.15.00 līdz plkst.17.00 personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās apsūdzībā norādītajos apstākļos slepeni iekļuva

cietušā /pers. I/ mājā, no kurienes nozaga cietušajam piederošas mantas – televizoru Samsung 80 euro vērtībā, aproču pogu komplektu 2 euro vērtībā.

Lai gan cietušais /pers. I/ tiesas sēdē liecināja, ka apsūdzētie, ņemot televizoru, ir sabojājuši antenu 35 euro vērtībā, par kuru lietā pieteica

kaitējuma kompensāciju, lietā nav pierādījumu par to, ka antena tikusi sabojāta.

[11.3.1] Saskaņā ar apsūdzētā /pers. C/, /pers. D/, cietušā /pers. I/, liecinieku /pers. Y/, /pers. M/ liecībām nodibināts, ka /pers. C/ un /pers. D/

personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot dzīvoklī, konkrēti:

2020.gada 9.aprīlī ap plkst.17.00, /pers. C/ un /pers. D/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās par zādzības izdarīšanu, mantkārīgu motīvu

vadīti, slepeni – izmantojot to, ka neviens neredz viņu darbības, iekļuva ar žogu no apkārtējās vides norobežotā mājas /adrese/ teritorijā, pēc kā pa logu

iekļuva minētajā mājā, no kurienes nozaga /pers. I/ piederošās mantas, konkrēti:

- televizoru “Samsung” UE32 K5100AW 80 euro vērtībā;

- aproču pogu komplektu (divas pogas) 2 euro vērtībā, tādējādi nodarot cietušajam /pers. I/ materiālo kaitējumu 82 euro apmērā.

Apsūdzēto darbības noziedzīga nodarījuma [4] izdarīšanā ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, un par šīm darbībām

apsūdzētie ir sodāmi.

[12] Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēta atbildība par svešas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot dzīvoklī.

Kriminālprocesa likuma 124.panta piektā daļa noteic, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas

gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.

[12.1] Apsūdzētajiem /pers. D/ un /pers. C/ celtas apsūdzības par to, ka viņi personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās slepeni nolaupīja svešu

kustamu mantu (zādzību), iekļūstot dzīvoklī. Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēts zādzības kvalificējošais sastāvs, ja tā izdarīta, iekļūstot

dzīvoklī.

[12.1.1] Tiesa norāda, ka Krimināllikuma 175.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt ar tiešu nodomu, apzinoties savu darbību

kaitīgumu, paredzot zaudējumu nodarīšanu mantas īpašniekam un vēloties iegūt šo mantu.

Objektīvi zādzība izpaužas kā tīša, prettiesiska un bezatlīdzības svešas kustamas mantas slepena vai atklāta paņemšana, lai ar to rīkotos kā ar savu,

savukārt mantai ir lietošanas vērtība, ko izsaka naudas izteiksmē – cenā.

Par slepenu zādzība atzīstama, ja tā izdarīta, kad nav klāt mantas īpašnieks vai citi aculiecinieki.

Tiesa secina, ka /pers. C/ un /pers. D/ ir inkriminēto noziedzīgo nodarījumu [3] un [4] subjekti, tas ir, četrpadsmit gadus sasniegušas, pieskaitāmas

personas.

Apsūdzēto izdarītie noziedzīgie nodarījumi vērsti pret cietušā /pers. I/ mantiskajām interesēm, proti, slepeni nolaupot apsūdzībā norādītās cietušā

mantas.

[12.1.2] Ar lietā iegūtajiem pierādījumiem apstiprinās, ka apsūdzētie /pers. C/ un /pers. D/ ar savām darbībām ir izdarījuši tīšus noziedzīgus

nodarījumus, kurus raksturo tiešs nodoms. Apsūdzētie prettiesiski, bez atļaujas, slepeni iekļūstot cietušā dzīvoklī, apzinājās savu darbību neatļautību,

paredzēja zaudējumu nodarīšanu mantas īpašniekam (cietušajam) mantas prettiesiskas paņemšanas gadījumā, kā arī vēlējās mantu iegūt un to arī ieguva,

lai gūtu materiālu labumu un iedzīvotos uz cietušā rēķina.

Noziedzīgo nodarījumu faktiskie apstākļi un apsūdzēto darbības norāda uz to, ka noziedzīgie nodarījumi tika izdarīti kopīgi, personu grupā,

realizējot kopīgu noziedzīgu nodomu.

[12.2] Lai kādu personu atzītu par nozieguma izdarītāju, nav obligāti nepieciešams, lai viņš vienmēr paveic visu to, kas paredzēts pabeigta

noziedzīga nodarījuma sastāvā. Ja noziedzīgā nodarījumā ir līdzizdarītāji, tad katrs no viņiem izpilda kādu daļu no Krimināllikuma Sevišķās daļas panta

dispozīcijā norādītajām darbībām, kas veido noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi. Tā kā nodarījumu viņi izdarījuši kopīgi, to apzinoties, tad viņu visu

darbības ir jākvalificē kā līdzizdarītāju darbības, jo tās tiek veiktas kopīga mērķa sasniegšanas interesēs.

Dažos gadījumos noziedzīga nodarījuma izdarītāju lomas ir ļoti atšķirīgas, bet to būtībā tomēr ir kopīgā noziedzīgā mērķa sasniegšana (Krastiņš U.,

Noziedzīga nodarījuma sastāvs un nodarījuma kvalifikācija. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014., 246., 247.lpp.).

Apsūdzētie ir ņēmuši tiešu dalību noziedzīga nodarījuma – zādzība, iekļūstot dzīvoklī – izdarīšanā, kur katrs dalībnieks realizējis daļu no darbībām,

kas veido Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi. Tādējādi visi dalībnieki atzīstami par minētā noziedzīgā

nodarījuma līdzizdarītājiem un viņu darbības kvalificējamas pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas.

[12.3] Tiesa uzskata, ka ir konstatēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas

nepieciešams, lai secinātu, ka /pers. C/ un /pers. D/ ir izdarījuši svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzības personu grupā pēc iepriekšējas

vienošanās, iekļūstot dzīvoklī).

[13] Tiesa atzīst, ka iztiesāšanas gaitā apsūdzēto vaina viņiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir pierādīta un pastāv Kriminālprocesa

likuma 520.pantā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Saskaņā ar Krimināllikuma 1.panta pirmo daļu, pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, t.i., kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīgā nodarījuma sastāva

pazīmes.

Kriminālprocesa likuma 19.panta trešā daļa noteic, ka visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai,

kurai ir tiesības uz aizstāvību.

[13.1] Tiesa norāda, ka tiesas izmeklēšanā nav konstatējusi tādas šaubas par apsūdzēto vainu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā pēc Krimināllikuma

175.panta trešās daļas, kas būtu vērtējamas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.panta trešās daļas nosacījumiem.

Tiesa atzīst, ka ar tiesas sēdē pārbaudītajiem pierādījumiem ir apstiprinājies, ka apsūdzētie ir izdarījuši darbības, kuras atbilst Krimināllikuma

175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm un apsūdzēto vaina [3] un [4] punktā minēto noziegumu izdarīšanā pierādīta ar

sprieduma motīvu daļā [8] – [11] izklāstītajiem pierādījumiem.

Tiesa atzīst iepriekš minētos tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus par pieļaujamiem, jo tie ir iegūti Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā, par

attiecināmiem uz izdarīto noziedzīgo nodarījumu un pietiekamiem /pers. C/ un /pers. D/ vainas Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēto

noziedzīgu nodarījumu [3] un [4] izdarīšanā pierādīšanā, un par šiem nodarījumiem apsūdzētie ir sodāmi.

[14] Izvērtējot apsūdzētajiem /pers. C/ un /pers. D/ nosakāmo sodu veidu un mēru par katru noziedzīgo nodarījumu saskaņā ar Krimināllikuma 35.

un 46.panta nosacījumiem, tiesa ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu mantisko raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzēto atbildību ietekmējošo

apstākļu esamību, kā arī apsūdzēto personību raksturojošās ziņas.

[14.1] Tāpat, nosakot apsūdzētajiem sodu, tiesa ņem vērā, ka /pers. C/ un /pers. D/ ir izmantojuši Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās

tiesības uz sadarbību ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē apsūdzības daļā par noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanu [1] un [2] pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu

noregulējumu, taču tas nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē, bet tiek ņemts vērā pie soda

noteikšanas, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.pantam – viens no kritērijiem, lai krimināllietu varētu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes, ir

apsūdzētā vainas atzīšana un izdarītā nožēlošana.

[14.2] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzēto /pers. C/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi [1] un [2] pēc Krimināllikuma 180.panta

pirmās daļas un /pers. D/ izdarītais noziedzīgais nodarījums [2] pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas klasificējami kā mazāk smagi noziegumi, ar

kuriem apdraudētas cietušo mantiskās intereses, nodarot reālu materiālo zaudējumu.

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcija par konkrētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz

vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

[14.2.1] Novērtējot apsūdzēto /pers. C/ un /pers. D/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kvalificētiem pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas,

raksturu, tiesa ņem vērā, ka noziegumi [1] un [2] ir vērsti pret cietušo mantiskām interesēm, tomēr ar šo noziedzīgo nodarījumu radīts salīdzinoši

nebūtisks materiālais kaitējums cietušajiem.

[14.3] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu apsūdzēto /pers. C/ un /pers. D/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi [3] un [4] pēc

Krimināllikuma 175.panta trešās daļas klasificējami kā smagi noziegumi. No lietas materiāliem nepārprotami secināms, ka apsūdzētie pilnībā apzinājās, ka

prettiesiski iegūst svešu mantu nolūkā iedzīvoties uz cietušā /pers. I/ rēķina, līdz ar to noziegumi izdarīti ar tiešu nodomu un mantkārīgā nolūkā.

Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcija par konkrētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz

pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

[14.4] Izvērtējot visu noziedzīgo nodarījumu raksturu un cietušajiem radīto mantisko kaitējumu, tiesa secina, ka, ņemot vērā likuma “Par

Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 22.pantā noteikto, apsūdzēto nodarītais kaitējums vērtējams nelielā apmērā, jo nepārsniedz

vienu tai laikā noteikto minimālo mēnešalgu.

[14.5] Vērtējot /pers. C/ personību, tiesas sēdē pārbaudot personu raksturojošu informāciju, noskaidrots, ka apsūdzētais ir bez izglītības,

apgādājamo nav, ir pastāvīga dzīvesvieta, bez noteiktas nodarbošanās.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. C/ papildus norādīja, ka sācis strādāt, viņam ir piešķirta 3.grupas invaliditāte, tādēļ lūdz noteikt sodu, kas nav saistīts

ar brīvības atņemšanu.

Tiesa ņem vērā, ka iepriekš vairākkārt krimināli sodīts, pēdējo reizi notiesāts ar Kurzemes rajona tiesas 2020.gada 21.oktobra spriedumu par trīs

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu šim sodam daļēji

pieskaitīts sods, kas piespriests ar Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 30.oktobra spriedumu, un galīgais sods /pers. C/ noteikts brīvības atņemšana uz

1 gadu 3 mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu. 2020.gada 7.decembrī atbrīvots pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

[14.6] Par apsūdzētā /pers. C/ atbildību mīkstinošu apstākli attiecībā uz viņam inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma

180.panta pirmās daļas saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa atzīst to, ka viņš izdarītajos noziegumos [1] un [2] vaļsirdīgi atzinies un nožēlo

izdarīto, kā arī atzinis cietušo SIA /Nosaukums C/ un SIA/Nosaukums/ pieteiktās kaitējuma kompensācijas.

[14.7] Par apsūdzētā /pers. C/ atbildību pastiprinošu apstākli attiecībā uz visiem viņam inkriminētajiem noziegumiem saskaņā ar Krimināllikuma

48.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa atzīst to, ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu. Attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem

[1] un [2], kvalificētiem pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, par atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas

2.punktu atzīstams, ka tie izdarīti personu grupā.

Zādzības izdarīšana personu grupā Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā ir paredzēta kā noziedzīga nodarījuma sastāva kvalificējošā pazīme, līdz

ar to Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 2.punkta izpratnē nav atzīstams par atbildību pastiprinošu apstākli.

[14.8] Atbilstoši Krimināllikuma 35.pantā definētajam soda mērķim un, ievērojot Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā noteiktos soda noteikšanas

vispārīgos principus, tiesa atzīst, ka /pers. C/ par katru noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sodāms ar reālu brīvības

atņemšanas sodu.

Savukārt par katru noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas /pers. C/ sodāms ar īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu.

Tiesa, vērtējot lietā esošās ziņas par apsūdzētā personību kopsakarā ar viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu raksturu un motīviem, konstatē,

ka Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā pantu sankcijā paredzētie alternatīvie soda veidi nevar pietiekoši

motivēt apsūdzēto mainīt savu uzvedību un aizsargāt sabiedrības drošību.

Tiesa uzskata, ka brīvības atņemšanai alternatīvu soda veidu noteikšana nesasniegs soda mērķi sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, jo šādā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu

noziedzīgo nodarījumu raksturam un radītajam kaitējumam.

[14.8.1] Apsūdzētais iepriekš vairākkārt sodīts par mantiska rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Jauni noziedzīgi nodarījumi, turklāt īsā laika

periodā, šajā lietā izdarīti nedzēstas sodāmības laikā, kas ļauj izdarīt objektīvu secinājumu, ka iepriekš noteiktie kriminālsodi nav bijuši pietiekami efektīvi

resocializācijas pasākumu īstenošanā. Minētie apstākļi norāda uz apsūdzētā veikto prettiesisko darbību sistemātiskumu.

Sods par izdarītajiem noziegumiem ir atzīstams par sekām, kuras, ņemot vērā apsūdzētā personību, viņam bija jāzina un ar tām jārēķinās.

Apsūdzētā izvēle nedzēstas sodāmības laikā par iepriekš izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem izdarīt vairākus jaunus noziegumus, norāda uz viņa

vieglprātīgo attieksmi pret likumu ievērošanu un neliecina par vēlēšanos mainīt savu uzvedību.

Ievērojot minētos apstākļus, apsūdzētajam noteiktais sods reālas brīvības atņemšanas veidā par katru noziedzīgo nodarījumu atzīstams par

atbilstošu ne tikai ar noziedzīgiem nodarījumiem radītajam kaitējumam, bet arī noziedzīgo nodarījumu raksturam un apsūdzētā personībai.

[14.9] Atbilstoši Krimināllikuma 40.panta otrajā daļā noteiktajam piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām.

Lai gan Krimināllikumā nav konkrēti paskaidrots, kādas personas atzīstamas par darbnespējīgām, atbilstoši juridiskajā literatūrā noteiktajam,

darbnespējīgas personas ir invalīdi, pensionāri, grūtnieces u.c. (skat. U.Krastiņš, V.Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I-VIII2

nodaļa. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2018., 174.lpp.).

Šāda atziņa nostiprināta arī Augstākās tiesas judikatūrā (skat. Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 8.novembra lēmumu lietā Nr.SKK-J-

571/2007, Augstākās tiesas 2014.gada 16.jūnija lēmumu lietā Nr.SKK-0154/2014, Augstākās tiesas 2017.gda 20.janvāra lēmumā lietā

Nr.SKK-J-44/2017).

Analizējot normatīvos aktus, kas regulē darba tiesiskās attiecības, sociālo aizsardzību, var secināt, ka noteikts vecums, slimība, invaliditāte,

maternitāte pilnīgi atņem, vai daļēji ierobežo personas spēju strādāt un tāpēc šādām personām nepieciešama sociālā aizsardzība. Pienākuma uzlikšana

strādāt var nelabvēlīgi ietekmēt šo personu veselības stāvokli.

Tiesa nepiekrīt aizstāves norādītajam un atzīst, ka /pers. C/ ir darbnespējīga persona un viņam nav piemērojams piespiedu darbs. Tiesa atzīst, ka

/pers. C/ apņemšanās un aizstāves norāde tiesas sēdē, ka viņš ir spējīgs strādāt un veselības traucējumi neietekmē viņa darba spējas, nedod pamatu

uzskatīt, ka viņš varēs izciest viņam piespriesto sodu. Aizstāves arguments, ka valstī personām, kurām piešķirta 3.grupas invaliditāte, ir pieļaujams strādāt

atbilstoši viņa darbspējām, nav pamats soda − piespiedu darba – piemērošanai. Tiesa vērš uzmanību, ka personām, kurām piešķirta invaliditāte, pēc

savām iespējām un vēlmēm ir tiesības strādāt, bet valsts nevar uzlikt par pienākumu un piespiest invalīdam kā darbnespējīgai personai strādāt.

[14.9.1] Tiesas rīcībā nav informācijas par tādu apsūdzētā veselības stāvokli, kas liegtu izciest sodu brīvības atņemšanas iestādē. Nepieciešamības

gadījumā apsūdzētajam ir iespēja saņemt medicīnisko aprūpi saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.276 “Apcietināto un

notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība”.

Turklāt tiesa ņem vērā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu prakses apkopojumu, kurā cita starpā norādīts – lai

novērstu noziedzīgu nodarījumu recidīvu, kriminālsodam jābūt tādam, kas orientēts uz likumpārkāpēja sociālo adoptāciju un resocializāciju, kā arī tādam,

kas sekmē noziedzīgu nodarījumu veicinošo faktoru novēršanu (mazināšanu). Atbildību pastiprinošu apstākļu esamība ir pamats bargāka soda

piemērošanai salīdzinājumā ar sodu, kāds būtu piespriežams, šādus apstākļus nekonstatējot.

Nosakot sodu mēru, tiesa ņem vērā /pers. C/ atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, un atzīst, ka par Krimināllikuma 180.panta pirmajā

daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma, izdarītu 2018.gada 6.februārī, viņš sodāms ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi un 10 (desmit)

dienām, par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma, izdarītu 2020.gada 8.martā, izdarīšanu viņš sodāms ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi un 10 (desmit) dienām, par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma, izdarītu

2020.gada 9.aprīlī laikā ap plkst.12.00 līdz plkst.14.50, izdarīšanu viņš sodāms ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem, par Krimināllikuma

175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma, izdarītu 2020.gada 9.aprīlī ap plkst.17.00, izdarīšanu viņš sodāms ar brīvības atņemšanu uz

4 (četriem) mēnešiem.

[14.10] Nosakot sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais

/pers. C/ savu vainu noziedzīgajos nodarījumos pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas pilnībā atzina, izdarīto nožēloja, un izteica apņēmību nākotnē

noziegumus vairāk neizdarīt, tādēļ atzīst, ka attiecībā pret viņu var tikt piemērots viņam labvēlīgais daļējas sodu saskaitīšanas princips.

Tiesa atzīst, ka, daļēji saskaitot noteiktos sodus, taisnīgs un izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un apsūdzētā /pers. C/ personībai atbilstošs

sods, ir brīvības atņemšana uz 10 (desmit) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

[14.11] Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu šim sodam pieskaitāms sods, kas piespriests ar Kurzemes rajona tiesas 2020.gada

21.oktobra spriedumu, un galīgais sods /pers. C/ nosakāms, piespriestos sodus pilnībā saskaitot, brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem un 1 (vienu)

mēnesi, ar probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un 52.panta piekto daļu soda termiņā /pers. C/ ieskaitāms pilnībā izciestais brīvības atņemšanas

sods 1 (viens) gads 3 (trīs) mēneši un pilnībā izciestā probācijas uzraudzība 1 (viens) gads pēc Kurzemes rajona tiesas 2020.gada 21.oktobra sprieduma.

[14.11] Vērtējot /pers. D/ personību, tiesas sēdē pārbaudot personu raksturojošu informāciju, noskaidrots, ka apsūdzētajam 4.klašu izglītība,

apgādājamo nav, ir dzīvesvieta, bez noteiktas nodarbošanās.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. D/ papildus lūdza noteikt sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, jo apgādībā mazgadīgas personas. Tiesa,

pārbaudot personu raksturojošus datus, nekonstatē, ka apsūdzētā apgādībā ir nepilngadīgas personas.

[14.12] Noskaidrots, ka apsūdzētais atrodas apcietinājumā citā kriminālprocesā Nr.11151029620, kurā /pers. D/ celta apsūdzība par noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 3.decembra spriedumu

notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi. Uz sprieduma

pasludināšanas dienu šajā kriminālprocesā minētais spriedums nav stājies spēkā. Pēdējo reizi ar Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 16.februāra

spriedumu notiesāts pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 60 stundām. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu

noteiktajam sodam pievienots piespriestais sods pēc Ventspils tiesas 2019.gada 20.maija sprieduma, un galīgais sods /pers. D/ noteikts piespiedu darbs

uz 160 stundām. Ar Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 11.decembra lēmumu /pers. D/ ar Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 16.februāra spriedumu

piespriestais un neizciestais piespiedu darbs aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 21 dienu. 2019.gada 19.janvārī atbrīvots pēc brīvības atņemšanas

soda izciešanas. Apsūdzētais uz sprieduma pasludināšanas dienu nesodīts, jo sodāmība dzēsta.

No tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem konstatējams, ka apsūdzētais nav izvērtējis savu noziedzīgo darbību prettiesiskumu, norāda, ka vēlas

mainīt savu dzīvi, taču lietā konstatētie apstākļi liecina, ka apsūdzētais par iepriekš piespriestajiem sodiem nav izdarījis attiecīgus secinājumus neskatoties

uz to, ka sodāmība dzēsta.

[14.13] Par apsūdzētā /pers. D/ atbildību mīkstinošu apstākli attiecībā uz Krimināllikuma 180.pantā pirmajā daļā viņam inkriminēto noziedzīgo

nodarījumu saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa atzīst to, ka viņš izdarītajā vaļsirdīgi atzinies un nožēlo izdarīto.

[14.14] Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 2.punktu, par apsūdzētā /pers. D/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka

attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, izdarīts personu grupā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, par apsūdzētā /pers. D/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka attiecībā uz

noziedzīgu nodarījumu, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas, noziedzīgi nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

[14.15] Attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, atbildību ietekmējošie apstākļi netiek konstatēti.

Atbilstoši Krimināllikuma 35.pantā definētajam soda mērķim un, ievērojot Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā noteiktos soda noteikšanas

vispārīgos principus, tiesa atzīst, ka /pers. D/ par noziedzīgiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un par Krimināllikuma 180.panta

pirmo daļu sodāms ar īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu.

[14.16] Izvērtējot Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus un tā rezultātā radīto kaitējumu,

tiesa atzīst, ka attiecībā pret /pers. D/ nav nepieciešams piemērot sodu, kas būtu saistīts ar ilgstošu viņa izolāciju no sabiedrības, un taisnīgs un noziedzīgā

nodarījuma raksturam un apsūdzētā personībai atbilstošs sods ir īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, tomēr noteiktais sods nevar būt formāls un ir

nosakāms maksimālajā apmērā, jo tieši šāds soda veids un mērs spēs apsūdzēto ne tikai sodīt, bet arī panākt, ka apsūdzētais un citas personas pildīs

likumu un atturēsies no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Nosakot /pers. D/ piemērojamā soda veidu, tiesa ņem vērā apsūdzētā personību, izteikto attieksmi pret izdarīto, pausto nožēlu, raksturojošās

ziņas.

[14.16.1] Apsūdzētais uz lietas izskatīšanas dienu iepriekš tiesāts par mantiska rakstura noziegumu izdarīšanu, sodāmība dzēsta, sodīts gan ar

īslaicīgas brīvības atņemšanas sodu, gan arī ar alternatīvo sodu - piespiedu darbu. Minētie apstākļi norāda uz to, ka kriminālsods īslaicīgas brīvības

atņemšanas veidā nav atturējis /pers. D/ no jauna, smagāka un sabiedrībai bīstamāka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. Konstatētie apstākļi liecina, ka

apsūdzētajam ir vienaldzīga attieksme pret izdarītā sekām un faktu, ka tiks piemērots kārtējais kriminālsods. Tiesa atzīst, ka apsūdzētais /pers. D/,

būdams ekonomiski aktīvā vecumā, ir persona ar izteikti zemu subjektīvās uzvedības kontroles līmeni, kas savus sociālos aspektus un intereses

tendenciozi risina ar prettiesiskām darbībām, neņemot vērā sabiedrībā pastāvošās tiesību normas un sabiedrības intereses kopumā. Apsūdzētais nav

kritiski izvērtējis savas prettiesiskās darbības raksturu, bet ir apdraudējis citas personas mantiskās intereses. Tiesa atzīst, ka vienīgais veids, kā sasniegt

soda mērķi - sodīt un audzināt, un pasargāt sabiedrības intereses, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no jaunu

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, ir /pers. D/ noteikt sodu īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, jo alternatīvie sodi, kā naudas sods un piespiedu darbs,

atbilstoši apsūdzētā personību raksturojošiem datiem un izdarītajam nodarījumam nevarēs nodrošināt preventīvā un sodīšanas mērķa sasniegšanu. Minētie

apstākļi norāda uz apsūdzētā nevēlēšanos laboties, to, ka viņš turpina ignorēt sabiedrībā vispārpieņemtās uzvedības normas, līdz ar to tiesa uzskata, ka

noteiktais brīvības atņemšanas sods ir atzīstams par samērīgu un atbilst Krimināllikuma 35.pantā norādītajam soda mērķim.

Nosakot sodu mēru, tiesa ņem vērā /pers. D/ atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, un atzīst, ka par Krimināllikuma 180.panta pirmajā

daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā viņš sodāms ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi, par Krimināllikuma 175.panta trešajā

daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma, izdarītu 2020.gada 9.aprīlī laika ap plkst.12.00 līdz plkst.14.50, izdarīšanu viņš sodāms ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 3 (trim) mēnešiem, par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma, izdarītu 2020.gada 9.aprīlī ap plkst.17.00

izdarīšanu viņš sodāms ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trim) mēnešiem.

[14.17] Galīgais sods /pers. D/ pēc noziedzīgo nodarījumu kopības nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, piemērojot

labvēlīgāku sodu saskaitīšanas principu – sodus saskaitot daļēji, jo ir konstatēts viens atbildību mīkstinošais apstāklis un apsūdzētais ir sadarbojies ar

procesa virzītāju vienkāršota procesa izvēlē. Tādējādi galīgais sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības /pers. D/ nosakāms ar brīvības atņemšanu uz 6

mēnešiem.

Tiesas ieskatā šāds soda veids un mērs nav formāls, ir tuvināts tam soda mēram, kādu prokurors lūdza piemērot apsūdzētajiem apsūdzības runā,

tomēr tas ir adekvāts un pietiekoši bargs, lai sasniegtu ne tikai vainīgo sodīšanas, bet arī soda preventīvo mērķi.

[14.8] Izvērtējusi lietas apstākļus kopumā, tiesa atzīst, ka apsūdzētajiem pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas nav piemērojams sankcijā

alternatīvā formā paredzētais papildsods – mantas konfiskācija, jo, lai piemērotu mantas konfiskāciju, ir jānorāda konkrēta konfiscējamā manta, kas izriet

no Krimināllikuma 42.panta trešās daļas noteikumiem.

[15] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar

noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

[15.1] Par cietušo kriminālprocesā ir atzīta SIA /Nosaukums C/, kuras pārstāvis pieteicis kaitējuma kompensāciju attiecībā uz noziedzīgo

nodarījumu, kas izdarīts 2020.gada 8.martā, kopsummā 27,18 euro apmērā, zaudējumi nav atlīdzināti (lietas 2.sējuma 9.lapa). Apsūdzētie cietušās

pieteikto kaitējuma kompensāciju atzina pilnībā.

[15.2] Par cietušo kriminālprocesā ir atzīta SIA /Nosaukums/, kuras pārstāvis pieteicis kaitējuma kompensāciju attiecībā uz noziedzīgo nodarījumu,

kas izdarīts 2018.gada 6.februārī, kopsummā 57,40 euro apmērā, zaudējumi nav atlīdzināti (lietas 3.sējuma 13.lapa). Apsūdzētais /pers. C/ cietušās

pieteikto kaitējuma kompensāciju atzina pilnībā.

Izvērtējot cietušās SIA /Nosaukums/pieteikto mantiskā zaudējuma kompensāciju, kā arī ņemot vērā, ka apsūdzētais /pers. C/ to atzīst, tiesa secina,

ka pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācija 57,40 euro apmērā ir pamatota un piedzenama cietušās labā no apsūdzētā /pers. C/.

Izvērtējot cietušās SIA /Nosaukums C/ pieteikto mantiskā zaudējuma kompensāciju, kā arī ņemot vērā, ka apsūdzētie to atzina, tiesa secina, ka

pietiektā materiālā kaitējuma kompensācija 27,18 euro ir pamatota un piedzenama solidāri no /pers. C/ un /pers. D/ cietušās labā.

[15.3] Pirmstiesas izmeklēšanas laikā Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā cietušais /pers. I/ lietā pieteica kaitējuma

kompensāciju par /pers. C/ un /pers. D/ prettiesisko darbību rezultātā viņam nodarīto mantisko zaudējumu 209 euro apmērā (lietas 1.sējuma 12.-

14.lapa). Tiesas sēdē cietušais precizēja nozagto un neatgūto mantu vērtību, uzturot pieteikumu par kaitējuma kompensāciju 206,50 euro apmērā (lietas

4.sējuma 50.-57.lapa).

Apsūdzētie /pers. C/ un /pers. D/ kaitējuma kompensācijas pieteikumu par 206,50 euro piedziņu par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā

paredzētu noziedzīgu nodarījumu rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu neatzina.

Ievērojot minēto tiesisko regulējumu un objektīvi izvērtējot lietā esošo cietušā /pers. I/ pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju par mantisko

zaudējumu, tiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms tādā apjomā, kā ir pierādīts apsūdzībā, jo zaudējumu atlīdzināšana cietušajam ir

galvenais līdzeklis viņu subjektīvo tiesību un likumīgo interešu aizskāruma novēršanā.

Tiesa atzīst, ka pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka tiesa kaitējuma kompensācijas apmēru nosaka,

izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā radītā mantiskā zaudējuma apmēru, kā arī ievērojot Civillikuma 1675.pantā noteikto, ka vairākas personas,

kas kopīgi izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, atbild solidāri par zaudējumu, kas ar to nodarīts.

[15.3.1] Attiecībā uz pieteikto kaitējuma kompensāciju cietušais liecināja, ka tika izsists logs 7 euro, tika nozagtas mantas - lādētājs Powerbank

35 euro, skuvekļi 17,50 euro, telefons LG 25 euro, aproču pogas 2 euro, tumbiņa ar mikrofonu 86 euro, zibatmiņa 8 euro, antena 35 euro. Kopā ar

visu televizoru 206,50 euro. Minētās summas apmērā cietušais tiesas sēdē uzturēja pieteikto kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu.

[15.4] Tiesa atzīst, ka ir pamats apmierināt cietušā /pers. I/ pieteikumu par kaitējuma kompensācijas noteikšanu daļā, un solidāri no /pers. C/ un

/pers. D/ cietušā labā piedzenama kaitējuma kompensācija 86 euro apmērā, jo tie ir tiešie materiālie zaudējumi, kas radušies apsūdzēto izdarīto

noziegumu [3] un [4] pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas rezultātā.

Tiesa uzskata, ka kompensācijas apmērs ir nosakāms, ievērojot arī apsūdzēto iespējas atlīdzināt pieprasīto kompensācijas apmēru. Šis apstāklis ir

ņemams vērā samērīgas un taisnīgas atlīdzības apmēra noteikšanai, jo materiālās atlīdzības apmēra noteikšanā nevar prevelēt tikai cietušā personas

tiesības un intereses.

Lemjot jautājumu par cietušajam nosakāmās kaitējuma kompensācijas apmēru, tiesa izvērtē visus tos noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas apstākļus

un motīvus, kas ir konstatēti spriedumā, un atzīst, ka cietušā /pers. I/ pieprasītais kompensācijas apmērs 86 euro par cietušajam nodarīto materiālo

kaitējumu atbilst nodarījuma apstākļiem un izdarīšanas veidam, smagumam un sekām.

[15.4.1] Tiesa uzskata, ka kompensācijas apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas cietušajam /pers. I/ nosakāma apmērā, kādā tā ir

pierādīta ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītajiem pierādījumiem. Attiecīgi /pers. I/ 86 euro apmērā par radio – skandu “Doping” komplektā ar mikrofonu.

Cietušais liecināja, ka radioaparātu nav izdevies atgūt, jo tas tika nozagts kopā ar iegādes dokumentiem, un tā iemesla dēļ nebija iespēju lombardā to

atgūt. Arī liecinieks /pers. O/ apliecināja, ka radioparāts tika pārdots, jo nebija informācijas, ka manta ir zagta, jo tika ieķīlāta kopā ar iegādes

dokumentiem. Savukārt zibatmiņu un televizoru cietušais atguvis.

[15.5] Cietušā /pers. I/ labā mantiskā kaitējuma kompensācija 120,50 euro kriminālprocesā nav nosakāma, bet tas neliedz iespēju cietušajam

griezties tiesā kaitējuma atlīdzības celšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

[16] Apsūdzētajam /pers. C/ pirmstiesas procesā juridisko palīdzību sniedza zvērināta advokāte I.Ļaksa, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

84.pantu un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu,

samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” no valsts līdzekļiem izmaksājami 30 euro (lietas 3.sējuma 33., 63.lapa).

Apsūdzētajam /pers. C/ pirmstiesas procesā un pirmās instances tiesā juridisko palīdzību sniedza zvērināta advokāte Agita Šama, kurai saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 84.pantu un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās

palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” no valsts līdzekļiem izmaksājami 665 euro (lietas 1.sējuma

78.lapa; lietas 1.sējuma 83.lapa; lietas 1.sējuma 135.lapa; lietas 2.sējuma 30.lapa; lietas 4.sējuma 65.lapa; lietas 4.sējuma 119.lapa).

[16.1] Tiesas sēdē aizstāve vērsa uzmanību, ka lietā ir konstatējams valsts nodrošināta aizstāvja pieaicināšanas pamats saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 83.panta pirmās daļas 5.punkta nosacījumiem – personas nepietiekamais izglītības līmenis, kas tika precizēts arī tiesas sēdē, līdz ar to ir pamats

atbrīvot apsūdzēto no procesuālo izdevumu samaksas.

Kriminālprocesa likuma 368.panta piektā daļa paredz, ka procesuālos izdevumus, kas saistīti ar advokāta piedalīšanos kriminālprocesā pēc

norīkojuma, ja procesa virzītājs likumā noteiktajā kārtībā personu ir atbrīvojis no maksas par juridisko palīdzību, [..] sedz no valsts līdzekļiem.

Kriminālprocesa likuma 83.panta pirmās daļas 5.punktā noteikts, ka aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā ja tiesības uz aizstāvību ir [..]

personai ar tik zemu izglītības līmeni, ka tā nevar pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās tiesības.

Ņemot vērā to, /pers. C/ ir nepietiekošs izglītības līmenis, viņš atzīstams par personu, kura nevar pilnvērtīgi izmantot savas procesuālās tiesības,

tāpēc saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 83.panta pirmās daļas 5.punkta un 85.panta pirmās daļas 2.punkta noteikumiem apsūdzētais ir atbrīvojams no

samaksas par aizstāvja darbu viņa aizstāvības īstenošanai šajā krimināllietā pirmās instances tiesā, samaksu sedzot no valsts līdzekļiem.

[16.2] Pēc apsūdzētā /pers. D/ lūguma, tiesā juridisko palīdzību apsūdzētajam sniedza zvērināta advokāte Ilze Jeļinska, kurai saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 84.pantu un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās

palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” no valsts līdzekļiem izmaksājami 440 euro (lietas 4.sējuma

66.lapa; lietas 4.sējuma 120.-121.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu, 368.panta pirmo daļu procesuālie izdevumi iepriekš minētajā apmērā

piedzenami no apsūdzētā /pers. D/, jo tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 85.pantā paredzētos vai citus apstākļus, kas būtu par pamatu viņa

atbrīvošanai no to segšanas. Tiesas vērtējumā šie procesuālie izdevumi ir samērojami ar apsūdzētā mantisko stāvokli un ir piedzenami no apsūdzētā valsts

labā.

[16.3] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 528.panta pirmās daļas 9.punktam un 529.panta pirmās daļas 2.punktam kaitējuma kompensācijas un

procesuālo izdevumu atlīdzībai nosakāms 30 dienu termiņš labprātīgai izpildei no nolēmuma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt tiesai

dokumentus par kompensāciju atlīdzināšanu.

[17] Apsūdzētajiem /pers. C/ un /pers. D/ šajā kriminālprocesā drošības līdzekli nepiemērot.

[18] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu lietiskie pierādījumi - CD ar videoierakstu no SIA /Nosaukums C/

veikala /Nosaukums D/, /adrese A/ (iepakojums Nr.1) un videoierakstu no SIA /Nosaukums/ veikala /Nosaukums A/, /adrese/, (iepakojums Nr.1); CD

ar videonovērošanas kameras ierakstu (iepakojums Nr.5 ar drošības uzlīmi L14-0825770), saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 134.panta otro daļu

sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju uzskatāmi par dokumentiem un glabājami kopā ar krimināllietas materiāliem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu lietiskie pierādījumi - Lietiskos pierādījumus – tumbas kāja (iepakojums

Nr.4); izpētes objekts ekspertu atzinumam Nr.20 03416 – nomazgājums (iepakojums Nr.1 ar drošības uzlīmēm A18-0275903; (A18-0328250) – pēc

sprieduma spēkā stāšanās - iznīcināmi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527. - 531.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, un sodīt par 2018.gada

6.februārī ap plkst.10.51 izdarīto zādzību ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi 10 (desmit) dienām.

/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, un sodīt par 2020.gada 8.martā

ap plkst.13.04 izdarīto zādzību ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi un 10 (desmit) dienām.

/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, un sodīt par 2020.gada 9.aprīlī

laikā ap plkst.12.00 līdz plkst.14.50 izdarīto zādzību, iekļūstot dzīvoklī, ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, un sodīt par 2020.gada 9.aprīlī

laikā ap plkst.17.00 izdarīto zādzību, iekļūstot dzīvoklī, ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, sodu /pers. C/

noteikt brīvības atņemšanu uz 9 (deviņiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu šim sodam pieskaitīt sodu, kas piespriests ar Kurzemes rajona tiesas 2020.gada 21.oktobra

spriedumu, un galīgo sodu /pers. C/ noteikt, piespriestos sodus pilnībā saskaitot, brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 1

(vienu) gadu, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un 52.panta piekto daļu soda termiņā /pers. C/ ieskaitīt pilnībā izciesto brīvības atņemšanas sodu

1 (viens) gads 3 (trīs) mēneši un pilnībā izciesto probācijas uzraudzību 1 (viens) gads pēc Kurzemes rajona tiesas 2020.gada 21.oktobra sprieduma.

/pers. D/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, un sodīt par 2020.gada 8.martā

ap plkst.13.04 izdarīto zādzību ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) mēnesi.

/pers. D/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, un sodīt par 2020.gada 9.aprīlī

laikā no plkst.12.00 līdz plkst.14.50 izdarīto zādzību, iekļūstot dzīvoklī, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trim) mēnešiem.

/pers. D/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, un sodīt par 2020.gada 9.aprīlī

laikā ap plkst.17.00 izdarīto zādzību ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trim) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, sodu /pers. D/

noteikt brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Piedzīt solidāri no /pers. C/ un /pers. D/ SIA /Nosaukums C/ labā kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 27,18 euro (divdesmit septiņi

euro un 18 centi).

Piedzīt no /pers. C/ SIA /Nosaukums/ labā kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 57,40 EUR (piecdesmit septiņi euro un 40 centi).

Piedzīt solidāri no /pers. C/ un /pers. D/ cietušā /pers. I/ labā kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 86 euro (astoņdesmit seši euro),

pārējā daļā 120,50 euro (viens simts divdesmit euro un 50 centi) apmērā kaitējuma kompensāciju šajā kriminālprocesā nenoteikt.

Noteikt /pers. C/ un /pers. D/ kaitējuma kompensācijas labprātīgas samaksas termiņu 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas,

uzliekot par pienākumu maksājumu apliecinošus dokumentus iesniegt Kurzemes rajona tiesas kancelejā.

/pers. C/ un /pers. D/ kriminālprocesā drošības līdzekli nepiemērot.

Piedzīt no /pers. D/ valsts labā procesuālos izdevumus 440 euro (četri simti četrdesmit euro) par Ilzes Jeļinskas valsts nodrošinātās juridiskās

palīdzības sniegšanu pirmās instances tiesā.

Noteikt /pers. D/ procesuālo izdevumu labprātīgas samaksas termiņu 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par

pienākumu maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Kurzemes rajona tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 2.punktu un 368.panta piekto daļu atbrīvot /pers. C/ no procesuālo izdevumu samaksas

par aizstāves Ivetas Ļaksas sniegto juridisko palīdzību pirmstiesas procesā, par Agitas Šamas sniegto juridisko palīdzību pirmstiesas procesā un pirmās

instances tiesā, un procesuālos izdevumus 665 euro (seši simti trīsdesmit euro) segt no valsts līdzekļiem.

Lietiskos pierādījumus - CD ar videoierakstu no /Nosaukums C/ veikala /Nosaukums D/, /adrese A/ (iepakojums Nr.1) un videoierakstu no SIA

/Nosaukums/ veikala /Nosaukums A/, /adrese/, (iepakojums Nr.1); CD ar videonovērošanas kameras ierakstu (iepakojums Nr.5 ar drošības uzlīmi L14-

0825770) kā dokumentus atstāt glabāties pie krimināllietas.

Lietiskos pierādījumus – tumbas kāja (iepakojums Nr.4); izpētes objekts ekspertu atzinumam Nr.20 03416 – nomazgājums (iepakojums Nr.1 ar

drošības uzlīmēm A18-0275903; (A18-0328250) – pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt vai protestēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams no 2021.gada 12.februāra.

Tiesnese G.Troika