Court convicts defendant of burglary and theft, orders compensation and prison sentence.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of burglary and theft, ordering a one-year prison sentence and specific compensation payments to victims. The defendant entered properties by breaking windows to steal tools and household items, causing material losses totaling over 900 euros. The court ruled that the defendant must compensate for these losses under civil law and apply pre-trial detention as a security measure to ensure the execution of the sentence.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 175. panta 3. daļa; 185. panta 1. daļa; Civillikuma 1779. pants; Kriminālprocesa likums 272. panta 4. daļa; Krimināllikums 50. panta 1. daļa; Krimināllikums 52. panta 4. daļa: The court established that breaking into a property to steal constitutes burglary, requiring a combined prison sentence and civil compensation for material damages caused by the defendant's actions.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. K73-0919-18/2
ECLI:LV:ZRT:2018:1010.11221029216.6.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2018.gada 10.oktobrī
Zemgales rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Salaka,
piedaloties prokurorei I.Šorņikovai,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods: /personas kods/, apsūdzēts divu noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un trīs noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti 185.panta pirmajā daļā.
Aprakstošā daļa
Apsūdzētais/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) no citas telpas.
Noziedzīgs nodarījums izdarīts šādos apstākļos.
2016.gada laika posmā no 18.marta līdz 24.martam pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā nakts laikā /pers. A/ ar vilcienu ieradās
Ozolnieku stacijā un zādzības nolūkā devās uz Ozolnieku novada Ozolnieku pagasta Ozolniekiem, d/s “Aizupe”, kur, sabojājot loga rūtis dārza mājai
Nr./numurs/, iekļuva telpā. Turpinot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, /pers. A/ mantkārīgu motīvu vadīts personīgās iedzīvošanās nolūkā slepeni nozaga
/pers. C/ piederošās mantas:
no pirmā stāva verandas:
divas urbjmašīnas “Bosch” ar akumulatoriem un lādētājiem, katras vērtība 50 euro, kopā 100 euro vērtībā;
elektrisko triecienurbjmašīnu 100 euro vērtībā;
elektrisko urbjmašīnu 50 euro vērtībā;
elektrisko slīpmašīnu ar vadu 50 euro vērtībā;
elektriskos vadus un spuldzītes 50 euro vērtībā;
no virtuves:
10 kg cukuru pakās 10 euro vērtībā;
no otrā stāva skapja:
gultas veļu un dvieļus 30 euro vērtībā;
Nozagtās mantas /pers. A/ salika līdzi paņemtajos maisos, iznesa no dārza mājas un nākamajā dienā pārdeva.
Zādzības rezultātā /pers. C/ nodarīts materiālais zaudējums 390 euro apmērā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.
Turklāt /pers. A/izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot citā telpā.
Noziedzīgs nodarījums izdarīts šādos apstākļos.
2016.gada laika posmā no 29.marta plkst.17.15 līdz 30.marta plkst.08.45 pirmstiesas izmeklēšanā konkrēti nenoskaidrotā nakts
laikā, /pers. A/, zādzības izdarīšanas nolūkā ieradās ar vilcienu Ozolnieku stacijā un devās uz Ozolnieku novada Ozolnieku pagasta Ozolniekiem,
d/s “Aizupe”, kur, sabojājot loga rūtis jaunbūvei /numurs/, iekļuva telpā, un mantkārīgu motīvu vadīts personīgās iedzīvošanās nolūkā slepeni
nozaga /pers. E/ piederošās mantas:
- elektrisko triecienurbjmašīnu “Skil” ar papildrokturi 30 euro vērtībā:
- triecienurbjmašīnu “Makita” HR2470FT 192 euro vērtībā;
- leņķa slīpmašīnu “Bosch” GWS 850C 70 euro vērtībā;
- akumulatora skrūvgriezi “Makita” komplektā ar trīs akumulatoriem un uzlādes iekārtu
100 euro vērtībā.
Zādzības rezultātā /pers. E/ nodarīts materiālais zaudējums 392 euro apmērā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā.
Turklāt /pers. A/tīši bojāja svešu mantu.
Noziedzīgs nodarījums izdarīts šādos apstākļos.
2016.gada laika posmā no 18.marta līdz 24.martam pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā nakts laikā /pers. A/ ar vilcienu ieradās
Ozolnieku stacijā un zādzības nolūkā devās uz Ozolnieku novada Ozolnieku pagasta Ozolniekiem, d/s “Aizupe”, kur zādzības nolūkā tīši sabojāja
loga rūtis dārza mājai /numurs/, svešas mantas bojāšanas rezultātā nodarot mantisku kaitējumu /pers. C/ 10 euro apmērā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.
Turklāt /pers. A/tīši bojāja svešu mantu.
Noziedzīgs nodarījums izdarīts šādos apstākļos.
2016.gada laika posmā no 21.marta plkst.09.00 līdz 31.marta plkst.11.00 pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā nakts laikā
/pers. A/ ar vilcienu ieradās Ozolnieku stacijā un devās uz Ozolnieku novada Ozolnieku pagasta Ozolniekiem, d/s “Aizupe”, kur zādzības nolūkā
tīši sabojāja pakešu loga rūtis jaunbūvei Nr./numurs/, svešas mantas bojāšanas rezultātā nodarot mantisku kaitējumu /pers. F/ 100 euro apmērā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.
Turklāt /pers. A/tīši bojāja svešu mantu.
Noziedzīgs nodarījums izdarīts šādos apstākļos.
2016.gada laika posmā no 29.marta plkst.17.15 līdz 30.marta plkst.08.45 pirmstiesas izmeklēšanā konkrēti nenoskaidrotā nakts
laikā, /pers. A/, zādzības izdarīšanas nolūkā ieradās ar vilcienu Ozolnieku stacijā un devās uz Ozolnieku novada Ozolnieku pagasta Ozolniekiem,
d/s “Aizupe”, kur zādzības izdarīšanas nolūkā, sabojāja loga rūtis jaunbūvei Nr./numurs/, svešas mantas bojāšanas rezultātā nodarot mantisku
kaitējumu /pers. G/ 120 euro apmērā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.
Ar Jelgavas tiesas 2017.gada 20.jūnija spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu un notiesāts pēc Krimināllikuma 175.panta trešās
daļas divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā un 185.panta pirmās daļas trīs noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. Galīgais sods saskaņā ar
Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu pēc vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, piespriestos sodus daļēji saskaitot, viņam noteikta brīvības
atņemšana uz vienu gadu pieciem mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.
Ar Zemgales apgabaltiesas 2017.gada 11.septembra lēmumu Jelgavas tiesas 2017.gada 20.jūnija spriedums atstāts negrozīts.
Ar Augstākās tiesas 2017.gada 18.decembra lēmumu atcelts Zemgales apgabaltiesas 2017.gada 11.septembra lēmums daļā par
apsūdzētajam /pers. A/ noteikto sodu un šajā daļā lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Ar Zemgales apgabaltiesas 2018.gada 14.februāra lēmumu atcelts Jelgavas tiesas 2017.gada 20.jūnija spriedums un krimināllieta
nosūtīta jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai.
Motīvu daļa
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā un lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas
izmeklēšanā.
Tā kā apsūdzētais /pers. A/ atzina savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas
par apsūdzētā vainu, apsūdzētais izteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa, uzklausot prokurores viedokli, saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 499.pantu pieņēma lēmumu neveikt pierādījumu pārbaudi, vienlaikus izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas
procesuālo būtību un sekas, t.i. ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā
ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem.
Tiesa atzīst par pilnībā pierādītu /pers. A/ vainu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos pēc Krimināllikuma 175.panta
trešās daļas un 185.panta pirmās daļas un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu šajā daļā pierādījumu analīze un to uzskaitījums
spriedumā nav nepieciešams.
Apsūdzētā/pers. A/ izdarīto noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas un 185.panta pirmās
daļa tiesa atzīst par pareizu, un par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem apsūdzētais ir sodāms.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošos
datus noskaidrots, ka viņš ir dzimis /datums/(1.sēj., lietas 135.lapa), ieguvis pamatizglītību un specialitāti, algotu darbu nestrādā, ir pastāvīga
dzīves vieta (deklarētā dzīves vieta un norādītā dzīves vieta pēc soda izciešanas (1.sēj., lietas 136.lapa un 2.sēj., lietas 221.lapa).
Agrāk vairākkārt tiesāts, pēdējo reizi- ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2017.gada 30.maija spriedumu notiesāts pēc
Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas un 185.panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un 52.panta 2.1daļu, galīgais
sods noteikts brīvības atņemšana uz diviem gadiem trīs mēnešiem un piespiedu darbs uz 150 stundām. Spriedums stājies spēkā 2017.gada
10.jūnijā. Ir daudzi spēkā esoši administratīvie sodi (1.sēj., lietas 137.-143.lapa un 2.sēj., lietas 153.-161.lapa).
No TIS datiem redzams, ka ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada 8.augusta spriedumu /pers. A/ notiesāts pēc Krimināllikuma
175.panta trešās daļas un 185.panta pirmās daļas, piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmo un piekto daļu (daļēji pievienojot ar Rīgas rajona
tiesas Jūrmalas tiesu nama 2017.gada 30.maija spriedumu noteikto sodu), galīgais sods noteikts brīvības atņemšana diviem gadiem desmit
mēnešiem un piespiedu darbs uz 150 stundām. Spriedums nav stājies spēkā sakarā ar iesniegto apelācijas sūdzību.
Par apsūdzētā veselību noskaidrots, ka viņam ir piešķirta II grupas invaliditāte bez atkārtota pārbaudes termiņa. Ir konsultēts pie
psihiatra, ilgstoši atradās bērnu psihiatra novēršanā (2.sēj., lietas 98.-99.lapa).
No stacionārās tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinuma Nr.02.02.-04/443/2018 (2.sēj., lietas 215.-219.lapa) izriet, ka /pers. A/
tagad neslimo ar psihisku slimību, bet viņam ir citi psihiski traucējumi- viegla psihiska subnormalitāte ar uzvedības traucējumiem. /pers. A/
noziedzīga nodarījuma brīdī neslimoja ar psihisku slimību, bet viņam bija citi psihiski traucējumi- viegla psihiska subnormalitāte ar uzvedības
traucējumiem. /pers. A/ noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā bija spējīgs pilnā apjomā saprast un vadīt savu rīcību, kas atbilst kritērijam-
pieskaitāms. /pers. A/ medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi nav jāpiemēro.
Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmo soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām,
ņemot vērā soda mērķi, izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos
apstākļus, kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
/pers. A/ ir apsūdzēts divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un kas saskaņā ar
Krimināllikuma 7.pantu ir atzīstami par smagu noziegumu, par kura izdarīšanu minētā panta daļas soda sankcija paredz piemērot sankciju, sodot ar
brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez
mantas konfiskācijas.
Tāpat /pers. A/ ir apsūdzēts trīs noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā un kas saskaņā
ar Krimināllikuma 7.pantu ir atzīstami par mazāk smagu noziegumu, par kura izdarīšanu minētā panta daļas soda sankcija paredz piemērot sankciju,
sodot ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu atzīstama vainas vaļsirdīga atzīšana un
izdarītā nožēlošana.
Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu atzīstams tas, ka
noziedzīgais nodarījumus veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Pie soda noteikšanas tiesa vērtēja prokurores viedokli par apsūdzētajam piemērojamo sodu, kā arī ņēma vērā Augstākās tiesas Senāta
Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu 2008.gada 1.jūlija kopsapulcē apstiprināto Sodu piemērošanas prakses apkopojumu,
kurā cita starpā norādīts, ka lai novērstu noziedzīgu nodarījumu recidīvu, kriminālsodam jābūt tādam, kas orientēts uz likumpārkāpēja sociālo adoptāciju
un resocializāciju, kā arī tādam, kas sekmē noziedzīgu nodarījumu veicinošo faktoru novēršanu (mazināšanu).
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka Krimināllikuma 35.pantā noteiktā soda mērķa sasniegšanai, tas ir, lai vainīgā persona tiktu
sodīta par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un lai tiktu panākts, ka notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas, apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms sods brīvības atņemšanas veidā. Izvērtējot apsūdzētā personību kopsakarā ar noziedzīgā nodarījuma
raksturu un radīto kaitējumu, tiesas ieskatā cita soda veida piemērošana nav lietderīga, jo /pers. A/ ir apsūdzēts vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā
un būdams gados jauns, jau agrāk ir daudzas reizes tiesāts, tajā skaitā arī par analoga mantiska rakstura nozieguma izdarīšanu. Tiesas ieskatā iepriekš
piemērotie sodi, tajā skaitā arī brīvību ierobežojoši, nav atturējuši /pers. A/ no noziedzīgo darbību turpināšanas un kopumā norāda, ka tām nav gadījuma
raksturs un liecina par apsūdzētā nevēlēšanos kritiski izvērtēt savu rīcību un tiesai nerada pārliecību, ka cita mazāk ierobežojoša soda piemērošana
sekmēs soda mērķa sasniegšanu. Tiesa uzskata, ka brīvības atņemšanas sods, izciešot to izolācijā no sabiedrības, ir taisnīgs un apsūdzētā nodarījumiem
atbilstošs un samērīgs.
Izlemjot jautājumu par nosakāmā soda mēru, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam /pers. A/ ir konstatēts viens atbildību mīkstinošs apstāklis
un viens atbildību pastiprinošs apstāklis. Tiesas ieskatā, atbildību pastiprinošu apstākļu esamība ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai
Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros un liedz tiesai piespriest minimālo sodu, jo pēc Krimināllikuma jēgas, atbildību pastiprinošu apstākļu esamība pati
par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada
8.februāra lēmumu lietā Nr. SKK01-74/06).
Izvērtējusi apsūdzētā /pers. A/ personību raksturojošās ziņas un lietas apstākļus kopumā, tajā skaitā apsūdzētajam piederošās
konfiscējamās mantas neesamību, tiesa neatzīst par lietderīgu un soda mērķim atbilstošu Krimināllikuma 175.panta trešās daļas soda sankcijā alternatīvā
formā paredzētā papildsoda- mantas konfiskācija, piemērošanu.
Ņemot vērā, ka apsūdzētais /pers. A/ izdarīja piecus noziedzīgus nodarījumus, galīgais sods viņam nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma
50.panta pirmo daļu, pēc noziedzīgu nodarījumu kopības. Tiesa atzīst par iespējamu apsūdzētajam piemērot labvēlīgāku sodu saskaitīšanas principu,
daļēji saskaitot piespriestos sodus, kas tiesas ieskatā būs pietiekošs.
Tā kā Rīgas rajona tiesas 2018.gada 8.augusta spriedums nav stājies spēkā, tiesai nav pamata noteikt galīgo sodu pēc spriedumu kopības
saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu.
Apsūdzētā/pers. A/ soda termiņā saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu ieskaitāms apcietinājumā pavadītais laiks no
2017.gada 30.janvāra līdz 2017.gada 1.februārim, no 2017.gada 20.jūnija līdz 2017.gada 18.decembrim un no 2018.gada 10.oktobra līdz sprieduma
spēkā stāšanās dienai.
Vienlaikus tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais, piekrizdams pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, paātrinājis
krimināltiesisku attiecību noregulēšanu, proti, izmantojis savas Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktā norādītās tiesības uz sadarbību un
izvēlējies vienkāršāka procesa veidu.
Kriminālprocesa likuma 22.pants paredz, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā morālo aizskārumu,
fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.
Kriminālprocesa likuma 350.pants nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu
nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Kriminālprocesa
likuma 351.pants nosaka, cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas
izmeklēšanas uzsākšanai.
Kriminālprocesa likuma 351.panta ceturtā1 daļa noteic, ka kompensācijas pieteikumu izskata neatkarīgi no cietušā klātbūtnes.
Pirmstiesas izmeklēšanā ir pieteikta cietušo:
/pers. C/ materiālā kaitējuma kompensācija 400 euro apmērā;
/pers. E/ materiālā kaitējuma kompensācija 392 euro apmērā;
/pers. H/ materiālā kaitējuma kompensācija 100 euro apmērā;
/pers. I/ materiālā kaitējuma kompensācija 120 euro apmērā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ pieteiktās kaitējuma kompensācijas atzina pilnībā.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 352.panta ceturtajai daļai, tiesa atzīst, ka cietušo pieteiktās materiālā kaitējuma kompensācijas ir
pamatotas un apmierināmas pilnā apmērā un zaudējumi piedzenami no apsūdzētā /pers. A/, jo tieši viņa prettiesisko darbību rezultātā tikuši nodarīti
zaudējumi un saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību ir nodarījis.
Nosakot sodu brīvības atņemšanas veidā, lai nodrošinātu tā izpildi, tiesa piemēro apsūdzētajam drošības līdzekli – apcietinājumu,
konstatējot Kriminālprocesa likuma 272.panta ceturtajā daļā noteikto tā piemērošanas pamatu.
Jautājums par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjams saskaņā ar Kriminālprocesa 240.pantu.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.-512., 514., 520., 523.panta 1.1daļu, 528.-530.pantu, tiesa
n o s p r i e d a
atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un 185.panta pirmajā
daļā un sodīt viņu:
pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas (cietusī /pers. C/) ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem;
pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas (cietušais /pers. E/) ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem;
pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas (cietusī /pers. C/) ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem;
pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas (cietušais /pers. K/) ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem;
pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas (cietušais /pers. I/) ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem.
Noteikt /pers. A/galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, daļēji saskaitot
noteiktos sodus- brīvības atņemšanu uz vienu gadu.
Piemērot /pers. A/drošības līdzekli –apcietinājumu.
Ieskaitīt saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu /pers. A/ soda termiņā apcietinājumā pavadīto laiku no 2017.gada
30.janvāra līdz 2017.gada 1.februārim, no 2017.gada 20.jūnija līdz 2017.gada 18.decembrim un no 2018.gada 10.oktobra līdz sprieduma spēkā
stāšanās dienai.
Piedzīt no /pers. A/ materiālā kaitējuma kompensāciju:
- /pers. C/ labā 400 euro;
- /pers. E/ labā 392 euro;
- /pers. N/ labā 100 euro;
- /pers. I/ labā 120 euro, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei- 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Lietiskos pierādījumus:
2 plastmasas kociņus futlāros (vienas personas siekalu paraugs) ar Security Seal Nr.L14-0820129, kas izņemts ar 2016.gada 24.marta
eksperta darba protokolu, pēc ekspertīzes glabājas Jelgavas prokuratūrā- iznīcināt;
2 kartona kastes, kurās atrodas apavu pēdas ģipša atlējumā, polietilēna maisiņu, kurā atrodas apavu pēda uz tumšas daktiloplēves, kas
2016.gada 29.novembrī nodots glabāšanā VP Zemgales RP Dokumentu pārvaldības nodaļā (akts Nr.346)- iznīcināt;
/pers. H/ DNS paraugu, sviedru pēdas, apavu pēdas, kas 2016.gada 27.maijā nodots glabāšanā VP Zemgales RP Dokumentu pārvaldības
nodaļā (akts Nr.232)- iznīcināt.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā desmit dienu laikā pēc pilna
nolēmuma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības datums- 2018.gada 2.novembris.
Tiesnese I.Salaka