Legislator Case Law & Legislation
A42485307 / A42-0600-09 AI generated

Administrative court dismissed appeal against municipal decision excluding applicant from housing assistance register.

Case Number A42485307 / A42-0600-09
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected the applicant's request to annul the municipal council's decision excluding him from the first-tier housing assistance register. The court found the council had thoroughly investigated the applicant's previous residence and corrected an earlier error that had inadvertently included him in the register. Consequently, the court ruled that the council's subsequent exclusion was legally justified and did not violate administrative procedure or substantive law.

Legislator headnote

AI generated

Administrative Procedure Law Art. 245-251; Administrative Procedure Law Art. 59, 86, 10, 12: An administrative act is valid if the authority fully investigated facts and evaluated objections, even if correcting a prior error that created an unjustified favorable situation for the addressee.

Keywords

AI generated
administrative act validity housing assistance register correction of administrative error procedural due diligence unjustified favorable situation administrative procedure law municipal decision annulment

Cited Legislation

AI generated
Administrative Procedure Law Art. 245-251
Administrative Procedure Law Art. 59
Administrative Procedure Law Art. 86
Administrative Procedure Law Art. 10
Administrative Procedure Law Art. 12
Law on Assistance in Housing Matters
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. A42485307 (A600 - 09/5)

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009. gada 2. februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Kaļiņina, rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.K. pieteikuma par Olaines pilsētas domes 2007. gada 28. marta lēmuma „Par I.K. izslēgšanu Olaines pilsētas domes dzīvokļu jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības pirmās kārtas reģistra” (protokols Nr. 3, 18. p.) atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] I.K. (turpmāk arī – pieteicējs) 2002. gada 9. janvārī (lietas 16. lapa) iesniedza Olaines pilsētas domē (turpmāk arī – atbildētājs vai pašvaldība) iesniegumu par uzņemšanu dzīvokļu rindā. [1.1] Dzīvokļu jautājumu komisija 2002. gada 14. janvāra sēdē pieņēma lēmumu (lietas 87. lapa) atlikt jautājuma izskatīšanu par repatrianta I.K. uzņemšanu dzīvokļu apstākļu uzlabošanas uzskaitē. [1.2] Atkārtoti jautājums par pieteicēja uzņemšanu dzīvokļa jautājuma risināšanas palīdzības reģistrā pašvaldībā tika skatīts 2002. gada 23. septembrī (lietas 89. – 90. lapa), 2003. gada 13. janvārī (lietas 93. lapa), atsakot pieteicēja uzņemšanu dzīvokļu jautājumu risināšanā sniedzamas pašvaldības palīdzības pirmās kārtas reģistrā. [1.4] Ar Olaines pilsētas domes 2004. gada 21. jūnija lēmumu tika apstiprināts Olaines pilsētas domes dzīvokļu jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības pirmās kārtas reģistrs, kurā bez attiecīga domes lēmuma [kā to norādījis atbildētājs tiesai sniegtajā paskaidrojumā] tika iekļauts pieteicējs. Turklāt, ka izriet no personu sarakstā Nr. 1 (lietas

72. lapa) iekļautās informācijas, pieteicējs 2002. gada 14. janvārī uzņemts rindā Olaines pilsētas domes palīdzības vispārējā reģistrā dzīvokļu jautājuma risināšanā ar kārtas numuru 14. 2004. gada 7. maijā (lietas 74. lapa) un 2005. gada 18. martā pieteicējam nosūtīti paziņojumi (lietas 73. lapa) ar atgādinājumu par nepieciešamību katru gadu līdz 1. martam iesniegt pašvaldībā dokumentus, kas apliecina pieteicēja tiesības būt reģistrētam palīdzības dzīvokļa jautājumā sniegšanai. [1.5] 2006. gada 27. februārī (lietas 17. lapa), 2006. gada 5. maijā (lietas 18. lapa), 2006. gada 27. oktobrī (lietas 41. lapa) Olaines pilsētas dome lūdza pieteicēju sniegt informāciju – izziņu par pieteicēja reģistrēto dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas. [1.6] Nesaņemot šādu informāciju no pieteicēja, pašvaldība laika posmā no 2006. gada 25. maija līdz 2007. gada 16. martam veica saraksti ar vairākām valsts un pašvaldību institūcijām, lai noskaidrotu pieteicēja reģistrēto dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas. [1.7] Jēkabpils zonālais Valsts arhīvs 2007. gada 16. marta izziņā Nr. 9-3/0-350- jur ,,Par dzīvesvietas pierakstu” (lietas 49. lapa) apliecinājis, ka I.K. kā personai, kurai nav radniecisku attiecību ar J.A., tas ir, nav minētās personas ģimenes loceklis, no 1982. gada

13. augusta bijis dzīvesvietas pieraksts pie J.A., saimniecībā ,,Draudavas”, Aizkraukles pagastā [Ciema padomes uzskaites kartiņas Nr. 161635 kopija – lietas 50. lapa], no kuras arī izriet, ka I.K. 1988. gada 22. janvārī izrakstīts uz Rīgu. [1.8] Uz pašvaldības 2007. gada 12. februāra vēstuli pieteicējs 2007. gada 26. martā (lietas 57. – 58. lapa) sniedza detalizētu paskaidrojumu par savu dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas 1988. gadā. [1.9] Ar Olaines pilsētas domes 2007. gada 28. marta lēmumu (protokols Nr. 3, 18.p., turpmāk arī – Lēmums, lietas 6.

– 8. lapa) pieteicējs izslēgts no Olaines pilsētas domes dzīvokļu jautājuma risināšanā sniedzamās pirmās kārtas reģistra. [2] 2007. gada 27. aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja pieteikums ar lūgumu atcelt Lēmumu. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2007. gada 2. maija lēmumu ierosināta administratīvā lieta Nr. A42485307. Pieteicējs savu pieteikumu pamato ar šādiem apsvērumiem. [2.1] Lēmums ir nepamatots un ir pretrunā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 14. panta piekto daļu, jo 2001. gada 10. decembrī pieteicējs kā repatriants atbrauca uz Latviju no Baltkrievijas, un viņam tajā pašā datumā tika izsniegta pastāvīgās uzturēšanas atļauja, bet ar Naturalizācijas pārvaldes 2007. gada 28. februāra lēmumu Nr. 1045 pieteicējs tika atzīts par Latvijas pilsoni. [2.2] Pēc atgriešanās Latvijā pieteicējs bija lūdzis Olaines pilsētas pašvaldību sniegt palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā un šādai palīdzības saņemšanai tika reģistrēts Olaines pilsētas domes sniedzamās palīdzības reģistrā. [2.3] Pieteicējs nepiekrīt pašvaldības secinājumam Lēmumā, ka viņš bija iekļauts reģistrā kļūdaini bez domes lēmuma par uzņemšanu palīdzības saņemšanai pirmās kārtas reģistrā dzīvokļu jautājuma risināšanā.

Šī Olaines pilsētas domes nostādne ir pretrunā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) pamatprincipiem. Atbilstoši APL 10. pantā nostiprinātajam tiesiskās paļāvības principam, iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas. Tādēļ pieteicējs uzskata, ka Olaines pilsētas dome nebija tiesīga pēc vairākiem gadiem, labojot savu kļūdu, pieņemt pieteicējam nelabvēlīgu lēmumu. [2.4] Uz pieteicēja individuālo gadījumu nav attiecināma arī Lēmumā norādīta tiesību norma - likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 10. panta pirmās daļas 2. punkts, jo joprojām nav zuduši tie apstākļi, kuri bija par pamatu pieteicēja reģistrēšanai dzīvokļa palīdzības saņemšanai. [2.5] Tāpat Olaines pilsētas domei, saskaņā ar APL 12. pantu piemērojot tiesību normas, vajadzēja apsvērt vai pieteicējam nelabvēlīgs administratīvais akts vai faktiskā rīcība ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu citu privātpersonu tiesības, demokrātiskās valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību. [3] Atbildētājs lietā sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteicēja pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu šādu apsvērumu dēļ. [3.1] Likuma ,,Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 14. panta pirmās daļas

4. punkts paredz, ka pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmi maznodrošināti repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 1990. gada 4. maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā. Pašvaldība vērtēja pieteicēja situācijas atbilstību likuma ,,Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14. pantā noteiktajiem kritērijiem un atzina, ka pieteicējs nav maznodrošināts repatriants (nav izsniegta izziņa par maznodrošinātas personas statusu); nav iesniedzis pierādošu dokumentu (vispār nav iesniedzis nekādu dokumentu) par dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas; nav pierādījis, ka nav iespējas likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpa; nekad nav dzīvojis Olaines pilsētas administratīvajā teritorijā pirms izceļošanas no Latvijas. [3.2] Olaines pilsētas dome nekad nav izskatījusi un pieņēmusi lēmumu par pieteicēja iekļaušanu dzīvokļa jautājuma risināšanas pirmās palīdzības reģistrā. Olaines pilsētas dome 2004. gada 21. jūnijā ar lēmumu ,,Par Olaines pilsētas domes dzīvokļu jautājumu risināšana sniedzamas palīdzības pirmās kārtas reģistriem” (prot.Nr.10., 23.p.) apstiprinājusi Olaines pilsētas pirmās kārtas reģistru dzīvokļu jautājumu risināšanā, kurā tehnisku iemeslu dēļ kļūdaini, bez domes lēmuma par uzņemšanu palīdzības pirmās kārtas reģistrā dzīvokļu jautājuma risināšanā tika iekļauts pieteicējs. Kaut pašvaldība nekad nav pieņēmusi administratīvo aktu - par pieteicēja iekļaušanu palīdzības reģistrā dzīvokļa jautājuma risināšanā, tomēr domei ir pienākums labot radušos tehnisko kļūdu. Ņemot vērā domes darbinieka neuzmanību, dome ir izrādījusi labu gribu un pati pieprasījusi dokumentus no valsts iestādēm un citām pašvaldībām, cenšoties noskaidrot pieteicēja iespējamās dzīves vietas pirms izceļošanas no Latvijas 1988. gadā. [4] 2007. gada 4. jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēja iesniegums (lietas 65. lapa), kurā pieteicējs piekrīt lietas izskatīšanai rakstveida procesā. Pamatojoties uz APL 114. panta pirmo daļu tiesa nolēma lietu izskatīt rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Iepazinusies ar lietas materiāliem un izvērtējusi administratīvā procesa dalībnieku izvirzītos argumentus kopsakarā ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem, tiesa atzīst, ka pieteicēja pieteikums nav pamatots un ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ. [6] Ar Lēmumu noslēdzies administratīvais process iestādē, kura rezultātā pieteicējs izslēgts no Olaines pilsētas domes dzīvokļu jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības pirmās kārtas reģistra (turpmāk arī – Reģistrs), faktiski izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības.

Kaut pašvaldība paskaidrojumā norāda, ka pieteicējs Reģistrā tika iekļauts nepamatoti – ar Olaines pilsētas domes 2004. gada 21. jūnija lēmumu pieteicējs tehnisku iemeslu dēļ kļūdaini iekļauts Reģistrā, tomēr šis atbildētāja apgalvojums ir pretrunā ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem – 2004. gada 7. maija Olaines pilsētas domes vēstuli Nr. 10.2./1281 (lietas 74. lapa), kas ir adresēta pieteicējam un no kuras satura izriet, ka pieteicējam jau pirms 2004. gada 21. jūnija lēmuma noformēšanas tika pieprasīti dokumenti, kas apstiprina pieteicēja iegūtās tiesības būt reģistrētam Reģistrā.

Minētais apstiprinās arī ar lietas materiāliem pievienoto Personu sarakstu Nr. 1 (lietas 72. lapa), no kura izriet, ka pieteicējs 2002. gada 14. janvārī uzņemts rindā Olaines pilsētas domes palīdzības vispārējā reģistrā dzīvokļu jautājuma risināšanā ar kārtas numuru 14. Līdz ar to tiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja iesniegtā pieteikuma priekšmets definējams kā Lēmuma atcelšana, nevis administratīvā akta izdošana, jo Lēmums, iespējams, radījis pieteicējam nelabvēlīgas tiesiskās sekas. [7] Ņemot vērā, ka tiesiskās attiecības apspriežamas atbilstoši tām tiesību normām, kas bija spēkā tiesiskās attiecības rašanās, grozīšanas vai izbeigšanās brīdī, turpmāk sprieduma tekstā normatīvie akti izteikti redakcijā, kādā tie bija spēkā Lēmuma pieņemšanas laikā. [8] Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 10. panta pirmajā daļā uzskaitīti gadījumi, kuriem iestājoties persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, un konkrēti - persona sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās pašvaldības palīdzības saņemšanai (1. punkts); zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās pašvaldības palīdzības saņemšanai (2. punkts).

Tiesa konstatē, ka minētais regulējums attiecināms uz tiem gadījumiem, kad persona palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājuma risināšanā tika reģistrēta uz attiecīga pašvaldības lēmuma pamata atbilstoši iepriekš norādītā likuma 5. pantam, kas noteic, ka lēmumu par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija, ievērojot šā likuma noteikumus un pašvaldības domes (padomes) saistošos noteikumus. [9] Izskatāmajā gadījumā pašvaldība Lēmumā norāda, ka attiecībā uz pieteicēju Olaines pilsētas dome nekad nav pieņēmusi administratīvo aktu par pieteicēja iekļaušanu palīdzības reģistrā dzīvokļa jautājuma risināšanā, tādējādi faktiski norādot uz prettiesisku [t.i. tiesību normām neatbilstošu] rīcību pieteicēja reģistrācijas apstāklī, turklāt šī rīcība uz Lēmuma pieņemšanas brīdi radījusi faktiskas sekas, t.i., ļāvusi pieteicējam uzskatīt sevi par Reģistrā iekļautu personu, kam pienākas pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā, jo no pieteicēja regulāri [2004. gada 7. maijā (lietas 74. lapa), 2005. gada 18. martā (lietas 73. lapa), 2006. gada 27. februārī (lietas 17. lapa)] tika pieprasītas ziņas, kas bija nepieciešamas saistībā ar pieteicēja Reģistrā iekļauto ziņu apstiprinājumu (pārbaudi). [10] Atbilstoši vispārējam tiesību principam, prettiesiska rīcība vai neatļauta darbība nerada tiesiskas sekas, t.i., prettiesiski nodibinātas attiecības (saistības) nevar radīt paliekošas tiesiskas sekas.

APL nodaļā, kas regulē administratīvo procesu iestādē, ietvertā

86. panta otrā daļa, kas noteic zināmas atkāpes no minētā vispārēja principa, paredz, ka adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja ir vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) adresāts vēl nav izmantojis savas tiesības, kuras šis administratīvais akts apstiprina vai piešķir;

2) tiesību norma paredz administratīvā akta atcelšanu vai administratīvais akts ietver tā atcelšanas atrunu;

3) administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses. Ja adresāts uz attiecīgā administratīvā akta pamata ir saņēmis naudu vai citus labumus, šis administratīvais akts zaudē spēku ar tā atcelšanas dienu. Attiecīgā publisko tiesību juridiskā persona saskaņā ar šā likuma 8. nodaļu atlīdzina adresātam zaudējumus vai personisko kaitējumu, kas tam radies sakarā ar administratīvā akta atcelšanu;

4) adresāts attiecīgā administratīvā akta izdošanu panācis ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai citām prettiesiskām darbībām. Šādā gadījumā iestāde izvērtē adresāta veikto darbību prettiesiskumu un atceļ šo administratīvo aktu ar tā izdošanas dienu. Adresāta pienākums ir atlīdzināt attiecīgajam publisko tiesību subjektam to, ko šis adresāts no publisko tiesību subjekta ieguvis, pamatojoties uz administratīvo aktu. Iestāde atlīdzinājuma apmēru var noteikt administratīvajā aktā;

5) administratīvā akta prettiesiskums ir tik acīmredzams, ka akta adresāts to varēja un viņam to vajadzēja apzināties. [11] Administratīvo tiesu judikatūrā nostiprināta atziņa, ka uz faktisko rīcību attiecināmi tādi paši nosacījumi, kādi noteikti attiecībā uz administratīvo aktu. Līdz ar to tiesai konkrētajā gadījumā jāpārbauda, vai pieteicējam uz 2002. gada 9. janvāri (datums, kad pieteicējs pirmo reizi bija vērsies Olaines pilsētas pašvaldībā ar lūgumu pēc palīdzības sniegšanas dzīvokļa jautājuma risināšanā, lietas 16. lapa) bija tiesības tikt reģistrētam šādas palīdzības sniegšanai Olaines pilsētas pašvaldībā. [12] Lietā nepastāv strīds par to, ka: [12.1] pieteicējs no 2001. gada 21. jūnija bija atzīstams par repatriantu.

Šo apstākli apstiprina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Repatriācijas nodaļas sniegtā informācija (lietas 56. un 98. lapa); [12.2] pirms izceļošanas no Latvijas 1988. gadā pieteicēja dzīves vieta nav bijusi Olaines pilsētas pašvaldības teritorijā. [13] Repatriācijas likuma 8. pants (redakcijā uz 2002. gada 9. janvāri) noteica, ka pašvaldības, ievērojot likuma „Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteikumus, sniedz repatriantiem palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Savukārt likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 14. panta pirmās daļas 4. punkts norāda, ka pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmi maznodrošināti repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 1990. gada 4. maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā. Attiecībā uz to, kurai pašvaldībai jāsniedz palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā, minētais likums 4. pantā precizē, ka: Pašvaldības palīdzību personai sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, izņemot šā likuma 14. panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktā, kā arī šā panta otrajā daļā minēto gadījumu (panta pirmā daļa).

Pašvaldībai ir tiesības sniegt palīdzību arī tām šā likuma 13. un 14. pantā minētajām personām, kuras nav deklarējušas savu dzīvesvietu tās administratīvajā teritorijā, ja vien šī pašvaldība ir sniegusi attiecīgā veida palīdzību visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu tās teritorijā un ir reģistrētas pašvaldības palīdzības saņemšanai vai kuras deklarējušas savu dzīvesvietu tās teritorijā un kurām neatliekami sniedzama pašvaldības palīdzība (panta otrā daļa). Likuma 14. panta piektā daļa paredz, ka maznodrošinātus repatriantus ar dzīvojamo telpu pēc viņu izvēles nodrošina tā pašvaldība, kurā repatriants, viņa vecāki vai vecvecāki pastāvīgi dzīvojuši pirms izceļošanas no Latvijas, vai arī tā pašvaldība, kuras palīdzības reģistros dienā, kad attiecīgā persona iesniegusi iesniegumu par palīdzības saņemšanu, nav reģistrētas personas, kuras nodrošināmas ar dzīvojamo telpu pirmām kārtām.

Kā izriet no lietas faktiskajiem apstākļiem, Olaines pilsētas pašvaldībā uz 2002. gada 9. janvāri bija reģistrētas personas, kuras nodrošināmas ar dzīvojamo telpu pirmām kārtām. [14] Attiecinot tiesas norādīto likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” normatīvo regulējumu uz pieteicēja individuālo situāciju, tiesa secina, ka pieteicējam uz 2002. gada 9. janvāri nebija subjektīvu tiesību uz iekļaušanu palīdzības reģistrā dzīvokļu jautājuma risināšanā Olaines pilsētas pašvaldībā. Tiesa norāda, ka apstāklim, ka pieteicējs uz 2002. gada 9. janvāri bija reģistrējis savu dzīvesvietu Olaines pilsētas pašvaldības teritorijā Kūdras ielā 14-13 (sk. https://vmis.ir.gov.lv) nav nozīmes, jo atbilstoši likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 4. pantā noteiktajam, repatriantiem nav subjektīvu tiesību pretendēt uz palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā tajā pašvaldībā, kurā persona apmetusies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pēc tās pārcelšanas, bet ir tiesības pretendēt uz palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā tajā pašvaldībā, kurā nav reģistrētas personas, kuras nodrošināmas ar dzīvojamo telpu pirmām kārtām, vai arī tajā pašvaldībā, kurā pieteicējs pastāvīgi dzīvojis pirms izceļošanas no Latvijas. [15] Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā, ja pat pieteicējs prettiesiski tika iekļauts Reģistrā un noteiktu laiku dati par viņu šajā Reģistrā tika uzturēti, pieteicējs būtu no tā izslēdzams atbilstoši APL 86. panta otrās daļas 1. punktam [pieteicējs vēl nav izmantojis tiesības uz palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanā saņemšanu Olaines pilsētas pašvaldībā] un likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 10. panta pirmās daļas 2. punktam, jo attiecībā uz pieteicēju nekad nav bijuši apstākļi, viņa reģistrēšanai Olaines pilsētas pašvaldībā palīdzības dzīvokļa jautājuma risināšanā saņemšanai. [16] APL 250. panta pirmā daļa noteic, ka tiesa taisa spriedumu, pārbaudījusi, vai: administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus; administratīvais akts atbilst materiālo tiesību normām; administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības.

Pārbaudot Lēmumu atbilstoši APL 250. panta pirmajā daļā ietvertajiem administratīvā akta pārbaudes nosacījumiem, tiesa secina, ka atbildētājs, pieņemot Lēmumu, ir pārbaudījis administratīvajā lietā esošos materiālus un izvērtējis pieteicēja 2007. gada 26. marta iesniegumā (lietas 57. – 58. lapa) norādītos iebildumus. Ņemot vērā iepriekšminēto, tiesa secina, ka atbildētājs pirms Lēmuma pieņemšanas ir pilnīgi un vispusīgi veicis administratīvajā lietā nepieciešamo apstākļu noskaidrošanu, tādējādi atbildētājs ir izpildījis APL 59. panta pirmās daļas prasības, kas paredz, ka pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu.

Lēmums izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, atbilst materiālo un procesuālo tiesību normām un vispārējiem tiesību principiem. Tiesa arī konstatē, ka izdodot Lēmumu, ir ievērota lietas piekritība, ņemts vērā personas viedoklis, aktā ir norāde uz lietā savāktajiem pierādījumiem un piemērotām tiesību normām, līdz ar to Lēmums attaisno pieteicēja izslēgšanu no Olaines pilsētas domes dzīvokļu jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības pirmās kārtas reģistra. [17] Pieteicējs pieteikumā atsaucās uz APL 10. pantu, norādot, ka iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas.

Tādēļ pieteicējs uzskata, ka Olaines pilsētas dome nebija tiesīga pēc vairākiem gadiem, labojot savu kļūdu, pieņemt pieteicējam nelabvēlīgu lēmumu. Tiesa šo pieteicēja uzskatu atzīst par nepamatotu, jo, kā tiesa norādījusi iepriekš, APL 86. panta otrajā daļā ir norādīti tie gadījumi, kad adresātam labvēlīgu prettiesisku [„kļūdainu” pieteicēja interpretācijā] administratīvo aktu var atcelt un konkrētais gadījums atbilst APL 86. panta otrās daļas 1. punktā norādītajam regulējumam, turklāt izskatāmajā gadījumā pašvaldības kļūda zināmu laiku bija radījusi pieteicējam nepamatoti labvēlīgu situāciju.

Attiecībā uz pieteicēja norādi uz APL 12. pantā nostiprināto demokrātiskās iekārtas principu, tiesa norāda, ka minētais princips nav piemērojams atrauti no speciālo tiesību normu noteiktā regulējuma un attiecināms vienīgi uz šo normu interpretāciju, konkrētajā gadījumā likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” normām, un nepieļauj atkāpšanos no šajā likumā ietvertā imperatīvā regulējuma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 245. – 251. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt I.K. pieteikumu par Olaines pilsētas domes 2007. gada 28. marta lēmuma „Par I.K. izslēgšanu Olaines pilsētas domes dzīvokļu jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības pirmās kārtas reģistra” (protokols Nr. 3, 18. p.) atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese I. Kaļiņina