Court orders apartment owner to pay management fees, court costs, and interest to the property management company.

Lieta Nr. C17084915

Nr.C-2485-16/29

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2016.gada 5.maijā

Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama

tiesnese O.Žuka

tiesas sēdes sekretāre I.Juhņēviča

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA “Jūrmalas namsaimnieks” (turpmāk tekstā – prasītāja) 2015.gada 27.februārī iesniedza tiesā prasības pieteikumu pret /pers. A/ (turpmāk

tekstā – atbildētāja) par parāda piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētājas: 1) pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu par laika

posmu no 2007.gada 1.novembra līdz 2015.gada 31.janvārim 3358,39 euro, 2) tiesāšanās izdevumus; 3) kā arī atzīt prasītājai tiesības saņemt procentus

6% apmērā no piedzenamā pamatparāda par gadu līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda

summu. Prasības pieteikums pamatots ar šādiem apstākļiem.

[1.1] Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 1999.gada 1.jūlija lēmumu Nr. 639 6102. p. atbildētāja ir dzīvokļa /adrese A/, īpašniece.

Starp prasītāju un atbildētāju 1999.gada 1.oktobrī noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums, kurā norādīts, ka dzīvokļa

īpašniece apņemas segt mājas pārvaldniekam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Laika posmā no 2007.gada 1.novembra līdz 2015.gada 31.janvārim atbildētāja nepildīja savas saistības, veica maksājumus neregulāri, uz

2015.gada 31.janvāri izveidojies parāds 3358,39 euro.

Prasītāja 2011.gada 14.martā, 2012.gada 10.aprīlī, 2013.gada 14.janvārī brīdinājusi atbildētāju par izveidojušos parādu.

Starp prasītāju un atbildētāju 2011.gada 14.martā un 2013.gada 30.janvārī noslēgtas vienošanās par parāda samaksu pēc grafika, taču atbildētāja

nepildīja saistības un neveica samaksu.

[1.2] Prasība pamatota ar Civillikuma 1425., 1512., 1587.-1590., 1652.pantu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 8., 12.pantu, Dzīvokļa īpašuma

likuma 10., 13.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā

norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem Nr.1014 “Kārtība,

kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

[2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 148.panta prasībām 2015.gada 4.martā atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikums

un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai. Līdz prasības pieteikuma izskatīšanas dienai tiesā nav saņemti atbildētājas paskaidrojumi.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, par neierašanās iemesliem nav paziņojusi, kā arī nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu, lai gan par tiesas sēdes

laiku un vietu atbildētājai paziņots savlaicīgi Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā sūtījumā uz atbildētājas

deklarēto dzīvesvietas adresi. Atbildētājai adresētais sūtījums atgriezts tiesai ar VAS “Latvijas Pasts” darbinieka norādi, ka beidzies glabāšanas laiks.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai

ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[3] Tiesā 2016.gada 5.maijā saņemts prasītājas pārstāves lūgums par lietas izskatīšanu bez viņas klātbūtnes, kurā viņa norāda, ka prasību uztur

pilnā apmērā.

[4] Tiesa uzskata, ka nepastāv Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā noteiktie lietas izskatīšanas atlikšanas iemesli un lietu var izskatīt bez

prasītājas pārstāves un atbildētājas klātbūtnes.

[5] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par prasību nav sniegusi un nav paziņojusi tiesai neierašanās iemeslu, līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa

likuma 208.1 panta pirmo daļu ir pamats taisīt lietā aizmugurisku spriedumu.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma šādu apsvērumu dēļ.

[6.1] Saskaņā ar lietā esošo Jūrmalas pilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas izdruku, atbildētājai pieder nekustamais īpašums /adrese A/, un

kopīpašuma 3436/290716 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas.

No lietas materiāliem redzams, ka starp prasītāju un atbildētāju 1999.gada 1.oktobrī noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

līgums. Līguma 1.punkts noteic, ka mājas pārvaldnieks apņemas uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, savukārt dzīvokļa īpašnieks apņemas mājas

pārvaldniekam segt dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas saistītos izdevumus proprocionāli izdevumu daļai, kas atbilst viņa dzīvokļa

lielumam.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No lietā esošajiem norēķinu pārskatiem redzams, ka atbildētāja kopš 2007.gada 1.novembra veikusi maksājumus par saņemtajiem komunālajiem

un apsaimniekošanas pakalpojumiem neregulāri, par laika posmu līdz 2015.gada 31.janvārim izveidojies parāds 3358,39 euro.

No lietas materiāliem ir redzams, ka starp prasītāju un atbildētāju 2011.gada 14.martā un 2013.gada 30.janvārī noslēgta vienošanās par parāda

samaksu pēc grafika, taču parāda samaksu atbildētāja nav veikusi.

Prasītāja sagatavojusi 2011.gada 8.janvārī (izsniegts 2011.gada 31.janvārī), 2012.gada 10.aprīlī (izsniegts 2012.gada 24.aprīlī) un 2013.gada

14.janvārī atbildētājai brīdinājumus, lūdzot samaksāt parādu, vienlaicīgi brīdinot par sekām saistību neizpildes gadījumā.

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies (..).

Atbilstoši likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 8.panta pirmajai daļai visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā

esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt minētā likuma 12.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti

ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa

īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās

daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu (likuma

redakcija, kas bija spēkā no 2004.gada 1.maija līdz 2009.gada 31.decembrim).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2. un 3.punktam dzīvokļa īpašnieka pienākums ir segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lietā nav strīda par to, ka prasītāja savas saistības ir pildījusi, ir pārvaldījusi un uzturējusi dzīvojamo māju /objekts/, kā arī atbildētāja ir saņēmusi

prasītājas sniegtos pakalpojumus, jo atbildētāja pretējus pierādījumus lietā nav iesniegusi.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lietā konstatēts, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības, nav sniegusi rakstveida paskaidrojumus,

nav cēlusi iebildumus pret prasību, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniegusi pierādījumus, ka būtu veikta parāda

samaksa, tādējādi apliecinot, ka viņai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un prasījuma pamatotību. Līdz ar to tiesa uzskata, ka ir pierādīts

atbildētājas kā dzīvokļa īpašnieces pienākums norēķināties par saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem un no atbildētājas ir

piedzenams parāds 3358,39 euro.

[6.2] Prasītāja lūdz atzīt tiesības saņemt likumiskos procentus no piedzenamā parāda par gadu līdz sprieduma izpildes dienai vai līdz brīdim, kad

procenti sasniedz pamatparāda summu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, atbilstoši kurai, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir,

seši procenti no simta gadā, tiesa atzīst prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6% no simta gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildes

dienai.

[6.3] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļu, noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 369,08 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 4,70 euro.

Nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,65 euro piedzenami no atbildētājas par labu valstij, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda 8,35 euro, bet prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi tikai 4,70 euro.

[6.4] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

[7] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 156.pirmo daļu, 193. – 195. pantu, 204.1 pantu,

208.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003426429, parādu par laika

posmu no 2007.gada 1.novembra līdz 2015.gada 31.janvārim 3358,39 euro, valsts nodevu 369,08 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70

euro, kopā 3732,17 euro (trīs tūkstoši septiņi simti trīsdesmit divi euro un 17 centi).

Atzīt SIA „Jūrmalas namsaimnieks” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6% gadā no nesamaksātās pamatparāda summas līdz

sprieduma izpildes dienai, ņemot vērā, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatparāda lielumu.

Samaksa veicama SIA „Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.40003426429, pārskaitot līdzekļus uz norēķinu kontu:

LV79UNLA0010010467768, AS “SEB banka”.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,65 euro (trīs euro 65 centi) par labu valstij.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģistrācijas numurs LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma

mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas izdevumu apmaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma

piespiedu izpilde.

Prasītāja spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā.

Atbildētāja nav tiesīga pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir

tiesīga iesniegt Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu namā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese O.Žuka