Court orders monthly child support from father to mother based on statutory minimums and minimum wage percentages.

Lieta Nr.C13080716

Lietvedības Nr.C-0228-17

S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē 2017.gada 12.janvārī

Dobeles rajona tiesa

tiesnese I.Kovaļova,

izskatīja rakstveida procesā /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 3.novembrī prasītāja /pers. A/, pamatojoties uz Civillikuma 177., 179.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37

„Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.2.punktu, Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumu Nr.665 „Noteikumi par

minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktu, cēla Dobeles rajona tiesā

maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus dēla /pers. C/ uzturam ne

mazāk kā par valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru katru mēnesi no prasības iesniegšanas dienas līdz brīdim, kad bērni paši varēs sevi apgādāt un

kas uz pieteikuma sagatavošanas brīdi bija 92,50 EUR katru mēnesi, bet ne mazāk kā 25% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas līdz bērna 7

gadu vecumam, 111 EUR katru mēnesi, bet ne mazāk kā 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas no bērna 7 gadu vecumam, noteikt, ka

mainoties minimālajai mēnešalgai valstī, attiecīgi mainās arī minimālo uzturlīdzekļu apmērs, lūdz noteikt, ka spriedums izpildāms nekavējoties.

Prasības pieteikumā prasītāja cita starpā norāda, ka puses dzīvo atsevišķi un dēls dzīvo pie prasītājas. Atbildētājs nesniedz prasītājai materiālu

palīdzību dēla audzināšanā. Uzturēšanas izdevumi sastāv no regulāriem izdevumiem par bērna pārtiku, apģērbu, veselības aprūpi, izglītošanu, izmaksas

par īri, komunālajiem pakalpojumiem, elektrība u.c. Tāpat jārūpējas par bērna audzināšanu, interešu attīstību, spēju izkopšanu, sagatavojot bērnu

patstāvīgai dzīvei sabiedrībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam uz viņa deklarēto dzīvesvietu 2016.gada 7.novembrī nosūtīts prasības pieteikuma

noraksts rakstveida paskaidrojumu sniegšanai, kurā izskaidrotas pušu civilprocesuālās tiesības. Dokumenti saņemti atpakaļ kā neizsniegti ar pasta

darbinieka norādi, ka adresāts nav zināms, norādītajā adresē nedzīvo. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu,

uzskatāms, ka atbildētājam dokumenti izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida

paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai

lietā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, Dobeles rajona tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots,

nosūtot informatīvu vēstuli 2016.gada 5.decembrī ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītājas norādīto dzīvesvietas adresi un atbildētāja deklarēto dzīvesvietu.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Prasības pieteikumam pievienotā dzimšanas apliecības kopija apstiprina, ka /pers. C/ dzimis /datums/, kura vecāki norādīti /pers. B/ un /pers. A/.

Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis

pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums

gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piektās daļas noteikumiem minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram

no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo

mēnešalgu un bērna vecumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” katram

vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt savam bērnam minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: līdz septiņu gadu

vecumam 25 % apmērā, no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās

mēnešalgas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumiem Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba

laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2016.gadā minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros bija 370 euro, no

2017.gada 1.janvāra - 380 euro.

Uz prasības celšanas brīdi nepilngadīgais /pers. C/ sasniedzis 1 gada vecumu. Līdz ar to minimālo uzturlīdzekļu apmērs, kurš ir jāsniedz katram no

vecākiem nepilngadīgā /pers. C/ uzturam no prasības celšanas brīža 2016.gada 3.novembra līdz 2016.gada 31.decembrim ir 92,50 euro mēnesī un no

2017.gada 1.janvāra - 95 euro mēnesī. Atbilstoši Civillikuma 179.panta piektajai daļai šādā apmērā uzturlīdzekļi ir sniedzami neatkarīgi no vecāku

ienākumiem, mantas stāvokļa un spējām uzturēt bērnu.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse. Līdz ar to tiesa atzīst, ka lietā nav strīds par to, ka atbildētāja /pers. B/ dēls /pers. C/ dzīvo pie prasītājas un viņa īsteno bērna ikdienas aprūpi, ka

atbildētājam kā bērna tēvam ir jāpiedalās bērna uzturēšanā un jāmaksā uzturlīdzekļi. Tāpat tiesa uzskata, ka prasītājas pieprasītais uzturlīdzekļu apmērs

neprasa vērtēt atbildētāja mantisko stāvokli, jo tas ir atbilstošs minimālo uzturlīdzekļu apmēram, kuru katram vecākam, neatkarīgi no viņa spējām un

mantas stāvokļa, ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam.

Ņemot vērā bērnu intereses, tiesa uzskata, ka uzturlīdzekļi nosakāmi procentu izteiksmē, jo minimālās darba algas apmērs ir mainīgs, tādēļ,

mainoties minimālās darba algas apmēram, bērns uzreiz varēs saņemt lielāku uzturlīdzekļu summu. Turklāt uzturlīdzekļu apmērs, kas noteikts procentos

no Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas, dod iespēju precīzi noteikt uzturlīdzekļu summu euro.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr. SKC-556 ir atzinis, ka iztulkojot Latvijas Republikas Satversmes

92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, prasībās par uzturlīdzekļu

piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto

civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Līdz ar to tiesa uzskata, ka ar tiesas spriedumu uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma sākuma brīdi var noteikt

prasības celšanas brīdi.

Ievērojot to, ka vecāku (prasītājas) aizgādība pār bērnu beidzas ar bērna pilngadības sasniegšanu (Civillikuma 219.pants), pēc kuras bērns pats

iegūst pilnīgu tiesībspēju, uzturlīdzekļi par labu prasītājai bērna uzturam piedzenami līdz bērna pilngadībai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu prasītāja, ceļot prasību, bija atbrīvota no tiesas izdevumu nomaksas valsts

ienākumos, tādējādi tie ir piedzenami no atbildētāja.

Valsts nodevas apmērs ir nosakāms atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punkta un 34.panta pirmās daļas 1.punkta a)

apakšpunkta prasībām un sastāda 166,50 EUR (92,50 EUR x 12 = 1 110 EUR; 1 110 EUR x 15% = 166,50 EUR). Ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi par prasības pieteikuma un tiesas pavēstu nosūtīšanu sastāda 6,20 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu daļā par tiesas izdevumu piedziņu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu spriedumā nosakāms, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms

nekavējoties.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. - 193., 204.1 pantu, 205.panta pirmās daļas 1.punktu un 250.25pantu, tiesa

n o s p r i e d a

apmierināt /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, dēla /pers. C/, personas

kods /personas kods/, uzturam 92,50 EUR (deviņdesmit divi euro, 50 centi) mēnesī, sākot no 2016.gada 3.novembra līdz bērna pilngadībai, bet ne

mazāk kā 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna septiņu gadu vecumam, bet no septiņu gadu vecuma –

30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos tiesas izdevumus - valsts nodevu 166,50 EUR (viens simts sešdesmit seši

euro, 50 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,20 EUR (seši euro, 20 centi).

Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Noteikt daļā par tiesas izdevumu piedziņu sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgas izpildes termiņā veikto maksājumu apliecinošs dokuments par tiesas izdevumu nomaksu valsts ienākumos nekavējoties iesniedzams Dobeles

rajona tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – no 2017.gada 12.janvāra, apelācijas sūdzību

iesniedzot Dobeles rajona tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Kovaļova